<![CDATA[Forums - Latvijas ikdiena un notikumi]]> https://kubele.lv/forums/ Tue, 28 Apr 2026 21:50:27 +0000 MyBB <![CDATA[Latvijas gada monēta]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=986 Wed, 22 Apr 2026 12:21:57 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=986
Šodien, 11:11
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2025" atzīta sudraba kolekcijas monēta "Straume", kurā pārdzimuši "Oskara" balvu ieguvušās animācijas filmas tēli, kas iekarojuši cilvēku sirdis visā pasaulē, informēja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 31. marta līdz 13. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2025. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šogad aptaujā saņemts gandrīz 29 000 balsu, t. sk. par monētu "Straume" saņemts gandrīz 12 000 balsu.
Centrālajā bankā skaidroja, ka Latvijas Bankas 2025. gada decembrī izlaistā kolekcijas monēta "Straume" ir īpaša ar to, ka tās grafisko dizainu filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons radījuši, strādājot tandēmā.
Monētas vienā pusē attēlots leģendārais tumšpelēkais kaķis, otrā – pieci atšķirīgi, bet cits citam piekļāvušies draugi, kurus vieno neaizmirstama pieredze. Abām pusēm pa vidu – elpu aizraujoša odiseja, tās varoņiem vienā laivā glābjoties no plūdiem.
Balsotāji piedalījās kopumā 15 kolekcijas monētu izlozē.
Par "Latvijas gada monētu 2024" tika atzīta sabiedrībā iemīļotā sudraba monēta "Kāposts", kas starptautiskajā numismātikas konkursā "Coin of the Year" atzīta par labāko sudraba monētu pasaulē. Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa", "Veiksmes monēta", "Vilhelms Purvītis" un "Zvaigžņu putekļi".
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 63 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un viens Ukrainas mākslinieks.]]>
Šodien, 11:11
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2025" atzīta sudraba kolekcijas monēta "Straume", kurā pārdzimuši "Oskara" balvu ieguvušās animācijas filmas tēli, kas iekarojuši cilvēku sirdis visā pasaulē, informēja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 31. marta līdz 13. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2025. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šogad aptaujā saņemts gandrīz 29 000 balsu, t. sk. par monētu "Straume" saņemts gandrīz 12 000 balsu.
Centrālajā bankā skaidroja, ka Latvijas Bankas 2025. gada decembrī izlaistā kolekcijas monēta "Straume" ir īpaša ar to, ka tās grafisko dizainu filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons radījuši, strādājot tandēmā.
Monētas vienā pusē attēlots leģendārais tumšpelēkais kaķis, otrā – pieci atšķirīgi, bet cits citam piekļāvušies draugi, kurus vieno neaizmirstama pieredze. Abām pusēm pa vidu – elpu aizraujoša odiseja, tās varoņiem vienā laivā glābjoties no plūdiem.
Balsotāji piedalījās kopumā 15 kolekcijas monētu izlozē.
Par "Latvijas gada monētu 2024" tika atzīta sabiedrībā iemīļotā sudraba monēta "Kāposts", kas starptautiskajā numismātikas konkursā "Coin of the Year" atzīta par labāko sudraba monētu pasaulē. Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa", "Veiksmes monēta", "Vilhelms Purvītis" un "Zvaigžņu putekļi".
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 63 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un viens Ukrainas mākslinieks.]]> <![CDATA[Elizabetes iela]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=982 Mon, 20 Apr 2026 10:39:34 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=982 <![CDATA[30 miljonu eiro aizdevumu «airBaltic»]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=981 Thu, 16 Apr 2026 12:42:22 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=981 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...c.a643226/

Saeimas Budžeta komisija atbalsta 30 miljonu eiro aizdevumu «airBaltic»

Šodien, 13:32
Ekonomika
Autori: Agnija Lazdiņa (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente), LSM.lv Ziņu redakcija
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti, atkārtoti skatot jautājumu, ceturtdien, 16. aprīlī, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par atbalstu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzams, ka šo jautājumu skatīs šodienas Saeimas sēdē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde sākotnēji bija daļēji slēgta, bet vēlāk turpinājās atklāti. Tajā satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" deputātiem apliecināja, ka uzņemas politisko atbildību par aizdevuma piešķiršanas procesu, tā uzraudzību un atmaksu.
Ministrs norādīja, ka pats sekos līdzi aizdevuma izlietojumam un atmaksas gaitai. Vienlaikus opozīcijas deputāti vairākkārt jautāja, vai viņš atkāpsies no amata, ja nauda netiks atgūta.
Premjeres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka uzsvēra, ka šis jautājums pagaidām paliek atklāts. Arī Švinka pēc sēdes medijiem norādīja, ka ir gatavs atkāpties.
Savukārt deputāts Edgars Putra no "Apvienotā saraksta" komisijā norādīja – lai arī publiski izskan, ka koalīcija turpina darbu, sēdē redzams, ka vienprātības tajā joprojām nav. "Apvienotais saraksts" šajā balsojumā nepiedalīšoties un Saeimā to neatbalstīs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs informēja, ka ar ministra rīkojumu izveidota uzraudzības grupa, kurā iesaistīti arī citu ministriju pārstāvji, lai kontrolētu 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu un izlietojumu.
Komisija lēmumu atbalstīja ar sešām balsīm "par" un trim "pret". Pret balsoja arī Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kurš atzina, ka tāpat balsos arī Saeimā.
Pēc sēdes Švinka žurnālistiem norādīja, ka ir gatavs arī turpmāk skaidrot šo aizdevumu parlamentāriešiem.
Savukārt par iecerēto Satiksmes ministrijas (SM) reorganizāciju Švinka sacīja: "Man šāda konkrēta plāna nav. Es neesmu iepazinies. Es esmu atvērts. Es gaidīšu šādu detalizētu piedāvājumu, kā tas izskatīsies. Noteikti apspriedīsim, skatīsimies."]]> https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...c.a643226/

Saeimas Budžeta komisija atbalsta 30 miljonu eiro aizdevumu «airBaltic»

Šodien, 13:32
Ekonomika
Autori: Agnija Lazdiņa (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente), LSM.lv Ziņu redakcija
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti, atkārtoti skatot jautājumu, ceturtdien, 16. aprīlī, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par atbalstu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzams, ka šo jautājumu skatīs šodienas Saeimas sēdē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde sākotnēji bija daļēji slēgta, bet vēlāk turpinājās atklāti. Tajā satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" deputātiem apliecināja, ka uzņemas politisko atbildību par aizdevuma piešķiršanas procesu, tā uzraudzību un atmaksu.
Ministrs norādīja, ka pats sekos līdzi aizdevuma izlietojumam un atmaksas gaitai. Vienlaikus opozīcijas deputāti vairākkārt jautāja, vai viņš atkāpsies no amata, ja nauda netiks atgūta.
Premjeres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka uzsvēra, ka šis jautājums pagaidām paliek atklāts. Arī Švinka pēc sēdes medijiem norādīja, ka ir gatavs atkāpties.
Savukārt deputāts Edgars Putra no "Apvienotā saraksta" komisijā norādīja – lai arī publiski izskan, ka koalīcija turpina darbu, sēdē redzams, ka vienprātības tajā joprojām nav. "Apvienotais saraksts" šajā balsojumā nepiedalīšoties un Saeimā to neatbalstīs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs informēja, ka ar ministra rīkojumu izveidota uzraudzības grupa, kurā iesaistīti arī citu ministriju pārstāvji, lai kontrolētu 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu un izlietojumu.
Komisija lēmumu atbalstīja ar sešām balsīm "par" un trim "pret". Pret balsoja arī Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kurš atzina, ka tāpat balsos arī Saeimā.
Pēc sēdes Švinka žurnālistiem norādīja, ka ir gatavs arī turpmāk skaidrot šo aizdevumu parlamentāriešiem.
Savukārt par iecerēto Satiksmes ministrijas (SM) reorganizāciju Švinka sacīja: "Man šāda konkrēta plāna nav. Es neesmu iepazinies. Es esmu atvērts. Es gaidīšu šādu detalizētu piedāvājumu, kā tas izskatīsies. Noteikti apspriedīsim, skatīsimies."]]> <![CDATA[RS kodu biļetes]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=980 Mon, 13 Apr 2026 11:19:29 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=980 https://play.google.com/store/apps/detai...nger&pli=1

Ieviestas izmaiņas, lai maksājumus lietotnē nodrošinātu jauns pakalpojuma sniedzējs. Pēc 30.03.2026. lietotnes iepriekšējās versijās nebūs iespējams iegādāties biļetes un apmaksāt autostāvvietas.

Proti, pirms 2026.03.30 uzliktās android aplikācijas nespēj noslēgt darījumu. Gaidu atbildi no RS, kā atgūt naudu.]]> https://play.google.com/store/apps/detai...nger&pli=1

Ieviestas izmaiņas, lai maksājumus lietotnē nodrošinātu jauns pakalpojuma sniedzējs. Pēc 30.03.2026. lietotnes iepriekšējās versijās nebūs iespējams iegādāties biļetes un apmaksāt autostāvvietas.

Proti, pirms 2026.03.30 uzliktās android aplikācijas nespēj noslēgt darījumu. Gaidu atbildi no RS, kā atgūt naudu.]]> <![CDATA[dienesta pārbaudes saistībā ar «Rail Baltica»]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=965 Tue, 10 Mar 2026 17:27:27 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=965
Šodien, 18:30
Ekonomika
Autori: Paula Dēvica (LSM.lv ziņu redaktore), Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Valdība otrdien, 10. martā, vienojās izveidot divas dienesta pārbaudes komisijas saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Pārbaudes rosināja premjere. Viena no tām būs par sliežu pārmiju iepirkumu. Bet otra par nepabeigto tilta balstu Daugavā, kā arī iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 9. martā, paziņoja, ka ir rosinājusi divas dienesta pārbaudes. Sociālajos medijos premjeres rosinājumu atbalstīja arī satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie").
Sākt dienesta pārbaudes premjerministre Evika Siliņa rosināja pēc saziņas ar projekta kopuzņēmumu "RB Rail", atbildīgajiem Satiksmes ministrijā un uzņēmumā "Eiropas dzelzceļa līnijas".
"Ir bijuši jautājumi uzdoti arī "RB Rail" padomei un valdei un arī attiecīgajām amatpersonām Satiksmes ministrijā, "Eiropas dzelzceļa līnijās" un saņemot šīs atbildes, ir secināms, ka tomēr šīs dienesta pārbaudes ir veicamas," uzsvēra Siliņa.
Par projektu atbildīgais satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" uzsvēra, ka dienesta pārbaudes laikā Latvija neveiks nevienu sliežu pārmijas pasūtījumu, un nevienu eiro šajā līgumā netērēs.
Švinka teica, ka kopumā par projektu paralēli notiek vairākas izmeklēšanas.
"Pagājušā gada vasarā valdība pieņēma lēmumu par šāda plašāka izvērtējuma veikšanu. Novembrī tas ir uzsākts un jau šī gada beigās tiks pabeigts. Tā kā valdība bija vērsusi uzmanību, es esmu pievērsies tam un faktiski arī tā skaidrība vistuvākajā laikā būs redzama."
Vienā no pārbaudēm Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvērtē iespējamie pārkāpumi saistībā ar iesākto tilta balstu un estakādi, kuru būvniecības turpinājums paredzēts pēc 2030. gada. Līdz tam nolemts objektus iekonservēt. Par šo objektu būvniecību lēmums pieņemts laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Šīs dienesta pārbaudes komisijas sastāvā būs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
Bet otrā pārbaudē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē "RB Rail" rīkotais iepirkums, par kuru 8. martā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Tajā vēstīts, ka "Rail Baltica" pārmiju iepirkumā izslēgts pretendents ar 270 miljonu eiro lētāku piedāvājumu.
Šīs komisijas sastāvā būs Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, kā arī Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
"Zaļo un zemnieku savienība" par tilta balstiem Daugavā jau janvārī pieprasīja ierosināt disciplinārlietu. Kā skaidroja Siliņa – lai sāktu disciplinārlietu, parasti vispirms veic dienesta pārbaudi, lai saprastu, pret kurām personām ierosināt disciplinārlietu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka Siliņa rosību sākusi pēc viņu mudinājuma.
"Mēs to saucam vienkārši par tādu veselā saprāta politiku. Šobrīd pavērtējot, kā tad ir bijis vēsturiski, mēs nonācām pie secinājuma, ka vēsturiski šādas situācijas par vairākiem simtiem miljonu, kur formālu iemeslu dēļ tiek atsijāti pretendenti ar milzīgām atšķirībām, ir bijusi diezgan ierasta lieta, kas liek arī uzdot jautājumus, kā interesēs tad projekta realizētāji strādā. Latvijas iedzīvotāji tie, visticamāk, noteikti nav," pauda ministrs.
Valainis arī teica, ka par pārmiju iepirkumu ZZS ir šonedēļ vērsusies Eiropas prokuratūrā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a638266/]]>
Šodien, 18:30
Ekonomika
Autori: Paula Dēvica (LSM.lv ziņu redaktore), Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Valdība otrdien, 10. martā, vienojās izveidot divas dienesta pārbaudes komisijas saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Pārbaudes rosināja premjere. Viena no tām būs par sliežu pārmiju iepirkumu. Bet otra par nepabeigto tilta balstu Daugavā, kā arī iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 9. martā, paziņoja, ka ir rosinājusi divas dienesta pārbaudes. Sociālajos medijos premjeres rosinājumu atbalstīja arī satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie").
Sākt dienesta pārbaudes premjerministre Evika Siliņa rosināja pēc saziņas ar projekta kopuzņēmumu "RB Rail", atbildīgajiem Satiksmes ministrijā un uzņēmumā "Eiropas dzelzceļa līnijas".
"Ir bijuši jautājumi uzdoti arī "RB Rail" padomei un valdei un arī attiecīgajām amatpersonām Satiksmes ministrijā, "Eiropas dzelzceļa līnijās" un saņemot šīs atbildes, ir secināms, ka tomēr šīs dienesta pārbaudes ir veicamas," uzsvēra Siliņa.
Par projektu atbildīgais satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" uzsvēra, ka dienesta pārbaudes laikā Latvija neveiks nevienu sliežu pārmijas pasūtījumu, un nevienu eiro šajā līgumā netērēs.
Švinka teica, ka kopumā par projektu paralēli notiek vairākas izmeklēšanas.
"Pagājušā gada vasarā valdība pieņēma lēmumu par šāda plašāka izvērtējuma veikšanu. Novembrī tas ir uzsākts un jau šī gada beigās tiks pabeigts. Tā kā valdība bija vērsusi uzmanību, es esmu pievērsies tam un faktiski arī tā skaidrība vistuvākajā laikā būs redzama."
Vienā no pārbaudēm Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvērtē iespējamie pārkāpumi saistībā ar iesākto tilta balstu un estakādi, kuru būvniecības turpinājums paredzēts pēc 2030. gada. Līdz tam nolemts objektus iekonservēt. Par šo objektu būvniecību lēmums pieņemts laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Šīs dienesta pārbaudes komisijas sastāvā būs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
Bet otrā pārbaudē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē "RB Rail" rīkotais iepirkums, par kuru 8. martā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Tajā vēstīts, ka "Rail Baltica" pārmiju iepirkumā izslēgts pretendents ar 270 miljonu eiro lētāku piedāvājumu.
Šīs komisijas sastāvā būs Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, kā arī Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
"Zaļo un zemnieku savienība" par tilta balstiem Daugavā jau janvārī pieprasīja ierosināt disciplinārlietu. Kā skaidroja Siliņa – lai sāktu disciplinārlietu, parasti vispirms veic dienesta pārbaudi, lai saprastu, pret kurām personām ierosināt disciplinārlietu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka Siliņa rosību sākusi pēc viņu mudinājuma.
"Mēs to saucam vienkārši par tādu veselā saprāta politiku. Šobrīd pavērtējot, kā tad ir bijis vēsturiski, mēs nonācām pie secinājuma, ka vēsturiski šādas situācijas par vairākiem simtiem miljonu, kur formālu iemeslu dēļ tiek atsijāti pretendenti ar milzīgām atšķirībām, ir bijusi diezgan ierasta lieta, kas liek arī uzdot jautājumus, kā interesēs tad projekta realizētāji strādā. Latvijas iedzīvotāji tie, visticamāk, noteikti nav," pauda ministrs.
Valainis arī teica, ka par pārmiju iepirkumu ZZS ir šonedēļ vērsusies Eiropas prokuratūrā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a638266/]]> <![CDATA[Ādamsonam piespriež astoņus gadus]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=963 Fri, 06 Mar 2026 18:09:26 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=963
16.01.2026 LETA

Rīgas apgabaltiesa piektdien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
2023. gada novembrī arī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Apgabaltiesa šodien nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Ādamsona atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu nelielā apmērā, līdz ar to par pusgadu samazināts arī cietumsods. Tiesa lēma, ka kriminālprocesi par diviem noziegumiem attiecībā uz krāpšanu nelielā apmērā ir izbeidzami.
Ādamsonam piemērotos drošības līdzekļus – dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un drošības naudu – tiesa atstāja negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Ja šāds spriedums paliks spēkā, tad drošības naudu 30 000 apmērā atdos tā devējai Gintai Uselei-Ādamsonei.

Apelācijas instances tiesa arī Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu atzina par vainīgu spiegošanā un piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pirmajā instancē Silonovam par spiegošanu tiesa piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Ādamsons apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem – par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Bijušajam deputātam arī tika inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, par aptuveni 100 eiro. Tāpat pie viņa tika atrasti vairāki desmiti patronu.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka pirmās instances pirmajās tiesas sēdēs Ādamsons tika iztaujāts par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, kurus prokuratūra uzskata par Krievijas maksājumiem politiķim. Prokurora ieskatā, Ādamsons par spiegošanu saņēmis atlīdzību un nauda pārskaitīta Ādamsona meitai Krievijā. Ādamsons to sauca par absurdu, apgalvojot, ka viņš pats esot nodevis Silonovam naudu – parasti 100-200 eiro ik pāris mēnešos, lai viņš to Krievijā ieskaitītu Ādamsona meitas kontā.
Tāpat Ādamsonam uzdeva jautājumus par vizītēm Maskavā, kuru laikā viņš ticies ar personām, kuru identitāti nav iespējams pārbaudīt, jo politiķis atteicās tiesai nosaukt viņu pilnos vārdus. Apsūdzība uzskata, ka Ādamsons piegādājis informāciju konkrēti Krievijas Federālajam drošības dienestam.
Ādamsons iepriekš tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Krievijas Federālajam drošības dienestam, lai arī atzina, ka pazīst Silonovu. Arī apsūdzētais Silonovs neatzina saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
No lietas dokumentiem izriet, ka Ādamsonam dažādas ziņas, kas tika nodotas Silonovam, piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu abu saistību ar spiegošanu nepierādīja. Taču Strautmani apsūdzēja citā krimināllietā, bet Šmaukstelis vienojās par nosacītu cietumsodu par valsts noslēpuma un citu neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas “Saskaņa”, bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.]]>
16.01.2026 LETA

Rīgas apgabaltiesa piektdien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
2023. gada novembrī arī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Apgabaltiesa šodien nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Ādamsona atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu nelielā apmērā, līdz ar to par pusgadu samazināts arī cietumsods. Tiesa lēma, ka kriminālprocesi par diviem noziegumiem attiecībā uz krāpšanu nelielā apmērā ir izbeidzami.
Ādamsonam piemērotos drošības līdzekļus – dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un drošības naudu – tiesa atstāja negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Ja šāds spriedums paliks spēkā, tad drošības naudu 30 000 apmērā atdos tā devējai Gintai Uselei-Ādamsonei.

Apelācijas instances tiesa arī Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu atzina par vainīgu spiegošanā un piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pirmajā instancē Silonovam par spiegošanu tiesa piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Ādamsons apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem – par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Bijušajam deputātam arī tika inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, par aptuveni 100 eiro. Tāpat pie viņa tika atrasti vairāki desmiti patronu.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka pirmās instances pirmajās tiesas sēdēs Ādamsons tika iztaujāts par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, kurus prokuratūra uzskata par Krievijas maksājumiem politiķim. Prokurora ieskatā, Ādamsons par spiegošanu saņēmis atlīdzību un nauda pārskaitīta Ādamsona meitai Krievijā. Ādamsons to sauca par absurdu, apgalvojot, ka viņš pats esot nodevis Silonovam naudu – parasti 100-200 eiro ik pāris mēnešos, lai viņš to Krievijā ieskaitītu Ādamsona meitas kontā.
Tāpat Ādamsonam uzdeva jautājumus par vizītēm Maskavā, kuru laikā viņš ticies ar personām, kuru identitāti nav iespējams pārbaudīt, jo politiķis atteicās tiesai nosaukt viņu pilnos vārdus. Apsūdzība uzskata, ka Ādamsons piegādājis informāciju konkrēti Krievijas Federālajam drošības dienestam.
Ādamsons iepriekš tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Krievijas Federālajam drošības dienestam, lai arī atzina, ka pazīst Silonovu. Arī apsūdzētais Silonovs neatzina saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
No lietas dokumentiem izriet, ka Ādamsonam dažādas ziņas, kas tika nodotas Silonovam, piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu abu saistību ar spiegošanu nepierādīja. Taču Strautmani apsūdzēja citā krimināllietā, bet Šmaukstelis vienojās par nosacītu cietumsodu par valsts noslēpuma un citu neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas “Saskaņa”, bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.]]> <![CDATA[Slēdz pikšķerēšanas platformu]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=962 Thu, 05 Mar 2026 14:46:32 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=962
Šodien, 9:39
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde 4. martā kopā ar "Eiropolu", ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un privātā sektora partneriem slēdza globālu pikšķerēšanas pakalpojuma platformu "Tycoon2FA", deaktivizējot 330 domēnus, kas veidoja noziedzīgās infrastruktūras pamatu.
Latvijā Valsts policija kriminālprocesu saistībā ar šo noziedzīgo shēmu uzsāka 2024. gadā par krāpšanu lielā apmērā.
Izmeklēšanā atklāts, ka, kompromitējot uzņēmumu e-pasta kontus, noziedznieki radījuši zaudējumus vairāk nekā 317 600 eiro apmērā.
Papildu epizodes vēl tiek apzinātas, un ar iespējamiem cietušajiem uzņēmumiem izmeklētāji turpina sazināties.
Izmeklēšanas laikā Valsts policija uzsāka sadarbību ar "Eiropolu".
Pikšķerēšana (angl. phishing) ir krāpniecisks kiberuzbrukuma veids, kurā noziedznieki, uzdodoties par uzticamu personu vai organizāciju (banku, iestādi, e-veikalu), izvilina no upuriem sensitīvus datus – paroles, kredītkaršu numurus vai citu personisko informāciju. Tas parasti notiek caur viltotiem e-pastiem, īsziņām (SMS) vai vietnēm, kas prasa veikt steidzamu, maldinošu darbību. Izmantojot šo piekļuvi, noziedznieki iefiltrējās uzņēmumu komercsarakstē un piemērotā brīdī mainīja rēķinos norādītos rekvizītus vai aizstāja rēķinus ar viltotiem, tādējādi novirzot maksājumus uz saviem kontiem.
Katru mēnesi ar platformas starpniecību tika izplatīti desmitiem miljonu pikšķerēšanas e-pastu, un tā deva iespēju uzbrucējiem piekļūt gandrīz 100 000 organizāciju visā pasaulē, tostarp skolām, slimnīcām un valsts iestādēm.
Līdz 2025. gada vidum ar šo platformu bija saistīti aptuveni 62 % no visiem pikšķerēšanas mēģinājumiem, ko bloķēja uzņēmums "Microsoft".
"Eiropola" koordinēta izmeklēšana sākās pēc tam, kad ar informāciju dalījās uzņēmums "Trend Micro". "Microsoft" un "Trend Micro", sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm "Europol Cyber Intelligence Extension Programme" ietvaros, nodrošināja tehnisko analīzi un palīdzēja identificēt platformas infrastruktūru.
Operācijā tiesībaizsardzības iestādes cieši sadarbojās ar privātā sektora partneriem, tostarp "Cloudflare", "Coinbase", "Intel471", "Proofpoint", "Shadowserver Foundation", "SpyCloud" un "Trend Micro". Starptautisko koordināciju nodrošināja Eiropas kibernoziegumu centrs.
Valsts policijā ik gadu reģistrēti vidēji 40 kompromitētu e-pasta kontu gadījumi ar kopējiem zaudējumiem ap vienu miljonu eiro. 2025. gadā kopumā reģistrēti 46 šādi noziedzīgi nodarījumi, kuros zaudējumi sasniedza 1 222 713 eiro.
Valsts policija aicina uzņēmumus īpašu uzmanību pievērst e-pasta drošībai, ieviest daudzfaktoru autentifikāciju, regulāri apmācīt darbiniekus par pikšķerēšanas riskiem un rūpīgi pārbaudīt maksājumu rekvizītu maiņu, īpaši gadījumos, kad informācija saņemta elektroniskā saziņā.
Lai pasargātu sevi un savus darbiniekus no krāpnieku aktivitātes, Valsts policija aicina regulāri atjaunot zināšanas, izmantojot "Cert.lv" izstrādātos ieteikumus.]]>
Šodien, 9:39
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde 4. martā kopā ar "Eiropolu", ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un privātā sektora partneriem slēdza globālu pikšķerēšanas pakalpojuma platformu "Tycoon2FA", deaktivizējot 330 domēnus, kas veidoja noziedzīgās infrastruktūras pamatu.
Latvijā Valsts policija kriminālprocesu saistībā ar šo noziedzīgo shēmu uzsāka 2024. gadā par krāpšanu lielā apmērā.
Izmeklēšanā atklāts, ka, kompromitējot uzņēmumu e-pasta kontus, noziedznieki radījuši zaudējumus vairāk nekā 317 600 eiro apmērā.
Papildu epizodes vēl tiek apzinātas, un ar iespējamiem cietušajiem uzņēmumiem izmeklētāji turpina sazināties.
Izmeklēšanas laikā Valsts policija uzsāka sadarbību ar "Eiropolu".
Pikšķerēšana (angl. phishing) ir krāpniecisks kiberuzbrukuma veids, kurā noziedznieki, uzdodoties par uzticamu personu vai organizāciju (banku, iestādi, e-veikalu), izvilina no upuriem sensitīvus datus – paroles, kredītkaršu numurus vai citu personisko informāciju. Tas parasti notiek caur viltotiem e-pastiem, īsziņām (SMS) vai vietnēm, kas prasa veikt steidzamu, maldinošu darbību. Izmantojot šo piekļuvi, noziedznieki iefiltrējās uzņēmumu komercsarakstē un piemērotā brīdī mainīja rēķinos norādītos rekvizītus vai aizstāja rēķinus ar viltotiem, tādējādi novirzot maksājumus uz saviem kontiem.
Katru mēnesi ar platformas starpniecību tika izplatīti desmitiem miljonu pikšķerēšanas e-pastu, un tā deva iespēju uzbrucējiem piekļūt gandrīz 100 000 organizāciju visā pasaulē, tostarp skolām, slimnīcām un valsts iestādēm.
Līdz 2025. gada vidum ar šo platformu bija saistīti aptuveni 62 % no visiem pikšķerēšanas mēģinājumiem, ko bloķēja uzņēmums "Microsoft".
"Eiropola" koordinēta izmeklēšana sākās pēc tam, kad ar informāciju dalījās uzņēmums "Trend Micro". "Microsoft" un "Trend Micro", sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm "Europol Cyber Intelligence Extension Programme" ietvaros, nodrošināja tehnisko analīzi un palīdzēja identificēt platformas infrastruktūru.
Operācijā tiesībaizsardzības iestādes cieši sadarbojās ar privātā sektora partneriem, tostarp "Cloudflare", "Coinbase", "Intel471", "Proofpoint", "Shadowserver Foundation", "SpyCloud" un "Trend Micro". Starptautisko koordināciju nodrošināja Eiropas kibernoziegumu centrs.
Valsts policijā ik gadu reģistrēti vidēji 40 kompromitētu e-pasta kontu gadījumi ar kopējiem zaudējumiem ap vienu miljonu eiro. 2025. gadā kopumā reģistrēti 46 šādi noziedzīgi nodarījumi, kuros zaudējumi sasniedza 1 222 713 eiro.
Valsts policija aicina uzņēmumus īpašu uzmanību pievērst e-pasta drošībai, ieviest daudzfaktoru autentifikāciju, regulāri apmācīt darbiniekus par pikšķerēšanas riskiem un rūpīgi pārbaudīt maksājumu rekvizītu maiņu, īpaši gadījumos, kad informācija saņemta elektroniskā saziņā.
Lai pasargātu sevi un savus darbiniekus no krāpnieku aktivitātes, Valsts policija aicina regulāri atjaunot zināšanas, izmantojot "Cert.lv" izstrādātos ieteikumus.]]> <![CDATA[Vairs nebūs anonimu telefona numuru]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=961 Tue, 03 Mar 2026 13:45:56 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=961 Rīga, 3. marts, LETA. Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šī gada 1. oktobra, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka elektronisko sakaru komersantiem, slēdzot līgumus par priekšapmaksas pakalpojumiem, drīkstēs pieprasīt galalietotāja identifikācijas datus, tostarp vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.
Grozījumi likumā noteiks elektronisko sakaru komersantiem pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar SIM kartes pieslēguma numuru.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka elektronisko sakaru komersantiem nav tiesību sniegt priekšapmaksas sakaru pakalpojumus nereģistrētam galalietotājam.
Likumprojektā paredzēts, ka jaunās normas un administratīvā atbildība par to pārkāpšanu stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Jaunās normas neattieksies uz pakalpojuma līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam.
https://www.leta.lv/home/important/6059E...F3219CBF7/]]> Rīga, 3. marts, LETA. Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šī gada 1. oktobra, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka elektronisko sakaru komersantiem, slēdzot līgumus par priekšapmaksas pakalpojumiem, drīkstēs pieprasīt galalietotāja identifikācijas datus, tostarp vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.
Grozījumi likumā noteiks elektronisko sakaru komersantiem pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar SIM kartes pieslēguma numuru.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka elektronisko sakaru komersantiem nav tiesību sniegt priekšapmaksas sakaru pakalpojumus nereģistrētam galalietotājam.
Likumprojektā paredzēts, ka jaunās normas un administratīvā atbildība par to pārkāpšanu stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Jaunās normas neattieksies uz pakalpojuma līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam.
https://www.leta.lv/home/important/6059E...F3219CBF7/]]> <![CDATA[15. Saeimas vēlēšanas]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=950 Thu, 19 Feb 2026 10:17:25 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=950 Publicēts: 07.01.2026.

Sestdien, 2026. gada 3. oktobrī Latvijā un ārvalstīs notiek 15. Saeimas vēlēšanas. Balsot iespējams visos vēlēšanu iecirkņos no 08.00 līdz 20.00.
No 2026. gada 28. septembra līdz Vēlēšanu dienai iespējama balss nodošana glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos šādos laikos:
28.09.2026. - 17:00–20:00
29.09.2026. - 08:00–11:00
30.09.2026. - 17:00–20:00
01.10.2026. - 08:00–11:00
02.10.2026. - 12:00–15:00
Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā (Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme) un balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās. Katra vēlēšanu apgabala iecirkņos ir atšķirīgas (tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala) vēlēšanu zīmes.
Vēlētāji ārvalstīs var arī balsot pa pastu. Vēlētājs var pieteikties pasta balsošanai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv 35 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 8 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un slimojošu personu aprūpētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Pieteikties balsošanai atrašanās vietā var līdz vēlēšanu dienas plkst. 12.00.
Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek organizēta balsošana karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās.
Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
https://www.cvk.lv/lv/15-saeimas-velesanas]]> Publicēts: 07.01.2026.

Sestdien, 2026. gada 3. oktobrī Latvijā un ārvalstīs notiek 15. Saeimas vēlēšanas. Balsot iespējams visos vēlēšanu iecirkņos no 08.00 līdz 20.00.
No 2026. gada 28. septembra līdz Vēlēšanu dienai iespējama balss nodošana glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos šādos laikos:
28.09.2026. - 17:00–20:00
29.09.2026. - 08:00–11:00
30.09.2026. - 17:00–20:00
01.10.2026. - 08:00–11:00
02.10.2026. - 12:00–15:00
Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā (Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme) un balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās. Katra vēlēšanu apgabala iecirkņos ir atšķirīgas (tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala) vēlēšanu zīmes.
Vēlētāji ārvalstīs var arī balsot pa pastu. Vēlētājs var pieteikties pasta balsošanai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv 35 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 8 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un slimojošu personu aprūpētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Pieteikties balsošanai atrašanās vietā var līdz vēlēšanu dienas plkst. 12.00.
Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek organizēta balsošana karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās.
Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
https://www.cvk.lv/lv/15-saeimas-velesanas]]> <![CDATA[piespriež cietumsodu par spiegošanu]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=946 Fri, 13 Feb 2026 14:10:26 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=946
Šodien, 14:03
Latvijā
LETA
Rīgas pilsētas tiesa trešdien ir apstiprinājusi vienošanos starp prokuroru un pērn vasarā par spiegošanu aizturētu Latvijas pilsoni par vainas atzīšanu, apsūdzētajam piemērojot brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, aģentūru LETA informēja tiesā.
Ņemot vērā apcietinājumā pavadīto laiku, kas tiek ieskaitīts piemērotajā cietumsodā, apsūdzētajam cietumā vēl būs jāpavada pieci gadi un seši mēneši.
Vīrietis bija menedžeris būvniecības jomā, un viņa darba pienākumi atviegloja informācijas iegūšanu par jaunu militāro objektu būvniecību.
Valsts drošības dienests (VDD) vīrieti aizturēja 2025. gada 27. augustā. VDD izmeklēšanā fiksēja vairākus gadījumus, kad apsūdzētais vācis izlūkziņas Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā.
Pats brīvprātīgi sācis sadarboties ar Krievijas izlūkdienestu
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidrots, ka persona Krievijas izlūkdienestam nodeva ziņas par dažādu Latvijas militāro objektu atrašanās vietām, plānojumu, kā arī drošības pasākumiem. Starp šiem objektiem bija arī bruņojuma noliktavas.
Tāpat persona sniedza Krievijas izlūkdienestam informāciju par jaunu militāro objektu būvniecību, karavīru apmācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. Vīrietis Krievijas izlūkdienestam nodeva arī citas ziņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošības interesēm. Izlūkdarbības tika koordinētas un ziņas tika nosūtītas, izmantojot tiešsaistes saziņas lietotni "Telegram".
Prokuratūra izcēla, ka apsūdzētais, ideoloģisku motīvu vadīts, pats brīvprātīgi sāka sadarbību ar GRU, sniedzot tam nepieciešamās ziņas.
Prokurors norāda, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt vainīgo personu, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
Izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, kaitīgumu, apsūdzētā personību, kā arī to, ka apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu un izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.
Prokurors uzskata, ka izvēlētais brīvības atņemšanas sods, kas pārsniedz pusi no desmit gadu maksimālā brīvības atņemšanas soda termiņa, uzskatāms par samērīgu un atbilstošu, kas spēj aizsargāt sabiedrības drošību un nacionālās drošības intereses. Tāpat tas spēj ne tikai sodīt apsūdzēto un nodrošināt, ka apsūdzētais nespēj turpināt vākt un nodot ziņas Krievijas Federācijas izlūkdienestam, bet arī atturēt citas personas no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa pagājušajā nedēļā Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.]]>
Šodien, 14:03
Latvijā
LETA
Rīgas pilsētas tiesa trešdien ir apstiprinājusi vienošanos starp prokuroru un pērn vasarā par spiegošanu aizturētu Latvijas pilsoni par vainas atzīšanu, apsūdzētajam piemērojot brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, aģentūru LETA informēja tiesā.
Ņemot vērā apcietinājumā pavadīto laiku, kas tiek ieskaitīts piemērotajā cietumsodā, apsūdzētajam cietumā vēl būs jāpavada pieci gadi un seši mēneši.
Vīrietis bija menedžeris būvniecības jomā, un viņa darba pienākumi atviegloja informācijas iegūšanu par jaunu militāro objektu būvniecību.
Valsts drošības dienests (VDD) vīrieti aizturēja 2025. gada 27. augustā. VDD izmeklēšanā fiksēja vairākus gadījumus, kad apsūdzētais vācis izlūkziņas Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā.
Pats brīvprātīgi sācis sadarboties ar Krievijas izlūkdienestu
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidrots, ka persona Krievijas izlūkdienestam nodeva ziņas par dažādu Latvijas militāro objektu atrašanās vietām, plānojumu, kā arī drošības pasākumiem. Starp šiem objektiem bija arī bruņojuma noliktavas.
Tāpat persona sniedza Krievijas izlūkdienestam informāciju par jaunu militāro objektu būvniecību, karavīru apmācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. Vīrietis Krievijas izlūkdienestam nodeva arī citas ziņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošības interesēm. Izlūkdarbības tika koordinētas un ziņas tika nosūtītas, izmantojot tiešsaistes saziņas lietotni "Telegram".
Prokuratūra izcēla, ka apsūdzētais, ideoloģisku motīvu vadīts, pats brīvprātīgi sāka sadarbību ar GRU, sniedzot tam nepieciešamās ziņas.
Prokurors norāda, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt vainīgo personu, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
Izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, kaitīgumu, apsūdzētā personību, kā arī to, ka apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu un izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.
Prokurors uzskata, ka izvēlētais brīvības atņemšanas sods, kas pārsniedz pusi no desmit gadu maksimālā brīvības atņemšanas soda termiņa, uzskatāms par samērīgu un atbilstošu, kas spēj aizsargāt sabiedrības drošību un nacionālās drošības intereses. Tāpat tas spēj ne tikai sodīt apsūdzēto un nodrošināt, ka apsūdzētais nespēj turpināt vākt un nodot ziņas Krievijas Federācijas izlūkdienestam, bet arī atturēt citas personas no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa pagājušajā nedēļā Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.]]> <![CDATA[Deviņi cilvēki un vēl 27 ievainoti]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=944 Wed, 11 Feb 2026 08:57:25 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=944 Monreāla (Kanāda), 11. febr., LETA--AFP. Britu Kolumbijas provinces Tamblerridžas pilsētā otrdien tika nošauti deviņi cilvēki, tai skaitā septiņi vietējā vidusskolā un divi kādā mājoklī, paziņoja Kanādas federālā policija.
Arī cilvēks, kurš tiek uzskatīts par atbildīgo par šīm slepkavībām, tika atrasts miris no pašradīta šauta ievainojuma.
Kanādas mediji ziņoja, ka slepkava bija sieviete, tomēr Karaliskā Kanādas Jātnieku policija nesniedza sīkākas ziņas par aizdomās turēto.
Apšaudēs arī tika ievainoti 27 cilvēki, no kuriem divi guvuši nopietnus ievainojumus, bet pārējo 25 ievainojumi nav dzīvibu apdraudoši.
Policija pavēstīja, ka otrdienas pēcpusdienā tika ziņots par aktīvu šāvēju Tamblerridžas vidusskolā.
Varas iestādes, pārmeklējot skolu, atrada sešus nošautus cilvēkus. Vēl viens skolā sašautais nomira ceļā uz slimnīcu.
Policija atrada otru vietu, kas saistīta ar šo incidentu, un tur kādā mājoklī tika atrasti vēl divi nogalināti upuri.
Tamblerridža ar 2,4 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas vairāk nekā 1100 kilometrus uz ziemeļiem no Britu Kolumbijas lielākās pilsētas Vankūveras.]]> Monreāla (Kanāda), 11. febr., LETA--AFP. Britu Kolumbijas provinces Tamblerridžas pilsētā otrdien tika nošauti deviņi cilvēki, tai skaitā septiņi vietējā vidusskolā un divi kādā mājoklī, paziņoja Kanādas federālā policija.
Arī cilvēks, kurš tiek uzskatīts par atbildīgo par šīm slepkavībām, tika atrasts miris no pašradīta šauta ievainojuma.
Kanādas mediji ziņoja, ka slepkava bija sieviete, tomēr Karaliskā Kanādas Jātnieku policija nesniedza sīkākas ziņas par aizdomās turēto.
Apšaudēs arī tika ievainoti 27 cilvēki, no kuriem divi guvuši nopietnus ievainojumus, bet pārējo 25 ievainojumi nav dzīvibu apdraudoši.
Policija pavēstīja, ka otrdienas pēcpusdienā tika ziņots par aktīvu šāvēju Tamblerridžas vidusskolā.
Varas iestādes, pārmeklējot skolu, atrada sešus nošautus cilvēkus. Vēl viens skolā sašautais nomira ceļā uz slimnīcu.
Policija atrada otru vietu, kas saistīta ar šo incidentu, un tur kādā mājoklī tika atrasti vēl divi nogalināti upuri.
Tamblerridža ar 2,4 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas vairāk nekā 1100 kilometrus uz ziemeļiem no Britu Kolumbijas lielākās pilsētas Vankūveras.]]> <![CDATA["Lēta Pārtika"]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=935 Fri, 02 Jan 2026 04:59:47 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=935 https://letapartika.lv/ https://letapartika.lv/lv SIA "Lēta Pārtika" 
Letapartika.lv ir Latvijas interneta resurss un platforma, kas specializējas pārtikas preču cenu salīdzināšanā un izdevīgāko piedāvājumu meklēšanā dažādos Latvijas lielveikalos.
Lūk, galvenie fakti par šo platformu:
1. Galvenā funkcija: Cenu salīdzināšana
Platformas mērķis ir palīdzēt patērētājiem ietaupīt, apkopojot informāciju par produktiem un to cenām populārākajos Latvijas mazumtirdzniecības tīklos. Sistēmā ir iekļauti tādi veikali kā:
  • Maxima, Rimi, Lidl, Barbora;
  • Mego, Lats, Citro, Top!;
  • Kā arī specializētāki veikali kā Promo Cash&Carry, Gemoss, Cenuklubs u.c.
2. Pakalpojuma iespējas
  • Produktu meklēšana: Lietotāji var meklēt konkrētus produktus pēc nosaukuma vai svītrkoda un redzēt, kurā veikalā tie ir lētākie.
  • Zemo cenu grozs: Iespēja izveidot savu iepirkumu sarakstu (grozu) un salīdzināt, cik šis konkrētais preču komplekts maksātu dažādos veikalos.
  • Akcijas un atlaides: Vietnē tiek apkopoti aktuālie bukleti un īpašie piedāvājumi.
  • Receptes: Platformā ir pieejama sadaļa (beta versijā) ar receptēm, kur var meklēt idejas maltītēm.
3. Mobilā lietotne
Pakalpojums ir pieejams ne tikai mājaslapā, bet arī kā mobilā lietotne (Android un iOS), kas padara cenu salīdzināšanu ērtāku tieši veikalā, izmantojot svītrkoda skenēšanas funkciju.
4. Juridiskā informācija
Portālu uztur uzņēmums SIA "Lēta Pārtika" (reģistrēts 2024. gadā). Uzņēmuma juridiskā adrese atrodas Ķekavas novadā, Baložos.
Kopsavilkumā: Tas ir rīks "gudrai iepirkšanās" plānošanai, kas ļauj nevis fiziski apstaigāt visus veikalus, bet digitāli pārbaudīt, kur nepieciešamās preces tajā brīdī ir visizdevīgākās.

SIA "Lēta Pārtika" (reģistrācijas numurs 40203662462) ir salīdzinoši jauns uzņēmums, kas Komercreģistrā iegrāmatots 2025. gada 10. jūlijā.
Saskaņā ar aktuālajiem publiski pieejamiem datiem (piemēram, Lursoft un Firmas.lv), uzņēmuma īpašnieku struktūra un vadība ir šāda:
Īpašnieki un vadība
  • Pamatkapitāls: 2 800 EUR.
  • Darbības veids: Uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar datu apstrādi, uzturēšanu un ar to saistītajām darbībām, kā arī interneta portālu darbību.
  • Vadība: Uzņēmuma valdes sastāvā ir fiziskas personas, kuras ir arī uzņēmuma līdzīpašnieki (dalībnieki).
Sakarā ar to, ka uzņēmums ir dibināts pavisam nesen, tā publiskais profils liecina par jaunuzņēmuma (startup) raksturu, kas izveidots tieši platformas letapartika.lv attīstīšanai. Uzņēmuma juridiskā adrese ir reģistrēta Ķekavas novadā, Baložos.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Zinot, ka uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, tas nozīmē, ka platforma darbojas saskaņā ar vietējo likumdošanu un patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu. Tas arī apstiprina, ka dati par cenām tiek apkopoti lokāli, koncentrējoties tieši uz Latvijas mazumtirdzniecības tirgu.]]> https://letapartika.lv/ https://letapartika.lv/lv SIA "Lēta Pārtika" 
Letapartika.lv ir Latvijas interneta resurss un platforma, kas specializējas pārtikas preču cenu salīdzināšanā un izdevīgāko piedāvājumu meklēšanā dažādos Latvijas lielveikalos.
Lūk, galvenie fakti par šo platformu:
1. Galvenā funkcija: Cenu salīdzināšana
Platformas mērķis ir palīdzēt patērētājiem ietaupīt, apkopojot informāciju par produktiem un to cenām populārākajos Latvijas mazumtirdzniecības tīklos. Sistēmā ir iekļauti tādi veikali kā:
  • Maxima, Rimi, Lidl, Barbora;
  • Mego, Lats, Citro, Top!;
  • Kā arī specializētāki veikali kā Promo Cash&Carry, Gemoss, Cenuklubs u.c.
2. Pakalpojuma iespējas
  • Produktu meklēšana: Lietotāji var meklēt konkrētus produktus pēc nosaukuma vai svītrkoda un redzēt, kurā veikalā tie ir lētākie.
  • Zemo cenu grozs: Iespēja izveidot savu iepirkumu sarakstu (grozu) un salīdzināt, cik šis konkrētais preču komplekts maksātu dažādos veikalos.
  • Akcijas un atlaides: Vietnē tiek apkopoti aktuālie bukleti un īpašie piedāvājumi.
  • Receptes: Platformā ir pieejama sadaļa (beta versijā) ar receptēm, kur var meklēt idejas maltītēm.
3. Mobilā lietotne
Pakalpojums ir pieejams ne tikai mājaslapā, bet arī kā mobilā lietotne (Android un iOS), kas padara cenu salīdzināšanu ērtāku tieši veikalā, izmantojot svītrkoda skenēšanas funkciju.
4. Juridiskā informācija
Portālu uztur uzņēmums SIA "Lēta Pārtika" (reģistrēts 2024. gadā). Uzņēmuma juridiskā adrese atrodas Ķekavas novadā, Baložos.
Kopsavilkumā: Tas ir rīks "gudrai iepirkšanās" plānošanai, kas ļauj nevis fiziski apstaigāt visus veikalus, bet digitāli pārbaudīt, kur nepieciešamās preces tajā brīdī ir visizdevīgākās.

SIA "Lēta Pārtika" (reģistrācijas numurs 40203662462) ir salīdzinoši jauns uzņēmums, kas Komercreģistrā iegrāmatots 2025. gada 10. jūlijā.
Saskaņā ar aktuālajiem publiski pieejamiem datiem (piemēram, Lursoft un Firmas.lv), uzņēmuma īpašnieku struktūra un vadība ir šāda:
Īpašnieki un vadība
  • Pamatkapitāls: 2 800 EUR.
  • Darbības veids: Uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar datu apstrādi, uzturēšanu un ar to saistītajām darbībām, kā arī interneta portālu darbību.
  • Vadība: Uzņēmuma valdes sastāvā ir fiziskas personas, kuras ir arī uzņēmuma līdzīpašnieki (dalībnieki).
Sakarā ar to, ka uzņēmums ir dibināts pavisam nesen, tā publiskais profils liecina par jaunuzņēmuma (startup) raksturu, kas izveidots tieši platformas letapartika.lv attīstīšanai. Uzņēmuma juridiskā adrese ir reģistrēta Ķekavas novadā, Baložos.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Zinot, ka uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, tas nozīmē, ka platforma darbojas saskaņā ar vietējo likumdošanu un patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu. Tas arī apstiprina, ka dati par cenām tiek apkopoti lokāli, koncentrējoties tieši uz Latvijas mazumtirdzniecības tirgu.]]> <![CDATA[Latvijas dalība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=933 Thu, 01 Jan 2026 20:24:38 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=933
Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē
Latvija šogad tika ievēlēta par ANO Drošības padomes (DP) nepastāvīgo locekli. Par Latvijas kandidatūru nobalsoja 178 no 188 ANO dalībvalstīm, kas piedalījās balsojumā, bet 10 atturējās. Kandidatūra tika izvirzīta ANO ģeogrāfiskās grupas Austrumeiropas ietvaros, un tās vienīgā konkurente bija Melnkalne, kas no sacensības atteicās.
Citāts:Šī būs pirmā reize, kad Latvija darbosies ANO Drošības padomē, pildot šos pienākumus no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. 
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un valdība uzsvēra, ka dalība padomē stiprinās Latvijas drošību un globālo lomu, īpaši jautājumos, kas saistīti ar starptautiskās tiesiskās kārtības ievērošanu, miermīlīgu strīdu risināšanu un Ukrainas atbalstu. 
Latvija no trim Baltijas valstīm līdz šim bija vienīgā, kura nebija pārstāvēta ANO DP. Lietuva bija padomes nepastāvīgā dalībvalsts 2014. un 2015. gadā, bet Igaunija – 2020. un 2021. gadā.
ANO Drošības padome ir ANO centrālā institūcija starptautiskās miera un drošības jautājumos. Tās pieņemtie juridiski saistošie lēmumi kalpo starptautisko konfliktu risināšanā un miera uzturēšanā.

Latvijas dalība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē tuvākos divus gadus ir būtiska iespēja skaļāk iestāties par atbalstu Ukrainai, starptautisko tiesību ievērošanu un Krievijas saukšanu pie atbildības, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" norādīja Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.
Viņa uzsvēra, ka darbība ANO Drošības padomē ir lieliska iespēja Latvijai tuvākos divus gadus faktiski būt kā lielvalstij.

"Protams, ka mēs nevaram kā brīnumzālīte, būdama Drošības padomē, atrisināt visas pasaules problēmas un mēs nevaram apturēt karu Ukrainā tikai ar šiem līdzekļiem," sacīja Pavļuta-Deslandes.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas balsij šajā laikā būs ļoti liels svars, kas nozīmē to, ka "tam, ko mēs sakām, vērtības, par ko mēs iestājamies, principi, par kuriem mēs iestājamies – mums būs iespējas šos jautājumus celt augstāk, dzirdamāk, skaļāk un daudz vairāk ietekmēt lietas".
Pavļuta-Deslandes uzsvēra, ka tas nozīmē arī milzīgu atbildību.
Šo divu gadu laikā skaidrs, ka Latvijas galvenā prioritāte būs atbalsts Ukrainai, atbalsts Ukrainas neatkarībai, Ukrainas teritoriālajai vienotībai un Krievijas saukšana pie atbildības.
"Latvijas balss sacīs, ka visām valstīm ir jāievēro starptautiskās tiesības un ANO Statūti – ka par pārkāpumiem pienākas sods," sacīja Pavļuta-Deslandes. Viņa norādīja, ka šāda konsekventa rīcība ir nepieciešama ne tikai attiecībā uz Krieviju, bet arī uz visiem citiem pārkāpumiem, jo šobrīd ANO darba kārtībā ir aptuveni 60 aktīvu jautājumu – krīzes, kari, pilsoņu kari un dažādi citi starptautisko tiesību pārkāpumi.
"Līdz ar to mūsu uzdevums ir iestāties par šīm tiesībām vienmēr un visur un vairot to valstu skaitu, kuras līdzīgi iestājas par Krievijas sodīšanu un par atbalstu Ukrainai," skaidroja Pavļuta-Deslandes.
Viņa arī norādīja, ka ir ļoti būtiski Ukrainas jautājumu uzturēt darba kārtībā. Tāpat būtiski ir apstrīdēt un izgaismot Krievijas melus.
"Ir jāizmanto sava balss, ir jāiestājas par to, kam mēs ticam," uzsvēra Pavļuta-Deslandes.
"Ir skaidrs, ka kādā brīdī karš Ukrainā beigsies, līdz ar to ir ļoti svarīgi, kā tas beigsies, un tas ir mūsu kopīgs uzdevums ar sabiedrotajiem iestāties par to, lai šis miers ir taisnīgs, ilgstošs un lai pārkāpumi tiek sodīti un tie vairs nekad neatkārtotos," sacīja Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...s.a628300/]]>
Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē
Latvija šogad tika ievēlēta par ANO Drošības padomes (DP) nepastāvīgo locekli. Par Latvijas kandidatūru nobalsoja 178 no 188 ANO dalībvalstīm, kas piedalījās balsojumā, bet 10 atturējās. Kandidatūra tika izvirzīta ANO ģeogrāfiskās grupas Austrumeiropas ietvaros, un tās vienīgā konkurente bija Melnkalne, kas no sacensības atteicās.
Citāts:Šī būs pirmā reize, kad Latvija darbosies ANO Drošības padomē, pildot šos pienākumus no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. 
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un valdība uzsvēra, ka dalība padomē stiprinās Latvijas drošību un globālo lomu, īpaši jautājumos, kas saistīti ar starptautiskās tiesiskās kārtības ievērošanu, miermīlīgu strīdu risināšanu un Ukrainas atbalstu. 
Latvija no trim Baltijas valstīm līdz šim bija vienīgā, kura nebija pārstāvēta ANO DP. Lietuva bija padomes nepastāvīgā dalībvalsts 2014. un 2015. gadā, bet Igaunija – 2020. un 2021. gadā.
ANO Drošības padome ir ANO centrālā institūcija starptautiskās miera un drošības jautājumos. Tās pieņemtie juridiski saistošie lēmumi kalpo starptautisko konfliktu risināšanā un miera uzturēšanā.

Latvijas dalība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē tuvākos divus gadus ir būtiska iespēja skaļāk iestāties par atbalstu Ukrainai, starptautisko tiesību ievērošanu un Krievijas saukšanu pie atbildības, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" norādīja Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.
Viņa uzsvēra, ka darbība ANO Drošības padomē ir lieliska iespēja Latvijai tuvākos divus gadus faktiski būt kā lielvalstij.

"Protams, ka mēs nevaram kā brīnumzālīte, būdama Drošības padomē, atrisināt visas pasaules problēmas un mēs nevaram apturēt karu Ukrainā tikai ar šiem līdzekļiem," sacīja Pavļuta-Deslandes.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas balsij šajā laikā būs ļoti liels svars, kas nozīmē to, ka "tam, ko mēs sakām, vērtības, par ko mēs iestājamies, principi, par kuriem mēs iestājamies – mums būs iespējas šos jautājumus celt augstāk, dzirdamāk, skaļāk un daudz vairāk ietekmēt lietas".
Pavļuta-Deslandes uzsvēra, ka tas nozīmē arī milzīgu atbildību.
Šo divu gadu laikā skaidrs, ka Latvijas galvenā prioritāte būs atbalsts Ukrainai, atbalsts Ukrainas neatkarībai, Ukrainas teritoriālajai vienotībai un Krievijas saukšana pie atbildības.
"Latvijas balss sacīs, ka visām valstīm ir jāievēro starptautiskās tiesības un ANO Statūti – ka par pārkāpumiem pienākas sods," sacīja Pavļuta-Deslandes. Viņa norādīja, ka šāda konsekventa rīcība ir nepieciešama ne tikai attiecībā uz Krieviju, bet arī uz visiem citiem pārkāpumiem, jo šobrīd ANO darba kārtībā ir aptuveni 60 aktīvu jautājumu – krīzes, kari, pilsoņu kari un dažādi citi starptautisko tiesību pārkāpumi.
"Līdz ar to mūsu uzdevums ir iestāties par šīm tiesībām vienmēr un visur un vairot to valstu skaitu, kuras līdzīgi iestājas par Krievijas sodīšanu un par atbalstu Ukrainai," skaidroja Pavļuta-Deslandes.
Viņa arī norādīja, ka ir ļoti būtiski Ukrainas jautājumu uzturēt darba kārtībā. Tāpat būtiski ir apstrīdēt un izgaismot Krievijas melus.
"Ir jāizmanto sava balss, ir jāiestājas par to, kam mēs ticam," uzsvēra Pavļuta-Deslandes.
"Ir skaidrs, ka kādā brīdī karš Ukrainā beigsies, līdz ar to ir ļoti svarīgi, kā tas beigsies, un tas ir mūsu kopīgs uzdevums ar sabiedrotajiem iestāties par to, lai šis miers ir taisnīgs, ilgstošs un lai pārkāpumi tiek sodīti un tie vairs nekad neatkārtotos," sacīja Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...s.a628300/]]> <![CDATA[Atkritumi Rīgā]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=929 Sat, 27 Dec 2025 17:49:56 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=929
  • 1. zonā būs  33.84 Eur,
  • 2. zonā būs  34.18 Eur,
  • 3. zonā būs  30.37 Eur,
  • 4. zonā būs  33.15 Eur.

    • BIO (Bioloģiskie atkritumi) izvešanas cena ar PVN būs:
    • 1. zonā būs  20.30 Eur,
    • 2. zonā būs  20.51 Eur,
    • 3. zonā būs  18.22 Eur,
    • 4. zonā būs  19.89 Eur.

    Atbilstoši zonas:
    • 1. zona (Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs ir SIA „Clean R”;
    • 2. zona (Pārdaugavas Kurzemes rajonā) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs ir SIA „Clean R”;
    • 3. zona (Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētā) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs ir SIA LAUTUS VIDE;
    • 4. zona (Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs ir SIA „Eco Baltia vide”.

    Mana zona ir 4 un apsaimniekotājs atbildoši ir https://www.ecobaltiavide.lv/
    • Atkritumu šķirošana
    • Sadzīves atkritumu šķirošana
    • Stikla šķirošana
    • Papīra, plastmasas, metāla šķirošana
    • Bioloģisko atkritumu šķirošana
    • Bateriju un elektrotehnikas šķirošana
    • Tekstila šķirošana
    • Riepu šķirošana
    • Būvgružu un lielgabarītu atkritumu šķirošana
    • Lauksaimniecības iepakojuma šķirošana
    • Publisko šķirošanas punktu karte
    Un pati ķēpīgākā lieta ir Bioloģisko atkritumu šķirošana

    Drīkst mest:

    Virtuves pārtikas atkritumus

    Dārzeņu un augļu atkritumi,
    Tējas un kafijas biezumi,
    Riekstu čaulas un olu čaumalas,
    Sieru , biezpienu,
    Gaļas, zivju un citus dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktus
    Ēdienu atliekas BEZ IEPAKOJUMA utt.

    Dārza atkritumus

    veci augi, puķes
    nopļautā zāle
    koku lapas un zariņi līdz 2 cm diametrā

    Nedrīkst mest:

    Škidros atkritumus - piens, kefīrs, ievārījumi, jogurti, eļļas.
    Papīru ar dažāda veida pārklājumiem - laka, plēve
    Jebkāda veida iepakojumu vai maisiņus - plēves, plastamsa, stikls ,skārds, uc.
    Zarus un stumbrus diametrā lielākus par 2 cm
    Apstrādātu koksni - impregnēta, krāsota, koka miza, u.tmldz.
    Zemi, karstus pelnus, akmeņus, izdedžus, smiltis, grunti, kūdru, augsni, tūjas
    Asenizācijas atkritumus
    Nešķirotus sadzīves atkritumus
    Tūju skujas un zarus

    https://www.ecobaltiavide.lv/wp-content/...areizi.pdf]]>
  • 1. zonā būs  33.84 Eur,
  • 2. zonā būs  34.18 Eur,
  • 3. zonā būs  30.37 Eur,
  • 4. zonā būs  33.15 Eur.

    • BIO (Bioloģiskie atkritumi) izvešanas cena ar PVN būs:
    • 1. zonā būs  20.30 Eur,
    • 2. zonā būs  20.51 Eur,
    • 3. zonā būs  18.22 Eur,
    • 4. zonā būs  19.89 Eur.

    Atbilstoši zonas:
    • 1. zona (Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs ir SIA „Clean R”;
    • 2. zona (Pārdaugavas Kurzemes rajonā) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs ir SIA „Clean R”;
    • 3. zona (Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētā) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs ir SIA LAUTUS VIDE;
    • 4. zona (Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā) atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs ir SIA „Eco Baltia vide”.

    Mana zona ir 4 un apsaimniekotājs atbildoši ir https://www.ecobaltiavide.lv/
    • Atkritumu šķirošana
    • Sadzīves atkritumu šķirošana
    • Stikla šķirošana
    • Papīra, plastmasas, metāla šķirošana
    • Bioloģisko atkritumu šķirošana
    • Bateriju un elektrotehnikas šķirošana
    • Tekstila šķirošana
    • Riepu šķirošana
    • Būvgružu un lielgabarītu atkritumu šķirošana
    • Lauksaimniecības iepakojuma šķirošana
    • Publisko šķirošanas punktu karte
    Un pati ķēpīgākā lieta ir Bioloģisko atkritumu šķirošana

    Drīkst mest:

    Virtuves pārtikas atkritumus

    Dārzeņu un augļu atkritumi,
    Tējas un kafijas biezumi,
    Riekstu čaulas un olu čaumalas,
    Sieru , biezpienu,
    Gaļas, zivju un citus dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktus
    Ēdienu atliekas BEZ IEPAKOJUMA utt.

    Dārza atkritumus

    veci augi, puķes
    nopļautā zāle
    koku lapas un zariņi līdz 2 cm diametrā

    Nedrīkst mest:

    Škidros atkritumus - piens, kefīrs, ievārījumi, jogurti, eļļas.
    Papīru ar dažāda veida pārklājumiem - laka, plēve
    Jebkāda veida iepakojumu vai maisiņus - plēves, plastamsa, stikls ,skārds, uc.
    Zarus un stumbrus diametrā lielākus par 2 cm
    Apstrādātu koksni - impregnēta, krāsota, koka miza, u.tmldz.
    Zemi, karstus pelnus, akmeņus, izdedžus, smiltis, grunti, kūdru, augsni, tūjas
    Asenizācijas atkritumus
    Nešķirotus sadzīves atkritumus
    Tūju skujas un zarus

    https://www.ecobaltiavide.lv/wp-content/...areizi.pdf]]>         <![CDATA[Brandavam notiesājošs spriedums]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=926 Sun, 21 Dec 2025 23:41:34 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=926 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a627323/

    Vakar, 20:28
    Latvijā
    Autori: Ivo Leitāns (LTV "De facto" žurnālists)
    Bijušais pasažieru pārvadātāja "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pastarpinātais īpašnieks Aleksandrs Brandavs šoruden samaksāja 73 tūkstošu eiro naudas sodu, jo tiesā atzinās regulāru kukuļu apsolīšanā kādai vadošai Rīgas domes (RD) amatpersonai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
    Process, kas izaudzis no Brandava sarunām bēdīgi slavenajā "Taureņu" pirtī, nu ir sadalīts vairākās lietās. Kamēr bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") vismaz pagaidām bauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāta imunitāti, drīzumā uz apsūdzēto sola "mikriņu" korupcijas lietā nonāks arī bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
    "Rīgas satiksmes" (RS) Elektronisko norēķinu projektu daļas vadītājs, uzņēmuma "Rīgas karte" valdes loceklis, partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes loceklis, kordiriģents. Aleksandram Brandavam 2017. gada septembrī bija vairākas lomas, taču korupcijas apkarotāju uzmanību piesaistīja viņa tikšanās ar uzņēmēju Māri Martinsonu Pierīgas pirtī "Taureņi" un tajās runātais zināms "De facto".
    "Tas izriet no sarunu ierakstiem, kurā viens no iesaistītajiem stāstīja citai personai par tikšanos ar amatpersonām un notikušo vienošanos," par spriedumā aprakstītajiem notikumiem saka prokurors Ando Skalbe. Vaicāts, vai sarunas ierakstītas pirtī, viņš atzīst: "Nu, jā, iespējams."
    Prokurors Skalbe šoruden vienošanās procesā panāca Brandavam notiesājošu spriedumu, kas jau oktobra beigās ir stājies spēkā. Brandavs atzina savu vainu. Tiesa, pārbaudot iesniegto vienošanos un krimināllietas materiālus, konstatēja: kopīgas tikšanās laikā 2017. gada septembrī Brandavam kādu priekšlikumu izteica RD amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Saskaņā ar Krimināllikumu, šāds statuss Rīgā ir tikai mēram, vicemēram un izpilddirektoram.
    Kā zināms, pagājušajā EP sasaukumā prokuratūra neveiksmīgi bija lūgusi atcelt deputāta imunitāti bijušajam Rīgas mēram Ušakovam un kādreizējam vicemēram Amerikam. Kāpēc Brandava spriedumā pieminēta vairs tikai viena amatpersona? Prokurors skaidro: Brandava nozieguma smagumu un sodu tas neietekmēja. "Tas ir zināms kompromiss, jo persona bija gatava atzīt tikai to, ka ir apsolījusi kukuli vienai amatpersonai, nevis divām. Lai panāktu ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, es lēmu, ka inkriminēšu tikai, ka viena amatpersona ir šeit figurējusi," stāsta Skalbe.
    RD amatpersonas priekšlikums Brandavam bija šāds: tā varētu panākt grozījumus normatīvos, lai atlaides vairākām pasažieru kategorijām Rīgā varētu izmantot arī Brandavam pastarpināti piederošās "Rīgas mikroautobusu satiksmes" (RMS) transportlīdzekļos. Šādi grozījumi Brandava firmai nodrošinātu lielāku pasažieru skaitu un tādējādi palielinātu apgrozījumu un peļņu.
    To apzinoties, amatpersona pieprasīja Brandavam dot tai kukuli 50 % apmērā no Rīgas domes finansējuma, kas tiks piešķirts atkarībā no pārvadāto, atlaides izmantojušo pasažieru skaita. Kad Brandavs bija izvērtējis kukuļa došanas ekonomisko izdevīgumu, viņš amatpersonai apliecināja gatavību dot kukuli un piedāvāja variantus: ar pārskaitījumiem viņš maksātu 45 %, bet skaidrā naudā – 30 % no saņemtā Rīgas domes finansējuma.
    Rezultātā abi vienojās, ka kukuļa apmērs būs 30 % skaidrā naudā. Spriedumā arī norādīts, ka Brandavs un amatpersona, būdami informēti par pasažieru skaitu, kuri līdz šim vidēji mēnesī izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, varēja paredzēt: kukulis būtu vismaz 19 tūkstoši eiro mēnesī.
    Vai šis solījums tika īstenots arī dzīvē? "Tika mēģināts iegūt pierādījumus, bet diemžēl neveiksmīgi. Tā kā mēs šajā gadījumā varam runāt tikai par kukuļa pieprasīšanu un kukuļa apsolījumu," stāsta prokurors Skalbe.
    Brandavs ar sava advokāta Normunda Duļevska starpniecību "De facto" spriedumu komentēt atteicās. Tomēr "De facto" zināms, ka viņa liecības attiecas uz Nilu Ušakovu.
    Tas gan nenozīmē, ka izbeigta būtu lieta pret Ameriku: prokurors prognozē, ka tā tiesai tiks nosūtīta tuvākajā laikā, jo apsūdzība viņam jau ir celta. Ameriks, kurš pēc EP deputāta karjeras beigām pērn sāka darbu Rīgas brīvostas pārvaldē eksperta statusā, uz "De facto" zvaniem un īsziņām neatbildēja. Nelīdzēja arī brīvostas preses dienesta iesaistīšana.
    Ušakovs par Brandava spriedumā atzīto un pret viņu vērstajām aizdomām par kukuļa pieprasīšanu vēlējās atbildēt rakstiski. Konkrētos "De facto" jautājumus viņš gan lielākoties ignorēja.
    "Pildot amata pienākumus, esmu rīkojies stingrā saskaņā ar visiem spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Atturos komentēt procesus, kuru detaļas un apstākļi man nav zināmi, taču kategoriski noliedzu jebkādu saistību ar jebkādiem iespējamiem pretlikumīgiem nodarījumiem," raksta bijušais Rīgas mērs Ušakovs.
    Ušakovs arī neatbildēja, kā rīkotos tagad, ja prokuratūra atkal lūgs EP viņam atcelt imunitāti. Šobrīd ir gan cits EP sasaukums, gan cits procesa virzītājs un ģenerālprokurors, turklāt nu ir arī Latvijas tiesas spriedumā fiksēts kukuļa piedāvājuma fakts.
    Ģenerālprokurors Armīns Meisters sarunā ar "De facto" šādu iespēju – atkārtotu vēršanos pie EP – neizslēdz: "Paldies, ka jūs man vērsāt uzmanību [uz to]!
    Es noteikti pārrunāšu ar prokuroru, kāda ir tā situācija un ko mēs darām tālāk. Protams, tikai vienkārši sēdēt un gaidīt, kad [Ušakova EP deputāta pilnvaru] termiņš beigsies, arī nav pareizi. Ja ir iespējas, tad ir jāizmanto."
    No pamatlietas izdalītais process pret Ušakovu šobrīd ir apturēts. Pret viņu aizdomas izvirzītas ne vien par kukuļa prasīšanu, bet arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pēc šī panta lietā apsūdzēti vēl divi cilvēki. Tie ir bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un kādreizējais RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins. Lieta šonedēļ nosūtīta uz tiesu. RS un Rīgas pašvaldība tur piedalīsies kā cietušie, jo šo iestāžu skatījumā tām ir nodarīts 10 miljonu eiro liels kaitējums.
    Bemhens nebija sazvanāms, bet viņa advokāts Varis Klotiņš komentārus sniegt atteicās. Savukārt Jakrins apsūdzībai nepiekrīt. "Vienīgā pozīcija, ka lieta ir absurda, nesaprotama un pilnīgs no mana skatu punkta pārpratums. Manas apsūdzības būtība ir tā, ka es esmu referējis domes sēdē par lēmumu, ko es pats neesmu pieņēmis. Punkts. (..) Faktiski vienīgais, ko es esmu darījis, ir – uzstājies kā referents, kur varēja jebkurš cits domes darbinieks būt manā vietā," telefonsarunā ar "De facto" pauda Jakrins.
    Prokurors Skalbe gan saredz plašāku abu apsūdzēto lomu: "Nu, jā, viņi, izmantojot savas pilnvaras, uzdeva sev pakļautajiem darbiniekiem sākotnēji jau gatavot šos grozījumus, saskaņot savstarpēji, virzīt tālāk izskatīšanai komisijā un arī vēlāk domes sēdē."
    Brandavs jau ir pilnībā samaksājis sodu, "De facto" apliecināja Ekonomisko lietu tiesā. Tas nozīmē, ka nākamā gada nogalē viņa sodāmība būs dzēsta. Šobrīd gan Brandavs ir iesaistīts arī citos kriminālprocesos. Tiesā ir lieta, kur viņš līdz ar vēl vienu bijušo "Rīgas kartes" valdes locekli apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, apmaksājot, iespējams, nepamatotus rēķinus par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem līdzapsūdzētā Ginta Federa uzņēmumam.
    Nopietnākas bažas gan Brandavam varētu radīt lieta, kuru pirms dažām nedēļām pieminēja RS valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Tas notika Rīgas domes sēdē, kurā pašvaldības uzņēmumam atļāva par vienu eiro atpirkt "Rīgas kartes" akcijas no privātā līdzīpašnieka.
    "Otrs process, kas šobrīd notiek paralēli, ir kriminālprocess, kuru izmeklē Eiropas prokuratūra. Un "Rīgas karte" šajā procesā ir atzīta par cietušo personu, piesakot viena miljona eiro zaudējuma kompensāciju. Arī RS šajā procesā ir atzīta par cietušo ar 33 miljonu zaudējumu kompensācijas pieteikumu. Un attiecīgi šis process, es nevaru precīzi, protams, prognozēt, tas ir prokurora kompetencē, bet visdrīzāk nākošajā gadā arī nonāks tiesā," domniekiem stāstīja Innusa.
    Kriminālprocesā, kura ietvaros 2023. gada vasarā notika kratīšanas pie "Rīgas kartes" piegādātājiem, bija aizdomas par pašvaldības uzņēmuma slepenu sadarbību ar privātiem uzņēmumiem, lai mākslīgi palielinātu piegādāto preču un pakalpojumu cenas. Brandavam šai procesā ir tiesības uz aizstāvību.
    Nākamā gada sākumā prokurors Skalbe iecerējis sūtīt uz tiesu arī lietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret juridisko personu, kuras interesēs Brandavs solīja kukuli – RMS. Uzņēmumam šobrīd gan ir maksātnespējas process.]]>     https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a627323/

    Vakar, 20:28
    Latvijā
    Autori: Ivo Leitāns (LTV "De facto" žurnālists)
    Bijušais pasažieru pārvadātāja "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pastarpinātais īpašnieks Aleksandrs Brandavs šoruden samaksāja 73 tūkstošu eiro naudas sodu, jo tiesā atzinās regulāru kukuļu apsolīšanā kādai vadošai Rīgas domes (RD) amatpersonai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
    Process, kas izaudzis no Brandava sarunām bēdīgi slavenajā "Taureņu" pirtī, nu ir sadalīts vairākās lietās. Kamēr bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") vismaz pagaidām bauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāta imunitāti, drīzumā uz apsūdzēto sola "mikriņu" korupcijas lietā nonāks arī bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
    "Rīgas satiksmes" (RS) Elektronisko norēķinu projektu daļas vadītājs, uzņēmuma "Rīgas karte" valdes loceklis, partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes loceklis, kordiriģents. Aleksandram Brandavam 2017. gada septembrī bija vairākas lomas, taču korupcijas apkarotāju uzmanību piesaistīja viņa tikšanās ar uzņēmēju Māri Martinsonu Pierīgas pirtī "Taureņi" un tajās runātais zināms "De facto".
    "Tas izriet no sarunu ierakstiem, kurā viens no iesaistītajiem stāstīja citai personai par tikšanos ar amatpersonām un notikušo vienošanos," par spriedumā aprakstītajiem notikumiem saka prokurors Ando Skalbe. Vaicāts, vai sarunas ierakstītas pirtī, viņš atzīst: "Nu, jā, iespējams."
    Prokurors Skalbe šoruden vienošanās procesā panāca Brandavam notiesājošu spriedumu, kas jau oktobra beigās ir stājies spēkā. Brandavs atzina savu vainu. Tiesa, pārbaudot iesniegto vienošanos un krimināllietas materiālus, konstatēja: kopīgas tikšanās laikā 2017. gada septembrī Brandavam kādu priekšlikumu izteica RD amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Saskaņā ar Krimināllikumu, šāds statuss Rīgā ir tikai mēram, vicemēram un izpilddirektoram.
    Kā zināms, pagājušajā EP sasaukumā prokuratūra neveiksmīgi bija lūgusi atcelt deputāta imunitāti bijušajam Rīgas mēram Ušakovam un kādreizējam vicemēram Amerikam. Kāpēc Brandava spriedumā pieminēta vairs tikai viena amatpersona? Prokurors skaidro: Brandava nozieguma smagumu un sodu tas neietekmēja. "Tas ir zināms kompromiss, jo persona bija gatava atzīt tikai to, ka ir apsolījusi kukuli vienai amatpersonai, nevis divām. Lai panāktu ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, es lēmu, ka inkriminēšu tikai, ka viena amatpersona ir šeit figurējusi," stāsta Skalbe.
    RD amatpersonas priekšlikums Brandavam bija šāds: tā varētu panākt grozījumus normatīvos, lai atlaides vairākām pasažieru kategorijām Rīgā varētu izmantot arī Brandavam pastarpināti piederošās "Rīgas mikroautobusu satiksmes" (RMS) transportlīdzekļos. Šādi grozījumi Brandava firmai nodrošinātu lielāku pasažieru skaitu un tādējādi palielinātu apgrozījumu un peļņu.
    To apzinoties, amatpersona pieprasīja Brandavam dot tai kukuli 50 % apmērā no Rīgas domes finansējuma, kas tiks piešķirts atkarībā no pārvadāto, atlaides izmantojušo pasažieru skaita. Kad Brandavs bija izvērtējis kukuļa došanas ekonomisko izdevīgumu, viņš amatpersonai apliecināja gatavību dot kukuli un piedāvāja variantus: ar pārskaitījumiem viņš maksātu 45 %, bet skaidrā naudā – 30 % no saņemtā Rīgas domes finansējuma.
    Rezultātā abi vienojās, ka kukuļa apmērs būs 30 % skaidrā naudā. Spriedumā arī norādīts, ka Brandavs un amatpersona, būdami informēti par pasažieru skaitu, kuri līdz šim vidēji mēnesī izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, varēja paredzēt: kukulis būtu vismaz 19 tūkstoši eiro mēnesī.
    Vai šis solījums tika īstenots arī dzīvē? "Tika mēģināts iegūt pierādījumus, bet diemžēl neveiksmīgi. Tā kā mēs šajā gadījumā varam runāt tikai par kukuļa pieprasīšanu un kukuļa apsolījumu," stāsta prokurors Skalbe.
    Brandavs ar sava advokāta Normunda Duļevska starpniecību "De facto" spriedumu komentēt atteicās. Tomēr "De facto" zināms, ka viņa liecības attiecas uz Nilu Ušakovu.
    Tas gan nenozīmē, ka izbeigta būtu lieta pret Ameriku: prokurors prognozē, ka tā tiesai tiks nosūtīta tuvākajā laikā, jo apsūdzība viņam jau ir celta. Ameriks, kurš pēc EP deputāta karjeras beigām pērn sāka darbu Rīgas brīvostas pārvaldē eksperta statusā, uz "De facto" zvaniem un īsziņām neatbildēja. Nelīdzēja arī brīvostas preses dienesta iesaistīšana.
    Ušakovs par Brandava spriedumā atzīto un pret viņu vērstajām aizdomām par kukuļa pieprasīšanu vēlējās atbildēt rakstiski. Konkrētos "De facto" jautājumus viņš gan lielākoties ignorēja.
    "Pildot amata pienākumus, esmu rīkojies stingrā saskaņā ar visiem spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Atturos komentēt procesus, kuru detaļas un apstākļi man nav zināmi, taču kategoriski noliedzu jebkādu saistību ar jebkādiem iespējamiem pretlikumīgiem nodarījumiem," raksta bijušais Rīgas mērs Ušakovs.
    Ušakovs arī neatbildēja, kā rīkotos tagad, ja prokuratūra atkal lūgs EP viņam atcelt imunitāti. Šobrīd ir gan cits EP sasaukums, gan cits procesa virzītājs un ģenerālprokurors, turklāt nu ir arī Latvijas tiesas spriedumā fiksēts kukuļa piedāvājuma fakts.
    Ģenerālprokurors Armīns Meisters sarunā ar "De facto" šādu iespēju – atkārtotu vēršanos pie EP – neizslēdz: "Paldies, ka jūs man vērsāt uzmanību [uz to]!
    Es noteikti pārrunāšu ar prokuroru, kāda ir tā situācija un ko mēs darām tālāk. Protams, tikai vienkārši sēdēt un gaidīt, kad [Ušakova EP deputāta pilnvaru] termiņš beigsies, arī nav pareizi. Ja ir iespējas, tad ir jāizmanto."
    No pamatlietas izdalītais process pret Ušakovu šobrīd ir apturēts. Pret viņu aizdomas izvirzītas ne vien par kukuļa prasīšanu, bet arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pēc šī panta lietā apsūdzēti vēl divi cilvēki. Tie ir bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un kādreizējais RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins. Lieta šonedēļ nosūtīta uz tiesu. RS un Rīgas pašvaldība tur piedalīsies kā cietušie, jo šo iestāžu skatījumā tām ir nodarīts 10 miljonu eiro liels kaitējums.
    Bemhens nebija sazvanāms, bet viņa advokāts Varis Klotiņš komentārus sniegt atteicās. Savukārt Jakrins apsūdzībai nepiekrīt. "Vienīgā pozīcija, ka lieta ir absurda, nesaprotama un pilnīgs no mana skatu punkta pārpratums. Manas apsūdzības būtība ir tā, ka es esmu referējis domes sēdē par lēmumu, ko es pats neesmu pieņēmis. Punkts. (..) Faktiski vienīgais, ko es esmu darījis, ir – uzstājies kā referents, kur varēja jebkurš cits domes darbinieks būt manā vietā," telefonsarunā ar "De facto" pauda Jakrins.
    Prokurors Skalbe gan saredz plašāku abu apsūdzēto lomu: "Nu, jā, viņi, izmantojot savas pilnvaras, uzdeva sev pakļautajiem darbiniekiem sākotnēji jau gatavot šos grozījumus, saskaņot savstarpēji, virzīt tālāk izskatīšanai komisijā un arī vēlāk domes sēdē."
    Brandavs jau ir pilnībā samaksājis sodu, "De facto" apliecināja Ekonomisko lietu tiesā. Tas nozīmē, ka nākamā gada nogalē viņa sodāmība būs dzēsta. Šobrīd gan Brandavs ir iesaistīts arī citos kriminālprocesos. Tiesā ir lieta, kur viņš līdz ar vēl vienu bijušo "Rīgas kartes" valdes locekli apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, apmaksājot, iespējams, nepamatotus rēķinus par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem līdzapsūdzētā Ginta Federa uzņēmumam.
    Nopietnākas bažas gan Brandavam varētu radīt lieta, kuru pirms dažām nedēļām pieminēja RS valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Tas notika Rīgas domes sēdē, kurā pašvaldības uzņēmumam atļāva par vienu eiro atpirkt "Rīgas kartes" akcijas no privātā līdzīpašnieka.
    "Otrs process, kas šobrīd notiek paralēli, ir kriminālprocess, kuru izmeklē Eiropas prokuratūra. Un "Rīgas karte" šajā procesā ir atzīta par cietušo personu, piesakot viena miljona eiro zaudējuma kompensāciju. Arī RS šajā procesā ir atzīta par cietušo ar 33 miljonu zaudējumu kompensācijas pieteikumu. Un attiecīgi šis process, es nevaru precīzi, protams, prognozēt, tas ir prokurora kompetencē, bet visdrīzāk nākošajā gadā arī nonāks tiesā," domniekiem stāstīja Innusa.
    Kriminālprocesā, kura ietvaros 2023. gada vasarā notika kratīšanas pie "Rīgas kartes" piegādātājiem, bija aizdomas par pašvaldības uzņēmuma slepenu sadarbību ar privātiem uzņēmumiem, lai mākslīgi palielinātu piegādāto preču un pakalpojumu cenas. Brandavam šai procesā ir tiesības uz aizstāvību.
    Nākamā gada sākumā prokurors Skalbe iecerējis sūtīt uz tiesu arī lietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret juridisko personu, kuras interesēs Brandavs solīja kukuli – RMS. Uzņēmumam šobrīd gan ir maksātnespējas process.]]>