NATO aktivitātes

[Forumotajs]

Latvija līdz 2028. gadam varētu iegādāties jaunas kājnieku kaujas mašīnas

Latvija līdz 2028. gadam varētu iegādāties pretinieka iznīcināšanai paredzētās kājnieku kaujas mašīnas, otrdien, 5. septembrī, žurnālistus iepazīstinot ar aktualizēto valsts aizsardzības koncepciju, norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Koncepcijā teikts, ka NBS jāattīsta spējas, palielinot ugunsjaudu un distances, kas pretiniekam liedz brīvi darboties gaisā, jūrā un uz zemes. Vienlaikus NBS jāturpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī ieviest bruņojumā kājnieku kaujas platformas.
NBS komandieris informēja, ka kājnieku kaujas mašīnas būšot jauna tipa platforma ar vismaz trešā līmeņa aizsardzību, kas nepieciešama, lai piedalītos taktiskajās operācijās un iznīcinātu pretinieku priekšējās līnijās. "Uz to mēs ejam, un līdz 2028. gadam noteikti būs zināma fiziska šādas platformas esamība Latvijā. Mēs esam izvēlējušies konkrēta tipa mašīnas, taču tālāk ir procesi, kas saistīti ar iegādi. Detaļas sīkāk nevaram paskaidrot, kamēr nav beidzies iegādes un konkursa process," norādīja NBS komandieris.
Kājnieku kaujas mašīnas nepieciešamas, lai pārapbruņotu Mehanizēto kājnieku brigādi un nākotnē nomainītu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas "CVR(T)", ko Nacionālie bruņotie spēki savulaik iegādājušies no Lielbritānijas. Pirmās lietotās mašīnas tika piegādātas 2015. gada rudenī.

Savukārt raķešu artilērijas "Himars" un pretkuģu raķešu sistēmas varētu saņemt 2026./2027.gadā,atklāja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) informēja, ka ieroču saņemšana nav atkarīga ne tikai no Latvijas, bet arī no partnera ASV, kas sniedz lielu ieguldījumu šajā procesā.
Jāatgādina, ka aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti – krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.
Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Patlaban netiek atklāta potenciālā līguma summa un citas detaļas, taču sistēmu piegādes varētu sākties 2025. gadā. Iepriekš ziņots, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt ap 600 miljonus eiro.
Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī sāka sarunas ar ASV par "Kongsberg Defence & Aerospace" pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi.
Tāpat ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu iegādi no ASV.

[Zigfrids]

Interesanti, kurš un pret kuru iedarbinās NATO 5. pantu, ja konflikts starp ASV un Turciju pāries intensīvākā fāzē? Superīgi sabiedrotie, jāteic. Viens notriec otra dronu, par ko otrais iznīcina visu pirmā naftas laupīšanas infrastruktūru trešajā valstī Sīrijā. Un šitie mūs aizsargāšot, ja nu kas?

[Forumotajs]

Interesanti, kurš un pret kuru iedarbinās NATO 5. pantu ...

Article 5
“The Parties agree that an armed attack against one or more of them in Europe or North America shall be considered an attack against them all and consequently they agree that, if such an armed attack occurs, each of them, in exercise of the right of individual or collective self-defence recognized by Article 51 of the Charter of the United Nations, will assist the Party or Parties so attacked by taking forthwith, individually and in concert with the other Parties, such action as it deems necessary, including the use of armed force, to restore and maintain the security of the North Atlantic area.

google:

5. pants “Puses vienojas, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā tiks uzskatīts par uzbrukumu tām visām, un līdz ar to tās vienojas, ka, ja šāds bruņots uzbrukums notiek, katra no tām, izmantojot tiesības individuālā vai kolektīvā pašaizsardzība, kas atzīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā, palīdzēs Pusei vai Pusēm, kurām ir šādi uzbrukumi, nekavējoties individuāli un kopā ar pārējām Pusēm veicot darbības, ko tā uzskata par vajadzīgām, tostarp izmantojot bruņotos spēkus, lai atjaunotu un uzturētu drošību Ziemeļatlantijas reģionā.

Kā tu pamanīji, 5.pants neattiecas uz darbībām trešo valstu teritorijā. Piemēram, Polija var uzbrukt Baltkrievijai, bet tas neiesaista nedz NATO, nedz "5.pantu". Vai ja Turcija uzsāks karu pret Grieķiju, tad būs jāgaida tiesas spriedums, kurš kuram ir uzbrucis.

[Forumotajs]

Latvija par 600 miljoniem eiro no Vācijas uzņēmuma pirks IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas

Aizsardzības ministrija (AM) ceturtdien, 30. novembrī, parakstīja līgumu ar Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence" par IRIS-T vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi, informēja ministrijā.
Parakstot piegādes līgumu par aptuveni 600 miljoniem eiro, Latvija saņems visu nepieciešamo aprīkojumu IRIS-T sistēmu efektīvai darbībai, kas nodrošinās slāņveida pretgaisa aizsardzības ieviešanu Latvijā.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a533665/

[Forumotajs]

https://www.sargs.lv/lv/nato/2023-11-07/...iem-eiropa

NATO aptur dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā
NATO 7.11.2023
LETA/AP

Pēc Krievijas izstāšanās no Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) NATO otrdien arī oficiāli apturējusi savu dalību šajā līgumā.
NATO paziņoja, ka tās dalībvalstis, kas parakstīja līgumu, aptur dalību tajā.
Vairums no 31 NATO dalībvalsts ir parakstījušas CFE, kas ierobežo konvenciālā smagā bruņojuma izvietošanu Eiropā. Tas attiecas uz tankiem, bruņutransportieriem, smago artilēriju, kara lidmašīnām un helikopteriem. Līgums tika parakstīts 1990.gada novembrī, bet pilnībā tika ratificēts tikai divus gadus vēlāk.
NATO norādīja, ka situācija, kurā sabiedroto valstis ievēro līgumu, bet Krievija to nedara, nebūtu ilgtspējīga.
Krievija jau 2007.gadā apturēja savu dalību CFE un kopš 2015.gada nepiedalījās CFE konsultāciju grupas darbā. Šodien Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Maskava ir pabeigusi izstāšanos no līguma.
Reaģējot uz to, NATO paziņoja, ka sabiedrotie, kas ir parakstījuši līgumu, plāno apturēt dalību tajā uz tik ilgu laiku, cik tas būs nepieciešams, saskaņā ar savām tiesībām, un šo lēmumu pilnībā atbalsta visi NATO sabiedrotie.
NATO uzsvēra, ka tās dalībvalstis joprojām ir apņēmušās "samazināt militāro risku un novērst nepareizu izpratni un konfliktus".
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā pagājušā gada februārī Putins uzdeva militārās rūpniecības uzņēmumiem strauji paātrināt smagā bruņojuma ražošanu.
Kā ziņots, gada sākumā Maskava apturēja savu dalību arī Krievijas un ASV noslēgtajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START).

[Forumotajs]

Latvija un ASV paraksta 164 miljonus eiro vērtu līgumu par «Himars» raķešu sistēmu iegādi

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a536145/

Latvija ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) parakstījusi līgumu par uzņēmuma "Lockheed Martin" ražoto sešu augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu "HIMARS" un munīcijas iegādi, informēja Aizsardzības ministrijā.

Līguma kopējā summa – 179,8 miljoni ASV dolāru (ap 164 miljoniem eiro).

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā būs arī tālās darbības un augstas precizitātes "ATACMS" raķetes, kas būtiski pastiprinās NBS uguns jaudu.

[Forumotajs]

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...i.a538450/

11. janvāris, 7:50
Ekonomika
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), EURANET PLUS
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz diviem gadiem Eiropas Savienība (ES) ir nopietni domājusi par savu aizsardzības spēju stiprināšanu un militārās rūpniecības attīstīšanu, lai varētu apgādāt ar bruņojumu ne tikai sevi, bet arī Ukrainu. Par aizsardzību atbildīgais ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons šonedēļ ierosināja izveidot fondu, kas veicinātu aizsardzības rūpniecību un sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem.

[Forumotajs]

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/s...u.a541824/

Tad viņa iebrukums Ukrainā mūs ir izglābis?
Es domāju, ka mūs izglāba tas, ka mēs brīnumainā veidā iekļuvām NATO un Eiropas Savienībā. Īpaši NATO. Ja mēs nebūtu 2004. gadā varējuši iestāties NATO, tad, man liekas, mūsu stāvoklis tagad būtu ļoti, ļoti šaubīgs. Var pat gadīties, ka mēs būtu bijuši mērķis pirms Ukrainas. Par to, cik mēs esam potenciāls mērķis tagad, tas ir pavisam cits jautājums. 
To, kas notiek šobrīd Krievijā, tajā brīdī, kad jūs bijāt Satversmes aizsardzības birojā, varēja prognozēt? Ka izveidosies viss tik dramatiski?
Prezidents Putins ir oportūnists. Viņš izmanto iespējas, un viņam, neteiksim tā, kā Hitleram, bet Hitleram arī ļoti veicās sākumā. Putinam ir veicies, un asiņainā veidā – Čečenijā viņam veicās, Sīrijā viņam ir veicies. Viņš ir ar savām privātajām militārajām organizācijām Āfrikā īslaicīgi veiksmīgi varējis kaut ko paveikt. Tad viņa lielais plāns, kamēr nu viņš vēl ir "spēka gados"... Viņš vēl grib atjaunot to kodolu, un kodols ir tās trīs valstis.

Viņš vairākkārtīgi daudzus gadus ir sacījis, ka krievu tauta ir viena – mākslīgi sadalīta trīs valstīs. Mākslīgi. Šīs ir tās trīs, tāpēc viņš saka, ka nekādas Ukrainas nav.

Tajā pašā laikā viņš saka, ka visi ukraiņi ir fašisti. Tad sanāk, ka viņš saka, ka viena trešā daļa no krieviem ir fašisti. Jo, ja visi ukraiņi ir fašisti un visi ukraiņi ir krievi, tad...
Bet viņš tad, kad jūs vadījāt SAB, tā neteica publiski?
Par tām trīs valstīm teica gan.
Teica jau?
Jā, un lūzuma punkts bija Minhenes drošības konference 2007. gadā. Tagad var lasīt atreferējumu par Putina sacīto, bet, ja paklausās to, ko Valdis Zatlers [ir teicis], kurš pats tur bija klāt un, protams, perfekti saprot krievu valodu, – ko viņš tur sadzirdēja, drusciņ atšķiras. Putins tur diezgan skaidri pateica, kurā virzienā viņš iet. Vēl skaidrāk viņš pateica, kurā virzienā viņš iet ar miera līgumu piedāvājumu ASV un NATO 2021. gada decembrī, kad viņš piedāvāja, lai atgriežamies uz 1997. gada status quo. Tas ir tas, ko viņš gribēja. Daži komentētāji, protams, saka, ka tas bija tikai pirmais solis un no tā viņi atkāpsies, bet patiesībā ar krieviem mēs redzam, ka viņi nosaka, ko viņi vēlas, un viņi neuzskata, ka atkāpšanās būtu kaut kas vērtīgs. Jo viņiem tā sauktais nulles iznākums spēlē nedarbojas – ja tavam iespējamajam pretiniekam, kas būtu Rietumi, var būt kaut kāds labums beigās, tas ir zaudējums Krievijas Federācijai. Viņi nesaprot, ka normālā pasaulē var būt ieguvējas abas puses.
Bet jūs, cik, protams, varat pateikt atceroties, prognozējāt, ka var izvērsties karš? Tāds brutāls karš, kādu mēs redzam Ukrainā.
Es domāju, ka tajā laikā nē, un ir arī ļoti interesanti tas, kādā veidā anglosakšu izlūkdienesti no 2021. gada rudens sāka prognozēt, ka būs iebrukums Ukrainā. Kas ir īpaši interesanti –

anglosakšu dienesti pareizi prognozēja, ka būs iebrukums, viņi pat gandrīz pareizi prognozēja, kad būs iebrukums, bet viņi pilnīgi kategoriski greizi prognozēja iznākumu. Jautājums ir – kāpēc?

Mana versija ir, ka tā informācija, kuru anglosakšu dienesti saņēma, nebija tikai no viena avota, tā bija no daudziem dažādiem avotiem – gan tehniskiem, gan cilvēku apkopotiem, bet tie avoti ne tikai spēja dot prognozi, ka būs iebrukums un kad tas būs, bet arī kāds, kā tā puse uzskatīja, būs iznākums. Runājot ar "SHAPE", ar augstāko pavēlniecību Eiropā, [kas atrodas] Monsā, ārpus Briseles, runājot ar tiem cilvēkiem, kas bija strādājuši kopā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem, viņiem bija pavisam cits viedoklis, jo viņi zināja, ka ukraiņi cīnīsies, ka viņi ir spējīgi kaut ko darīt. Te jāsaka, ka ģenerālis [Valerijs] Zalužnijs, kurš tad kādu gadu bija virspavēlnieks, darīja vairākas lietas, lai tāda pretestība būtu iespējama. Tāpēc viņš ir cienījama persona, tāpēc viņam ir daudz aizstāvju gan Ukrainā, gan ārpus Ukrainas.
Tad par to arī turpināsim. Pieminētais Zalužnijs un viņa atstādināšana – vismaz tā izskatās no publiskajā telpā redzamā un dzirdamā. Tāpat arī Zelenska kunga atziņa, ka karš ir nonācis pata stāvoklī. Ko jūs secināt no visām šīm ziņām? 
Vispirms ir jāņem vērā, ka politiķi un pat militārie komandieri bieži vien skatās ļoti optimistiski uz kara iznākumiem. Piemēram, Kremļa valdnieks uzskatīja, ka karš būs cauri trīs dienās, un tagad mums ir divi gadi jau pagājuši, bet nekas nav cauri. Ukraiņi un viņu sabiedrotie uzskatīja, ka pagājušā gada uzbrukums, kurā izmantos no jauna veidotās un no jauna apmācītās brigādes ar Rietumu tehniku, ka tās varēs veikt izrāvumu līdz Azovas jūrai. Apmēram tādā pašā garā kā izrāvums, kas atbrīvoja Harkivu dažus mēnešus agrāk. Ne viens, ne otrs [pareģojums] nebija pareizs. Atcerēsimies, ka 1914. gadā galvenās karotāju puses uzskatīja, ka karš būs cauri līdz Ziemassvētkiem, un katrs, protams, [domāja] ka būs uzvarētājs. Tā tas vienkārši iet. Kad nonāk pie realitātes un saprot, ka nav tā, kā gribētu, bet ka ir tā, kā ir, tad ir jāizsver, kāda ir situācija. Šeit [parādās] Zalužnija raksti, ne tikai ievadraksts "The Economist", bet arī blakus esošais deviņu lapaspušu garais raksts, kuros viņš atzīst, ka, jā, ir strupceļš, ka [ukraiņi] nonākuši pie tā, kas bija Pirmajā pasaules karā, ka ir grūti tikt tālāk, un kuros viņš izskaidro, kas būtu jādara, lai no tās situācijas izkļūtu. Tagad jaunākajā rakstā pirms četrām dienām ar "CNN" viņš vēl specifiskāk paskaidro, kas, viņaprāt, būtu jādara. Te iet runa par kauju un kara veida izmaiņām. Tas ir apbrīnojami, ka cilvēks, kurš tagad divus gadus ir nodarbojies ikdienā ar karu, spēj tik objektīvi redzēt, kas notiek. Jo kara māksla pa gadu simteņiem ir izgājusi vairākas fāzes. Viņš tagad norāda uz to, ka tas, kas pašreiz notiek Ukrainā, ir pāreja uz jauna veida karu, uz tādu karu, tāda veida aizstāvību, kādu arī mēs mazajās Baltijas valstīs ar sabiedroto palīdzību varētu izmantot, ja tie resursi būs, lai mēs arī varētu aizsargāt mūsu valsti burtiski no pirmā centimetra, nevis atkāpjoties uz Kurzemes katlu, jo tādas tehnoloģijas eksistē.
Es varu paskaidrot drusku vairāk. Kādus deviņus gadus iepriekš daži ASV domātāji nonāca pie secinājuma, ka ir četras tādas vispārējas kara attīstības fāzes bijušas. Pirmais, ko viņi angliski sauc par "meley", ir kautiņš. Izvelc savu kara cirvi, zobenu un viens otram meties virsū, un tas, kas paliek stāvot, ir tas uzvarētājs. Labi. Tad dažas gudras galvas konstatēja, ja organizē tos cīnītājus grupās, tad viņi daudz vieglāk tādu neorganizētu pretinieku var pieveikt. Tur radās masa. Tā, piemēram, Romas leģioni ļoti veiksmīgi varēja šādas masas apkarot. Šis periods turpinājās, līdz nonāca līdz gala fāzei Pirmajā pasaules karā, kurā abām pusēm bija masa, visi bija tranšejās, iesākt gandrīz neko nevarēja un tad lika karavīriem iet un skriet ložmetēju ugunī. Izņemot, starp citu, [precedentu], kad ģenerālis Kārlis Goppers Ziemassvētku kaujās ar septīto Bauskas strēlnieku pulku ieņēma Ložmetējkalnu no aizmugures, izmantojot klusu uzbrukumu naktī sniega tērpos – bez artilērijas sagatavošanas, klusi griežot ienaidnieka drātis. Tādā veidā viņš izdarīja to, ko neviens augstāk stāvošs komandieris nedomāja, ka būs iespējams. Mūsu pašu latviešu komandieri ir jau agrāk tā domājuši. Labi. Tātad no masas [kara attīstība] pāriet uz manevru. Tas nozīmē meklēt netiešo pieeju – ja ienaidnieks ir tur, tu mēģini apiet apkārt no aizmugures vai kādā citādākā veidā. Tā Otrais pasaules karš darbojās. To izmantoja gandrīz visas puses, izņemot varbūt Itāliju Ziemeļāfrikā.
Tagad mēs esam konstatējuši, ka tehnoloģijas mums sniedz tādas iespējas, kādu iepriekš nebija. Modernas pretaviācijas raķetes, tajā skaitā "Stingeri", kurus Latvija piegādāja [Ukrainai] 24 stundas pirms Krievijas iebrukuma Hostomeļas lidostā, iznīcināja viņu iespēju ieņemt to lidostu un līdz ar to arī ieņemt Kijivu. Tad, redzot, kā prettanku ieroči no trīs līdz četru tūkstošu metru attāluma bija veselas tanku kolonnas no Kijivas uz ziemeļiem iznīcinājuši, tas bija kaut kas fantastisks.

Es tiešām nebūtu iedomājies ar visu savu 33 gadu pieredzi bruņotajos spēkos, ka kaut kas tāds būtu iespējams.

Tā burtiski bija. Maza grupa karavīru ar attiecīgu ieroci, vai tie ir ukraiņu zemessargi, vai latviešu zemessargi, var visādas ļoti nepatīkamas lietas izdarīt uz papīra it kā daudz, daudz spēcīgākiem ienaidniekiem. Tad mēs nonākam pie tā, kāpēc pagājušā gada [Ukrainas] [pret]uzbrukums nedarbojās un kā mēs no manevra tagad pārejam uz spieta jeb "swarm" tehnoloģiju. Kāpēc nedarbojās? Tāpēc, ka krievu ģenerālis Surovikins, kuru iecēla un pēc tam noņēma, ir ļoti asiņains riebeklis, kā viņš to pierādīja Sīrijā, bet tomēr arī ļoti profesionāls komandieris. Viņš ir tas, kurš, prognozējot, ko ukraiņi darīs, izveidoja tā sauktās Surovikina aizsardzības līnijas, kur tad [ukraiņu] manevra spēki, kuriem vajadzēja varēt izsisties cauri, vienkārši iekļuva ārkārtīgi dziļos mīnu laukos, un tad viņus ar artilēriju un prettanku ieročiem [krievi] varēja diezgan viegli apstrādāt.
Tāpēc mēs esam pie tā, ko Zalužnijs sauc par strupceļu. Viņš, meklējot ceļu ārā no strupceļa, skatās, kādā veidā var izmantot jaunās tehnoloģijas. Īpaši gaisa dronus, ūdens dronus, pilnīgi autonomas sauszemes platformas. Mums, piemēram, Latvijā ražo tādas platformas, kuras var ievainotu karavīru izvest ārā – autonomi izvest ārā no kaujas laukā. Mēs pat Latvijā tādas ražojam. Ja to visu saliek kopā ar elektronisko karu, ar sistēmām, kas bloķē ienaidnieku, jārēķinās gan, ka ienaidnieks darīs to pašu tev, un mākslīgo intelektu, kurš saņem izlūkinformāciju no satelītiem, no sauszemes sensoriem, no radariem un tā tālāk, un spēj dot pēc zināmiem algoritmiem norādījumus šīm autonomajām platformām, tās jau pēc dažiem gadiem būs spējīgas veikt izmaiņas savā plānā, savā uzbrukuma veidā, tūkstošiem reižu ātrāk, nekā vislabāk apmācītais divīzijas štābs to spētu. Tas ir nesalīdzināmi. Tas ir tas, ko viņš [Zalužnijs] grib. Viņš ir arī labi zināms un pazīstams ar to, ka rūpējas par saviem karavīriem un saprot, ka katra karavīra dzīvība ir būtiska vērtība, ko krievi nevēlas dzirdēt, jo viņiem tas nav būtiski. Kaut arī viņš to saprot,

Zalužnijs uzskata – ja nebūs plašākas mobilizācijas Ukrainā, tad visu šo paveikt un atgūt uzvaru pār Krieviju nebūs iespējams. Te, man liekas, ir viens no cēloņiem, kādēļ viņam ir konflikts ar Zelenski. Otrs iemesls ir, ka viņš reizēm ir parādījies populārāks nekā pats prezidents.

Jautājums ir, vai prezidents var turpināt tādā pašā veidā kā šos pirmos divus gadus? Jo šis gads būs ļoti smags. Vai viņam ir jāpārorientējas kaut kādā veidā? Tādēļ varbūt viņš grib arī jaunu komandu. Jautājums ir, vai tas ir pareizi, vai tas nāks Ukrainai par labu un kādu cilvēku viņš varētu likt Zalužnija vietā?
Klausoties jūsos, sadzirdu, ka Zalužnija nomaiņa būs kļūda? 
Man daudz, daudz labāk būtu paticis, ja Zalužnijam būtu bijusi iespēja visu to izrunāt ar prezidentu. Vienā avotā, un es nezinu, cik tas ir pamatos, cik ne, es tieši lasīju par to, ka

Zalužnijs divatā ar prezidentu gandrīz nav varējis runāt. Viņam vienmēr blakus ir bijuši padomnieki, un padomnieki skatās pavisam citādāk uz lietām.

Ir jāņem kā absolūts princips, ka galvenais militārais padomnieks prezidentam ir bruņoto spēku komandieris, nevis kāds cits, nevis kāds padomnieks. Nē, viņš var palīdzēt, viņš var skaidrot lietas, bet galvenais padomnieks ir bruņoto spēku komandieris. Ja nav iespēja tiem abiem diviem strādāt kā vienam, ja tur ir pretrunas, vienalga kādas, tad priekšrokai demokrātiskā valstī vienmēr jābūt politiskajam vadītājam, un bruņoto spēku komandierim diemžēl tad ir [jāatkāpjas].
Vai nav tā, ka vēsture rāda, ka tajā brīdī, kad politiķi sāk uzņemties vadīt karu, karš riskē kļūt zaudēts?
Tas ir ļoti interesanti, jo, ja skatās uz naciķu Vācijas pieredzi, protams, ka tas tā ir. Viņš [Hitlers] negribēja klausīties savos ģenerāļos. Čērčils arī darīja daudzas lietas, kuras apšaubīja, bet viņam arī bija ļoti cieša sadarbība ar savu galveno militāro padomnieku, kurš ar Čērčilu strādāja kā komanda. Tāpēc šeit – kļūda vai ne kļūda, viņiem ir jābūt kopā. Ja viņi nevar būt kopā, tad ir slikti. Jautājums ir, kas nāks viņa vietā? Tie divi kandidāti, kas līdz šim ir izskanējuši.. [Oleksandrs] Sirskis, kas ir sauszemes spēku komandieris, ir ārkārtīgi spējīgs, bet tomēr ir vecāka gada gājuma nekā Zalužnijs. Tas nenozīmē, ka viņš nesaprot karavīru vērtību, to es nekādā gadījumā negribētu viņam pārmest, bet viņa pamatizglītība ir Padomju Savienības laika. Zalužnijs kļuva par virsnieku tikai 1991. gadā. Tā ka tur ir mazliet starpība. Sirskis ir tas, kurš veic svarīgākās operācijas Donbasā kopš 2014. gada un komandēja Kijivas aizsardzību, tā kā viņš ir ļoti nopietni ņemams cilvēks. Tad ir [Kirilo] Budanovs, tas ir pavisam citas kategorijas virsnieks, kurš ir galvenās militārās izlūkošanas pārvaldes vadītājs. Viņš ir SUV – sevišķo uzdevumu vienības – virsnieks. Viņš ir piedalījies kaujās, vairākkārt bijis ievainots un apbalvots par drošsirdību, bet viņam nav pieredzes, vadot plašākas operācijas. Šeit arī ir vērts pieminēt, ka vēl viens iemesls, kādēļ pagājušā gada Ukrainas pretuzbrukums nedarbojās, bija, ka viņiem vienkārši nebija iespējas mācīties koordinēt vairāk nekā bataljonu jeb labākajā gadījumā brigādes līmenī. Šeit ir nepieciešams vairākām brigādēm kopā strādāt pēc viena plāna un tā, kā NATO darbotos. Tāpat nepieciešams gaisa atbalsts, kas netika dots. Tagad, pēc gada, varbūt F-16 būs un varēs tos izmantot. Jānoturas.
Ar kādu optimismu vai pesimismu jūs raugāties tālāk?
Es, atklāti sakot, esmu diezgan optimistisks. Man liekas, ka mums ir jāskatās uz to, kas notiek Krievijā, jo Krievijā nav labi.

Krievu tautai ir ļoti smagi. No vienas puses, globālā sasilšana nozīmē, ka Ziemeļkrievijā, tur, kur bija mūžīgais sasalums, uz kura bija celti ceļi un ēkas, tās brūk. No otras puses, izglītības sistēma brūk. Medicīnas sistēma brūk –

netiek pat galā ar tiem ievainotajiem, kas nāk no Ukrainas. Viņi piedzīvo tagad arī ļoti nopietnus uzbrukumus no Ukrainas puses tieši tur, kur viņiem ir nauda, – nafta, gāze un degviela. Tas var tikai pastiprināties. Ko tas īstenībā nozīmē? Nu, mēs visi zinām un saprotam, ka plaša revolūcija Krievijā nav sagaidāma, ka reāli Krievijā nekas nav mainījies – tās izmaiņas nenotiek laukos, tās notiek Pēterburgā un Maskavā. Manuprāt, rādītājs uz to bija Prigožina smieklīgais mēģinājums uzbrukt Maskavai ar saviem pieciem tūkstošiem kaujinieku; tas nebija nopietni, bet ļoti interesanti ir, ka Bortņikovs ar saviem FSB nepacēla ne pirkstu, lai kaut ko tur pretim darītu, un Zolotovs ar visu savu "Rosgvardiju" ne tikai neko nedarīja, viņš ar visu ģimeni it kā aizbēga uz Pēterburgu no Maskavas. Ja tie nav rādītāji par zināmu nestabilitāti… Es teiktu, ka

tie cilvēki, kuri ir pie varas pašreiz Krievijā, kuriem ir līdzekļi, kuriem ir nauda, saprot, ka Putins ir pieļāvis kolosālu, šausmīgu kļūdu. Ja viņi kaut ko relatīvi drīz nedarīs, viņi vienkārši zaudēs savu varu un savu bagātību, un viņi ir ļoti ieinteresēti, lai to saglabātu.

Tādēļ es domāju, ka aizkulisēs tur tagad notiek visādas interesantas sarunas starp dažādiem grupējumiem, drošības dienestiem, armiju, gubernatoriem, kuriem tagad gandrīz visiem ir savas privātās armijas. Vārdu sakot, viņi tagad meklē veidu, kā tikt no šīs bedres ārā.

[Forumotajs]

NATO ģenerālsekretārs brīdina par autoritāro valstu aliansi 

Autoritāri pārvaldītās lielvaras arvien ciešāk sadarbojas pret Rietumu demokrātijām, brīdinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Vislabāk tas esot redzams Krievijas pilna mēroga karā Ukrainā, jo Ķīna atbalsta Krievijas kara ekonomiku, bet Krievija apmaiņā pret tehnoloģijām saņem ieročus no Irānas un Ziemeļkorejas, Stoltenbergs sacīja intervijā britu raidsabiedrībai BBC.
"Mēs redzam, ka tādas autoritāras valstis kā Ķīna, Krievija, Ziemeļkoreja un Irāna arvien vairāk un vairāk sadarbojas, tās atbalsta viena otru arvien vairāk un vairāk, arī praktiskā veidā. Tāpēc vēl jo svarīgāka ir ciešāka sadarbība starp demokrātiskām un līdzīgi domājošām valstīm ne tikai NATO ietvaros, bet arī ar mūsu partneriem Āzijas un Klusā okeāna reģionā, piemēram, Japānu, Dienvidkoreju un Austrāliju. Un tieši to mēs arī darām, lai stātos pretī šai arvien spēcīgākai aliansei starp autoritārām valstīm," sacīja Stoltenbergs.
Stoltenbergs arī pauda pārliecību, ka NATO dalībvalstīm līdz jūlijā gaidāmajam samitam Vašingtonā izdosies vienoties par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.
Alianses vadītājs ir piedāvājis izveidot īpašu fondu, no kura piecos gados atvēlētu 100 miljardus eiro militārajai palīdzībai Kijivai.
NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē šonedēļ izskanējuši solījumi par papildu militāro palīdzību Ukrainai, tai skaitā pretgaisa sistēmu "Patriot" piegādi. Tomēr būtiski konkrēti lēmumi nav pieņemti, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā bija spiests kritizēt šo politiku.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...i.a549469/