2023-05-19 22:10
(This post was last modified: 2023-05-19 23:49 by Forumotajs.)
«Samaritrofija,» viņš lasīja, «ir pārāk aktīvas sirdsapziņas apspiešana ar citām gara un prāta tieksmēm. — Jums jāklausa tikai man!— brēc sirdsapziņa, pārkliegdama visus gara procesus. Kādu laiku šie procesi pūlas pakļauties, taču drīz vien aptver, ka sirdsapziņa nav nomierināma, tā brēc savu brēcamo, turklāt skaidri redzams, ka visa sirdsapziņas prasītā pašaizliedzība neuzlabo ārējo pasauli ne par mata tiesu.
Tad gars un prāts sadumpojas. Viņi iesloga tirānisko sirdsapziņu pazemes bedrē un cieši nobultē šīs viennīcas lūku. Nu sirdsapziņas balss vairs nav dzirdama. Saldajā klusumā prāts un gars raugās pēc jauna vadoņa, un, ja reiz sirdsapziņa apklusināta, jaunais vadonis nevilcinās — uz skatuves parādās Saprātīgais Egoisms. Saprātīgais Egoisms paceļ skatam bezgala tīkamu karogu. Būtībā tas ir melni baltais «Jautrais Rodžers», un zem galvaskausa un sakrustotiem kauliem rakstīts: «Velns ar tevi, Džek, es savu dabūju!»
Man nelikās prātīgi,» doktors Brauns rakstīja, un Normens Mašerijs siekalodamies lasīja, «izlaist misis Z. skaļo sirdsapziņu no drošā cietuma. Taču es nebūtu juties gandarīts, arī ja misis Z. izietu no dziednīcas bezsirdīga kā Ilze Koha. Manas ārstēšanas kursa mērķis bija gan paturēt pacientes sirdsapziņu cietumā, tomēr pavērt lūku tādā spraudziņā, lai cietumnieces brēcieni skanētu pavisam klusi. Kaut arī ne uzreiz, dažkārt, kļūdīdamies savos eksperimentos ar elektrošoku un ķīmijoterapiju, esmu to panācis. Tomēr es nespēju lepoties ar savu sasniegumu, jo, dziļu sievieti nomierinot, esmu padarījis viņu seklu. Esmu nosprostojis pazemes upes, kas saistīja viņu ar pasaules okeāniem — Atlantijas, Kluso, Indijas,— un licis viņai samierināties ar hlorētu, zili iekrāsotu rotaļbaseiniņu — trīs pēdas platu, četras collas dziļu.»
Te tev nu bija ārsts.
Te ārstēšana.
Kurts Vonnegūts "LAI DIEVS JŪS SVĒTĪ, MISTER ROUZVOTER! jeb pērles cūkām priekšā"
Tad gars un prāts sadumpojas. Viņi iesloga tirānisko sirdsapziņu pazemes bedrē un cieši nobultē šīs viennīcas lūku. Nu sirdsapziņas balss vairs nav dzirdama. Saldajā klusumā prāts un gars raugās pēc jauna vadoņa, un, ja reiz sirdsapziņa apklusināta, jaunais vadonis nevilcinās — uz skatuves parādās Saprātīgais Egoisms. Saprātīgais Egoisms paceļ skatam bezgala tīkamu karogu. Būtībā tas ir melni baltais «Jautrais Rodžers», un zem galvaskausa un sakrustotiem kauliem rakstīts: «Velns ar tevi, Džek, es savu dabūju!»
Man nelikās prātīgi,» doktors Brauns rakstīja, un Normens Mašerijs siekalodamies lasīja, «izlaist misis Z. skaļo sirdsapziņu no drošā cietuma. Taču es nebūtu juties gandarīts, arī ja misis Z. izietu no dziednīcas bezsirdīga kā Ilze Koha. Manas ārstēšanas kursa mērķis bija gan paturēt pacientes sirdsapziņu cietumā, tomēr pavērt lūku tādā spraudziņā, lai cietumnieces brēcieni skanētu pavisam klusi. Kaut arī ne uzreiz, dažkārt, kļūdīdamies savos eksperimentos ar elektrošoku un ķīmijoterapiju, esmu to panācis. Tomēr es nespēju lepoties ar savu sasniegumu, jo, dziļu sievieti nomierinot, esmu padarījis viņu seklu. Esmu nosprostojis pazemes upes, kas saistīja viņu ar pasaules okeāniem — Atlantijas, Kluso, Indijas,— un licis viņai samierināties ar hlorētu, zili iekrāsotu rotaļbaseiniņu — trīs pēdas platu, četras collas dziļu.»
Te tev nu bija ārsts.
Te ārstēšana.
Kurts Vonnegūts "LAI DIEVS JŪS SVĒTĪ, MISTER ROUZVOTER! jeb pērles cūkām priekšā"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs