<![CDATA[Forums - Latvijas ikdiena un notikumi]]> https://kubele.lv/forums/ Tue, 28 Jul 2026 08:29:36 +0000 MyBB <![CDATA[Latvijas valsts parāds]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1038 Fri, 24 Jul 2026 17:07:57 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1038 Latvijas valsts parāds pieaudzis līdz 20,5 miljardiem eiro
LETA
30 aprīlis, 2026
Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.
Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.
Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.
Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.
Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.
Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru – 88% no kopējā valsts parāda – veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un septembrī – 10 gadu obligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā.
Tā kā obligāciju termiņi atbilda tā brīža investoru interesei, pieprasījums pēc obligācijām bija augstāks nekā piedāvājums, maija emisijā sasniedzot 2,5 miljardus eiro un septembra emisijā attiecīgi – 3,3 miljardus eiro. Tādējādi Valsts kases izvēlētais obligāciju emisijas laiks un augstais investoru pieprasījums darījumos ļāva aizņemties uz izdevīgiem finanšu nosacījumiem, skaidrots pārskatā.
Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi tradicionāli veidoja bankas, aktīvu pārvaldītāji un starptautiskās finanšu institūcijas no Eiropas valstīm – Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Ziemeļvalstīm un citām.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles ar primāro dīleru starpniecību, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām eiroobligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2028. līdz 2033. gadam.
Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos.
Valsts vērtspapīru izsolēs 2025. gadā piedalījās primārie dīleri – kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi, proti, banka “Citadele”, “Luminor Bank”, “SEB bankas”, “Swedbank” un “Erste Group Bank”. 2026. gada februārī Valsts kase paplašināja valsts vērtspapīru izsoļu dalībnieku loku, noslēdzot primārā dīlera līgumu ar “DZ Bank”, kas ir viena no lielākajām Vācijas bankām.
Ar primāro dīleru starpniecību piesaistīto resursu apmērs 2025. gada izsolēs sasniedza 950 miljonus eiro, teikts pārskatā. Valsts kase 18 izsolēs piedāvāja dažāda termiņa vērtspapīrus. Pēc Valsts kasē skaidrotā, šāda pieeja uzlabo vērtspapīru likviditāti, kā arī veicina tirdzniecību otrreizējā tirgū. Kopš izsolēs tiek piedāvāti tikai eiroobligāciju papildu laidieni, ir palielinājusies starptautisko investoru interese pēc Latvijas valsts vērtspapīriem, ļaujot piesaistīt resursus ar izdevīgām procentu likmēm, norāda Valsts kasē.
Lai nodrošinātu valsts parāda vērtspapīru pieejamību sākotnējā tirgū plašākam investoru lokam, Valsts kase 13 izsolēs piedāvāja vērtspapīrus ar minimālo iegādes apmēru 1000 eiro. Pārējās 2025. gadā rīkotajās izsolēs piedāvāti vērtspapīri ar iegādes apmēru 100 000 eiro.
Investoru pieprasījums un Valsts kases piedāvājums izsolēs koncentrējās uz vērtspapīriem ar atlikušo dzēšanas termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Investoru pieprasījums pārsniedza pārdoto apmēru vidēji trīs reizes, atsevišķās izsolēs – arī sešas reizes.
Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc likvīdiem valsts vērtspapīriem un procentu likmēm izsolēs atspoguļojot tirgus likmju samazinājuma tendences, fiksētais ienesīguma līmenis bija robežās no 2,42% līdz 3,378%, atkarībā no termiņa un situācijas tirgū, teikts pārskatā.
]]> Latvijas valsts parāds pieaudzis līdz 20,5 miljardiem eiro
LETA
30 aprīlis, 2026
Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.
Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.
Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.
Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.
Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.
Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru – 88% no kopējā valsts parāda – veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un septembrī – 10 gadu obligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā.
Tā kā obligāciju termiņi atbilda tā brīža investoru interesei, pieprasījums pēc obligācijām bija augstāks nekā piedāvājums, maija emisijā sasniedzot 2,5 miljardus eiro un septembra emisijā attiecīgi – 3,3 miljardus eiro. Tādējādi Valsts kases izvēlētais obligāciju emisijas laiks un augstais investoru pieprasījums darījumos ļāva aizņemties uz izdevīgiem finanšu nosacījumiem, skaidrots pārskatā.
Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi tradicionāli veidoja bankas, aktīvu pārvaldītāji un starptautiskās finanšu institūcijas no Eiropas valstīm – Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Ziemeļvalstīm un citām.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles ar primāro dīleru starpniecību, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām eiroobligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2028. līdz 2033. gadam.
Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos.
Valsts vērtspapīru izsolēs 2025. gadā piedalījās primārie dīleri – kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi, proti, banka “Citadele”, “Luminor Bank”, “SEB bankas”, “Swedbank” un “Erste Group Bank”. 2026. gada februārī Valsts kase paplašināja valsts vērtspapīru izsoļu dalībnieku loku, noslēdzot primārā dīlera līgumu ar “DZ Bank”, kas ir viena no lielākajām Vācijas bankām.
Ar primāro dīleru starpniecību piesaistīto resursu apmērs 2025. gada izsolēs sasniedza 950 miljonus eiro, teikts pārskatā. Valsts kase 18 izsolēs piedāvāja dažāda termiņa vērtspapīrus. Pēc Valsts kasē skaidrotā, šāda pieeja uzlabo vērtspapīru likviditāti, kā arī veicina tirdzniecību otrreizējā tirgū. Kopš izsolēs tiek piedāvāti tikai eiroobligāciju papildu laidieni, ir palielinājusies starptautisko investoru interese pēc Latvijas valsts vērtspapīriem, ļaujot piesaistīt resursus ar izdevīgām procentu likmēm, norāda Valsts kasē.
Lai nodrošinātu valsts parāda vērtspapīru pieejamību sākotnējā tirgū plašākam investoru lokam, Valsts kase 13 izsolēs piedāvāja vērtspapīrus ar minimālo iegādes apmēru 1000 eiro. Pārējās 2025. gadā rīkotajās izsolēs piedāvāti vērtspapīri ar iegādes apmēru 100 000 eiro.
Investoru pieprasījums un Valsts kases piedāvājums izsolēs koncentrējās uz vērtspapīriem ar atlikušo dzēšanas termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Investoru pieprasījums pārsniedza pārdoto apmēru vidēji trīs reizes, atsevišķās izsolēs – arī sešas reizes.
Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc likvīdiem valsts vērtspapīriem un procentu likmēm izsolēs atspoguļojot tirgus likmju samazinājuma tendences, fiksētais ienesīguma līmenis bija robežās no 2,42% līdz 3,378%, atkarībā no termiņa un situācijas tirgū, teikts pārskatā.
]]> <![CDATA[Cilvēciskas attiecības]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1036 Wed, 22 Jul 2026 13:53:09 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1036 Daži no biežāk minētajiem faktoriem ir:
  • Zema savstarpējā uzticēšanās. Latvijā starppersonu uzticēšanās vēsturiski ir zemāka nekā Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki biežāk ir piesardzīgi pret nepazīstamajiem un retāk veido jaunas draudzības.
  • Vēsturiskā pieredze. Sociologi bieži norāda uz padomju okupācijas mantojumu, kad atklātība un uzticēšanās ārpus tuvākā loka varēja būt riskanta. Šādas sociālās normas var saglabāties vairākās paaudzēs.
  • Migrācija. Daudzi cilvēki ir pārcēlušies uz ārzemēm vai no mazākām pilsētām uz Rīgu. Tas izjauc senākos draugu un kaimiņu tīklus.
  • Darba un dzīves ritms. Garas darba stundas, nogurums un ekonomiskais spiediens atstāj mazāk laika regulārām tikšanās reizēm.
  • Mazāka iesaiste kopienās. Dalība biedrībās, klubos un citās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā kopumā ir zemāka nekā valstīs ar ļoti spēcīgu pilsonisko sabiedrību, kas nozīmē mazāk iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.
  • Digitalizācija. Tāpat kā daudzviet pasaulē, saziņa internetā bieži aizstāj klātienes kontaktus, lai gan pētījumi rāda, ka tā ne vienmēr rada tik ciešas attiecības.
Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar vispārinājumiem. Pētījumi arī rāda, ka:
  • latviešiem bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks;
  • cilvēki daudz uzticas ģimenei un seniem draugiem, taču retāk veido plašu paziņu tīklu;
  • jaunākās paaudzes arvien biežāk iepazīstas caur hobijiem, sportu, studijām un darbu.
Tātad jautājums nav tikai par to, ka "cilvēki neuztur draudzīgas attiecības", bet arī par to, kādas attiecības tiek veidotas. Latvijā bieži priekšroka tiek dota dažām ļoti ciešām draudzībām, nevis plašam sociālajam lokam.


Par zemo starppersonu uzticēšanos Latvijā – tas balstās uz European Social Survey datiem, kuros regulāri tiek mērīta vispārējā uzticēšanās cilvēkiem ("Most people can be trusted..."). Latvija ilgstoši ir starp valstīm ar salīdzinoši zemāku vispārējo uzticēšanos nekā Ziemeļvalstis. Latvijas dalību ESS koordinē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi.
csp.gov.lv

Par padomju perioda ietekmi uz uzticēšanos un sociālajiem tīkliem – tas nav tiešs ESS secinājums, bet plaši apspriests socioloģijas literatūrā par postpadomju valstīm. Šeit bieži tiek izmantoti World Values Survey un European Social Survey dati, kurus analizē akadēmiskajos rakstos par sociālo kapitālu un institucionālo uzticēšanos.
Par migrācijas ietekmi uz sociālajiem tīkliem – šis secinājums balstās demogrāfijas un migrācijas pētījumos, kuros analizēts, kā emigrācija un iekšējā migrācija samazina vietējo sociālo saišu blīvumu. To regulāri analizē Latvijas demogrāfi un Centrālā statistikas pārvalde.
csp.gov.lv

Par laika trūkumu, darba slodzi un mazāku iesaisti kopienās – šie faktori tiek analizēti ESS, EU-SILC un citās Eiropas iedzīvotāju aptaujās, kurās pēta dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību un labklājību.

csp.gov.lv

Par to, ka Latvijā bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks – šis ir secinājums no salīdzinošiem sociālo tīklu un sociālā kapitāla pētījumiem, nevis viens konkrēts Latvijas pētījums. Tas raksturo tendenci, kas novērota vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Ja interesē tieši akadēmiskā literatūra, varu ieteikt dažus autoritatīvus avotus:

Bowling Alone – par sociālo kapitālu un pilsonisko iesaisti.
Making Democracy Work – par uzticēšanās un sociālā kapitāla nozīmi.
European Social Survey datu analīzes par Latviju.
World Values Survey datu analīzes par uzticēšanos un vērtībām.


https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina...as-ietekmi]]> Daži no biežāk minētajiem faktoriem ir:
  • Zema savstarpējā uzticēšanās. Latvijā starppersonu uzticēšanās vēsturiski ir zemāka nekā Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki biežāk ir piesardzīgi pret nepazīstamajiem un retāk veido jaunas draudzības.
  • Vēsturiskā pieredze. Sociologi bieži norāda uz padomju okupācijas mantojumu, kad atklātība un uzticēšanās ārpus tuvākā loka varēja būt riskanta. Šādas sociālās normas var saglabāties vairākās paaudzēs.
  • Migrācija. Daudzi cilvēki ir pārcēlušies uz ārzemēm vai no mazākām pilsētām uz Rīgu. Tas izjauc senākos draugu un kaimiņu tīklus.
  • Darba un dzīves ritms. Garas darba stundas, nogurums un ekonomiskais spiediens atstāj mazāk laika regulārām tikšanās reizēm.
  • Mazāka iesaiste kopienās. Dalība biedrībās, klubos un citās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā kopumā ir zemāka nekā valstīs ar ļoti spēcīgu pilsonisko sabiedrību, kas nozīmē mazāk iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.
  • Digitalizācija. Tāpat kā daudzviet pasaulē, saziņa internetā bieži aizstāj klātienes kontaktus, lai gan pētījumi rāda, ka tā ne vienmēr rada tik ciešas attiecības.
Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar vispārinājumiem. Pētījumi arī rāda, ka:
  • latviešiem bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks;
  • cilvēki daudz uzticas ģimenei un seniem draugiem, taču retāk veido plašu paziņu tīklu;
  • jaunākās paaudzes arvien biežāk iepazīstas caur hobijiem, sportu, studijām un darbu.
Tātad jautājums nav tikai par to, ka "cilvēki neuztur draudzīgas attiecības", bet arī par to, kādas attiecības tiek veidotas. Latvijā bieži priekšroka tiek dota dažām ļoti ciešām draudzībām, nevis plašam sociālajam lokam.


Par zemo starppersonu uzticēšanos Latvijā – tas balstās uz European Social Survey datiem, kuros regulāri tiek mērīta vispārējā uzticēšanās cilvēkiem ("Most people can be trusted..."). Latvija ilgstoši ir starp valstīm ar salīdzinoši zemāku vispārējo uzticēšanos nekā Ziemeļvalstis. Latvijas dalību ESS koordinē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi.
csp.gov.lv

Par padomju perioda ietekmi uz uzticēšanos un sociālajiem tīkliem – tas nav tiešs ESS secinājums, bet plaši apspriests socioloģijas literatūrā par postpadomju valstīm. Šeit bieži tiek izmantoti World Values Survey un European Social Survey dati, kurus analizē akadēmiskajos rakstos par sociālo kapitālu un institucionālo uzticēšanos.
Par migrācijas ietekmi uz sociālajiem tīkliem – šis secinājums balstās demogrāfijas un migrācijas pētījumos, kuros analizēts, kā emigrācija un iekšējā migrācija samazina vietējo sociālo saišu blīvumu. To regulāri analizē Latvijas demogrāfi un Centrālā statistikas pārvalde.
csp.gov.lv

Par laika trūkumu, darba slodzi un mazāku iesaisti kopienās – šie faktori tiek analizēti ESS, EU-SILC un citās Eiropas iedzīvotāju aptaujās, kurās pēta dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību un labklājību.

csp.gov.lv

Par to, ka Latvijā bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks – šis ir secinājums no salīdzinošiem sociālo tīklu un sociālā kapitāla pētījumiem, nevis viens konkrēts Latvijas pētījums. Tas raksturo tendenci, kas novērota vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Ja interesē tieši akadēmiskā literatūra, varu ieteikt dažus autoritatīvus avotus:

Bowling Alone – par sociālo kapitālu un pilsonisko iesaisti.
Making Democracy Work – par uzticēšanās un sociālā kapitāla nozīmi.
European Social Survey datu analīzes par Latviju.
World Values Survey datu analīzes par uzticēšanos un vērtībām.


https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina...as-ietekmi]]> <![CDATA[«Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group»]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1035 Tue, 21 Jul 2026 09:44:21 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1035
Vakar, 22:17
Papildināts šodien, 12:34
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents)
Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank", liecina paziņojums "Luminor Bank".

Paziņojumā teikts, ka par "Luminor Bank" iegādi "OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank".
"Luminor" bankas paziņojumā teikts, ka "OTP Group" ienāks Baltijas tirgū, paplašinot savu klātbūtni līdz 14 valstīm un palielinot kopējos aktīvus par vairāk nekā 10 %, savukārt tās darbības īpatsvars eirozonā sasniegs 50 %.
"OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank" par "Luminor" – trešās lielākās banku grupas Baltijas reģionā – iegādi.
Kā norādīja kompānijā, pēdējos gados "Luminor" ir būtiski stiprinājusi savu biznesa modeli, paplašinājusi klientu bāzi un veicinājusi darbības digitalizāciju, nostiprinot savu pozīciju kā universāla Baltijas banka, kas apkalpo klientus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
"OTP Bank" turpinās atbalstīt "Luminor" izaugsmi, balstoties uz bankas esošajām stiprajām pusēm, tirgus pozīciju un attiecībām ar klientiem. Kā stratēģisks investors, kas jau šobrīd apkalpo vairāk nekā 17,5 miljonus klientu, "OTP Group" plāno nostiprināt ilgtermiņa klātbūtni Baltijas reģionā un ar "Luminor" starpniecību veicināt klientu finansiālo labklājību.
Citāts:Iegādājoties "Luminor", "OTP Group" vēl vairāk nostiprinās savu pozīciju kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā,
vienlaikus ienākot jaunos izaugsmes tirgos Baltijas reģionā. Darījuma rezultātā" OTP Group" kopējie aktīvi palielināsies par aptuveni 13 %, savukārt eirozonā īstenoto darbību īpatsvars grupas neto kredītportfelī pieaugs no pašreizējiem 42 % līdz 50 %.
"Luminor iegāde nav tikai ģeogrāfiska paplašināšanās – tā ir stratēģiska ienākšana attīstītā un stabilā reģionā ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. Kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā "OTP Group" pēdējo desmitgažu laikā ir apliecinājusi spēju radīt vērtību jaunos tirgos. Mēs ieguldām kapitālu, likviditāti un tehnoloģiskās zināšanas iegādātajās bankās, īstenojot ilgtermiņa īpašnieka pieeju. Balstoties uz "Luminor" spēcīgo tirgus pozīciju, mūsu mērķis ir vēl vairāk stiprināt bankas lomu Baltijas valstīs un veicināt reģiona finanšu sistēmas, kreditēšanas aktivitātes un finanšu inovāciju attīstību," komentē Pēters Čāņi, "OTP Bank" valdes priekšsēdētājs.
"Šis darījums ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā. "Luminor" un OTP vieno skaidra apņemšanās strādāt klientu labā, radīt ilgtermiņa vērtību un finansēt mūsu vietējās ekonomikas izaugsmi.
Citāts:OTP sastāvā "Luminor" atbalstīs pieredzējusi starptautiska banku grupa ar spēcīgu klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Esmu pateicīgs "Luminor" darbiniekiem par ieguldījumu bankas attīstībā un nemainīgo apņemšanos atbalstīt mūsu klientus un Baltijas ekonomiku," uzsvēra "Luminor" valdes priekšsēdētājs Vojcehs Sass.
Darījuma pabeigšanai ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.
Kas ir "OTP Group"
"OTP Group" ir viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas apkalpo 17,5 miljonus klientu 11 valstīs. Pēdējo divu desmitgažu laikā grupa ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi uzņēmumu iegādē un apvienošanā dažādās valstīs – kopš 2001. gada veiksmīgi pabeidzot 25 banku iegādes. Tās stratēģija ir veidot vadošas tirgus pozīcijas, īstenojot ilgtermiņa ieguldījumus un apvienojot spēcīgu kapitāla un likviditātes pozīciju ar ekspertīzi digitālajā banku darbībā, riska pārvaldībā un efektīvā uzņēmuma darbībā.
Grupas kopējie aktīvi pārsniedz 130 miljardus eiro, un 2025. gadā tā sasniedza kapitāla atdevi, kas pārsniedza 21 %. "OTP Bank" akcijas kopš 1995. gada tiek kotētas Budapeštas Fondu biržā, un bankai ir diversificēta akcionāru struktūra bez valsts līdzdalības.
Citāts:Darījuma summa paziņojumā netiek atklāta. Darījuma pabeigšanai vēl ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, vēlmi iegādāties "Luminor Bank" Ungārijas "OTP Bank" bija izteikusi jau pirms dažiem gadiem. Tolaik izskanēja, ka banka darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.
Darījums klientus Latvijā neietekmēs
Latvijas Bankā norādīja, ka "Luminor" bankas klientiem Latvijā ikdienā nekas nemainās un šis darījums principā nekādā veidā viņus neietekmē.
Latvijas Banka 2024. gadā aģentūrai LETA skaidroja, ka "OTP Bank" izteikto "Luminor Bank" iegādes darījumu vērtēs Igaunijas uzraugs kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tolaik Latvijas Bankā skaidroja, ka atļauja iegūt būtisku līdzdalību ietvertu arī Igaunijā reģistrētās "Luminor Bank" visaptverošu analīzi, kas nozīmē, ka jāvērtē potenciālā akcionāra ietekme uz "Luminor Bank" kopā ar visām, tostarp Latvijas un Lietuvas filiālēm, jo filiāles nav nošķirtas no "Luminor Bank" un ir Igaunijas "Luminor Bank" struktūrvienības.
Latvijas Bankā skaidroja, ka lēmumu pieņemšanas procesā tas tiek apstiprināts ECB Uzraudzības valdē, kur kā dalībnieks piedalās arī Latvijas Banka, un ir tiesīga ECB Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanas procesā sniegt savu viedokli. Latvijas Banka piedalās arī ECB kopējā "Luminor Bank" uzraudzības komandā, kuras ietvaros tiek izskatīti visi būtiskākie jautājumi, kas saistās ar bankas darbību un attīstību.
2024. gadā Latvijas Bankā skaidroja, ka Latvijas gadījumā ECB pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – "Swedbank", "SEB bankas" un bankas "Citadele" – uzraudzību, savukārt Igaunijā tādas bija četras – "Swedbank", "SEB Pank", "Luminor Bank" un "LHV Pank".
Vērtējot šī potenciāla darījuma nozīmi Latvijas banku sektoram un ekonomikai kopumā, Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka kopumā vēlme iegādāties "Luminor" banku liecina par ārējo interesi, un tas varētu kāpināt konkurenci bankas sektorā, taču galīgo vērtējumu šobrīd izteikt būtu pāragri:
"Protams, jaunu dalībnieku ienākšana būtu vērtējama pozitīvi, taču šajā gadījumā pagaidīsim un ļausim regulatoram strādāt, un uzraugiem novērtēt visus riskus, lai saprastu, vai tas Latvijas un šajā gadījumā kopējam Baltijas banku sektoram nāktu par labu vai par sliktu."
2024. gada maijā toreizējā Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, ņemot vērā iecerēto "Luminor Bank" iegādes darījumu, aicināja būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz Ungārijas investīcijām. Viņa vērsa uzmanību, ka "Ungārijas nostāja gan attiecībā pret Ukrainu, gan [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu ļoti atšķiras no Eiropas Savienībā pastāvošās vienprātības".
"Luminor Bank" mājaslapā norādīts, ka tā ir trešā lielākā finanšu pakalpojumu sniedzēja Baltijas reģionā, kas apkalpo privātpersonas, ģimenes un uzņēmumus. 2025. gadā banka strādāja ar 158 miljonu eiro peļņu un sasniedza 8,6 % pašu kapitāla atdevi. 2025. gada beigās bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 20,2 %, bet kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,6 %.
Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielākā banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".]]>
Vakar, 22:17
Papildināts šodien, 12:34
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents)
Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank", liecina paziņojums "Luminor Bank".

Paziņojumā teikts, ka par "Luminor Bank" iegādi "OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank".
"Luminor" bankas paziņojumā teikts, ka "OTP Group" ienāks Baltijas tirgū, paplašinot savu klātbūtni līdz 14 valstīm un palielinot kopējos aktīvus par vairāk nekā 10 %, savukārt tās darbības īpatsvars eirozonā sasniegs 50 %.
"OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank" par "Luminor" – trešās lielākās banku grupas Baltijas reģionā – iegādi.
Kā norādīja kompānijā, pēdējos gados "Luminor" ir būtiski stiprinājusi savu biznesa modeli, paplašinājusi klientu bāzi un veicinājusi darbības digitalizāciju, nostiprinot savu pozīciju kā universāla Baltijas banka, kas apkalpo klientus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
"OTP Bank" turpinās atbalstīt "Luminor" izaugsmi, balstoties uz bankas esošajām stiprajām pusēm, tirgus pozīciju un attiecībām ar klientiem. Kā stratēģisks investors, kas jau šobrīd apkalpo vairāk nekā 17,5 miljonus klientu, "OTP Group" plāno nostiprināt ilgtermiņa klātbūtni Baltijas reģionā un ar "Luminor" starpniecību veicināt klientu finansiālo labklājību.
Citāts:Iegādājoties "Luminor", "OTP Group" vēl vairāk nostiprinās savu pozīciju kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā,
vienlaikus ienākot jaunos izaugsmes tirgos Baltijas reģionā. Darījuma rezultātā" OTP Group" kopējie aktīvi palielināsies par aptuveni 13 %, savukārt eirozonā īstenoto darbību īpatsvars grupas neto kredītportfelī pieaugs no pašreizējiem 42 % līdz 50 %.
"Luminor iegāde nav tikai ģeogrāfiska paplašināšanās – tā ir stratēģiska ienākšana attīstītā un stabilā reģionā ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. Kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā "OTP Group" pēdējo desmitgažu laikā ir apliecinājusi spēju radīt vērtību jaunos tirgos. Mēs ieguldām kapitālu, likviditāti un tehnoloģiskās zināšanas iegādātajās bankās, īstenojot ilgtermiņa īpašnieka pieeju. Balstoties uz "Luminor" spēcīgo tirgus pozīciju, mūsu mērķis ir vēl vairāk stiprināt bankas lomu Baltijas valstīs un veicināt reģiona finanšu sistēmas, kreditēšanas aktivitātes un finanšu inovāciju attīstību," komentē Pēters Čāņi, "OTP Bank" valdes priekšsēdētājs.
"Šis darījums ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā. "Luminor" un OTP vieno skaidra apņemšanās strādāt klientu labā, radīt ilgtermiņa vērtību un finansēt mūsu vietējās ekonomikas izaugsmi.
Citāts:OTP sastāvā "Luminor" atbalstīs pieredzējusi starptautiska banku grupa ar spēcīgu klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Esmu pateicīgs "Luminor" darbiniekiem par ieguldījumu bankas attīstībā un nemainīgo apņemšanos atbalstīt mūsu klientus un Baltijas ekonomiku," uzsvēra "Luminor" valdes priekšsēdētājs Vojcehs Sass.
Darījuma pabeigšanai ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.
Kas ir "OTP Group"
"OTP Group" ir viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas apkalpo 17,5 miljonus klientu 11 valstīs. Pēdējo divu desmitgažu laikā grupa ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi uzņēmumu iegādē un apvienošanā dažādās valstīs – kopš 2001. gada veiksmīgi pabeidzot 25 banku iegādes. Tās stratēģija ir veidot vadošas tirgus pozīcijas, īstenojot ilgtermiņa ieguldījumus un apvienojot spēcīgu kapitāla un likviditātes pozīciju ar ekspertīzi digitālajā banku darbībā, riska pārvaldībā un efektīvā uzņēmuma darbībā.
Grupas kopējie aktīvi pārsniedz 130 miljardus eiro, un 2025. gadā tā sasniedza kapitāla atdevi, kas pārsniedza 21 %. "OTP Bank" akcijas kopš 1995. gada tiek kotētas Budapeštas Fondu biržā, un bankai ir diversificēta akcionāru struktūra bez valsts līdzdalības.
Citāts:Darījuma summa paziņojumā netiek atklāta. Darījuma pabeigšanai vēl ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, vēlmi iegādāties "Luminor Bank" Ungārijas "OTP Bank" bija izteikusi jau pirms dažiem gadiem. Tolaik izskanēja, ka banka darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.
Darījums klientus Latvijā neietekmēs
Latvijas Bankā norādīja, ka "Luminor" bankas klientiem Latvijā ikdienā nekas nemainās un šis darījums principā nekādā veidā viņus neietekmē.
Latvijas Banka 2024. gadā aģentūrai LETA skaidroja, ka "OTP Bank" izteikto "Luminor Bank" iegādes darījumu vērtēs Igaunijas uzraugs kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tolaik Latvijas Bankā skaidroja, ka atļauja iegūt būtisku līdzdalību ietvertu arī Igaunijā reģistrētās "Luminor Bank" visaptverošu analīzi, kas nozīmē, ka jāvērtē potenciālā akcionāra ietekme uz "Luminor Bank" kopā ar visām, tostarp Latvijas un Lietuvas filiālēm, jo filiāles nav nošķirtas no "Luminor Bank" un ir Igaunijas "Luminor Bank" struktūrvienības.
Latvijas Bankā skaidroja, ka lēmumu pieņemšanas procesā tas tiek apstiprināts ECB Uzraudzības valdē, kur kā dalībnieks piedalās arī Latvijas Banka, un ir tiesīga ECB Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanas procesā sniegt savu viedokli. Latvijas Banka piedalās arī ECB kopējā "Luminor Bank" uzraudzības komandā, kuras ietvaros tiek izskatīti visi būtiskākie jautājumi, kas saistās ar bankas darbību un attīstību.
2024. gadā Latvijas Bankā skaidroja, ka Latvijas gadījumā ECB pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – "Swedbank", "SEB bankas" un bankas "Citadele" – uzraudzību, savukārt Igaunijā tādas bija četras – "Swedbank", "SEB Pank", "Luminor Bank" un "LHV Pank".
Vērtējot šī potenciāla darījuma nozīmi Latvijas banku sektoram un ekonomikai kopumā, Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka kopumā vēlme iegādāties "Luminor" banku liecina par ārējo interesi, un tas varētu kāpināt konkurenci bankas sektorā, taču galīgo vērtējumu šobrīd izteikt būtu pāragri:
"Protams, jaunu dalībnieku ienākšana būtu vērtējama pozitīvi, taču šajā gadījumā pagaidīsim un ļausim regulatoram strādāt, un uzraugiem novērtēt visus riskus, lai saprastu, vai tas Latvijas un šajā gadījumā kopējam Baltijas banku sektoram nāktu par labu vai par sliktu."
2024. gada maijā toreizējā Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, ņemot vērā iecerēto "Luminor Bank" iegādes darījumu, aicināja būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz Ungārijas investīcijām. Viņa vērsa uzmanību, ka "Ungārijas nostāja gan attiecībā pret Ukrainu, gan [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu ļoti atšķiras no Eiropas Savienībā pastāvošās vienprātības".
"Luminor Bank" mājaslapā norādīts, ka tā ir trešā lielākā finanšu pakalpojumu sniedzēja Baltijas reģionā, kas apkalpo privātpersonas, ģimenes un uzņēmumus. 2025. gadā banka strādāja ar 158 miljonu eiro peļņu un sasniedza 8,6 % pašu kapitāla atdevi. 2025. gada beigās bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 20,2 %, bet kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,6 %.
Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielākā banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".]]> <![CDATA[Grīvas cietums Daugavpilī]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1032 Sat, 18 Jul 2026 15:52:27 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1032
Vēl šobrīd Grīvas cietumā Daugavpilī sodu izcieš ieslodzītie, tostarp uz mūžu notiesātie, taču līdz gada beigām cietumu slēgs, bet ieslodzītos pārvietos uz jauno Liepājas cietumu. Tieslietu ministrijai ēku pēc tās atbrīvošanās vairs nevajadzēs, arī pašvaldība to bez papildu finansējuma uzņemties pārvaldīt nevēlas.  

Vēsturiskās ēkas liktenis neskaidrs 

Tieslietu ministrijā norādīja, ka nekustamais īpašums, kur atrodas Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, pēc cietuma slēgšanas nebūs nepieciešams ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai. Ministrija ir piedāvājusi īpašumu Daugavpils pašvaldībai tās autonomo funkciju īstenošanai.
Taču Daugavpils pašvaldība cietuma teritoriju nevēlas pārņemt "atplestām rokām", vismaz ne pašreizējā stāvoklī un bez papildu finansējuma teritorijas sakārtošanai.
"Pārņemt bez jebkāda veida skaidrības un vīzijas par iespējamo, tostarp Eiropas struktūrfondu izmantošanu, bez naudas, es absolūti neredzu nekādu jēgu. Pirms pārņemšanas Tieslietu ministrijai noteikti vismaz būtu jāsakārto minētā teritorija, atbrīvojot to no kādreiz padomju laikā veiktajiem uzslāņojumiem un no visiem graustiem," norādīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").

Lai gan daudziem šī vieta asociējas ar cietumu, patiesībā ēkas vēsture ir daudz senāka. To sāka būvēt 19. gadsimta sākumā, bet par cietumu tā kļuva pēc Otrā pasaules kara. 
"Sākumā cietums bija cietokšņa tilta nocietinājums. Attiecīgi tā bija cietokšņa daļa. Tos savienoja peldošais pontona tilts. Cietoksnī iebruka Napoleona armija. Vēl Otrā pasaules kara laikā tieši cietoksnī bija ebreju geto," stāstīja vēsturnieks Arturs Fišers.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a655320/]]>
Vēl šobrīd Grīvas cietumā Daugavpilī sodu izcieš ieslodzītie, tostarp uz mūžu notiesātie, taču līdz gada beigām cietumu slēgs, bet ieslodzītos pārvietos uz jauno Liepājas cietumu. Tieslietu ministrijai ēku pēc tās atbrīvošanās vairs nevajadzēs, arī pašvaldība to bez papildu finansējuma uzņemties pārvaldīt nevēlas.  

Vēsturiskās ēkas liktenis neskaidrs 

Tieslietu ministrijā norādīja, ka nekustamais īpašums, kur atrodas Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, pēc cietuma slēgšanas nebūs nepieciešams ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai. Ministrija ir piedāvājusi īpašumu Daugavpils pašvaldībai tās autonomo funkciju īstenošanai.
Taču Daugavpils pašvaldība cietuma teritoriju nevēlas pārņemt "atplestām rokām", vismaz ne pašreizējā stāvoklī un bez papildu finansējuma teritorijas sakārtošanai.
"Pārņemt bez jebkāda veida skaidrības un vīzijas par iespējamo, tostarp Eiropas struktūrfondu izmantošanu, bez naudas, es absolūti neredzu nekādu jēgu. Pirms pārņemšanas Tieslietu ministrijai noteikti vismaz būtu jāsakārto minētā teritorija, atbrīvojot to no kādreiz padomju laikā veiktajiem uzslāņojumiem un no visiem graustiem," norādīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").

Lai gan daudziem šī vieta asociējas ar cietumu, patiesībā ēkas vēsture ir daudz senāka. To sāka būvēt 19. gadsimta sākumā, bet par cietumu tā kļuva pēc Otrā pasaules kara. 
"Sākumā cietums bija cietokšņa tilta nocietinājums. Attiecīgi tā bija cietokšņa daļa. Tos savienoja peldošais pontona tilts. Cietoksnī iebruka Napoleona armija. Vēl Otrā pasaules kara laikā tieši cietoksnī bija ebreju geto," stāstīja vēsturnieks Arturs Fišers.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a655320/]]> <![CDATA[“Sveši bērni”]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1027 Sat, 11 Jul 2026 14:45:01 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1027
https://nra.lv/neatkariga/intervijas/523...iegsim.htm

Jūs vairākkārt esat minējis frāzi - “sveši bērni”. Ko ar to domājat?

Sabiedrībā bieži atkārto, ka svešu bērnu nav. Es diemžēl redzu pretējo. Ja konkrētas problēmas skartu pašu politiķu vai ierēdņu bērnus, daudzi jautājumi tiktu risināti daudz ātrāk un daudz nopietnāk.

Kad runa ir par citu cilvēku bērniem, ļoti bieži parādās birokrātija, atrunas, lēmumu atlikšana un politiskie aprēķini. Un tas man šķiet ļoti skumji.]]>
https://nra.lv/neatkariga/intervijas/523...iegsim.htm

Jūs vairākkārt esat minējis frāzi - “sveši bērni”. Ko ar to domājat?

Sabiedrībā bieži atkārto, ka svešu bērnu nav. Es diemžēl redzu pretējo. Ja konkrētas problēmas skartu pašu politiķu vai ierēdņu bērnus, daudzi jautājumi tiktu risināti daudz ātrāk un daudz nopietnāk.

Kad runa ir par citu cilvēku bērniem, ļoti bieži parādās birokrātija, atrunas, lēmumu atlikšana un politiskie aprēķini. Un tas man šķiet ļoti skumji.]]> <![CDATA[Zinātniskā konference]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1024 Thu, 09 Jul 2026 20:42:11 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1024

Pasākums kubalu skolā  muzejā!]]>

Pasākums kubalu skolā  muzejā!]]> <![CDATA[Kā panākt, lai Iekšlietu ministrija izpilda savu rakstisko apņemšanos Saldus Kultūras]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1017 Sun, 21 Jun 2026 07:31:45 +0000 Janis NARAim]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1017 Vēršos pie foruma dalībniekiem pēc padoma.
Saldū šobrīd notiek Saldus Kultūras nama nojaukšanas process, lai gan pamatlieta administratīvajā tiesā vēl nav izskatīta pēc būtības. Tiesas sēde lietā ir nozīmēta 2026. gada 31. augustā.

Īpaši satraucoši ir tas, ka Iekšlietu ministrija savā 21.01.2026. vēstulē pati rakstiski norādīja, ka ir pieņēmusi lēmumu atlikt ēkas demontāžu līdz situācijas tiesiskam noregulējumam jeb tiesas lēmuma pieņemšanai. Tomēr šobrīd demontāža faktiski tiek virzīta jau pirms pamatlietas izskatīšanas tiesā.

Mans jautājums foruma dalībniekiem: Kādos vēl tiesiskos, sabiedriskos vai praktiskos veidos var mēģināt panākt, lai Iekšlietu ministrija un iesaistītās institūcijas aptur Saldus Kultūras nama nojaukšanu vismaz līdz tiesas sēdei 31. augustā?

Plašāka informācija un dokumenti šeit:
https://www.nara.im/lat/preses-relize-pl...nama-lieta
Būšu pateicīgs par jebkuru lietišķu padomu, pieredzi vai ideju.

Ar cieņu,
Jānis Ozoliņš
https://www.nara.im/lat/saldus]]> Vēršos pie foruma dalībniekiem pēc padoma.
Saldū šobrīd notiek Saldus Kultūras nama nojaukšanas process, lai gan pamatlieta administratīvajā tiesā vēl nav izskatīta pēc būtības. Tiesas sēde lietā ir nozīmēta 2026. gada 31. augustā.

Īpaši satraucoši ir tas, ka Iekšlietu ministrija savā 21.01.2026. vēstulē pati rakstiski norādīja, ka ir pieņēmusi lēmumu atlikt ēkas demontāžu līdz situācijas tiesiskam noregulējumam jeb tiesas lēmuma pieņemšanai. Tomēr šobrīd demontāža faktiski tiek virzīta jau pirms pamatlietas izskatīšanas tiesā.

Mans jautājums foruma dalībniekiem: Kādos vēl tiesiskos, sabiedriskos vai praktiskos veidos var mēģināt panākt, lai Iekšlietu ministrija un iesaistītās institūcijas aptur Saldus Kultūras nama nojaukšanu vismaz līdz tiesas sēdei 31. augustā?

Plašāka informācija un dokumenti šeit:
https://www.nara.im/lat/preses-relize-pl...nama-lieta
Būšu pateicīgs par jebkuru lietišķu padomu, pieredzi vai ideju.

Ar cieņu,
Jānis Ozoliņš
https://www.nara.im/lat/saldus]]> <![CDATA["Rail Baltica"]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1008 Sat, 13 Jun 2026 16:53:05 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1008 "Rail Baltica" projekta virzība šobrīd ir sarežģīta un atrodas kritiskā fāzē, kurā paralēli notiek gan būvdarbi, gan risinājumi būtiskiem finansējuma un termiņu izaicinājumiem.
Šī gada (2026.) vidū situācija ir šāda:
Galvenais mērķis un termiņi
  • 2030. gads: Saglabājas kā mērķis projekta pirmajai kārtai – izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa savienojumu (viens sliežu ceļš) no Tallinas cauri visām Baltijas valstīm līdz pat Polijas robežai.
  • Projekta fāzes: Lai iekļautos termiņos, projekts tiek īstenots kārtās. Pirmajā kārtā prioritāte ir pamattrases izbūve, kamēr dubultais sliežu ceļš un citas sarežģītākas infrastruktūras detaļas tiek plānotas atkarībā no pieejamā finansējuma.
Būvdarbu progress (Latvijā un kaimiņvalstīs)
Latvijā projekta temps bieži tiek vērtēts kritiski salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, taču būvdarbi notiek:
  • Rīgas Centrālā stacija un lidosta: Turpinās darbi pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas un dzelzceļa infrastruktūras lidostas "Rīga" virzienā. Šie ir vieni no redzamākajiem būvobjektiem Rīgā.
  • Pamattrase: Latvijā reālais būvniecības temps uz pamattrases ir bijis lēnāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tomēr aktīva būvniecība norit Iecavas apkaimē, kur tiek veidots infrastruktūras apkopes punkts, kas kalpo kā loģistikas bāze tālākai sliežu ceļu izbūvei uz dienvidiem (Lietuvas virzienā).
  • Lietuva un Igaunija: Kaimiņvalstīs būvniecības apjomi ir lielāki – Lietuvā būvdarbi aptver aptuveni 114 km (sākta sliežu ieklāšana), savukārt Igaunijā būvdarbi norit vairāk nekā 100 km garumā, tostarp pie Ülemiste termināļa un Pērnavas virzienā.
Galvenie izaicinājumi
  1. Finansējuma trūkums: Projekta izmaksas ir būtiski pieaugušas, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm, un tiek lēsts, ka pirmajai kārtai joprojām trūkst vairāku miljardu eiro. Tiek meklēti dažādi risinājumi, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļi.
  2. Samazināts temps: Latvijas iesaistīšanās pamattrases būvniecībā pēdējā laikā ir bijusi lēnāka, un valdības līmenī notiek intensīvas diskusijas par līdzekļu prioritāro izvietojumu, lai nezaudētu jau piešķirto Eiropas Savienības finansējumu.
  3. Sistēmu ieviešana: Paralēli būvniecībai tiek risināti jautājumi par elektrifikāciju, signalizācijas sistēmām un ritošā sastāva (vilcienu) iepirkumiem, lai nodrošinātu, ka pēc infrastruktūras izbūves līnija ir reāli izmantojama.
Kopsavilkumā: Projekts nav apstājies, taču tas vairs nav tikai plānošanas stadijā — tas ir "uz zemes" (graudā un betonā). Lielākais fokuss 2026. gadā ir uz finansējuma stabilitātes nodrošināšanu un būvdarbu paātrināšanu, lai iekļautos 2030. gada solījumā.
(sagatavojis gemini ai)]]> "Rail Baltica" projekta virzība šobrīd ir sarežģīta un atrodas kritiskā fāzē, kurā paralēli notiek gan būvdarbi, gan risinājumi būtiskiem finansējuma un termiņu izaicinājumiem.
Šī gada (2026.) vidū situācija ir šāda:
Galvenais mērķis un termiņi
  • 2030. gads: Saglabājas kā mērķis projekta pirmajai kārtai – izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa savienojumu (viens sliežu ceļš) no Tallinas cauri visām Baltijas valstīm līdz pat Polijas robežai.
  • Projekta fāzes: Lai iekļautos termiņos, projekts tiek īstenots kārtās. Pirmajā kārtā prioritāte ir pamattrases izbūve, kamēr dubultais sliežu ceļš un citas sarežģītākas infrastruktūras detaļas tiek plānotas atkarībā no pieejamā finansējuma.
Būvdarbu progress (Latvijā un kaimiņvalstīs)
Latvijā projekta temps bieži tiek vērtēts kritiski salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, taču būvdarbi notiek:
  • Rīgas Centrālā stacija un lidosta: Turpinās darbi pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas un dzelzceļa infrastruktūras lidostas "Rīga" virzienā. Šie ir vieni no redzamākajiem būvobjektiem Rīgā.
  • Pamattrase: Latvijā reālais būvniecības temps uz pamattrases ir bijis lēnāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tomēr aktīva būvniecība norit Iecavas apkaimē, kur tiek veidots infrastruktūras apkopes punkts, kas kalpo kā loģistikas bāze tālākai sliežu ceļu izbūvei uz dienvidiem (Lietuvas virzienā).
  • Lietuva un Igaunija: Kaimiņvalstīs būvniecības apjomi ir lielāki – Lietuvā būvdarbi aptver aptuveni 114 km (sākta sliežu ieklāšana), savukārt Igaunijā būvdarbi norit vairāk nekā 100 km garumā, tostarp pie Ülemiste termināļa un Pērnavas virzienā.
Galvenie izaicinājumi
  1. Finansējuma trūkums: Projekta izmaksas ir būtiski pieaugušas, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm, un tiek lēsts, ka pirmajai kārtai joprojām trūkst vairāku miljardu eiro. Tiek meklēti dažādi risinājumi, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļi.
  2. Samazināts temps: Latvijas iesaistīšanās pamattrases būvniecībā pēdējā laikā ir bijusi lēnāka, un valdības līmenī notiek intensīvas diskusijas par līdzekļu prioritāro izvietojumu, lai nezaudētu jau piešķirto Eiropas Savienības finansējumu.
  3. Sistēmu ieviešana: Paralēli būvniecībai tiek risināti jautājumi par elektrifikāciju, signalizācijas sistēmām un ritošā sastāva (vilcienu) iepirkumiem, lai nodrošinātu, ka pēc infrastruktūras izbūves līnija ir reāli izmantojama.
Kopsavilkumā: Projekts nav apstājies, taču tas vairs nav tikai plānošanas stadijā — tas ir "uz zemes" (graudā un betonā). Lielākais fokuss 2026. gadā ir uz finansējuma stabilitātes nodrošināšanu un būvdarbu paātrināšanu, lai iekļautos 2030. gada solījumā.
(sagatavojis gemini ai)]]> <![CDATA[protesta nota]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1006 Fri, 12 Jun 2026 09:45:41 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1006 Krievijas vēstniecības vadītājam sarunā tika norādīts, ka, neskatoties uz Latvijas puses vairākkārtēju komunikāciju diplomātiskajos kanālos un publiskajā telpā par to, ka Latvijas Republika nav devusi savu piekrišanu izmantot savu teritoriju un gaisa telpu uzbrukumu veikšanai pret objektiem Krievijas Federācijā, Krievijas puse turpina izplatīt melus un eskalējošus paziņojumus. Krievijas vēstniecības vadītājam tika arī iesniegta oficiāla protesta nota. 
]]> Krievijas vēstniecības vadītājam sarunā tika norādīts, ka, neskatoties uz Latvijas puses vairākkārtēju komunikāciju diplomātiskajos kanālos un publiskajā telpā par to, ka Latvijas Republika nav devusi savu piekrišanu izmantot savu teritoriju un gaisa telpu uzbrukumu veikšanai pret objektiem Krievijas Federācijā, Krievijas puse turpina izplatīt melus un eskalējošus paziņojumus. Krievijas vēstniecības vadītājam tika arī iesniegta oficiāla protesta nota. 
]]> <![CDATA[Infomācijas avoti]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1004 Sat, 06 Jun 2026 12:36:59 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1004 * SSL sertifikātu informāciju,
* vai arī atrast tehniskās un juridiskās saites starp mbot.lv un konkrētu uzņēmumu.
[1]: https://mbot.lv/par-mums/ "Par botu | mBot.lv"]]> * SSL sertifikātu informāciju,
* vai arī atrast tehniskās un juridiskās saites starp mbot.lv un konkrētu uzņēmumu.
[1]: https://mbot.lv/par-mums/ "Par botu | mBot.lv"]]> <![CDATA[Premjers Andris K.]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=991 Sat, 16 May 2026 13:13:11 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=991
[Andris Kulbergs](https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-...s-kulbergs) (dzimis 1979. gada 26. maijā) ir latviešu uzņēmējs, auto nozares pārstāvis un politiķis, kurš kļuva plašāk pazīstams gan biznesa vidē, gan vēlāk valsts politikā.

### Izglītība un uzņēmējdarbība

* Absolvējis Starptautisko Konkordijas universitāti (bakalaura grāds starptautiskajā biznesā, 2002).
* Ilgus gadus darbojies uzņēmējdarbībā, īpaši auto industrijā un nekustamo īpašumu jomā.
* Bijis SIA VK Development valdes priekšsēdētājs.
* Plaši zināms kā Latvijas Auto asociācijas vadītājs, aktīvi pārstāvot auto tirgotāju, transporta un mobilitātes nozares intereses.
* Piedalījies Latvijas Darba devēju konfederācijas darbībā.

### Politiskā karjera

* 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no “Apvienotā saraksta” (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija).
* Parlamentā darbojas tautsaimniecības, klimata, enerģētikas un uzņēmējdarbības jautājumos.
* Vada Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju.
* Ieguvis reputāciju kā uzņēmējdarbības un ekonomikas politikas pārstāvis ar uzsvaru uz investīcijām, enerģētisko drošību un konkurētspēju. ([Apvienotais saraksts][1])

### Politiskie uzsvari

Kulbergs bieži publiski runā par:

* ekonomikas attīstību,
* investīciju klimata uzlabošanu,
* enerģētikas reformām,
* transporta infrastruktūru,
* birokrātijas mazināšanu uzņēmējdarbībā.

### Sabiedriskā loma

Viņš bieži pozicionējas kā pragmatisks uzņēmējs-politķis, kurš cenšas ieviest privātā sektora pieeju publiskajā pārvaldē.

### Jaunākā politiskā attīstība

2026. gadā “Apvienotais saraksts” viņu izvirzīja kā savu premjera amata kandidātu, kas liecina par viņa pieaugošo lomu partijas vadībā un nacionālajā politikā. ([lasi.lv][2])

### Kopsavilkums

Andris Kulbergs ir:

* uzņēmējs,
* auto nozares līderis,
* 14. Saeimas deputāts,
* ekonomikas un enerģētikas politikas aktīvs veidotājs,
* viens no redzamākajiem “Apvienotā saraksta” politiķiem.

Viņa profils apvieno biznesa pieredzi ar konservatīvi-pragmatisku politisko pieeju.

[1]: https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-...s-kulbergs "Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts"
[2]: https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/apvi...ergu.42299 ""Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu"]]>
[Andris Kulbergs](https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-...s-kulbergs) (dzimis 1979. gada 26. maijā) ir latviešu uzņēmējs, auto nozares pārstāvis un politiķis, kurš kļuva plašāk pazīstams gan biznesa vidē, gan vēlāk valsts politikā.

### Izglītība un uzņēmējdarbība

* Absolvējis Starptautisko Konkordijas universitāti (bakalaura grāds starptautiskajā biznesā, 2002).
* Ilgus gadus darbojies uzņēmējdarbībā, īpaši auto industrijā un nekustamo īpašumu jomā.
* Bijis SIA VK Development valdes priekšsēdētājs.
* Plaši zināms kā Latvijas Auto asociācijas vadītājs, aktīvi pārstāvot auto tirgotāju, transporta un mobilitātes nozares intereses.
* Piedalījies Latvijas Darba devēju konfederācijas darbībā.

### Politiskā karjera

* 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no “Apvienotā saraksta” (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija).
* Parlamentā darbojas tautsaimniecības, klimata, enerģētikas un uzņēmējdarbības jautājumos.
* Vada Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju.
* Ieguvis reputāciju kā uzņēmējdarbības un ekonomikas politikas pārstāvis ar uzsvaru uz investīcijām, enerģētisko drošību un konkurētspēju. ([Apvienotais saraksts][1])

### Politiskie uzsvari

Kulbergs bieži publiski runā par:

* ekonomikas attīstību,
* investīciju klimata uzlabošanu,
* enerģētikas reformām,
* transporta infrastruktūru,
* birokrātijas mazināšanu uzņēmējdarbībā.

### Sabiedriskā loma

Viņš bieži pozicionējas kā pragmatisks uzņēmējs-politķis, kurš cenšas ieviest privātā sektora pieeju publiskajā pārvaldē.

### Jaunākā politiskā attīstība

2026. gadā “Apvienotais saraksts” viņu izvirzīja kā savu premjera amata kandidātu, kas liecina par viņa pieaugošo lomu partijas vadībā un nacionālajā politikā. ([lasi.lv][2])

### Kopsavilkums

Andris Kulbergs ir:

* uzņēmējs,
* auto nozares līderis,
* 14. Saeimas deputāts,
* ekonomikas un enerģētikas politikas aktīvs veidotājs,
* viens no redzamākajiem “Apvienotā saraksta” politiķiem.

Viņa profils apvieno biznesa pieredzi ar konservatīvi-pragmatisku politisko pieeju.

[1]: https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-...s-kulbergs "Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts"
[2]: https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/apvi...ergu.42299 ""Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu"]]> <![CDATA[Latvijas gada monēta]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=986 Wed, 22 Apr 2026 12:21:57 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=986
Šodien, 11:11
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2025" atzīta sudraba kolekcijas monēta "Straume", kurā pārdzimuši "Oskara" balvu ieguvušās animācijas filmas tēli, kas iekarojuši cilvēku sirdis visā pasaulē, informēja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 31. marta līdz 13. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2025. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šogad aptaujā saņemts gandrīz 29 000 balsu, t. sk. par monētu "Straume" saņemts gandrīz 12 000 balsu.
Centrālajā bankā skaidroja, ka Latvijas Bankas 2025. gada decembrī izlaistā kolekcijas monēta "Straume" ir īpaša ar to, ka tās grafisko dizainu filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons radījuši, strādājot tandēmā.
Monētas vienā pusē attēlots leģendārais tumšpelēkais kaķis, otrā – pieci atšķirīgi, bet cits citam piekļāvušies draugi, kurus vieno neaizmirstama pieredze. Abām pusēm pa vidu – elpu aizraujoša odiseja, tās varoņiem vienā laivā glābjoties no plūdiem.
Balsotāji piedalījās kopumā 15 kolekcijas monētu izlozē.
Par "Latvijas gada monētu 2024" tika atzīta sabiedrībā iemīļotā sudraba monēta "Kāposts", kas starptautiskajā numismātikas konkursā "Coin of the Year" atzīta par labāko sudraba monētu pasaulē. Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa", "Veiksmes monēta", "Vilhelms Purvītis" un "Zvaigžņu putekļi".
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 63 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un viens Ukrainas mākslinieks.]]>
Šodien, 11:11
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2025" atzīta sudraba kolekcijas monēta "Straume", kurā pārdzimuši "Oskara" balvu ieguvušās animācijas filmas tēli, kas iekarojuši cilvēku sirdis visā pasaulē, informēja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 31. marta līdz 13. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2025. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šogad aptaujā saņemts gandrīz 29 000 balsu, t. sk. par monētu "Straume" saņemts gandrīz 12 000 balsu.
Centrālajā bankā skaidroja, ka Latvijas Bankas 2025. gada decembrī izlaistā kolekcijas monēta "Straume" ir īpaša ar to, ka tās grafisko dizainu filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons radījuši, strādājot tandēmā.
Monētas vienā pusē attēlots leģendārais tumšpelēkais kaķis, otrā – pieci atšķirīgi, bet cits citam piekļāvušies draugi, kurus vieno neaizmirstama pieredze. Abām pusēm pa vidu – elpu aizraujoša odiseja, tās varoņiem vienā laivā glābjoties no plūdiem.
Balsotāji piedalījās kopumā 15 kolekcijas monētu izlozē.
Par "Latvijas gada monētu 2024" tika atzīta sabiedrībā iemīļotā sudraba monēta "Kāposts", kas starptautiskajā numismātikas konkursā "Coin of the Year" atzīta par labāko sudraba monētu pasaulē. Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa", "Veiksmes monēta", "Vilhelms Purvītis" un "Zvaigžņu putekļi".
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 63 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un viens Ukrainas mākslinieks.]]> <![CDATA[Elizabetes iela]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=982 Mon, 20 Apr 2026 10:39:34 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=982 <![CDATA[30 miljonu eiro aizdevumu «airBaltic»]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=981 Thu, 16 Apr 2026 12:42:22 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=981 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...c.a643226/

Saeimas Budžeta komisija atbalsta 30 miljonu eiro aizdevumu «airBaltic»

Šodien, 13:32
Ekonomika
Autori: Agnija Lazdiņa (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente), LSM.lv Ziņu redakcija
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti, atkārtoti skatot jautājumu, ceturtdien, 16. aprīlī, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par atbalstu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzams, ka šo jautājumu skatīs šodienas Saeimas sēdē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde sākotnēji bija daļēji slēgta, bet vēlāk turpinājās atklāti. Tajā satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" deputātiem apliecināja, ka uzņemas politisko atbildību par aizdevuma piešķiršanas procesu, tā uzraudzību un atmaksu.
Ministrs norādīja, ka pats sekos līdzi aizdevuma izlietojumam un atmaksas gaitai. Vienlaikus opozīcijas deputāti vairākkārt jautāja, vai viņš atkāpsies no amata, ja nauda netiks atgūta.
Premjeres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka uzsvēra, ka šis jautājums pagaidām paliek atklāts. Arī Švinka pēc sēdes medijiem norādīja, ka ir gatavs atkāpties.
Savukārt deputāts Edgars Putra no "Apvienotā saraksta" komisijā norādīja – lai arī publiski izskan, ka koalīcija turpina darbu, sēdē redzams, ka vienprātības tajā joprojām nav. "Apvienotais saraksts" šajā balsojumā nepiedalīšoties un Saeimā to neatbalstīs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs informēja, ka ar ministra rīkojumu izveidota uzraudzības grupa, kurā iesaistīti arī citu ministriju pārstāvji, lai kontrolētu 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu un izlietojumu.
Komisija lēmumu atbalstīja ar sešām balsīm "par" un trim "pret". Pret balsoja arī Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kurš atzina, ka tāpat balsos arī Saeimā.
Pēc sēdes Švinka žurnālistiem norādīja, ka ir gatavs arī turpmāk skaidrot šo aizdevumu parlamentāriešiem.
Savukārt par iecerēto Satiksmes ministrijas (SM) reorganizāciju Švinka sacīja: "Man šāda konkrēta plāna nav. Es neesmu iepazinies. Es esmu atvērts. Es gaidīšu šādu detalizētu piedāvājumu, kā tas izskatīsies. Noteikti apspriedīsim, skatīsimies."]]> https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...c.a643226/

Saeimas Budžeta komisija atbalsta 30 miljonu eiro aizdevumu «airBaltic»

Šodien, 13:32
Ekonomika
Autori: Agnija Lazdiņa (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente), LSM.lv Ziņu redakcija
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti, atkārtoti skatot jautājumu, ceturtdien, 16. aprīlī, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par atbalstu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzams, ka šo jautājumu skatīs šodienas Saeimas sēdē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde sākotnēji bija daļēji slēgta, bet vēlāk turpinājās atklāti. Tajā satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" deputātiem apliecināja, ka uzņemas politisko atbildību par aizdevuma piešķiršanas procesu, tā uzraudzību un atmaksu.
Ministrs norādīja, ka pats sekos līdzi aizdevuma izlietojumam un atmaksas gaitai. Vienlaikus opozīcijas deputāti vairākkārt jautāja, vai viņš atkāpsies no amata, ja nauda netiks atgūta.
Premjeres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka uzsvēra, ka šis jautājums pagaidām paliek atklāts. Arī Švinka pēc sēdes medijiem norādīja, ka ir gatavs atkāpties.
Savukārt deputāts Edgars Putra no "Apvienotā saraksta" komisijā norādīja – lai arī publiski izskan, ka koalīcija turpina darbu, sēdē redzams, ka vienprātības tajā joprojām nav. "Apvienotais saraksts" šajā balsojumā nepiedalīšoties un Saeimā to neatbalstīs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs informēja, ka ar ministra rīkojumu izveidota uzraudzības grupa, kurā iesaistīti arī citu ministriju pārstāvji, lai kontrolētu 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu un izlietojumu.
Komisija lēmumu atbalstīja ar sešām balsīm "par" un trim "pret". Pret balsoja arī Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kurš atzina, ka tāpat balsos arī Saeimā.
Pēc sēdes Švinka žurnālistiem norādīja, ka ir gatavs arī turpmāk skaidrot šo aizdevumu parlamentāriešiem.
Savukārt par iecerēto Satiksmes ministrijas (SM) reorganizāciju Švinka sacīja: "Man šāda konkrēta plāna nav. Es neesmu iepazinies. Es esmu atvērts. Es gaidīšu šādu detalizētu piedāvājumu, kā tas izskatīsies. Noteikti apspriedīsim, skatīsimies."]]> <![CDATA[RS kodu biļetes]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=980 Mon, 13 Apr 2026 11:19:29 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=980 https://play.google.com/store/apps/detai...nger&pli=1

Ieviestas izmaiņas, lai maksājumus lietotnē nodrošinātu jauns pakalpojuma sniedzējs. Pēc 30.03.2026. lietotnes iepriekšējās versijās nebūs iespējams iegādāties biļetes un apmaksāt autostāvvietas.

Proti, pirms 2026.03.30 uzliktās android aplikācijas nespēj noslēgt darījumu. Gaidu atbildi no RS, kā atgūt naudu.]]> https://play.google.com/store/apps/detai...nger&pli=1

Ieviestas izmaiņas, lai maksājumus lietotnē nodrošinātu jauns pakalpojuma sniedzējs. Pēc 30.03.2026. lietotnes iepriekšējās versijās nebūs iespējams iegādāties biļetes un apmaksāt autostāvvietas.

Proti, pirms 2026.03.30 uzliktās android aplikācijas nespēj noslēgt darījumu. Gaidu atbildi no RS, kā atgūt naudu.]]>