<![CDATA[Forums - Starptautiski notikumi]]> https://kubele.lv/forums/ Sat, 19 Sep 2026 05:25:01 +0000 MyBB <![CDATA[Hašimu Tači]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1089 Thu, 17 Sep 2026 16:40:33 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1089
Trešdien Hāgas tribunāls piesprieda Kosovas bijušajam prezidentam Hašimam Tači 25 gadu cietumsodu par kara noziegumiem, paziņoja tiesa, ilgi gaidītajā spriedumā, kas, visticamāk, izraisīs sašutumu Balkānu valstī.

Tiesneši atzina Tači, kurš tika tiesāts kopā ar trim citiem bijušajiem partizānu līderiem, par vainīgu nelikumīgos arestos, spīdzināšanā, slepkavībās un nežēlīgā izturēšanās, ko pastrādājuši partizānu kaujinieki. ]]>
Trešdien Hāgas tribunāls piesprieda Kosovas bijušajam prezidentam Hašimam Tači 25 gadu cietumsodu par kara noziegumiem, paziņoja tiesa, ilgi gaidītajā spriedumā, kas, visticamāk, izraisīs sašutumu Balkānu valstī.

Tiesneši atzina Tači, kurš tika tiesāts kopā ar trim citiem bijušajiem partizānu līderiem, par vainīgu nelikumīgos arestos, spīdzināšanā, slepkavībās un nežēlīgā izturēšanās, ko pastrādājuši partizānu kaujinieki. ]]> <![CDATA[Francijas prezidenta vēlēšanas]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1050 Sun, 09 Aug 2026 19:58:56 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1050 Nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2027. gada pavasarī:
  • Pirmā kārta: 2027. gada 18. aprīlī.

  • Otrā kārta (izšķirošā): 2027. gada 2. maijā.

Pašreizējais prezidents Emanuels Makrons nedrīkst kandidēt uz trešo termiņu pēc kārtas, jo Francijas Konstitūcija nosaka divu secīgu termiņu ierobežojumu. Līdz ar to 2027. gada vēlēšanas iezīmēs pilnīgu varas maiņu valstī.

Galvenās politiskās nometnes un kandidāti
1. Nacionālā apvienība (Rassemblement National / Galēji labējie)
  • Marina Lepēna: Pēc tiesvedībām un sodu pārskatīšanas 2026. gada vasarā Lepēnai tika saglabātas tiesības kandidēt, un viņa oficiāli paziņoja par dalību vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujās viņa ieņem stabilu līderpozīciju pirmajā kārtā.

  • Žordans Bardella: Partijas jaunais prezidents tiek uzskatīts par galveno rezerves kandidātu vai nākotnes līderi.

2. Centrs un centriski labējie (Makrona nometne)
Tā kā Makrons noiet no skatuves, centristu nometnē norit spēcīga iekšējā cīņa par viņa mantinieka lomu:
  • Eduārs Filips (Édouard Philippe): Bijušais premjerministrs un partijas Horizons līderis, kurš tiek uzskatīts par vienu ar spēcīgākajām pozīcijām centristu spārnā.

  • Gabriels Attals (Gabriel Attal): Bijušais premjerministrs un partijas Renaissance ģenerālsekretārs.

3. Kreisie un zaļie spēki
  • Kreiso spēku koalīcija plāno kopīgas primārās vēlēšanas (United Left), lai mēģinātu izvirzīt vienotu kandidātu un novērst balsu sašķelšanos.

  • Kā potenciālie līderi tiek minēti Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon), Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann), Fransuā Rufēns (François Ruffin) un bijušais prezidents Fransuā Olands (François Hollande).

4. Tradicionālie konservatīvie (Les Républicains)
  • Iekšlietu ministrs un konservatīvo līderis Bruno Retaijo (Bruno Retailleau), kā arī citi reģionālie līderi cīnās par labēji centriskā vēlētāja balsīm.

Kalendāra un loģistikas debates
Valdības apstiprinātie vēlēšanu datumi izraisa politiskas diskusijas:
  • Otrā kārta notiks 2. maijā — nākamajā dienā pēc 1. maija (Darba svētku) demonstrācijām. Opozīcija norāda, ka priekšvēlēšanu "klusuma periods" sakritīs ar arodbiedrību gājieniem, kas var ietekmēt vēlētāju noskaņojumu.

  • Vēlēšanas sakrīt ar pavasara skolu brīvlaikiem reģionos, kas var ietekmēt vēlētāju aktivitāti.
]]> Nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2027. gada pavasarī:
  • Pirmā kārta: 2027. gada 18. aprīlī.

  • Otrā kārta (izšķirošā): 2027. gada 2. maijā.

Pašreizējais prezidents Emanuels Makrons nedrīkst kandidēt uz trešo termiņu pēc kārtas, jo Francijas Konstitūcija nosaka divu secīgu termiņu ierobežojumu. Līdz ar to 2027. gada vēlēšanas iezīmēs pilnīgu varas maiņu valstī.

Galvenās politiskās nometnes un kandidāti
1. Nacionālā apvienība (Rassemblement National / Galēji labējie)
  • Marina Lepēna: Pēc tiesvedībām un sodu pārskatīšanas 2026. gada vasarā Lepēnai tika saglabātas tiesības kandidēt, un viņa oficiāli paziņoja par dalību vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujās viņa ieņem stabilu līderpozīciju pirmajā kārtā.

  • Žordans Bardella: Partijas jaunais prezidents tiek uzskatīts par galveno rezerves kandidātu vai nākotnes līderi.

2. Centrs un centriski labējie (Makrona nometne)
Tā kā Makrons noiet no skatuves, centristu nometnē norit spēcīga iekšējā cīņa par viņa mantinieka lomu:
  • Eduārs Filips (Édouard Philippe): Bijušais premjerministrs un partijas Horizons līderis, kurš tiek uzskatīts par vienu ar spēcīgākajām pozīcijām centristu spārnā.

  • Gabriels Attals (Gabriel Attal): Bijušais premjerministrs un partijas Renaissance ģenerālsekretārs.

3. Kreisie un zaļie spēki
  • Kreiso spēku koalīcija plāno kopīgas primārās vēlēšanas (United Left), lai mēģinātu izvirzīt vienotu kandidātu un novērst balsu sašķelšanos.

  • Kā potenciālie līderi tiek minēti Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon), Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann), Fransuā Rufēns (François Ruffin) un bijušais prezidents Fransuā Olands (François Hollande).

4. Tradicionālie konservatīvie (Les Républicains)
  • Iekšlietu ministrs un konservatīvo līderis Bruno Retaijo (Bruno Retailleau), kā arī citi reģionālie līderi cīnās par labēji centriskā vēlētāja balsīm.

Kalendāra un loģistikas debates
Valdības apstiprinātie vēlēšanu datumi izraisa politiskas diskusijas:
  • Otrā kārta notiks 2. maijā — nākamajā dienā pēc 1. maija (Darba svētku) demonstrācijām. Opozīcija norāda, ka priekšvēlēšanu "klusuma periods" sakritīs ar arodbiedrību gājieniem, kas var ietekmēt vēlētāju noskaņojumu.

  • Vēlēšanas sakrīt ar pavasara skolu brīvlaikiem reģionos, kas var ietekmēt vēlētāju aktivitāti.
]]> <![CDATA[Vēlēšanas ASV]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1049 Sun, 09 Aug 2026 19:44:30 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1049 2026. gada 3. novembrī ASV norisināsies starptermiņa (midterm) vēlēšanas, kurās tiks pārvēlēts ASV Kongresa sastāvs un ieceltas amatpersonas štatu līmenī. Šīs ir pirmās kongresa vēlēšanas prezidenta Donalda Trampa otrā pilnvaru termiņa laikā.

Vēlēšanu rezultāti noteiks 120. ASV Kongresa valdošo vairākumu un varas līdzsvaru Vašingtonā turpmākajiem diviem gadiem.

1. Ko pārvēl 2026. gada vēlēšanās?
  • ASV Pārstāvju palāta (House of Representatives): Tiks pārvēlēti visi 435 balsstiesīgie mandāti. Demokrātiem un republikāņiem cīņa norit par katru vietu, lai nodrošinātu kontroli pār likumdošanas iniciatīvām un valsts budžetu.

  • ASV Senāts (Senate): Tiks pārvēlētas 35 no 100 vietām (33 kārtējās vēlēšanas + 2 speciālās vēlēšanas par vakancēm, ko atstāja viceprezidents Dž. D. Venss un valsts sekretārs Marko Rubio).

  • Gubernatori un reģionālā vara: Vēlēšanas notiks 39 štatos un teritorijās (36 štatu gubernatoru amati), kā arī tūkstošiem reģionālo parlamentu un vietējo pašvaldību amatos.

2. Politiskais konteksts un varas līdzsvars
  • Vēsturiskā tendence: Starptermiņa vēlēšanās valdošās prezidenta partijas pārstāvji bieži zaudē vietas Kongresā. Tādēļ republikāņiem pastāv liels spiediens saglabāt pašreizējo vairākumu abās palātās.

  • Cīņa par Senātu: Lai atgūtu vairākumu Senātā, Demokrātu partijai nepieciešams papildus iegūt vismaz 4 vietas. Regulārajā ciklā tiek pārvēlētas 20 republikāņu un 13 demokrātu kontrolētās vietas.

  • Izšķirošie štati (Battleground states): Par galvenajiem cīņas laukiem Senātā un Pārstāvju palātā tiek uzskatīti tādi štati kā Ziemeļkarolīna, Džordžija, Meina, Mičigana, Teksasa un Ohaio.

3. Galvenās priekšvēlēšanu tēmas
  • Ekonomiskā situācija: Cenu līmenis, inflācija un Trampa administrācijas īstenotā nodokļu un tirdzniecības tarifu politika.

  • Imigrācija un robeždrošība: Federālās imigrācijas kontroles pasākumi saglabājas kā viena no centrālajām debašu tēmām.

  • Apgabalu robežu pārdale (Gerrymandering): Atsevišķos štatos kampaņu gaitu un rezultātus ietekmē iepriekš veiktās vēlēšanu apgabalu robežu izmaiņas.
]]> 2026. gada 3. novembrī ASV norisināsies starptermiņa (midterm) vēlēšanas, kurās tiks pārvēlēts ASV Kongresa sastāvs un ieceltas amatpersonas štatu līmenī. Šīs ir pirmās kongresa vēlēšanas prezidenta Donalda Trampa otrā pilnvaru termiņa laikā.

Vēlēšanu rezultāti noteiks 120. ASV Kongresa valdošo vairākumu un varas līdzsvaru Vašingtonā turpmākajiem diviem gadiem.

1. Ko pārvēl 2026. gada vēlēšanās?
  • ASV Pārstāvju palāta (House of Representatives): Tiks pārvēlēti visi 435 balsstiesīgie mandāti. Demokrātiem un republikāņiem cīņa norit par katru vietu, lai nodrošinātu kontroli pār likumdošanas iniciatīvām un valsts budžetu.

  • ASV Senāts (Senate): Tiks pārvēlētas 35 no 100 vietām (33 kārtējās vēlēšanas + 2 speciālās vēlēšanas par vakancēm, ko atstāja viceprezidents Dž. D. Venss un valsts sekretārs Marko Rubio).

  • Gubernatori un reģionālā vara: Vēlēšanas notiks 39 štatos un teritorijās (36 štatu gubernatoru amati), kā arī tūkstošiem reģionālo parlamentu un vietējo pašvaldību amatos.

2. Politiskais konteksts un varas līdzsvars
  • Vēsturiskā tendence: Starptermiņa vēlēšanās valdošās prezidenta partijas pārstāvji bieži zaudē vietas Kongresā. Tādēļ republikāņiem pastāv liels spiediens saglabāt pašreizējo vairākumu abās palātās.

  • Cīņa par Senātu: Lai atgūtu vairākumu Senātā, Demokrātu partijai nepieciešams papildus iegūt vismaz 4 vietas. Regulārajā ciklā tiek pārvēlētas 20 republikāņu un 13 demokrātu kontrolētās vietas.

  • Izšķirošie štati (Battleground states): Par galvenajiem cīņas laukiem Senātā un Pārstāvju palātā tiek uzskatīti tādi štati kā Ziemeļkarolīna, Džordžija, Meina, Mičigana, Teksasa un Ohaio.

3. Galvenās priekšvēlēšanu tēmas
  • Ekonomiskā situācija: Cenu līmenis, inflācija un Trampa administrācijas īstenotā nodokļu un tirdzniecības tarifu politika.

  • Imigrācija un robeždrošība: Federālās imigrācijas kontroles pasākumi saglabājas kā viena no centrālajām debašu tēmām.

  • Apgabalu robežu pārdale (Gerrymandering): Atsevišķos štatos kampaņu gaitu un rezultātus ietekmē iepriekš veiktās vēlēšanu apgabalu robežu izmaiņas.
]]> <![CDATA[Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1048 Sun, 09 Aug 2026 19:18:13 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1048 Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim (galvenā balsošanas diena noteikta svētdienā, 20. septembrī). Oficiālo dekrētu par Valsts Domes vēlēšanu izsludināšanu Vladimirs Putins parakstīja 2026. gada 16. jūnijā.

Šis ir apjomīgākais vēlēšanu cikls Krievijā pēdējos gados, jo vienlaikus tiek pārvēlēts gan federālais parlaments, gan liels skaits reģionālo varas orgānu.

Galvenie vēlēšanu līmeņi
1. Valsts Domes (9. sasaukuma) vēlēšanas
Tiek pārvēlēti visi 450 apakšpalātas deputātu mandāti pēc paralēlās jeb jauktās vēlēšanu sistēmas:
  • 225 mandāti tiek sadalīti pēc partiju sarakstiem proporcionālā sistēmā (ar 5% barjeru).

  • 225 mandāti tiek pārvēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos pēc mažoritārās sistēmas.

2. Reģionālās un pašvaldību vēlēšanas
Vienlaikus ar Domes vēlēšanām norisinās:
  • 11 gubernatoru (reģionu vadītāju) vēlēšanas (8 tiešās un 3 netiešās vēlēšanas reģionālajos parlamentos).

  • 39 reģionālo parlamentu vēlēšanas.

  • Pašvaldību vēlēšanas vairākos simtos pašvaldību.

Galvenās iezīmes un politiskais konteksts
  • Pirmās Valsts Domes vēlēšanas kara apstākļos: Šīs ir pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

  • Balsošana okupētajās teritorijās: Maskava plāno rīkot balsošanu arī nozīmīgās okupētajās Ukrainas teritorijās — Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kā arī 2014. gadā anektētajā Krimā. Starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas iepriekš pasludinājusi par spēkā neesošām un nelikumīgām.

  • Elektroniskā balsošana un kontrole: Attālinātā elektroniskā balsošana (REV) tiek paplašināta un apstiprināta 33 reģionos (aptverot aptuveni 48 miljonus vēlētāju). Neatkarīgie novērotāji un analītiķi e-balsošanu kritizē kā galveno rīku rezultātu manipulācijai un kontrolei.

  • Interneta un sakaru ierobežojumi: Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Ella Pamfilova jau iepriekš paziņoja, ka balsošanas laikā jārēķinās ar iespējamiem sakaru un interneta traucējumiem reģionos "drošības apsvērumu dēļ" (saistībā ar dronu uzbrukumu riskiem).

  • Politiskā ainava: Vēlēšanās pielaistas 17 oficiāli reģistrētās partijas, taču reālu konkurenci nodrošina tikai sistēmiskās spēļu puses (galvenokārt valdošā "Vienotā Krievija" un tās kaimiņpartijas KFKP, KLDP, "Taisnīgā Krievija" un "Jaunie ļaudis"). Nesistēmiskā opozīcija un neatkarīgie kandidāti ir faktiski izslēgti no politiskā procesa, ieslodzīti vai piespiesti pamest valsti.

]]> Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim (galvenā balsošanas diena noteikta svētdienā, 20. septembrī). Oficiālo dekrētu par Valsts Domes vēlēšanu izsludināšanu Vladimirs Putins parakstīja 2026. gada 16. jūnijā.

Šis ir apjomīgākais vēlēšanu cikls Krievijā pēdējos gados, jo vienlaikus tiek pārvēlēts gan federālais parlaments, gan liels skaits reģionālo varas orgānu.

Galvenie vēlēšanu līmeņi
1. Valsts Domes (9. sasaukuma) vēlēšanas
Tiek pārvēlēti visi 450 apakšpalātas deputātu mandāti pēc paralēlās jeb jauktās vēlēšanu sistēmas:
  • 225 mandāti tiek sadalīti pēc partiju sarakstiem proporcionālā sistēmā (ar 5% barjeru).

  • 225 mandāti tiek pārvēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos pēc mažoritārās sistēmas.

2. Reģionālās un pašvaldību vēlēšanas
Vienlaikus ar Domes vēlēšanām norisinās:
  • 11 gubernatoru (reģionu vadītāju) vēlēšanas (8 tiešās un 3 netiešās vēlēšanas reģionālajos parlamentos).

  • 39 reģionālo parlamentu vēlēšanas.

  • Pašvaldību vēlēšanas vairākos simtos pašvaldību.

Galvenās iezīmes un politiskais konteksts
  • Pirmās Valsts Domes vēlēšanas kara apstākļos: Šīs ir pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

  • Balsošana okupētajās teritorijās: Maskava plāno rīkot balsošanu arī nozīmīgās okupētajās Ukrainas teritorijās — Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kā arī 2014. gadā anektētajā Krimā. Starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas iepriekš pasludinājusi par spēkā neesošām un nelikumīgām.

  • Elektroniskā balsošana un kontrole: Attālinātā elektroniskā balsošana (REV) tiek paplašināta un apstiprināta 33 reģionos (aptverot aptuveni 48 miljonus vēlētāju). Neatkarīgie novērotāji un analītiķi e-balsošanu kritizē kā galveno rīku rezultātu manipulācijai un kontrolei.

  • Interneta un sakaru ierobežojumi: Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Ella Pamfilova jau iepriekš paziņoja, ka balsošanas laikā jārēķinās ar iespējamiem sakaru un interneta traucējumiem reģionos "drošības apsvērumu dēļ" (saistībā ar dronu uzbrukumu riskiem).

  • Politiskā ainava: Vēlēšanās pielaistas 17 oficiāli reģistrētās partijas, taču reālu konkurenci nodrošina tikai sistēmiskās spēļu puses (galvenokārt valdošā "Vienotā Krievija" un tās kaimiņpartijas KFKP, KLDP, "Taisnīgā Krievija" un "Jaunie ļaudis"). Nesistēmiskā opozīcija un neatkarīgie kandidāti ir faktiski izslēgti no politiskā procesa, ieslodzīti vai piespiesti pamest valsti.

]]> <![CDATA[Informācijas avoti krievu valodā]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1030 Sun, 12 Jul 2026 23:35:59 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1030 Meduza (meduza.io)

Meduza ir neatkarīgs tiešsaistes medijs, kas dibināts 2014. gadā Rīgā pēc tam, kad daļa bijušo Lenta.ru žurnālistu pameta darbu redakcionālu domstarpību dēļ. Medijs publicē saturu galvenokārt krievu valodā, kā arī daļu materiālu angļu valodā.

Redakcija un vadība
  • Gaļina Timčenko – līdzdibinātāja un izpilddirektore (CEO).
  • Ivans Kolpakovs – galvenais redaktors.
  • Kevin Rothrock – vadošais redaktors (Managing Editor), atbild arī par angļu valodas saturu.

Drošības apsvērumu dēļ Meduza nepublicē pilnu darbinieku sarakstu, jo daļa žurnālistu un līdzstrādnieku turpina strādāt par Krieviju un tās politiku.

Darbinieki

Redakcijā darbojas:
  • ziņu reportieri;
  • izmeklējošās žurnālistikas autori;
  • redaktori;
  • datu žurnālisti;
  • dizaineri;
  • programmatūras izstrādātāji;
  • podkāstu un multimediju producenti;
  • ārštata autori un anonīmi reportieri.

Precīzs darbinieku skaits netiek publiski atklāts.

Galvenās tēmas
  • Krievijas politika;
  • Krievijas karš Ukrainā;
  • starptautiskā politika;
  • ekonomika;
  • sabiedrība un cilvēktiesības;
  • korupcijas un varas izmeklēšanas;
  • kultūra;
  • zinātne un tehnoloģijas;
  • analītika un faktu pārbaude.

Papildus ikdienas ziņām Meduza publicē padziļinātas izmeklēšanas, intervijas, skaidrojošus rakstus, podkāstus un citus multimediju projektus.

Redakcionālie principi
  • faktu pārbaude un precizitāte;
  • redakcionālā neatkarība;
  • starptautisku žurnālistikas standartu ievērošana;
  • cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvība;
  • atbildīga pieeja informācijas publicēšanai.
Tērbatas iela 14 — 3, Rīga, LV-1011
https://meduza.io/
https://meduza.io/en]]> Meduza (meduza.io)

Meduza ir neatkarīgs tiešsaistes medijs, kas dibināts 2014. gadā Rīgā pēc tam, kad daļa bijušo Lenta.ru žurnālistu pameta darbu redakcionālu domstarpību dēļ. Medijs publicē saturu galvenokārt krievu valodā, kā arī daļu materiālu angļu valodā.

Redakcija un vadība
  • Gaļina Timčenko – līdzdibinātāja un izpilddirektore (CEO).
  • Ivans Kolpakovs – galvenais redaktors.
  • Kevin Rothrock – vadošais redaktors (Managing Editor), atbild arī par angļu valodas saturu.

Drošības apsvērumu dēļ Meduza nepublicē pilnu darbinieku sarakstu, jo daļa žurnālistu un līdzstrādnieku turpina strādāt par Krieviju un tās politiku.

Darbinieki

Redakcijā darbojas:
  • ziņu reportieri;
  • izmeklējošās žurnālistikas autori;
  • redaktori;
  • datu žurnālisti;
  • dizaineri;
  • programmatūras izstrādātāji;
  • podkāstu un multimediju producenti;
  • ārštata autori un anonīmi reportieri.

Precīzs darbinieku skaits netiek publiski atklāts.

Galvenās tēmas
  • Krievijas politika;
  • Krievijas karš Ukrainā;
  • starptautiskā politika;
  • ekonomika;
  • sabiedrība un cilvēktiesības;
  • korupcijas un varas izmeklēšanas;
  • kultūra;
  • zinātne un tehnoloģijas;
  • analītika un faktu pārbaude.

Papildus ikdienas ziņām Meduza publicē padziļinātas izmeklēšanas, intervijas, skaidrojošus rakstus, podkāstus un citus multimediju projektus.

Redakcionālie principi
  • faktu pārbaude un precizitāte;
  • redakcionālā neatkarība;
  • starptautisku žurnālistikas standartu ievērošana;
  • cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvība;
  • atbildīga pieeja informācijas publicēšanai.
Tērbatas iela 14 — 3, Rīga, LV-1011
https://meduza.io/
https://meduza.io/en]]> <![CDATA[Lielbritānija]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1029 Sun, 12 Jul 2026 09:35:21 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1029
Komiķis "Count Binface" (grāfs miskaste) jeb Džons Hārvijs kandidē pret partijas Reform UK līderi Naidželu Faridžu. Britu mediji kļūst traki. 

No Londonas  Daniels Zilberštajns-Levandovskis 
https://taz.de/Nachwahl-in-Grossbritannien/!6194991/

Satīriskajā vēlēšanu manifestā viņš sola uzcelt vismaz vienu sociālo mājokli, vēlas nacionalizēt britu dziedātāju Adeli un modelēt vilcienus. Un viņš vēlas noteikt, ka turpmāk saldējums “99 Flake” tiks pārdots par 99 pensiem.

Mēs runājam par grāfu Binface, kura īstais vārds ir Džons Hārvijs. Komiķim, britu “starpgalaktikas” satīriskajam kandidātam un pašpasludinātajam kosmosa varonim ir segvārds Count Trashcan Face. Četrdesmito gadu viduvējs vīrietis nēsā uz galvas miskastes ar šķēlumu acīm un melnu motociklista uzvalku. Pašlaik viņš dominē visā Lielbritānijas mediju vidē. BBC, LBC un Guardian Binface bija redzami.

Kopš 2019. gada viņš ir piedalījies sešās vēlēšanās – pēdējās 18. jūnijā notikušajās Mekerfīldas papildu vēlēšanās, kuru rezultātā Mančestras leiboristu mērs Endijs Bērnhems iekļuva apakšpalātā. Pats Binface ieguva 95 balsis.

Domājams, ka vairāk nekā 5900 gadus vecais “Recyclons” vadītājs no planētas Sigma IX svinēja savus līdz šim lielākos panākumus 2021. gada Londonas mēra vēlēšanās, kad viņš saņēma 92 896 balsis un ieņēma 9. vietu. Piedalījās 20 kandidāti.

Pārskaitījums miljonos

Iemesls ažiotāžai ap grāfu Binfeisu ir tas, ka viņš ir kļuvis par galveno kandidātu papildu vēlēšanās pret Naidželu Farāžu, labējās populistiskās partijas Reformu Apvienotās Karalistes līderi, Klaktonā pie Jūras, Anglijas dienvidaustrumos.

Farāžs atkāpās no amata saistībā ar parlamentārās standartu inspekcijas veikto izmeklēšanu par nedeklarētu pārskaitījumu miljoniem mārciņu vērtībā. Tas izraisīja papildu vēlēšanas, kurām Farāžs vēlas stāties pretī.

Taču visas lielākās partijas, izņemot labējo demagogu un aktieri Lorensu Foksu un kandidātu no labējās ekstrēmistiskās partijas, atsakās piedalīties vēlēšanās. Viena persona, kas vēlētos tikt nominēta, ja vien viņu izvirzīs desmit cilvēki, ir grāfs Binface.

Ceturtdienas pēcpusdienā tika paziņots, ka kandidēs arī citi satīras kandidāti. Gan dzīvnieku tiesību aktīvists Robs Pounals, kurš Mekerfīldā parādījās lapsas kostīmā, gan kandidāts no Monster Raving Loony Party, arī Meikfīldā, paziņoja, ka kandidēs.

Kopš grāfa Binfeisa paziņojuma arī britu sociālie mediji ir traki. Īpaši bieži parādās fotomontāža ar Hope plakātu, kas parādījās Baraka Obamas vēlēšanu kampaņas laikā 2008. gadā. Tagad uz tā var redzēt grāfu Binfeisu. Lielbritānijas derību veikalos iespējamība, ka Binface varētu laimēt, tagad tiek lēsta līdz pat 20 procentiem. 

Izskats pērtiķa kostīmā

2002. gadā Hārtlpūlā, Anglijas austrumos, skrēja mērkaķa amata kandidāts. Viņš piesauca senu leģendu un solīja izdalīt bezmaksas banānus skolas bērniem. Stjuarts Dramonds tika ievēlēts par mēru, pretēji viņa paša cerībām, un pat tika apstiprināts amatā 2005. gadā. Tomēr ir apšaubāms, vai Binfeiss uzvaras gadījumā varēs ierasties kostīmā Pārstāvju palātā.

Šādu satīras kandidātu saraksts Lielbritānijā ir garš. Vēl 1951. gadā Bils Boaks sacentās ar Klemensu Atlu ar plakātiem uz sava velosipēda. Viņam sekoja tādas personas kā Screaming Lord Sutch no Monster Raving Loony Party 20. gadsimta 60. gados un Mr. Blobijs 1990. gados, kuri sacentās par "Mājas ballīti". Ir vēl daudz piemēru.

Ciniski mājieni uz augsto politiku, spoguļa turēšana pret it kā nozīmīgiem politiķiem un viņu apsmiešana — tā ir neatņemama britu humora sastāvdaļa un ir tādu cilvēku kā grāfs Binfeiss misija. Dažu dienu laikā viņš kļuvis par britu antiestablišmenta simbolu vispār. Savā ziņā grāfs Binfeiss jau ir pārspējis Naidželu Farāžu, kuram līdzīgas ambīcijas bijušas gadiem.]]>
Komiķis "Count Binface" (grāfs miskaste) jeb Džons Hārvijs kandidē pret partijas Reform UK līderi Naidželu Faridžu. Britu mediji kļūst traki. 

No Londonas  Daniels Zilberštajns-Levandovskis 
https://taz.de/Nachwahl-in-Grossbritannien/!6194991/

Satīriskajā vēlēšanu manifestā viņš sola uzcelt vismaz vienu sociālo mājokli, vēlas nacionalizēt britu dziedātāju Adeli un modelēt vilcienus. Un viņš vēlas noteikt, ka turpmāk saldējums “99 Flake” tiks pārdots par 99 pensiem.

Mēs runājam par grāfu Binface, kura īstais vārds ir Džons Hārvijs. Komiķim, britu “starpgalaktikas” satīriskajam kandidātam un pašpasludinātajam kosmosa varonim ir segvārds Count Trashcan Face. Četrdesmito gadu viduvējs vīrietis nēsā uz galvas miskastes ar šķēlumu acīm un melnu motociklista uzvalku. Pašlaik viņš dominē visā Lielbritānijas mediju vidē. BBC, LBC un Guardian Binface bija redzami.

Kopš 2019. gada viņš ir piedalījies sešās vēlēšanās – pēdējās 18. jūnijā notikušajās Mekerfīldas papildu vēlēšanās, kuru rezultātā Mančestras leiboristu mērs Endijs Bērnhems iekļuva apakšpalātā. Pats Binface ieguva 95 balsis.

Domājams, ka vairāk nekā 5900 gadus vecais “Recyclons” vadītājs no planētas Sigma IX svinēja savus līdz šim lielākos panākumus 2021. gada Londonas mēra vēlēšanās, kad viņš saņēma 92 896 balsis un ieņēma 9. vietu. Piedalījās 20 kandidāti.

Pārskaitījums miljonos

Iemesls ažiotāžai ap grāfu Binfeisu ir tas, ka viņš ir kļuvis par galveno kandidātu papildu vēlēšanās pret Naidželu Farāžu, labējās populistiskās partijas Reformu Apvienotās Karalistes līderi, Klaktonā pie Jūras, Anglijas dienvidaustrumos.

Farāžs atkāpās no amata saistībā ar parlamentārās standartu inspekcijas veikto izmeklēšanu par nedeklarētu pārskaitījumu miljoniem mārciņu vērtībā. Tas izraisīja papildu vēlēšanas, kurām Farāžs vēlas stāties pretī.

Taču visas lielākās partijas, izņemot labējo demagogu un aktieri Lorensu Foksu un kandidātu no labējās ekstrēmistiskās partijas, atsakās piedalīties vēlēšanās. Viena persona, kas vēlētos tikt nominēta, ja vien viņu izvirzīs desmit cilvēki, ir grāfs Binface.

Ceturtdienas pēcpusdienā tika paziņots, ka kandidēs arī citi satīras kandidāti. Gan dzīvnieku tiesību aktīvists Robs Pounals, kurš Mekerfīldā parādījās lapsas kostīmā, gan kandidāts no Monster Raving Loony Party, arī Meikfīldā, paziņoja, ka kandidēs.

Kopš grāfa Binfeisa paziņojuma arī britu sociālie mediji ir traki. Īpaši bieži parādās fotomontāža ar Hope plakātu, kas parādījās Baraka Obamas vēlēšanu kampaņas laikā 2008. gadā. Tagad uz tā var redzēt grāfu Binfeisu. Lielbritānijas derību veikalos iespējamība, ka Binface varētu laimēt, tagad tiek lēsta līdz pat 20 procentiem. 

Izskats pērtiķa kostīmā

2002. gadā Hārtlpūlā, Anglijas austrumos, skrēja mērkaķa amata kandidāts. Viņš piesauca senu leģendu un solīja izdalīt bezmaksas banānus skolas bērniem. Stjuarts Dramonds tika ievēlēts par mēru, pretēji viņa paša cerībām, un pat tika apstiprināts amatā 2005. gadā. Tomēr ir apšaubāms, vai Binfeiss uzvaras gadījumā varēs ierasties kostīmā Pārstāvju palātā.

Šādu satīras kandidātu saraksts Lielbritānijā ir garš. Vēl 1951. gadā Bils Boaks sacentās ar Klemensu Atlu ar plakātiem uz sava velosipēda. Viņam sekoja tādas personas kā Screaming Lord Sutch no Monster Raving Loony Party 20. gadsimta 60. gados un Mr. Blobijs 1990. gados, kuri sacentās par "Mājas ballīti". Ir vēl daudz piemēru.

Ciniski mājieni uz augsto politiku, spoguļa turēšana pret it kā nozīmīgiem politiķiem un viņu apsmiešana — tā ir neatņemama britu humora sastāvdaļa un ir tādu cilvēku kā grāfs Binfeiss misija. Dažu dienu laikā viņš kļuvis par britu antiestablišmenta simbolu vispār. Savā ziņā grāfs Binfeiss jau ir pārspējis Naidželu Farāžu, kuram līdzīgas ambīcijas bijušas gadiem.]]> <![CDATA[Francijas prezidenta vēlēšanas 2027]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1007 Sat, 13 Jun 2026 14:45:47 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1007 Tā kā pašreizējais prezidents Emanuels Makrons ir aizvadījis savus maksimālos divus termiņus un vairs nedrīkst kandidēt, Francijā šobrīd aktīvi rit gatavošanās nākamajām prezidenta vēlēšanām, kas plānotas 2027. gada pavasarī.
Politiskā kampaņa jau ir neoficiāli sākusies, un Francijas politiskajā arēnā ir iezīmējušies vairāki galvenie bloki un to līderi.
1. Galēji labējie (Pašreizējie aptauju favorīti)
Šis spārns šobrīd bauda augstu popularitāti, ko veicina sabiedrības neapmierinātība ar pašreizējo valdību.
  • Žordans Bardella (Jordan Bardella) – Nacionālā apvienība (RN). Aptaujās viņš šobrīd ir pārliecinošs līderis. Bardella ir kļuvis par galveno partijas seju, jo ilggadējai līderei Marinai Lepēnai tiesas spriedumu dēļ (saistībā ar ES fondu izmantošanu) draud aizliegums kandidēt vēlēšanās.
  • Ēriks Zemūrs (Éric Zemmour) – Reconquête (Atkarošana). Radikālāks labējais kandidāts, kuram aptaujas sola stabilu, bet mazāku atbalstu (~13%).
2. Centra un Makrona bloks
Emanuela Makrona nometne ir zaudējusi daļu popularitātes, un tajā rit iekšēja cīņa par to, kurš kļūs par centristu galveno kandidātu:
  • Eduārs Filips (Édouard Philippe) – partijas Horizons līderis un bijušais premjerministrs. Šobrīd viņš tiek uzskatīts par spēcīgāko centra nometnes figūru, kurai ir vislabākās izredzes konkurēt ar Bardellu vēlēšanu otrajā kārtā.
  • Gabriels Atāls (Gabriel Attal) – partija Renaissance, vēl viens bijušais premjerministrs un populāra figūra centra-labējā spārna vēlētāju vidū.
3. Kreisie spēki
Kreisais spārns joprojām ir izteikti sašķelts, kas apgrūtina viņu iespējas izvirzīt vienotu līderi:
  • Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon) – Nepakļautā Francija (LFI). Pieredzējušais galēji kreisais politiķis jau ir oficiāli uzsācis savu kampaņu. Viņam ir lojāls vēlētāju loks, taču mērenākā sabiedrības daļa viņu vērtē kā pārāk radikālu.
  • Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann) – proeiropeiskās kreisās partijas Place Publique līderis, kurš cenšas apvienot mērenos sociālistu un kreiso centra vēlētājus.
4. Tradicionālie konservatīvie (Labējie)
  • Bruno Retaijo (Bruno Retailleau) – partijas Republikāņi (Les Républicains) prezidents. Lai gan partija mēģina atgūt kādreizējo ietekmi, viņu reitingi šobrīd ir salīdzinoši zemi. Kā alternatīvas figūras tiek minēti arī Ksavjē Bertrāns (Xavier Bertrand) un Davids Lisnārs (David Lisnard).
Citāts:Galvenā intriga: Lielākā daļa politikas analītiķu prognozē, ka galvenā cīņa par iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā izvērtīsies starp Žordanu Bardellu (galēji labējie) un Eduāru Filipu (centra bloks) vai Žanu Liku Melanšonu (kreisie).


Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas (pēc Ipsos un Odoxa datiem) rāda ļoti izteiktu ainu: galēji labējā spārna pārstāvis Žordans Bardella šobrīd ir pārliecinošs pirmās kārtas favorīts, kamēr aiz viņa izvērtusies asa cīņa par otro vietu un iekļūšanu vēlēšanu finālā.
Vēlētāju noskaņojums un partiju reitingi pirmās kārtas scenārijos sadalās šādi:
Kandidāts / Politiskais spēks
Aptauju reitingu amplitūda (1. kārta)
Galvenā dinamika un kontekstsŽordans Bardella

(Nacionālā apvienība / RN)
32% – 36%
Stabils līderis. Viņa reitings ir pat nedaudz augstāks nekā partijas veterānei Marinai Lepēnai. Bardella šobrīd piesaista arī daļu kādreizējo Ērika Zemūra vēlētāju.
Eduārs Filips

(Horizons / Centrs)
13% – 19%
Saspringta situācija. Viņš joprojām ir spēcīgākais centristu kandidāts, taču pēdējos mēnešos reitings piedzīvojis kritumu tiesvedību ēnas un iekšējās konkurences dēļ.
Žans Liks Melanšons

(Nepakļautā Francija / Kreisie)
13% – 17%
Izteikts izrāviens. Pēc oficiālas kampaņas uzsākšanas Melanšons ir strauji kāpinājis popularitāti un aptaujās jau min uz papēžiem Eduāram Filipam cīņā par otro vietu.
Gabriels Atāls

(Renaissance / Centrs)
8,5% – 17,5%
Centra balsu dalīšana. Ja vēlēšanās startē gan Filips, gan Atāls, viņu reitingi "apēd" viens otru (Atālam paliek ap 9%). Ja Filips nekandidētu, Atāla reitings pakāptos līdz pat 17,5%.
Rafaels Gliksmans

(Place Publique / Mērenie kreisie)
11% – 14%
Stabils vidusceļš. Viņam ir drošs mēreno kreiso un sociālistu atbalsts, taču viņš sāk zaudēt pozīcijas radikālākajam Melanšonam.
Bruno Retaijo

(Les Républicains / Labējie)
7,5% – 10%
Tradicionālais kodols. Konservatīvie saglabā savu bāzi, taču šobrīd ir tālu no līderpozīcijām.
Ēriks Zemūrs

(Reconquête / Galēji labējie)
4% – 5%
Lejupslīde. Lielākā daļa viņa kādreizējo vēlētāju ir pārgājuši Bardellas nometnē.
Trīs galvenie secinājumi no jaunākajiem datiem
  • Otrās kārtas intriga: Ja vēlēšanas notiktu šodien, Žordana Bardellas iekļūšana otrajā kārtā ir gandrīz garantēta. Savukārt duelis par otru ceļazīmi starp Eduāru Filipu un Žanu Liku Melanšonu ir kļuvis pilnīgi neprognozējams.
  • Centra pašiznīcināšanās risks: Makrona nometnei ir kritiski svarīgi vienoties par vienu kopīgu kandidātu (Filipu vai Atālu). Ja abi centristu līderi startēs vienlaikus, viņi sašķels balsis un neviens no viņiem neiekļūs otrajā kārtā.
  • Otrās kārtas prognozes (Fināls): Lai gan Bardella dominē pirmajā kārtā, otrās kārtas divcīņas, centristam Eduāram Filipam joprojām izdodas viņu uzvarēt ar minimālu pārsvaru (~51,5% pret 48,5%), pateicoties kreiso vēlētāju balsīm, kuri finālā izvēlas balsot "pret galēji labējiem".

(sagatavots izmantojot gemini ai)]]> Tā kā pašreizējais prezidents Emanuels Makrons ir aizvadījis savus maksimālos divus termiņus un vairs nedrīkst kandidēt, Francijā šobrīd aktīvi rit gatavošanās nākamajām prezidenta vēlēšanām, kas plānotas 2027. gada pavasarī.
Politiskā kampaņa jau ir neoficiāli sākusies, un Francijas politiskajā arēnā ir iezīmējušies vairāki galvenie bloki un to līderi.
1. Galēji labējie (Pašreizējie aptauju favorīti)
Šis spārns šobrīd bauda augstu popularitāti, ko veicina sabiedrības neapmierinātība ar pašreizējo valdību.
  • Žordans Bardella (Jordan Bardella) – Nacionālā apvienība (RN). Aptaujās viņš šobrīd ir pārliecinošs līderis. Bardella ir kļuvis par galveno partijas seju, jo ilggadējai līderei Marinai Lepēnai tiesas spriedumu dēļ (saistībā ar ES fondu izmantošanu) draud aizliegums kandidēt vēlēšanās.
  • Ēriks Zemūrs (Éric Zemmour) – Reconquête (Atkarošana). Radikālāks labējais kandidāts, kuram aptaujas sola stabilu, bet mazāku atbalstu (~13%).
2. Centra un Makrona bloks
Emanuela Makrona nometne ir zaudējusi daļu popularitātes, un tajā rit iekšēja cīņa par to, kurš kļūs par centristu galveno kandidātu:
  • Eduārs Filips (Édouard Philippe) – partijas Horizons līderis un bijušais premjerministrs. Šobrīd viņš tiek uzskatīts par spēcīgāko centra nometnes figūru, kurai ir vislabākās izredzes konkurēt ar Bardellu vēlēšanu otrajā kārtā.
  • Gabriels Atāls (Gabriel Attal) – partija Renaissance, vēl viens bijušais premjerministrs un populāra figūra centra-labējā spārna vēlētāju vidū.
3. Kreisie spēki
Kreisais spārns joprojām ir izteikti sašķelts, kas apgrūtina viņu iespējas izvirzīt vienotu līderi:
  • Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon) – Nepakļautā Francija (LFI). Pieredzējušais galēji kreisais politiķis jau ir oficiāli uzsācis savu kampaņu. Viņam ir lojāls vēlētāju loks, taču mērenākā sabiedrības daļa viņu vērtē kā pārāk radikālu.
  • Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann) – proeiropeiskās kreisās partijas Place Publique līderis, kurš cenšas apvienot mērenos sociālistu un kreiso centra vēlētājus.
4. Tradicionālie konservatīvie (Labējie)
  • Bruno Retaijo (Bruno Retailleau) – partijas Republikāņi (Les Républicains) prezidents. Lai gan partija mēģina atgūt kādreizējo ietekmi, viņu reitingi šobrīd ir salīdzinoši zemi. Kā alternatīvas figūras tiek minēti arī Ksavjē Bertrāns (Xavier Bertrand) un Davids Lisnārs (David Lisnard).
Citāts:Galvenā intriga: Lielākā daļa politikas analītiķu prognozē, ka galvenā cīņa par iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā izvērtīsies starp Žordanu Bardellu (galēji labējie) un Eduāru Filipu (centra bloks) vai Žanu Liku Melanšonu (kreisie).


Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas (pēc Ipsos un Odoxa datiem) rāda ļoti izteiktu ainu: galēji labējā spārna pārstāvis Žordans Bardella šobrīd ir pārliecinošs pirmās kārtas favorīts, kamēr aiz viņa izvērtusies asa cīņa par otro vietu un iekļūšanu vēlēšanu finālā.
Vēlētāju noskaņojums un partiju reitingi pirmās kārtas scenārijos sadalās šādi:
Kandidāts / Politiskais spēks
Aptauju reitingu amplitūda (1. kārta)
Galvenā dinamika un kontekstsŽordans Bardella

(Nacionālā apvienība / RN)
32% – 36%
Stabils līderis. Viņa reitings ir pat nedaudz augstāks nekā partijas veterānei Marinai Lepēnai. Bardella šobrīd piesaista arī daļu kādreizējo Ērika Zemūra vēlētāju.
Eduārs Filips

(Horizons / Centrs)
13% – 19%
Saspringta situācija. Viņš joprojām ir spēcīgākais centristu kandidāts, taču pēdējos mēnešos reitings piedzīvojis kritumu tiesvedību ēnas un iekšējās konkurences dēļ.
Žans Liks Melanšons

(Nepakļautā Francija / Kreisie)
13% – 17%
Izteikts izrāviens. Pēc oficiālas kampaņas uzsākšanas Melanšons ir strauji kāpinājis popularitāti un aptaujās jau min uz papēžiem Eduāram Filipam cīņā par otro vietu.
Gabriels Atāls

(Renaissance / Centrs)
8,5% – 17,5%
Centra balsu dalīšana. Ja vēlēšanās startē gan Filips, gan Atāls, viņu reitingi "apēd" viens otru (Atālam paliek ap 9%). Ja Filips nekandidētu, Atāla reitings pakāptos līdz pat 17,5%.
Rafaels Gliksmans

(Place Publique / Mērenie kreisie)
11% – 14%
Stabils vidusceļš. Viņam ir drošs mēreno kreiso un sociālistu atbalsts, taču viņš sāk zaudēt pozīcijas radikālākajam Melanšonam.
Bruno Retaijo

(Les Républicains / Labējie)
7,5% – 10%
Tradicionālais kodols. Konservatīvie saglabā savu bāzi, taču šobrīd ir tālu no līderpozīcijām.
Ēriks Zemūrs

(Reconquête / Galēji labējie)
4% – 5%
Lejupslīde. Lielākā daļa viņa kādreizējo vēlētāju ir pārgājuši Bardellas nometnē.
Trīs galvenie secinājumi no jaunākajiem datiem
  • Otrās kārtas intriga: Ja vēlēšanas notiktu šodien, Žordana Bardellas iekļūšana otrajā kārtā ir gandrīz garantēta. Savukārt duelis par otru ceļazīmi starp Eduāru Filipu un Žanu Liku Melanšonu ir kļuvis pilnīgi neprognozējams.
  • Centra pašiznīcināšanās risks: Makrona nometnei ir kritiski svarīgi vienoties par vienu kopīgu kandidātu (Filipu vai Atālu). Ja abi centristu līderi startēs vienlaikus, viņi sašķels balsis un neviens no viņiem neiekļūs otrajā kārtā.
  • Otrās kārtas prognozes (Fināls): Lai gan Bardella dominē pirmajā kārtā, otrās kārtas divcīņas, centristam Eduāram Filipam joprojām izdodas viņu uzvarēt ar minimālu pārsvaru (~51,5% pret 48,5%), pateicoties kreiso vēlētāju balsīm, kuri finālā izvēlas balsot "pret galēji labējiem".

(sagatavots izmantojot gemini ai)]]> <![CDATA[Kremļa Āfrikas korpuss]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1003 Wed, 03 Jun 2026 16:53:10 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1003 Nzeadibe Ijeoma, Nzeadibe Ijeoma
2026. gada 19. maijs — atjaunināts 2026. gada 20. maijā aviācijā
Lasīšanas laiks: 3 minūtes lasīšanai

Krievija ir izvietojusi visaptverošu, valsts kontrolētu kaujas aviācijas vienību Bamako, Mali, iezīmējot tās dziļāko gaisa spēku paplašināšanos Āfrikā kopš padomju laikiem. No 2026. gada maija jaunizveidotie spēki, kas darbojas no Bamako-Sénou un Modibo Keita starptautiskajām lidostām, kalpo kā Kremļa Āfrikas korpusa galvenais darbības centrs. Šī grupa ir oficiāla Vāgnera grupas pēctece un tagad darbojas tiešā Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Šo līdzekļu ienākšana maina Maskavas reģionālo lomu no pasīvas padomdevējas misijas uz aktīvu, ilgstošu gaisa kaujas atbalstu kopā ar Mali bruņotajiem spēkiem (FAMa).

Aviācijas grupa ietver augsta blīvuma aktīvu kombināciju, kas paredzēta uzbrukumiem uz zemes, pastāvīgai novērošanai un liela attāluma loģistikai. 2026. gada maija sākuma satelītattēli apstiprina Sukhoi Su-24M taktisko bumbvedēju un aptuveni 10 milj Mi-8AMTSh kaujas uzbrukuma transporta līdzekļu klātbūtni. Rotācijas flotē ietilpst arī četri uzbrukuma helikopteri Mil Mi-24P Hind un vismaz viens smagas pacelšanas helikopters Mi-26, ko atbalsta vairāk nekā 1200 Krievijas militārpersonu un darbuzņēmēju.

Aktīvs gaisa tilts, ko uztur transporta lidmašīnas Ilyushin Il-76, kuru ekspluatē Krievijas Aviācijas un kosmosa spēki un privāti darbuzņēmēji, savieno Krieviju tieši ar Bamako. Šīs lidmašīnas nepārtraukti pārvieto degvielas paletes, munīciju un smago aprīkojumu uz paplašināmo bāzi. Šis loģistikas tīkls atbalsta 2000 kilometru garu frontes līniju, kurā Krievijas piloti veic kaujas lidojumus pret nemiernieku kolonnām un nemiernieku grupām, tostarp ar Al-Qaeda saistīto Jama’at Nusrat al-Islam wal-Muslimin (JNIM) un Azawad Liberation Front (FLA).

Su-24M, maināma spārna, divvietīgas uzbrukuma lidmašīnas ieviešana sniedz Āfrikas korpusam fiksētu spārnu precīzas trieciena spējas, ar kādu nevar līdzināties neviens cits Sāhelas teātra aktieris. Lidmašīna ir paredzēta iekļūšanai zemā augstumā, ļaujot Maskavai veikt liela attāluma operācijas tālu ārpus standarta rotācijas līdzekļu sasniedzamības. Lai gan Maskava pagājušā gada jūnijā kaujas operācijas laikā Mali ir zaudējusi vienību.

Ciešākai sadarbībai Āfrikas korpuss paļaujas uz Mi-24P Hind-F, smagi bruņotu ieroču variantu, kas aprīkots ar automātiskiem lielgabaliem, nevadāmām raķetēm un prettanku raķetēm. Šie kaujas kuģi dinamiski riņķo starp Bamako un priekšposteņiem, pamatojoties uz misijas prasībām, nodrošinot ilgstošas ložēšanas iespējas tiešam gaisa atbalstam. Šo taktisko elastību līdzsvaro Mi-8AMTSh darba zirgs, kas apstrādā upuru evakuāciju, munīciju un piegādes braucienus uz strīdīgu reljefu, piemēram, Hombori, kur sauszemes maršruti ir apdraudēti.

Bezpilota lidaparāti (UAV) nodrošina pastāvīgu izlūkdatu, kas nepieciešama šo pilotējamo platformu koordinēšanai. Inokhodets, Krievijas vidēja augstuma ilgstošas izturības bruņots drons, darbojas kopā ar Orlan izlūkošanas bezpilota lidaparātiem, lai ievadītu datus tieši mērķēšanas procesā. Lai gan šīs bezpilota sistēmas nodrošina zema riska novērošanas un precīzas trieciena iespējas, to integrācijai ar vecākiem pilotētiem lidaparātiem, piemēram, Su-24M, ir nepieciešama īpaša vadības un kontroles infrastruktūra, ko Krievijas tehniķi pašlaik būvē Bamako.

Pašreizējā izvēršana balstās uz desmit gadus ilgušu divpusēju iepirkumu. Mali iepriekš no 2007. līdz 2012. gadam iegādājās septiņus lietotus Mi-24D helikopterus no Bulgārijas, kam sekoja 2016. gada līgums par uzbrukuma helikopteriem Mi-35. Divi tika piegādāti 2017. gada septembrī, trešais, kas tika piegādāts 2018. gadā, un ceturtais tika piegādāts 2021. gada 13. janvārī. Ceturtajā gadījumā kopējais Mi-35 skaits Mali ir vienpadsmit. Krievija 2021. gada beigās saskaņā ar 2020. gada decembra līgumu piegādāja četras lidmašīnas Mi-17, bet 2022. gada martā pievienoja divus Mi-24P helikopterus un P-18 agrīnās brīdināšanas radaru sistēmu. Pāreja no Vāgnera uz Āfrikas korpusu 2023. gada beigās padarīja šos atsevišķos līdzekļus oficiāli Krievijas centrālās militārās vadības pakļautībā.

Šie kaujas atbalstītie stabilizācijas centieni jau ir piedzīvojuši smagu iesaistīšanos, Krievijas Aizsardzības ministrijai ziņojot, ka Āfrikas korpusa līdzekļi palīdzēja atvairīt nemiernieku mēģinājumus sagrābt svarīgāko infrastruktūru, kā rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 200 naidīgu cilvēku. Šis temps rada skaidrus darbības riskus. Tiek ziņots, ka 2026. gada aprīļa beigās nemiernieku spēki pie Gao notrieca Krievijas Mi-24, nogalinot apkalpi, savukārt bumbvedējs Su-24 tika pazaudēts arī tajā pašā reģionā 2025. gada 14. jūnijā.

Izveidojot pastāvīgu smago aviācijas centru Bamako, Maskava ir nodrošinājusi operatīvo mobilitāti, lai projicētu enerģiju austrumu virzienā uz kaimiņvalstīm Burkinafaso un Nigēru. Abas valstis ir izraidījušas franču un amerikāņu spēkus, noslēgušas militārus līgumus ar Maskavu un saskaras ar līdzīgu nemiernieku spiedienu. Konsolidētā bāze Bamako darbojas kā stratēģisks palaišanas laukums, ļaujot Krievijai apkalpot trīs sabiedroto militārās huntas no viena, stingri aizsargāta loģistikas mezgla. Bamako turpinās personāla apmācība un infrastruktūras paplašināšana pirms nākamās plānotās kaujas lidmašīnu piegādes, par ko Mali Ārlietu ministrija paziņoja šīs nedēļas sākumā. 

https://www.military.africa/2026/05/russ...g-in-mali/]]> Nzeadibe Ijeoma, Nzeadibe Ijeoma
2026. gada 19. maijs — atjaunināts 2026. gada 20. maijā aviācijā
Lasīšanas laiks: 3 minūtes lasīšanai

Krievija ir izvietojusi visaptverošu, valsts kontrolētu kaujas aviācijas vienību Bamako, Mali, iezīmējot tās dziļāko gaisa spēku paplašināšanos Āfrikā kopš padomju laikiem. No 2026. gada maija jaunizveidotie spēki, kas darbojas no Bamako-Sénou un Modibo Keita starptautiskajām lidostām, kalpo kā Kremļa Āfrikas korpusa galvenais darbības centrs. Šī grupa ir oficiāla Vāgnera grupas pēctece un tagad darbojas tiešā Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Šo līdzekļu ienākšana maina Maskavas reģionālo lomu no pasīvas padomdevējas misijas uz aktīvu, ilgstošu gaisa kaujas atbalstu kopā ar Mali bruņotajiem spēkiem (FAMa).

Aviācijas grupa ietver augsta blīvuma aktīvu kombināciju, kas paredzēta uzbrukumiem uz zemes, pastāvīgai novērošanai un liela attāluma loģistikai. 2026. gada maija sākuma satelītattēli apstiprina Sukhoi Su-24M taktisko bumbvedēju un aptuveni 10 milj Mi-8AMTSh kaujas uzbrukuma transporta līdzekļu klātbūtni. Rotācijas flotē ietilpst arī četri uzbrukuma helikopteri Mil Mi-24P Hind un vismaz viens smagas pacelšanas helikopters Mi-26, ko atbalsta vairāk nekā 1200 Krievijas militārpersonu un darbuzņēmēju.

Aktīvs gaisa tilts, ko uztur transporta lidmašīnas Ilyushin Il-76, kuru ekspluatē Krievijas Aviācijas un kosmosa spēki un privāti darbuzņēmēji, savieno Krieviju tieši ar Bamako. Šīs lidmašīnas nepārtraukti pārvieto degvielas paletes, munīciju un smago aprīkojumu uz paplašināmo bāzi. Šis loģistikas tīkls atbalsta 2000 kilometru garu frontes līniju, kurā Krievijas piloti veic kaujas lidojumus pret nemiernieku kolonnām un nemiernieku grupām, tostarp ar Al-Qaeda saistīto Jama’at Nusrat al-Islam wal-Muslimin (JNIM) un Azawad Liberation Front (FLA).

Su-24M, maināma spārna, divvietīgas uzbrukuma lidmašīnas ieviešana sniedz Āfrikas korpusam fiksētu spārnu precīzas trieciena spējas, ar kādu nevar līdzināties neviens cits Sāhelas teātra aktieris. Lidmašīna ir paredzēta iekļūšanai zemā augstumā, ļaujot Maskavai veikt liela attāluma operācijas tālu ārpus standarta rotācijas līdzekļu sasniedzamības. Lai gan Maskava pagājušā gada jūnijā kaujas operācijas laikā Mali ir zaudējusi vienību.

Ciešākai sadarbībai Āfrikas korpuss paļaujas uz Mi-24P Hind-F, smagi bruņotu ieroču variantu, kas aprīkots ar automātiskiem lielgabaliem, nevadāmām raķetēm un prettanku raķetēm. Šie kaujas kuģi dinamiski riņķo starp Bamako un priekšposteņiem, pamatojoties uz misijas prasībām, nodrošinot ilgstošas ložēšanas iespējas tiešam gaisa atbalstam. Šo taktisko elastību līdzsvaro Mi-8AMTSh darba zirgs, kas apstrādā upuru evakuāciju, munīciju un piegādes braucienus uz strīdīgu reljefu, piemēram, Hombori, kur sauszemes maršruti ir apdraudēti.

Bezpilota lidaparāti (UAV) nodrošina pastāvīgu izlūkdatu, kas nepieciešama šo pilotējamo platformu koordinēšanai. Inokhodets, Krievijas vidēja augstuma ilgstošas izturības bruņots drons, darbojas kopā ar Orlan izlūkošanas bezpilota lidaparātiem, lai ievadītu datus tieši mērķēšanas procesā. Lai gan šīs bezpilota sistēmas nodrošina zema riska novērošanas un precīzas trieciena iespējas, to integrācijai ar vecākiem pilotētiem lidaparātiem, piemēram, Su-24M, ir nepieciešama īpaša vadības un kontroles infrastruktūra, ko Krievijas tehniķi pašlaik būvē Bamako.

Pašreizējā izvēršana balstās uz desmit gadus ilgušu divpusēju iepirkumu. Mali iepriekš no 2007. līdz 2012. gadam iegādājās septiņus lietotus Mi-24D helikopterus no Bulgārijas, kam sekoja 2016. gada līgums par uzbrukuma helikopteriem Mi-35. Divi tika piegādāti 2017. gada septembrī, trešais, kas tika piegādāts 2018. gadā, un ceturtais tika piegādāts 2021. gada 13. janvārī. Ceturtajā gadījumā kopējais Mi-35 skaits Mali ir vienpadsmit. Krievija 2021. gada beigās saskaņā ar 2020. gada decembra līgumu piegādāja četras lidmašīnas Mi-17, bet 2022. gada martā pievienoja divus Mi-24P helikopterus un P-18 agrīnās brīdināšanas radaru sistēmu. Pāreja no Vāgnera uz Āfrikas korpusu 2023. gada beigās padarīja šos atsevišķos līdzekļus oficiāli Krievijas centrālās militārās vadības pakļautībā.

Šie kaujas atbalstītie stabilizācijas centieni jau ir piedzīvojuši smagu iesaistīšanos, Krievijas Aizsardzības ministrijai ziņojot, ka Āfrikas korpusa līdzekļi palīdzēja atvairīt nemiernieku mēģinājumus sagrābt svarīgāko infrastruktūru, kā rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 200 naidīgu cilvēku. Šis temps rada skaidrus darbības riskus. Tiek ziņots, ka 2026. gada aprīļa beigās nemiernieku spēki pie Gao notrieca Krievijas Mi-24, nogalinot apkalpi, savukārt bumbvedējs Su-24 tika pazaudēts arī tajā pašā reģionā 2025. gada 14. jūnijā.

Izveidojot pastāvīgu smago aviācijas centru Bamako, Maskava ir nodrošinājusi operatīvo mobilitāti, lai projicētu enerģiju austrumu virzienā uz kaimiņvalstīm Burkinafaso un Nigēru. Abas valstis ir izraidījušas franču un amerikāņu spēkus, noslēgušas militārus līgumus ar Maskavu un saskaras ar līdzīgu nemiernieku spiedienu. Konsolidētā bāze Bamako darbojas kā stratēģisks palaišanas laukums, ļaujot Krievijai apkalpot trīs sabiedroto militārās huntas no viena, stingri aizsargāta loģistikas mezgla. Bamako turpinās personāla apmācība un infrastruktūras paplašināšana pirms nākamās plānotās kaujas lidmašīnu piegādes, par ko Mali Ārlietu ministrija paziņoja šīs nedēļas sākumā. 

https://www.military.africa/2026/05/russ...g-in-mali/]]> <![CDATA[Polija]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=987 Tue, 05 May 2026 08:00:57 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=987 Navrockis svētdien paziņoja, ka Polijai ir nepieciešama jauna konstitūcija, jo valsts institūcijas novājina partiju politiskās cīņas, kuru dēļ nenotiekot arī svarīgas reformas. Prezidents piebilda, ka tas "rada arvien lielāku haosu un arvien vairāk sociālu konfliktu".
Polijas pašreizējā konstitūcija ir spēkā kopš 1997. gada. To visvairāk ir kritizējusi opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", kas regulāri ir aicinājusi pieņemt jaunu Polijas pamatlikumu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a645611/]]> Navrockis svētdien paziņoja, ka Polijai ir nepieciešama jauna konstitūcija, jo valsts institūcijas novājina partiju politiskās cīņas, kuru dēļ nenotiekot arī svarīgas reformas. Prezidents piebilda, ka tas "rada arvien lielāku haosu un arvien vairāk sociālu konfliktu".
Polijas pašreizējā konstitūcija ir spēkā kopš 1997. gada. To visvairāk ir kritizējusi opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", kas regulāri ir aicinājusi pieņemt jaunu Polijas pamatlikumu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a645611/]]> <![CDATA[Japāna būtiski maina pacifistisko politiku]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=984 Tue, 21 Apr 2026 08:38:59 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=984
Japānas valdība ir atcēlusi ierobežojumus ārvalstu ieroču pārdošanai, būtiski mainot pacifistisko politiku, kas tika ieviesta pēc Otrā pasaules kara.

Tas notiek laikā, kad valsts cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt sabiedrotos karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Politikas izmaiņu pretinieki apgalvo, ka pārskatīšana varētu saasināt globālo spriedzi.

Japānas valdība ir paziņojusi par plāniem atcelt nāvējošu ieroču eksporta aizliegumu, iezīmējot jaunāko atkāpšanos no valsts pēckara pacifistiskās politikas.

Otrdien paziņojumā sociālajos medijos Japānas premjerministre Sanae Takaiči sacīja, ka "neviena valsts vairs nevar viena pati aizsargāt savu mieru un drošību", liecina Google tulkojums.

Viņa piebilda, ka ir svarīgi, lai partnervalstis atbalstītu viena otru ar aizsardzības aprīkojumu "arvien nopietnākā drošības vidē".

Šīs politikas izmaiņas paver ceļu valstij eksportēt karakuģus, raķetes un citus ieročus.

Japāna, kas pēdējos gados ir palielinājusi aizsardzības izdevumus, cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt partnervalstis karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.

Japāna un Austrālija nesen parakstīja 7,15 miljardu dolāru vērtu līgumu ar Japānas uzņēmumu Mitsubishi Heavy Industries par trīs karakuģu būvniecību Austrālijas jūras spēkiem.

Noteikumu maiņas pretinieki ir paziņojuši, ka politikas maiņa varētu saasināt globālo spriedzi, un pēdējo nedēļu demonstrācijās protestētāji vicināja karogus ar uzrakstu "Nav kara" un pauda atbalstu valsts 9. panta noteikumam.

Japāna atteicās no kara saskaņā ar savas pēc Otrā pasaules kara pieņemtās pacifistiskās konstitūcijas 9. pantu. 2014. gadā premjerministra Šindzo Abes administrācija no jauna interpretēja 9. pantu, lai ļautu Japānas pašaizsardzības spēkiem aktīvāk piedalīties starptautiskajos miera uzturēšanas centienos un aizstāvēt sabiedrotos.

"Mūsu apņemšanās ievērot ceļu un pamatprincipus, ko esam gājuši kā miermīlīga nācija vairāk nekā 80 gadus kopš kara, absolūti nemainās," otrdien, izmantojot X, sacīja Takaichi.

"Saskaņā ar jauno sistēmu mēs stratēģiski veicināsim aprīkojuma nodošanu, vienlaikus pieņemot vēl stingrākus un piesardzīgākus lēmumus par to, vai nodošana ir pieļaujama," viņa piebilda.]]>
Japānas valdība ir atcēlusi ierobežojumus ārvalstu ieroču pārdošanai, būtiski mainot pacifistisko politiku, kas tika ieviesta pēc Otrā pasaules kara.

Tas notiek laikā, kad valsts cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt sabiedrotos karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Politikas izmaiņu pretinieki apgalvo, ka pārskatīšana varētu saasināt globālo spriedzi.

Japānas valdība ir paziņojusi par plāniem atcelt nāvējošu ieroču eksporta aizliegumu, iezīmējot jaunāko atkāpšanos no valsts pēckara pacifistiskās politikas.

Otrdien paziņojumā sociālajos medijos Japānas premjerministre Sanae Takaiči sacīja, ka "neviena valsts vairs nevar viena pati aizsargāt savu mieru un drošību", liecina Google tulkojums.

Viņa piebilda, ka ir svarīgi, lai partnervalstis atbalstītu viena otru ar aizsardzības aprīkojumu "arvien nopietnākā drošības vidē".

Šīs politikas izmaiņas paver ceļu valstij eksportēt karakuģus, raķetes un citus ieročus.

Japāna, kas pēdējos gados ir palielinājusi aizsardzības izdevumus, cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt partnervalstis karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.

Japāna un Austrālija nesen parakstīja 7,15 miljardu dolāru vērtu līgumu ar Japānas uzņēmumu Mitsubishi Heavy Industries par trīs karakuģu būvniecību Austrālijas jūras spēkiem.

Noteikumu maiņas pretinieki ir paziņojuši, ka politikas maiņa varētu saasināt globālo spriedzi, un pēdējo nedēļu demonstrācijās protestētāji vicināja karogus ar uzrakstu "Nav kara" un pauda atbalstu valsts 9. panta noteikumam.

Japāna atteicās no kara saskaņā ar savas pēc Otrā pasaules kara pieņemtās pacifistiskās konstitūcijas 9. pantu. 2014. gadā premjerministra Šindzo Abes administrācija no jauna interpretēja 9. pantu, lai ļautu Japānas pašaizsardzības spēkiem aktīvāk piedalīties starptautiskajos miera uzturēšanas centienos un aizstāvēt sabiedrotos.

"Mūsu apņemšanās ievērot ceļu un pamatprincipus, ko esam gājuši kā miermīlīga nācija vairāk nekā 80 gadus kopš kara, absolūti nemainās," otrdien, izmantojot X, sacīja Takaichi.

"Saskaņā ar jauno sistēmu mēs stratēģiski veicināsim aprīkojuma nodošanu, vienlaikus pieņemot vēl stingrākus un piesardzīgākus lēmumus par to, vai nodošana ir pieļaujama," viņa piebilda.]]> <![CDATA[Mossad]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=958 Sun, 01 Mar 2026 20:16:39 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=958 Mossad (ivritā: המוסד למודיעין ולתפקידים מיוחדים — "Izlūkošanas un īpašo uzdevumu iestāde") ir Izraēlas izlūkošanas dienests.
  • Izveidots: 1949. gada 13. decembrī
  • Valsts: Izraēla
  • Iniciators: premjerministrs David Ben-Gurion
  • Sākotnēji tas apvienoja dažādas jau pastāvošas izlūkošanas struktūras, lai koordinētu ārējo izlūkošanu un slepenās operācijas.
Mossad galvenie uzdevumi:
  • ārējā izlūkošana,
  • pretterorisma operācijas,
  • slepenas misijas ārvalstīs,
  • ebreju repatriācijas (aliyah) atbalsts no nedrošām valstīm.
Mossad vadītāji (direktori)
Zemāk ir Mossad direktori kopš tā izveides:
  1. Reuven Shiloah (1949–1952) – pirmais direktors.
  2. Isser Harel (1952–1963) – vadīja arī Shin Bet; pazīstams ar Adolf Eichmann notveršanu Argentīnā.
  3. Meir Amit (1963–1968) – modernizēja dienestu.
  4. Zvi Zamir (1968–1974) – amatā Minhenes olimpisko spēļu terorakta laikā.
  5. Yitzhak Hofi (1974–1982).
  6. Nahum Admoni (1982–1989).
  7. Shabtai Shavit (1989–1996).
  8. Danny Yatom (1996–1998).
  9. Efraim Halevy (1998–2002).
  10. Meir Dagan (2002–2011) – ilggadējs vadītājs, aktīvs Irānas kodolprogrammas ierobežošanā.
  11. Tamir Pardo (2011–2016).
  12. Yossi Cohen (2016–2021).
  13. David Barnea (2021–pašlaik).
]]> Mossad (ivritā: המוסד למודיעין ולתפקידים מיוחדים — "Izlūkošanas un īpašo uzdevumu iestāde") ir Izraēlas izlūkošanas dienests.
  • Izveidots: 1949. gada 13. decembrī
  • Valsts: Izraēla
  • Iniciators: premjerministrs David Ben-Gurion
  • Sākotnēji tas apvienoja dažādas jau pastāvošas izlūkošanas struktūras, lai koordinētu ārējo izlūkošanu un slepenās operācijas.
Mossad galvenie uzdevumi:
  • ārējā izlūkošana,
  • pretterorisma operācijas,
  • slepenas misijas ārvalstīs,
  • ebreju repatriācijas (aliyah) atbalsts no nedrošām valstīm.
Mossad vadītāji (direktori)
Zemāk ir Mossad direktori kopš tā izveides:
  1. Reuven Shiloah (1949–1952) – pirmais direktors.
  2. Isser Harel (1952–1963) – vadīja arī Shin Bet; pazīstams ar Adolf Eichmann notveršanu Argentīnā.
  3. Meir Amit (1963–1968) – modernizēja dienestu.
  4. Zvi Zamir (1968–1974) – amatā Minhenes olimpisko spēļu terorakta laikā.
  5. Yitzhak Hofi (1974–1982).
  6. Nahum Admoni (1982–1989).
  7. Shabtai Shavit (1989–1996).
  8. Danny Yatom (1996–1998).
  9. Efraim Halevy (1998–2002).
  10. Meir Dagan (2002–2011) – ilggadējs vadītājs, aktīvs Irānas kodolprogrammas ierobežošanā.
  11. Tamir Pardo (2011–2016).
  12. Yossi Cohen (2016–2021).
  13. David Barnea (2021–pašlaik).
]]> <![CDATA[Izraēlas-ASV iebrukums Irānā]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=957 Sat, 28 Feb 2026 19:00:28 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=957
Šodien, 8:53
Papildināts šodien, 19:45
Pasaulē
Autori: Ģirts Kasparāns (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktors), Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Paula Markusa (LTV Ziņu dienests)
Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu sestdien no rīta paziņojis, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā.
ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai
00:00 / 03:22
Lejuplādēt
Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
ĪSUMĀ:
ASV un Izraēlas spēki sestdien sākuši triecienus pret mērķiem Irānā.
Irānas mediji ziņo, ka viena no Izraēlas raķetēm trāpījusi meiteņu skolai, nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku.
Irānas ārlietu ministrs šo karu nosaucis par "absolūti neizprovocētu un nelikumīgu".
ASV un Izraēlas līderi uzsver, ka uzbrukums tiek veikts pašaizsardzības nolūkos.
Tramps un Netanjahu norāda, ka nedrīkst pieļaut kodolieroču nonākšanu Teherānas režīma rīcībā.
Triecieni galvenokārt vērsti pret militāriem objektiem un Irānas līderu rezidencēm.
Tramps paudis cerību, ka Irānas tauta sacelsies un gāzīs kopš 1979. gada valdošo režīmu.
Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.
Irāna draud slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Paredzams, ka karadarbība izraisīs naftas cenu kāpumu.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļojumiem uz Izraēlu un Irānu.
Lidsabiedrība "airBaltic" uz laiku apturējusi lidojumus uz Telavivu un Dubaiju.
Kā ziņo Irānas mediji, galvaspilsētas Teherānas centrā dzirdami sprādzieni. Tie dzirdami arī Irānas augstākā garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidences tuvumā. Irānas amatpersonas tikmēr apgalvo, ka Hāmenejī pašlaik neuzturas galvaspilsētā. Irānas mediji ziņo, ka triecieni veikti pret vēl četrām Irānas pilsētām.
Irānas amatpersonas vēsta, ka Izraēlas raķete esot trāpījusi meiteņu skolai valsts dienvidu pilsētā Minabā, kur nogalināti vismaz 85 cilvēki, vēl vairāk nekā 90 ievainoti. CNN ziņo, ka skola atrodas tikai ap 60 m attālumā no Irānas militārās bāzes. Agrāk šī ēka bijusi daļa no militārā kompleksa, bet vismaz kopš 2016. gada esot nošķirta no tā.
Irānas ārlietu ministrs Abāss Aragči paziņojis, ka triecienos varētu būt nogalināti viens vai divi Irānas spēku komandieri, bet ājatolla Hāmenejī esot dzīvs.
Irāna palaidusi raķetes uz Izraēlu
Izraēlā tikmēr izsludināts ārkārtas stāvoklis, rēķinoties ar iespējamo Irānas atbildes triecienu, kurā Irāna izmantojusi raķetes un dronus. Izraēlas armija vēsta, ka Irāna ir palaidusi raķetes uz Izraēlu, bet tās tiekot pārtvertas. Apšaudēs viegli ievainoti 89 Izraēlas iedzīvotāji.
Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvajos Austrumos, tostarp raķešu apšaudes un gaisa telpu slēgšanu, Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina visus ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas.
Latvijas valstspiederīgie, kuri jau uzturas Izraēlā, aicināti uzturēties patvertņu tuvumā un sekot varas iestāžu norādījumiem.

Tramps un Netanjahu: Irānas režīms nedrīkst iegūt kodolieročus

ASV prezidents Donalds Tramps ir izplatījis video paziņojumu, kurā apstiprina, ka ASV spēki ir sākuši militārās operācijas pret Irānu.
"Mūsu mērķis ir aizsargāt Amerikas tautu, likvidējot draudus, ko rada Irānas režīms – ļaunu un briesmīgu cilvēku grupējums," pavēstīja Tramps.
"Mēs iznīcināsim viņu raķetes un nolīdzināsim līdz ar zemi viņu raķešu industriju," brīdina Tramps.
"Irāna ir lielākā terorisma atbalstītāja pasaulē, un nesen nogalināja desmitiem tūkstošu savu pilsoņu, kad viņi izgāja ielās, lai protestētu.
ASV politika vienmēr, it sevišķi manas valdības laikā, ir noteikusi, ka šis teroristiskais režīms nekad nedrīkst iegūt kodolieročus. Es atkārtošu vēlreiz: viņi nekad nedrīkst iegūt kodolieročus," uzsvēra Tramps.
Arī Izraēlas premjers Netanjahu savā paziņojumā uzsvēris, ka Teherānas režīma rokās nedrīkst nonākt pasaules bīstamākie ieroči.
"Šis slepkavnieciskais teroristu režīms nedrīkst iegūt kodolieročus, kas tam ļautu apdraudēt visu cilvēci," pavēstīja Netanjahu. Neoficiāli zināms, ka pašas Izraēlas rīcībā ir kodolieroči, bet tā nekad nav tos pielietojusi.
"Pēdējos mēnešos tirāni Irānā centušies atjaunot savas raķešu un kodolspējas un paslēpt to visu pazemē, kur mēs nevarētu viņiem uzbrukt. Ja mēs neapturēsim viņus tagad, viņi kļūs neievainojami. Viņu pārstāvji neauglīgajās sarunās tikai cenšas vilkt laiku," apgalvo Izraēlas premjers.
Netanjahu licis noprast, ka Izraēla un ASV cer izraisīt Irānas tautas sacelšanos, lai gāztu islāma fundamentālistu režīmu, kas šajā valstī valda kopš 1979. gada.
"Mūsu kopīgā rīcība radīs apstākļus drosmīgajai Irānas tautai pašai lemt par savu likteni," vēsta Netanjahu.
Uz režīma maiņu savā runā aicināja arī Tramps. "Kad mēs būsim pabeiguši, pārņemiet savu valdību. Tā būs jūsu rokās. Iespējams, šī ir jūsu vienīgā iespēja vairāku paaudžu laikā."

Sarunā ar laikrakstu "The Washington Post" Tramps izteicies, ka viņa mērķis ir panākt "brīvību Irānas tautai". ASV opozīcijā esošās Demokrātu partijas politiķi tikmēr izteikuši iebildumus, ka Tramps šo karu sācis bez Kongresa piekrišanas. Demokrātu senatore Elisa Slotkina norāda, ka Tramps nav izklāstījis operācijas mērķus un Irānas radītos draudus, kas attaisnotu risku izraisīt plašāka mēroga karu reģionā. "Un viņš nav sekojis Konstitūcijai un cēlis šo jautājumu Kongresa priekšā, pirms iesaistīt mūsu nāciju karā," secina Slotkina.
Bijušā monarha dēls cer uz Irānas tautas sacelšanos
Trampa sākto militāro kampaņu apsveica arī viens no Irānas opozīcijas līderiem, gāzta monarha dēls Reza Pehlevī. Arī viņš mudināja Irānas iedzīvotājus pagaidām palikt mājās un piebilda, ka drīzumā pienāks brīdis, kad viņi varēs atgriezties ielās.
"Mūsu priekšā ir liktenīgs brīdis. Palīdzība, ko ASV prezidents ir solījis drosmīgiem Irānas iedzīvotājiem, ir atnākusi. Tā ir humāna intervence, kas vērsta pret Islāma Republiku, tās represīvo aparātu un nāves mašīnu, nevis Irānas valsti vai tās lielisko tautu.
Bet par spīti šādai palīdzībai, galīgo uzvaru mums būs jānodrošina pašiem. Tie būsim mēs, Irānas iedzīvotāji, kuri pabeigs šo uzdevumu noslēguma cīņā. Drīz pienāks laiks atgriezties ielās," solīja Pehlevī.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Irānas vadība ir atslēgusi valstī pieeju internetam. Līdzīgi varasiestādes rīkojās arī gada sākumā notikušo masu protestu laikā. Paredzot, ka tas var notikt, Pehlevī sacīja, ka viņš sasniegs iedzīvotājus pa radio viļņiem.
Irāna veic atbildes triecienus pret ASV bāzēm Persijas līča reģionā
ASV amatpersonas telekanālam CNN apstiprinājušas, ka ASV spēki veikuši triecienus pret Irānu. Galvenokārt tie vērsti pret militāriem mērķiem. Izraēlas amatpersonas vēsta, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ajatollu Hāmenejī, prezidentu Masudu Pezeškiānu un citiem. Tomēr pašlaik nav ziņu, ka kāds no viņiem būtu cietis triecienos.
Irānas ārlietu ministrs Aragči paziņojis, ka Trampa un Netanjahu sāktais karš pret Irānu esot absolūti neizprovocēts un nelikumīgs.
"Tramps ir pārvērtis saukli "Amerika pirmajā vietā" par "Izraēla pirmajā vietā", kas vienmēr nozīmē "Amerika pēdējā vietā". Mūsu spēcīgie Bruņotie spēki ir gatavojušies šai dienai un parādīs agresoriem mācību, kādu tie ir pelnījuši," brīdina Aragči.
Atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, CNN vēsta, ka ASV triecieni pret Irānu varētu turpināties vairākas dienas.
ASV kara lidmašīnas pacēlušās no amerikāņu karabāzēm Tuvo Austrumu reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Reaģējot uz uzbrukumu, Irāna varētu mēģināt veikt atbildes triecienus. Pienāk ziņas par sprādzieniem Bahreinā, AAE, Kuveitā un Katarā, kur izvietotas ASV militārās bāzes.
AAE varasiestādes informē, ka notriektās raķetes atlūzas nokritušas Abū Dabī rajonā, kur gājis bojā viens cilvēks. Tāpat tiek ziņots, ka pēc trieciena Dubaijā aizdegusies pieczvaigžņu viesnīca.
Irāna arīdzan draudējusi slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa visu pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Tas varētu izraisīt naftas cenu kāpumu, kas gaidāms jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī konflikta izraisīto satricinājumu ar naftas resursiem bagātajā reģionā.
2025. gada jūnijā Izraēla jau veica triecienus pa Irānas kodolprogrammas objektiem; šiem triecieniem nedaudz vēlāk pievienojās arī ASV. Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts tolaik ilga 12 dienas un noslēdzās ar pamieru. Taču pēdējā laikā konflikts atkal ir saasinājies. ASV amatpersonas izteikušās, ka šoreiz triecieni pret Irānu varētu būt daudz smagāki nekā pagājušā gada jūnijā.]]>
Šodien, 8:53
Papildināts šodien, 19:45
Pasaulē
Autori: Ģirts Kasparāns (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktors), Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Paula Markusa (LTV Ziņu dienests)
Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu sestdien no rīta paziņojis, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā.
ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai
00:00 / 03:22
Lejuplādēt
Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
ĪSUMĀ:
ASV un Izraēlas spēki sestdien sākuši triecienus pret mērķiem Irānā.
Irānas mediji ziņo, ka viena no Izraēlas raķetēm trāpījusi meiteņu skolai, nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku.
Irānas ārlietu ministrs šo karu nosaucis par "absolūti neizprovocētu un nelikumīgu".
ASV un Izraēlas līderi uzsver, ka uzbrukums tiek veikts pašaizsardzības nolūkos.
Tramps un Netanjahu norāda, ka nedrīkst pieļaut kodolieroču nonākšanu Teherānas režīma rīcībā.
Triecieni galvenokārt vērsti pret militāriem objektiem un Irānas līderu rezidencēm.
Tramps paudis cerību, ka Irānas tauta sacelsies un gāzīs kopš 1979. gada valdošo režīmu.
Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.
Irāna draud slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Paredzams, ka karadarbība izraisīs naftas cenu kāpumu.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļojumiem uz Izraēlu un Irānu.
Lidsabiedrība "airBaltic" uz laiku apturējusi lidojumus uz Telavivu un Dubaiju.
Kā ziņo Irānas mediji, galvaspilsētas Teherānas centrā dzirdami sprādzieni. Tie dzirdami arī Irānas augstākā garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidences tuvumā. Irānas amatpersonas tikmēr apgalvo, ka Hāmenejī pašlaik neuzturas galvaspilsētā. Irānas mediji ziņo, ka triecieni veikti pret vēl četrām Irānas pilsētām.
Irānas amatpersonas vēsta, ka Izraēlas raķete esot trāpījusi meiteņu skolai valsts dienvidu pilsētā Minabā, kur nogalināti vismaz 85 cilvēki, vēl vairāk nekā 90 ievainoti. CNN ziņo, ka skola atrodas tikai ap 60 m attālumā no Irānas militārās bāzes. Agrāk šī ēka bijusi daļa no militārā kompleksa, bet vismaz kopš 2016. gada esot nošķirta no tā.
Irānas ārlietu ministrs Abāss Aragči paziņojis, ka triecienos varētu būt nogalināti viens vai divi Irānas spēku komandieri, bet ājatolla Hāmenejī esot dzīvs.
Irāna palaidusi raķetes uz Izraēlu
Izraēlā tikmēr izsludināts ārkārtas stāvoklis, rēķinoties ar iespējamo Irānas atbildes triecienu, kurā Irāna izmantojusi raķetes un dronus. Izraēlas armija vēsta, ka Irāna ir palaidusi raķetes uz Izraēlu, bet tās tiekot pārtvertas. Apšaudēs viegli ievainoti 89 Izraēlas iedzīvotāji.
Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvajos Austrumos, tostarp raķešu apšaudes un gaisa telpu slēgšanu, Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina visus ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas.
Latvijas valstspiederīgie, kuri jau uzturas Izraēlā, aicināti uzturēties patvertņu tuvumā un sekot varas iestāžu norādījumiem.

Tramps un Netanjahu: Irānas režīms nedrīkst iegūt kodolieročus

ASV prezidents Donalds Tramps ir izplatījis video paziņojumu, kurā apstiprina, ka ASV spēki ir sākuši militārās operācijas pret Irānu.
"Mūsu mērķis ir aizsargāt Amerikas tautu, likvidējot draudus, ko rada Irānas režīms – ļaunu un briesmīgu cilvēku grupējums," pavēstīja Tramps.
"Mēs iznīcināsim viņu raķetes un nolīdzināsim līdz ar zemi viņu raķešu industriju," brīdina Tramps.
"Irāna ir lielākā terorisma atbalstītāja pasaulē, un nesen nogalināja desmitiem tūkstošu savu pilsoņu, kad viņi izgāja ielās, lai protestētu.
ASV politika vienmēr, it sevišķi manas valdības laikā, ir noteikusi, ka šis teroristiskais režīms nekad nedrīkst iegūt kodolieročus. Es atkārtošu vēlreiz: viņi nekad nedrīkst iegūt kodolieročus," uzsvēra Tramps.
Arī Izraēlas premjers Netanjahu savā paziņojumā uzsvēris, ka Teherānas režīma rokās nedrīkst nonākt pasaules bīstamākie ieroči.
"Šis slepkavnieciskais teroristu režīms nedrīkst iegūt kodolieročus, kas tam ļautu apdraudēt visu cilvēci," pavēstīja Netanjahu. Neoficiāli zināms, ka pašas Izraēlas rīcībā ir kodolieroči, bet tā nekad nav tos pielietojusi.
"Pēdējos mēnešos tirāni Irānā centušies atjaunot savas raķešu un kodolspējas un paslēpt to visu pazemē, kur mēs nevarētu viņiem uzbrukt. Ja mēs neapturēsim viņus tagad, viņi kļūs neievainojami. Viņu pārstāvji neauglīgajās sarunās tikai cenšas vilkt laiku," apgalvo Izraēlas premjers.
Netanjahu licis noprast, ka Izraēla un ASV cer izraisīt Irānas tautas sacelšanos, lai gāztu islāma fundamentālistu režīmu, kas šajā valstī valda kopš 1979. gada.
"Mūsu kopīgā rīcība radīs apstākļus drosmīgajai Irānas tautai pašai lemt par savu likteni," vēsta Netanjahu.
Uz režīma maiņu savā runā aicināja arī Tramps. "Kad mēs būsim pabeiguši, pārņemiet savu valdību. Tā būs jūsu rokās. Iespējams, šī ir jūsu vienīgā iespēja vairāku paaudžu laikā."

Sarunā ar laikrakstu "The Washington Post" Tramps izteicies, ka viņa mērķis ir panākt "brīvību Irānas tautai". ASV opozīcijā esošās Demokrātu partijas politiķi tikmēr izteikuši iebildumus, ka Tramps šo karu sācis bez Kongresa piekrišanas. Demokrātu senatore Elisa Slotkina norāda, ka Tramps nav izklāstījis operācijas mērķus un Irānas radītos draudus, kas attaisnotu risku izraisīt plašāka mēroga karu reģionā. "Un viņš nav sekojis Konstitūcijai un cēlis šo jautājumu Kongresa priekšā, pirms iesaistīt mūsu nāciju karā," secina Slotkina.
Bijušā monarha dēls cer uz Irānas tautas sacelšanos
Trampa sākto militāro kampaņu apsveica arī viens no Irānas opozīcijas līderiem, gāzta monarha dēls Reza Pehlevī. Arī viņš mudināja Irānas iedzīvotājus pagaidām palikt mājās un piebilda, ka drīzumā pienāks brīdis, kad viņi varēs atgriezties ielās.
"Mūsu priekšā ir liktenīgs brīdis. Palīdzība, ko ASV prezidents ir solījis drosmīgiem Irānas iedzīvotājiem, ir atnākusi. Tā ir humāna intervence, kas vērsta pret Islāma Republiku, tās represīvo aparātu un nāves mašīnu, nevis Irānas valsti vai tās lielisko tautu.
Bet par spīti šādai palīdzībai, galīgo uzvaru mums būs jānodrošina pašiem. Tie būsim mēs, Irānas iedzīvotāji, kuri pabeigs šo uzdevumu noslēguma cīņā. Drīz pienāks laiks atgriezties ielās," solīja Pehlevī.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Irānas vadība ir atslēgusi valstī pieeju internetam. Līdzīgi varasiestādes rīkojās arī gada sākumā notikušo masu protestu laikā. Paredzot, ka tas var notikt, Pehlevī sacīja, ka viņš sasniegs iedzīvotājus pa radio viļņiem.
Irāna veic atbildes triecienus pret ASV bāzēm Persijas līča reģionā
ASV amatpersonas telekanālam CNN apstiprinājušas, ka ASV spēki veikuši triecienus pret Irānu. Galvenokārt tie vērsti pret militāriem mērķiem. Izraēlas amatpersonas vēsta, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ajatollu Hāmenejī, prezidentu Masudu Pezeškiānu un citiem. Tomēr pašlaik nav ziņu, ka kāds no viņiem būtu cietis triecienos.
Irānas ārlietu ministrs Aragči paziņojis, ka Trampa un Netanjahu sāktais karš pret Irānu esot absolūti neizprovocēts un nelikumīgs.
"Tramps ir pārvērtis saukli "Amerika pirmajā vietā" par "Izraēla pirmajā vietā", kas vienmēr nozīmē "Amerika pēdējā vietā". Mūsu spēcīgie Bruņotie spēki ir gatavojušies šai dienai un parādīs agresoriem mācību, kādu tie ir pelnījuši," brīdina Aragči.
Atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, CNN vēsta, ka ASV triecieni pret Irānu varētu turpināties vairākas dienas.
ASV kara lidmašīnas pacēlušās no amerikāņu karabāzēm Tuvo Austrumu reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Reaģējot uz uzbrukumu, Irāna varētu mēģināt veikt atbildes triecienus. Pienāk ziņas par sprādzieniem Bahreinā, AAE, Kuveitā un Katarā, kur izvietotas ASV militārās bāzes.
AAE varasiestādes informē, ka notriektās raķetes atlūzas nokritušas Abū Dabī rajonā, kur gājis bojā viens cilvēks. Tāpat tiek ziņots, ka pēc trieciena Dubaijā aizdegusies pieczvaigžņu viesnīca.
Irāna arīdzan draudējusi slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa visu pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Tas varētu izraisīt naftas cenu kāpumu, kas gaidāms jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī konflikta izraisīto satricinājumu ar naftas resursiem bagātajā reģionā.
2025. gada jūnijā Izraēla jau veica triecienus pa Irānas kodolprogrammas objektiem; šiem triecieniem nedaudz vēlāk pievienojās arī ASV. Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts tolaik ilga 12 dienas un noslēdzās ar pamieru. Taču pēdējā laikā konflikts atkal ir saasinājies. ASV amatpersonas izteikušās, ka šoreiz triecieni pret Irānu varētu būt daudz smagāki nekā pagājušā gada jūnijā.]]> <![CDATA[Pieminot 4 pastāvīgas militāras agresijas gadus ...]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=955 Tue, 24 Feb 2026 20:48:58 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=955
Citāts:Kremlis Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas ārpolitikā: no mēģinājumiem sadarboties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt "norobežošanos no Rietumiem", kā to Vladimirs Putins formulēja savā 2007. gada 10. februāra Minhenes runā.

Un tāds iekšpolitikas saspīlējums Ukrainā turpinājās, līdz noveda pie "Maidana"

Citāts:Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī. Janukovičs atkāpās no prezidenta amata, Mikolas Azarova valdību atlaida un valdošās partijas galvenie pārstāvji aizbēga uz Krieviju. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva Augstākās Radas priekšsēdētājs Oleksandrs Turčinovs. Krievijas vadība to raksturoja kā valsts apvērsumu.

uz ko sekoja jau pārdomātas operācijas, kā "Krimas okupācija"

Citāts:Krievijas īstenStarpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.[15] Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.otā Krimas okupācijas operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms Eiromaidana uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām "Krievu bloks" un "Krievu vienotība" sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja "Krimas pašaizsardzības kustību". 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma Krimas Autonomās Republikas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien "zaļie cilvēciņi" ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.

un "Donbsa karš"
Citāts:17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta mobilizācija.
No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas Doneckas apgabala pilsētās: Slovjanskā, Kramatorskā, Artemivskā (tagad Bahmuta), Limanā, Družkivkā, Makijivkā, Mariupolē un Horļivkā.
2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga pretterorisma operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai "apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu" Ukrainas austrumu reģionos.
Praktiski ar "Krimas okupāciju" un "Donbasa karu" sākās militārā fāze, kuras laikā Krievijas Federācija izlikās esam "trešā puse", nespējot paskaidrot, kas tad īsti ir "otrā puse".

Citāts:Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

Protams, ka šāds militārs konflikts Ukrainas austrumos, radikalizēja ukrainas sabiedrību un modināja uz pretošanās domām pret Krievijas Federācijas jaukšanās Ukrainas iekšējās lietās, kas bija absolūti pret Krievijas Federācijas ārpolitiskajām interesēm, ko Krievijas Federācija izlēma atrisināt ar vienu izšķirīgu militāru triecienu.

Citāts:Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles uzsāka Krievijas Bruņotie spēki, kas kopš 2021. gada marta lielā skaitā bija izvietoti netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republiku (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī, un to neatkarības atzīšana visa Doneckas un Luhanskas apgabala robežās dienu vēlāk.
24. februārī 5:50 pēc Maskavas laika (UTC+3) Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem Kijivā, Harkivā un Dņipro un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.[12] Vienlaikus DTR un LTR bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.

citāti no vikipēdijas raksta par Krievijas - Ukrainas karu.]]>
Citāts:Kremlis Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas ārpolitikā: no mēģinājumiem sadarboties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt "norobežošanos no Rietumiem", kā to Vladimirs Putins formulēja savā 2007. gada 10. februāra Minhenes runā.

Un tāds iekšpolitikas saspīlējums Ukrainā turpinājās, līdz noveda pie "Maidana"

Citāts:Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī. Janukovičs atkāpās no prezidenta amata, Mikolas Azarova valdību atlaida un valdošās partijas galvenie pārstāvji aizbēga uz Krieviju. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva Augstākās Radas priekšsēdētājs Oleksandrs Turčinovs. Krievijas vadība to raksturoja kā valsts apvērsumu.

uz ko sekoja jau pārdomātas operācijas, kā "Krimas okupācija"

Citāts:Krievijas īstenStarpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.[15] Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.otā Krimas okupācijas operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms Eiromaidana uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām "Krievu bloks" un "Krievu vienotība" sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja "Krimas pašaizsardzības kustību". 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma Krimas Autonomās Republikas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien "zaļie cilvēciņi" ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.

un "Donbsa karš"
Citāts:17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta mobilizācija.
No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas Doneckas apgabala pilsētās: Slovjanskā, Kramatorskā, Artemivskā (tagad Bahmuta), Limanā, Družkivkā, Makijivkā, Mariupolē un Horļivkā.
2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga pretterorisma operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai "apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu" Ukrainas austrumu reģionos.
Praktiski ar "Krimas okupāciju" un "Donbasa karu" sākās militārā fāze, kuras laikā Krievijas Federācija izlikās esam "trešā puse", nespējot paskaidrot, kas tad īsti ir "otrā puse".

Citāts:Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

Protams, ka šāds militārs konflikts Ukrainas austrumos, radikalizēja ukrainas sabiedrību un modināja uz pretošanās domām pret Krievijas Federācijas jaukšanās Ukrainas iekšējās lietās, kas bija absolūti pret Krievijas Federācijas ārpolitiskajām interesēm, ko Krievijas Federācija izlēma atrisināt ar vienu izšķirīgu militāru triecienu.

Citāts:Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles uzsāka Krievijas Bruņotie spēki, kas kopš 2021. gada marta lielā skaitā bija izvietoti netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republiku (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī, un to neatkarības atzīšana visa Doneckas un Luhanskas apgabala robežās dienu vēlāk.
24. februārī 5:50 pēc Maskavas laika (UTC+3) Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem Kijivā, Harkivā un Dņipro un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.[12] Vienlaikus DTR un LTR bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.

citāti no vikipēdijas raksta par Krievijas - Ukrainas karu.]]> <![CDATA[Vjetnama]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=952 Sat, 21 Feb 2026 17:18:55 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=952 Ar Reuters
21. februāris, 20263:40 GMT+2Atjaunināts pirms 15 stundām 

Saskaņā ar sarunu kopsavilkumu, kas publicēts Vjetnamas valdības ziņu vietnē, prezidents Donalds Tramps piektdien tikās ar Vjetnamas līderi To Lamu un sacīja, ka strādās, lai svītrotu Hanoju no to valstu sarakstiem, kurām ir ierobežota piekļuve ASV progresīvajām tehnoloģijām.
Pirmā abu oficiālā klātienes tikšanās notika Baltajā namā pēc tam, kad Vjetnamas valdošās komunistiskās partijas vadītājs piedalījās Miera padomes atklāšanas sanāksmē Vašingtonā. 
Tikšanās notika pēc paziņojuma par darījumiem vairāk nekā 30 miljardu dolāru vērtībā, saskaņā ar kuriem Vjetnamas aviosabiedrības iegādāsies 90 lidmašīnas no ASV lidmašīnu ražotāja Boeing (BA.N), atver jaunu cilni.
Tramps piektdien paziņoja par tūlītēju jaunu 10% tarifu noteikšanu lielākajai daļai importa no visām valstīm pēc tam, kad Augstākā tiesa atcēla dažus viņa iepriekš noteiktos stingros tarifus.

Gram Slattery un Trevor Hunnicutt ziņojumi; Khanh Vu un Francesco Guarascio papildu ziņojumi Hanojā; Montāžas autori Deivids Ljunggrēns un Kima Kogila 
https://www.reuters.com/business/aerospa...026-02-21/]]> Ar Reuters
21. februāris, 20263:40 GMT+2Atjaunināts pirms 15 stundām 

Saskaņā ar sarunu kopsavilkumu, kas publicēts Vjetnamas valdības ziņu vietnē, prezidents Donalds Tramps piektdien tikās ar Vjetnamas līderi To Lamu un sacīja, ka strādās, lai svītrotu Hanoju no to valstu sarakstiem, kurām ir ierobežota piekļuve ASV progresīvajām tehnoloģijām.
Pirmā abu oficiālā klātienes tikšanās notika Baltajā namā pēc tam, kad Vjetnamas valdošās komunistiskās partijas vadītājs piedalījās Miera padomes atklāšanas sanāksmē Vašingtonā. 
Tikšanās notika pēc paziņojuma par darījumiem vairāk nekā 30 miljardu dolāru vērtībā, saskaņā ar kuriem Vjetnamas aviosabiedrības iegādāsies 90 lidmašīnas no ASV lidmašīnu ražotāja Boeing (BA.N), atver jaunu cilni.
Tramps piektdien paziņoja par tūlītēju jaunu 10% tarifu noteikšanu lielākajai daļai importa no visām valstīm pēc tam, kad Augstākā tiesa atcēla dažus viņa iepriekš noteiktos stingros tarifus.

Gram Slattery un Trevor Hunnicutt ziņojumi; Khanh Vu un Francesco Guarascio papildu ziņojumi Hanojā; Montāžas autori Deivids Ljunggrēns un Kima Kogila 
https://www.reuters.com/business/aerospa...026-02-21/]]> <![CDATA[Tren de Aragua]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=934 Thu, 01 Jan 2026 23:00:22 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=934 Tren de Aragua ir starptautiska noziedzīga banda, kas radusies Venecuēlā un pēdējos gados kļuvusi par nopietnu drošības problēmu vairākās Latīņamerikas valstīs un arī ārpus reģiona.
Galvenais īsumā:
  • Izcelsme: Banda izveidojās ap 2014.–2015. gadu Venecuēlā, Tocorón cietumā Aragua štatā. Tā ir klasisks piemērs tam, kā cietuma banda pārauga ārpus cietuma sienām.
  • Nosaukums: “Tren” (vilciens) simbolizē organizētu, disciplinētu struktūru; “Aragua” – izcelsmes reģionu.
  • Struktūra: Hierarhiska, ar centrālu vadību (ilgu laiku saistīta ar līderi, iesauktu “Niño Guerrero”), bet ar autonomām šūnām dažādās valstīs.
  • Darbības veidi:
    • narkotiku tirdzniecība
    • cilvēku kontrabanda un cilvēku tirdzniecība
    • izspiešana
    • nolaupīšanas
    • slepkavības pēc pasūtījuma
    • nelegāla ieguves (īpaši zelta) kontrole
  • Ģeogrāfiskā izplatība: Papildus Venecuēlai – Kolumbija, Peru, Čīle, Ekvadora, Brazīlija, kā arī ziņots par klātbūtni ASV un dažās Eiropas valstīs. Izplešanos veicināja Venecuēlas migrācijas krīze.
  • Īpaša iezīme: Spēja pārņemt kontroli pār teritorijām un nelegāliem tirgiem, sadarbojoties vai konkurējot ar vietējām bandām.
  • Valstu reakcija: Vairākas valdības to ir pasludinājušas par nopietnu transnacionālu draudu; Venecuēlā 2023. gadā notika liela operācija pret Tocorón cietumu, taču banda pilnībā nepazuda.
Kopējais vērtējums:
Tren de Aragua tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām Venecuēlas izcelsmes noziedzīgajām organizācijām, jo tā apvieno cietuma bandu brutalitāti ar starptautiska tīkla elastību.

Ar Tren de Aragua ir saistītas vairākas konkrētas personas, lai gan jāņem vērā, ka informācija bieži balstās uz izlūkdatiem un kriminālizmeklēšanām, nevis publiskām tiesas spriedumu detaļām.
Zināmākās personas
Héctor Rusthenford Guerrero Flores
– pazīstams kā “Niño Guerrero”
  • Ilgstoši uzskatīts par bandas galveno līderi.
  • Vadīja organizāciju no Tocorón cietuma, kas faktiski darbojās kā bandas štābs.
  • Saistīts ar bandas paplašināšanos ārpus Venecuēlas.
  • Pēc 2023. gada operācijas pret Tocorón viņa atrašanās vieta ilgi bija neskaidra, kas tikai pastiprināja mītu par viņa ietekmi.
“El Tren” / “El Guaro” / “Larry Changa” (iesaukas)
  • Reģionālie komandieri vai dibinātāji, kas pārvaldīja bandas darbību konkrētās valstīs vai maršrutos.
  • Daži no viņiem ir arestēti Kolumbijā, Čīlē vai Peru, citi – nogalināti bandu konfliktos.
Vidējā līmeņa vadītāji (“pranes”)
  • Cietumu hierarhijas līderi, kas kontrolēja:
    • izspiešanu,
    • cilvēku tirdzniecību,
    • narkotiku maršrutus.
  • Šī līmeņa personas bieži ir labāk dokumentētas vietējo policiju lietās nekā augstākā vadība.
Svarīgs konteksts
  • Banda reti izmanto publiski zināmas “sejas”, atšķirībā no klasiskajiem narkokarteļiem.
  • Vadība ir decentralizēta — konkrēta persona var tikt aizturēta, bet tīkls turpina darboties.
  • Dažās valstīs tiek izmeklētas arī saiknes ar korumpētiem amatpersonu pārstāvjiem, taču šīs lietas parasti ir ļoti sensitīvas.
Kopsavilkums
Ir zināmi konkrēti līderi un komandieri, bet Tren de Aragua spēks slēpjas nevis vienā personā, bet struktūrā, kas spēj ātri aizvietot zaudētos cilvēkus.

Venecuēlas valsts attieksme pret Tren de Aragua ir bijusi pretrunīga un mainīga, un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc banda spēja izaugt tik spēcīga.
Vēsturiski (aptuveni līdz 2022. gadam)
  • Ilgstoša tolerance un kontroles trūkums:
    Valsts faktiski zaudēja kontroli pār daļu cietumu, tostarp Tocorón, kur Tren de Aragua izveidoja paralēlu varu.
  • “Pranu” sistēma:
    Cietumos valdīja neoficiāli līderi (pranes), ar kuriem iestādes bieži klusējot sadzīvoja, lai izvairītos no dumpjiem.
  • Noliegums publiskajā telpā:
    Valdība gadiem ilgi minimizēja vai noliedza, ka Tren de Aragua ir transnacionāls drauds, bieži uzsverot, ka ārvalstīs notiekošais tiek “politizēts”.
Pagrieziena punkts – 2023. gads
  • Militāri–policijas operācija Tocorón cietumā:
    Tika iesaistīti tūkstošiem drošības spēku, konfiscēti ieroči, slēgta bandas “bāze”.
  • Oficiālā retorika mainījās:
    Valsts sāka publiski atzīt bandas bīstamību un pasniegt operāciju kā suverenitātes atjaunošanu.
  • Taču: galvenie līderi (t.sk. “Niño Guerrero”) netika publiski notverti, kas radīja šaubas par operācijas pilnīgu efektivitāti.
Pašreizējā attieksme (kopumā)
  • Oficiāli:
    Tren de Aragua tiek uzskatīta par noziedzīgu organizāciju, pret kuru vērstas drošības operācijas.
  • Praktiski:
    • Fokusēšanās pārsvarā uz iekšējo kontroli, mazāk – uz starptautisku sadarbību.
    • Ierobežota informācijas apmaiņa ar citām valstīm.
    • Kritiķi norāda uz selektīvu tiesiskumu un strukturālām problēmām policijā un tiesu sistēmā.
Kopsavilkums
Venecuēlas valsts:
  • ļāva bandai izaugt (pasivitāte + cietumu sabrukums),
  • vēlāk reaģēja ar spēku,
  • bet nav pilnībā demonstrējusi, ka spēj ilgtermiņā izjaukt šādas struktūras.
]]> Tren de Aragua ir starptautiska noziedzīga banda, kas radusies Venecuēlā un pēdējos gados kļuvusi par nopietnu drošības problēmu vairākās Latīņamerikas valstīs un arī ārpus reģiona.
Galvenais īsumā:
  • Izcelsme: Banda izveidojās ap 2014.–2015. gadu Venecuēlā, Tocorón cietumā Aragua štatā. Tā ir klasisks piemērs tam, kā cietuma banda pārauga ārpus cietuma sienām.
  • Nosaukums: “Tren” (vilciens) simbolizē organizētu, disciplinētu struktūru; “Aragua” – izcelsmes reģionu.
  • Struktūra: Hierarhiska, ar centrālu vadību (ilgu laiku saistīta ar līderi, iesauktu “Niño Guerrero”), bet ar autonomām šūnām dažādās valstīs.
  • Darbības veidi:
    • narkotiku tirdzniecība
    • cilvēku kontrabanda un cilvēku tirdzniecība
    • izspiešana
    • nolaupīšanas
    • slepkavības pēc pasūtījuma
    • nelegāla ieguves (īpaši zelta) kontrole
  • Ģeogrāfiskā izplatība: Papildus Venecuēlai – Kolumbija, Peru, Čīle, Ekvadora, Brazīlija, kā arī ziņots par klātbūtni ASV un dažās Eiropas valstīs. Izplešanos veicināja Venecuēlas migrācijas krīze.
  • Īpaša iezīme: Spēja pārņemt kontroli pār teritorijām un nelegāliem tirgiem, sadarbojoties vai konkurējot ar vietējām bandām.
  • Valstu reakcija: Vairākas valdības to ir pasludinājušas par nopietnu transnacionālu draudu; Venecuēlā 2023. gadā notika liela operācija pret Tocorón cietumu, taču banda pilnībā nepazuda.
Kopējais vērtējums:
Tren de Aragua tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām Venecuēlas izcelsmes noziedzīgajām organizācijām, jo tā apvieno cietuma bandu brutalitāti ar starptautiska tīkla elastību.

Ar Tren de Aragua ir saistītas vairākas konkrētas personas, lai gan jāņem vērā, ka informācija bieži balstās uz izlūkdatiem un kriminālizmeklēšanām, nevis publiskām tiesas spriedumu detaļām.
Zināmākās personas
Héctor Rusthenford Guerrero Flores
– pazīstams kā “Niño Guerrero”
  • Ilgstoši uzskatīts par bandas galveno līderi.
  • Vadīja organizāciju no Tocorón cietuma, kas faktiski darbojās kā bandas štābs.
  • Saistīts ar bandas paplašināšanos ārpus Venecuēlas.
  • Pēc 2023. gada operācijas pret Tocorón viņa atrašanās vieta ilgi bija neskaidra, kas tikai pastiprināja mītu par viņa ietekmi.
“El Tren” / “El Guaro” / “Larry Changa” (iesaukas)
  • Reģionālie komandieri vai dibinātāji, kas pārvaldīja bandas darbību konkrētās valstīs vai maršrutos.
  • Daži no viņiem ir arestēti Kolumbijā, Čīlē vai Peru, citi – nogalināti bandu konfliktos.
Vidējā līmeņa vadītāji (“pranes”)
  • Cietumu hierarhijas līderi, kas kontrolēja:
    • izspiešanu,
    • cilvēku tirdzniecību,
    • narkotiku maršrutus.
  • Šī līmeņa personas bieži ir labāk dokumentētas vietējo policiju lietās nekā augstākā vadība.
Svarīgs konteksts
  • Banda reti izmanto publiski zināmas “sejas”, atšķirībā no klasiskajiem narkokarteļiem.
  • Vadība ir decentralizēta — konkrēta persona var tikt aizturēta, bet tīkls turpina darboties.
  • Dažās valstīs tiek izmeklētas arī saiknes ar korumpētiem amatpersonu pārstāvjiem, taču šīs lietas parasti ir ļoti sensitīvas.
Kopsavilkums
Ir zināmi konkrēti līderi un komandieri, bet Tren de Aragua spēks slēpjas nevis vienā personā, bet struktūrā, kas spēj ātri aizvietot zaudētos cilvēkus.

Venecuēlas valsts attieksme pret Tren de Aragua ir bijusi pretrunīga un mainīga, un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc banda spēja izaugt tik spēcīga.
Vēsturiski (aptuveni līdz 2022. gadam)
  • Ilgstoša tolerance un kontroles trūkums:
    Valsts faktiski zaudēja kontroli pār daļu cietumu, tostarp Tocorón, kur Tren de Aragua izveidoja paralēlu varu.
  • “Pranu” sistēma:
    Cietumos valdīja neoficiāli līderi (pranes), ar kuriem iestādes bieži klusējot sadzīvoja, lai izvairītos no dumpjiem.
  • Noliegums publiskajā telpā:
    Valdība gadiem ilgi minimizēja vai noliedza, ka Tren de Aragua ir transnacionāls drauds, bieži uzsverot, ka ārvalstīs notiekošais tiek “politizēts”.
Pagrieziena punkts – 2023. gads
  • Militāri–policijas operācija Tocorón cietumā:
    Tika iesaistīti tūkstošiem drošības spēku, konfiscēti ieroči, slēgta bandas “bāze”.
  • Oficiālā retorika mainījās:
    Valsts sāka publiski atzīt bandas bīstamību un pasniegt operāciju kā suverenitātes atjaunošanu.
  • Taču: galvenie līderi (t.sk. “Niño Guerrero”) netika publiski notverti, kas radīja šaubas par operācijas pilnīgu efektivitāti.
Pašreizējā attieksme (kopumā)
  • Oficiāli:
    Tren de Aragua tiek uzskatīta par noziedzīgu organizāciju, pret kuru vērstas drošības operācijas.
  • Praktiski:
    • Fokusēšanās pārsvarā uz iekšējo kontroli, mazāk – uz starptautisku sadarbību.
    • Ierobežota informācijas apmaiņa ar citām valstīm.
    • Kritiķi norāda uz selektīvu tiesiskumu un strukturālām problēmām policijā un tiesu sistēmā.
Kopsavilkums
Venecuēlas valsts:
  • ļāva bandai izaugt (pasivitāte + cietumu sabrukums),
  • vēlāk reaģēja ar spēku,
  • bet nav pilnībā demonstrējusi, ka spēj ilgtermiņā izjaukt šādas struktūras.
]]>