Citāti ...

[Forumotajs]

"Starp citu, lielum lielajam vairumam ļaužu, kas nebija pilnīgi atteikušies no kristiešu pienākumiem vai arī necentās tos saskaņot ar savu dziļi amorālo dzīvesveidu, reliģisko kultu tagad aizstāja nesaprātīgā māņticība. Viņi labāk valkāja svētā Roka amuletus vai medaļas, kas pasargājot no mēra, nekā gāja baznīcā. Kā piemēru tam var minēt pareģojumu pārmērīgo izplatīšanos mūsu pilsētas iedzīvotāju vidū. Patiešām, pavasarī visi gaidīja, ka slimība mitēsies kuru katru brīdi, un neviens nedomāja prasīt, lai otrs noteikti pasaka, cik ilgi epidēmija turpināsies, jo visi bija pārliecināti, ka tas nebūs ilgi. Bet pagāja diena pēc dienas, un cilvēki sāka baidīties, ka šai nelaimei tik tiešām nebūs gala, un līdz ar to sērgas izbeigšanās kļuva par visu cerību mērķi. Un tā no rokas rokā sāka ceļot dažādi pareģojumi, kas tika piedēvēti burvjiem vai katoļu baznīcas svētajiem. Pilsētas tipogrāfi drīz vien apjēdza, kādu labumu var gūt no šīs vispārējās aizraušanās, un daudzos eksemplāros laida apgrozībā tekstus, kas izplatījās iedzīvotāju vidū. Redzēdami, ka ļaužu zinātkāre ir neremdināma, viņi lika sameklēt pilsētas bibliotēkas visas tāda rakstura liecības, ko varēja atrast sadzīves vēsturē, un izplatīja tās pilsētā. Kad vēsturē sāka pietrūkt pareģojumu, tos pasūtīja žurnālistiem, un izrādījās, ka viņi vismaz šai ziņā ir tikpat kompetenti kā viņu kādreizējie priekšteci.
Daži no tādiem pareģojumiem pat tika iespiesti turpinājumos avīzēs, un tos lasīja tikpat kāri kā agrāk veselības laikā tur publicētos sentimentālos stāstus. Dažas no prognozēm balstījās uz dīvainiem aplēsumiem, kuros tika minēts medaļās iekaltais gada skaitlis, mirušo skaits un mēneši, kas jau aizvadīti, mērim valdot. Citi izdarīja salīdzinājumus ar vēsturē lielākajām mēra epidēmijām, atvasināja noteiktas līdzības (kas pareģojumos bija nosauktas par nemainīgām) un ar ne mazāk dīvainiem aprēķiniem tiecās rast mācību, kas būtu attiecināma uz pašreizējo pārbaudījumu. Taču visvairāk ļaudis bija iecienījuši tos pareģojumus, kas apokaliptiskā valodā vēstīja par veselu rindu notikumu, no kuriem ikviens varēja būt tas, ko patlaban pārdzīvoja pilsēta, un kuru sarežģītība pieļāva visdažādākos izskaidrojumus."

Albērs Kamī "Mēris"