<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
	<channel>
		<title><![CDATA[Forums - Viss forums:]]></title>
		<link>https://kubele.lv/forums/</link>
		<description><![CDATA[Forums - https://kubele.lv/forums]]></description>
		<pubDate>Sun, 12 Jul 2026 04:54:24 +0000</pubDate>
		<generator>MyBB</generator>
		<item>
			<title><![CDATA[Ateisms]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1028</link>
			<pubDate>Sat, 11 Jul 2026 19:25:23 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1028</guid>
			<description><![CDATA[<div style="text-align: center;" class="mycode_align">20. gadsimta un 21. gadsimta ateisms nav vienota ideoloģija, tomēr starp tiem var saskatīt vairākas raksturīgas atšķirības. </div>
<div style="text-align: center;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">20. gs. un 21. gs. ateisma atšķirības</span></div>
<div style="text-align: center;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b"><a href="https://ibb.co/d05hwPsG" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url"><img src="https://i.ibb.co/rGwWRxK4/2026-07-11-22-19-29-Jauna-virtene-iek-Cita-m-ksla-un-kult-ra.jpg" loading="lazy"  alt="[Attēls: 2026-07-11-22-19-29-Jauna-virtene-iek-Ci...ult-ra.jpg]" class="mycode_img" /></a></span></div>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Raksturīgās 21. gs. ateisma iezīmes:</span><br />
<ul class="mycode_list"><li>Reliģijas apgalvojumus vērtē pēc pierādījumiem, nevis tradīcijas vai autoritātes.<br />
</li>
<li>Liela nozīme tiek piešķirta evolūcijas teorijai, kosmoloģijai un neirozinātnei.<br />
</li>
<li>Ētiku cenšas pamatot ar humānismu, empātiju un cilvēktiesībām, nevis reliģiskiem tekstiem.<br />
</li>
<li>Daudzi ateisti identificējas arī kā sekulārie humānisti, lai gan ne visi.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Jaunais ateisms"</span><br />
<br />
Pēc 2001. gada īpaši pazīstama kļuva kustība, ko dēvē par <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Jauno ateismu</span> (New Atheism). Tās pārstāvji ne tikai netic Dievam, bet arī aktīvi kritizē reliģiju, uzskatot, ka tā dažkārt var veicināt kaitīgas idejas vai kavēt zinātnisko domāšanu. Šī pieeja ir viena no redzamākajām 21. gadsimta ateisma izpausmēm, taču tā nepārstāv visus ateistus.<br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kopsavilkums</span><br />
<br />
20. gadsimta ateisms bieži bija saistīts ar filozofiju vai politiku, savukārt 21. gadsimta ateisms biežāk balstās zinātniskajā pasaules skatījumā, sekulārajā humānismā un publiskās diskusijās internetā.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<div style="text-align: center;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">21. gadsimta ateisma kritika</span></div>
<br />
21. gadsimta ateisms, īpaši tā sauktais <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Jaunais ateisms</span>, ir saņēmis kritiku gan no reliģiskiem domātājiem, gan filozofiem, gan arī dažiem neticīgajiem.<br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Biežāk minētā kritika:</span><br />
<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pārmērīga vienkāršošana.</span> Kritiķi uzskata, ka reliģija tiek attēlota pārāk vienpusīgi, ignorējot tās filozofisko, kultūras un vēsturisko daudzveidību.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pārāk liela paļaušanās uz zinātni.</span> Daži filozofi norāda, ka zinātne nevar atbildēt uz visiem jautājumiem, piemēram, par morāli, estētiku vai dzīves jēgu.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Konfrontējošs stils.</span> Jaunā ateisma pārstāvji bieži izmanto asu retoriku pret reliģiju, kas, pēc kritiķu domām, apgrūtina konstruktīvu dialogu.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Vispārinājumi par reliģiju.</span> Nereti tiek pieņemts, ka visas reliģijas ir līdzīgas vai rada vienādas problēmas, lai gan praksē tās ievērojami atšķiras.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Nepietiekama uzmanība pozitīvajām reliģijas funkcijām.</span> Kritiķi uzsver, ka reliģija daudzviet veicina labdarību, kopienu veidošanu, psiholoģisku atbalstu un kultūras mantojuma saglabāšanu.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pārliecība par objektīvu morāli bez reliģijas.</span> Daļa filozofu uzskata, ka sekulārais humānisms vēl joprojām diskutē par to, kā pamatot universālas morāles normas bez atsaukšanās uz Dievu vai reliģiju.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ateistu iekšējā kritika:</span><br />
<br />
Ne visi ateisti piekrīt Jaunajam ateismam. Daži uzskata, ka:<ul class="mycode_list"><li>Pārāk agresīva reliģijas kritika rada nevajadzīgu polarizāciju.<br />
</li>
<li>Sabiedriskās problēmas nevar izskaidrot tikai ar reliģijas ietekmi.<br />
</li>
<li>Lielāka uzmanība jāpievērš sadarbībai starp ticīgajiem un neticīgajiem kopīgu mērķu sasniegšanai.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kopsavilkums</span><br />
<br />
21. gadsimta ateisma galvenā kritika ir tā, ka tas dažkārt pārvērtē zinātnes spēju atbildēt uz visiem cilvēka eksistences jautājumiem, pārāk vienkāršo reliģijas lomu un izmanto konfrontējošu pieeju. Vienlaikus tā atbalstītāji uzskata, ka kritiska reliģijas izvērtēšana ir nepieciešama atvērtas un sekulāras sabiedrības attīstībai.<br />
<br />
(Sagatavojis ChatGTP.ai)]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<div style="text-align: center;" class="mycode_align">20. gadsimta un 21. gadsimta ateisms nav vienota ideoloģija, tomēr starp tiem var saskatīt vairākas raksturīgas atšķirības. </div>
<div style="text-align: center;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">20. gs. un 21. gs. ateisma atšķirības</span></div>
<div style="text-align: center;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b"><a href="https://ibb.co/d05hwPsG" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url"><img src="https://i.ibb.co/rGwWRxK4/2026-07-11-22-19-29-Jauna-virtene-iek-Cita-m-ksla-un-kult-ra.jpg" loading="lazy"  alt="[Attēls: 2026-07-11-22-19-29-Jauna-virtene-iek-Ci...ult-ra.jpg]" class="mycode_img" /></a></span></div>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Raksturīgās 21. gs. ateisma iezīmes:</span><br />
<ul class="mycode_list"><li>Reliģijas apgalvojumus vērtē pēc pierādījumiem, nevis tradīcijas vai autoritātes.<br />
</li>
<li>Liela nozīme tiek piešķirta evolūcijas teorijai, kosmoloģijai un neirozinātnei.<br />
</li>
<li>Ētiku cenšas pamatot ar humānismu, empātiju un cilvēktiesībām, nevis reliģiskiem tekstiem.<br />
</li>
<li>Daudzi ateisti identificējas arī kā sekulārie humānisti, lai gan ne visi.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Jaunais ateisms"</span><br />
<br />
Pēc 2001. gada īpaši pazīstama kļuva kustība, ko dēvē par <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Jauno ateismu</span> (New Atheism). Tās pārstāvji ne tikai netic Dievam, bet arī aktīvi kritizē reliģiju, uzskatot, ka tā dažkārt var veicināt kaitīgas idejas vai kavēt zinātnisko domāšanu. Šī pieeja ir viena no redzamākajām 21. gadsimta ateisma izpausmēm, taču tā nepārstāv visus ateistus.<br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kopsavilkums</span><br />
<br />
20. gadsimta ateisms bieži bija saistīts ar filozofiju vai politiku, savukārt 21. gadsimta ateisms biežāk balstās zinātniskajā pasaules skatījumā, sekulārajā humānismā un publiskās diskusijās internetā.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<div style="text-align: center;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">21. gadsimta ateisma kritika</span></div>
<br />
21. gadsimta ateisms, īpaši tā sauktais <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Jaunais ateisms</span>, ir saņēmis kritiku gan no reliģiskiem domātājiem, gan filozofiem, gan arī dažiem neticīgajiem.<br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Biežāk minētā kritika:</span><br />
<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pārmērīga vienkāršošana.</span> Kritiķi uzskata, ka reliģija tiek attēlota pārāk vienpusīgi, ignorējot tās filozofisko, kultūras un vēsturisko daudzveidību.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pārāk liela paļaušanās uz zinātni.</span> Daži filozofi norāda, ka zinātne nevar atbildēt uz visiem jautājumiem, piemēram, par morāli, estētiku vai dzīves jēgu.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Konfrontējošs stils.</span> Jaunā ateisma pārstāvji bieži izmanto asu retoriku pret reliģiju, kas, pēc kritiķu domām, apgrūtina konstruktīvu dialogu.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Vispārinājumi par reliģiju.</span> Nereti tiek pieņemts, ka visas reliģijas ir līdzīgas vai rada vienādas problēmas, lai gan praksē tās ievērojami atšķiras.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Nepietiekama uzmanība pozitīvajām reliģijas funkcijām.</span> Kritiķi uzsver, ka reliģija daudzviet veicina labdarību, kopienu veidošanu, psiholoģisku atbalstu un kultūras mantojuma saglabāšanu.<br />
<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pārliecība par objektīvu morāli bez reliģijas.</span> Daļa filozofu uzskata, ka sekulārais humānisms vēl joprojām diskutē par to, kā pamatot universālas morāles normas bez atsaukšanās uz Dievu vai reliģiju.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ateistu iekšējā kritika:</span><br />
<br />
Ne visi ateisti piekrīt Jaunajam ateismam. Daži uzskata, ka:<ul class="mycode_list"><li>Pārāk agresīva reliģijas kritika rada nevajadzīgu polarizāciju.<br />
</li>
<li>Sabiedriskās problēmas nevar izskaidrot tikai ar reliģijas ietekmi.<br />
</li>
<li>Lielāka uzmanība jāpievērš sadarbībai starp ticīgajiem un neticīgajiem kopīgu mērķu sasniegšanai.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kopsavilkums</span><br />
<br />
21. gadsimta ateisma galvenā kritika ir tā, ka tas dažkārt pārvērtē zinātnes spēju atbildēt uz visiem cilvēka eksistences jautājumiem, pārāk vienkāršo reliģijas lomu un izmanto konfrontējošu pieeju. Vienlaikus tā atbalstītāji uzskata, ka kritiska reliģijas izvērtēšana ir nepieciešama atvērtas un sekulāras sabiedrības attīstībai.<br />
<br />
(Sagatavojis ChatGTP.ai)]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[“Sveši bērni”]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1027</link>
			<pubDate>Sat, 11 Jul 2026 14:45:01 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1027</guid>
			<description><![CDATA[Ja produkts ir legālajā tirgū, nelegālajam tirgum paliek mazāk vietas<br />
<div style="text-align: center;" class="mycode_align"><iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/ra-C2c6u-aY" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe></div>
<a href="https://nra.lv/neatkariga/intervijas/523350-edijs-klaisis-runasim-ar-jauniesiem-nevis-aizliegsim.htm" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://nra.lv/neatkariga/intervijas/523...iegsim.htm</a><br />
<br />
Jūs vairākkārt esat minējis frāzi - “sveši bērni”. Ko ar to domājat?<br />
<br />
Sabiedrībā bieži atkārto, ka svešu bērnu nav. Es diemžēl redzu pretējo. Ja konkrētas problēmas skartu pašu politiķu vai ierēdņu bērnus, daudzi jautājumi tiktu risināti daudz ātrāk un daudz nopietnāk.<br />
<br />
Kad runa ir par citu cilvēku bērniem, ļoti bieži parādās birokrātija, atrunas, lēmumu atlikšana un politiskie aprēķini. Un tas man šķiet ļoti skumji.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Ja produkts ir legālajā tirgū, nelegālajam tirgum paliek mazāk vietas<br />
<div style="text-align: center;" class="mycode_align"><iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/ra-C2c6u-aY" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe></div>
<a href="https://nra.lv/neatkariga/intervijas/523350-edijs-klaisis-runasim-ar-jauniesiem-nevis-aizliegsim.htm" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://nra.lv/neatkariga/intervijas/523...iegsim.htm</a><br />
<br />
Jūs vairākkārt esat minējis frāzi - “sveši bērni”. Ko ar to domājat?<br />
<br />
Sabiedrībā bieži atkārto, ka svešu bērnu nav. Es diemžēl redzu pretējo. Ja konkrētas problēmas skartu pašu politiķu vai ierēdņu bērnus, daudzi jautājumi tiktu risināti daudz ātrāk un daudz nopietnāk.<br />
<br />
Kad runa ir par citu cilvēku bērniem, ļoti bieži parādās birokrātija, atrunas, lēmumu atlikšana un politiskie aprēķini. Un tas man šķiet ļoti skumji.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Igaunija]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1026</link>
			<pubDate>Sat, 11 Jul 2026 14:12:11 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1026</guid>
			<description><![CDATA[<span style="font-style: italic;" class="mycode_i"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Aizsardzības ministrija sākusi sarunas ar uzņēmumiem par tāla darbības rādiusa raķešu piegādi</span></span><br />
<br />
NATO samits Ankarā noslēdzās ne tikai ar politiskiem paziņojumiem, bet arī ar konkrētiem lēmumiem, tostarp attiecībā uz Igauniju. <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Emari militārā bāze tagad tiek uzskatīta par pilntiesīgu NATO operatīvo gaisa spēku bāzi, nevis palīgbāzi, raksta ERR.</span> NATO samita noslēguma deklarācijā īsumā tika atkārtoti apstiprināti principi, ko daudzi Eiropas politiķi vēlējās nostiprināt rakstiski - visu sabiedroto aizsardzība, alianses vienotība un bruņoto spēku stiprināšana Eiropā.<br />
Īpaši tika atzīmēts Krievijas radītais drauds. Kā norāda eksperti, ņemot vērā sarežģītās attiecības starp Veco un Jauno pasauli, tā ir sava veida garantija, ka Amerikas Savienotās Valstis paliek vienā pusē ar Eiropu. "Varbūt vispozitīvākais rezultāts bija tas, ka Ukraina saņēma ļoti skaidru atbalstu. Tas galvenokārt attiecas uz finansiālu palīdzību - tika dota konkrēta apņemšanās piešķirt papildu 70 miljardus eiro. Tas dod Ukrainai pārliecību par resursiem, kas tai ir, lai turpinātu savu aizsardzību nākamo divu gadu laikā," sacīja Starptautiskā aizsardzības studiju centra direktore Kristija Raika. NATO iznīcinātājiem, kas aizsargā Igaunijas debesis, tiks dotas tiesības rīkoties ātrāk. Samits bija veiksmīgs arī Igaunijai.<br />
Aizsardzības ministrija ir uzsākusi sarunas ar vairākiem uzņēmumiem par tāla darbības rādiusa raķešu, piemēram, spārnotās raķetes “Barracuda”, piegādi, kuras var palaist no HIMARS palaišanas iekārtas.<br />
"Šī ir viena no iespējamām iespējām. ASV uzņēmums “Anduril” ražo raķeti “Barracuda”, un arī mēs esam ieinteresēti to iegādāties. Tomēr lēmums būs atkarīgs no cenas un Igaunijas aizsardzības spēku vajadzībām," atzīmēja aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Vēl viens svarīgs lēmums mūsu valstij bija NATO misijas Igaunijā statusa maiņa no gaisa patrulēšanas uz aizsardzību. Tas automātiski paaugstina Emari par aliansei īpaši svarīgu militāro objektu.<br />
"Virspavēlniekam un pilotiem būs plašākas tiesības. Es nevaru iedziļināties detaļās, jo tā ir klasificēta informācija, bet Emari tagad ir jauns statuss un tā var darboties kā pilnvērtīga NATO operatīvā gaisa spēku bāze," skaidroja Pevkurs. Turklāt Igaunija ir pievienojusies 12 valstu iniciatīvai tālas darbības spēju attīstīšanai, kurā desmit gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 44 miljardus eiro.<br />
<br />
<a href="https://nra.lv/neatkariga/izpete/525299-igaunijas-un-lietuvas-politiskas-aktualitates-budzets-valoda-velesanas.htm" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://nra.lv/neatkariga/izpete/525299-...esanas.htm</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<span style="font-style: italic;" class="mycode_i"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Aizsardzības ministrija sākusi sarunas ar uzņēmumiem par tāla darbības rādiusa raķešu piegādi</span></span><br />
<br />
NATO samits Ankarā noslēdzās ne tikai ar politiskiem paziņojumiem, bet arī ar konkrētiem lēmumiem, tostarp attiecībā uz Igauniju. <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Emari militārā bāze tagad tiek uzskatīta par pilntiesīgu NATO operatīvo gaisa spēku bāzi, nevis palīgbāzi, raksta ERR.</span> NATO samita noslēguma deklarācijā īsumā tika atkārtoti apstiprināti principi, ko daudzi Eiropas politiķi vēlējās nostiprināt rakstiski - visu sabiedroto aizsardzība, alianses vienotība un bruņoto spēku stiprināšana Eiropā.<br />
Īpaši tika atzīmēts Krievijas radītais drauds. Kā norāda eksperti, ņemot vērā sarežģītās attiecības starp Veco un Jauno pasauli, tā ir sava veida garantija, ka Amerikas Savienotās Valstis paliek vienā pusē ar Eiropu. "Varbūt vispozitīvākais rezultāts bija tas, ka Ukraina saņēma ļoti skaidru atbalstu. Tas galvenokārt attiecas uz finansiālu palīdzību - tika dota konkrēta apņemšanās piešķirt papildu 70 miljardus eiro. Tas dod Ukrainai pārliecību par resursiem, kas tai ir, lai turpinātu savu aizsardzību nākamo divu gadu laikā," sacīja Starptautiskā aizsardzības studiju centra direktore Kristija Raika. NATO iznīcinātājiem, kas aizsargā Igaunijas debesis, tiks dotas tiesības rīkoties ātrāk. Samits bija veiksmīgs arī Igaunijai.<br />
Aizsardzības ministrija ir uzsākusi sarunas ar vairākiem uzņēmumiem par tāla darbības rādiusa raķešu, piemēram, spārnotās raķetes “Barracuda”, piegādi, kuras var palaist no HIMARS palaišanas iekārtas.<br />
"Šī ir viena no iespējamām iespējām. ASV uzņēmums “Anduril” ražo raķeti “Barracuda”, un arī mēs esam ieinteresēti to iegādāties. Tomēr lēmums būs atkarīgs no cenas un Igaunijas aizsardzības spēku vajadzībām," atzīmēja aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Vēl viens svarīgs lēmums mūsu valstij bija NATO misijas Igaunijā statusa maiņa no gaisa patrulēšanas uz aizsardzību. Tas automātiski paaugstina Emari par aliansei īpaši svarīgu militāro objektu.<br />
"Virspavēlniekam un pilotiem būs plašākas tiesības. Es nevaru iedziļināties detaļās, jo tā ir klasificēta informācija, bet Emari tagad ir jauns statuss un tā var darboties kā pilnvērtīga NATO operatīvā gaisa spēku bāze," skaidroja Pevkurs. Turklāt Igaunija ir pievienojusies 12 valstu iniciatīvai tālas darbības spēju attīstīšanai, kurā desmit gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 44 miljardus eiro.<br />
<br />
<a href="https://nra.lv/neatkariga/izpete/525299-igaunijas-un-lietuvas-politiskas-aktualitates-budzets-valoda-velesanas.htm" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://nra.lv/neatkariga/izpete/525299-...esanas.htm</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[HTML5 spēles hostēšanai]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1025</link>
			<pubDate>Fri, 10 Jul 2026 21:24:40 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1025</guid>
			<description><![CDATA[<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Labākās un populārākās HTML5 spēles hostēšanai</span><br />
<br />
Ja plāno hostēt HTML5 spēles savā mājaslapā, lokālajā tīklā vai uz sava servera, vislabāk izvēlēties atvērtā koda (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Open-Source</span>) projektus no GitHub. Tie nav jānopērk, tiem nav slēptu reklāmu, un tos var pilnībā pielāgot savām vajadzībām.<br />
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">1. Statiskās spēles (Visvieglāk hostēt)</span><br />
Šīm spēlēm nav vajadzīga datubāze vai sarežģīta servera konfigurācija. Pietiek vienkārši augšupielādēt failus jebkurā statiskajā hostingā (piemēram, GitHub Pages, Vercel, Netlify vai parastā Nginx/Apache mapē).<br />
<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2048</span> — Skaitļu puzles klasika, kas savā laikā pārņēma internetu. Kods ir neticami tīrs, un spēle perfekti darbojas gan uz datoriem, gan viedtālruņiem.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Hextris</span> — Dinamisks un vizuāli pievilcīgs "Tetris" koncepta sekotājs, kurā bloki jākārto uz rotējoša sešstūra.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Clumsy Bird</span> — Populārās spēles <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Flappy Bird</span> klons, kas veidots uz MelonJS dzinēja. Lielisks piemērs tam, kā ar minimāliem resursiem nodrošināt stabilu spēles gaitu.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pacman</span> — Klasiskā arkādes spēle, kas precīzi pārnesta uz HTML5 Canvas. Ideāli piemērota nostalģijas cienītājiem.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2. Padziļinātās un simulācijas spēles</span><br />
Šīs spēles piedāvā daudz dziļāku un ilgstošāku saturu.<br />
<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">A Dark Room</span> — Kultatpazīstamību ieguvusi minimālistiska teksta stratēģija un RPG. Tā sākas tumšā telpā ar vienu pogu un pāraaug veselā pasaules izpētes un resursu pārvaldības simulatorā.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Sandboxels</span> — Neticami populāra "krītošo smilšu" un fizikas/ķīmijas simulācijas spēle tieši pārlūkā ar tūkstošiem savstarpēju reakciju.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">3. Daudzspēlētāju (Multiplayer) spēles</span><br />
Šo spēļu hostēšanai būs vajadzīgs VPS (virtuālais privātais serveris) un pamatzināšanas darbā ar termināli, Docker, Node.js vai Go backend.<br />
<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Scribble.rs</span> — Lieliska alternatīva populārajai viesību spēlei <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">skribbl.io</span>. Viens spēlētājs zīmē, pārējie min vārdu. Darbojas caur Docker containeri.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Suroi</span> — Atvērtā koda 2D <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Battle Royale</span> spēle (iedvesmojusies no <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">surviv.io</span>). Tai ir aktīva kopiena, un tā darbojas uz Node.js bāzes.<br />
</li>
</ul>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
Uzstādīšana ar GIT no <a href="https://github.com/gabrielecirulli/2048/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://github.com/gabrielecirulli/2048/</a><br />
cd /var/www<br />
sudo git clone <a href="https://github.com/gabrielecirulli/2048.git" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://github.com/gabrielecirulli/2048.git</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Labākās un populārākās HTML5 spēles hostēšanai</span><br />
<br />
Ja plāno hostēt HTML5 spēles savā mājaslapā, lokālajā tīklā vai uz sava servera, vislabāk izvēlēties atvērtā koda (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Open-Source</span>) projektus no GitHub. Tie nav jānopērk, tiem nav slēptu reklāmu, un tos var pilnībā pielāgot savām vajadzībām.<br />
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">1. Statiskās spēles (Visvieglāk hostēt)</span><br />
Šīm spēlēm nav vajadzīga datubāze vai sarežģīta servera konfigurācija. Pietiek vienkārši augšupielādēt failus jebkurā statiskajā hostingā (piemēram, GitHub Pages, Vercel, Netlify vai parastā Nginx/Apache mapē).<br />
<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2048</span> — Skaitļu puzles klasika, kas savā laikā pārņēma internetu. Kods ir neticami tīrs, un spēle perfekti darbojas gan uz datoriem, gan viedtālruņiem.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Hextris</span> — Dinamisks un vizuāli pievilcīgs "Tetris" koncepta sekotājs, kurā bloki jākārto uz rotējoša sešstūra.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Clumsy Bird</span> — Populārās spēles <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Flappy Bird</span> klons, kas veidots uz MelonJS dzinēja. Lielisks piemērs tam, kā ar minimāliem resursiem nodrošināt stabilu spēles gaitu.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pacman</span> — Klasiskā arkādes spēle, kas precīzi pārnesta uz HTML5 Canvas. Ideāli piemērota nostalģijas cienītājiem.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2. Padziļinātās un simulācijas spēles</span><br />
Šīs spēles piedāvā daudz dziļāku un ilgstošāku saturu.<br />
<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">A Dark Room</span> — Kultatpazīstamību ieguvusi minimālistiska teksta stratēģija un RPG. Tā sākas tumšā telpā ar vienu pogu un pāraaug veselā pasaules izpētes un resursu pārvaldības simulatorā.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Sandboxels</span> — Neticami populāra "krītošo smilšu" un fizikas/ķīmijas simulācijas spēle tieši pārlūkā ar tūkstošiem savstarpēju reakciju.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">3. Daudzspēlētāju (Multiplayer) spēles</span><br />
Šo spēļu hostēšanai būs vajadzīgs VPS (virtuālais privātais serveris) un pamatzināšanas darbā ar termināli, Docker, Node.js vai Go backend.<br />
<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Scribble.rs</span> — Lieliska alternatīva populārajai viesību spēlei <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">skribbl.io</span>. Viens spēlētājs zīmē, pārējie min vārdu. Darbojas caur Docker containeri.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Suroi</span> — Atvērtā koda 2D <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Battle Royale</span> spēle (iedvesmojusies no <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">surviv.io</span>). Tai ir aktīva kopiena, un tā darbojas uz Node.js bāzes.<br />
</li>
</ul>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
Uzstādīšana ar GIT no <a href="https://github.com/gabrielecirulli/2048/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://github.com/gabrielecirulli/2048/</a><br />
cd /var/www<br />
sudo git clone <a href="https://github.com/gabrielecirulli/2048.git" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://github.com/gabrielecirulli/2048.git</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Zinātniskā konference]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1024</link>
			<pubDate>Thu, 09 Jul 2026 20:42:11 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1024</guid>
			<description><![CDATA[<img src="https://kubele.lv/piwigo/i.php?/upload/2026/07/09/20260709232724-af157afe-xx.jpg" loading="lazy"  alt="[Attēls: 20260709232724-af157afe-xx.jpg]" class="mycode_img" /><br />
<br />
Pasākums kubalu skolā  muzejā!]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<img src="https://kubele.lv/piwigo/i.php?/upload/2026/07/09/20260709232724-af157afe-xx.jpg" loading="lazy"  alt="[Attēls: 20260709232724-af157afe-xx.jpg]" class="mycode_img" /><br />
<br />
Pasākums kubalu skolā  muzejā!]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Aina Renda (Ayn Rand)  (1905–1982)]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1023</link>
			<pubDate>Sun, 05 Jul 2026 14:34:32 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1023</guid>
			<description><![CDATA[Aina Renda (Ayn Rand)  (1905–1982) bija krievu izcelsmes amerikāņu rakstniece un filozofe, pazīstama ar savu filozofiju – <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">objektīvismu</span>. <br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Aina Renda</span> (angļu: Ayn Rand, dzimusi Alisa Rozenbauma) bija krievu izcelsmes amerikāņu rakstniece, filozofe un sabiedriskā domātāja. Viņa dzimusi 1905. gada 2. februārī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā, bet pēc Krievijas revolūcijas piedzīvotajiem satricinājumiem 1926. gadā emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur viņa kļuva par vienu no pazīstamākajām 20. gadsimta individuālisma un brīvā tirgus kapitālisma aizstāvēm.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Dzīves sākums</span><br />
Renda uzauga izglītotā ģimenē. Pēc boļševiku nākšanas pie varas viņas ģimenes aptieka tika nacionalizēta, kas būtiski ietekmēja viņas turpmākos politiskos un filozofiskos uzskatus. Studiju laikā viņa interesējās par filozofiju, vēsturi un literatūru, vēlāk pārcēlās uz Holivudu, kur sākotnēji strādāja kino industrijā.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Literārā darbība</span><br />
Pasaules slavu Aina Renda ieguva ar romāniem <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Avots" (The Fountainhead)</span> (1943) un <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Atlants iztaisnoja plecus" (Atlas Shrugged)</span> (1957). Šajos darbos viņa attēlo spēcīgus, neatkarīgus cilvēkus, kuri atsakās pakļauties sabiedrības spiedienam un cenšas īstenot savus ideālus.<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Avots</span> galvenais varonis ir arhitekts Hovards Rorks, kurš aizstāv radošo neatkarību un atsakās kompromitēt savus principus.<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Atlants iztaisnoja plecus</span> tiek uzskatīts par viņas nozīmīgāko darbu. Romāns apvieno filozofiju, politiku un ekonomiku, aprakstot sabiedrību, kurā uzņēmīgākie un talantīgākie cilvēki atsakās uzturēt sistēmu, kas viņus ierobežo.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Objektīvisma filozofija</span><br />
Renda izveidoja filozofisku sistēmu, ko nosauca par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">objektīvismu</span>. Tās galvenās idejas ir:<ul class="mycode_list"><li>realitāte pastāv neatkarīgi no cilvēka uzskatiem;<br />
</li>
<li>cilvēka galvenais izziņas līdzeklis ir saprāts;<br />
</li>
<li>katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savās racionālajās interesēs;<br />
</li>
<li>individuālā brīvība ir sabiedrības pamats;<br />
</li>
<li>valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt cilvēku tiesības, nevis kontrolēt ekonomiku;<br />
</li>
<li>brīvā tirgus kapitālisms ir visatbilstošākā ekonomiskā sistēma.<br />
</li>
</ul>
Renda uzskatīja, ka cilvēks nedrīkst upurēt savu dzīvi citu labā, tāpat kā citi nedrīkst prasīt, lai viņš to dara piespiedu kārtā. Viņas skatījumā sadarbībai jābalstās uz brīvprātību un savstarpēju labumu.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ietekme</span><br />
Ainas Rendas darbi ietekmējuši daudzus uzņēmējus, ekonomistus un politiķus, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas grāmatas joprojām tiek plaši lasītas un apspriestas, un objektīvisms ir kļuvis par atsevišķu filozofisku virzienu ar saviem pētniekiem un sekotājiem.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kritika</span><br />
Rendas uzskati vienmēr bijuši pretrunīgi. Kritiķi norāda, ka viņas filozofija pārāk lielu nozīmi piešķir individuālajām interesēm un nepietiekami novērtē solidaritāti, sociālo atbildību un valsts lomu. Savukārt atbalstītāji uzskata, ka viņa konsekventi aizstāvēja cilvēka brīvību, personisko atbildību un radošumu.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mantojums</span><br />
Aina Renda nomira 1982. gada 6. martā Ņujorkā. Viņas darbi turpina ietekmēt diskusijas par brīvību, kapitālismu, individuālismu un valsts lomu sabiedrībā. Neatkarīgi no attieksmes pret viņas idejām, viņa ir viena no ievērojamākajām un visvairāk apspriestajām 20. gadsimta politiskās filozofijas un literatūras personībām.<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/lHl2PqwRcY0" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Aina Renda (Ayn Rand)  (1905–1982) bija krievu izcelsmes amerikāņu rakstniece un filozofe, pazīstama ar savu filozofiju – <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">objektīvismu</span>. <br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Aina Renda</span> (angļu: Ayn Rand, dzimusi Alisa Rozenbauma) bija krievu izcelsmes amerikāņu rakstniece, filozofe un sabiedriskā domātāja. Viņa dzimusi 1905. gada 2. februārī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā, bet pēc Krievijas revolūcijas piedzīvotajiem satricinājumiem 1926. gadā emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur viņa kļuva par vienu no pazīstamākajām 20. gadsimta individuālisma un brīvā tirgus kapitālisma aizstāvēm.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Dzīves sākums</span><br />
Renda uzauga izglītotā ģimenē. Pēc boļševiku nākšanas pie varas viņas ģimenes aptieka tika nacionalizēta, kas būtiski ietekmēja viņas turpmākos politiskos un filozofiskos uzskatus. Studiju laikā viņa interesējās par filozofiju, vēsturi un literatūru, vēlāk pārcēlās uz Holivudu, kur sākotnēji strādāja kino industrijā.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Literārā darbība</span><br />
Pasaules slavu Aina Renda ieguva ar romāniem <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Avots" (The Fountainhead)</span> (1943) un <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Atlants iztaisnoja plecus" (Atlas Shrugged)</span> (1957). Šajos darbos viņa attēlo spēcīgus, neatkarīgus cilvēkus, kuri atsakās pakļauties sabiedrības spiedienam un cenšas īstenot savus ideālus.<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Avots</span> galvenais varonis ir arhitekts Hovards Rorks, kurš aizstāv radošo neatkarību un atsakās kompromitēt savus principus.<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Atlants iztaisnoja plecus</span> tiek uzskatīts par viņas nozīmīgāko darbu. Romāns apvieno filozofiju, politiku un ekonomiku, aprakstot sabiedrību, kurā uzņēmīgākie un talantīgākie cilvēki atsakās uzturēt sistēmu, kas viņus ierobežo.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Objektīvisma filozofija</span><br />
Renda izveidoja filozofisku sistēmu, ko nosauca par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">objektīvismu</span>. Tās galvenās idejas ir:<ul class="mycode_list"><li>realitāte pastāv neatkarīgi no cilvēka uzskatiem;<br />
</li>
<li>cilvēka galvenais izziņas līdzeklis ir saprāts;<br />
</li>
<li>katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savās racionālajās interesēs;<br />
</li>
<li>individuālā brīvība ir sabiedrības pamats;<br />
</li>
<li>valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt cilvēku tiesības, nevis kontrolēt ekonomiku;<br />
</li>
<li>brīvā tirgus kapitālisms ir visatbilstošākā ekonomiskā sistēma.<br />
</li>
</ul>
Renda uzskatīja, ka cilvēks nedrīkst upurēt savu dzīvi citu labā, tāpat kā citi nedrīkst prasīt, lai viņš to dara piespiedu kārtā. Viņas skatījumā sadarbībai jābalstās uz brīvprātību un savstarpēju labumu.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ietekme</span><br />
Ainas Rendas darbi ietekmējuši daudzus uzņēmējus, ekonomistus un politiķus, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas grāmatas joprojām tiek plaši lasītas un apspriestas, un objektīvisms ir kļuvis par atsevišķu filozofisku virzienu ar saviem pētniekiem un sekotājiem.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kritika</span><br />
Rendas uzskati vienmēr bijuši pretrunīgi. Kritiķi norāda, ka viņas filozofija pārāk lielu nozīmi piešķir individuālajām interesēm un nepietiekami novērtē solidaritāti, sociālo atbildību un valsts lomu. Savukārt atbalstītāji uzskata, ka viņa konsekventi aizstāvēja cilvēka brīvību, personisko atbildību un radošumu.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mantojums</span><br />
Aina Renda nomira 1982. gada 6. martā Ņujorkā. Viņas darbi turpina ietekmēt diskusijas par brīvību, kapitālismu, individuālismu un valsts lomu sabiedrībā. Neatkarīgi no attieksmes pret viņas idejām, viņa ir viena no ievērojamākajām un visvairāk apspriestajām 20. gadsimta politiskās filozofijas un literatūras personībām.<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/lHl2PqwRcY0" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Nekad neļauj man iet (Never Let Me Go)(2010)]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1022</link>
			<pubDate>Sat, 04 Jul 2026 20:40:25 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1022</guid>
			<description><![CDATA[Nekad neļauj man iet (Never Let Me Go) ir 2010. gada britu distopiskā romantiskā drāma, kuras pamatā ir Kazuo Išiguro 2005. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filmas režisors ir Marks Romaneks pēc Aleksa Gārlenda scenārija. Filma Nekad neļaujiet man aiziet risinās alternatīvā vēsturē, un tās centrā ir Ketija, Rūta un Tomijs, kurus attēlo attiecīgi Kerija Maligana, Keira Naitlija un Endrjū Gārfīlds, kuri sapinās mīlas trijstūrī. Galvenā fotografēšana sākās 2009. gada aprīlī. Filmēšanas vietās bija Endrjū Melvila Hols un Forest School, Walthamstow.[2] Filmu producēja DNA Films un Film4 ar 15 miljonu ASV dolāru budžetu. <br />
<br />
Filmas motīvs no zinātniski fantastiskā romāna: 20. gadsimta 50. gadu sasniegums medicīnā līdz 1960. gadu beigām ir pagarinājis cilvēka mūža ilgumu vairāk nekā 100 gadus. 1978. gadā jaunā Ketija H kopā ar draugiem Tomiju D un Rūtu C pavadīja bērnību Heilsemā, tradicionālajā internātskolā. Skolotāji, saukti par aizbildņiem, mudina skolēnus būt saudzējošiem un radīt mākslas darbus, no kuriem labākos pieņem noslēpumainās kundzes vadītajā galerijā. Viņiem ir maz kontaktu ar pasauli aiz skolas žogiem. Lūsijas jaunkundze, jaunā aizbildne, stāsta savai klasei, ka viņi ir orgānu donori, un viņiem ir lemts mirt vai pabeigt agrā pieaugušā vecumā; viņu atlaiž direktore Emīlijas jaunkundze. Keitija pievelk Tomiju, bet Rūta viņu uzvar sev, neskatoties uz to, ka ir viņu ķircinājusi. <br />
 <br />
Pēc septiņiem gadiem Ketija, Rūta un Tomijs, kas tagad ir jauni pieaugušie, tiek izmitināti kotedžās kādā fermā. Viņiem ir atļauts braukt dienas braucienos, taču viņi paliek savrupi, viņiem trūkst sociālo prasmju un samierinājās ar likteni. Viņi satiek citus no līdzīgām skolām, kuri apgalvo, ka Hailsham studenti ir priviliģēti, un atklājas, ka viņi visi ir kloni. Viņi apspriež baumas par orgānu ziedošanas atlikšanu, kas varētu tikt piešķirta iemīlējušiem kloniem, un to cilvēku raksturu, no kuriem viņi tika klonēti un kurus viņi neveiksmīgi meklē grāmatās un jūrmalā. Tomijs, kurš joprojām sadarbojas ar Rūtu, ir pārliecināts, ka galerija kalpo kā pārbaude atlikšanai, jo mākslas darbi atklāj dvēseli, un viņš nožēlo savu radošuma trūkumu. Rūta spītējas vientuļajai Ketijai, apgalvojot, ka Tomijs nekad nav domājis par viņu kā par draugu. Ketija aiziet, iestājoties par pēcoperācijas aprūpētāju klonu biedriem. <br />
 <br />
Pēc deviņiem gadiem Ketija ir vērojusi, kā daudzi donori pakāpeniski mirst, kad tiek izņemti viņu orgāni. Kopš viņa pameta kotedžus, nav redzējusi Rūtu vai Tomiju, un viņa sastopas ar Rūtu, kura ir vāja pēc diviem ziedojumiem. Viņi meklē Tomiju, lai dotos nostaļģiskā ceļojumā pie jūras. Rūta atklāj, ka Tomiju pavedinājusi tikai tāpēc, ka baidījusies palikt viena; viņu pārņem vainas apziņa, un viņa vēlas palīdzēt Tomijam un Ketijai meklēt atlikšanu. Viņa atstāj viņus ar kundzes adresi, kurai, viņasprāt, ir tiesības viņiem palīdzēt, un vēlāk nomirst uz operāciju galda. Ketija un Tomijs sāk attiecības, un Tomijs paskaidro Keitijai, kas tagad ir viņa aprūpētāja, ka viņš ir radījis mākslas darbus, cerot nopelnīt viņu atlikšanu. Pāris to atnes madāmai, taču viņa paliek attālināta un aicina Emīlijas jaunkundzi runāt. Viņi atklāj, ka atlikšana patiešām ir mīts un ka galerija tika izveidota, lai apliecinātu klonu pamatcilvēcību kā aicinājumu uz viņu ētisku attieksmi. Heilsama, kas tagad ir slēgta, bija pēdējā iestāde, kas novērtēja jaunos klonus kā "visus, izņemot cilvēkus". Ketija un Tomijs aiziet klusēdami, bet Tomijs ceļojuma vidū uzsprāgst no bēdām un dusmām, kā jau bērnībā. Tomijs mirst pēc sava ceturtā ziedojuma, atstājot Ketiju vienu, kad viņa sākas. Domājot par bērnības drupām, viņa jautā, cik ļoti atšķiras viņas dzīve no parastu cilvēku dzīves.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Nekad neļauj man iet (Never Let Me Go) ir 2010. gada britu distopiskā romantiskā drāma, kuras pamatā ir Kazuo Išiguro 2005. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filmas režisors ir Marks Romaneks pēc Aleksa Gārlenda scenārija. Filma Nekad neļaujiet man aiziet risinās alternatīvā vēsturē, un tās centrā ir Ketija, Rūta un Tomijs, kurus attēlo attiecīgi Kerija Maligana, Keira Naitlija un Endrjū Gārfīlds, kuri sapinās mīlas trijstūrī. Galvenā fotografēšana sākās 2009. gada aprīlī. Filmēšanas vietās bija Endrjū Melvila Hols un Forest School, Walthamstow.[2] Filmu producēja DNA Films un Film4 ar 15 miljonu ASV dolāru budžetu. <br />
<br />
Filmas motīvs no zinātniski fantastiskā romāna: 20. gadsimta 50. gadu sasniegums medicīnā līdz 1960. gadu beigām ir pagarinājis cilvēka mūža ilgumu vairāk nekā 100 gadus. 1978. gadā jaunā Ketija H kopā ar draugiem Tomiju D un Rūtu C pavadīja bērnību Heilsemā, tradicionālajā internātskolā. Skolotāji, saukti par aizbildņiem, mudina skolēnus būt saudzējošiem un radīt mākslas darbus, no kuriem labākos pieņem noslēpumainās kundzes vadītajā galerijā. Viņiem ir maz kontaktu ar pasauli aiz skolas žogiem. Lūsijas jaunkundze, jaunā aizbildne, stāsta savai klasei, ka viņi ir orgānu donori, un viņiem ir lemts mirt vai pabeigt agrā pieaugušā vecumā; viņu atlaiž direktore Emīlijas jaunkundze. Keitija pievelk Tomiju, bet Rūta viņu uzvar sev, neskatoties uz to, ka ir viņu ķircinājusi. <br />
 <br />
Pēc septiņiem gadiem Ketija, Rūta un Tomijs, kas tagad ir jauni pieaugušie, tiek izmitināti kotedžās kādā fermā. Viņiem ir atļauts braukt dienas braucienos, taču viņi paliek savrupi, viņiem trūkst sociālo prasmju un samierinājās ar likteni. Viņi satiek citus no līdzīgām skolām, kuri apgalvo, ka Hailsham studenti ir priviliģēti, un atklājas, ka viņi visi ir kloni. Viņi apspriež baumas par orgānu ziedošanas atlikšanu, kas varētu tikt piešķirta iemīlējušiem kloniem, un to cilvēku raksturu, no kuriem viņi tika klonēti un kurus viņi neveiksmīgi meklē grāmatās un jūrmalā. Tomijs, kurš joprojām sadarbojas ar Rūtu, ir pārliecināts, ka galerija kalpo kā pārbaude atlikšanai, jo mākslas darbi atklāj dvēseli, un viņš nožēlo savu radošuma trūkumu. Rūta spītējas vientuļajai Ketijai, apgalvojot, ka Tomijs nekad nav domājis par viņu kā par draugu. Ketija aiziet, iestājoties par pēcoperācijas aprūpētāju klonu biedriem. <br />
 <br />
Pēc deviņiem gadiem Ketija ir vērojusi, kā daudzi donori pakāpeniski mirst, kad tiek izņemti viņu orgāni. Kopš viņa pameta kotedžus, nav redzējusi Rūtu vai Tomiju, un viņa sastopas ar Rūtu, kura ir vāja pēc diviem ziedojumiem. Viņi meklē Tomiju, lai dotos nostaļģiskā ceļojumā pie jūras. Rūta atklāj, ka Tomiju pavedinājusi tikai tāpēc, ka baidījusies palikt viena; viņu pārņem vainas apziņa, un viņa vēlas palīdzēt Tomijam un Ketijai meklēt atlikšanu. Viņa atstāj viņus ar kundzes adresi, kurai, viņasprāt, ir tiesības viņiem palīdzēt, un vēlāk nomirst uz operāciju galda. Ketija un Tomijs sāk attiecības, un Tomijs paskaidro Keitijai, kas tagad ir viņa aprūpētāja, ka viņš ir radījis mākslas darbus, cerot nopelnīt viņu atlikšanu. Pāris to atnes madāmai, taču viņa paliek attālināta un aicina Emīlijas jaunkundzi runāt. Viņi atklāj, ka atlikšana patiešām ir mīts un ka galerija tika izveidota, lai apliecinātu klonu pamatcilvēcību kā aicinājumu uz viņu ētisku attieksmi. Heilsama, kas tagad ir slēgta, bija pēdējā iestāde, kas novērtēja jaunos klonus kā "visus, izņemot cilvēkus". Ketija un Tomijs aiziet klusēdami, bet Tomijs ceļojuma vidū uzsprāgst no bēdām un dusmām, kā jau bērnībā. Tomijs mirst pēc sava ceturtā ziedojuma, atstājot Ketiju vienu, kad viņa sākas. Domājot par bērnības drupām, viņa jautā, cik ļoti atšķiras viņas dzīve no parastu cilvēku dzīves.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Utopijas un distopijas literatūras žandrs]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1021</link>
			<pubDate>Fri, 03 Jul 2026 16:00:16 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1021</guid>
			<description><![CDATA[<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Utopijas un distopijas literatūras žandrs</span><br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Utopija</span> un <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">distopija</span> ir divi pretēji, taču cieši saistīti literatūras žanri, kas pēta sabiedrības struktūru, politiskās sistēmas un cilvēces nākotni. Tie bieži kalpo kā spogulis pašreizējās pasaules problēmām.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">1. Utopija: Ideālā pasaule</span><br />
Vārds "utopija" cēlies no Tomasa Mūra 1516. gada grāmatas "Utopija". Grieķu valodā tas nozīmē "vieta, kuras nav" (ou-topos) vai "labā vieta" (eu-topos).<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Galvenās pazīmes:</span><ul class="mycode_list"><li>Miers, harmonija un vienlīdzība starp iedzīvotājiem.</li>
<li>Attīstīta zinātne un tehnoloģijas, kas kalpo sabiedrības labā.</li>
<li>Nabadzības, noziedzības un netaisnības sekmīga izskaušana.</li>
<li>Ideāla pārvaldes sistēma.</li>
</ul>
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Slaveni piemēri:</span> Tomass Mūrs — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Utopija"</span>, Frānsiss Bēkons — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Jaunā Atlantīda"</span>.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2. Distopija: Koša un baisa nākotne</span><br />
Distopija (vai antiutopija) ir utopijas pretstats. Tā attēlo sabiedrību, kurā dzīves apstākļi ir ekstremāli slikti, apspiedoši un biedējoši. Bieži vien tā sākas ar mēģinājumu radīt utopiju, kas noiet greizi.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Galvenās pazīmes:</span><ul class="mycode_list"><li>Totalitārs režīms, vispārēja kontrole un personiskās brīvības trūkums.</li>
<li>Informācijas cenzūra un sabiedrības manipulācija (smadzeņu skalošana).</li>
<li>Vides katastrofas vai tehnoloģiju (piemēram, mākslīgā intelekta) dominance pār cilvēkiem.</li>
<li>Galvenais varonis bieži vien ir "buntavnieks", kurš pamana sistēmas netaisnīgumu un mēģina pret to cīnīties.</li>
</ul>
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Slaveni piemēri:</span> Džordžs Orvels — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"1984"</span>, Oldess Hakslijs — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Brīnišķīgā jaunā pasaule"</span>, Sūzana Kolinsa — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Bada spēles"</span>.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kāpēc šie žanri ir svarīgi?</span><br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Kamēr utopijas sniedz mums iedvesmu un mērķus, uz kuriem tiekties, distopijas kalpo kā nopietns brīdinājums par to, kas var notikt, ja mēs zaudēsim modrību, brīvību un kritisko domāšanu.</blockquote>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">21. gadsimta izcilākie darbi distopijas un utopijas žanrā</span><br />
<br />
Kamēr 20. gadsimtu iezīmēja klasiskie režīma kritikas darbi (kā "1984"), 21. gadsimta literatūra lielāku uzsvaru liek uz tehnoloģiju attīstību, vides katastrofām, korporāciju varu un sociālo noslāņošanos. Šeit ir populārākie un kritiķu augstāk vērtētie darbi:<br />
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">1. Sūzana Kolinsa — "Bada spēles" triloģija (The Hunger Games, 2008–2010)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Mediju manipulācija, totalitārisms, šķiru netaisnība.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Viens no gadsimta lielākajiem popkultūras fenomeniem. Stāsts par Panemas valsti, kurā valda nežēlīgs Kapitolijs, piespiežot nabadzīgāko apgabalu bērniem cīnīties uz dzīvību un nāvi televīzijas šovā.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2. Kadzuo Isiguro — "Neatlaid mani" (Never Let Me Go, 2005)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Bioētika, klonēšana, cilvēcība.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Nobela prēmijas laureāta romāns, kas sākumā šķiet kā stāsts par parastu Anglijas pansijas ikdienu, taču pamazām atklāj melanholisku un baisu distopiju par jauniešiem, kuri radīti tikai vienam mērķim — kalpot par orgānu donoriem.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">3. Kormaks Makārtijs — "Ceļš" (The Road, 2006)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Postapokalipse, izdzīvošana, tēva un dēla attiecības.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Pulicera prēmiju ieguvis, ārkārtīgi drūms un minimālistisks darbs par tēvu un dēlu, kas ceļo cauri pelnu klātai, mirušai Amerikai pēc nenosauktas globālas katastrofas.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">4. Margarēta Atvuda — "Oriks un Kreiks" (Oryx and Crake, 2003)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Ģenētiskā inženierija, korporāciju visvarenība, ekoloģiskā krīze.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Grāmatas "Kalpones stāsts" autore šajā triloģijā (MaddAddam) piedāvā redzējumu par pasauli, kurā bioinženierija ir izgājusi no kontroles un radījusi jaunu cilvēku sugu, kamēr vecā pasaule ir iznīcināta.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">5. Emilija Sentdžona Mandela — "Stacija Vienpadsmit" (Station Eleven, 2014)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Pandēmija, mākslas un kultūras nozīme pēc pasaules gala.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Atšķirībā no citām skarbajām distopijām, šis darbs ir poētisks un cerīgs. Tas seko ceļojošai aktieru un mūziķu trupai 20 gadus pēc tam, kad gripas pandēmija ir noslaucījusi lielāko daļu civilizācijas.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">6. Naomi Aldermane — "Vara" (The Power, 2016)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Dzimumu lomas, varas korumpētība.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Pasaule mainās, kad pusaudzes visā pasaulē pēkšņi iegūst spēju ģenerēt elektriskos lādiņus. Tas pilnībā apgriež otrādi globālo varas balansu starp vīriešiem un sievietēm, parādot, kā jebkura vara spēj samaitāt sabiedrību.<br />
</li>
</ul>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tendence: Kur palikušas utopijas?</span><br />
<br />
Zīmīgi, ka 21. gadsimtā tīru utopiju (ideālo pasauļu) literatūrā gandrīz nav. Mūsdienu autori biežāk izmanto tā saukto <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"bēdīgo utopiju"</span> vai <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">solarpunk</span> novirzienu, kur caur ekoloģiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem mēģina saskatīt cerību, taču pat tur fonā vienmēr slēpjas distopijas draudi.<br />
<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">(Sagatavoja Gemini AI)</span>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Utopijas un distopijas literatūras žandrs</span><br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Utopija</span> un <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">distopija</span> ir divi pretēji, taču cieši saistīti literatūras žanri, kas pēta sabiedrības struktūru, politiskās sistēmas un cilvēces nākotni. Tie bieži kalpo kā spogulis pašreizējās pasaules problēmām.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">1. Utopija: Ideālā pasaule</span><br />
Vārds "utopija" cēlies no Tomasa Mūra 1516. gada grāmatas "Utopija". Grieķu valodā tas nozīmē "vieta, kuras nav" (ou-topos) vai "labā vieta" (eu-topos).<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Galvenās pazīmes:</span><ul class="mycode_list"><li>Miers, harmonija un vienlīdzība starp iedzīvotājiem.</li>
<li>Attīstīta zinātne un tehnoloģijas, kas kalpo sabiedrības labā.</li>
<li>Nabadzības, noziedzības un netaisnības sekmīga izskaušana.</li>
<li>Ideāla pārvaldes sistēma.</li>
</ul>
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Slaveni piemēri:</span> Tomass Mūrs — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Utopija"</span>, Frānsiss Bēkons — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Jaunā Atlantīda"</span>.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2. Distopija: Koša un baisa nākotne</span><br />
Distopija (vai antiutopija) ir utopijas pretstats. Tā attēlo sabiedrību, kurā dzīves apstākļi ir ekstremāli slikti, apspiedoši un biedējoši. Bieži vien tā sākas ar mēģinājumu radīt utopiju, kas noiet greizi.<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Galvenās pazīmes:</span><ul class="mycode_list"><li>Totalitārs režīms, vispārēja kontrole un personiskās brīvības trūkums.</li>
<li>Informācijas cenzūra un sabiedrības manipulācija (smadzeņu skalošana).</li>
<li>Vides katastrofas vai tehnoloģiju (piemēram, mākslīgā intelekta) dominance pār cilvēkiem.</li>
<li>Galvenais varonis bieži vien ir "buntavnieks", kurš pamana sistēmas netaisnīgumu un mēģina pret to cīnīties.</li>
</ul>
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Slaveni piemēri:</span> Džordžs Orvels — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"1984"</span>, Oldess Hakslijs — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Brīnišķīgā jaunā pasaule"</span>, Sūzana Kolinsa — <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Bada spēles"</span>.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kāpēc šie žanri ir svarīgi?</span><br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Kamēr utopijas sniedz mums iedvesmu un mērķus, uz kuriem tiekties, distopijas kalpo kā nopietns brīdinājums par to, kas var notikt, ja mēs zaudēsim modrību, brīvību un kritisko domāšanu.</blockquote>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">21. gadsimta izcilākie darbi distopijas un utopijas žanrā</span><br />
<br />
Kamēr 20. gadsimtu iezīmēja klasiskie režīma kritikas darbi (kā "1984"), 21. gadsimta literatūra lielāku uzsvaru liek uz tehnoloģiju attīstību, vides katastrofām, korporāciju varu un sociālo noslāņošanos. Šeit ir populārākie un kritiķu augstāk vērtētie darbi:<br />
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">1. Sūzana Kolinsa — "Bada spēles" triloģija (The Hunger Games, 2008–2010)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Mediju manipulācija, totalitārisms, šķiru netaisnība.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Viens no gadsimta lielākajiem popkultūras fenomeniem. Stāsts par Panemas valsti, kurā valda nežēlīgs Kapitolijs, piespiežot nabadzīgāko apgabalu bērniem cīnīties uz dzīvību un nāvi televīzijas šovā.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2. Kadzuo Isiguro — "Neatlaid mani" (Never Let Me Go, 2005)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Bioētika, klonēšana, cilvēcība.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Nobela prēmijas laureāta romāns, kas sākumā šķiet kā stāsts par parastu Anglijas pansijas ikdienu, taču pamazām atklāj melanholisku un baisu distopiju par jauniešiem, kuri radīti tikai vienam mērķim — kalpot par orgānu donoriem.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">3. Kormaks Makārtijs — "Ceļš" (The Road, 2006)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Postapokalipse, izdzīvošana, tēva un dēla attiecības.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Pulicera prēmiju ieguvis, ārkārtīgi drūms un minimālistisks darbs par tēvu un dēlu, kas ceļo cauri pelnu klātai, mirušai Amerikai pēc nenosauktas globālas katastrofas.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">4. Margarēta Atvuda — "Oriks un Kreiks" (Oryx and Crake, 2003)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Ģenētiskā inženierija, korporāciju visvarenība, ekoloģiskā krīze.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Grāmatas "Kalpones stāsts" autore šajā triloģijā (MaddAddam) piedāvā redzējumu par pasauli, kurā bioinženierija ir izgājusi no kontroles un radījusi jaunu cilvēku sugu, kamēr vecā pasaule ir iznīcināta.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">5. Emilija Sentdžona Mandela — "Stacija Vienpadsmit" (Station Eleven, 2014)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Pandēmija, mākslas un kultūras nozīme pēc pasaules gala.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Atšķirībā no citām skarbajām distopijām, šis darbs ir poētisks un cerīgs. Tas seko ceļojošai aktieru un mūziķu trupai 20 gadus pēc tam, kad gripas pandēmija ir noslaucījusi lielāko daļu civilizācijas.<br />
</li>
</ul>
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">6. Naomi Aldermane — "Vara" (The Power, 2016)</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tematika:</span> Dzimumu lomas, varas korumpētība.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apraksts:</span> Pasaule mainās, kad pusaudzes visā pasaulē pēkšņi iegūst spēju ģenerēt elektriskos lādiņus. Tas pilnībā apgriež otrādi globālo varas balansu starp vīriešiem un sievietēm, parādot, kā jebkura vara spēj samaitāt sabiedrību.<br />
</li>
</ul>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tendence: Kur palikušas utopijas?</span><br />
<br />
Zīmīgi, ka 21. gadsimtā tīru utopiju (ideālo pasauļu) literatūrā gandrīz nav. Mūsdienu autori biežāk izmanto tā saukto <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"bēdīgo utopiju"</span> vai <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">solarpunk</span> novirzienu, kur caur ekoloģiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem mēģina saskatīt cerību, taču pat tur fonā vienmēr slēpjas distopijas draudi.<br />
<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">(Sagatavoja Gemini AI)</span>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Vai eksistē treniņu laukums par copi?]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1019</link>
			<pubDate>Fri, 03 Jul 2026 06:03:54 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=106">hrenmalin</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1019</guid>
			<description><![CDATA[Eksistē gan, un šis treniņu laukums ir tieši tas, ko es personīgi uzskatu par obligātu pieturvietu ikvienam, kurš vēlas patiesi izprast šīs konkrētās spēles filozofiju. Zini, ir liela atšķirība starp vienkāršu griešanu un apzinātu spēlēšanu, un tieši tur šī atšķirība kļūst acīmredzama. Šajā vietnē tu vari modelēt dažādus scenārijus — piemēram, skatīties, kas notiek, ja ilgstoši spēlē ar vienu un to pašu griezienu skaitu, vai arī pētīt, kā mainās biežums, kad pārslēdzies starp dažādām versijām. Šāda veida analītiskā pieeja ir ārkārtīgi aizraujoša, un tā pilnībā maina to, kā tu uztver spēli. Vairs tas nav tikai mirgojošs ekrāns, bet gan sarežģīts mehānisms, kura iekšējās likumsakarības vari pētīt un izprast. Es atceros, ka pēc kādas nedēļas šādu eksperimentu es jutos tā, it kā būtu ieguvis maģistra grādu makšķerēšanas slotoloģijā, un tas man deva milzīgu pārliecību. Kad pēc tam es nolēmu izmēģināt spēkus nopietnākā vidē, es jau zināju, ko sagaidīt, un tas pilnībā izslēdza vilšanās faktoru. Starp citu, tieši tad es atklāju, cik ļoti  <a href="https://bigbass.lv/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">Big Bass</a> ir piemērots turpinājumam, jo tajā ir gan plašs klāsts, gan tā vide, kas motivē turpināt izaugsmi. Tā ir tāda kā sinerģija — vispirms tu mācies drošā vidē, un tad pārej uz vietu, kur vari pielietot iegūtās zināšanas pilnā apjomā. Man šķiet, ka šāds divpakāpju modelis ir ideāls, jo tas nodrošina gan izglītību, gan izklaidi, turklāt bez lieka riska. Tāpēc es tev ļoti iesaku neatmest šo treniņu ideju, jo tā patiešām var kļūt par tavu slepeno ieroci.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Eksistē gan, un šis treniņu laukums ir tieši tas, ko es personīgi uzskatu par obligātu pieturvietu ikvienam, kurš vēlas patiesi izprast šīs konkrētās spēles filozofiju. Zini, ir liela atšķirība starp vienkāršu griešanu un apzinātu spēlēšanu, un tieši tur šī atšķirība kļūst acīmredzama. Šajā vietnē tu vari modelēt dažādus scenārijus — piemēram, skatīties, kas notiek, ja ilgstoši spēlē ar vienu un to pašu griezienu skaitu, vai arī pētīt, kā mainās biežums, kad pārslēdzies starp dažādām versijām. Šāda veida analītiskā pieeja ir ārkārtīgi aizraujoša, un tā pilnībā maina to, kā tu uztver spēli. Vairs tas nav tikai mirgojošs ekrāns, bet gan sarežģīts mehānisms, kura iekšējās likumsakarības vari pētīt un izprast. Es atceros, ka pēc kādas nedēļas šādu eksperimentu es jutos tā, it kā būtu ieguvis maģistra grādu makšķerēšanas slotoloģijā, un tas man deva milzīgu pārliecību. Kad pēc tam es nolēmu izmēģināt spēkus nopietnākā vidē, es jau zināju, ko sagaidīt, un tas pilnībā izslēdza vilšanās faktoru. Starp citu, tieši tad es atklāju, cik ļoti  <a href="https://bigbass.lv/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">Big Bass</a> ir piemērots turpinājumam, jo tajā ir gan plašs klāsts, gan tā vide, kas motivē turpināt izaugsmi. Tā ir tāda kā sinerģija — vispirms tu mācies drošā vidē, un tad pārej uz vietu, kur vari pielietot iegūtās zināšanas pilnā apjomā. Man šķiet, ka šāds divpakāpju modelis ir ideāls, jo tas nodrošina gan izglītību, gan izklaidi, turklāt bez lieka riska. Tāpēc es tev ļoti iesaku neatmest šo treniņu ideju, jo tā patiešām var kļūt par tavu slepeno ieroci.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Zigitis saka ...]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1018</link>
			<pubDate>Wed, 24 Jun 2026 21:32:09 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=44">Zigfrids</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1018</guid>
			<description><![CDATA[Nu, re. Labi, ka atgādinājāt par sevi, - kaut kas ne visai sakarīgs ienācis e-pastā. Biju par jums pavisam aizmirsis. Daudz ūdens aiztecējis. Latvijas info telpa man kļuvusi pagalam neinteresanta, - esmu šo "valsti" savā prātā un attiecībā pret to norakstījis kā neveiksmīgu un neizdevušos projektu, tāpēc nekāds lielais sarunu biedrs acīmredzot nebūšu.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Nu, re. Labi, ka atgādinājāt par sevi, - kaut kas ne visai sakarīgs ienācis e-pastā. Biju par jums pavisam aizmirsis. Daudz ūdens aiztecējis. Latvijas info telpa man kļuvusi pagalam neinteresanta, - esmu šo "valsti" savā prātā un attiecībā pret to norakstījis kā neveiksmīgu un neizdevušos projektu, tāpēc nekāds lielais sarunu biedrs acīmredzot nebūšu.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Kā panākt, lai Iekšlietu ministrija izpilda savu rakstisko apņemšanos Saldus Kultūras]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1017</link>
			<pubDate>Sun, 21 Jun 2026 07:31:45 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=90">Janis NARAim</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1017</guid>
			<description><![CDATA[Sveiki!<br />
Vēršos pie foruma dalībniekiem pēc padoma.<br />
Saldū šobrīd notiek Saldus Kultūras nama nojaukšanas process, lai gan pamatlieta administratīvajā tiesā vēl nav izskatīta pēc būtības. Tiesas sēde lietā ir nozīmēta 2026. gada 31. augustā.<br />
<br />
Īpaši satraucoši ir tas, ka Iekšlietu ministrija savā 21.01.2026. vēstulē pati rakstiski norādīja, ka ir pieņēmusi lēmumu atlikt ēkas demontāžu līdz situācijas tiesiskam noregulējumam jeb tiesas lēmuma pieņemšanai. Tomēr šobrīd demontāža faktiski tiek virzīta jau pirms pamatlietas izskatīšanas tiesā.<br />
<br />
Mans jautājums foruma dalībniekiem: <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kādos vēl tiesiskos, sabiedriskos vai praktiskos veidos var mēģināt panākt, lai Iekšlietu ministrija un iesaistītās institūcijas aptur Saldus Kultūras nama nojaukšanu vismaz līdz tiesas sēdei 31. augustā?</span><br />
<br />
Plašāka informācija un dokumenti šeit:<br />
<a href="https://www.nara.im/lat/preses-relize-pl-21-05-26-pl-16-00-saldus-kulturas-nama-lieta" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.nara.im/lat/preses-relize-pl...nama-lieta</a><br />
Būšu pateicīgs par jebkuru lietišķu padomu, pieredzi vai ideju.<br />
<br />
Ar cieņu,<br />
Jānis Ozoliņš<br />
<a href="https://www.nara.im/lat/saldus" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.nara.im/lat/saldus</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Sveiki!<br />
Vēršos pie foruma dalībniekiem pēc padoma.<br />
Saldū šobrīd notiek Saldus Kultūras nama nojaukšanas process, lai gan pamatlieta administratīvajā tiesā vēl nav izskatīta pēc būtības. Tiesas sēde lietā ir nozīmēta 2026. gada 31. augustā.<br />
<br />
Īpaši satraucoši ir tas, ka Iekšlietu ministrija savā 21.01.2026. vēstulē pati rakstiski norādīja, ka ir pieņēmusi lēmumu atlikt ēkas demontāžu līdz situācijas tiesiskam noregulējumam jeb tiesas lēmuma pieņemšanai. Tomēr šobrīd demontāža faktiski tiek virzīta jau pirms pamatlietas izskatīšanas tiesā.<br />
<br />
Mans jautājums foruma dalībniekiem: <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kādos vēl tiesiskos, sabiedriskos vai praktiskos veidos var mēģināt panākt, lai Iekšlietu ministrija un iesaistītās institūcijas aptur Saldus Kultūras nama nojaukšanu vismaz līdz tiesas sēdei 31. augustā?</span><br />
<br />
Plašāka informācija un dokumenti šeit:<br />
<a href="https://www.nara.im/lat/preses-relize-pl-21-05-26-pl-16-00-saldus-kulturas-nama-lieta" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.nara.im/lat/preses-relize-pl...nama-lieta</a><br />
Būšu pateicīgs par jebkuru lietišķu padomu, pieredzi vai ideju.<br />
<br />
Ar cieņu,<br />
Jānis Ozoliņš<br />
<a href="https://www.nara.im/lat/saldus" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.nara.im/lat/saldus</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Jellyfin - mediju servera programmatūra]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1016</link>
			<pubDate>Fri, 19 Jun 2026 21:06:33 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1016</guid>
			<description><![CDATA[<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Jellyfin</span> ir bezmaksas un atvērtā pirmkoda (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">open-source</span>) mediju servera programmatūra. Tā ļauj tev izveidot savu personīgo straumēšanas servisu (līdzīgi kā paša uzturēts <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Netflix</span> vai <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Spotify</span>), izmantojot failus, kas glabājas uz tava datora vai mājas servera.<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">Galvenās priekšrocības un funkcijas:</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">100% bezmaksas un bez reklāmām:</span> Atšķirībā no populāriem konkurentiem (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Plex</span> vai <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Emby</span>), Jellyfin nav nekādu maksas aizkaru (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Premium</span> abonementu). Visas funkcijas, ieskaitot aparatūras paātrināto transkodēšanu un mobilās lietotnes, ir pieejamas bez maksas.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Privātums un kontrole:</span> Serveris darbojas lokāli. Nekādi dati par taviem skatīšanās paradumiem netiek sūtīti uzņēmumiem vai trešajām pusēm.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Plašs ierīču atbalsts:</span> Ir pieejamas lietotnes viedtālruņiem (iOS, Android), planšetēm, viedtelevizoriem (Android TV, Fire TV, Roku) un saturu var ērti skatīties arī parastā tīmekļa pārlūkprogrammā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Viedā transkodēšana:</span> Ja ierīce, kurā skaties video, neatbalsta oriģinālo faila formātu vai kodeku, Jellyfin serveris to automātiski un reāllaikā pārveidos piemērotā formātā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Automātiska satura sakārtošana:</span> Programma pati lejupielādē filmu un seriālu plakātus, aprakstus, aktieru sarakstus un dziesmu vāciņus, pārvēršot parastu failu mapi glītā bibliotēkā.</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Īsumā:</span> Tas ir ideāls risinājums, ja tev ir sava digitālo filmu, seriālu vai mūzikas kolekcija un tu vēlies tai ērti piekļūt no jebkuras ierīces mājās (vai ārpus tām), saglabājot pilnīgu kontroli pār saviem datiem.</span></blockquote>
<br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Jellyfin minimālās prasības Linux serverim ir atkarīgas no viena galvenā jautājuma: vai tavs serveris veiks <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">transkodēšanu</span> (video formāta pārkodēšanu reāllaikā, ja atskaņotājierīce neatbalsta oriģinālo kodeku), vai arī tas tikai sūtīs failus neskartus (<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Direct Play</span>).<br />
Ja tu skatīsies video ierīcēs, kas pašas prot atskaņot tavus failus (piemēram, viedtelevizorā ar labu kodeku atbalstu vai datorā), Jellyfin darbosies praktiski uz jebkuras "čības".<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">Aparatūras prasību salīdzinājums</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Komponente</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Minimālās (Tikai Direct Play)</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ieteicamās (Transkodēšanai &amp; 4K)</span><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">CPU</span><br />
Jebkurš 64-bit divkodolu procesors (pat vecs Intel/AMD vai Raspberry Pi 4/5)<br />
Intel procesors ar iGPU (sākot no 7. paaudzes / Kaby Lake) vai jaudīgāks (piemēram, Intel N100)<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">RAM</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">4 GB</span> (bezgrafikas Linux serverim pietiks pat ar <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2 GB</span>)<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">8 GB</span> vai vairāk (transkodēšanas kešatmiņai un lielām bibliotēkām)<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Sistēmas disks</span><br />
32–60 GB <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">SSD</span><br />
120 GB+ <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">NVMe SSD</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mediju disks</span><br />
Jebkurš iekšējais/ārējais HDD<br />
Lielas ietilpības HDD (NAS vai lokālais)<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tīkls</span><br />
100 Mbps Ethernet<br />
1 Gbps (Gigabit) Ethernet vadu pieslēgums<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3 svarīgākās lietas, kas jāņem vērā:</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kāpēc tieši Intel CPU?</span> Ja ir plānota transkodēšana (it īpaši 4K vai HDR satura pārveidošana uz 1080p), Intel integrētās videokartes ar <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Intel Quick Sync (QSV)</span> tehnoloģiju ir Jellyfin kopienas absolūts favorīts. Pat lēts un energoefektīvs budžeta procesors kā Intel N100 spēj vienlaicīgi pavilkt 3-4 viena laika 4K transkodus, pateicoties QSV. AMD un NVIDIA uz Linux arī strādā, bet konfigurēšana mēdz būt sarežģītāka.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">SSD operētājsistēmai un metadatiem ir obligāts:</span> Jellyfin pats par sevi dīkstāvē patērē maz resursu (ap 300–800 MB RAM), taču tas aktīvi lasa un raksta metadatus, filmu plakātus, subtitrus un transkodēšanas pagaidu failus. Ja Jellyfin konfigurācijas mapi uzliksi uz parasta HDD, sistēmas saskarne būs lēna un buferēs.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mediju failiem pietiek ar parastu HDD:</span> Pašas filmas un seriālus droši vari glabāt uz lēniem, ietilpīgiem HDD. Pat augstākās kvalitātes 4K Blu-Ray kopija patērē ap 80–100 Mbps, ko jebkurš klasiskais cietais disks (kas spēj nodrošināt virs 100-150 MB/s) nolasa bez mazākās piepūles.</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Padoms:</span> Ja meklē lētu un ideālu mājas Jellyfin serveri, nepērc jaunas, dārgas komponentes. Lietots, no biroja norakstīts <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Mini PC</span> (piemēram, HP ProDesk, Dell OptiPlex vai Lenovo ThinkCentre) ar vismaz 8. paaudzes Intel procesoru un 8 GB RAM maksās pavisam maz, patērēs maz elektrības un darbosies perfekti.</span></blockquote>
<br />
(tekstu sagatavoja gemini ai)]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Jellyfin</span> ir bezmaksas un atvērtā pirmkoda (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">open-source</span>) mediju servera programmatūra. Tā ļauj tev izveidot savu personīgo straumēšanas servisu (līdzīgi kā paša uzturēts <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Netflix</span> vai <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Spotify</span>), izmantojot failus, kas glabājas uz tava datora vai mājas servera.<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">Galvenās priekšrocības un funkcijas:</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">100% bezmaksas un bez reklāmām:</span> Atšķirībā no populāriem konkurentiem (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Plex</span> vai <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Emby</span>), Jellyfin nav nekādu maksas aizkaru (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Premium</span> abonementu). Visas funkcijas, ieskaitot aparatūras paātrināto transkodēšanu un mobilās lietotnes, ir pieejamas bez maksas.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Privātums un kontrole:</span> Serveris darbojas lokāli. Nekādi dati par taviem skatīšanās paradumiem netiek sūtīti uzņēmumiem vai trešajām pusēm.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Plašs ierīču atbalsts:</span> Ir pieejamas lietotnes viedtālruņiem (iOS, Android), planšetēm, viedtelevizoriem (Android TV, Fire TV, Roku) un saturu var ērti skatīties arī parastā tīmekļa pārlūkprogrammā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Viedā transkodēšana:</span> Ja ierīce, kurā skaties video, neatbalsta oriģinālo faila formātu vai kodeku, Jellyfin serveris to automātiski un reāllaikā pārveidos piemērotā formātā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Automātiska satura sakārtošana:</span> Programma pati lejupielādē filmu un seriālu plakātus, aprakstus, aktieru sarakstus un dziesmu vāciņus, pārvēršot parastu failu mapi glītā bibliotēkā.</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Īsumā:</span> Tas ir ideāls risinājums, ja tev ir sava digitālo filmu, seriālu vai mūzikas kolekcija un tu vēlies tai ērti piekļūt no jebkuras ierīces mājās (vai ārpus tām), saglabājot pilnīgu kontroli pār saviem datiem.</span></blockquote>
<br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Jellyfin minimālās prasības Linux serverim ir atkarīgas no viena galvenā jautājuma: vai tavs serveris veiks <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">transkodēšanu</span> (video formāta pārkodēšanu reāllaikā, ja atskaņotājierīce neatbalsta oriģinālo kodeku), vai arī tas tikai sūtīs failus neskartus (<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Direct Play</span>).<br />
Ja tu skatīsies video ierīcēs, kas pašas prot atskaņot tavus failus (piemēram, viedtelevizorā ar labu kodeku atbalstu vai datorā), Jellyfin darbosies praktiski uz jebkuras "čības".<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">Aparatūras prasību salīdzinājums</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Komponente</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Minimālās (Tikai Direct Play)</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ieteicamās (Transkodēšanai &amp; 4K)</span><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">CPU</span><br />
Jebkurš 64-bit divkodolu procesors (pat vecs Intel/AMD vai Raspberry Pi 4/5)<br />
Intel procesors ar iGPU (sākot no 7. paaudzes / Kaby Lake) vai jaudīgāks (piemēram, Intel N100)<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">RAM</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">4 GB</span> (bezgrafikas Linux serverim pietiks pat ar <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">2 GB</span>)<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">8 GB</span> vai vairāk (transkodēšanas kešatmiņai un lielām bibliotēkām)<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Sistēmas disks</span><br />
32–60 GB <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">SSD</span><br />
120 GB+ <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">NVMe SSD</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mediju disks</span><br />
Jebkurš iekšējais/ārējais HDD<br />
Lielas ietilpības HDD (NAS vai lokālais)<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tīkls</span><br />
100 Mbps Ethernet<br />
1 Gbps (Gigabit) Ethernet vadu pieslēgums<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3 svarīgākās lietas, kas jāņem vērā:</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kāpēc tieši Intel CPU?</span> Ja ir plānota transkodēšana (it īpaši 4K vai HDR satura pārveidošana uz 1080p), Intel integrētās videokartes ar <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Intel Quick Sync (QSV)</span> tehnoloģiju ir Jellyfin kopienas absolūts favorīts. Pat lēts un energoefektīvs budžeta procesors kā Intel N100 spēj vienlaicīgi pavilkt 3-4 viena laika 4K transkodus, pateicoties QSV. AMD un NVIDIA uz Linux arī strādā, bet konfigurēšana mēdz būt sarežģītāka.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">SSD operētājsistēmai un metadatiem ir obligāts:</span> Jellyfin pats par sevi dīkstāvē patērē maz resursu (ap 300–800 MB RAM), taču tas aktīvi lasa un raksta metadatus, filmu plakātus, subtitrus un transkodēšanas pagaidu failus. Ja Jellyfin konfigurācijas mapi uzliksi uz parasta HDD, sistēmas saskarne būs lēna un buferēs.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mediju failiem pietiek ar parastu HDD:</span> Pašas filmas un seriālus droši vari glabāt uz lēniem, ietilpīgiem HDD. Pat augstākās kvalitātes 4K Blu-Ray kopija patērē ap 80–100 Mbps, ko jebkurš klasiskais cietais disks (kas spēj nodrošināt virs 100-150 MB/s) nolasa bez mazākās piepūles.</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Padoms:</span> Ja meklē lētu un ideālu mājas Jellyfin serveri, nepērc jaunas, dārgas komponentes. Lietots, no biroja norakstīts <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Mini PC</span> (piemēram, HP ProDesk, Dell OptiPlex vai Lenovo ThinkCentre) ar vismaz 8. paaudzes Intel procesoru un 8 GB RAM maksās pavisam maz, patērēs maz elektrības un darbosies perfekti.</span></blockquote>
<br />
(tekstu sagatavoja gemini ai)]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Māra un Māris uz Marsa]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1015</link>
			<pubDate>Fri, 19 Jun 2026 00:21:50 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1015</guid>
			<description><![CDATA[<a href="https://mara-un-maris-uz-marsa.netlify.app/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://mara-un-maris-uz-marsa.netlify.app/</a><br />
<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/1yjZ42XeiwQ" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<br />
<a href="https://kubele.lv/html/obj/M%c4%81ra%20un%20M%c4%81ris%20uz%20Marsa%20%e2%80%94%20Vidvuds%20Beldavs%20(1978).pdf" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">"Māra un Māris uz Marsa" - Vidvuds Beldavs (1978) (Latviski un Angliski)</a><br />
<br />
<a href="https://kubele.lv/html/obj/M%c4%81ra%20un%20M%c4%81ris%20uz%20Marsa_Vidvuds%20Beldavs%20(1978).pdf" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">"Māra un Māris uz Marsa" - Vidvuds Beldavs (1978)</a><br /><!-- start: postbit_attachments_attachment -->
<br /><!-- start: attachment_icon -->
<img src="https://kubele.lv/forums/images/attachtypes/pdf.png" title="Adobe Acrobat PDF" border="0" alt=".pdf" />
<!-- end: attachment_icon -->&nbsp;&nbsp;<a href="attachment.php?aid=190" target="_blank" title="">Aija_vidvuds_Manuskripts.pdf</a> (Size: 825,61 KB / Downloads: 16)
<!-- end: postbit_attachments_attachment -->]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<a href="https://mara-un-maris-uz-marsa.netlify.app/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://mara-un-maris-uz-marsa.netlify.app/</a><br />
<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/1yjZ42XeiwQ" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<br />
<a href="https://kubele.lv/html/obj/M%c4%81ra%20un%20M%c4%81ris%20uz%20Marsa%20%e2%80%94%20Vidvuds%20Beldavs%20(1978).pdf" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">"Māra un Māris uz Marsa" - Vidvuds Beldavs (1978) (Latviski un Angliski)</a><br />
<br />
<a href="https://kubele.lv/html/obj/M%c4%81ra%20un%20M%c4%81ris%20uz%20Marsa_Vidvuds%20Beldavs%20(1978).pdf" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">"Māra un Māris uz Marsa" - Vidvuds Beldavs (1978)</a><br /><!-- start: postbit_attachments_attachment -->
<br /><!-- start: attachment_icon -->
<img src="https://kubele.lv/forums/images/attachtypes/pdf.png" title="Adobe Acrobat PDF" border="0" alt=".pdf" />
<!-- end: attachment_icon -->&nbsp;&nbsp;<a href="attachment.php?aid=190" target="_blank" title="">Aija_vidvuds_Manuskripts.pdf</a> (Size: 825,61 KB / Downloads: 16)
<!-- end: postbit_attachments_attachment -->]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[ES–ASV tirdzniecības vienošanās]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1014</link>
			<pubDate>Wed, 17 Jun 2026 12:37:07 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1014</guid>
			<description><![CDATA[Eiropas Parlaments beidzot dod zaļo gaismu ES–ASV tirdzniecības vienošanās īstenošanai<br />
Rīta Panorāma<br />
Dalīties:<br />
Šodien, 7:16<br />
Ekonomika<br />
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), Aigars Smiltnieks ("Rīta Panorāma")<br />
<a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.06.2026-eiropas-parlaments-beidzot-dod-zalo-gaismu-es-asv-tirdzniecibas-vienosanas-istenosanai.a651781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...gn=article</a><br />
Eiropas Parlaments (EP) pirmdien beidzot apstiprināja pērn noslēgto tirdzniecības vienošanos starp Eiropas Savienību (ES) un ASV.<br />
Apstiprinātie dokumenti atceļ lielāko daļu tarifu no ASV ievestajām rūpniecības un lauksaimniecības precēm. Dokuments arī paredz skaidrus nosacījumus no bloka eksportētajiem gatavajiem tērauda un alumīnija ražojumiem un mehānismu savienības dalībvalstu rūpniecības un lauksaimniecības nozaru aizsardzībai. <br />
Nolīguma ratificēšana EP bija aizkavējusies, jo ASV prezidents Donalds Tramps šī gada sākumā draudēja sagrābt Dānijai piederošo Grenlandes salu, bet ASV Augstākā tiesa atcēla vairākus Trampa noteiktos paaugstinātos ievedmuitas tarifus.<br />
Brisele un Vašingtona pērn jūlijā vienojās par to, ka vairumam bloka ražojumu ASV piemēros ievedmuitu 15 % apmērā, bet ES atcels jebkādas ievedmuitas ASV lauksaimniecības un rūpniecības produktiem.<br />
ES dalībvalstis jau agrāk bija atbalstījušas vienošanos, taču EP nebija gatavs apstiprināt nolīgumu, norādot, ka tas varētu būt neizdevīgs blokam.<br />
 Tomēr maijā EP un ES Padome panāca politisku vienošanos par tirdzniecības nolīguma ratificēšanu, jo Tramps piedraudēja noteikt jaunus ievedmuitas tarifus bloka ražojumiem, ja tas līdz 4. jūlijam neapstiprinās vienošanos.<br />
EP vienošanās tekstā iekļāva atrunu, ka Eiropas Komisijai būs tiesības apturēt tirdzniecības vienošanos ar ASV, ja tās nepildīs savas saistības vai liks šķēršļus tirdzniecībai un investīcijām.<br />
Galvenā importa regula būs spēkā līdz 2029. gada beigām, un tās darbību varēs pagarināt pēc Eiropas Komisijas veiktā izvērtējuma. Parlamenta pārstāvis Bernts Lange uzsvēra, ka sarunās izdevies nodrošināt Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem izdevīgāku vienošanos un daudz stingrākus aizsardzības pasākumus, nekā bija plānots sākotnēji. Regula stiprina un stabilizē ES un ASV tirdzniecības attiecības un dod iespēju reaģēt, ja Vašingtona nepilda vienošanos.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Eiropas Parlaments beidzot dod zaļo gaismu ES–ASV tirdzniecības vienošanās īstenošanai<br />
Rīta Panorāma<br />
Dalīties:<br />
Šodien, 7:16<br />
Ekonomika<br />
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), Aigars Smiltnieks ("Rīta Panorāma")<br />
<a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.06.2026-eiropas-parlaments-beidzot-dod-zalo-gaismu-es-asv-tirdzniecibas-vienosanas-istenosanai.a651781/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...gn=article</a><br />
Eiropas Parlaments (EP) pirmdien beidzot apstiprināja pērn noslēgto tirdzniecības vienošanos starp Eiropas Savienību (ES) un ASV.<br />
Apstiprinātie dokumenti atceļ lielāko daļu tarifu no ASV ievestajām rūpniecības un lauksaimniecības precēm. Dokuments arī paredz skaidrus nosacījumus no bloka eksportētajiem gatavajiem tērauda un alumīnija ražojumiem un mehānismu savienības dalībvalstu rūpniecības un lauksaimniecības nozaru aizsardzībai. <br />
Nolīguma ratificēšana EP bija aizkavējusies, jo ASV prezidents Donalds Tramps šī gada sākumā draudēja sagrābt Dānijai piederošo Grenlandes salu, bet ASV Augstākā tiesa atcēla vairākus Trampa noteiktos paaugstinātos ievedmuitas tarifus.<br />
Brisele un Vašingtona pērn jūlijā vienojās par to, ka vairumam bloka ražojumu ASV piemēros ievedmuitu 15 % apmērā, bet ES atcels jebkādas ievedmuitas ASV lauksaimniecības un rūpniecības produktiem.<br />
ES dalībvalstis jau agrāk bija atbalstījušas vienošanos, taču EP nebija gatavs apstiprināt nolīgumu, norādot, ka tas varētu būt neizdevīgs blokam.<br />
 Tomēr maijā EP un ES Padome panāca politisku vienošanos par tirdzniecības nolīguma ratificēšanu, jo Tramps piedraudēja noteikt jaunus ievedmuitas tarifus bloka ražojumiem, ja tas līdz 4. jūlijam neapstiprinās vienošanos.<br />
EP vienošanās tekstā iekļāva atrunu, ka Eiropas Komisijai būs tiesības apturēt tirdzniecības vienošanos ar ASV, ja tās nepildīs savas saistības vai liks šķēršļus tirdzniecībai un investīcijām.<br />
Galvenā importa regula būs spēkā līdz 2029. gada beigām, un tās darbību varēs pagarināt pēc Eiropas Komisijas veiktā izvērtējuma. Parlamenta pārstāvis Bernts Lange uzsvēra, ka sarunās izdevies nodrošināt Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem izdevīgāku vienošanos un daudz stingrākus aizsardzības pasākumus, nekā bija plānots sākotnēji. Regula stiprina un stabilizē ES un ASV tirdzniecības attiecības un dod iespēju reaģēt, ja Vašingtona nepilda vienošanos.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Toksisks pozitīvisms sociālajos tīklos: kad optimisms kaitē veselībai]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1013</link>
			<pubDate>Tue, 16 Jun 2026 10:32:50 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1013</guid>
			<description><![CDATA[<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Toksisks pozitīvisms sociālajos tīklos: kad optimisms kaitē veselībai</span><br />
Optimisms motivē cilvēkus. Taču pārāk daudz optimisma var būt kaitīgi. Sociālajos tīklos populāri ir dzīves treneri, kuri sludina: domājiet pozitīvi, un laime un panākumi sekos dabiski. Taču pastāvīga negatīvo jūtu apspiešana kaitē jūsu garīgajai veselībai.<br />
Katarīna ir ap 45 gadu vecumā un jau kopš pusaudzes gadiem periodiski cīnās ar depresiju. Pēdējā reize tas notika pandēmijas laikā. 2021. gadā viņa sajuta, ka nonāk garīgā krīzē, un saprata, ka viņai patiešām nepieciešama terapeita palīdzība. „Pandēmija man patiešām lika smagi samaksāt,“ viņa stāsta ARD podkastā „Die Lösung“. “Bet toreiz terapijas vietu nebija iespējams dabūt, jo pieprasījums bija ļoti liels.” Katarīna meklē palīdzību internetā.<br />
Risinājums – psiholoģijas podkasts (Vācu val.) <a href="https://www.ardsounds.de/sendung/die-loesung-der-psychologie-podcast/urn:ard:show:440f7933cd35a90b/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.ardsounds.de/sendung/die-loe...3cd35a90b/</a><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Laime – tikai domāšanas veida jautājums?</span><br />
Viņa atrod kādas ietekmīgās personas tīmekļa vietni, šī persona sevi dēvē par garīgo treneri. Katarīnu piesaista viņas tiešsaistes kursi: meditācijas un apzinātības nodarbības, kas sola iekšējo līdzsvaru un „mazāk trūkuma, vairāk pārpilnības un prieka“. To cena ir no 90 līdz 600 eiro. Tā ir cena, ko Katarīna ir gatava samaksāt; viņas emocionālās ciešanas ir milzīgas. “Es uzsūcu katru "Insta-Reel" kā sūklis, daļēji no izmisuma,” skaidro Katarīna. “Es domāju, ka, ikdienā meditējot un pilnībā dzīvojot garīgi, es varētu sevi dziedināt.”<br />
Vismaz tā saviem lietotājiem sola dzīves "koučinga" speciāliste, kas vada tiešsaistes kursus. „Ikvienam ir iespēja veidot tādu dzīvi, kādu viņš vēlas,“ saka Katarīna. „Tikai ir jāturpina apstiprināt savas vēlmes – proti, tās vizualizēt, pierakstīt un rīkoties. Tad ikviens var sasniegt jebko.“<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ticība par brīnumu piepildīšanos: problemātisks pestīšanas solījums</span><br />
Psiholoģe un psihoterapeite Nika Hilbera uzskata, ka šāds pestīšanas solījums ir ļoti apšaubāms. “Šī tā saucamā ‘manifestācija’ ir prakse no populārās psiholoģijas un pseidospiritualitātes pasaules,” saka Hilbera. “Jau vairākus gadus ap to valda milzīgs ažiotāža, īpaši sociālajos tīklos: tā saucamie manifestācijas treneri iesaka, ka jebkuru problēmu var atrisināt ar manifestācijas palīdzību, proti, ar ‘pozitīvo domāšanu’.”<br />
Pēc psihoterapeites domām, vispār nav nekas slikts tajā, ka optimismu izmanto, lai stiprinātu paša pašapziņu. Šāda pieeja var palīdzēt konstruktīvi risināt situācijas – taču tikai tad, ja šajā procesā netiek ignorētas vai apspiestas negatīvās izjūtas. Un tieši to sludina manifestācijas kustība: „Būtībā tā ir pārliecība, ka neatkarīgi no tā, cik slikta vai grūta ir situācija, ir jāpatur pozitīva attieksme un negatīvajām izjūtām nedrīkst atvēlēt nekādu vietu.“<br />
„Gluži pretēji, tas liecina, ka „ikvienam, kurš šobrīd saskaras ar grūtībām, vienkārši ir nepareiza attieksme un viņš pats ir vainīgs savā nelaimē vai neveiksmes gadījumā“, saka Hilbera. Psiholoģijā šāda veida pozitīvismu tagad dēvē par „toksisko pozitīvismu“.<br />
Jungs: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks“<br />
Arī Katarīna jūt šīs parādības postošo ietekmi. Neskatoties uz dzīves treneres ikdienas meditāciju nodarbībām, viņa jūtas arvien sliktāk. „Es sapratu, ka pēc šīm meditācijām jutos pilnīgi izmocīta un dusmīga. Domāju, ka kaut ko daru nepareizi; es pat meditēt nespēju. Ko es vispār esmu spējīga darīt?“<br />
Viņas pašapziņas trūkums kļūst arvien izteiktāks. Šī parādība saistīta ar nepareizu rīcību, saskaroties ar negatīvām emocijām, ko jau 20. gadsimta sākumā novēroja, cita starpā, arī šveiciešu psihiatrs un analītiskās psiholoģijas pamatlicējs K. G. Jungs. Viņš rakstīja: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks.“<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Dusmas, bailes, riebums: nepatīkamas emocijas ir brīdinājuma signāli</span><br />
Nika Hilbera podkastā „Die Lösung“ norāda, ka nepatīkamu sajūtu apspiešana un mēģinājumi pieļaut tikai pozitīvas sajūtas ilgtermiņā nav veselīgi. Tas ir tāpēc, ka nepatīkamām sajūtām, piemēram, dusmām, bailēm vai riebumam, ir svarīga nozīme: "Tās mums signalizē, ka kaut kas nav kārtībā." Tās iedarbina mūsu iekšējo trauksmes sistēmu. Tās rada stresu – un steidzamības sajūtu –, lai mēs reaģētu un mainītu kaut ko savā situācijā, skaidro terapeite. Bet tas nozīmē, ka ir jāsaskaras ar savu nepatīkamo sajūtu cēloņiem. Tam ir nepieciešams laiks, godīgums pret sevi un, dažos gadījumos, psihoterapeita palīdzība.<br />
Tātad tas nav tikai optimisms – arī nepatīkamas sajūtas var palīdzēt panākt pārmaiņas. Tā noteikti bija arī Katarīnas gadījumā: kādā brīdī viņas dusmas manifestācijas procesa laikā kļuva spēcīgākas par pašapziņas trūkumu. Tas deva viņai spēku atcelt tiešsaistes sesijas ar dzīves treneri. Un viņai paveicās arī: beidzot viņai piedāvāja to terapijas vietu, uz kuru viņa bija gaidījusi. Kopš tā laika viņa ir pārvarējusi savu depresijas periodu.<br />
<a href="https://www.br.de/nachrichten/wissen/toxic-positivity-auf-social-media-wenn-optimismus-krank-macht,VMKlxZ5" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.br.de/nachrichten/wissen/tox...ht,VMKlxZ5</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Toksisks pozitīvisms sociālajos tīklos: kad optimisms kaitē veselībai</span><br />
Optimisms motivē cilvēkus. Taču pārāk daudz optimisma var būt kaitīgi. Sociālajos tīklos populāri ir dzīves treneri, kuri sludina: domājiet pozitīvi, un laime un panākumi sekos dabiski. Taču pastāvīga negatīvo jūtu apspiešana kaitē jūsu garīgajai veselībai.<br />
Katarīna ir ap 45 gadu vecumā un jau kopš pusaudzes gadiem periodiski cīnās ar depresiju. Pēdējā reize tas notika pandēmijas laikā. 2021. gadā viņa sajuta, ka nonāk garīgā krīzē, un saprata, ka viņai patiešām nepieciešama terapeita palīdzība. „Pandēmija man patiešām lika smagi samaksāt,“ viņa stāsta ARD podkastā „Die Lösung“. “Bet toreiz terapijas vietu nebija iespējams dabūt, jo pieprasījums bija ļoti liels.” Katarīna meklē palīdzību internetā.<br />
Risinājums – psiholoģijas podkasts (Vācu val.) <a href="https://www.ardsounds.de/sendung/die-loesung-der-psychologie-podcast/urn:ard:show:440f7933cd35a90b/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.ardsounds.de/sendung/die-loe...3cd35a90b/</a><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Laime – tikai domāšanas veida jautājums?</span><br />
Viņa atrod kādas ietekmīgās personas tīmekļa vietni, šī persona sevi dēvē par garīgo treneri. Katarīnu piesaista viņas tiešsaistes kursi: meditācijas un apzinātības nodarbības, kas sola iekšējo līdzsvaru un „mazāk trūkuma, vairāk pārpilnības un prieka“. To cena ir no 90 līdz 600 eiro. Tā ir cena, ko Katarīna ir gatava samaksāt; viņas emocionālās ciešanas ir milzīgas. “Es uzsūcu katru "Insta-Reel" kā sūklis, daļēji no izmisuma,” skaidro Katarīna. “Es domāju, ka, ikdienā meditējot un pilnībā dzīvojot garīgi, es varētu sevi dziedināt.”<br />
Vismaz tā saviem lietotājiem sola dzīves "koučinga" speciāliste, kas vada tiešsaistes kursus. „Ikvienam ir iespēja veidot tādu dzīvi, kādu viņš vēlas,“ saka Katarīna. „Tikai ir jāturpina apstiprināt savas vēlmes – proti, tās vizualizēt, pierakstīt un rīkoties. Tad ikviens var sasniegt jebko.“<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ticība par brīnumu piepildīšanos: problemātisks pestīšanas solījums</span><br />
Psiholoģe un psihoterapeite Nika Hilbera uzskata, ka šāds pestīšanas solījums ir ļoti apšaubāms. “Šī tā saucamā ‘manifestācija’ ir prakse no populārās psiholoģijas un pseidospiritualitātes pasaules,” saka Hilbera. “Jau vairākus gadus ap to valda milzīgs ažiotāža, īpaši sociālajos tīklos: tā saucamie manifestācijas treneri iesaka, ka jebkuru problēmu var atrisināt ar manifestācijas palīdzību, proti, ar ‘pozitīvo domāšanu’.”<br />
Pēc psihoterapeites domām, vispār nav nekas slikts tajā, ka optimismu izmanto, lai stiprinātu paša pašapziņu. Šāda pieeja var palīdzēt konstruktīvi risināt situācijas – taču tikai tad, ja šajā procesā netiek ignorētas vai apspiestas negatīvās izjūtas. Un tieši to sludina manifestācijas kustība: „Būtībā tā ir pārliecība, ka neatkarīgi no tā, cik slikta vai grūta ir situācija, ir jāpatur pozitīva attieksme un negatīvajām izjūtām nedrīkst atvēlēt nekādu vietu.“<br />
„Gluži pretēji, tas liecina, ka „ikvienam, kurš šobrīd saskaras ar grūtībām, vienkārši ir nepareiza attieksme un viņš pats ir vainīgs savā nelaimē vai neveiksmes gadījumā“, saka Hilbera. Psiholoģijā šāda veida pozitīvismu tagad dēvē par „toksisko pozitīvismu“.<br />
Jungs: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks“<br />
Arī Katarīna jūt šīs parādības postošo ietekmi. Neskatoties uz dzīves treneres ikdienas meditāciju nodarbībām, viņa jūtas arvien sliktāk. „Es sapratu, ka pēc šīm meditācijām jutos pilnīgi izmocīta un dusmīga. Domāju, ka kaut ko daru nepareizi; es pat meditēt nespēju. Ko es vispār esmu spējīga darīt?“<br />
Viņas pašapziņas trūkums kļūst arvien izteiktāks. Šī parādība saistīta ar nepareizu rīcību, saskaroties ar negatīvām emocijām, ko jau 20. gadsimta sākumā novēroja, cita starpā, arī šveiciešu psihiatrs un analītiskās psiholoģijas pamatlicējs K. G. Jungs. Viņš rakstīja: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks.“<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Dusmas, bailes, riebums: nepatīkamas emocijas ir brīdinājuma signāli</span><br />
Nika Hilbera podkastā „Die Lösung“ norāda, ka nepatīkamu sajūtu apspiešana un mēģinājumi pieļaut tikai pozitīvas sajūtas ilgtermiņā nav veselīgi. Tas ir tāpēc, ka nepatīkamām sajūtām, piemēram, dusmām, bailēm vai riebumam, ir svarīga nozīme: "Tās mums signalizē, ka kaut kas nav kārtībā." Tās iedarbina mūsu iekšējo trauksmes sistēmu. Tās rada stresu – un steidzamības sajūtu –, lai mēs reaģētu un mainītu kaut ko savā situācijā, skaidro terapeite. Bet tas nozīmē, ka ir jāsaskaras ar savu nepatīkamo sajūtu cēloņiem. Tam ir nepieciešams laiks, godīgums pret sevi un, dažos gadījumos, psihoterapeita palīdzība.<br />
Tātad tas nav tikai optimisms – arī nepatīkamas sajūtas var palīdzēt panākt pārmaiņas. Tā noteikti bija arī Katarīnas gadījumā: kādā brīdī viņas dusmas manifestācijas procesa laikā kļuva spēcīgākas par pašapziņas trūkumu. Tas deva viņai spēku atcelt tiešsaistes sesijas ar dzīves treneri. Un viņai paveicās arī: beidzot viņai piedāvāja to terapijas vietu, uz kuru viņa bija gaidījusi. Kopš tā laika viņa ir pārvarējusi savu depresijas periodu.<br />
<a href="https://www.br.de/nachrichten/wissen/toxic-positivity-auf-social-media-wenn-optimismus-krank-macht,VMKlxZ5" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.br.de/nachrichten/wissen/tox...ht,VMKlxZ5</a>]]></content:encoded>
		</item>
	</channel>
</rss>