Lieldienas2020

[Vietuieraditajs]

Principā šodien ir sākusies Lieldienu - 10-13 aprīlis mistērijas sākums. Šodien ir Pūpolsvētdiena! Būs vel zaļa ceturtdiena, un tad jau sāksies baznīcas un valsts pirmās, otrās un trešās Lieldienas ar ko oficiāli būs sācies pavasaris, pat neskatoties uz to ka pavasara ekvinokcija bija jau 20.martā 05:49 EET.

Kas īsti ir Pūpolsvētdiena? Baznīca to skaidro kā nosaukumu maiņu palmu svētdienai.

Ar šo dienu aizsākas Klusā nedēļa, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējās septiņas dienas. Tiek lēsts, ka Kristus šajā dienā ieradies Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, zem kājām kaisot palmu zarus, gavilēja. Tādēļ šī diena nodēvēta par Palmu svētdienu.

Tādi jau tie kristieši ir, jebkuru fenomenoloģisku notikumu spēj sasaistīt ar reliģiju.



Tradīcijas ir novēlēt krietnu veselību pēc aukstās ziemas un straujā pavasara. "Apaļš kā pūpols, vesels kā sīpols  – slimība ārā, veselība iekšā!” utt   Lai jums ar šogad tā, it sevišķi Covid-19 laikā!



Ticējumi.

• Kāds laiks Pūpolsvētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
  
• Ar pūpoliem perot, jāizvairās no pēršanas pa kājām, jo tad tās paliekot resnas.
  
• Ja Pūpolsvētdienā neceļas agri, visu gadu būs lāča miegs.
  
• Pūpolsvētdienā nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
  

• Pūpolsvētdienas rītā vajagot tam cilvēkam, kas  mājā pirmais pieceļoties, no rīta paņemt pūpolu  slotiņu un pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot  šādus vārdus: "Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols,  sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!" Varot arī teikt: "Pūpolī, pūpolī. Slimība ārā,  veselība iekšā!" Tad šie nopūpoļotie esot visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani.  /A. Aizsils, Lubāna./
  

• (25185.) Pūpolu svētdienas rītā kūla ar pūpolu slotiņām  sevišķi bērnus, gultā gulošos, uzrunājot: "Audz,  apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, neveselība ārā!"  Pūpolu slotiņas paglabāja, tās nesot svētību mājā. /Aizkrācnieks, Tirza./
  

• (25186.) Pūpoldienas rītā katrs cenšas agrāk piecelties un  ar pūpoliem tos, kas vēl gultā, piepērt, lai dabūtu no tiem par soda maksu Lieldienas rītā olas. Pie pēršanas dzied tā: "Virbu, varbu olas, olas, Olas  vidū, pūpols apkārt." /L. Vīgante, Jelgavas apr., Jaunpils./
  

• 25187. Pūpolu dienas rītā jāsalauž pūpoli un ar tiem jāper tas cilvēks, kam grib labu vēlēt, un jāsaka: "Esi  mīksts un apaļš kā pūpols!" /G. Pols, Baldone./

• 25188. Pūpolu svētdienas rītu, kamēr vēl citi guļ, manījās kāds agrāk piecelties un nopērt citus ar pūpoliem sacīdams: "Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols!"  /J. Rubenis, Ērgļi./

• (25189.) Pūpolu svētdienā priekš saules jānogriež kārkli ar pūpoliem un jānoper guļošie cilvēki, teicot:  "Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!"  tad tie būs veseli visu gadu.  /J. Apsalons, Sēļpils./
  

• (25190.) Pūpolu svētdienas rītā tas, kurš pirmais uzceļas,  dabon pūpolus un ņem tos pērt, kuri vēl guļ. Pie pēršanas skaita šādus vārdus: "Apaļš kā pūpols,  vesels kā pauts", kurus atkārto vairākas reizes.  /K. Corbiks, Sīpele./
  

• (25191.) Pūpolu svētdienā jāņem pūpolu zars, jāsit ar to  kādam un jāsaka: "Apaļš kā pūpols, lunkans kā  žagars!" Tad augot vesels un izveicīgs.  /K. Corbiks, Jelgava./
  

• (25192.) Pūpolu svētdienas rītu kādam no mājiniekiem jāpieceļas agrāki par citiem, jānoiet uz mežu,  jānolauž tur pūpolu rīkste no apses vai kārkliem, jāsteidzas uz mājām un gulētāji jāmodina ar pēršanu, pie kam jāsaka: "Apaļš kā pūpols! Ruņģītis ruņģots kā pūpols." Tas jādara tādēļ, lai viņi  nākošu vasaru visi būtu veseli un spirgti. [Ir  jāšaubās, vai ruņģis nav tīšām ielikts.]  /Alksnis-Zundulis, Dobele./
  

• (25193.) Pūpolu svētdienā bērni jāper ar pūpoliem, jo tad  tie aug apaļi kā pūpoli un ir rātni. /A. Užāne, Skujene./
  

• (25194.) Pūpolu svētdienā vajag priekš gaismas ar pūpoliem  pērt cilvēkus, tad tie labi mudīgi. /R. Bērziņš, Džūkste./
  
• (25195.) Pūpolu svētdienā jāceļas priekš saules un jānoper  cits ar pūpoliem, lai aug apaļš kā pūpols. /O. Līde, Rauna./
  
• (25196.) Pūpolu svētdienā agri no rīta, pirms saulītes  lēkšanas, jāper visi cilvēki un kustoņi ar pūpoliem, tad kustoņi un lopi paliekot brangāki, bet cilvēki - skaistāki. /K. Briežkalns, Dole./
  
• (25197.) Pūpolu svētdienas rītā jākuļas ar pūpoliem, lai augtu apaļš kā pūpols, lai veselība ietu iekšā un  slimība ārā un lai augtu mīksti zirņi, kādēļ arī  zirņi jāvāra un jāēd. /F. Heidene, Talsi./
  
• (25198.) Ja Pūpolu svētdienas rītā agri perot cilvēkus ar  pūpolainu vītolu zariem un sakot: "Slimība ārā,  veselība iekšā!" tad slimības nelīpot.  /J. Bitaks, Litene./
  
• (25199.) Ja Pūpolu svētdienā ar pūpoliem per cilvēkus, tad  tie ir mudīgi. /K. Lieljuks, Tērvete./
  
• (25200.) Pūpolsvētdienas rītā, kurš pirmais pieceļas, ir ar pūpoliem jāvirbā un jāsaka: "Slimība ārā, veselība iekšā." Senākos laikos gājuši pat uz otru māju  virbāt, pie kam par to virbātājam deva pūpolus.  /A. Skrūze, Saikava./
  
• (25201.) Ja pūpolu svētdienas rītu per ar pūpoliem gulētājus un perot saka: "Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols,  sārts kā ābols, sārts kā ābols", tad tie, kas tiek nopērti, ir visu gadu apaļi kā pūpoli un sārti kā  āboli. /M. Macpāne, Alsunga./
  
• (25202.) Pūpolu svētdienā ap saules lēkšanu jāiet uz mežu  pēc pūpoliem, tad izaug apaļš kā pūpolis.  /E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
  
• (25203.) Pūpolu svētdienas rītā visi mājnieki jānoper ar pūpolu zariem, tad nopērtiem nākamā gadā nebūs  jāslimo. /V. Hāzena, Nītaure./
  
• (25204.) Ja Pūpolsvētdien netiek nopērts, tad visu gadu  slimos. /M. Šķipsna, Gulbene./
  
• (25205.) Pūpolu svētdienā bērni jāper ar pūpoliem un jāteic: "Audzi apaļš kā pūpols un sārts kā lēcoša saulīte!" Tad bērni izaug veseli un apaļi.  /A. Leimane, Mārsnēni./
  
• (25206.) Pūpolsvētdienā peras ar pūpoliem, lai būtu laba  veselība, un skaita šā: "Virbū, virbū! Apaļš kā pūpols, sarkans kā sīpols! Slimība ārā, veselība  iekšā! Virbū, virbū! Dosi olu, dosi olu? Virbū,  virbū!" /A. Zālīte, Bērzpils./
  
• (25207.) Ja pūpolsvētdien kāds slims, tas jānoper ar  pūpoliem, tad paliek vesels.  /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25208.) Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem un saka: "Erbo,  erbo, apaļš kā pūpols, sarkans kā sīpols, veselība  iekšā, slimība ārā." /A. Aizsils, Lubāna./
  
• (25209.) Ja kādam cilvēkam grib vēlēt labu, tad tas ir Pūpolu svētdienas rītā jānopūpulo skaitot: "Pūpulu, pūpulu, apaļš kā pūpols; veselība iekšā, slimība  lauka", tad tas cilvēks būs vesels un stiprs.  /Ā. Jugane, Beļava./
  
• (25210.) Pūpolu svētdienā puiši kūla meitas ar pūpoliem un  par to meitai bija Lieldienās puišam jādod ola.  /H. Skujiņš, Aumeisteri./
  
• (25211.) Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem, lai blusas nekož. /A. Aizsils, Lubāna./
  
• (25212.) Ar pūpoliem pēruši cilvēkus un lopus, lai tiem labi klātos. Baznīcā svētītos pūpolus aizsprauž aiz  istabas spāres, lai pērkons neiesperot. Tos kūpinājuši arī ap slimiem cilvēkiem un lopiem. Vajagot norīt vienu pūpolu, tad vasarā nebūšot  bailes no pērkona. /B. Eriņa, Latgale./
  
• (25213.) Pūpolu svētdienā, kad nosvēta pūpolus, aizbāž tos aiz sijas un sargā, lai būtu ko bērnus pērt; saka, ka to gadu godīgi bērni. /J. Rupjais, Asūne./
  
• (25214.) Pūpolu svētdienā taisa pūpolu koka krustiņus,  kurus svētī baznīcā, lai pērkons mājā nespertu.  /P. Š., Preiļi./
  
• (25215.) Pūpolu svētdienā cilvēkam vajaga apēst trīs pūpolu pumpurus, tad tas nekad neslimos ar drudzi.  /R. Prikne, Asūne./
  
• (25216.) Pūpolu svētdienā jāapēd trīs pūpolas, tad pērkons  nespers. /J. Rečs, Silajāņi./
  
• (25217.) Pyupuļus, kurus nūsvētej Pyupuļu dīnā, vajag  īspraust kaut kur muojas jumtā, tad vosoru pārkyuns naspers. /T. Nagle, Varakļāni./
  
• (25218.) Lai nebūtu bailes no pērkona, tad Pūpoldienā jāapēd viens pumpuriņš no pūpola. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
  
• (25219.) Kas Pyupoldīnā nūrein pyupola zīdu, tam nabyus bais pārkyuņa. /Jaunais Vords, 1932. III, 22./
  
• (25220.) Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās, tad  dzīve ejot visu gadu labi. /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25221.) Pūpolu svētdienas rītā visi lopi jānokuļ ar  pūpoliem, tad lopi veseli. /P. Čakars, Ranka./( 
  
• (25222.) Pūpolsvētdienā arī lopi jāper ar pūpoliem, lai tie būtu veseli un apaļi kā pūpoli.  /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25223.)Ja Pūpolu svētdienas rītā agri perot zirgus un  lopus ar pūpolainu vītolu zariem, tad lopi labi  barojoties. /J. Bitaks, Litene./
  
• (25224.) Pūpolu svētdienas rītā govis jāperot ar pūpoliem,  lai būtu brangas. /M. Priedīte, Meirāni./
  
• (25225.) Ja Pūpolu svētdienā govis noper ar pūpoliem, tad  labas govis. /K. Kristape, Olaine./
  
• (25226.) Ar pyupolom juokyupynoj gūv's, tad vilki naīt kluot. /A. Ancāna, Eglūna./
  
• (25227.) Pūpolu svētdienā lopi jāper ar pūpoliem, lai tie  būtu apaļi. /K. Lieljuks, Tērvete./
  
• (25228.) Pūpolu svētdienā per lopus ar pūpoliem, lai tie  būtu labi apaļi. /R. Bērziņš, Džūkste./
  
• (25229.) Pūpolu svētdienas rītā jāper ar pūpoliem jēri,  kumeļi, telēni un jāsaka: "Apaļš kā pūpols, dibens  kā sīpols!" Tad tie labāk padodoties.  /K. Strautiņš, Mēdzūla./
  
• (25230.) Pūpolu dienā priekš saules lēkta jāpiedzirda govis apaļas, tad viņas ir apaļas visu gadu kā pūpoli.  /V. Krieviņš, Daugmale./
  
• (25231.) Pūpolu svētdienā ļaudis baznīcā tīšām kāsē, lai  aitām būtu jēri pa pāriem. /K. Priknis, Asūne./
  
• (25232.) Pūpolu svētdienā saimnieces dod aitām pūpolu  pumpurus, lai tās pa vasaru turētos pie mājas. /K. Priknis, Asūne./
  
• (25233.) Pūpolu svētdienas rītā priekš saules ganiņam jānomazgājas tekošā strautiņā, tad ganos nenāks miegs. /J. Apsalons, Sērpils./
  
• (25234.) Lai vasaru nenodegtu, tad Pūpoldienas, Zaļās  ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules jāiet uz upi mazgāties. /E. Laime, Tirza./
  
• (25235.) Ja Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, mazgā muti upē, tad paliks skaists. /R. Svekre, Valka./
  
• (25236.) Dienās starp Pūpolsvētdienu un Zaļo ceturtdienu  jāiet pirms saules lēkta uz upi muti mazgāt, tad  kļūst skaists. /J. Pļaviņš, Skrīveri./
  
• (25237.) Ja Pūpolu svētdienā galvu sukā, utis aug kā pūpoli. /E. Bērziņa, Mārsnēni./
  
• (25238.) Kad Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad ir utis kā  pūpoli. /J. Treimans, Bērze./
  
• (25239.) Pūpolu svētdienā nedrīkst galvu sukāt, jo tad augot tik lielas utis kā pūpoli. /K. Corbiks, Valgunde./
  
• (25240.) Pūpolu svētdienā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.  /J. A. Jansons, Grenči./
  
• (25241.) Kad Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad aug lielas  utis. /A. L.-Puškaitis. J. Steglavs, Jelgava./
  
• (25242.) Pūpolsvētdienā nedrīkst matus sukāt, sitādi utis  pieaugs kā pūpoli. /A. Zālīte, Bērzpils./
  
• (25243.) Ja Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad utis aug kā  pūpoli. /A. Šneidere, Pampāļi./
  
• (25244.) Pūpolu svētdienas rītā nav jāsukā mati, jo tad  matos utis aug kā pūpoli. /A. Brāka, Meirāni./
  
• (25245.) Pūpolsvētdienā nedrīkst matus sukāt, citādi utis  augs kā pūpoli. /L. Reiteris, Lubāna./
  
• (25246.) Ja Pūpolu svētdienā sukā matus, tad aug utis pūpolu lielumā. /K. Lieljuks, Tērvete./
  
• (25247.) Pūpolu svētdienā nedrīkst ieskāt galvu, jo tad utis aug kā pūpoli. /E. Bokura, Vecauce./
  
• (25248.) Pūpolu svētdienā vāra pūpolu putru: biezu putru ar zirņiem. /K. Jansons, Vijciems./
  
• (25249.) Pūpolu svētdienā Zane allaž pupas un zirņus vārīja, jo tad tie tai gadā labi izdošoties.  /C. Fuchss, Zane, 1852, 12./
  
• (25250.) Pūpolu svētdienā jāvāra zirņu biezputra.  /M. Bērziņš, Vaidava./
  
• (25251.) Pūpolu svētdienā jāvāra zirņi, lai zirņi padodas  mīksti. /E. Aizpurve, Lubāna./
  

• (25252.) Pūpolnīcā ēd sausus novārītus zirņus un peras no  rīta ar pūpoliem. Kas no rīta agrāk pieceļas, tam  brīv citus izpērt pūpoliem, pie kam runā: "Ne es  peru, pūpols per!" /S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./
  

• (25253.) Pūpolu svētdienā vāra zirņu biezputru, lai nākamo  gadu laba raža ar aitām. /A. Bērziņa, Aloja./
  
• (25254.) Pūpolu sestdienā vāra cūkas galvu, tad cūkas  barojas labi. /M. Brīdaka, Jaunroze./
  
• (25255.) Pūpolu svētdienā vajag vārīt cūkas galvas kausu ar klimpām, lai sivēni aug tik apaļi kā pūpoli un tik gludi kā klimpas. /A. Bundža, Ķieģeļi./
  
• (25256.) Pūpolu svētdienā jānoķer kurmis, jāapglauda un tad ar to pašu roku jānoglauda zirgi, tad tie būs apaļi. /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25257.) Kad Pūpolu svētdienā vai Zaļā ceturtdienā noķer  kurmi, to apglauda un ar to pašu roku apglauda  zirgus stallī, tad tie resni un brangi. /J. Steglavs, Jelgava./
  
• (25258.) Pūpolu svētkos jādod govīm ēst sautēti sīpoli, tad būs vairāk krējuma pie piena. /V. Līce, Līgatne./
  
• (25259.) Lai govis vasaru nebizotu, tad tām Pūpolu svētdien jānoberž mugura ar ledu. /J. Cinovskis, Snēpele./
  
• (25260.) Pūpolu sestdienas vakarā aiz kūts paspārnes rīkste jāaizbāž, lai vasaru govis nebaidās.  /K. Jansons, Pilda./
  
• (25261.) Pūpolu svētdienā kūti un stalli izpušķoja ar  pūpoliem, tad lopi labi padevās. /H. Skujiņš, Palsmane./
  
• (25262.) Lai kūtī mušas neaugtu, tad Pūpolsvētdienas, Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules jānoslauka kūts griesti. /E. Laime, Tirza./
  
• (25263.) Pūpolu svētdienas rītā, nevienam nezinot, jāiet uz kaimiņiem aitām vilnu cirpt, tad tam bites  neiznīkstot. /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25264.) Pūpolu svētdienā nedrīkst neko no meža nest mājā,  citādi vasaru čūskas nāks mājās. /A. Gulbis, Nogale./
  
• (25265.) Ja Pūpolu svētdienā iet pēc pūpoliem, tad vasarā  redz daudz čūsku. /V. Holcmane, Vandzene./
  
• (25266.) Pūpolsvētdienā svētītie pūpoli jāmet ugunī, kad  pērkons tuvojas. No šiem dūmiem izšķirsies negaisa  mākoņi. /A. Zālīte, Bērzpils./
  
• (25267.) Pūpoļu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus  tad vēlāku sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi  neēstu. /P. Š., Preiļi./
  
• (25268.( Kurš gans Pūpolu svētdienā agri no rīta pirmais  ienesīs istabā (kukņā) skaidas, tas vasarā atradīs  daudz putnu perekļu. /O. Darbiņš, Birži./
  
• (25269.) Kas Pūpolu svētdien dzird dzeguzi kūkojam, tam tai gadā jāmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./