<![CDATA[Forums - Viss forums:]]> https://kubele.lv/forums/ Sat, 11 Apr 2026 04:49:07 +0000 MyBB <![CDATA[NASA Artemis II]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=977 Fri, 03 Apr 2026 09:27:43 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=977
NASA Artemis II astronauti ceturtdien iedarbināja savus dzinējus un noteica Mēness aplidošanu, atzīmējot pirmo cilvēka izlidošanu no Zemes orbītas kopš 1972. gada. Trīs amerikāņu un viena kanādiešu apkalpe pārspēj attāluma rekordus, būs liecinieki Saules aptumsumam un pavērs ceļu turpmākām Mēness misijām, neskatoties uz agrīnajiem izaicinājumiem orbītā. 

Izdota: 03/04/2026 - 02:16 Labots: 03/04/2026 - 09:05 3 min Lasīšanas laiks Autors:FRANCE24 
https://www.france24.com/en/americas/202...unar-flyby
NASA Artemis II astronauti iedarbināja savus dzinējus un devās uz Mēnesi ceturtdienas vakarā, atbrīvojoties no ķēdēm, kas kopš Apollona ir ieslodzījuši cilvēci seklos apļos ap Zemi.

Tā sauktā translunārā aizdegšanās notika 25 stundas pēc pacelšanās, liekot trim amerikāņiem un vienam kanādietim nākamās nedēļas sākumā veikt aplidošanu pa Mēnesi. Viņu Orion kapsula izskrēja no orbītas ap Zemi tieši pēc norādes un aizdzina Mēnesi gandrīz 250 000 jūdžu (400 000 kilometru) attālumā.

Tā bija pirmā šāda dzinēja izšaušana kosmosa apkalpei, kopš Apollo 17 1972. gada 7. decembrī devās uz šī laikmeta pēdējo mēness šāvienu. NASA ziņoja par provizoriskiem norādījumiem, ka tas noritēja labi.

NASA lika Artemis II apkalpei vienu dienu atrasties tuvu mājām, lai pārbaudītu kapsulu dzīvības uzturēšanas sistēmas, pirms tās izlidoja uz Mēness.

Artemis II testa lidojums, kas tagad ir veltīts Mēnesim, ir atklāšanas pasākums NASA grandiozajiem plāniem attiecībā uz Mēness bāzi un ilgstošu dzīvi uz Mēness. 

Komandieris Reids Visemans, pilots Viktors Glovers, Kristīna Koha un Džeremijs Hansens brauks garām Mēnesim, pēc tam apgriezīsies un aizgriezīsies taisni mājās, neapstājoties uz sauszemes. Šajā procesā viņi kļūs par cilvēkiem, kas ceļos vistālāk no Zemes, pārspējot Apollo 13 distances rekordu, kas uzstādīts 1970. gadā. Viņi arī var kļūt par ātrākajiem lidojuma beigās 10. aprīlī.

Glovers, Kohs un Hansens jau ir iekļuvuši vēsturē kā pirmie melnādainie, pirmā sieviete un pirmā ne-ASV pilsone, kas startējusi uz Mēness. Visi Apollona 24 Mēness ceļotāji bija baltie vīrieši. 

Lai radītu noskaņojumu dienas galvenajam notikumam, Misijas vadības centrs pamodināja apkalpi ar Džona Leģenda filmu “Zaļā gaisma”, kurā piedalījās Andrē 3000 un NASA komandas, kas viņus uzmundrināja.

"Mēs esam gatavi doties," sacīja pilots Viktors Glovers. 

Misijas vadības centrs deva pēdējo atļauju minūtes pirms kritiskā dzinēja iedarbināšanas, paziņojot astronautiem, ka viņi sāk "cilvēces Mēness atgriešanās loku", lai atgrieztu viņus uz Zemi. Kohs atbildēja: "Ar šo Mēness apdegumu mēs nepametam Zemi. Mēs to izvēlamies."

Nākamais nozīmīgais pavērsiens būs pirmdienas pārlidojums uz Mēness.

Orion tuvinās 4000 jūdzes (6400 kilometrus) aiz Mēness, pirms pagriezīsies atpakaļ, nodrošinot nebijušu un apgaismotu skatu uz Mēness tālāko pusi, vismaz cilvēka acīm. Apkalpe pat būs liecinieki pilnīgam saules aptumsumam, jo mēness uz laiku bloķē sauli no viņu perspektīvas.

Gaidot savu orbitālo izlidošanu agrāk ceturtdien, astronauti izbaudīja Zemes skatus no desmitiem tūkstošu jūdžu augstuma. Kohs teica Mission Control, ka viņi var izšķirt veselas piekrastes līnijas un pat Dienvidpolu, viņas veco stingrāku vietu.

"Tas ir vienkārši fenomenāli," radio sacīja Kohs, kurš gadu pavadīja Antarktikas pētniecības stacijā pirms pievienošanās NASA.

NASA paļaujas uz testa lidojumu, lai uzsāktu Artemis programmu un 2028. gadā divu astronauti nosēdīsies uz Mēness. Iespējams, ka Orion tualetē būs jāveic daži dizaina uzlabojumi, pirms tas notiks.

Tiklīdz Artemīdas apkalpe trešdienas vakarā sasniedza orbītu, tā sauktā Mēness stelāža nedarbojās. Mission Control vadīja Kohu ar dažiem santehnikas trikiem, un viņa beidzot to panāca, taču ne pirms tam, kad izmantoja ārkārtas urīna uzglabāšanas maisiņus.

Kontrolieriem izdevās arī paaugstināt salona temperatūru. Agrāk bija tik auksts, ka astronautiem nācās rakņāties savos koferos pēc drēbēm ar garām piedurknēm.

Vēlāk noderēja ārkārtas urīna maisiņi. Misijas kontrole lika apkalpei piepildīt vairākus tukšus maisus ar ūdeni no kapsulas dozatora. Pēc pacelšanas radās problēma ar vārstu, un NASA vēlējās, lai būtu daudz dzeramā ūdens, ja problēma pasliktināsies. Astronauti izmantoja salmiņus un šļirces, lai piepildītu vairāk nekā 2 galonus (7 litrus), pirms pagriezās uz Mēnesi.]]>
NASA Artemis II astronauti ceturtdien iedarbināja savus dzinējus un noteica Mēness aplidošanu, atzīmējot pirmo cilvēka izlidošanu no Zemes orbītas kopš 1972. gada. Trīs amerikāņu un viena kanādiešu apkalpe pārspēj attāluma rekordus, būs liecinieki Saules aptumsumam un pavērs ceļu turpmākām Mēness misijām, neskatoties uz agrīnajiem izaicinājumiem orbītā. 

Izdota: 03/04/2026 - 02:16 Labots: 03/04/2026 - 09:05 3 min Lasīšanas laiks Autors:FRANCE24 
https://www.france24.com/en/americas/202...unar-flyby
NASA Artemis II astronauti iedarbināja savus dzinējus un devās uz Mēnesi ceturtdienas vakarā, atbrīvojoties no ķēdēm, kas kopš Apollona ir ieslodzījuši cilvēci seklos apļos ap Zemi.

Tā sauktā translunārā aizdegšanās notika 25 stundas pēc pacelšanās, liekot trim amerikāņiem un vienam kanādietim nākamās nedēļas sākumā veikt aplidošanu pa Mēnesi. Viņu Orion kapsula izskrēja no orbītas ap Zemi tieši pēc norādes un aizdzina Mēnesi gandrīz 250 000 jūdžu (400 000 kilometru) attālumā.

Tā bija pirmā šāda dzinēja izšaušana kosmosa apkalpei, kopš Apollo 17 1972. gada 7. decembrī devās uz šī laikmeta pēdējo mēness šāvienu. NASA ziņoja par provizoriskiem norādījumiem, ka tas noritēja labi.

NASA lika Artemis II apkalpei vienu dienu atrasties tuvu mājām, lai pārbaudītu kapsulu dzīvības uzturēšanas sistēmas, pirms tās izlidoja uz Mēness.

Artemis II testa lidojums, kas tagad ir veltīts Mēnesim, ir atklāšanas pasākums NASA grandiozajiem plāniem attiecībā uz Mēness bāzi un ilgstošu dzīvi uz Mēness. 

Komandieris Reids Visemans, pilots Viktors Glovers, Kristīna Koha un Džeremijs Hansens brauks garām Mēnesim, pēc tam apgriezīsies un aizgriezīsies taisni mājās, neapstājoties uz sauszemes. Šajā procesā viņi kļūs par cilvēkiem, kas ceļos vistālāk no Zemes, pārspējot Apollo 13 distances rekordu, kas uzstādīts 1970. gadā. Viņi arī var kļūt par ātrākajiem lidojuma beigās 10. aprīlī.

Glovers, Kohs un Hansens jau ir iekļuvuši vēsturē kā pirmie melnādainie, pirmā sieviete un pirmā ne-ASV pilsone, kas startējusi uz Mēness. Visi Apollona 24 Mēness ceļotāji bija baltie vīrieši. 

Lai radītu noskaņojumu dienas galvenajam notikumam, Misijas vadības centrs pamodināja apkalpi ar Džona Leģenda filmu “Zaļā gaisma”, kurā piedalījās Andrē 3000 un NASA komandas, kas viņus uzmundrināja.

"Mēs esam gatavi doties," sacīja pilots Viktors Glovers. 

Misijas vadības centrs deva pēdējo atļauju minūtes pirms kritiskā dzinēja iedarbināšanas, paziņojot astronautiem, ka viņi sāk "cilvēces Mēness atgriešanās loku", lai atgrieztu viņus uz Zemi. Kohs atbildēja: "Ar šo Mēness apdegumu mēs nepametam Zemi. Mēs to izvēlamies."

Nākamais nozīmīgais pavērsiens būs pirmdienas pārlidojums uz Mēness.

Orion tuvinās 4000 jūdzes (6400 kilometrus) aiz Mēness, pirms pagriezīsies atpakaļ, nodrošinot nebijušu un apgaismotu skatu uz Mēness tālāko pusi, vismaz cilvēka acīm. Apkalpe pat būs liecinieki pilnīgam saules aptumsumam, jo mēness uz laiku bloķē sauli no viņu perspektīvas.

Gaidot savu orbitālo izlidošanu agrāk ceturtdien, astronauti izbaudīja Zemes skatus no desmitiem tūkstošu jūdžu augstuma. Kohs teica Mission Control, ka viņi var izšķirt veselas piekrastes līnijas un pat Dienvidpolu, viņas veco stingrāku vietu.

"Tas ir vienkārši fenomenāli," radio sacīja Kohs, kurš gadu pavadīja Antarktikas pētniecības stacijā pirms pievienošanās NASA.

NASA paļaujas uz testa lidojumu, lai uzsāktu Artemis programmu un 2028. gadā divu astronauti nosēdīsies uz Mēness. Iespējams, ka Orion tualetē būs jāveic daži dizaina uzlabojumi, pirms tas notiks.

Tiklīdz Artemīdas apkalpe trešdienas vakarā sasniedza orbītu, tā sauktā Mēness stelāža nedarbojās. Mission Control vadīja Kohu ar dažiem santehnikas trikiem, un viņa beidzot to panāca, taču ne pirms tam, kad izmantoja ārkārtas urīna uzglabāšanas maisiņus.

Kontrolieriem izdevās arī paaugstināt salona temperatūru. Agrāk bija tik auksts, ka astronautiem nācās rakņāties savos koferos pēc drēbēm ar garām piedurknēm.

Vēlāk noderēja ārkārtas urīna maisiņi. Misijas kontrole lika apkalpei piepildīt vairākus tukšus maisus ar ūdeni no kapsulas dozatora. Pēc pacelšanas radās problēma ar vārstu, un NASA vēlējās, lai būtu daudz dzeramā ūdens, ja problēma pasliktināsies. Astronauti izmantoja salmiņus un šļirces, lai piepildītu vairāk nekā 2 galonus (7 litrus), pirms pagriezās uz Mēnesi.]]> <![CDATA[Pasaules čempionāts 2026]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=976 Sat, 28 Mar 2026 21:03:33 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=976 Pirmajā treniņu dienā uz ledus kāps divi vārtsargi, septiņi aizsargi un 10 uzbrucēji, sastāvā lielākoties vēl iztiekot bez potenciālajiem valstsvienības līderiem. Izlases rindas pakāpeniski papildinās hokejisti, kam būs beigusies klubu sezona Eiropā un Ziemeļamerikā. 
Pirmās pārbaudes spēles Latvijas izlasei būs jau 8. un 9. aprīlī Rīgā pret Austrijas valstsvienību. Vēlāk spēku pārbaude plānota 22. un 23. aprīlī Somijā pret Dānijas un mājinieku valstsvienību, savukārt 2. un 3. maijā galvenā trenera Harija Vītoliņa vadītā izlase izbraukumā spēkosies ar Slovākijas valstsvienību. Sagatavošanās posmu Latvijas hokejisti noslēgs spēlēs 6. un 7. maijā savu līdzjutēju priekšā pret Norvēģijas valstsvienību.
Pasaules čempionāts no 15. līdz 31. maijam risināsies Cīrihē un Fribūrā.
Latvijas izlase spēles A grupā aizvadīs Cīrihē, kur pirmajā mačā 16. maijā tiksies ar mājiniekiem šveiciešiem. Nākamās cīņas būs pret Vāciju 17. maijā, Austriju 19. maijā, Somiju 21. maijā, ASV 23. maijā, Lielbritāniju 24. maijā un Ungāriju 26. maijā. Grupas četras spēcīgākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā. 
Latvijas izlases sastāvs gatavošanās posmā sākumā
Vārtsargi: Emīls Vītols ("Jukurit", Somija), Bruno Brūveris (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA).
Aizsargi: Ralfs Freibergs (Vitkovices "Ridera", Čehija), Bogdans Hodass ("Jukurit", Somija), Sandis Smons ("Chur", Šveice), Nauris Sējējs ("Gusnacht Lions", Šveice), Gustavs Ozoliņš (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA), Arvils Bergmanis ("Troja-Ljungby", Zviedrija), Rihards Simanovičs (Boulinggrīnas štata universitāte, NCAA).
Uzbrucēji: Renārs Krastenbergs ("Olomouc", Čehija), Deniss Smirnovs ("Kloten", Šveice), Oskars Lapinskis (Langnavas "Tigers", Šveice), Gļebs Prohorenkovs (Niagāras universitāte, NCAA), Rainers Rullers (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA), Kristaps Skrastiņš (Ņūhempšīras universitāte, NCAA), Rodžers Bukarts ("Aros", Šveice), Klāvs Veinbergs (Kolorādo koledža, NCAA), Raimonds Vītoliņš (Olborgas "Pirates", Dānija), Rihards Melnalksnis ("Chur", Šveice).]]> Pirmajā treniņu dienā uz ledus kāps divi vārtsargi, septiņi aizsargi un 10 uzbrucēji, sastāvā lielākoties vēl iztiekot bez potenciālajiem valstsvienības līderiem. Izlases rindas pakāpeniski papildinās hokejisti, kam būs beigusies klubu sezona Eiropā un Ziemeļamerikā. 
Pirmās pārbaudes spēles Latvijas izlasei būs jau 8. un 9. aprīlī Rīgā pret Austrijas valstsvienību. Vēlāk spēku pārbaude plānota 22. un 23. aprīlī Somijā pret Dānijas un mājinieku valstsvienību, savukārt 2. un 3. maijā galvenā trenera Harija Vītoliņa vadītā izlase izbraukumā spēkosies ar Slovākijas valstsvienību. Sagatavošanās posmu Latvijas hokejisti noslēgs spēlēs 6. un 7. maijā savu līdzjutēju priekšā pret Norvēģijas valstsvienību.
Pasaules čempionāts no 15. līdz 31. maijam risināsies Cīrihē un Fribūrā.
Latvijas izlase spēles A grupā aizvadīs Cīrihē, kur pirmajā mačā 16. maijā tiksies ar mājiniekiem šveiciešiem. Nākamās cīņas būs pret Vāciju 17. maijā, Austriju 19. maijā, Somiju 21. maijā, ASV 23. maijā, Lielbritāniju 24. maijā un Ungāriju 26. maijā. Grupas četras spēcīgākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā. 
Latvijas izlases sastāvs gatavošanās posmā sākumā
Vārtsargi: Emīls Vītols ("Jukurit", Somija), Bruno Brūveris (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA).
Aizsargi: Ralfs Freibergs (Vitkovices "Ridera", Čehija), Bogdans Hodass ("Jukurit", Somija), Sandis Smons ("Chur", Šveice), Nauris Sējējs ("Gusnacht Lions", Šveice), Gustavs Ozoliņš (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA), Arvils Bergmanis ("Troja-Ljungby", Zviedrija), Rihards Simanovičs (Boulinggrīnas štata universitāte, NCAA).
Uzbrucēji: Renārs Krastenbergs ("Olomouc", Čehija), Deniss Smirnovs ("Kloten", Šveice), Oskars Lapinskis (Langnavas "Tigers", Šveice), Gļebs Prohorenkovs (Niagāras universitāte, NCAA), Rainers Rullers (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA), Kristaps Skrastiņš (Ņūhempšīras universitāte, NCAA), Rodžers Bukarts ("Aros", Šveice), Klāvs Veinbergs (Kolorādo koledža, NCAA), Raimonds Vītoliņš (Olborgas "Pirates", Dānija), Rihards Melnalksnis ("Chur", Šveice).]]> <![CDATA["Padomju laiki" Latvijā]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=975 Sat, 28 Mar 2026 18:43:42 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=975    
1946. gada 11. oktobra bijušās Padomju armijas militārpersonas, "Spriņģos" nogalināja un sakropļoja neaizsargātas sievietes un bērnus. Nav izdevies noskaidrot, vai un kādu sodu slepkavas saņēma, jo pēckara krimināllietas diemžēl pēc zināma laika perioda tika iznīcinātas. Tika nogalināti 7 cilvēki, nu tādā alkohola iedvesmotā pseidoideoloģiskā izdarībā.
 
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve...s.a639530/]]>    
1946. gada 11. oktobra bijušās Padomju armijas militārpersonas, "Spriņģos" nogalināja un sakropļoja neaizsargātas sievietes un bērnus. Nav izdevies noskaidrot, vai un kādu sodu slepkavas saņēma, jo pēckara krimināllietas diemžēl pēc zināma laika perioda tika iznīcinātas. Tika nogalināti 7 cilvēki, nu tādā alkohola iedvesmotā pseidoideoloģiskā izdarībā.
 
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve...s.a639530/]]> <![CDATA[ASV zvērināto tiesa atzīst Meta, YouTube par atbildīgu sociālo mediju atkarības tiesā]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=974 Sat, 28 Mar 2026 09:04:34 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=974 25/03/2026 - 20:44

Kalifornijas zvērināto tiesa trešdien atzina, ka Meta un YouTube ir atbildīgi par kaitējuma nodarīšanu jaunai sievietei ar savu platformu atkarību izraisošo dizainu, liekot viņiem samaksāt 3 miljonus ASV dolāru un paverot iespēju saņemt daudz lielākas soda balvas. FRANCE 24 Wassim Cornet ziņo no Losandželosas.

Video autors: Wassim CORNET]]> 25/03/2026 - 20:44

Kalifornijas zvērināto tiesa trešdien atzina, ka Meta un YouTube ir atbildīgi par kaitējuma nodarīšanu jaunai sievietei ar savu platformu atkarību izraisošo dizainu, liekot viņiem samaksāt 3 miljonus ASV dolāru un paverot iespēju saņemt daudz lielākas soda balvas. FRANCE 24 Wassim Cornet ziņo no Losandželosas.

Video autors: Wassim CORNET]]> <![CDATA[2026 gada pārcelšanās]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=973 Wed, 25 Mar 2026 19:00:08 +0000 Vietuieraditajs]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=973


tādas noskaņās tagad. Un protams ka kubele.lv ir izveidojusies Juglā, patiecoties interneta provaideram mits.lv, kuram atradu iespēju piekļuvei tiešajai IP.]]>


tādas noskaņās tagad. Un protams ka kubele.lv ir izveidojusies Juglā, patiecoties interneta provaideram mits.lv, kuram atradu iespēju piekļuvei tiešajai IP.]]> <![CDATA[Trimdas kultūras telpa]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=972 Sat, 21 Mar 2026 23:09:43 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=972 https://jaunagaita.net/
https://zagarins.net/

Ievads
Latviešu literatūras attīstība 20. gadsimtā nav iedomājama bez emigrācijas jeb trimdas kultūras telpas, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad tūkstošiem latviešu bija spiesti pamest dzimteni. Nonākot dažādās pasaules valstīs – galvenokārt Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā –, latviešu rakstnieki un intelektuāļi turpināja aktīvu kultūras dzīvi, veidojot jaunu literāro vidi ārpus Latvijas robežām. Šī vide kļuva par nozīmīgu latviskās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas centru.
Emigrācijas literatūrā izveidojās vairākas savstarpēji saistītas kustības un virzieni, kas atspoguļoja gan autoru personīgo pieredzi, gan plašākus kultūras un politiskos procesus. Nozīmīga loma bija literārajiem grupējumiem un periodiskajiem izdevumiem, kas kalpoja kā platforma ideju apmaiņai, radošai izpausmei un diskusijām par latviešu literatūras nākotni. Šajos apstākļos radās jaunas estētiskās pieejas, kas bieži vien atšķīrās no Padomju Latvijā dominējošajām tendencēm.
Trimdas literatūras attīstību būtiski ietekmēja arī spilgtas un daudzveidīgas personības – rakstnieki, dzejnieki un kritiķi, kuri ar savu darbību ne tikai bagātināja literatūru, bet arī veidoja intelektuālo vidi un uzturēja saikni starp dažādām latviešu kopienām pasaulē. Viņu darbos bieži atspoguļojas tādas tēmas kā dzimtenes zaudējums, identitātes meklējumi, kultūras saglabāšana un dzīve svešumā.
Šī pētnieciskā darba mērķis ir analizēt latviešu literatūrā nozīmīgākās emigrācijas kustības, to attīstību un ietekmi, kā arī raksturot spilgtākās personības, kas veidojušas šo literāro vidi. Darbā tiks aplūkoti gan literārie virzieni un to idejiskās iezīmes, gan konkrētu autoru devums, tādējādi sniedzot visaptverošu ieskatu latviešu trimdas literatūras daudzveidībā un nozīmē.

Satura rādītājs
  1. Ievads
  2. Latviešu emigrācijas vēsturiskais konteksts
    2.1. Emigrācijas cēloņi pēc Otrā pasaules kara
    2.2. Latviešu kopienu izveide ārvalstīs
    2.3. Kultūras dzīves nozīme trimdā
  3. Latviešu literatūras attīstība emigrācijā
    3.1. Trimdas literatūras galvenās tēmas
    3.2. Atšķirības starp trimdas un Padomju Latvijas literatūru
    3.3. Literatūras nozīme identitātes saglabāšanā
  4. Literārās kustības un grupējumi trimdā
    4.1. “Jaunā Gaita” un tās nozīme
    4.2. Citi nozīmīgi literārie izdevumi un platformas
    4.3. Idejiskās un estētiskās tendences
  5. Spilgtākās personības emigrācijas literatūrā
    5.1. Dzejnieki un rakstnieki
    5.2. Literatūras kritiķi un domātāji
    5.3. Personību ietekme uz latviešu kultūru
  6. Emigrācijas literatūras ietekme uz mūsdienām
    6.1. Saikne ar Latvijas literatūru pēc neatkarības atjaunošanas
    6.2. Trimdas literatūras mantojums
  7. Secinājumi
  8. Izmantoto avotu un literatūras saraksts
  9. Pielikumi (ja nepieciešams)

Jaunā Gaita” un tās nozīme

“Jaunā Gaita” ir viens no nozīmīgākajiem latviešu trimdas kultūras un literatūras izdevumiem, kas dibināts 1955. gadā. Tas radās laikā, kad latviešu intelektuālā dzīve bija izkliedēta dažādās pasaules valstīs, un kļuva par būtisku platformu, kurā tika uzturēta un attīstīta latviešu literatūra ārpus dzimtenes. Žurnāls apvienoja rakstniekus, dzejniekus, kritiķus un domātājus, veidojot vienotu kultūras telpu emigrācijā.

“Jaunā Gaita” izcēlās ar savu intelektuālo daudzveidību un atvērtību dažādiem viedokļiem. Tajā tika publicēti gan oriģinālliteratūras darbi – dzeja, proza, esejas –, gan arī literatūras kritika, filozofiski un politiski raksti. Šāda satura daudzveidība veicināja diskusijas par latviešu identitāti, kultūras attīstību un literatūras virzieniem. Žurnāls bieži kļuva par vietu, kur sadūrās atšķirīgi uzskati, tādējādi sekmējot dinamisku intelektuālo vidi.

Īpaša nozīme “Jaunajai Gaitai” bija jauno autoru atbalstīšanā. Tā deva iespēju debitēt un attīstīties jaunai rakstnieku paaudzei, kas nebija tieši saistīta ar pirmskara literārajām tradīcijām. Šie autori bieži meklēja jaunas izteiksmes formas un pievērsās modernisma un eksperimentālās literatūras tendencēm, kas padarīja trimdas literatūru stilistiski daudzveidīgu un laikmetīgu.

Svarīgi ir arī tas, ka “Jaunā Gaita” uzturēja kultūras dialogu starp latviešiem trimdā un Latvijā. Lai gan Padomju laikā šī saikne bija ierobežota, žurnāls tomēr centās sekot līdzi notikumiem Latvijā un reflektēt par tiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šis dialogs kļuva daudz aktīvāks, un “Jaunā Gaita” turpināja darboties kā tilts starp dažādām latviešu kultūras telpām.

Kopumā “Jaunā Gaita” ir uzskatāma par vienu no centrālajiem latviešu emigrācijas literatūras stūrakmeņiem. Tā ne tikai dokumentēja trimdas kultūras dzīvi, bet arī aktīvi to veidoja, ietekmējot literāros procesus, idejiskās diskusijas un latviskās identitātes saglabāšanu. Žurnāla nozīme saglabājas arī mūsdienās, jo tas ir vērtīgs avots pētniekiem un interesentiem, kas vēlas izprast latviešu literatūras attīstību ārpus Latvijas.

Galvenās personas, kas saistītas ar žurnālu “Jaunā Gaita”, ir rakstnieki, dzejnieki un kritiķi, kuri veidoja trimdas intelektuālo vidi un būtiski ietekmēja latviešu literatūras attīstību ārpus Latvijas.
Redaktori un idejiskie veidotāji
  • Gunars Saliņš – viens no žurnāla dibinātājiem un nozīmīgs modernisma pārstāvis; veicināja jaunu literāro virzienu attīstību.
  • Linards Tauns – spilgts urbānās dzejas autors, kas ietekmēja žurnāla estētiku.
  • Andrejs Irbe – aktīvs žurnāla redakcijas darbinieks un ideju virzītājs.
Rakstnieki un dzejnieki
  • Imants Ziedonis – lai gan dzīvoja Latvijā, viņa darbi un idejas rezonēja arī trimdas vidē.
  • Vizma Belševica – nozīmīga balss, kas netieši ietekmēja diskusijas par literatūru un brīvību.
  • Baiba Bičole – viena no ievērojamākajām trimdas dzejniecēm, publicējusies žurnālā.
  • Jurijs Kronbergs – vēlākās paaudzes autors, kas savienoja trimdas un Latvijas literāro telpu.
Kritiķi un intelektuāļi
  • Valters Nollendorfs – literatūras kritiķis un pētnieks, kas analizēja trimdas procesus.
  • Velta Toma – aktīva kultūras darbiniece un publiciste.
  • Inta Ezergaile – nozīmīga pētniece, kas rakstījusi par trimdas literatūru.
Nozīme
Šīs personības:
  • veidoja žurnāla saturu un idejisko virzienu
  • attīstīja modernu, Rietumu ietekmētu latviešu literatūru
  • uzturēja latvisko identitāti ārpus Latvijas
  • veidoja dialogu starp trimdu un dzimteni
]]> https://jaunagaita.net/
https://zagarins.net/

Ievads
Latviešu literatūras attīstība 20. gadsimtā nav iedomājama bez emigrācijas jeb trimdas kultūras telpas, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad tūkstošiem latviešu bija spiesti pamest dzimteni. Nonākot dažādās pasaules valstīs – galvenokārt Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā –, latviešu rakstnieki un intelektuāļi turpināja aktīvu kultūras dzīvi, veidojot jaunu literāro vidi ārpus Latvijas robežām. Šī vide kļuva par nozīmīgu latviskās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas centru.
Emigrācijas literatūrā izveidojās vairākas savstarpēji saistītas kustības un virzieni, kas atspoguļoja gan autoru personīgo pieredzi, gan plašākus kultūras un politiskos procesus. Nozīmīga loma bija literārajiem grupējumiem un periodiskajiem izdevumiem, kas kalpoja kā platforma ideju apmaiņai, radošai izpausmei un diskusijām par latviešu literatūras nākotni. Šajos apstākļos radās jaunas estētiskās pieejas, kas bieži vien atšķīrās no Padomju Latvijā dominējošajām tendencēm.
Trimdas literatūras attīstību būtiski ietekmēja arī spilgtas un daudzveidīgas personības – rakstnieki, dzejnieki un kritiķi, kuri ar savu darbību ne tikai bagātināja literatūru, bet arī veidoja intelektuālo vidi un uzturēja saikni starp dažādām latviešu kopienām pasaulē. Viņu darbos bieži atspoguļojas tādas tēmas kā dzimtenes zaudējums, identitātes meklējumi, kultūras saglabāšana un dzīve svešumā.
Šī pētnieciskā darba mērķis ir analizēt latviešu literatūrā nozīmīgākās emigrācijas kustības, to attīstību un ietekmi, kā arī raksturot spilgtākās personības, kas veidojušas šo literāro vidi. Darbā tiks aplūkoti gan literārie virzieni un to idejiskās iezīmes, gan konkrētu autoru devums, tādējādi sniedzot visaptverošu ieskatu latviešu trimdas literatūras daudzveidībā un nozīmē.

Satura rādītājs
  1. Ievads
  2. Latviešu emigrācijas vēsturiskais konteksts
    2.1. Emigrācijas cēloņi pēc Otrā pasaules kara
    2.2. Latviešu kopienu izveide ārvalstīs
    2.3. Kultūras dzīves nozīme trimdā
  3. Latviešu literatūras attīstība emigrācijā
    3.1. Trimdas literatūras galvenās tēmas
    3.2. Atšķirības starp trimdas un Padomju Latvijas literatūru
    3.3. Literatūras nozīme identitātes saglabāšanā
  4. Literārās kustības un grupējumi trimdā
    4.1. “Jaunā Gaita” un tās nozīme
    4.2. Citi nozīmīgi literārie izdevumi un platformas
    4.3. Idejiskās un estētiskās tendences
  5. Spilgtākās personības emigrācijas literatūrā
    5.1. Dzejnieki un rakstnieki
    5.2. Literatūras kritiķi un domātāji
    5.3. Personību ietekme uz latviešu kultūru
  6. Emigrācijas literatūras ietekme uz mūsdienām
    6.1. Saikne ar Latvijas literatūru pēc neatkarības atjaunošanas
    6.2. Trimdas literatūras mantojums
  7. Secinājumi
  8. Izmantoto avotu un literatūras saraksts
  9. Pielikumi (ja nepieciešams)

Jaunā Gaita” un tās nozīme

“Jaunā Gaita” ir viens no nozīmīgākajiem latviešu trimdas kultūras un literatūras izdevumiem, kas dibināts 1955. gadā. Tas radās laikā, kad latviešu intelektuālā dzīve bija izkliedēta dažādās pasaules valstīs, un kļuva par būtisku platformu, kurā tika uzturēta un attīstīta latviešu literatūra ārpus dzimtenes. Žurnāls apvienoja rakstniekus, dzejniekus, kritiķus un domātājus, veidojot vienotu kultūras telpu emigrācijā.

“Jaunā Gaita” izcēlās ar savu intelektuālo daudzveidību un atvērtību dažādiem viedokļiem. Tajā tika publicēti gan oriģinālliteratūras darbi – dzeja, proza, esejas –, gan arī literatūras kritika, filozofiski un politiski raksti. Šāda satura daudzveidība veicināja diskusijas par latviešu identitāti, kultūras attīstību un literatūras virzieniem. Žurnāls bieži kļuva par vietu, kur sadūrās atšķirīgi uzskati, tādējādi sekmējot dinamisku intelektuālo vidi.

Īpaša nozīme “Jaunajai Gaitai” bija jauno autoru atbalstīšanā. Tā deva iespēju debitēt un attīstīties jaunai rakstnieku paaudzei, kas nebija tieši saistīta ar pirmskara literārajām tradīcijām. Šie autori bieži meklēja jaunas izteiksmes formas un pievērsās modernisma un eksperimentālās literatūras tendencēm, kas padarīja trimdas literatūru stilistiski daudzveidīgu un laikmetīgu.

Svarīgi ir arī tas, ka “Jaunā Gaita” uzturēja kultūras dialogu starp latviešiem trimdā un Latvijā. Lai gan Padomju laikā šī saikne bija ierobežota, žurnāls tomēr centās sekot līdzi notikumiem Latvijā un reflektēt par tiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šis dialogs kļuva daudz aktīvāks, un “Jaunā Gaita” turpināja darboties kā tilts starp dažādām latviešu kultūras telpām.

Kopumā “Jaunā Gaita” ir uzskatāma par vienu no centrālajiem latviešu emigrācijas literatūras stūrakmeņiem. Tā ne tikai dokumentēja trimdas kultūras dzīvi, bet arī aktīvi to veidoja, ietekmējot literāros procesus, idejiskās diskusijas un latviskās identitātes saglabāšanu. Žurnāla nozīme saglabājas arī mūsdienās, jo tas ir vērtīgs avots pētniekiem un interesentiem, kas vēlas izprast latviešu literatūras attīstību ārpus Latvijas.

Galvenās personas, kas saistītas ar žurnālu “Jaunā Gaita”, ir rakstnieki, dzejnieki un kritiķi, kuri veidoja trimdas intelektuālo vidi un būtiski ietekmēja latviešu literatūras attīstību ārpus Latvijas.
Redaktori un idejiskie veidotāji
  • Gunars Saliņš – viens no žurnāla dibinātājiem un nozīmīgs modernisma pārstāvis; veicināja jaunu literāro virzienu attīstību.
  • Linards Tauns – spilgts urbānās dzejas autors, kas ietekmēja žurnāla estētiku.
  • Andrejs Irbe – aktīvs žurnāla redakcijas darbinieks un ideju virzītājs.
Rakstnieki un dzejnieki
  • Imants Ziedonis – lai gan dzīvoja Latvijā, viņa darbi un idejas rezonēja arī trimdas vidē.
  • Vizma Belševica – nozīmīga balss, kas netieši ietekmēja diskusijas par literatūru un brīvību.
  • Baiba Bičole – viena no ievērojamākajām trimdas dzejniecēm, publicējusies žurnālā.
  • Jurijs Kronbergs – vēlākās paaudzes autors, kas savienoja trimdas un Latvijas literāro telpu.
Kritiķi un intelektuāļi
  • Valters Nollendorfs – literatūras kritiķis un pētnieks, kas analizēja trimdas procesus.
  • Velta Toma – aktīva kultūras darbiniece un publiciste.
  • Inta Ezergaile – nozīmīga pētniece, kas rakstījusi par trimdas literatūru.
Nozīme
Šīs personības:
  • veidoja žurnāla saturu un idejisko virzienu
  • attīstīja modernu, Rietumu ietekmētu latviešu literatūru
  • uzturēja latvisko identitāti ārpus Latvijas
  • veidoja dialogu starp trimdu un dzimteni
]]> <![CDATA[skaitliskā plūsmu mehānika CFD]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=971 Fri, 20 Mar 2026 15:10:53 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=971 Computational Fluid Dynamics
(CFD) latviski ir skaitliskā hidrodinamika vai skaitliskā plūsmu mehānika. Tā ir nozare, kas izmanto datorus, matemātiskos modeļus un skaitliskās metodes, lai analizētu un simulētu šķidrumu un gāzu plūsmas, siltumapmaiņu un saistītos procesus, ko bieži dēvē vienkārši par CFD. 
Galvenie aspekti:
  • Pielietojums: Izmanto inženierijā, lai modelētu aerodinamiku (lidmašīnas, auto), siltumapmaiņu, reaktoru darbību un dabas procesus.
  • Metode: Sadala sarežģītas ģeometrijas mazos elementos (tīkls), lai aprēķinātu plūsmas parametrus (ātrumu, spiedienu, temperatūru) katrā punktā.
  • Nozīme: Ļauj veikt virtuālus eksperimentus, ietaupot laiku un līdzekļus salīdzinājumā ar fizisko testēšanu.

Skaitliskā plūsmu mehānika jeb CFD (Computational Fluid Dynamics) ir disciplīna, kas apvieno fiziku, matemātiku un datorzinātnes, lai simulētu gāzu un šķidrumu kustību. Ja vēlaties to uztvert tēlaini – tas ir "digitālais vēja tunelis".
Šis ir stāsts par to, kā mēs pārgājām no papīra un zīmuļa pie superdatoriem, kas spēj aprēķināt katru virpuli ap lidmašīnas spārnu.
1. Pamati: Gigantu pleci
Viss sākās ar matemātiku, kad datori vēl pat nebija sapnis. CFD "mugurkauls" ir Navjē-Stoksa vienādojumi, kas apraksta viskozu šķidrumu kustību.
  • Klods Luijs Navjē (1822) un Džordžs Gabriels Stokss (1845): Viņi neatkarīgi viens no otra atvasināja pamatvienādojumus. Problēma? Šie vienādojumi ir tik sarežģīti (nelineāri parciālie diferenciālvienādojumi), ka lielākajā daļā gadījumu tos nav iespējams atrisināt analītiski (ar precīzu formulu).
    ρ(∂t∂u+u⋅∇u)=−∇p+μ∇2u+f
  • Ludvigs Prantls (20. gs. sākums): Ieviesa robežslāņa teoriju. Viņš saprata, ka šķidruma berze ir svarīga tikai plānā slānī pie virsmas, kas milzīgi vienkāršoja aprēķinus un pavēra ceļu pirmajām praktiskajām simulācijām aerodinamikā.
2. Pirmsdatoru ēra: Cilvēki-skaitļotāji
Pirms mikroshēmām "datori" bija cilvēki (bieži sievietes), kas veica tūkstošiem aritmētisku darbību ar rokām.
  • Lūiss Frajs Ričardsons (1922): Viņš pirmais mēģināja skaitliski prognozēt laikapstākļus. Viņa vīzija bija "laikapstākļu fabrika" – milzīga zāle ar tūkstošiem cilvēku, kas sinhroni rēķina vienādojumu fragmentus. Viņa pirmais mēģinājums cieta neveiksmi (nestabilitātes dēļ), taču viņš pierādīja, ka ideja ir dzīvotspējīga.
3. Digitālā revolūcija (1950.–1970. gadi)
Īstā CFD dzimšana notika ASV Losalamosas Nacionālajā laboratorijā (LANL) aukstā kara laikā.
Galvenie pētnieki un metodes:
Pētnieks
Ieguldījums / Teorija
Kāpēc tas ir svarīgi?
Frānsiss Herlovs (Francis Harlow)
Particle-in-Cell (PIC) un MAC metodes.
Uzskata par mūsdienu CFD tēvu. Viņš pirmais izmantoja datorus, lai vizualizētu plūsmas.
Braiens Spoldings (Brian Spalding)
SIMPLE algoritms.
Standarts spiediena un ātruma saistīšanai simulācijās.
Suhass Patankars (Suhas Patankar)
Galīgo tilpumu metode (FVM).
Šī metode ir pamatā gandrīz visām mūsdienu komerciālajām CFD programmām (Ansys, OpenFOAM).
4. Galvenās teorētiskās pieejas
Lai dators saprastu šķidrumu, telpa ir jāsadala mazos gabaliņos (tīklā). Šeit parādās trīs galvenās metodes:
  1. Galīgo starpību metode (FDM): Vecākā metode, balstīta uz diferenciālvienādojumu aizstāšanu ar algebriskām starpībām.
  2. Galīgo elementu metode (FEM): Populāra strukturālajā analīzē, bet tiek izmantota arī CFD, īpaši sarežģītas ģeometrijas gadījumos.
  3. Galīgo tilpumu metode (FVM): CFD "zelta standarts". Tā nodrošina masas un enerģijas saglabāšanos katrā mazajā šūnā, kas ir kritiski svarīgi precizitātei.
Kāpēc tas vēl joprojām ir grūti?
Lielākais izaicinājums ir turbulence. Tā ir haotiska, daudz mērogu kustība.
  • Osborns Reinoldss: Ieviesa Reinoldsa skaitli (Re), kas nosaka, vai plūsma būs mierīga (lamināra) vai mežonīga (turbulenta).
  • Andrejs Kolmogorovs: Izstrādāja turbulences enerģijas kaskādes teoriju, kas izskaidro, kā enerģija no lieliem virpuļiem pāriet uz maziem.
Šodien mēs izmantojam RANS (vidējo rādītāju aprēķins), LES (lielu virpuļu simulācija) vai pat DNS (tiešā simulācija, kas prasa milzu jaudu), lai mēģinātu šo haosu savaldīt.]]> Computational Fluid Dynamics
(CFD) latviski ir skaitliskā hidrodinamika vai skaitliskā plūsmu mehānika. Tā ir nozare, kas izmanto datorus, matemātiskos modeļus un skaitliskās metodes, lai analizētu un simulētu šķidrumu un gāzu plūsmas, siltumapmaiņu un saistītos procesus, ko bieži dēvē vienkārši par CFD. 
Galvenie aspekti:
  • Pielietojums: Izmanto inženierijā, lai modelētu aerodinamiku (lidmašīnas, auto), siltumapmaiņu, reaktoru darbību un dabas procesus.
  • Metode: Sadala sarežģītas ģeometrijas mazos elementos (tīkls), lai aprēķinātu plūsmas parametrus (ātrumu, spiedienu, temperatūru) katrā punktā.
  • Nozīme: Ļauj veikt virtuālus eksperimentus, ietaupot laiku un līdzekļus salīdzinājumā ar fizisko testēšanu.

Skaitliskā plūsmu mehānika jeb CFD (Computational Fluid Dynamics) ir disciplīna, kas apvieno fiziku, matemātiku un datorzinātnes, lai simulētu gāzu un šķidrumu kustību. Ja vēlaties to uztvert tēlaini – tas ir "digitālais vēja tunelis".
Šis ir stāsts par to, kā mēs pārgājām no papīra un zīmuļa pie superdatoriem, kas spēj aprēķināt katru virpuli ap lidmašīnas spārnu.
1. Pamati: Gigantu pleci
Viss sākās ar matemātiku, kad datori vēl pat nebija sapnis. CFD "mugurkauls" ir Navjē-Stoksa vienādojumi, kas apraksta viskozu šķidrumu kustību.
  • Klods Luijs Navjē (1822) un Džordžs Gabriels Stokss (1845): Viņi neatkarīgi viens no otra atvasināja pamatvienādojumus. Problēma? Šie vienādojumi ir tik sarežģīti (nelineāri parciālie diferenciālvienādojumi), ka lielākajā daļā gadījumu tos nav iespējams atrisināt analītiski (ar precīzu formulu).
    ρ(∂t∂u+u⋅∇u)=−∇p+μ∇2u+f
  • Ludvigs Prantls (20. gs. sākums): Ieviesa robežslāņa teoriju. Viņš saprata, ka šķidruma berze ir svarīga tikai plānā slānī pie virsmas, kas milzīgi vienkāršoja aprēķinus un pavēra ceļu pirmajām praktiskajām simulācijām aerodinamikā.
2. Pirmsdatoru ēra: Cilvēki-skaitļotāji
Pirms mikroshēmām "datori" bija cilvēki (bieži sievietes), kas veica tūkstošiem aritmētisku darbību ar rokām.
  • Lūiss Frajs Ričardsons (1922): Viņš pirmais mēģināja skaitliski prognozēt laikapstākļus. Viņa vīzija bija "laikapstākļu fabrika" – milzīga zāle ar tūkstošiem cilvēku, kas sinhroni rēķina vienādojumu fragmentus. Viņa pirmais mēģinājums cieta neveiksmi (nestabilitātes dēļ), taču viņš pierādīja, ka ideja ir dzīvotspējīga.
3. Digitālā revolūcija (1950.–1970. gadi)
Īstā CFD dzimšana notika ASV Losalamosas Nacionālajā laboratorijā (LANL) aukstā kara laikā.
Galvenie pētnieki un metodes:
Pētnieks
Ieguldījums / Teorija
Kāpēc tas ir svarīgi?
Frānsiss Herlovs (Francis Harlow)
Particle-in-Cell (PIC) un MAC metodes.
Uzskata par mūsdienu CFD tēvu. Viņš pirmais izmantoja datorus, lai vizualizētu plūsmas.
Braiens Spoldings (Brian Spalding)
SIMPLE algoritms.
Standarts spiediena un ātruma saistīšanai simulācijās.
Suhass Patankars (Suhas Patankar)
Galīgo tilpumu metode (FVM).
Šī metode ir pamatā gandrīz visām mūsdienu komerciālajām CFD programmām (Ansys, OpenFOAM).
4. Galvenās teorētiskās pieejas
Lai dators saprastu šķidrumu, telpa ir jāsadala mazos gabaliņos (tīklā). Šeit parādās trīs galvenās metodes:
  1. Galīgo starpību metode (FDM): Vecākā metode, balstīta uz diferenciālvienādojumu aizstāšanu ar algebriskām starpībām.
  2. Galīgo elementu metode (FEM): Populāra strukturālajā analīzē, bet tiek izmantota arī CFD, īpaši sarežģītas ģeometrijas gadījumos.
  3. Galīgo tilpumu metode (FVM): CFD "zelta standarts". Tā nodrošina masas un enerģijas saglabāšanos katrā mazajā šūnā, kas ir kritiski svarīgi precizitātei.
Kāpēc tas vēl joprojām ir grūti?
Lielākais izaicinājums ir turbulence. Tā ir haotiska, daudz mērogu kustība.
  • Osborns Reinoldss: Ieviesa Reinoldsa skaitli (Re), kas nosaka, vai plūsma būs mierīga (lamināra) vai mežonīga (turbulenta).
  • Andrejs Kolmogorovs: Izstrādāja turbulences enerģijas kaskādes teoriju, kas izskaidro, kā enerģija no lieliem virpuļiem pāriet uz maziem.
Šodien mēs izmantojam RANS (vidējo rādītāju aprēķins), LES (lielu virpuļu simulācija) vai pat DNS (tiešā simulācija, kas prasa milzu jaudu), lai mēģinātu šo haosu savaldīt.]]> <![CDATA[mēģina iegūt piekļuvi “Signal” lietotāju kontiem]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=970 Thu, 19 Mar 2026 20:48:59 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=970
LETA
21:17, 12. marts 2026
Ziņas
Krimināls
Krāpnieki mēģina iegūt piekļuvi saziņas lietotnes “Signal” lietotāju kontiem, liecina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” publiskotā informācija.

“Cert.lv” norāda, ka uzbrukumi nav saistīti ar jaunu “Signal” ievainojamību, un lietotne pati par sevi joprojām ir droša. Šajā gadījumā uzbrucēji pārliecina lietotājus pašrocīgi atdot piekļuvi saviem kontiem.
Uzbrucēji uzdodas par atbalsta dienestu “Signal Security Support Chatbot” un sūta paziņojumus par neatļautām darbībām lietotāju kontos vai izmaiņām lietošanas noteikumos. Pēc tam lietotājiem lūgts nosūtīt saņemtos verifikācijas kodus un lietotāju PIN kodus. Ja lietotāji šos datus nodod, uzbrucēji iegūst pilnīgu kontroli pār kontiem, nomaina ar tiem saistītos telefonu numurus uz saviem, un lietotāji zaudē piekļuvi kontiem.

“Cert.lv” atzīmē, ka “Signal” atbalsta dienests nekad nesazinās ar lietotājiem, izmantojot “Signal” ziņojumapmaiņu, un “Signal” čatbots neeksistē. 

Tāpat “Cert.lv” norāda, ka jābloķē un jāziņo par kontiem, kas uzdodas par “Signal” atbalsta dienestu. Vienlaikus kritiski jāvērtē nepazīstami uzaicinājumi pievienoties grupu čatiem. Ja uzaicinājums saņemts no pazīstamas personas, pirms pievienošanās ieteicams ar šo personu sazināties citā komunikācijas kanālā un pārliecināties par uzaicinājuma autentiskumu.
Lietotāji var pamanīt iespējami kompromitētus kontus arī gadījumos, kad vienā grupas čatā parādās viens un tas pats konts divas reizes. Šādā situācijā attiecīgais lietotājs jāinformē, izmantojot citu saziņas kanālu. Drošības uzlabošanai ieteicams aktivizēt funkciju “registration lock” lietotnē “Signal” vai divu faktoru autentifikāciju lietotnē “WhatsApp”.
Tāpat ieteicams pārbaudīt kontiem piesaistītās ierīces un dzēst tās, kuras lietotāji neatpazīst.
“Cert.lv” ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kura darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam. Iestādes uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā Latvijas IP adrešu apgabalos un “.lv” domēna vārdu zonā.]]>
LETA
21:17, 12. marts 2026
Ziņas
Krimināls
Krāpnieki mēģina iegūt piekļuvi saziņas lietotnes “Signal” lietotāju kontiem, liecina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” publiskotā informācija.

“Cert.lv” norāda, ka uzbrukumi nav saistīti ar jaunu “Signal” ievainojamību, un lietotne pati par sevi joprojām ir droša. Šajā gadījumā uzbrucēji pārliecina lietotājus pašrocīgi atdot piekļuvi saviem kontiem.
Uzbrucēji uzdodas par atbalsta dienestu “Signal Security Support Chatbot” un sūta paziņojumus par neatļautām darbībām lietotāju kontos vai izmaiņām lietošanas noteikumos. Pēc tam lietotājiem lūgts nosūtīt saņemtos verifikācijas kodus un lietotāju PIN kodus. Ja lietotāji šos datus nodod, uzbrucēji iegūst pilnīgu kontroli pār kontiem, nomaina ar tiem saistītos telefonu numurus uz saviem, un lietotāji zaudē piekļuvi kontiem.

“Cert.lv” atzīmē, ka “Signal” atbalsta dienests nekad nesazinās ar lietotājiem, izmantojot “Signal” ziņojumapmaiņu, un “Signal” čatbots neeksistē. 

Tāpat “Cert.lv” norāda, ka jābloķē un jāziņo par kontiem, kas uzdodas par “Signal” atbalsta dienestu. Vienlaikus kritiski jāvērtē nepazīstami uzaicinājumi pievienoties grupu čatiem. Ja uzaicinājums saņemts no pazīstamas personas, pirms pievienošanās ieteicams ar šo personu sazināties citā komunikācijas kanālā un pārliecināties par uzaicinājuma autentiskumu.
Lietotāji var pamanīt iespējami kompromitētus kontus arī gadījumos, kad vienā grupas čatā parādās viens un tas pats konts divas reizes. Šādā situācijā attiecīgais lietotājs jāinformē, izmantojot citu saziņas kanālu. Drošības uzlabošanai ieteicams aktivizēt funkciju “registration lock” lietotnē “Signal” vai divu faktoru autentifikāciju lietotnē “WhatsApp”.
Tāpat ieteicams pārbaudīt kontiem piesaistītās ierīces un dzēst tās, kuras lietotāji neatpazīst.
“Cert.lv” ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kura darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam. Iestādes uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā Latvijas IP adrešu apgabalos un “.lv” domēna vārdu zonā.]]> <![CDATA[Vai visi ienīst "Windows 11?"]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=969 Tue, 17 Mar 2026 23:55:04 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=969 Franziska Hübl
Kļūmes, kļūdas un problemātiski atjauninājumi: šķiet, ka "Microsoft" ar operētājsistēmu "Windows 11" iet grūti. Sliktākais - daži "Samsung" lietotāji ir zaudējuši piekļuvi savām ierīcēm. Kas notiek ar šo problemātisko atjauninājumu?
Atjauninājumiem ir jānovērš drošības nepilnības, jānovērš programmatūras kļūdas un jāpadara viss ātrāks, labāks un kopumā pievilcīgāks. Tomēr atbalsta forumos tiek saņemtas sūdzības par jaunāko "Windows 11" atjauninājumu.
Grūti laiki "Samsung" cienītājiem
Tagad tas, šķiet, ir sasniedzis savu kulmināciju - kopš regulārā drošības atjauninājuma februārī daudziem "Samsung" ierīču lietotājiem vairs nav piekļuves "sistēmas diskam C". Ja vēlaties izmantot ierīci, ātri parādās kļūdas paziņojums, kas padara ierīci gandrīz nelietojamu: "C:\ nav pieejams - piekļuve liegta".
Disks satur ne tikai pašu operētājsistēmu "Windows", bet parasti arī svarīgas programmas, dokumentus un iestatījumus. Bez piekļuves vairs nav iespējams izpildīt pamatfunkcijas.

"Microsoft" un "Samsung" meklē cēloni
Šī kļūda pašlaik galvenokārt rodas "Samsung" datoros ar "Windows 11" 24H2 un 25H2 versiju. Saskaņā ar "Microsoft" sniegto informāciju tā skar "Galaxy Book 4" un vairākus galda datoru modeļus. Tomēr "Microsoft" galvenā mītne Redmondā vainu noraida: šoreiz cēlonis nav tieši "Windows 11", bet gan "Samsung Galaxy Connect" lietotne, ko var izmantot, lai savienotu "Samsung" ierīces savā starpā.
Tomēr joprojām nav skaidrs, kāpēc tiek bloķēta piekļuve failu sistēmai. Kā ātru pirmās palīdzības pasākumu "Microsoft" pagaidām ir izdzēsis šo lietotni no "App Store".
Kļūmes un "zilie ekrāni" kopš marta atjauninājuma
Mēneša sākumā "Microsoft" bija jāizlaiž neplānots atjauninājums, lai novērstu kritiskas ievainojamības. Šādi "ārkārtas labojumi" bieži vien tiek izdoti laika trūkuma apstākļos, kas savukārt var palielināt kļūdu risku. Un patiešām, lietotāji ziņo par stabilitātes problēmām pēc jaunākā "Windows" atjauninājuma martā: pēkšņiem restartiem, pilnīgiem sistēmas "sabrukumiem" un "zilajiem ekrāniem". Dažos gadījumos pēc instalēšanas vairs nav iespējams palaist svarīgas programmas.
Problēma: atjauninājumi bieži tiek instalēti automātiski, un kļūdas bieži kļūst redzamas tikai pēc instalēšanas. Tas liek lietotājiem apšaubīt operētājsistēmu, piemēram, "Windows", uzticamību. Pietiek ar vienu kļūdainu atjauninājumu, lai traucētu darba procesus vai padarītu sistēmas uz laiku nelietojamas. Ražotāji reaģē ar labojumiem vai papildu labojumiem tikai tad, kad sūdzību kļūst vairāk.
Lietotāji šobrīd neko daudz nevar darīt
Šķiet, ka kopš pagājušā gada beigām kļūdaino atjauninājumu sērija nebeidzas. Tomēr tagad uzņēmums atzīst, ka svarīgās sastāvdaļās ir pieļautas kļūdas. Ikviens, kuru skārušas avārijas vai citas problēmas, var uz laiku apturēt atjauninājumus vai izņemt nesen instalēto atjauninājumu.
Tomēr ierīcēm ar bloķētu sistēmas disku eksperti iesaka gaidīt oficiālu risinājumu. Sliktākajā gadījumā neoficiāli remonta mēģinājumi no interneta var vēl vairāk sabojāt sistēmu.
https://www.br.de/nachrichten/netzwelt/a...es,VE1wcBh]]> Franziska Hübl
Kļūmes, kļūdas un problemātiski atjauninājumi: šķiet, ka "Microsoft" ar operētājsistēmu "Windows 11" iet grūti. Sliktākais - daži "Samsung" lietotāji ir zaudējuši piekļuvi savām ierīcēm. Kas notiek ar šo problemātisko atjauninājumu?
Atjauninājumiem ir jānovērš drošības nepilnības, jānovērš programmatūras kļūdas un jāpadara viss ātrāks, labāks un kopumā pievilcīgāks. Tomēr atbalsta forumos tiek saņemtas sūdzības par jaunāko "Windows 11" atjauninājumu.
Grūti laiki "Samsung" cienītājiem
Tagad tas, šķiet, ir sasniedzis savu kulmināciju - kopš regulārā drošības atjauninājuma februārī daudziem "Samsung" ierīču lietotājiem vairs nav piekļuves "sistēmas diskam C". Ja vēlaties izmantot ierīci, ātri parādās kļūdas paziņojums, kas padara ierīci gandrīz nelietojamu: "C:\ nav pieejams - piekļuve liegta".
Disks satur ne tikai pašu operētājsistēmu "Windows", bet parasti arī svarīgas programmas, dokumentus un iestatījumus. Bez piekļuves vairs nav iespējams izpildīt pamatfunkcijas.

"Microsoft" un "Samsung" meklē cēloni
Šī kļūda pašlaik galvenokārt rodas "Samsung" datoros ar "Windows 11" 24H2 un 25H2 versiju. Saskaņā ar "Microsoft" sniegto informāciju tā skar "Galaxy Book 4" un vairākus galda datoru modeļus. Tomēr "Microsoft" galvenā mītne Redmondā vainu noraida: šoreiz cēlonis nav tieši "Windows 11", bet gan "Samsung Galaxy Connect" lietotne, ko var izmantot, lai savienotu "Samsung" ierīces savā starpā.
Tomēr joprojām nav skaidrs, kāpēc tiek bloķēta piekļuve failu sistēmai. Kā ātru pirmās palīdzības pasākumu "Microsoft" pagaidām ir izdzēsis šo lietotni no "App Store".
Kļūmes un "zilie ekrāni" kopš marta atjauninājuma
Mēneša sākumā "Microsoft" bija jāizlaiž neplānots atjauninājums, lai novērstu kritiskas ievainojamības. Šādi "ārkārtas labojumi" bieži vien tiek izdoti laika trūkuma apstākļos, kas savukārt var palielināt kļūdu risku. Un patiešām, lietotāji ziņo par stabilitātes problēmām pēc jaunākā "Windows" atjauninājuma martā: pēkšņiem restartiem, pilnīgiem sistēmas "sabrukumiem" un "zilajiem ekrāniem". Dažos gadījumos pēc instalēšanas vairs nav iespējams palaist svarīgas programmas.
Problēma: atjauninājumi bieži tiek instalēti automātiski, un kļūdas bieži kļūst redzamas tikai pēc instalēšanas. Tas liek lietotājiem apšaubīt operētājsistēmu, piemēram, "Windows", uzticamību. Pietiek ar vienu kļūdainu atjauninājumu, lai traucētu darba procesus vai padarītu sistēmas uz laiku nelietojamas. Ražotāji reaģē ar labojumiem vai papildu labojumiem tikai tad, kad sūdzību kļūst vairāk.
Lietotāji šobrīd neko daudz nevar darīt
Šķiet, ka kopš pagājušā gada beigām kļūdaino atjauninājumu sērija nebeidzas. Tomēr tagad uzņēmums atzīst, ka svarīgās sastāvdaļās ir pieļautas kļūdas. Ikviens, kuru skārušas avārijas vai citas problēmas, var uz laiku apturēt atjauninājumus vai izņemt nesen instalēto atjauninājumu.
Tomēr ierīcēm ar bloķētu sistēmas disku eksperti iesaka gaidīt oficiālu risinājumu. Sliktākajā gadījumā neoficiāli remonta mēģinājumi no interneta var vēl vairāk sabojāt sistēmu.
https://www.br.de/nachrichten/netzwelt/a...es,VE1wcBh]]> <![CDATA[Persiešu, kurdu un citu irāņu tautu jaunais gads un pavasara svētki]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=968 Tue, 17 Mar 2026 23:42:48 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=968
Zoroastrisms ir sena duālistiska persiešu reliģija un filozofija, kas balstīta uz mācību, ko piedēvē pravietim Zaratustram jeb Zoroastram. Tā ir mācība par divu spēku – labā un ļaunā – cīņu un uguns pielūgšana.[1] Reliģijas svēto rakstu krājums ir Avesta. Zoroastrismā dominējošā dievība ir Ahura Mazda, kuru Zaratustra nosauca par visa radītāju. Ahuras Mazdas gudrību iemieso uguns. Tā tempļos nedrīkst nodzist, par ko rūpējas priesteri. Zoroastrisms ir viena no vecākajām joprojām eksistējošajām reliģijām pasaulē. Tā bija dominējošā reliģija Senajā Persijā līdz 7. gadsimtam, kad islāms kļuva par dominējošo reliģiju. Mūsdienās zoroastrisms ir neliela reliģija, kuru pārsvarā praktizē Indijā.
Zoroastrismu mēdz dēvēt arī citos vārdos, tas ir, par mazdaismu (atbilstoši galvenajam dievam Ahura Mazdam), avestismu (pēc svēto rakstu nosaukuma), zaratustrismu (pēc reliģijas izveidotāja vārda), uguns pielūdzējiem (atbilstoši raksturīgajiem rituāliem), parsismu (parsu kopiena mīt Indijā un ir mūsdienu zoroastrieši).[2]

Avesta ir primārais svēto tekstu krājums zoroastrismā, kas galvenokārt ir uzrakstīts avestas valodā. Nosaukuma etimoloģija ir neskaidra, lai gan tiek uzskatīts, ka tas ir cēlies no persiešu valodas vārda apastāk, kas nozīmē "pamatteksts".[1] Avesta sarakstīta laika posmā no 9. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Visvecākā sastāvdaļa Avestas reliģisko tekstu krājumā ir vecās himnas jeb gāthas ("dziedājumi"), kas satur reliģiskus pravietojumus, pamudinājumus un tā tālāk, un ko uzskata par paša Zaratustras sacerētām. Sasanīdu impērijas laikā tā tika sadalīta 21 atsevišķā grāmatā.
Vēsturnieki Avestu izmanto kā svarīgu seno austrumu tautu vēstures avotu.[1]

Pirms kristiešu vardarbīgās ekspansijas, Latvijā tam atbilda Meteņi.]]>
Zoroastrisms ir sena duālistiska persiešu reliģija un filozofija, kas balstīta uz mācību, ko piedēvē pravietim Zaratustram jeb Zoroastram. Tā ir mācība par divu spēku – labā un ļaunā – cīņu un uguns pielūgšana.[1] Reliģijas svēto rakstu krājums ir Avesta. Zoroastrismā dominējošā dievība ir Ahura Mazda, kuru Zaratustra nosauca par visa radītāju. Ahuras Mazdas gudrību iemieso uguns. Tā tempļos nedrīkst nodzist, par ko rūpējas priesteri. Zoroastrisms ir viena no vecākajām joprojām eksistējošajām reliģijām pasaulē. Tā bija dominējošā reliģija Senajā Persijā līdz 7. gadsimtam, kad islāms kļuva par dominējošo reliģiju. Mūsdienās zoroastrisms ir neliela reliģija, kuru pārsvarā praktizē Indijā.
Zoroastrismu mēdz dēvēt arī citos vārdos, tas ir, par mazdaismu (atbilstoši galvenajam dievam Ahura Mazdam), avestismu (pēc svēto rakstu nosaukuma), zaratustrismu (pēc reliģijas izveidotāja vārda), uguns pielūdzējiem (atbilstoši raksturīgajiem rituāliem), parsismu (parsu kopiena mīt Indijā un ir mūsdienu zoroastrieši).[2]

Avesta ir primārais svēto tekstu krājums zoroastrismā, kas galvenokārt ir uzrakstīts avestas valodā. Nosaukuma etimoloģija ir neskaidra, lai gan tiek uzskatīts, ka tas ir cēlies no persiešu valodas vārda apastāk, kas nozīmē "pamatteksts".[1] Avesta sarakstīta laika posmā no 9. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Visvecākā sastāvdaļa Avestas reliģisko tekstu krājumā ir vecās himnas jeb gāthas ("dziedājumi"), kas satur reliģiskus pravietojumus, pamudinājumus un tā tālāk, un ko uzskata par paša Zaratustras sacerētām. Sasanīdu impērijas laikā tā tika sadalīta 21 atsevišķā grāmatā.
Vēsturnieki Avestu izmanto kā svarīgu seno austrumu tautu vēstures avotu.[1]

Pirms kristiešu vardarbīgās ekspansijas, Latvijā tam atbilda Meteņi.]]> <![CDATA[Star Wars Darth Bane]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=967 Sun, 15 Mar 2026 15:30:08 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=967 ]]> ]]> <![CDATA[Star Wars Legends]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=966 Thu, 12 Mar 2026 00:28:50 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=966 ]]> ]]> <![CDATA[dienesta pārbaudes saistībā ar «Rail Baltica»]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=965 Tue, 10 Mar 2026 17:27:27 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=965
Šodien, 18:30
Ekonomika
Autori: Paula Dēvica (LSM.lv ziņu redaktore), Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Valdība otrdien, 10. martā, vienojās izveidot divas dienesta pārbaudes komisijas saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Pārbaudes rosināja premjere. Viena no tām būs par sliežu pārmiju iepirkumu. Bet otra par nepabeigto tilta balstu Daugavā, kā arī iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 9. martā, paziņoja, ka ir rosinājusi divas dienesta pārbaudes. Sociālajos medijos premjeres rosinājumu atbalstīja arī satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie").
Sākt dienesta pārbaudes premjerministre Evika Siliņa rosināja pēc saziņas ar projekta kopuzņēmumu "RB Rail", atbildīgajiem Satiksmes ministrijā un uzņēmumā "Eiropas dzelzceļa līnijas".
"Ir bijuši jautājumi uzdoti arī "RB Rail" padomei un valdei un arī attiecīgajām amatpersonām Satiksmes ministrijā, "Eiropas dzelzceļa līnijās" un saņemot šīs atbildes, ir secināms, ka tomēr šīs dienesta pārbaudes ir veicamas," uzsvēra Siliņa.
Par projektu atbildīgais satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" uzsvēra, ka dienesta pārbaudes laikā Latvija neveiks nevienu sliežu pārmijas pasūtījumu, un nevienu eiro šajā līgumā netērēs.
Švinka teica, ka kopumā par projektu paralēli notiek vairākas izmeklēšanas.
"Pagājušā gada vasarā valdība pieņēma lēmumu par šāda plašāka izvērtējuma veikšanu. Novembrī tas ir uzsākts un jau šī gada beigās tiks pabeigts. Tā kā valdība bija vērsusi uzmanību, es esmu pievērsies tam un faktiski arī tā skaidrība vistuvākajā laikā būs redzama."
Vienā no pārbaudēm Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvērtē iespējamie pārkāpumi saistībā ar iesākto tilta balstu un estakādi, kuru būvniecības turpinājums paredzēts pēc 2030. gada. Līdz tam nolemts objektus iekonservēt. Par šo objektu būvniecību lēmums pieņemts laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Šīs dienesta pārbaudes komisijas sastāvā būs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
Bet otrā pārbaudē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē "RB Rail" rīkotais iepirkums, par kuru 8. martā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Tajā vēstīts, ka "Rail Baltica" pārmiju iepirkumā izslēgts pretendents ar 270 miljonu eiro lētāku piedāvājumu.
Šīs komisijas sastāvā būs Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, kā arī Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
"Zaļo un zemnieku savienība" par tilta balstiem Daugavā jau janvārī pieprasīja ierosināt disciplinārlietu. Kā skaidroja Siliņa – lai sāktu disciplinārlietu, parasti vispirms veic dienesta pārbaudi, lai saprastu, pret kurām personām ierosināt disciplinārlietu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka Siliņa rosību sākusi pēc viņu mudinājuma.
"Mēs to saucam vienkārši par tādu veselā saprāta politiku. Šobrīd pavērtējot, kā tad ir bijis vēsturiski, mēs nonācām pie secinājuma, ka vēsturiski šādas situācijas par vairākiem simtiem miljonu, kur formālu iemeslu dēļ tiek atsijāti pretendenti ar milzīgām atšķirībām, ir bijusi diezgan ierasta lieta, kas liek arī uzdot jautājumus, kā interesēs tad projekta realizētāji strādā. Latvijas iedzīvotāji tie, visticamāk, noteikti nav," pauda ministrs.
Valainis arī teica, ka par pārmiju iepirkumu ZZS ir šonedēļ vērsusies Eiropas prokuratūrā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a638266/]]>
Šodien, 18:30
Ekonomika
Autori: Paula Dēvica (LSM.lv ziņu redaktore), Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Valdība otrdien, 10. martā, vienojās izveidot divas dienesta pārbaudes komisijas saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Pārbaudes rosināja premjere. Viena no tām būs par sliežu pārmiju iepirkumu. Bet otra par nepabeigto tilta balstu Daugavā, kā arī iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 9. martā, paziņoja, ka ir rosinājusi divas dienesta pārbaudes. Sociālajos medijos premjeres rosinājumu atbalstīja arī satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie").
Sākt dienesta pārbaudes premjerministre Evika Siliņa rosināja pēc saziņas ar projekta kopuzņēmumu "RB Rail", atbildīgajiem Satiksmes ministrijā un uzņēmumā "Eiropas dzelzceļa līnijas".
"Ir bijuši jautājumi uzdoti arī "RB Rail" padomei un valdei un arī attiecīgajām amatpersonām Satiksmes ministrijā, "Eiropas dzelzceļa līnijās" un saņemot šīs atbildes, ir secināms, ka tomēr šīs dienesta pārbaudes ir veicamas," uzsvēra Siliņa.
Par projektu atbildīgais satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" uzsvēra, ka dienesta pārbaudes laikā Latvija neveiks nevienu sliežu pārmijas pasūtījumu, un nevienu eiro šajā līgumā netērēs.
Švinka teica, ka kopumā par projektu paralēli notiek vairākas izmeklēšanas.
"Pagājušā gada vasarā valdība pieņēma lēmumu par šāda plašāka izvērtējuma veikšanu. Novembrī tas ir uzsākts un jau šī gada beigās tiks pabeigts. Tā kā valdība bija vērsusi uzmanību, es esmu pievērsies tam un faktiski arī tā skaidrība vistuvākajā laikā būs redzama."
Vienā no pārbaudēm Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvērtē iespējamie pārkāpumi saistībā ar iesākto tilta balstu un estakādi, kuru būvniecības turpinājums paredzēts pēc 2030. gada. Līdz tam nolemts objektus iekonservēt. Par šo objektu būvniecību lēmums pieņemts laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Šīs dienesta pārbaudes komisijas sastāvā būs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
Bet otrā pārbaudē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē "RB Rail" rīkotais iepirkums, par kuru 8. martā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Tajā vēstīts, ka "Rail Baltica" pārmiju iepirkumā izslēgts pretendents ar 270 miljonu eiro lētāku piedāvājumu.
Šīs komisijas sastāvā būs Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, kā arī Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
"Zaļo un zemnieku savienība" par tilta balstiem Daugavā jau janvārī pieprasīja ierosināt disciplinārlietu. Kā skaidroja Siliņa – lai sāktu disciplinārlietu, parasti vispirms veic dienesta pārbaudi, lai saprastu, pret kurām personām ierosināt disciplinārlietu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka Siliņa rosību sākusi pēc viņu mudinājuma.
"Mēs to saucam vienkārši par tādu veselā saprāta politiku. Šobrīd pavērtējot, kā tad ir bijis vēsturiski, mēs nonācām pie secinājuma, ka vēsturiski šādas situācijas par vairākiem simtiem miljonu, kur formālu iemeslu dēļ tiek atsijāti pretendenti ar milzīgām atšķirībām, ir bijusi diezgan ierasta lieta, kas liek arī uzdot jautājumus, kā interesēs tad projekta realizētāji strādā. Latvijas iedzīvotāji tie, visticamāk, noteikti nav," pauda ministrs.
Valainis arī teica, ka par pārmiju iepirkumu ZZS ir šonedēļ vērsusies Eiropas prokuratūrā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a638266/]]> <![CDATA[Frankenburg Technologies]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=964 Sat, 07 Mar 2026 19:54:26 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=964 Latvijā top pretdronu raķešu sistēma: «Frankenburg Technologies» sola simtiem «Mark-1» raķešu jau šogad

Šodien, 13:45
Ekonomika
Autori: Sigita Roķe (LSM.lv autore )
Baltijā dibinātais aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums "Frankenburg Technologies" Latvijā attīsta un ražo pret­dronu raķeti "Mark-1", kas paredzēta lētu un masveidā izmantotu bezpilota lidaparātu, tostarp "Shahed" tipa dronu, notriekšanai. Uzņēmums informē, ka jau izmēģinājis pilnu mērķa iznīcināšanas ciklu un šogad plāno sākt masveida ražošanu.
Projektam ir arī valsts atbalsts – Aizsardzības ministrija (AM) līdzfinansējusi izstrādes posmu, un ražošana paredzēta Latvijā. Testēšanas procesā būtiska ir sadarbība ar NBS, testēšanai izmantojot bruņoto spēku poligonus, jo raķeti nepieciešams bieži un regulāri testēt.

Piesaistīti 30 miljoni rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanai

"Frankenburg Technologies" februāra beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka A sērijas finansējuma kārtā piesaistījis 30 miljonus eiro. Finansējuma kārtu vadīja Eiropas riska kapitāla fonds "Plural", tai pievienojās arī Igaunijas valsts investīciju fonds "SmartCap". Piesaistītie 30 miljoni eiro tiks novirzīti ražošanas un piegādes ķēdes izveidei Eiropā. Galvenie virzieni:
Divu ražotņu izveide Eiropas Savienībā ar projektēto jaudu – vismaz 100 raķetes dienā katrā ražotnē. Ilgtermiņa komponentu nodrošināšana un krājumu veidošana.
Raķešu dzinēju un kaujas galviņu ražošanas jaudu attīstīšana Eiropā. Attīstības centru paplašināšana Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Inženierijas, kvalitātes, drošības un eksporta kontroles komandu stiprināšana. Ar šo investīciju" Frankenburg" kopējais finansējums sasniedz 40 miljonus eiro. Tas ļaus paplašināt produktu portfeli - papildus "Mark-1" pretgaisa aizsardzības raķetei - arī citās kategorijās, tostarp gaisā un no sauszemes palaižamās sistēmās.

Baltijas uzņēmums ar ražošanu Latvijā

"Frankenburg Technologies" mātesuzņēmums atrodas Igaunijā, bet struktūrvienības – Lietuvā, Latvijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā un Ukrainā. Taču, kā uzsvēra "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors Kaspars Pollaks, aptuveni 80 % projekta "Mark-1" kapacitātes koncentrēta Latvijā.
Latvijā notiek produkta izstrāde, testēšana un plānota arī pilna mēroga ražošana. "Pārējo struktūrvienību darbs ir biznesa attīstība un klātbūtne, lai atbalstītu eksporta aktivitātes, bet produkta attīstība, testēšana un arī ražošana būs Latvijā," sacīja Pollaks.
Citāts:Šāda pieeja iezīmē tendenci, kas pēdējos gados nostiprinās visā reģionā – attīstīt vietējo aizsardzības industriju, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem.
Ņemot vērā tikko piesaistīto finansējumu, uzņēmums nākotnē ražošanas jaudas plāno attīstīt arī ārpus Latvijas.

Krievijas sāktā kara Ukrainā pieredze

Ideja par "Mark-1" radusies, analizējot karadarbību Ukrainā. Tur masveidā tiek izmantoti lēti trieciendroni, kas spēj precīzi iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektus. Tas ne tikai rada reālu apdraudējumu sabiedrībai, bet arī nepieciešamību izmantot ļoti dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ar tām pārtvertu salīdzinoši lētos dronus.
"Neraugoties, ka "Shahed" ir salīdzinoši viegls mērķis, izmantot esošās sistēmas pret masveida lētu dronu uzbrukumiem ir ekonomiski neizdevīgi. [..] Un tas ir izaicinājums – radīt maksimāli pieejamu un ne pārāk dārgu produktu. Produkts nedrīkst būt dārgāks par "Shahed" drona cenu. Ja no šādas perspektīvas paskatāmies uz produktu, nav tā, ka konkurence ir ļoti liela. Visi ražotāji par šo runā, bet, iespējams, mēs esam vieni no pirmajiem, kas šo ceļu ir uzsākuši," stāstīja Pollaks. 
Ja pārtvērējraķetes izmaksas pārsniedz uzbrūkošā drona cenu, pretgaisa aizsardzība kļūst ilgtermiņā neefektīva. Tāpēc mērķis ir radīt raķeti, kas būtu lētāka vai vismaz cenas ziņā samērojama ar pārtveramo mērķi.
Uzņēmums cieši sadarbojas ar Ukrainu, kur šobrīd pretdronu sistēmas ir īpaši nepieciešamas. Pollaks atzina, ka kopš dibināšanas sadarbība ar Ukrainu notiek gan operacionālā, gan institucionālā līmenī un "esam ciešā sakabē ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem".  
Veikts pilns iznīcināšanas cikls
Uzņēmums paziņojis, ka decembrī veikts pilns mērķa iznīcināšanas cikls – raķetē ievadīti mērķa dati, tā palaista, identificējusi mērķi un to sekmīgi iznīcinājusi.
Šobrīd "Mark-1" tiek pārcelta no izstrādes stadijas uz ražošanas fāzi. Mazāka apjoma ražošana jau notiek, bet pilnas jaudas sasniegšana plānota šā gada vidū.
Citāts:"Šogad ir plānots uzsākt pilna mēroga ražošanu – simtiem raķešu varētu tikt ražotas Latvijā," sacīja Pollaks.
Drošības apsvērumu dēļ ražošana netiks koncentrēta vienā vietā – tā būs sadalīta, ar spēju nepieciešamības gadījumā ātri pārvietot kapacitāti. "Masveida ražošanas posmam jāsākas šā gada vidū, mazākā apjomā jau šobrīd ražotne strādā. Ražošanas process drošības nolūkos būs sadalīts. Kā Ukrainā, kur rūpnīca 24-48 stundu laikā var pārvietoties uz citu lokāciju".
Ne tikai raķete, bet – sistēma
"Mark-1" nav tikai raķete, tā ir daļa no kopīgās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
 "Ja mēs runājam par ieroču sistēmu, mēs runājam par raķeti, palaišanas sistēmu, vadības sistēmu un sensoru, kas dod mērķa datus. Ne mazāks darbs ir šo ieroču sistēmu padarīt operacionālu. Strādājot pie raķetes attīstības, mēs visu laiku fonā strādājam pie tā, lai izveidotu kaujas apstākļiem piemērotu gatavu ieroču sistēmu." 
Citāts:Aizsardzības ministrijas (AM) atbalsts bijis tieši pētniecības un attīstības posmā – raķetes izstrādē, izmantojot pētniecības un attīstības līguma formātu.
Ieroču sistēmas pilnveide un ražošanas infrastruktūra ir uzņēmuma ieguldījums. Ar AM noslēgtais līgums neparedz, ka Latvijas rīcībā būs kāds konkrēts raķešu skaits, tās būs jāpērk. Bet, kā atzina Pollaks, uzņēmuma lielākā "pievienotā vērtība" ir tā, ka ražošana notiek Latvijā, kas nodrošina iespējami īsus piegādes ciklus.  
"Mēs varam lepoties un teikt, ka "Mark-1" ir Latvijas raķete. Savukārt ieroču sistēma un lielais darbs, kas ir saistīts ar ražotnes attīstību, – tās jau ir mūsu investīcijas," piebilda "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors.
Vairāk nekā 50 darbinieku Latvijā
Sākoties pilna mēroga ražošanai, uzņēmums plāno Latvijā nodarbināt vairāk nekā 50 darbiniekus.
Citāts:Īpaši pieprasīti ir aeronautikas inženieri, speciālisti ar pieredzi darbā ar sprāgstvielām, ražošanas procesa darbinieki.
 "Esam ieinteresēti vietējo inženieru nodarbināšanā, attīstībā, aktīvi izmantojam pieejamo resursu no ES un NATO dalībvalstīm, kas var pienest raķešu sistēmu pieredzi."
Vienlaikus uzņēmuma pārstāvis neslēpa – par šāda līmeņa darbiniekiem "Frankenburg Technologies" jāspēj konkurēt arī ar Eiropas vadošajiem ieroču ražotājiem.
Stingri regulēta un birokrātiska nozare
Pollaks atzina – aizsardzības nozare ir stingri regulēta, birokrātija ir apjomīga, un licencēšanas, vides un drošības prasības ir stingras.
"Aizsardzības nozare ir augsti regulēta nozare, regulējumam ir jābūt, bet mēs mākam sarežģīt  – sākot ar darbinieku iekļaušanu militārās licences sarakstā, līdz ietekmes uz vidi novērtējuma procesam ražotnes būvniecības procesā. Cik sarežģīti var, tik sarežģīti mēs to mākam izdarīt. Tas nogurdina," atzina uzņēmuma pārstāvis.
Citāts:"Kopumā industrijai ir sajūta, ka mēs esam nonākuši pie kaut kā liela, lielām iespējām arī valsts aizsardzībai kopumā, taču atsevišķos gadījumos baidāmies pieņemt svarīgos gala lēmumus.
Arī lēmumu pieņēmēju pusē es negribētu pavadīt savu ikdienu – jebkurš lēmumu pieņēmējs domā nevis par galīgo rezultātu, bet gan baidās, lai kļūdas gadījumā viņu neieliek cietumā. Par lēmumiem, iepirkumiem ļoti ilgi gaidām atbildīgo institūciju lēmumus. Lai KNAB un citi dienesti ierēdni neieliktu cietumā, Latvijā ierēdnim ir jāsagatavo desmitiem dokumentu," sprieda Pollaks.
Viņš pozitīvi vērtēja, ka šobrīd industrijai ir daudzi atbalsta instrumenti, kas gan ir "biezā birokrātijas plīvurā, bet tam visam var censties izsisties cauri". Daudziem aizsardzības nozares uzņēmumiem lielākā problēma bieži ir spēja sekmīgi nonākt līdz pirmajam līgumam. Kā rāda pieredze, daudziem tas neizdodas.
Raugoties no industrijas interesēm, aizsardzības uzņēmumiem būtu daudz vieglāk strādāt, ja valsts uzreiz izlemtu slēgt finansiāli ietilpīgākus ilgtermiņa bruņojuma piegādes līgumus. Šādi industrija varētu realizēt garus ražošanas plānošanas ciklus. Tiesa, uzņēmuma pārstāvis piebilda – mūsdienu tehnoloģiju attīstības ciklā tas ne visur ir iespējams, un, kā uzskata Pollaks, šāda pieeja nu jau ir "vecmodīga".
Bankas kļūst atsaucīgākas
Iepriekš aizsardzības uzņēmumi Latvijā saskārās ar pārlieku lielu banku piesardzību – gan kreditēšanā, gan kontu atvēršanā. Pollaks norādīja, ka situācija uzlabojas: daļa banku pārskata savas politikas, kļūst atvērtākas apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un pat "single-use" ieroču ražošanas atbalstam.
Citāts:Tomēr lielākais izaicinājums joprojām ir ceļš līdz pirmajam līgumam – ilgstoši iepirkumu procesi un lēmumu pieņēmēju piesardzība.
Industrijas skatījumā nepieciešama drosmīgāka lēmumu pieņemšana un ilgtermiņa pasūtījumi, kas ļautu uzņēmumiem plānot attīstību vairāku gadu perspektīvā.
Pollaks rezumēja: "Ja mēs varētu realizēt visu, ko esam runājuši, tas pats aizsardzības inovāciju fonds, par ko runājām ar valdību, ministrijām – neteiktu, ka viss ir slikti, ir progress. Ja turpinātu šīs lietas uzlabot, par ko jau esam runājuši, tad viss būtu labi. Un ko vajag – drosmīgu lēmumu pieņemšanas spējas ne tikai aizsardzības nozarē, bet visiem lēmumu pieņēmējiem."

Konkurence: kurš piegādās ātrāk?

Pret­dronu sistēmu tirgū konkurence pieaug. Lielie bruņojuma industrijas spēlētāji arvien aktīvāk pievēršas lētu dronu pārtveršanas risinājumu segmentam.
"Kopumā tas, ko mēs novērojam – aizvien vairāk ražotāju, jo īpaši raķešu nozares spēlētāji, aktīvi skatās tajā virzienā, kurā mēs savu darbu sākām pirms pusotra gada. Šobrīd jautājums ir – vai viņi mūs panāks? Bet vēl lielāks jautājums – kurš ražotājs pirmais varēs piegādāt reāli strādājošu un mērogojamu produktu", sacīja Pollaks. 
Mūsdienu konfliktu realitātē gala lietotājam bieži svarīgāks kritērijs ieroču piegādātāju izvēlē ir ne tikai pašas ieroču sistēmas cena, bet gan ražotāja spēja piedāvāt produktus lielā apjomā un pasūtījumu piegādes ātrums.
Te viņš saskata tieši "Frankenburg Technologies" priekšrocības, jo lielie aizsardzības industrijas uzņēmumi šajā ziņā ir salīdzinoši lēni.
Tālākie plāni – lielākas un jaudīgākas sistēmas
Paralēli "Mark-1" uzņēmums attīsta arī citus produktus. Šogad plānots sākt darbu pie vairāku jaunu raķešu sistēmu izstrādes. Tām būs gan lielāks darbības rādiuss, gan cita veida pielietojums. Sīkākas detaļas par uzņēmuma iecerēm drošības apsvērumu dēļ pagaidām Pollaks neatklāja.
Viņš gan piebilda – "Frankenburg Technologies" ambīcija ir kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas aizsardzības industrijas tirgū. Uzņēmuma ambīcija ir, ka uzņēmums var sasniegt "vienradža" statusu, kļūstot par strauji augošu nozares spēlētāju.]]> Latvijā top pretdronu raķešu sistēma: «Frankenburg Technologies» sola simtiem «Mark-1» raķešu jau šogad

Šodien, 13:45
Ekonomika
Autori: Sigita Roķe (LSM.lv autore )
Baltijā dibinātais aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums "Frankenburg Technologies" Latvijā attīsta un ražo pret­dronu raķeti "Mark-1", kas paredzēta lētu un masveidā izmantotu bezpilota lidaparātu, tostarp "Shahed" tipa dronu, notriekšanai. Uzņēmums informē, ka jau izmēģinājis pilnu mērķa iznīcināšanas ciklu un šogad plāno sākt masveida ražošanu.
Projektam ir arī valsts atbalsts – Aizsardzības ministrija (AM) līdzfinansējusi izstrādes posmu, un ražošana paredzēta Latvijā. Testēšanas procesā būtiska ir sadarbība ar NBS, testēšanai izmantojot bruņoto spēku poligonus, jo raķeti nepieciešams bieži un regulāri testēt.

Piesaistīti 30 miljoni rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanai

"Frankenburg Technologies" februāra beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka A sērijas finansējuma kārtā piesaistījis 30 miljonus eiro. Finansējuma kārtu vadīja Eiropas riska kapitāla fonds "Plural", tai pievienojās arī Igaunijas valsts investīciju fonds "SmartCap". Piesaistītie 30 miljoni eiro tiks novirzīti ražošanas un piegādes ķēdes izveidei Eiropā. Galvenie virzieni:
Divu ražotņu izveide Eiropas Savienībā ar projektēto jaudu – vismaz 100 raķetes dienā katrā ražotnē. Ilgtermiņa komponentu nodrošināšana un krājumu veidošana.
Raķešu dzinēju un kaujas galviņu ražošanas jaudu attīstīšana Eiropā. Attīstības centru paplašināšana Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Inženierijas, kvalitātes, drošības un eksporta kontroles komandu stiprināšana. Ar šo investīciju" Frankenburg" kopējais finansējums sasniedz 40 miljonus eiro. Tas ļaus paplašināt produktu portfeli - papildus "Mark-1" pretgaisa aizsardzības raķetei - arī citās kategorijās, tostarp gaisā un no sauszemes palaižamās sistēmās.

Baltijas uzņēmums ar ražošanu Latvijā

"Frankenburg Technologies" mātesuzņēmums atrodas Igaunijā, bet struktūrvienības – Lietuvā, Latvijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā un Ukrainā. Taču, kā uzsvēra "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors Kaspars Pollaks, aptuveni 80 % projekta "Mark-1" kapacitātes koncentrēta Latvijā.
Latvijā notiek produkta izstrāde, testēšana un plānota arī pilna mēroga ražošana. "Pārējo struktūrvienību darbs ir biznesa attīstība un klātbūtne, lai atbalstītu eksporta aktivitātes, bet produkta attīstība, testēšana un arī ražošana būs Latvijā," sacīja Pollaks.
Citāts:Šāda pieeja iezīmē tendenci, kas pēdējos gados nostiprinās visā reģionā – attīstīt vietējo aizsardzības industriju, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem.
Ņemot vērā tikko piesaistīto finansējumu, uzņēmums nākotnē ražošanas jaudas plāno attīstīt arī ārpus Latvijas.

Krievijas sāktā kara Ukrainā pieredze

Ideja par "Mark-1" radusies, analizējot karadarbību Ukrainā. Tur masveidā tiek izmantoti lēti trieciendroni, kas spēj precīzi iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektus. Tas ne tikai rada reālu apdraudējumu sabiedrībai, bet arī nepieciešamību izmantot ļoti dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ar tām pārtvertu salīdzinoši lētos dronus.
"Neraugoties, ka "Shahed" ir salīdzinoši viegls mērķis, izmantot esošās sistēmas pret masveida lētu dronu uzbrukumiem ir ekonomiski neizdevīgi. [..] Un tas ir izaicinājums – radīt maksimāli pieejamu un ne pārāk dārgu produktu. Produkts nedrīkst būt dārgāks par "Shahed" drona cenu. Ja no šādas perspektīvas paskatāmies uz produktu, nav tā, ka konkurence ir ļoti liela. Visi ražotāji par šo runā, bet, iespējams, mēs esam vieni no pirmajiem, kas šo ceļu ir uzsākuši," stāstīja Pollaks. 
Ja pārtvērējraķetes izmaksas pārsniedz uzbrūkošā drona cenu, pretgaisa aizsardzība kļūst ilgtermiņā neefektīva. Tāpēc mērķis ir radīt raķeti, kas būtu lētāka vai vismaz cenas ziņā samērojama ar pārtveramo mērķi.
Uzņēmums cieši sadarbojas ar Ukrainu, kur šobrīd pretdronu sistēmas ir īpaši nepieciešamas. Pollaks atzina, ka kopš dibināšanas sadarbība ar Ukrainu notiek gan operacionālā, gan institucionālā līmenī un "esam ciešā sakabē ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem".  
Veikts pilns iznīcināšanas cikls
Uzņēmums paziņojis, ka decembrī veikts pilns mērķa iznīcināšanas cikls – raķetē ievadīti mērķa dati, tā palaista, identificējusi mērķi un to sekmīgi iznīcinājusi.
Šobrīd "Mark-1" tiek pārcelta no izstrādes stadijas uz ražošanas fāzi. Mazāka apjoma ražošana jau notiek, bet pilnas jaudas sasniegšana plānota šā gada vidū.
Citāts:"Šogad ir plānots uzsākt pilna mēroga ražošanu – simtiem raķešu varētu tikt ražotas Latvijā," sacīja Pollaks.
Drošības apsvērumu dēļ ražošana netiks koncentrēta vienā vietā – tā būs sadalīta, ar spēju nepieciešamības gadījumā ātri pārvietot kapacitāti. "Masveida ražošanas posmam jāsākas šā gada vidū, mazākā apjomā jau šobrīd ražotne strādā. Ražošanas process drošības nolūkos būs sadalīts. Kā Ukrainā, kur rūpnīca 24-48 stundu laikā var pārvietoties uz citu lokāciju".
Ne tikai raķete, bet – sistēma
"Mark-1" nav tikai raķete, tā ir daļa no kopīgās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
 "Ja mēs runājam par ieroču sistēmu, mēs runājam par raķeti, palaišanas sistēmu, vadības sistēmu un sensoru, kas dod mērķa datus. Ne mazāks darbs ir šo ieroču sistēmu padarīt operacionālu. Strādājot pie raķetes attīstības, mēs visu laiku fonā strādājam pie tā, lai izveidotu kaujas apstākļiem piemērotu gatavu ieroču sistēmu." 
Citāts:Aizsardzības ministrijas (AM) atbalsts bijis tieši pētniecības un attīstības posmā – raķetes izstrādē, izmantojot pētniecības un attīstības līguma formātu.
Ieroču sistēmas pilnveide un ražošanas infrastruktūra ir uzņēmuma ieguldījums. Ar AM noslēgtais līgums neparedz, ka Latvijas rīcībā būs kāds konkrēts raķešu skaits, tās būs jāpērk. Bet, kā atzina Pollaks, uzņēmuma lielākā "pievienotā vērtība" ir tā, ka ražošana notiek Latvijā, kas nodrošina iespējami īsus piegādes ciklus.  
"Mēs varam lepoties un teikt, ka "Mark-1" ir Latvijas raķete. Savukārt ieroču sistēma un lielais darbs, kas ir saistīts ar ražotnes attīstību, – tās jau ir mūsu investīcijas," piebilda "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors.
Vairāk nekā 50 darbinieku Latvijā
Sākoties pilna mēroga ražošanai, uzņēmums plāno Latvijā nodarbināt vairāk nekā 50 darbiniekus.
Citāts:Īpaši pieprasīti ir aeronautikas inženieri, speciālisti ar pieredzi darbā ar sprāgstvielām, ražošanas procesa darbinieki.
 "Esam ieinteresēti vietējo inženieru nodarbināšanā, attīstībā, aktīvi izmantojam pieejamo resursu no ES un NATO dalībvalstīm, kas var pienest raķešu sistēmu pieredzi."
Vienlaikus uzņēmuma pārstāvis neslēpa – par šāda līmeņa darbiniekiem "Frankenburg Technologies" jāspēj konkurēt arī ar Eiropas vadošajiem ieroču ražotājiem.
Stingri regulēta un birokrātiska nozare
Pollaks atzina – aizsardzības nozare ir stingri regulēta, birokrātija ir apjomīga, un licencēšanas, vides un drošības prasības ir stingras.
"Aizsardzības nozare ir augsti regulēta nozare, regulējumam ir jābūt, bet mēs mākam sarežģīt  – sākot ar darbinieku iekļaušanu militārās licences sarakstā, līdz ietekmes uz vidi novērtējuma procesam ražotnes būvniecības procesā. Cik sarežģīti var, tik sarežģīti mēs to mākam izdarīt. Tas nogurdina," atzina uzņēmuma pārstāvis.
Citāts:"Kopumā industrijai ir sajūta, ka mēs esam nonākuši pie kaut kā liela, lielām iespējām arī valsts aizsardzībai kopumā, taču atsevišķos gadījumos baidāmies pieņemt svarīgos gala lēmumus.
Arī lēmumu pieņēmēju pusē es negribētu pavadīt savu ikdienu – jebkurš lēmumu pieņēmējs domā nevis par galīgo rezultātu, bet gan baidās, lai kļūdas gadījumā viņu neieliek cietumā. Par lēmumiem, iepirkumiem ļoti ilgi gaidām atbildīgo institūciju lēmumus. Lai KNAB un citi dienesti ierēdni neieliktu cietumā, Latvijā ierēdnim ir jāsagatavo desmitiem dokumentu," sprieda Pollaks.
Viņš pozitīvi vērtēja, ka šobrīd industrijai ir daudzi atbalsta instrumenti, kas gan ir "biezā birokrātijas plīvurā, bet tam visam var censties izsisties cauri". Daudziem aizsardzības nozares uzņēmumiem lielākā problēma bieži ir spēja sekmīgi nonākt līdz pirmajam līgumam. Kā rāda pieredze, daudziem tas neizdodas.
Raugoties no industrijas interesēm, aizsardzības uzņēmumiem būtu daudz vieglāk strādāt, ja valsts uzreiz izlemtu slēgt finansiāli ietilpīgākus ilgtermiņa bruņojuma piegādes līgumus. Šādi industrija varētu realizēt garus ražošanas plānošanas ciklus. Tiesa, uzņēmuma pārstāvis piebilda – mūsdienu tehnoloģiju attīstības ciklā tas ne visur ir iespējams, un, kā uzskata Pollaks, šāda pieeja nu jau ir "vecmodīga".
Bankas kļūst atsaucīgākas
Iepriekš aizsardzības uzņēmumi Latvijā saskārās ar pārlieku lielu banku piesardzību – gan kreditēšanā, gan kontu atvēršanā. Pollaks norādīja, ka situācija uzlabojas: daļa banku pārskata savas politikas, kļūst atvērtākas apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un pat "single-use" ieroču ražošanas atbalstam.
Citāts:Tomēr lielākais izaicinājums joprojām ir ceļš līdz pirmajam līgumam – ilgstoši iepirkumu procesi un lēmumu pieņēmēju piesardzība.
Industrijas skatījumā nepieciešama drosmīgāka lēmumu pieņemšana un ilgtermiņa pasūtījumi, kas ļautu uzņēmumiem plānot attīstību vairāku gadu perspektīvā.
Pollaks rezumēja: "Ja mēs varētu realizēt visu, ko esam runājuši, tas pats aizsardzības inovāciju fonds, par ko runājām ar valdību, ministrijām – neteiktu, ka viss ir slikti, ir progress. Ja turpinātu šīs lietas uzlabot, par ko jau esam runājuši, tad viss būtu labi. Un ko vajag – drosmīgu lēmumu pieņemšanas spējas ne tikai aizsardzības nozarē, bet visiem lēmumu pieņēmējiem."

Konkurence: kurš piegādās ātrāk?

Pret­dronu sistēmu tirgū konkurence pieaug. Lielie bruņojuma industrijas spēlētāji arvien aktīvāk pievēršas lētu dronu pārtveršanas risinājumu segmentam.
"Kopumā tas, ko mēs novērojam – aizvien vairāk ražotāju, jo īpaši raķešu nozares spēlētāji, aktīvi skatās tajā virzienā, kurā mēs savu darbu sākām pirms pusotra gada. Šobrīd jautājums ir – vai viņi mūs panāks? Bet vēl lielāks jautājums – kurš ražotājs pirmais varēs piegādāt reāli strādājošu un mērogojamu produktu", sacīja Pollaks. 
Mūsdienu konfliktu realitātē gala lietotājam bieži svarīgāks kritērijs ieroču piegādātāju izvēlē ir ne tikai pašas ieroču sistēmas cena, bet gan ražotāja spēja piedāvāt produktus lielā apjomā un pasūtījumu piegādes ātrums.
Te viņš saskata tieši "Frankenburg Technologies" priekšrocības, jo lielie aizsardzības industrijas uzņēmumi šajā ziņā ir salīdzinoši lēni.
Tālākie plāni – lielākas un jaudīgākas sistēmas
Paralēli "Mark-1" uzņēmums attīsta arī citus produktus. Šogad plānots sākt darbu pie vairāku jaunu raķešu sistēmu izstrādes. Tām būs gan lielāks darbības rādiuss, gan cita veida pielietojums. Sīkākas detaļas par uzņēmuma iecerēm drošības apsvērumu dēļ pagaidām Pollaks neatklāja.
Viņš gan piebilda – "Frankenburg Technologies" ambīcija ir kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas aizsardzības industrijas tirgū. Uzņēmuma ambīcija ir, ka uzņēmums var sasniegt "vienradža" statusu, kļūstot par strauji augošu nozares spēlētāju.]]> <![CDATA[Ādamsonam piespriež astoņus gadus]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=963 Fri, 06 Mar 2026 18:09:26 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=963
16.01.2026 LETA

Rīgas apgabaltiesa piektdien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
2023. gada novembrī arī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Apgabaltiesa šodien nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Ādamsona atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu nelielā apmērā, līdz ar to par pusgadu samazināts arī cietumsods. Tiesa lēma, ka kriminālprocesi par diviem noziegumiem attiecībā uz krāpšanu nelielā apmērā ir izbeidzami.
Ādamsonam piemērotos drošības līdzekļus – dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un drošības naudu – tiesa atstāja negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Ja šāds spriedums paliks spēkā, tad drošības naudu 30 000 apmērā atdos tā devējai Gintai Uselei-Ādamsonei.

Apelācijas instances tiesa arī Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu atzina par vainīgu spiegošanā un piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pirmajā instancē Silonovam par spiegošanu tiesa piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Ādamsons apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem – par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Bijušajam deputātam arī tika inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, par aptuveni 100 eiro. Tāpat pie viņa tika atrasti vairāki desmiti patronu.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka pirmās instances pirmajās tiesas sēdēs Ādamsons tika iztaujāts par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, kurus prokuratūra uzskata par Krievijas maksājumiem politiķim. Prokurora ieskatā, Ādamsons par spiegošanu saņēmis atlīdzību un nauda pārskaitīta Ādamsona meitai Krievijā. Ādamsons to sauca par absurdu, apgalvojot, ka viņš pats esot nodevis Silonovam naudu – parasti 100-200 eiro ik pāris mēnešos, lai viņš to Krievijā ieskaitītu Ādamsona meitas kontā.
Tāpat Ādamsonam uzdeva jautājumus par vizītēm Maskavā, kuru laikā viņš ticies ar personām, kuru identitāti nav iespējams pārbaudīt, jo politiķis atteicās tiesai nosaukt viņu pilnos vārdus. Apsūdzība uzskata, ka Ādamsons piegādājis informāciju konkrēti Krievijas Federālajam drošības dienestam.
Ādamsons iepriekš tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Krievijas Federālajam drošības dienestam, lai arī atzina, ka pazīst Silonovu. Arī apsūdzētais Silonovs neatzina saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
No lietas dokumentiem izriet, ka Ādamsonam dažādas ziņas, kas tika nodotas Silonovam, piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu abu saistību ar spiegošanu nepierādīja. Taču Strautmani apsūdzēja citā krimināllietā, bet Šmaukstelis vienojās par nosacītu cietumsodu par valsts noslēpuma un citu neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas “Saskaņa”, bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.]]>
16.01.2026 LETA

Rīgas apgabaltiesa piektdien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
2023. gada novembrī arī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Apgabaltiesa šodien nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Ādamsona atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu nelielā apmērā, līdz ar to par pusgadu samazināts arī cietumsods. Tiesa lēma, ka kriminālprocesi par diviem noziegumiem attiecībā uz krāpšanu nelielā apmērā ir izbeidzami.
Ādamsonam piemērotos drošības līdzekļus – dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un drošības naudu – tiesa atstāja negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Ja šāds spriedums paliks spēkā, tad drošības naudu 30 000 apmērā atdos tā devējai Gintai Uselei-Ādamsonei.

Apelācijas instances tiesa arī Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu atzina par vainīgu spiegošanā un piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pirmajā instancē Silonovam par spiegošanu tiesa piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Ādamsons apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem – par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Bijušajam deputātam arī tika inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, par aptuveni 100 eiro. Tāpat pie viņa tika atrasti vairāki desmiti patronu.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka pirmās instances pirmajās tiesas sēdēs Ādamsons tika iztaujāts par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, kurus prokuratūra uzskata par Krievijas maksājumiem politiķim. Prokurora ieskatā, Ādamsons par spiegošanu saņēmis atlīdzību un nauda pārskaitīta Ādamsona meitai Krievijā. Ādamsons to sauca par absurdu, apgalvojot, ka viņš pats esot nodevis Silonovam naudu – parasti 100-200 eiro ik pāris mēnešos, lai viņš to Krievijā ieskaitītu Ādamsona meitas kontā.
Tāpat Ādamsonam uzdeva jautājumus par vizītēm Maskavā, kuru laikā viņš ticies ar personām, kuru identitāti nav iespējams pārbaudīt, jo politiķis atteicās tiesai nosaukt viņu pilnos vārdus. Apsūdzība uzskata, ka Ādamsons piegādājis informāciju konkrēti Krievijas Federālajam drošības dienestam.
Ādamsons iepriekš tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Krievijas Federālajam drošības dienestam, lai arī atzina, ka pazīst Silonovu. Arī apsūdzētais Silonovs neatzina saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
No lietas dokumentiem izriet, ka Ādamsonam dažādas ziņas, kas tika nodotas Silonovam, piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu abu saistību ar spiegošanu nepierādīja. Taču Strautmani apsūdzēja citā krimināllietā, bet Šmaukstelis vienojās par nosacītu cietumsodu par valsts noslēpuma un citu neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas “Saskaņa”, bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.]]>