<![CDATA[Forums - Starptautiski notikumi]]> https://kubele.lv/forums/ Sat, 02 May 2026 23:54:52 +0000 MyBB <![CDATA[Japāna būtiski maina pacifistisko politiku]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=984 Tue, 21 Apr 2026 08:38:59 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=984
Japānas valdība ir atcēlusi ierobežojumus ārvalstu ieroču pārdošanai, būtiski mainot pacifistisko politiku, kas tika ieviesta pēc Otrā pasaules kara.

Tas notiek laikā, kad valsts cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt sabiedrotos karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Politikas izmaiņu pretinieki apgalvo, ka pārskatīšana varētu saasināt globālo spriedzi.

Japānas valdība ir paziņojusi par plāniem atcelt nāvējošu ieroču eksporta aizliegumu, iezīmējot jaunāko atkāpšanos no valsts pēckara pacifistiskās politikas.

Otrdien paziņojumā sociālajos medijos Japānas premjerministre Sanae Takaiči sacīja, ka "neviena valsts vairs nevar viena pati aizsargāt savu mieru un drošību", liecina Google tulkojums.

Viņa piebilda, ka ir svarīgi, lai partnervalstis atbalstītu viena otru ar aizsardzības aprīkojumu "arvien nopietnākā drošības vidē".

Šīs politikas izmaiņas paver ceļu valstij eksportēt karakuģus, raķetes un citus ieročus.

Japāna, kas pēdējos gados ir palielinājusi aizsardzības izdevumus, cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt partnervalstis karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.

Japāna un Austrālija nesen parakstīja 7,15 miljardu dolāru vērtu līgumu ar Japānas uzņēmumu Mitsubishi Heavy Industries par trīs karakuģu būvniecību Austrālijas jūras spēkiem.

Noteikumu maiņas pretinieki ir paziņojuši, ka politikas maiņa varētu saasināt globālo spriedzi, un pēdējo nedēļu demonstrācijās protestētāji vicināja karogus ar uzrakstu "Nav kara" un pauda atbalstu valsts 9. panta noteikumam.

Japāna atteicās no kara saskaņā ar savas pēc Otrā pasaules kara pieņemtās pacifistiskās konstitūcijas 9. pantu. 2014. gadā premjerministra Šindzo Abes administrācija no jauna interpretēja 9. pantu, lai ļautu Japānas pašaizsardzības spēkiem aktīvāk piedalīties starptautiskajos miera uzturēšanas centienos un aizstāvēt sabiedrotos.

"Mūsu apņemšanās ievērot ceļu un pamatprincipus, ko esam gājuši kā miermīlīga nācija vairāk nekā 80 gadus kopš kara, absolūti nemainās," otrdien, izmantojot X, sacīja Takaichi.

"Saskaņā ar jauno sistēmu mēs stratēģiski veicināsim aprīkojuma nodošanu, vienlaikus pieņemot vēl stingrākus un piesardzīgākus lēmumus par to, vai nodošana ir pieļaujama," viņa piebilda.]]>
Japānas valdība ir atcēlusi ierobežojumus ārvalstu ieroču pārdošanai, būtiski mainot pacifistisko politiku, kas tika ieviesta pēc Otrā pasaules kara.

Tas notiek laikā, kad valsts cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt sabiedrotos karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Politikas izmaiņu pretinieki apgalvo, ka pārskatīšana varētu saasināt globālo spriedzi.

Japānas valdība ir paziņojusi par plāniem atcelt nāvējošu ieroču eksporta aizliegumu, iezīmējot jaunāko atkāpšanos no valsts pēckara pacifistiskās politikas.

Otrdien paziņojumā sociālajos medijos Japānas premjerministre Sanae Takaiči sacīja, ka "neviena valsts vairs nevar viena pati aizsargāt savu mieru un drošību", liecina Google tulkojums.

Viņa piebilda, ka ir svarīgi, lai partnervalstis atbalstītu viena otru ar aizsardzības aprīkojumu "arvien nopietnākā drošības vidē".

Šīs politikas izmaiņas paver ceļu valstij eksportēt karakuģus, raķetes un citus ieročus.

Japāna, kas pēdējos gados ir palielinājusi aizsardzības izdevumus, cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt partnervalstis karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.

Japāna un Austrālija nesen parakstīja 7,15 miljardu dolāru vērtu līgumu ar Japānas uzņēmumu Mitsubishi Heavy Industries par trīs karakuģu būvniecību Austrālijas jūras spēkiem.

Noteikumu maiņas pretinieki ir paziņojuši, ka politikas maiņa varētu saasināt globālo spriedzi, un pēdējo nedēļu demonstrācijās protestētāji vicināja karogus ar uzrakstu "Nav kara" un pauda atbalstu valsts 9. panta noteikumam.

Japāna atteicās no kara saskaņā ar savas pēc Otrā pasaules kara pieņemtās pacifistiskās konstitūcijas 9. pantu. 2014. gadā premjerministra Šindzo Abes administrācija no jauna interpretēja 9. pantu, lai ļautu Japānas pašaizsardzības spēkiem aktīvāk piedalīties starptautiskajos miera uzturēšanas centienos un aizstāvēt sabiedrotos.

"Mūsu apņemšanās ievērot ceļu un pamatprincipus, ko esam gājuši kā miermīlīga nācija vairāk nekā 80 gadus kopš kara, absolūti nemainās," otrdien, izmantojot X, sacīja Takaichi.

"Saskaņā ar jauno sistēmu mēs stratēģiski veicināsim aprīkojuma nodošanu, vienlaikus pieņemot vēl stingrākus un piesardzīgākus lēmumus par to, vai nodošana ir pieļaujama," viņa piebilda.]]> <![CDATA[Mossad]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=958 Sun, 01 Mar 2026 20:16:39 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=958 Mossad (ivritā: המוסד למודיעין ולתפקידים מיוחדים — "Izlūkošanas un īpašo uzdevumu iestāde") ir Izraēlas izlūkošanas dienests.
  • Izveidots: 1949. gada 13. decembrī
  • Valsts: Izraēla
  • Iniciators: premjerministrs David Ben-Gurion
  • Sākotnēji tas apvienoja dažādas jau pastāvošas izlūkošanas struktūras, lai koordinētu ārējo izlūkošanu un slepenās operācijas.
Mossad galvenie uzdevumi:
  • ārējā izlūkošana,
  • pretterorisma operācijas,
  • slepenas misijas ārvalstīs,
  • ebreju repatriācijas (aliyah) atbalsts no nedrošām valstīm.
Mossad vadītāji (direktori)
Zemāk ir Mossad direktori kopš tā izveides:
  1. Reuven Shiloah (1949–1952) – pirmais direktors.
  2. Isser Harel (1952–1963) – vadīja arī Shin Bet; pazīstams ar Adolf Eichmann notveršanu Argentīnā.
  3. Meir Amit (1963–1968) – modernizēja dienestu.
  4. Zvi Zamir (1968–1974) – amatā Minhenes olimpisko spēļu terorakta laikā.
  5. Yitzhak Hofi (1974–1982).
  6. Nahum Admoni (1982–1989).
  7. Shabtai Shavit (1989–1996).
  8. Danny Yatom (1996–1998).
  9. Efraim Halevy (1998–2002).
  10. Meir Dagan (2002–2011) – ilggadējs vadītājs, aktīvs Irānas kodolprogrammas ierobežošanā.
  11. Tamir Pardo (2011–2016).
  12. Yossi Cohen (2016–2021).
  13. David Barnea (2021–pašlaik).
]]> Mossad (ivritā: המוסד למודיעין ולתפקידים מיוחדים — "Izlūkošanas un īpašo uzdevumu iestāde") ir Izraēlas izlūkošanas dienests.
  • Izveidots: 1949. gada 13. decembrī
  • Valsts: Izraēla
  • Iniciators: premjerministrs David Ben-Gurion
  • Sākotnēji tas apvienoja dažādas jau pastāvošas izlūkošanas struktūras, lai koordinētu ārējo izlūkošanu un slepenās operācijas.
Mossad galvenie uzdevumi:
  • ārējā izlūkošana,
  • pretterorisma operācijas,
  • slepenas misijas ārvalstīs,
  • ebreju repatriācijas (aliyah) atbalsts no nedrošām valstīm.
Mossad vadītāji (direktori)
Zemāk ir Mossad direktori kopš tā izveides:
  1. Reuven Shiloah (1949–1952) – pirmais direktors.
  2. Isser Harel (1952–1963) – vadīja arī Shin Bet; pazīstams ar Adolf Eichmann notveršanu Argentīnā.
  3. Meir Amit (1963–1968) – modernizēja dienestu.
  4. Zvi Zamir (1968–1974) – amatā Minhenes olimpisko spēļu terorakta laikā.
  5. Yitzhak Hofi (1974–1982).
  6. Nahum Admoni (1982–1989).
  7. Shabtai Shavit (1989–1996).
  8. Danny Yatom (1996–1998).
  9. Efraim Halevy (1998–2002).
  10. Meir Dagan (2002–2011) – ilggadējs vadītājs, aktīvs Irānas kodolprogrammas ierobežošanā.
  11. Tamir Pardo (2011–2016).
  12. Yossi Cohen (2016–2021).
  13. David Barnea (2021–pašlaik).
]]> <![CDATA[Izraēlas-ASV iebrukums Irānā]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=957 Sat, 28 Feb 2026 19:00:28 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=957
Šodien, 8:53
Papildināts šodien, 19:45
Pasaulē
Autori: Ģirts Kasparāns (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktors), Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Paula Markusa (LTV Ziņu dienests)
Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu sestdien no rīta paziņojis, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā.
ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai
00:00 / 03:22
Lejuplādēt
Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
ĪSUMĀ:
ASV un Izraēlas spēki sestdien sākuši triecienus pret mērķiem Irānā.
Irānas mediji ziņo, ka viena no Izraēlas raķetēm trāpījusi meiteņu skolai, nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku.
Irānas ārlietu ministrs šo karu nosaucis par "absolūti neizprovocētu un nelikumīgu".
ASV un Izraēlas līderi uzsver, ka uzbrukums tiek veikts pašaizsardzības nolūkos.
Tramps un Netanjahu norāda, ka nedrīkst pieļaut kodolieroču nonākšanu Teherānas režīma rīcībā.
Triecieni galvenokārt vērsti pret militāriem objektiem un Irānas līderu rezidencēm.
Tramps paudis cerību, ka Irānas tauta sacelsies un gāzīs kopš 1979. gada valdošo režīmu.
Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.
Irāna draud slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Paredzams, ka karadarbība izraisīs naftas cenu kāpumu.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļojumiem uz Izraēlu un Irānu.
Lidsabiedrība "airBaltic" uz laiku apturējusi lidojumus uz Telavivu un Dubaiju.
Kā ziņo Irānas mediji, galvaspilsētas Teherānas centrā dzirdami sprādzieni. Tie dzirdami arī Irānas augstākā garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidences tuvumā. Irānas amatpersonas tikmēr apgalvo, ka Hāmenejī pašlaik neuzturas galvaspilsētā. Irānas mediji ziņo, ka triecieni veikti pret vēl četrām Irānas pilsētām.
Irānas amatpersonas vēsta, ka Izraēlas raķete esot trāpījusi meiteņu skolai valsts dienvidu pilsētā Minabā, kur nogalināti vismaz 85 cilvēki, vēl vairāk nekā 90 ievainoti. CNN ziņo, ka skola atrodas tikai ap 60 m attālumā no Irānas militārās bāzes. Agrāk šī ēka bijusi daļa no militārā kompleksa, bet vismaz kopš 2016. gada esot nošķirta no tā.
Irānas ārlietu ministrs Abāss Aragči paziņojis, ka triecienos varētu būt nogalināti viens vai divi Irānas spēku komandieri, bet ājatolla Hāmenejī esot dzīvs.
Irāna palaidusi raķetes uz Izraēlu
Izraēlā tikmēr izsludināts ārkārtas stāvoklis, rēķinoties ar iespējamo Irānas atbildes triecienu, kurā Irāna izmantojusi raķetes un dronus. Izraēlas armija vēsta, ka Irāna ir palaidusi raķetes uz Izraēlu, bet tās tiekot pārtvertas. Apšaudēs viegli ievainoti 89 Izraēlas iedzīvotāji.
Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvajos Austrumos, tostarp raķešu apšaudes un gaisa telpu slēgšanu, Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina visus ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas.
Latvijas valstspiederīgie, kuri jau uzturas Izraēlā, aicināti uzturēties patvertņu tuvumā un sekot varas iestāžu norādījumiem.

Tramps un Netanjahu: Irānas režīms nedrīkst iegūt kodolieročus

ASV prezidents Donalds Tramps ir izplatījis video paziņojumu, kurā apstiprina, ka ASV spēki ir sākuši militārās operācijas pret Irānu.
"Mūsu mērķis ir aizsargāt Amerikas tautu, likvidējot draudus, ko rada Irānas režīms – ļaunu un briesmīgu cilvēku grupējums," pavēstīja Tramps.
"Mēs iznīcināsim viņu raķetes un nolīdzināsim līdz ar zemi viņu raķešu industriju," brīdina Tramps.
"Irāna ir lielākā terorisma atbalstītāja pasaulē, un nesen nogalināja desmitiem tūkstošu savu pilsoņu, kad viņi izgāja ielās, lai protestētu.
ASV politika vienmēr, it sevišķi manas valdības laikā, ir noteikusi, ka šis teroristiskais režīms nekad nedrīkst iegūt kodolieročus. Es atkārtošu vēlreiz: viņi nekad nedrīkst iegūt kodolieročus," uzsvēra Tramps.
Arī Izraēlas premjers Netanjahu savā paziņojumā uzsvēris, ka Teherānas režīma rokās nedrīkst nonākt pasaules bīstamākie ieroči.
"Šis slepkavnieciskais teroristu režīms nedrīkst iegūt kodolieročus, kas tam ļautu apdraudēt visu cilvēci," pavēstīja Netanjahu. Neoficiāli zināms, ka pašas Izraēlas rīcībā ir kodolieroči, bet tā nekad nav tos pielietojusi.
"Pēdējos mēnešos tirāni Irānā centušies atjaunot savas raķešu un kodolspējas un paslēpt to visu pazemē, kur mēs nevarētu viņiem uzbrukt. Ja mēs neapturēsim viņus tagad, viņi kļūs neievainojami. Viņu pārstāvji neauglīgajās sarunās tikai cenšas vilkt laiku," apgalvo Izraēlas premjers.
Netanjahu licis noprast, ka Izraēla un ASV cer izraisīt Irānas tautas sacelšanos, lai gāztu islāma fundamentālistu režīmu, kas šajā valstī valda kopš 1979. gada.
"Mūsu kopīgā rīcība radīs apstākļus drosmīgajai Irānas tautai pašai lemt par savu likteni," vēsta Netanjahu.
Uz režīma maiņu savā runā aicināja arī Tramps. "Kad mēs būsim pabeiguši, pārņemiet savu valdību. Tā būs jūsu rokās. Iespējams, šī ir jūsu vienīgā iespēja vairāku paaudžu laikā."

Sarunā ar laikrakstu "The Washington Post" Tramps izteicies, ka viņa mērķis ir panākt "brīvību Irānas tautai". ASV opozīcijā esošās Demokrātu partijas politiķi tikmēr izteikuši iebildumus, ka Tramps šo karu sācis bez Kongresa piekrišanas. Demokrātu senatore Elisa Slotkina norāda, ka Tramps nav izklāstījis operācijas mērķus un Irānas radītos draudus, kas attaisnotu risku izraisīt plašāka mēroga karu reģionā. "Un viņš nav sekojis Konstitūcijai un cēlis šo jautājumu Kongresa priekšā, pirms iesaistīt mūsu nāciju karā," secina Slotkina.
Bijušā monarha dēls cer uz Irānas tautas sacelšanos
Trampa sākto militāro kampaņu apsveica arī viens no Irānas opozīcijas līderiem, gāzta monarha dēls Reza Pehlevī. Arī viņš mudināja Irānas iedzīvotājus pagaidām palikt mājās un piebilda, ka drīzumā pienāks brīdis, kad viņi varēs atgriezties ielās.
"Mūsu priekšā ir liktenīgs brīdis. Palīdzība, ko ASV prezidents ir solījis drosmīgiem Irānas iedzīvotājiem, ir atnākusi. Tā ir humāna intervence, kas vērsta pret Islāma Republiku, tās represīvo aparātu un nāves mašīnu, nevis Irānas valsti vai tās lielisko tautu.
Bet par spīti šādai palīdzībai, galīgo uzvaru mums būs jānodrošina pašiem. Tie būsim mēs, Irānas iedzīvotāji, kuri pabeigs šo uzdevumu noslēguma cīņā. Drīz pienāks laiks atgriezties ielās," solīja Pehlevī.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Irānas vadība ir atslēgusi valstī pieeju internetam. Līdzīgi varasiestādes rīkojās arī gada sākumā notikušo masu protestu laikā. Paredzot, ka tas var notikt, Pehlevī sacīja, ka viņš sasniegs iedzīvotājus pa radio viļņiem.
Irāna veic atbildes triecienus pret ASV bāzēm Persijas līča reģionā
ASV amatpersonas telekanālam CNN apstiprinājušas, ka ASV spēki veikuši triecienus pret Irānu. Galvenokārt tie vērsti pret militāriem mērķiem. Izraēlas amatpersonas vēsta, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ajatollu Hāmenejī, prezidentu Masudu Pezeškiānu un citiem. Tomēr pašlaik nav ziņu, ka kāds no viņiem būtu cietis triecienos.
Irānas ārlietu ministrs Aragči paziņojis, ka Trampa un Netanjahu sāktais karš pret Irānu esot absolūti neizprovocēts un nelikumīgs.
"Tramps ir pārvērtis saukli "Amerika pirmajā vietā" par "Izraēla pirmajā vietā", kas vienmēr nozīmē "Amerika pēdējā vietā". Mūsu spēcīgie Bruņotie spēki ir gatavojušies šai dienai un parādīs agresoriem mācību, kādu tie ir pelnījuši," brīdina Aragči.
Atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, CNN vēsta, ka ASV triecieni pret Irānu varētu turpināties vairākas dienas.
ASV kara lidmašīnas pacēlušās no amerikāņu karabāzēm Tuvo Austrumu reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Reaģējot uz uzbrukumu, Irāna varētu mēģināt veikt atbildes triecienus. Pienāk ziņas par sprādzieniem Bahreinā, AAE, Kuveitā un Katarā, kur izvietotas ASV militārās bāzes.
AAE varasiestādes informē, ka notriektās raķetes atlūzas nokritušas Abū Dabī rajonā, kur gājis bojā viens cilvēks. Tāpat tiek ziņots, ka pēc trieciena Dubaijā aizdegusies pieczvaigžņu viesnīca.
Irāna arīdzan draudējusi slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa visu pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Tas varētu izraisīt naftas cenu kāpumu, kas gaidāms jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī konflikta izraisīto satricinājumu ar naftas resursiem bagātajā reģionā.
2025. gada jūnijā Izraēla jau veica triecienus pa Irānas kodolprogrammas objektiem; šiem triecieniem nedaudz vēlāk pievienojās arī ASV. Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts tolaik ilga 12 dienas un noslēdzās ar pamieru. Taču pēdējā laikā konflikts atkal ir saasinājies. ASV amatpersonas izteikušās, ka šoreiz triecieni pret Irānu varētu būt daudz smagāki nekā pagājušā gada jūnijā.]]>
Šodien, 8:53
Papildināts šodien, 19:45
Pasaulē
Autori: Ģirts Kasparāns (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktors), Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Paula Markusa (LTV Ziņu dienests)
Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu sestdien no rīta paziņojis, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā.
ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai
00:00 / 03:22
Lejuplādēt
Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
ĪSUMĀ:
ASV un Izraēlas spēki sestdien sākuši triecienus pret mērķiem Irānā.
Irānas mediji ziņo, ka viena no Izraēlas raķetēm trāpījusi meiteņu skolai, nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku.
Irānas ārlietu ministrs šo karu nosaucis par "absolūti neizprovocētu un nelikumīgu".
ASV un Izraēlas līderi uzsver, ka uzbrukums tiek veikts pašaizsardzības nolūkos.
Tramps un Netanjahu norāda, ka nedrīkst pieļaut kodolieroču nonākšanu Teherānas režīma rīcībā.
Triecieni galvenokārt vērsti pret militāriem objektiem un Irānas līderu rezidencēm.
Tramps paudis cerību, ka Irānas tauta sacelsies un gāzīs kopš 1979. gada valdošo režīmu.
Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.
Irāna draud slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Paredzams, ka karadarbība izraisīs naftas cenu kāpumu.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļojumiem uz Izraēlu un Irānu.
Lidsabiedrība "airBaltic" uz laiku apturējusi lidojumus uz Telavivu un Dubaiju.
Kā ziņo Irānas mediji, galvaspilsētas Teherānas centrā dzirdami sprādzieni. Tie dzirdami arī Irānas augstākā garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidences tuvumā. Irānas amatpersonas tikmēr apgalvo, ka Hāmenejī pašlaik neuzturas galvaspilsētā. Irānas mediji ziņo, ka triecieni veikti pret vēl četrām Irānas pilsētām.
Irānas amatpersonas vēsta, ka Izraēlas raķete esot trāpījusi meiteņu skolai valsts dienvidu pilsētā Minabā, kur nogalināti vismaz 85 cilvēki, vēl vairāk nekā 90 ievainoti. CNN ziņo, ka skola atrodas tikai ap 60 m attālumā no Irānas militārās bāzes. Agrāk šī ēka bijusi daļa no militārā kompleksa, bet vismaz kopš 2016. gada esot nošķirta no tā.
Irānas ārlietu ministrs Abāss Aragči paziņojis, ka triecienos varētu būt nogalināti viens vai divi Irānas spēku komandieri, bet ājatolla Hāmenejī esot dzīvs.
Irāna palaidusi raķetes uz Izraēlu
Izraēlā tikmēr izsludināts ārkārtas stāvoklis, rēķinoties ar iespējamo Irānas atbildes triecienu, kurā Irāna izmantojusi raķetes un dronus. Izraēlas armija vēsta, ka Irāna ir palaidusi raķetes uz Izraēlu, bet tās tiekot pārtvertas. Apšaudēs viegli ievainoti 89 Izraēlas iedzīvotāji.
Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvajos Austrumos, tostarp raķešu apšaudes un gaisa telpu slēgšanu, Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina visus ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas.
Latvijas valstspiederīgie, kuri jau uzturas Izraēlā, aicināti uzturēties patvertņu tuvumā un sekot varas iestāžu norādījumiem.

Tramps un Netanjahu: Irānas režīms nedrīkst iegūt kodolieročus

ASV prezidents Donalds Tramps ir izplatījis video paziņojumu, kurā apstiprina, ka ASV spēki ir sākuši militārās operācijas pret Irānu.
"Mūsu mērķis ir aizsargāt Amerikas tautu, likvidējot draudus, ko rada Irānas režīms – ļaunu un briesmīgu cilvēku grupējums," pavēstīja Tramps.
"Mēs iznīcināsim viņu raķetes un nolīdzināsim līdz ar zemi viņu raķešu industriju," brīdina Tramps.
"Irāna ir lielākā terorisma atbalstītāja pasaulē, un nesen nogalināja desmitiem tūkstošu savu pilsoņu, kad viņi izgāja ielās, lai protestētu.
ASV politika vienmēr, it sevišķi manas valdības laikā, ir noteikusi, ka šis teroristiskais režīms nekad nedrīkst iegūt kodolieročus. Es atkārtošu vēlreiz: viņi nekad nedrīkst iegūt kodolieročus," uzsvēra Tramps.
Arī Izraēlas premjers Netanjahu savā paziņojumā uzsvēris, ka Teherānas režīma rokās nedrīkst nonākt pasaules bīstamākie ieroči.
"Šis slepkavnieciskais teroristu režīms nedrīkst iegūt kodolieročus, kas tam ļautu apdraudēt visu cilvēci," pavēstīja Netanjahu. Neoficiāli zināms, ka pašas Izraēlas rīcībā ir kodolieroči, bet tā nekad nav tos pielietojusi.
"Pēdējos mēnešos tirāni Irānā centušies atjaunot savas raķešu un kodolspējas un paslēpt to visu pazemē, kur mēs nevarētu viņiem uzbrukt. Ja mēs neapturēsim viņus tagad, viņi kļūs neievainojami. Viņu pārstāvji neauglīgajās sarunās tikai cenšas vilkt laiku," apgalvo Izraēlas premjers.
Netanjahu licis noprast, ka Izraēla un ASV cer izraisīt Irānas tautas sacelšanos, lai gāztu islāma fundamentālistu režīmu, kas šajā valstī valda kopš 1979. gada.
"Mūsu kopīgā rīcība radīs apstākļus drosmīgajai Irānas tautai pašai lemt par savu likteni," vēsta Netanjahu.
Uz režīma maiņu savā runā aicināja arī Tramps. "Kad mēs būsim pabeiguši, pārņemiet savu valdību. Tā būs jūsu rokās. Iespējams, šī ir jūsu vienīgā iespēja vairāku paaudžu laikā."

Sarunā ar laikrakstu "The Washington Post" Tramps izteicies, ka viņa mērķis ir panākt "brīvību Irānas tautai". ASV opozīcijā esošās Demokrātu partijas politiķi tikmēr izteikuši iebildumus, ka Tramps šo karu sācis bez Kongresa piekrišanas. Demokrātu senatore Elisa Slotkina norāda, ka Tramps nav izklāstījis operācijas mērķus un Irānas radītos draudus, kas attaisnotu risku izraisīt plašāka mēroga karu reģionā. "Un viņš nav sekojis Konstitūcijai un cēlis šo jautājumu Kongresa priekšā, pirms iesaistīt mūsu nāciju karā," secina Slotkina.
Bijušā monarha dēls cer uz Irānas tautas sacelšanos
Trampa sākto militāro kampaņu apsveica arī viens no Irānas opozīcijas līderiem, gāzta monarha dēls Reza Pehlevī. Arī viņš mudināja Irānas iedzīvotājus pagaidām palikt mājās un piebilda, ka drīzumā pienāks brīdis, kad viņi varēs atgriezties ielās.
"Mūsu priekšā ir liktenīgs brīdis. Palīdzība, ko ASV prezidents ir solījis drosmīgiem Irānas iedzīvotājiem, ir atnākusi. Tā ir humāna intervence, kas vērsta pret Islāma Republiku, tās represīvo aparātu un nāves mašīnu, nevis Irānas valsti vai tās lielisko tautu.
Bet par spīti šādai palīdzībai, galīgo uzvaru mums būs jānodrošina pašiem. Tie būsim mēs, Irānas iedzīvotāji, kuri pabeigs šo uzdevumu noslēguma cīņā. Drīz pienāks laiks atgriezties ielās," solīja Pehlevī.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Irānas vadība ir atslēgusi valstī pieeju internetam. Līdzīgi varasiestādes rīkojās arī gada sākumā notikušo masu protestu laikā. Paredzot, ka tas var notikt, Pehlevī sacīja, ka viņš sasniegs iedzīvotājus pa radio viļņiem.
Irāna veic atbildes triecienus pret ASV bāzēm Persijas līča reģionā
ASV amatpersonas telekanālam CNN apstiprinājušas, ka ASV spēki veikuši triecienus pret Irānu. Galvenokārt tie vērsti pret militāriem mērķiem. Izraēlas amatpersonas vēsta, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ajatollu Hāmenejī, prezidentu Masudu Pezeškiānu un citiem. Tomēr pašlaik nav ziņu, ka kāds no viņiem būtu cietis triecienos.
Irānas ārlietu ministrs Aragči paziņojis, ka Trampa un Netanjahu sāktais karš pret Irānu esot absolūti neizprovocēts un nelikumīgs.
"Tramps ir pārvērtis saukli "Amerika pirmajā vietā" par "Izraēla pirmajā vietā", kas vienmēr nozīmē "Amerika pēdējā vietā". Mūsu spēcīgie Bruņotie spēki ir gatavojušies šai dienai un parādīs agresoriem mācību, kādu tie ir pelnījuši," brīdina Aragči.
Atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, CNN vēsta, ka ASV triecieni pret Irānu varētu turpināties vairākas dienas.
ASV kara lidmašīnas pacēlušās no amerikāņu karabāzēm Tuvo Austrumu reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Reaģējot uz uzbrukumu, Irāna varētu mēģināt veikt atbildes triecienus. Pienāk ziņas par sprādzieniem Bahreinā, AAE, Kuveitā un Katarā, kur izvietotas ASV militārās bāzes.
AAE varasiestādes informē, ka notriektās raķetes atlūzas nokritušas Abū Dabī rajonā, kur gājis bojā viens cilvēks. Tāpat tiek ziņots, ka pēc trieciena Dubaijā aizdegusies pieczvaigžņu viesnīca.
Irāna arīdzan draudējusi slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa visu pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Tas varētu izraisīt naftas cenu kāpumu, kas gaidāms jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī konflikta izraisīto satricinājumu ar naftas resursiem bagātajā reģionā.
2025. gada jūnijā Izraēla jau veica triecienus pa Irānas kodolprogrammas objektiem; šiem triecieniem nedaudz vēlāk pievienojās arī ASV. Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts tolaik ilga 12 dienas un noslēdzās ar pamieru. Taču pēdējā laikā konflikts atkal ir saasinājies. ASV amatpersonas izteikušās, ka šoreiz triecieni pret Irānu varētu būt daudz smagāki nekā pagājušā gada jūnijā.]]> <![CDATA[Pieminot 4 pastāvīgas militāras agresijas gadus ...]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=955 Tue, 24 Feb 2026 20:48:58 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=955
Citāts:Kremlis Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas ārpolitikā: no mēģinājumiem sadarboties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt "norobežošanos no Rietumiem", kā to Vladimirs Putins formulēja savā 2007. gada 10. februāra Minhenes runā.

Un tāds iekšpolitikas saspīlējums Ukrainā turpinājās, līdz noveda pie "Maidana"

Citāts:Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī. Janukovičs atkāpās no prezidenta amata, Mikolas Azarova valdību atlaida un valdošās partijas galvenie pārstāvji aizbēga uz Krieviju. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva Augstākās Radas priekšsēdētājs Oleksandrs Turčinovs. Krievijas vadība to raksturoja kā valsts apvērsumu.

uz ko sekoja jau pārdomātas operācijas, kā "Krimas okupācija"

Citāts:Krievijas īstenStarpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.[15] Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.otā Krimas okupācijas operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms Eiromaidana uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām "Krievu bloks" un "Krievu vienotība" sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja "Krimas pašaizsardzības kustību". 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma Krimas Autonomās Republikas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien "zaļie cilvēciņi" ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.

un "Donbsa karš"
Citāts:17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta mobilizācija.
No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas Doneckas apgabala pilsētās: Slovjanskā, Kramatorskā, Artemivskā (tagad Bahmuta), Limanā, Družkivkā, Makijivkā, Mariupolē un Horļivkā.
2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga pretterorisma operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai "apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu" Ukrainas austrumu reģionos.
Praktiski ar "Krimas okupāciju" un "Donbasa karu" sākās militārā fāze, kuras laikā Krievijas Federācija izlikās esam "trešā puse", nespējot paskaidrot, kas tad īsti ir "otrā puse".

Citāts:Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

Protams, ka šāds militārs konflikts Ukrainas austrumos, radikalizēja ukrainas sabiedrību un modināja uz pretošanās domām pret Krievijas Federācijas jaukšanās Ukrainas iekšējās lietās, kas bija absolūti pret Krievijas Federācijas ārpolitiskajām interesēm, ko Krievijas Federācija izlēma atrisināt ar vienu izšķirīgu militāru triecienu.

Citāts:Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles uzsāka Krievijas Bruņotie spēki, kas kopš 2021. gada marta lielā skaitā bija izvietoti netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republiku (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī, un to neatkarības atzīšana visa Doneckas un Luhanskas apgabala robežās dienu vēlāk.
24. februārī 5:50 pēc Maskavas laika (UTC+3) Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem Kijivā, Harkivā un Dņipro un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.[12] Vienlaikus DTR un LTR bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.

citāti no vikipēdijas raksta par Krievijas - Ukrainas karu.]]>
Citāts:Kremlis Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas ārpolitikā: no mēģinājumiem sadarboties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt "norobežošanos no Rietumiem", kā to Vladimirs Putins formulēja savā 2007. gada 10. februāra Minhenes runā.

Un tāds iekšpolitikas saspīlējums Ukrainā turpinājās, līdz noveda pie "Maidana"

Citāts:Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī. Janukovičs atkāpās no prezidenta amata, Mikolas Azarova valdību atlaida un valdošās partijas galvenie pārstāvji aizbēga uz Krieviju. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva Augstākās Radas priekšsēdētājs Oleksandrs Turčinovs. Krievijas vadība to raksturoja kā valsts apvērsumu.

uz ko sekoja jau pārdomātas operācijas, kā "Krimas okupācija"

Citāts:Krievijas īstenStarpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.[15] Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.otā Krimas okupācijas operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms Eiromaidana uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām "Krievu bloks" un "Krievu vienotība" sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja "Krimas pašaizsardzības kustību". 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma Krimas Autonomās Republikas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien "zaļie cilvēciņi" ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.

un "Donbsa karš"
Citāts:17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta mobilizācija.
No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas Doneckas apgabala pilsētās: Slovjanskā, Kramatorskā, Artemivskā (tagad Bahmuta), Limanā, Družkivkā, Makijivkā, Mariupolē un Horļivkā.
2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga pretterorisma operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai "apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu" Ukrainas austrumu reģionos.
Praktiski ar "Krimas okupāciju" un "Donbasa karu" sākās militārā fāze, kuras laikā Krievijas Federācija izlikās esam "trešā puse", nespējot paskaidrot, kas tad īsti ir "otrā puse".

Citāts:Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

Protams, ka šāds militārs konflikts Ukrainas austrumos, radikalizēja ukrainas sabiedrību un modināja uz pretošanās domām pret Krievijas Federācijas jaukšanās Ukrainas iekšējās lietās, kas bija absolūti pret Krievijas Federācijas ārpolitiskajām interesēm, ko Krievijas Federācija izlēma atrisināt ar vienu izšķirīgu militāru triecienu.

Citāts:Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles uzsāka Krievijas Bruņotie spēki, kas kopš 2021. gada marta lielā skaitā bija izvietoti netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republiku (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī, un to neatkarības atzīšana visa Doneckas un Luhanskas apgabala robežās dienu vēlāk.
24. februārī 5:50 pēc Maskavas laika (UTC+3) Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem Kijivā, Harkivā un Dņipro un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.[12] Vienlaikus DTR un LTR bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.

citāti no vikipēdijas raksta par Krievijas - Ukrainas karu.]]> <![CDATA[Vjetnama]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=952 Sat, 21 Feb 2026 17:18:55 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=952 Ar Reuters
21. februāris, 20263:40 GMT+2Atjaunināts pirms 15 stundām 

Saskaņā ar sarunu kopsavilkumu, kas publicēts Vjetnamas valdības ziņu vietnē, prezidents Donalds Tramps piektdien tikās ar Vjetnamas līderi To Lamu un sacīja, ka strādās, lai svītrotu Hanoju no to valstu sarakstiem, kurām ir ierobežota piekļuve ASV progresīvajām tehnoloģijām.
Pirmā abu oficiālā klātienes tikšanās notika Baltajā namā pēc tam, kad Vjetnamas valdošās komunistiskās partijas vadītājs piedalījās Miera padomes atklāšanas sanāksmē Vašingtonā. 
Tikšanās notika pēc paziņojuma par darījumiem vairāk nekā 30 miljardu dolāru vērtībā, saskaņā ar kuriem Vjetnamas aviosabiedrības iegādāsies 90 lidmašīnas no ASV lidmašīnu ražotāja Boeing (BA.N), atver jaunu cilni.
Tramps piektdien paziņoja par tūlītēju jaunu 10% tarifu noteikšanu lielākajai daļai importa no visām valstīm pēc tam, kad Augstākā tiesa atcēla dažus viņa iepriekš noteiktos stingros tarifus.

Gram Slattery un Trevor Hunnicutt ziņojumi; Khanh Vu un Francesco Guarascio papildu ziņojumi Hanojā; Montāžas autori Deivids Ljunggrēns un Kima Kogila 
https://www.reuters.com/business/aerospa...026-02-21/]]> Ar Reuters
21. februāris, 20263:40 GMT+2Atjaunināts pirms 15 stundām 

Saskaņā ar sarunu kopsavilkumu, kas publicēts Vjetnamas valdības ziņu vietnē, prezidents Donalds Tramps piektdien tikās ar Vjetnamas līderi To Lamu un sacīja, ka strādās, lai svītrotu Hanoju no to valstu sarakstiem, kurām ir ierobežota piekļuve ASV progresīvajām tehnoloģijām.
Pirmā abu oficiālā klātienes tikšanās notika Baltajā namā pēc tam, kad Vjetnamas valdošās komunistiskās partijas vadītājs piedalījās Miera padomes atklāšanas sanāksmē Vašingtonā. 
Tikšanās notika pēc paziņojuma par darījumiem vairāk nekā 30 miljardu dolāru vērtībā, saskaņā ar kuriem Vjetnamas aviosabiedrības iegādāsies 90 lidmašīnas no ASV lidmašīnu ražotāja Boeing (BA.N), atver jaunu cilni.
Tramps piektdien paziņoja par tūlītēju jaunu 10% tarifu noteikšanu lielākajai daļai importa no visām valstīm pēc tam, kad Augstākā tiesa atcēla dažus viņa iepriekš noteiktos stingros tarifus.

Gram Slattery un Trevor Hunnicutt ziņojumi; Khanh Vu un Francesco Guarascio papildu ziņojumi Hanojā; Montāžas autori Deivids Ljunggrēns un Kima Kogila 
https://www.reuters.com/business/aerospa...026-02-21/]]> <![CDATA[Tren de Aragua]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=934 Thu, 01 Jan 2026 23:00:22 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=934 Tren de Aragua ir starptautiska noziedzīga banda, kas radusies Venecuēlā un pēdējos gados kļuvusi par nopietnu drošības problēmu vairākās Latīņamerikas valstīs un arī ārpus reģiona.
Galvenais īsumā:
  • Izcelsme: Banda izveidojās ap 2014.–2015. gadu Venecuēlā, Tocorón cietumā Aragua štatā. Tā ir klasisks piemērs tam, kā cietuma banda pārauga ārpus cietuma sienām.
  • Nosaukums: “Tren” (vilciens) simbolizē organizētu, disciplinētu struktūru; “Aragua” – izcelsmes reģionu.
  • Struktūra: Hierarhiska, ar centrālu vadību (ilgu laiku saistīta ar līderi, iesauktu “Niño Guerrero”), bet ar autonomām šūnām dažādās valstīs.
  • Darbības veidi:
    • narkotiku tirdzniecība
    • cilvēku kontrabanda un cilvēku tirdzniecība
    • izspiešana
    • nolaupīšanas
    • slepkavības pēc pasūtījuma
    • nelegāla ieguves (īpaši zelta) kontrole
  • Ģeogrāfiskā izplatība: Papildus Venecuēlai – Kolumbija, Peru, Čīle, Ekvadora, Brazīlija, kā arī ziņots par klātbūtni ASV un dažās Eiropas valstīs. Izplešanos veicināja Venecuēlas migrācijas krīze.
  • Īpaša iezīme: Spēja pārņemt kontroli pār teritorijām un nelegāliem tirgiem, sadarbojoties vai konkurējot ar vietējām bandām.
  • Valstu reakcija: Vairākas valdības to ir pasludinājušas par nopietnu transnacionālu draudu; Venecuēlā 2023. gadā notika liela operācija pret Tocorón cietumu, taču banda pilnībā nepazuda.
Kopējais vērtējums:
Tren de Aragua tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām Venecuēlas izcelsmes noziedzīgajām organizācijām, jo tā apvieno cietuma bandu brutalitāti ar starptautiska tīkla elastību.

Ar Tren de Aragua ir saistītas vairākas konkrētas personas, lai gan jāņem vērā, ka informācija bieži balstās uz izlūkdatiem un kriminālizmeklēšanām, nevis publiskām tiesas spriedumu detaļām.
Zināmākās personas
Héctor Rusthenford Guerrero Flores
– pazīstams kā “Niño Guerrero”
  • Ilgstoši uzskatīts par bandas galveno līderi.
  • Vadīja organizāciju no Tocorón cietuma, kas faktiski darbojās kā bandas štābs.
  • Saistīts ar bandas paplašināšanos ārpus Venecuēlas.
  • Pēc 2023. gada operācijas pret Tocorón viņa atrašanās vieta ilgi bija neskaidra, kas tikai pastiprināja mītu par viņa ietekmi.
“El Tren” / “El Guaro” / “Larry Changa” (iesaukas)
  • Reģionālie komandieri vai dibinātāji, kas pārvaldīja bandas darbību konkrētās valstīs vai maršrutos.
  • Daži no viņiem ir arestēti Kolumbijā, Čīlē vai Peru, citi – nogalināti bandu konfliktos.
Vidējā līmeņa vadītāji (“pranes”)
  • Cietumu hierarhijas līderi, kas kontrolēja:
    • izspiešanu,
    • cilvēku tirdzniecību,
    • narkotiku maršrutus.
  • Šī līmeņa personas bieži ir labāk dokumentētas vietējo policiju lietās nekā augstākā vadība.
Svarīgs konteksts
  • Banda reti izmanto publiski zināmas “sejas”, atšķirībā no klasiskajiem narkokarteļiem.
  • Vadība ir decentralizēta — konkrēta persona var tikt aizturēta, bet tīkls turpina darboties.
  • Dažās valstīs tiek izmeklētas arī saiknes ar korumpētiem amatpersonu pārstāvjiem, taču šīs lietas parasti ir ļoti sensitīvas.
Kopsavilkums
Ir zināmi konkrēti līderi un komandieri, bet Tren de Aragua spēks slēpjas nevis vienā personā, bet struktūrā, kas spēj ātri aizvietot zaudētos cilvēkus.

Venecuēlas valsts attieksme pret Tren de Aragua ir bijusi pretrunīga un mainīga, un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc banda spēja izaugt tik spēcīga.
Vēsturiski (aptuveni līdz 2022. gadam)
  • Ilgstoša tolerance un kontroles trūkums:
    Valsts faktiski zaudēja kontroli pār daļu cietumu, tostarp Tocorón, kur Tren de Aragua izveidoja paralēlu varu.
  • “Pranu” sistēma:
    Cietumos valdīja neoficiāli līderi (pranes), ar kuriem iestādes bieži klusējot sadzīvoja, lai izvairītos no dumpjiem.
  • Noliegums publiskajā telpā:
    Valdība gadiem ilgi minimizēja vai noliedza, ka Tren de Aragua ir transnacionāls drauds, bieži uzsverot, ka ārvalstīs notiekošais tiek “politizēts”.
Pagrieziena punkts – 2023. gads
  • Militāri–policijas operācija Tocorón cietumā:
    Tika iesaistīti tūkstošiem drošības spēku, konfiscēti ieroči, slēgta bandas “bāze”.
  • Oficiālā retorika mainījās:
    Valsts sāka publiski atzīt bandas bīstamību un pasniegt operāciju kā suverenitātes atjaunošanu.
  • Taču: galvenie līderi (t.sk. “Niño Guerrero”) netika publiski notverti, kas radīja šaubas par operācijas pilnīgu efektivitāti.
Pašreizējā attieksme (kopumā)
  • Oficiāli:
    Tren de Aragua tiek uzskatīta par noziedzīgu organizāciju, pret kuru vērstas drošības operācijas.
  • Praktiski:
    • Fokusēšanās pārsvarā uz iekšējo kontroli, mazāk – uz starptautisku sadarbību.
    • Ierobežota informācijas apmaiņa ar citām valstīm.
    • Kritiķi norāda uz selektīvu tiesiskumu un strukturālām problēmām policijā un tiesu sistēmā.
Kopsavilkums
Venecuēlas valsts:
  • ļāva bandai izaugt (pasivitāte + cietumu sabrukums),
  • vēlāk reaģēja ar spēku,
  • bet nav pilnībā demonstrējusi, ka spēj ilgtermiņā izjaukt šādas struktūras.
]]> Tren de Aragua ir starptautiska noziedzīga banda, kas radusies Venecuēlā un pēdējos gados kļuvusi par nopietnu drošības problēmu vairākās Latīņamerikas valstīs un arī ārpus reģiona.
Galvenais īsumā:
  • Izcelsme: Banda izveidojās ap 2014.–2015. gadu Venecuēlā, Tocorón cietumā Aragua štatā. Tā ir klasisks piemērs tam, kā cietuma banda pārauga ārpus cietuma sienām.
  • Nosaukums: “Tren” (vilciens) simbolizē organizētu, disciplinētu struktūru; “Aragua” – izcelsmes reģionu.
  • Struktūra: Hierarhiska, ar centrālu vadību (ilgu laiku saistīta ar līderi, iesauktu “Niño Guerrero”), bet ar autonomām šūnām dažādās valstīs.
  • Darbības veidi:
    • narkotiku tirdzniecība
    • cilvēku kontrabanda un cilvēku tirdzniecība
    • izspiešana
    • nolaupīšanas
    • slepkavības pēc pasūtījuma
    • nelegāla ieguves (īpaši zelta) kontrole
  • Ģeogrāfiskā izplatība: Papildus Venecuēlai – Kolumbija, Peru, Čīle, Ekvadora, Brazīlija, kā arī ziņots par klātbūtni ASV un dažās Eiropas valstīs. Izplešanos veicināja Venecuēlas migrācijas krīze.
  • Īpaša iezīme: Spēja pārņemt kontroli pār teritorijām un nelegāliem tirgiem, sadarbojoties vai konkurējot ar vietējām bandām.
  • Valstu reakcija: Vairākas valdības to ir pasludinājušas par nopietnu transnacionālu draudu; Venecuēlā 2023. gadā notika liela operācija pret Tocorón cietumu, taču banda pilnībā nepazuda.
Kopējais vērtējums:
Tren de Aragua tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām Venecuēlas izcelsmes noziedzīgajām organizācijām, jo tā apvieno cietuma bandu brutalitāti ar starptautiska tīkla elastību.

Ar Tren de Aragua ir saistītas vairākas konkrētas personas, lai gan jāņem vērā, ka informācija bieži balstās uz izlūkdatiem un kriminālizmeklēšanām, nevis publiskām tiesas spriedumu detaļām.
Zināmākās personas
Héctor Rusthenford Guerrero Flores
– pazīstams kā “Niño Guerrero”
  • Ilgstoši uzskatīts par bandas galveno līderi.
  • Vadīja organizāciju no Tocorón cietuma, kas faktiski darbojās kā bandas štābs.
  • Saistīts ar bandas paplašināšanos ārpus Venecuēlas.
  • Pēc 2023. gada operācijas pret Tocorón viņa atrašanās vieta ilgi bija neskaidra, kas tikai pastiprināja mītu par viņa ietekmi.
“El Tren” / “El Guaro” / “Larry Changa” (iesaukas)
  • Reģionālie komandieri vai dibinātāji, kas pārvaldīja bandas darbību konkrētās valstīs vai maršrutos.
  • Daži no viņiem ir arestēti Kolumbijā, Čīlē vai Peru, citi – nogalināti bandu konfliktos.
Vidējā līmeņa vadītāji (“pranes”)
  • Cietumu hierarhijas līderi, kas kontrolēja:
    • izspiešanu,
    • cilvēku tirdzniecību,
    • narkotiku maršrutus.
  • Šī līmeņa personas bieži ir labāk dokumentētas vietējo policiju lietās nekā augstākā vadība.
Svarīgs konteksts
  • Banda reti izmanto publiski zināmas “sejas”, atšķirībā no klasiskajiem narkokarteļiem.
  • Vadība ir decentralizēta — konkrēta persona var tikt aizturēta, bet tīkls turpina darboties.
  • Dažās valstīs tiek izmeklētas arī saiknes ar korumpētiem amatpersonu pārstāvjiem, taču šīs lietas parasti ir ļoti sensitīvas.
Kopsavilkums
Ir zināmi konkrēti līderi un komandieri, bet Tren de Aragua spēks slēpjas nevis vienā personā, bet struktūrā, kas spēj ātri aizvietot zaudētos cilvēkus.

Venecuēlas valsts attieksme pret Tren de Aragua ir bijusi pretrunīga un mainīga, un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc banda spēja izaugt tik spēcīga.
Vēsturiski (aptuveni līdz 2022. gadam)
  • Ilgstoša tolerance un kontroles trūkums:
    Valsts faktiski zaudēja kontroli pār daļu cietumu, tostarp Tocorón, kur Tren de Aragua izveidoja paralēlu varu.
  • “Pranu” sistēma:
    Cietumos valdīja neoficiāli līderi (pranes), ar kuriem iestādes bieži klusējot sadzīvoja, lai izvairītos no dumpjiem.
  • Noliegums publiskajā telpā:
    Valdība gadiem ilgi minimizēja vai noliedza, ka Tren de Aragua ir transnacionāls drauds, bieži uzsverot, ka ārvalstīs notiekošais tiek “politizēts”.
Pagrieziena punkts – 2023. gads
  • Militāri–policijas operācija Tocorón cietumā:
    Tika iesaistīti tūkstošiem drošības spēku, konfiscēti ieroči, slēgta bandas “bāze”.
  • Oficiālā retorika mainījās:
    Valsts sāka publiski atzīt bandas bīstamību un pasniegt operāciju kā suverenitātes atjaunošanu.
  • Taču: galvenie līderi (t.sk. “Niño Guerrero”) netika publiski notverti, kas radīja šaubas par operācijas pilnīgu efektivitāti.
Pašreizējā attieksme (kopumā)
  • Oficiāli:
    Tren de Aragua tiek uzskatīta par noziedzīgu organizāciju, pret kuru vērstas drošības operācijas.
  • Praktiski:
    • Fokusēšanās pārsvarā uz iekšējo kontroli, mazāk – uz starptautisku sadarbību.
    • Ierobežota informācijas apmaiņa ar citām valstīm.
    • Kritiķi norāda uz selektīvu tiesiskumu un strukturālām problēmām policijā un tiesu sistēmā.
Kopsavilkums
Venecuēlas valsts:
  • ļāva bandai izaugt (pasivitāte + cietumu sabrukums),
  • vēlāk reaģēja ar spēku,
  • bet nav pilnībā demonstrējusi, ka spēj ilgtermiņā izjaukt šādas struktūras.
]]> <![CDATA[Interneta brīvība]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=911 Thu, 13 Nov 2025 18:03:48 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=911
Vašingtona, 13. nov., LETA--AFP. Interneta brīvība pasaulē samazinājusies 15. gadu pēc kārtas, turklāt šis rādītājs ir samazinājies vairākās valstīs, kas joprojām tiek klasificētas kā brīvas, tai skaitā ASV un Vācijā, liecina ceturtdien publiskotais ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" ikgadējais pētījums.
Interneta brīvība mazinājusies 28 no 72 pētījumā aplūkotajām valstīm. 17 valstīs situācija ir uzlabojusies. Situācija Latvijā pētījumā nav apskatīta.
"Mēs konstatējam, ka represijas pastiprinās autoritārās valstīs un valstīs ar noslieci uz autoritārismu, galvenokārt tāpēc, ka šo valstu valdības uzskata, ka interneta un tiešsaistes izpausmju ierobežojumi ir līdzeklis varas saglabāšanai," norādīja viens no pētījuma autoriem Kians Vesteinsons.
Runājot par 2025. gadu, viņš atzina, ka situācija pasliktinājusies arī demokrātiskajās valstīs.
"Diemžēl Ziemeļamerikā un Rietumeiropā kopumā vērojama tendence dažās valstīs slēgt pilsonisko telpu, bet citās valstīs tiek pastiprināti ierobežojumi cilvēkiem, kas publicē naidīgu vai problemātisku saturu," skaidro "Freedom House" pētnieks.
Pētījumā vērtēta situācija no 2024. gada maija līdz 2025. gada maijam, un Savienotās Valstis šajā laika periodā interneta brīvības jomā novērtētas ar 73 punktiem no 100, kas ir zemākais rādītājs ASV vēsturē. Salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu, ASV rādītājs samazinājies par trim punktiem.
Ziņojumā arī norādīts, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir aizturējusi vairākus cilvēkus, kas nav ASV pilsoņi, par viņu izpausmēm tiešsaistē.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir solījis deportēt cilvēkus par naidīgiem izteikumiem par Izraēlu, un šie lēmumi tiek apstrīdēti tiesās.
Arī Vācijā interneta brīvības rādītājs krities par trim punktiem - līdz 74 punktiem. "Freedom House" norāda, ka Vācijā pieaug pašcenzūra, kā arī dedzīgi tiek piemēroti likumi, kas aizliedz naida runu un neslavas celšanu.
Vislielākais kritums ziņojumā reģistrēts Kenijā, kur, reaģējot uz protestiem valsts mērogā, uz īsu brīdi tika slēgts internets, kā arī Venecuēlā un Gruzijā.
Divām valstīm pazemināts vērtējums - Serbija klasificēta kā "daļēji brīva", nevis "brīva", un Nikaragva kā "nebrīva", nevis "daļēji brīva".
Vislielākais pieaugums interneta brīvībā konstatēts Bangladešā, jo jaunā valdība, kas tika izveidota pēc studentu nemieriem, atviegloja ierobežojumus.
Tikmēr Ķīnā un Mjanmā joprojām ir pasaulē visnelabvēlīgākā vide interneta brīvības ziņā, savukārt Islande ir saglabājusi savu vietu kā valsts ar vislielāko interneta brīvību.
Organizācija "Freedom House" tika dibināta Otrā pasaules kara laikā, un to vēsturiski lielā mērā finansējusi ASV valdība, taču tā darbojas neatkarīgi.
Tramps, stājoties amatā, samazināja finansējumu tiesību aizsardzības organizācijām, tostarp "Freedom House", kas bija spiesta atlaist daļu no darbiniekiem.
[*]Publicēta: 13.11.2025 19:56
[*]LETA, AFP]]>
Vašingtona, 13. nov., LETA--AFP. Interneta brīvība pasaulē samazinājusies 15. gadu pēc kārtas, turklāt šis rādītājs ir samazinājies vairākās valstīs, kas joprojām tiek klasificētas kā brīvas, tai skaitā ASV un Vācijā, liecina ceturtdien publiskotais ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" ikgadējais pētījums.
Interneta brīvība mazinājusies 28 no 72 pētījumā aplūkotajām valstīm. 17 valstīs situācija ir uzlabojusies. Situācija Latvijā pētījumā nav apskatīta.
"Mēs konstatējam, ka represijas pastiprinās autoritārās valstīs un valstīs ar noslieci uz autoritārismu, galvenokārt tāpēc, ka šo valstu valdības uzskata, ka interneta un tiešsaistes izpausmju ierobežojumi ir līdzeklis varas saglabāšanai," norādīja viens no pētījuma autoriem Kians Vesteinsons.
Runājot par 2025. gadu, viņš atzina, ka situācija pasliktinājusies arī demokrātiskajās valstīs.
"Diemžēl Ziemeļamerikā un Rietumeiropā kopumā vērojama tendence dažās valstīs slēgt pilsonisko telpu, bet citās valstīs tiek pastiprināti ierobežojumi cilvēkiem, kas publicē naidīgu vai problemātisku saturu," skaidro "Freedom House" pētnieks.
Pētījumā vērtēta situācija no 2024. gada maija līdz 2025. gada maijam, un Savienotās Valstis šajā laika periodā interneta brīvības jomā novērtētas ar 73 punktiem no 100, kas ir zemākais rādītājs ASV vēsturē. Salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu, ASV rādītājs samazinājies par trim punktiem.
Ziņojumā arī norādīts, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir aizturējusi vairākus cilvēkus, kas nav ASV pilsoņi, par viņu izpausmēm tiešsaistē.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir solījis deportēt cilvēkus par naidīgiem izteikumiem par Izraēlu, un šie lēmumi tiek apstrīdēti tiesās.
Arī Vācijā interneta brīvības rādītājs krities par trim punktiem - līdz 74 punktiem. "Freedom House" norāda, ka Vācijā pieaug pašcenzūra, kā arī dedzīgi tiek piemēroti likumi, kas aizliedz naida runu un neslavas celšanu.
Vislielākais kritums ziņojumā reģistrēts Kenijā, kur, reaģējot uz protestiem valsts mērogā, uz īsu brīdi tika slēgts internets, kā arī Venecuēlā un Gruzijā.
Divām valstīm pazemināts vērtējums - Serbija klasificēta kā "daļēji brīva", nevis "brīva", un Nikaragva kā "nebrīva", nevis "daļēji brīva".
Vislielākais pieaugums interneta brīvībā konstatēts Bangladešā, jo jaunā valdība, kas tika izveidota pēc studentu nemieriem, atviegloja ierobežojumus.
Tikmēr Ķīnā un Mjanmā joprojām ir pasaulē visnelabvēlīgākā vide interneta brīvības ziņā, savukārt Islande ir saglabājusi savu vietu kā valsts ar vislielāko interneta brīvību.
Organizācija "Freedom House" tika dibināta Otrā pasaules kara laikā, un to vēsturiski lielā mērā finansējusi ASV valdība, taču tā darbojas neatkarīgi.
Tramps, stājoties amatā, samazināja finansējumu tiesību aizsardzības organizācijām, tostarp "Freedom House", kas bija spiesta atlaist daļu no darbiniekiem.
[*]Publicēta: 13.11.2025 19:56
[*]LETA, AFP]]> <![CDATA[Irāka]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=909 Sun, 02 Nov 2025 16:47:55 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=909 https://en.wikipedia.org/wiki/2025_Iraqi...y_election
---

## 🗳️ Galvenie aspekti

* **Datums:** 2025. gada 11. novembris.
* **Vieta skaits:** 329 vietas Pārstāvju padomē.
* **Vēlēšanu sistēma:** Atkal ieviesta **proporcionālā pārstāvniecība**, izmantojot modificētu Sen-Laga metodi (Modified Sainte-Laguë method) ar dalītāju 1.7. Katra no 18 Irākas provincēm kalpo kā viens vēlēšanu apgabals.
* **Kandidāti un partijas:** Vēlēšanās piedalās 31 koalīcija, 38 politiskās partijas un vairāk nekā 70 neatkarīgie saraksti, kopā 7768 kandidāti, tai skaitā 2248 sievietes.

---

## ⚔️ Ievērojamas tendences un konteksts

* **Sadristu boikots:** Ietekmīgais šiītu garīdznieks **Moktada al-Sadrs** un viņa kustība ir paziņojuši par vēlēšanu boikotu, protestējot pret sistēmisku korupciju un ārvalstu iejaukšanos. Šī boikota rezultātā citas šiītu partijas, īpaši tās, kas ir daļa no valdošā **Šiītu koordinācijas ietvara (SCF)**, iegūs lielāku ietekmi.
* **Valdības veidošana:** Sadristu boikots, visticamāk, atvieglos un paātrinās valdības veidošanas procesu pēc vēlēšanām, salīdzinot ar 2021. gadu, kad politiskā krīze ilga gandrīz gadu.
* **Premjerministra stāvoklis:** Pašreizējais premjerministrs **Mohameds Šia al-Sudani** startē ar plašu atbalstu un tiek sagaidīts, ka viņa koalīcija iegūs ievērojamu vietu skaitu, iespējams, veidojot plašu koalīciju, kas līdzsvarotu attiecības ar ASV un Irānu.
* **Politiskā fragmentācija:** Ir vērojama gan šiītu, gan sunnītu, gan kurdu bloku **fragmentācija**, un partijas startē kā atsevišķi saraksti, kas liecina par pragmatismu pār stingru ideoloģiju. Tiek prognozēts, ka partijas pēc vēlēšanām atkal apvienosies, lai veidotu lielāko bloku.
* **Zema vēlētāju aktivitāte:** Pastāv bažas par **zemu vēlētāju aktivitāti** sabiedrības neapmierinātības un neuzticības dēļ pret politisko sistēmu un korupciju.

Vēlēšanu rezultāti noteiks turpmāko Irākas politisko stabilitāti un tās virzienu reģionālajā kontekstā.

Jā, protams. Irākas politiskā aina ir ļoti sadrumstalota, un vēlēšanās piedalās liels skaits partiju un koalīciju, kas grupējas ap trim galvenajiem etniski-sektantiskajiem blokiem: **Šiīti, Sunnīti un Kurdi**.

Šeit ir kopsavilkums par galvenajiem spēlētājiem 2025. gada vēlēšanās, ņemot vērā Sadristu kustības boikotu:

---

## 🕋 Šiītu bloks (Dominējošais spēks)

Šiītu partijas veido **Šiītu koordinācijas ietvaru (Shia Coordination Framework jeb CF)** – pašreizējo valdošo koalīciju, kas, pēc Moktada al-Sadra boikota, ir galvenais spēks. Tomēr tās startē kā atsevišķi saraksti, saglabājot iespēju pēc vēlēšanām atkal apvienoties.

* **Atjaunošanas un Attīstības koalīcija (Reconstruction and Development Coalition):**
* **Līderis:** **Mohameds Šia al-Sudani** (pašreizējais premjerministrs).
* **Ietekme:** Tiek uzskatīts par līderi. Sudani izmanto savu premjerministra amatu, lai veidotu plašu aliansi, kas piesaista arī dažus sunnītu un kurdu kandidātus.
* **Likuma valsts koalīcija (State of Law Coalition):**
* **Līderis:** **Nuri al-Maliki** (bijušais premjerministrs).
* **Ietekme:** Tradicionāls un ietekmīgs spēlētājs, kurš vēlas atgūt lielāku ietekmi un, iespējams, pats pretendēt uz premjerministra amatu.
* **Sadiqoun kustība (Sadiqoun Movement):**
* **Līderis:** **Kais al-Hazali**.
* **Ietekme:** Saistīta ar Asa'ib Ahl al-Haq (AAH) – ietekmīgu bruņotu frakciju (PMF sastāvā).
* **Badr organizācijas saraksts (Badr Organization):**
* **Līderis:** **Hadi al-Amiri**.
* **Ietekme:** Vēl viena ietekmīga frakcija, kas ir daļa no Tautas mobilizācijas spēkiem (PMF).

---

## 🕌 Sunnītu bloks

Sunnītu partijas ir sašķeltas vairākās koalīcijās, kas cīnās par sunnītu vēlētāju pārstāvību:

* **Suverenitātes alianse (Al-Siyada Alliance):**
* **Līderis:** **Hamiss al-Hanjaris**.
* **Ietekme:** Cenšas sevi pozicionēt kā galvenos sunnītu pārstāvjus.
* **Azm alianse (Azm (Determination) Alliance):**
* **Līderis:** **Mutanna al-Samarrai**.
* **Ietekme:** Ietekmīgs sunnītu politiskais spēks, kas startē kā atsevišķs bloks.
* **Hasm alianse (Hasm (Decisiveness) Alliance):**
* **Līderis:** **Tabits al-Abasi** (Aizsardzības ministrs).
* **Ietekme:** Jauns spēlētājs sunnītu ainā.

---

## ⛰️ Kurdu bloks

Kurdu partijas tradicionāli dominē Kurdistānas reģionālajā valdībā (KRG) un cīnās par 46 Kurdistānas parlamenta vietām, kā arī par ietekmi Bagdādē.

* **Kurdistānas Demokrātiskā partija (Kurdistan Democratic Party - KDP):**
* **Līderis:** **Masuds Barzani** ģimene.
* **Ietekme:** Dominējošais spēks Kurdistānā, ar ciešām attiecībām ar Turciju.
* **Kurdistānas Patriotiskā savienība (Patriotic Union of Kurdistan - PUK):**
* **Līderis:** **Bafels Talabani** (dēls).
* **Ietekme:** Otrs galvenais spēks Kurdistānā, kurš vēlas palielināt savu lomu federālajā valdībā.

---

## 💡 Citas koalīcijas un partijas

* **Alternatīvā alianse (Alternative Alliance):** Apvieno pilsoniskas un kreisās grupas, tostarp Nacionālā mājokļa kustību (National Home Movement) un Irākas Komunistisko partiju (lai gan tā ir paziņojusi par boikotu, daži tās elementi joprojām piedalās).

---

**Svarīgākā tendence:** Vairākas partijas (īpaši Šiītu koordinācijas ietvara ietvaros) startē kā **atsevišķi saraksti**, bet tiek sagaidīts, ka tās **apvienosies** pēc vēlēšanām, lai veidotu lielāko bloku un panāktu vienošanos par nākamo premjerministru.]]> https://en.wikipedia.org/wiki/2025_Iraqi...y_election
---

## 🗳️ Galvenie aspekti

* **Datums:** 2025. gada 11. novembris.
* **Vieta skaits:** 329 vietas Pārstāvju padomē.
* **Vēlēšanu sistēma:** Atkal ieviesta **proporcionālā pārstāvniecība**, izmantojot modificētu Sen-Laga metodi (Modified Sainte-Laguë method) ar dalītāju 1.7. Katra no 18 Irākas provincēm kalpo kā viens vēlēšanu apgabals.
* **Kandidāti un partijas:** Vēlēšanās piedalās 31 koalīcija, 38 politiskās partijas un vairāk nekā 70 neatkarīgie saraksti, kopā 7768 kandidāti, tai skaitā 2248 sievietes.

---

## ⚔️ Ievērojamas tendences un konteksts

* **Sadristu boikots:** Ietekmīgais šiītu garīdznieks **Moktada al-Sadrs** un viņa kustība ir paziņojuši par vēlēšanu boikotu, protestējot pret sistēmisku korupciju un ārvalstu iejaukšanos. Šī boikota rezultātā citas šiītu partijas, īpaši tās, kas ir daļa no valdošā **Šiītu koordinācijas ietvara (SCF)**, iegūs lielāku ietekmi.
* **Valdības veidošana:** Sadristu boikots, visticamāk, atvieglos un paātrinās valdības veidošanas procesu pēc vēlēšanām, salīdzinot ar 2021. gadu, kad politiskā krīze ilga gandrīz gadu.
* **Premjerministra stāvoklis:** Pašreizējais premjerministrs **Mohameds Šia al-Sudani** startē ar plašu atbalstu un tiek sagaidīts, ka viņa koalīcija iegūs ievērojamu vietu skaitu, iespējams, veidojot plašu koalīciju, kas līdzsvarotu attiecības ar ASV un Irānu.
* **Politiskā fragmentācija:** Ir vērojama gan šiītu, gan sunnītu, gan kurdu bloku **fragmentācija**, un partijas startē kā atsevišķi saraksti, kas liecina par pragmatismu pār stingru ideoloģiju. Tiek prognozēts, ka partijas pēc vēlēšanām atkal apvienosies, lai veidotu lielāko bloku.
* **Zema vēlētāju aktivitāte:** Pastāv bažas par **zemu vēlētāju aktivitāti** sabiedrības neapmierinātības un neuzticības dēļ pret politisko sistēmu un korupciju.

Vēlēšanu rezultāti noteiks turpmāko Irākas politisko stabilitāti un tās virzienu reģionālajā kontekstā.

Jā, protams. Irākas politiskā aina ir ļoti sadrumstalota, un vēlēšanās piedalās liels skaits partiju un koalīciju, kas grupējas ap trim galvenajiem etniski-sektantiskajiem blokiem: **Šiīti, Sunnīti un Kurdi**.

Šeit ir kopsavilkums par galvenajiem spēlētājiem 2025. gada vēlēšanās, ņemot vērā Sadristu kustības boikotu:

---

## 🕋 Šiītu bloks (Dominējošais spēks)

Šiītu partijas veido **Šiītu koordinācijas ietvaru (Shia Coordination Framework jeb CF)** – pašreizējo valdošo koalīciju, kas, pēc Moktada al-Sadra boikota, ir galvenais spēks. Tomēr tās startē kā atsevišķi saraksti, saglabājot iespēju pēc vēlēšanām atkal apvienoties.

* **Atjaunošanas un Attīstības koalīcija (Reconstruction and Development Coalition):**
* **Līderis:** **Mohameds Šia al-Sudani** (pašreizējais premjerministrs).
* **Ietekme:** Tiek uzskatīts par līderi. Sudani izmanto savu premjerministra amatu, lai veidotu plašu aliansi, kas piesaista arī dažus sunnītu un kurdu kandidātus.
* **Likuma valsts koalīcija (State of Law Coalition):**
* **Līderis:** **Nuri al-Maliki** (bijušais premjerministrs).
* **Ietekme:** Tradicionāls un ietekmīgs spēlētājs, kurš vēlas atgūt lielāku ietekmi un, iespējams, pats pretendēt uz premjerministra amatu.
* **Sadiqoun kustība (Sadiqoun Movement):**
* **Līderis:** **Kais al-Hazali**.
* **Ietekme:** Saistīta ar Asa'ib Ahl al-Haq (AAH) – ietekmīgu bruņotu frakciju (PMF sastāvā).
* **Badr organizācijas saraksts (Badr Organization):**
* **Līderis:** **Hadi al-Amiri**.
* **Ietekme:** Vēl viena ietekmīga frakcija, kas ir daļa no Tautas mobilizācijas spēkiem (PMF).

---

## 🕌 Sunnītu bloks

Sunnītu partijas ir sašķeltas vairākās koalīcijās, kas cīnās par sunnītu vēlētāju pārstāvību:

* **Suverenitātes alianse (Al-Siyada Alliance):**
* **Līderis:** **Hamiss al-Hanjaris**.
* **Ietekme:** Cenšas sevi pozicionēt kā galvenos sunnītu pārstāvjus.
* **Azm alianse (Azm (Determination) Alliance):**
* **Līderis:** **Mutanna al-Samarrai**.
* **Ietekme:** Ietekmīgs sunnītu politiskais spēks, kas startē kā atsevišķs bloks.
* **Hasm alianse (Hasm (Decisiveness) Alliance):**
* **Līderis:** **Tabits al-Abasi** (Aizsardzības ministrs).
* **Ietekme:** Jauns spēlētājs sunnītu ainā.

---

## ⛰️ Kurdu bloks

Kurdu partijas tradicionāli dominē Kurdistānas reģionālajā valdībā (KRG) un cīnās par 46 Kurdistānas parlamenta vietām, kā arī par ietekmi Bagdādē.

* **Kurdistānas Demokrātiskā partija (Kurdistan Democratic Party - KDP):**
* **Līderis:** **Masuds Barzani** ģimene.
* **Ietekme:** Dominējošais spēks Kurdistānā, ar ciešām attiecībām ar Turciju.
* **Kurdistānas Patriotiskā savienība (Patriotic Union of Kurdistan - PUK):**
* **Līderis:** **Bafels Talabani** (dēls).
* **Ietekme:** Otrs galvenais spēks Kurdistānā, kurš vēlas palielināt savu lomu federālajā valdībā.

---

## 💡 Citas koalīcijas un partijas

* **Alternatīvā alianse (Alternative Alliance):** Apvieno pilsoniskas un kreisās grupas, tostarp Nacionālā mājokļa kustību (National Home Movement) un Irākas Komunistisko partiju (lai gan tā ir paziņojusi par boikotu, daži tās elementi joprojām piedalās).

---

**Svarīgākā tendence:** Vairākas partijas (īpaši Šiītu koordinācijas ietvara ietvaros) startē kā **atsevišķi saraksti**, bet tiek sagaidīts, ka tās **apvienosies** pēc vēlēšanām, lai veidotu lielāko bloku un panāktu vienošanos par nākamo premjerministru.]]> <![CDATA[Putinisms]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=907 Sun, 02 Nov 2025 02:12:09 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=907 Surkovs tiek dēvēts par "Kremļa pelēko kardinālu" un "Putina Rasputinu", un viņam piedēvē lielu ietekmi uz Putina režīma veidošanos un politiku, tostarp par Putina tēla veidošanu un lēmumu ietekmēšanu. Viņš ir saistīts arī ar dažādiem Krievijas politisko kustību un partiju projektiem, piemēram, "Vienotā Krievija", un izvirzīts par Krievijas varas vertikāles un vadāmās demokrātijas arhitektu.
Turklāt Surkovs tiek apsūdzēts par Ukrainas destabilizāciju, kur viņš, kā atklājās pēc e-pasta noplūdes 2016. gadā, organizējis tādas pašpasludinātas "tautas republikas" kā Doņeckas un Luhanskas veidošanu. Viņš ir arī literāts, publicējoties ar pseidonīmu Nathan Dubovitsky.
Intervijās un ziņojumos viņš ir paudis uzskatus par Krievijas paplašināšanos un "krievu pasaules" ideoloģiju, izsakot pārliecību, ka Krievijas ietekme turpinās izplatīties plaši.
Vladislavs Surkovs ir būtiska figūra Krievijas politiskajā dzīvē, kas ir ietekmējis gan iekšpolitiku, gan ārpolitiku, īpaši attiecībā uz Ukrainu un tālākām Krievijas reģionālajām interesēm.wikipedia+2
  1. https://en.wikipedia.org/wiki/Vladislav_Surkov
  2. https://jauns.lv/raksts/arzemes/646219-b...asinasanos
  3. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...s.a118644/
  4. https://spektrs.com/tag/vladislavs-surkovs/
  5. https://www.la.lv/putinisma-arhitekti
  6. https://nra.lv/pasaule/440800-bijusais-k...gumiem.htm
  7. https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krie...s-14006906
  8. https://ir.lv/rubrika/radars/no-amata-at...ovs.177521
]]> Surkovs tiek dēvēts par "Kremļa pelēko kardinālu" un "Putina Rasputinu", un viņam piedēvē lielu ietekmi uz Putina režīma veidošanos un politiku, tostarp par Putina tēla veidošanu un lēmumu ietekmēšanu. Viņš ir saistīts arī ar dažādiem Krievijas politisko kustību un partiju projektiem, piemēram, "Vienotā Krievija", un izvirzīts par Krievijas varas vertikāles un vadāmās demokrātijas arhitektu.
Turklāt Surkovs tiek apsūdzēts par Ukrainas destabilizāciju, kur viņš, kā atklājās pēc e-pasta noplūdes 2016. gadā, organizējis tādas pašpasludinātas "tautas republikas" kā Doņeckas un Luhanskas veidošanu. Viņš ir arī literāts, publicējoties ar pseidonīmu Nathan Dubovitsky.
Intervijās un ziņojumos viņš ir paudis uzskatus par Krievijas paplašināšanos un "krievu pasaules" ideoloģiju, izsakot pārliecību, ka Krievijas ietekme turpinās izplatīties plaši.
Vladislavs Surkovs ir būtiska figūra Krievijas politiskajā dzīvē, kas ir ietekmējis gan iekšpolitiku, gan ārpolitiku, īpaši attiecībā uz Ukrainu un tālākām Krievijas reģionālajām interesēm.wikipedia+2
  1. https://en.wikipedia.org/wiki/Vladislav_Surkov
  2. https://jauns.lv/raksts/arzemes/646219-b...asinasanos
  3. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...s.a118644/
  4. https://spektrs.com/tag/vladislavs-surkovs/
  5. https://www.la.lv/putinisma-arhitekti
  6. https://nra.lv/pasaule/440800-bijusais-k...gumiem.htm
  7. https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krie...s-14006906
  8. https://ir.lv/rubrika/radars/no-amata-at...ovs.177521
]]> <![CDATA[japāna]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=900 Wed, 22 Oct 2025 08:47:57 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=900 Autors: Juka Obajaši
2025. gada 21. oktobris, plkst. 6:17 GMT+3 Atjaunināts 2025. gada 21. oktobrī
TOKIJA, 21. oktobris (Reuters) — Japānas tirdzniecības ministrs Jodži Muto otrdien, atbildot uz jautājumu par Krievijas enerģijas importu, paziņoja, ka valsts rīkosies atbilstoši savām nacionālajām interesēm, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību ar starptautisko sabiedrību.
Pagājušajā nedēļā ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka teicis Japānas finanšu ministram Kacunobu Kato, ka Trampa administrācija sagaida, ka Japāna pārtrauks importēt Krievijas enerģiju.
ASV prezidents Donalds Tramps šī mēneša beigās apmeklēs Āziju.
Tokija ir vienojusies ar citām G7 valstīm pakāpeniski pārtraukt Krievijas naftas importu, reaģējot uz Maskavas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā.
Tomēr Japāna turpina iepirkt sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no Sahalīnas-2 projekta, kas ir vitāli svarīgs Japānas enerģētiskajai drošībai, jo tas veido aptuveni 9% no tās LNG importa.
"Kopš iebrukuma Ukrainā Japāna ir pastāvīgi samazinājusi savu atkarību no Krievijas enerģijas," žurnālistiem sacīja Muto, vienlaikus atsakoties tieši komentēt Besensa izteikumus.
Viņš piebilda: "Mēs atzīstam, ka Sahalīnas-2 sašķidrinātajai dabasgāzei ir ārkārtīgi svarīga loma Japānas enerģētiskajā drošībā," norādot, ka tā veido aptuveni 3% no kopējās elektroenerģijas ražošanas.
Viņš piebilda, ka Japāna plāno uzturēt ciešu koordināciju ar starptautisko sabiedrību, tostarp G7 valstu grupu.
ASV un Eiropas spiediens uz Krievijas enerģijas pircējiem Āzijā varētu ierobežot Indijas naftas importu no decembra, kas novedīs pie lētākām piegādēm Ķīnai, savukārt Japāna, visticamāk, pagaidām neapturēs Sahalīnas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, pagājušajā nedēļā paziņoja tirdzniecības avoti un analītiķi.
Vašingtona tirdzniecības sarunu ceļā izdara spiedienu uz Ķīnu, Indiju un Japānu, lai tās samazinātu Krievijas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iepirkumus, savukārt Lielbritānija tikko ir noteikusi sankcijas Ķīnas un Indijas uzņēmumiem. Var sekot vēl citas sankcijas no Eiropas Savienības puses. Rietumvalstis apgalvo, ka Maskava izmanto savus enerģijas ieņēmumus, lai finansētu karu Ukrainā.
https://www.reuters.com/business/energy/...025-10-21/]]> Autors: Juka Obajaši
2025. gada 21. oktobris, plkst. 6:17 GMT+3 Atjaunināts 2025. gada 21. oktobrī
TOKIJA, 21. oktobris (Reuters) — Japānas tirdzniecības ministrs Jodži Muto otrdien, atbildot uz jautājumu par Krievijas enerģijas importu, paziņoja, ka valsts rīkosies atbilstoši savām nacionālajām interesēm, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību ar starptautisko sabiedrību.
Pagājušajā nedēļā ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka teicis Japānas finanšu ministram Kacunobu Kato, ka Trampa administrācija sagaida, ka Japāna pārtrauks importēt Krievijas enerģiju.
ASV prezidents Donalds Tramps šī mēneša beigās apmeklēs Āziju.
Tokija ir vienojusies ar citām G7 valstīm pakāpeniski pārtraukt Krievijas naftas importu, reaģējot uz Maskavas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā.
Tomēr Japāna turpina iepirkt sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no Sahalīnas-2 projekta, kas ir vitāli svarīgs Japānas enerģētiskajai drošībai, jo tas veido aptuveni 9% no tās LNG importa.
"Kopš iebrukuma Ukrainā Japāna ir pastāvīgi samazinājusi savu atkarību no Krievijas enerģijas," žurnālistiem sacīja Muto, vienlaikus atsakoties tieši komentēt Besensa izteikumus.
Viņš piebilda: "Mēs atzīstam, ka Sahalīnas-2 sašķidrinātajai dabasgāzei ir ārkārtīgi svarīga loma Japānas enerģētiskajā drošībā," norādot, ka tā veido aptuveni 3% no kopējās elektroenerģijas ražošanas.
Viņš piebilda, ka Japāna plāno uzturēt ciešu koordināciju ar starptautisko sabiedrību, tostarp G7 valstu grupu.
ASV un Eiropas spiediens uz Krievijas enerģijas pircējiem Āzijā varētu ierobežot Indijas naftas importu no decembra, kas novedīs pie lētākām piegādēm Ķīnai, savukārt Japāna, visticamāk, pagaidām neapturēs Sahalīnas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, pagājušajā nedēļā paziņoja tirdzniecības avoti un analītiķi.
Vašingtona tirdzniecības sarunu ceļā izdara spiedienu uz Ķīnu, Indiju un Japānu, lai tās samazinātu Krievijas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iepirkumus, savukārt Lielbritānija tikko ir noteikusi sankcijas Ķīnas un Indijas uzņēmumiem. Var sekot vēl citas sankcijas no Eiropas Savienības puses. Rietumvalstis apgalvo, ka Maskava izmanto savus enerģijas ieņēmumus, lai finansētu karu Ukrainā.
https://www.reuters.com/business/energy/...025-10-21/]]> <![CDATA[Grenlande]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=874 Sun, 31 Aug 2025 17:45:13 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=874
Autore Emma de Ruiter no AP
Publicēts 27.08.2025. - 11:54 GMT+2 • Atjaunināts 12:42

Dānija izsauca ASV sūtni pēc tam, kad tika parādīti ziņojumi, ka ar Trampu saistīti cilvēki veic "slēptās ietekmes operācijas", kuru mērķis ir vājināt tās attiecības ar Grenlandi.

Dānija trešdien izsauca ASV sūtni valstī sarunām pēc tam, kad tās nacionālā raidorganizācija ziņoja, ka vismaz trīs ar Trumpi saistīti cilvēki veic slēptās ietekmes operācijas Grenlandē, lai vājinātu Kopenhāgenas attiecības ar Ziemeļatlantijas salu.

Grenlande, daļēji autonoma Dānijas teritorija, ir bijusi ASV prezidenta Donalda Trampa teritoriālo pretenziju mērķis, kad Tramps atkārtoti apgalvoja, ka ASV ir vajadzīga tā, lai palielinātu savu drošību.

Dānija, Amerikas Savienoto Valstu NATO sabiedrotais, un Grenlande ir paziņojusi, ka sala nav paredzēta pārdošanai un nosodīja ziņojumus par ASV pulcēšanās izlūkdatu.

Sabiedrības raidorganizācija Dr citēja valdības un drošības avotus, kurus tā nenosauca, kā arī neidentificētus avotus Grenlandē un ASV savā ziņojumā.

Tā sacīja, ka tā stāsta pamatā ir informācija no kopumā astoņiem avotiem, kas uzskata, ka mērķis ir vājināt attiecības ar Dāniju no Grenlandiešu biedrības.

Dr sacīja, ka nav varējis noskaidrot, vai amerikāņi strādā pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda cita rīkojumiem.

"Mēs apzināmies, ka ārvalstu aktieri turpina izrādīt interesi par Grenlandi un tās stāvokli Dānijas karaļvalstī," teikts Dānijas ārlietu ministrs Larss Løkke Rasmussens paziņojumā, kuru pa epastu nosūtījis viņa ministrija. "Tāpēc nav pārsteidzoši, ja nākamajā laikā mēs piedzīvojam mēģinājumus ietekmēt valstības nākotni."

"Jebkurš mēģinājums iejaukties Valstības iekšējās lietās, protams, būs nepieņemami," sacīja Løkke Rasmussen. "Šajā gaismā es esmu lūdzis Ārlietu ministriju izsaukt ASV Chargé d’Affaires par sanāksmi ministrijā."

Vašingtonai šobrīd nav vēstnieka Dānijā. Marks Strohs ir apsūdzības d'Affaires un vecākais diplomāts valstī.

Rasmusens piebilda, ka sadarbība starp Dānijas un Grenlandes valdībām “ir tuvu un balstīta uz savstarpēju uzticēšanos”.

Pagājušajā mēnesī Rasmusens brīdināja, ka Trumpa ekspansionistu draudi pār Grenlandi "vēl nav beigušies un izdarīti", jo Dānija pārņēma ES padomes prezidentūru.]]>
Autore Emma de Ruiter no AP
Publicēts 27.08.2025. - 11:54 GMT+2 • Atjaunināts 12:42

Dānija izsauca ASV sūtni pēc tam, kad tika parādīti ziņojumi, ka ar Trampu saistīti cilvēki veic "slēptās ietekmes operācijas", kuru mērķis ir vājināt tās attiecības ar Grenlandi.

Dānija trešdien izsauca ASV sūtni valstī sarunām pēc tam, kad tās nacionālā raidorganizācija ziņoja, ka vismaz trīs ar Trumpi saistīti cilvēki veic slēptās ietekmes operācijas Grenlandē, lai vājinātu Kopenhāgenas attiecības ar Ziemeļatlantijas salu.

Grenlande, daļēji autonoma Dānijas teritorija, ir bijusi ASV prezidenta Donalda Trampa teritoriālo pretenziju mērķis, kad Tramps atkārtoti apgalvoja, ka ASV ir vajadzīga tā, lai palielinātu savu drošību.

Dānija, Amerikas Savienoto Valstu NATO sabiedrotais, un Grenlande ir paziņojusi, ka sala nav paredzēta pārdošanai un nosodīja ziņojumus par ASV pulcēšanās izlūkdatu.

Sabiedrības raidorganizācija Dr citēja valdības un drošības avotus, kurus tā nenosauca, kā arī neidentificētus avotus Grenlandē un ASV savā ziņojumā.

Tā sacīja, ka tā stāsta pamatā ir informācija no kopumā astoņiem avotiem, kas uzskata, ka mērķis ir vājināt attiecības ar Dāniju no Grenlandiešu biedrības.

Dr sacīja, ka nav varējis noskaidrot, vai amerikāņi strādā pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda cita rīkojumiem.

"Mēs apzināmies, ka ārvalstu aktieri turpina izrādīt interesi par Grenlandi un tās stāvokli Dānijas karaļvalstī," teikts Dānijas ārlietu ministrs Larss Løkke Rasmussens paziņojumā, kuru pa epastu nosūtījis viņa ministrija. "Tāpēc nav pārsteidzoši, ja nākamajā laikā mēs piedzīvojam mēģinājumus ietekmēt valstības nākotni."

"Jebkurš mēģinājums iejaukties Valstības iekšējās lietās, protams, būs nepieņemami," sacīja Løkke Rasmussen. "Šajā gaismā es esmu lūdzis Ārlietu ministriju izsaukt ASV Chargé d’Affaires par sanāksmi ministrijā."

Vašingtonai šobrīd nav vēstnieka Dānijā. Marks Strohs ir apsūdzības d'Affaires un vecākais diplomāts valstī.

Rasmusens piebilda, ka sadarbība starp Dānijas un Grenlandes valdībām “ir tuvu un balstīta uz savstarpēju uzticēšanos”.

Pagājušajā mēnesī Rasmusens brīdināja, ka Trumpa ekspansionistu draudi pār Grenlandi "vēl nav beigušies un izdarīti", jo Dānija pārņēma ES padomes prezidentūru.]]> <![CDATA[PKK (kurdu) noslēgs militāro cīņu]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=856 Sat, 02 Aug 2025 23:00:35 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=856 1. 2025. gada 27. februāris — PKK dibinātājs un ieslodzītais vadonis Abdullah Öcalan pirmo reizi kopš 1999. gada ieslodzījuma aicinājis PKK atteikties no bruņotās cīņas un izformēt organizāciju. Runājot no Imrali salas cietuma, viņš norādīja, ka partija “pabeigusi savu vēsturisko misiju” un ka turpmāka darbība būtu iespējama tikai kā demokrātiskam politiskam spēkam. Šī deklarācija tika nolasīta Turcijā DEM partijas pārstāvju vidū un pasludināta par vēsturisku iespēju konfliktu izbeigt.(euronews, Cadena SER)
2. 2025. gada 1. marts — PKK visātrāk reaģējusi uz Öcalan aicinājumu, oficiāli pasludinot vienpusēju miera pārtraukšanu. Organizācijas izpildkomiteja apņēmās neuzbrukt, ja viņus neuzbrūk, projekts tika nodēvēts par Norādījuma sajūtu vizītēm nepieciešamu soli mierīgākai sabiedriskai politiskai dzīvei.(euronews, Reddit)
3. 2025. gada 5.–7. maijs — PKK konferences Galvenā kongresa laikā Irākas–Irānas pierobežā pieņemti 4 galvenie lēmumi:
  • pārtraukt militāro darbību pret Turciju,
  • izformēt organizāciju militārajā un politiskajā līmenī,
  • noteikt kopīgas koordinācijas komitejas ieroču nodošanai,
  • uzņemties politisko atbildību pārejai uz demokrātisku darbību.
    Oficiāls paziņojums par PKK izformēšanu tika izdots 2025. gada 12. maijā.(euronews, Vikipēdija)
4. 2025. gada 11. jūlijs — neliela ceremonija Sulaimānijai (Irākas Kurdistāna) apkārtnē: ap 30 PKK kaujinieku simboliski sadedzināja ieročus lielā katlā. Ceremoniju uzraudzīja gan Turcijas, gan Irākas amatpersonas, un to koncentrēti atspoguļoja gan pro-Kurdistānas, gan starptautiskie mediji. Tā tika pasludināta par miera procesa sākumu vairākajā etapos (gaidāms pilns desarmēšanas noslēgums līdz 2025. gada beigām).(aljazeera.com, omni.se, ft.com, euronews)
Turcijas un starptautiskā reakcija
  • Turcijas Valsts drošības padome (“National Security Council”) oficiāli deklarēja, ka PKK desarmēšana un izformēšana tiks “sīki un rūpīgi uzraudzīta” kā daļa no “Bezterorisma Turcijā” iniciatīvas. Prezidenta Erdoğan kampaņa mudināja turku iedzīvotājus karogot pilsētas un mājas šīs jaunās ēras simbolam.(bbc.com)
  • ANO preses sekretārs Stephane Dujarric paziņoja, ka ANO “ļoti atbalsta” šo pirmo darbību un ir gatava sniegt palīdzību darbībai uz miera veicināšanu.(hurriyetdailynews.com)
Pro-Kurdistānas prasības un dezintegrācijas riski
  • Daļa PKK komandieru, piemēram, Murat Karayılan, uzsvēra, ka transformācijas vienmērīga realizācija prasa Öcalan personīgu iesaisti vai atbrīvošanu. Video uzrunās viņš minēja — “ne pietiek tikai ar video aicinājumu, ir jārunā klātienē”.(Reddit, dw.com)
  • DEM partija norāda, ka desarmēšana atver iespējas Kurdu izglītības un valodas tiesību paplašināšanai Turcijā un prasības pēc politiskajām reformām, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un federālām pārmaiņām valsts konstitūcijā.(euronews, chathamhouse.org)
  • Starptautiskie un analītiķi piesardzīgi akcentē, ka Turcijas autoritārisma nostajādes (piemēram, bijušā Stambulas mēra notiesāšana) var bremzēt faktisko pāreju uz demokrātisku miera režīmu.ķ(ft.com, chathamhouse.org)
Ko sagaidīt tālāk?
Notikums
Tuvākā nākotnēPilns PKK kontingenta desarmēšana
Sagaidāma līdz 2025. gada beigām, vairākos etapos
Ieroču nodošanas mehānisms
Sadarbība starp Turciju, KRG (Irākas Kurdistāna), PKK delegāciju
Politiski solījumi Turcijā
Reformas saistībā ar kurdu valodu, demokrātiju, Öcalan statusa risinājumu
Potenciālie šķiedra izaicinājumi
Daļēji frakcijas PKK ietekmes zaudēšana, iespējamā spiediena atkāpšanās no procesa
Kopsavilkums
  • PKK noslēgs militāro cīņu — ar lēmumu izformēt organizāciju un atteikties no ieročiem Öcalan aicinājuma vadībā.
  • Simboliskā ieroču nolikšana norāda uz tranzīciju — taču patiesa pāreja uz politisku darbību būs jānodrošina ar tiesisku un politisku ietvaru.
  • Turcijas valdības oficiālā pieeja ir veselīga — aicinājums uz “bezterorisma Turciju” un ANO atbalsts — bet realitātē veiksme būs atkarīga arī no politiskās telpas iešanu un tiesiskajiem mehānismiem.
Protams, tas nenotiks vienā brīdī, bet ir labs piemērs Kolumbijā, kur tas tika īstenots. Cērēsim, ka arī Turcijā, tas veiksies. Pamata iemesls ir Sīrijas Bašara krišana.]]> 1. 2025. gada 27. februāris — PKK dibinātājs un ieslodzītais vadonis Abdullah Öcalan pirmo reizi kopš 1999. gada ieslodzījuma aicinājis PKK atteikties no bruņotās cīņas un izformēt organizāciju. Runājot no Imrali salas cietuma, viņš norādīja, ka partija “pabeigusi savu vēsturisko misiju” un ka turpmāka darbība būtu iespējama tikai kā demokrātiskam politiskam spēkam. Šī deklarācija tika nolasīta Turcijā DEM partijas pārstāvju vidū un pasludināta par vēsturisku iespēju konfliktu izbeigt.(euronews, Cadena SER)
2. 2025. gada 1. marts — PKK visātrāk reaģējusi uz Öcalan aicinājumu, oficiāli pasludinot vienpusēju miera pārtraukšanu. Organizācijas izpildkomiteja apņēmās neuzbrukt, ja viņus neuzbrūk, projekts tika nodēvēts par Norādījuma sajūtu vizītēm nepieciešamu soli mierīgākai sabiedriskai politiskai dzīvei.(euronews, Reddit)
3. 2025. gada 5.–7. maijs — PKK konferences Galvenā kongresa laikā Irākas–Irānas pierobežā pieņemti 4 galvenie lēmumi:
  • pārtraukt militāro darbību pret Turciju,
  • izformēt organizāciju militārajā un politiskajā līmenī,
  • noteikt kopīgas koordinācijas komitejas ieroču nodošanai,
  • uzņemties politisko atbildību pārejai uz demokrātisku darbību.
    Oficiāls paziņojums par PKK izformēšanu tika izdots 2025. gada 12. maijā.(euronews, Vikipēdija)
4. 2025. gada 11. jūlijs — neliela ceremonija Sulaimānijai (Irākas Kurdistāna) apkārtnē: ap 30 PKK kaujinieku simboliski sadedzināja ieročus lielā katlā. Ceremoniju uzraudzīja gan Turcijas, gan Irākas amatpersonas, un to koncentrēti atspoguļoja gan pro-Kurdistānas, gan starptautiskie mediji. Tā tika pasludināta par miera procesa sākumu vairākajā etapos (gaidāms pilns desarmēšanas noslēgums līdz 2025. gada beigām).(aljazeera.com, omni.se, ft.com, euronews)
Turcijas un starptautiskā reakcija
  • Turcijas Valsts drošības padome (“National Security Council”) oficiāli deklarēja, ka PKK desarmēšana un izformēšana tiks “sīki un rūpīgi uzraudzīta” kā daļa no “Bezterorisma Turcijā” iniciatīvas. Prezidenta Erdoğan kampaņa mudināja turku iedzīvotājus karogot pilsētas un mājas šīs jaunās ēras simbolam.(bbc.com)
  • ANO preses sekretārs Stephane Dujarric paziņoja, ka ANO “ļoti atbalsta” šo pirmo darbību un ir gatava sniegt palīdzību darbībai uz miera veicināšanu.(hurriyetdailynews.com)
Pro-Kurdistānas prasības un dezintegrācijas riski
  • Daļa PKK komandieru, piemēram, Murat Karayılan, uzsvēra, ka transformācijas vienmērīga realizācija prasa Öcalan personīgu iesaisti vai atbrīvošanu. Video uzrunās viņš minēja — “ne pietiek tikai ar video aicinājumu, ir jārunā klātienē”.(Reddit, dw.com)
  • DEM partija norāda, ka desarmēšana atver iespējas Kurdu izglītības un valodas tiesību paplašināšanai Turcijā un prasības pēc politiskajām reformām, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un federālām pārmaiņām valsts konstitūcijā.(euronews, chathamhouse.org)
  • Starptautiskie un analītiķi piesardzīgi akcentē, ka Turcijas autoritārisma nostajādes (piemēram, bijušā Stambulas mēra notiesāšana) var bremzēt faktisko pāreju uz demokrātisku miera režīmu.ķ(ft.com, chathamhouse.org)
Ko sagaidīt tālāk?
Notikums
Tuvākā nākotnēPilns PKK kontingenta desarmēšana
Sagaidāma līdz 2025. gada beigām, vairākos etapos
Ieroču nodošanas mehānisms
Sadarbība starp Turciju, KRG (Irākas Kurdistāna), PKK delegāciju
Politiski solījumi Turcijā
Reformas saistībā ar kurdu valodu, demokrātiju, Öcalan statusa risinājumu
Potenciālie šķiedra izaicinājumi
Daļēji frakcijas PKK ietekmes zaudēšana, iespējamā spiediena atkāpšanās no procesa
Kopsavilkums
  • PKK noslēgs militāro cīņu — ar lēmumu izformēt organizāciju un atteikties no ieročiem Öcalan aicinājuma vadībā.
  • Simboliskā ieroču nolikšana norāda uz tranzīciju — taču patiesa pāreja uz politisku darbību būs jānodrošina ar tiesisku un politisku ietvaru.
  • Turcijas valdības oficiālā pieeja ir veselīga — aicinājums uz “bezterorisma Turciju” un ANO atbalsts — bet realitātē veiksme būs atkarīga arī no politiskās telpas iešanu un tiesiskajiem mehānismiem.
Protams, tas nenotiks vienā brīdī, bet ir labs piemērs Kolumbijā, kur tas tika īstenots. Cērēsim, ka arī Turcijā, tas veiksies. Pamata iemesls ir Sīrijas Bašara krišana.]]> <![CDATA[Ziemeļkoreja]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=847 Fri, 18 Jul 2025 23:46:45 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=847 Ziemeļkoreja pārtrauc ārvalstu tūristu ieceļošanu jaunajā Vonsanas-Kalmas kūrortā
Ziemeļkoreja ir "uz laiku" aizliegusi ārvalstu tūristu ieceļošanu nesen atvērtajā Vonsanas-Kalmas pludmales kūrortā, paziņots valsts tūrisma vietnē DPR Korea Tour. Lēmums pieņemts tikai dažas nedēļas pēc tam, kad kūrorts tika atvērts iekšzemes tūristiem un nelielai krievu grupai.
Oficiāls iemesls netika sniegts, taču analītiķi uzskata, ka lēmums saistīts ar Krievijas medijos izskanējušām ziņām, kurās norādīts, ka kūrorta apmeklētāji, iespējams, bijuši mobilizēti vietējie iedzīvotāji, nevis īsti atpūtnieki.
Lai gan Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nesen apmeklēja kūrortu un izteica optimismu par tūrisma attīstību, eksperti norāda, ka lēmums var būt saistīts arī ar grūtībām piesaistīt ārvalstu tūristus — lielo attālumu un izmaksu dēļ.
Eksperti uzskata, ka aizliegums būs īslaicīgs, jo kūrorts ir būtisks valūtas ieguves avots un ekonomiski nozīmīgs projekts Ziemeļkorejai. Bez ārvalstu tūristiem valsts nevarēs atgūt ieguldītos līdzekļus.
]]> Ziemeļkoreja pārtrauc ārvalstu tūristu ieceļošanu jaunajā Vonsanas-Kalmas kūrortā
Ziemeļkoreja ir "uz laiku" aizliegusi ārvalstu tūristu ieceļošanu nesen atvērtajā Vonsanas-Kalmas pludmales kūrortā, paziņots valsts tūrisma vietnē DPR Korea Tour. Lēmums pieņemts tikai dažas nedēļas pēc tam, kad kūrorts tika atvērts iekšzemes tūristiem un nelielai krievu grupai.
Oficiāls iemesls netika sniegts, taču analītiķi uzskata, ka lēmums saistīts ar Krievijas medijos izskanējušām ziņām, kurās norādīts, ka kūrorta apmeklētāji, iespējams, bijuši mobilizēti vietējie iedzīvotāji, nevis īsti atpūtnieki.
Lai gan Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nesen apmeklēja kūrortu un izteica optimismu par tūrisma attīstību, eksperti norāda, ka lēmums var būt saistīts arī ar grūtībām piesaistīt ārvalstu tūristus — lielo attālumu un izmaksu dēļ.
Eksperti uzskata, ka aizliegums būs īslaicīgs, jo kūrorts ir būtisks valūtas ieguves avots un ekonomiski nozīmīgs projekts Ziemeļkorejai. Bez ārvalstu tūristiem valsts nevarēs atgūt ieguldītos līdzekļus.
]]> <![CDATA[Krievijas spiegi un ietekmes aģenti]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=794 Mon, 05 May 2025 14:30:54 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=794 Orlin Russev, Biser Dzhambazov un Katrin Ivanova piedalījās pasākumā, lai 2016. gada maijā diskutētu par Brexit komitejas telpā.
Fotoattēli, kas ievietoti sociālajos plašsaziņas līdzekļos, un to atklāja BBC, parāda spiegus ar Eiropas politisko partiju pārstāvjiem.
Parlamenta pārstāvis sacīja, ka parlaments ir sabiedriska ēka, bet drošības procesi ir "izturīgi".
Divi cilvēki, kuri attiecīgajā periodā pazina Orlin Rusevevu, apstiprināja, ka viņš ir vīrietis, kurš attēlots Commons pasākumā. BBC vizuāli pārskatīja fotogrāfijas, lai apstiprinātu Dzhambazov apmeklējumu. Ivanova, kas redzama arī fotogrāfijās, parādās to cilvēku sarakstā, kuri norādīja, ka apmeklēs.
Pasākuma telpas izmantošanu sponsorēja bijušais West Ham MP Lins Brauns, tagad Baroness Brown no Silvertown. Premjerministrs sers Keirs Starmers viņu nominēja uz mūžu.
Baroness Brown no Silvertown teica BBC, ka viņai ir "absolūti nekādas atmiņas" par notikumu, un neticēja, ka viņa ir "tikusies vai runājusi ar trim indivīdiem".
Noteikuma organizatoriem vai dalībniekiem nav ierosinājuma par pārkāpumiem.
Katrīna Ivanova tika notiesāta par nodarījumiem līdzās Tihomiram Ivančevam un Vanijai Gaberovai no 2020. gada augusta līdz 2023. gada februārim pēc četru mēnešu tiesas procesa vecajā Beilijā Londonā.
Apvienotās Karalistes spiegu šūnas vadītājs Russevs un viņa primārais leitnants Dzhambazovs jau bija atzīts par vainīgu kopā ar citu vīrieti Ivanu Stoyanovu.
Kopā viņi veica uzraudzības operācijas visā Eiropā, kas bija vērsti uz Vladimira Putina režīma ienaidniekiem, ieskaitot izmeklēšanas žurnālistus Kristo Grozevu un Romānu Dobrokhotovu, kā arī krievu disidentus un politiskās personas.
Seši, kas visi atrodas Apvienotajā Karalistē, tiks piespriests šonedēļ.
Iepriekšējā BBC izmeklēšana nosauca un izsekoja divas sievietes, kas bija daļa no grupas ārpus Lielbritānijas, kuras paliek brīvas.]]> Orlin Russev, Biser Dzhambazov un Katrin Ivanova piedalījās pasākumā, lai 2016. gada maijā diskutētu par Brexit komitejas telpā.
Fotoattēli, kas ievietoti sociālajos plašsaziņas līdzekļos, un to atklāja BBC, parāda spiegus ar Eiropas politisko partiju pārstāvjiem.
Parlamenta pārstāvis sacīja, ka parlaments ir sabiedriska ēka, bet drošības procesi ir "izturīgi".
Divi cilvēki, kuri attiecīgajā periodā pazina Orlin Rusevevu, apstiprināja, ka viņš ir vīrietis, kurš attēlots Commons pasākumā. BBC vizuāli pārskatīja fotogrāfijas, lai apstiprinātu Dzhambazov apmeklējumu. Ivanova, kas redzama arī fotogrāfijās, parādās to cilvēku sarakstā, kuri norādīja, ka apmeklēs.
Pasākuma telpas izmantošanu sponsorēja bijušais West Ham MP Lins Brauns, tagad Baroness Brown no Silvertown. Premjerministrs sers Keirs Starmers viņu nominēja uz mūžu.
Baroness Brown no Silvertown teica BBC, ka viņai ir "absolūti nekādas atmiņas" par notikumu, un neticēja, ka viņa ir "tikusies vai runājusi ar trim indivīdiem".
Noteikuma organizatoriem vai dalībniekiem nav ierosinājuma par pārkāpumiem.
Katrīna Ivanova tika notiesāta par nodarījumiem līdzās Tihomiram Ivančevam un Vanijai Gaberovai no 2020. gada augusta līdz 2023. gada februārim pēc četru mēnešu tiesas procesa vecajā Beilijā Londonā.
Apvienotās Karalistes spiegu šūnas vadītājs Russevs un viņa primārais leitnants Dzhambazovs jau bija atzīts par vainīgu kopā ar citu vīrieti Ivanu Stoyanovu.
Kopā viņi veica uzraudzības operācijas visā Eiropā, kas bija vērsti uz Vladimira Putina režīma ienaidniekiem, ieskaitot izmeklēšanas žurnālistus Kristo Grozevu un Romānu Dobrokhotovu, kā arī krievu disidentus un politiskās personas.
Seši, kas visi atrodas Apvienotajā Karalistē, tiks piespriests šonedēļ.
Iepriekšējā BBC izmeklēšana nosauca un izsekoja divas sievietes, kas bija daļa no grupas ārpus Lielbritānijas, kuras paliek brīvas.]]> <![CDATA[Kašmira]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=785 Tue, 22 Apr 2025 21:44:40 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=785
Vakar, 21:47 Pasaulē LETA

Indijas policija otrdien paziņoja, ka Kašmiras kūrortā kaujinieki nošāvuši vismaz 20 tūristus.
Policija šo incidentu raksturoja kā teroraktu un vainoja kaujiniekus, kas cīnās pret Indijas varu. "Šis uzbrukums ir daudz lielāks par visu, ko mēs esam pieredzējuši pret civiliedzīvotājiem pēdējos gados," pavēstīja reģiona amatpersona Omars Abdulla.
Divi augsta ranga policisti sacīja, ka vismaz četri kaujinieki no tuvas distances apšaudījuši desmitiem tūristu. Policisti sacīja, ka vēl vismaz 30 cilvēki ievainoti, daudzi no tiem ir smagā stāvoklī.
Lielākā daļa no nogalinātajiem tūristiem bija indieši. Uzbrukums noticis aptuveni piecus kilometrus no reģiona kūrortpilsētas Pahalgamas.
Pahalgama ir populārs galamērķis, ko ieskauj sniegotie kalni un klāj priežu meži. Katru dienu to apmeklē simtiem tūristu, jo Kašmira ir kļuvusi par galveno iekšzemes tūristu galamērķi.
Indija un Pakistāna katra pārvalda daļu Kašmiras, bet abas pretendē uz visu teritoriju.
Kašmiras Indijas kontrolētajā daļā kaujinieki kopš 1989. gada cīnās pret Deli varu. Daudzi Kašmiras musulmaņi atbalsta nemiernieku mērķi apvienot šo teritoriju vai nu Pakistānas pakļautībā, vai kā neatkarīgu valsti.
Indija uzstāj, ka Kašmiras kaujinieki ir Pakistānas sponsorēts terorisms. Pakistāna šīs apsūdzības noliedz, un daudzi Kašmiras iedzīvotāji uzskata, ka tā ir likumīga brīvības cīņa. Konfliktā ir nogalināti desmitiem tūkstoši civiliedzīvotāju, nemiernieku un valdības spēku karavīru.]]>
Vakar, 21:47 Pasaulē LETA

Indijas policija otrdien paziņoja, ka Kašmiras kūrortā kaujinieki nošāvuši vismaz 20 tūristus.
Policija šo incidentu raksturoja kā teroraktu un vainoja kaujiniekus, kas cīnās pret Indijas varu. "Šis uzbrukums ir daudz lielāks par visu, ko mēs esam pieredzējuši pret civiliedzīvotājiem pēdējos gados," pavēstīja reģiona amatpersona Omars Abdulla.
Divi augsta ranga policisti sacīja, ka vismaz četri kaujinieki no tuvas distances apšaudījuši desmitiem tūristu. Policisti sacīja, ka vēl vismaz 30 cilvēki ievainoti, daudzi no tiem ir smagā stāvoklī.
Lielākā daļa no nogalinātajiem tūristiem bija indieši. Uzbrukums noticis aptuveni piecus kilometrus no reģiona kūrortpilsētas Pahalgamas.
Pahalgama ir populārs galamērķis, ko ieskauj sniegotie kalni un klāj priežu meži. Katru dienu to apmeklē simtiem tūristu, jo Kašmira ir kļuvusi par galveno iekšzemes tūristu galamērķi.
Indija un Pakistāna katra pārvalda daļu Kašmiras, bet abas pretendē uz visu teritoriju.
Kašmiras Indijas kontrolētajā daļā kaujinieki kopš 1989. gada cīnās pret Deli varu. Daudzi Kašmiras musulmaņi atbalsta nemiernieku mērķi apvienot šo teritoriju vai nu Pakistānas pakļautībā, vai kā neatkarīgu valsti.
Indija uzstāj, ka Kašmiras kaujinieki ir Pakistānas sponsorēts terorisms. Pakistāna šīs apsūdzības noliedz, un daudzi Kašmiras iedzīvotāji uzskata, ka tā ir likumīga brīvības cīņa. Konfliktā ir nogalināti desmitiem tūkstoši civiliedzīvotāju, nemiernieku un valdības spēku karavīru.]]>