• 100% bezmaksas un bez reklāmām: Atšķirībā no populāriem konkurentiem (Plex vai Emby), Jellyfin nav nekādu maksas aizkaru (Premium abonementu). Visas funkcijas, ieskaitot aparatūras paātrināto transkodēšanu un mobilās lietotnes, ir pieejamas bez maksas.
  
• Privātums un kontrole: Serveris darbojas lokāli. Nekādi dati par taviem skatīšanās paradumiem netiek sūtīti uzņēmumiem vai trešajām pusēm.
  
• Plašs ierīču atbalsts: Ir pieejamas lietotnes viedtālruņiem (iOS, Android), planšetēm, viedtelevizoriem (Android TV, Fire TV, Roku) un saturu var ērti skatīties arī parastā tīmekļa pārlūkprogrammā.
  
• Viedā transkodēšana: Ja ierīce, kurā skaties video, neatbalsta oriģinālo faila formātu vai kodeku, Jellyfin serveris to automātiski un reāllaikā pārveidos piemērotā formātā.
  
• Automātiska satura sakārtošana: Programma pati lejupielādē filmu un seriālu plakātus, aprakstus, aktieru sarakstus un dziesmu vāciņus, pārvēršot parastu failu mapi glītā bibliotēkā.
  

Citāts:Īsumā: Tas ir ideāls risinājums, ja tev ir sava digitālo filmu, seriālu vai mūzikas kolekcija un tu vēlies tai ērti piekļūt no jebkuras ierīces mājās (vai ārpus tām), saglabājot pilnīgu kontroli pār saviem datiem.

• Kāpēc tieši Intel CPU? Ja ir plānota transkodēšana (it īpaši 4K vai HDR satura pārveidošana uz 1080p), Intel integrētās videokartes ar Intel Quick Sync (QSV) tehnoloģiju ir Jellyfin kopienas absolūts favorīts. Pat lēts un energoefektīvs budžeta procesors kā Intel N100 spēj vienlaicīgi pavilkt 3-4 viena laika 4K transkodus, pateicoties QSV. AMD un NVIDIA uz Linux arī strādā, bet konfigurēšana mēdz būt sarežģītāka.
  
• SSD operētājsistēmai un metadatiem ir obligāts: Jellyfin pats par sevi dīkstāvē patērē maz resursu (ap 300–800 MB RAM), taču tas aktīvi lasa un raksta metadatus, filmu plakātus, subtitrus un transkodēšanas pagaidu failus. Ja Jellyfin konfigurācijas mapi uzliksi uz parasta HDD, sistēmas saskarne būs lēna un buferēs.
  
• Mediju failiem pietiek ar parastu HDD: Pašas filmas un seriālus droši vari glabāt uz lēniem, ietilpīgiem HDD. Pat augstākās kvalitātes 4K Blu-Ray kopija patērē ap 80–100 Mbps, ko jebkurš klasiskais cietais disks (kas spēj nodrošināt virs 100-150 MB/s) nolasa bez mazākās piepūles.
  

Citāts:Padoms: Ja meklē lētu un ideālu mājas Jellyfin serveri, nepērc jaunas, dārgas komponentes. Lietots, no biroja norakstīts Mini PC (piemēram, HP ProDesk, Dell OptiPlex vai Lenovo ThinkCentre) ar vismaz 8. paaudzes Intel procesoru un 8 GB RAM maksās pavisam maz, patērēs maz elektrības un darbosies perfekti.

• lietotājs kontrolē savu ziņu plūsmu, nevis platformas algoritms; (monnett)
  
• tiek izvairīts no uzmācīgas uzvedības profilēšanas, mērķtiecīgas reklāmas vai datu tirdzniecības; (monnett)
  
• nav “AI slop” — nekas, ko televīzija sauc par bezjēdzīgu vai manipulējošu AI saturu, nav centrālā satura sastāvdaļa; (Digital Watch Observatory)
  
• sociālā mijiedarbība ir cilvēku starpā, nevis starp lietotāju un algoritma ieteikumiem. (monnett)
  

• tikai draugu ierakstus,
  
• kontus, kuriem seko,
  
• vai ieteikumus pēc taviem iestatījumiem. (monnett)
  

• ziņu plūsmas publicēšanu (teksts, foto, video),
  
• šifrētu ziņojumapmaiņu,
  
• pielāgojamu algoritmu kontroli ar slīdņiem un filtru funkcijām. (monnett)
  

• platforma ir jauna un dažām funkcijām trūkst nobriešanas vai stabilitātes,
  
• trūkst plašas lietotāju bāzes salīdzinājumā ar lielajiem tīkliem,
  
• pieredze vēl var būt “pamata” vai nepilnīga. (Reddit)
  

1. Iezīmē tekstu (vai novieto kursoru, ja sarakstu vēl tikai veido)
   
2. Formatēt → Aizzīmes un numerācija
   
3. Atver cilni Outline (Struktūra) vai Aizzīmes / Numerācija
   
4. Izvēlies Daudzlīmeņu sarakstu
   
5. Noklikšķini uz Pielāgot
   

• 1. līmenis → Numerācija →
  
  Kods:

  1, 2, 3
  → formāts
  
  Kods:

  1.
• 2. līmenis → Aizzīme → izvēlies simbolu •
  
• 3. līmenis → Numerācija →
  
  Kods:

  1, 2, 3
  → formāts
  
  Kods:

  1.

• Enter – jauns punkts tajā pašā līmenī
  
• Tab – pāriet uz nākamo līmeni (1. → •)
  
• Shift + Tab – atgriezties līmeni augstāk
  

• Necuno Solutions 2019. gadā paziņoja par ierīci Necunos NC_1 (un korporatīvo versiju Necunos NE_1) — atvērtā koda aparātu ar GNU/Linux, bez SIM/modema, ar mērķi nodrošināt augstu privātumu un drošību. (necunos.com)
  
• Ierīce tika reklamēta kā “community edition” un paredzēta “inženieriem / izstrādātājiem / Linux privātuma entuziastiem” — nevis kā ikdienas viedtālrunis “mass-market”. (It's FOSS)
  

• Specifikācijas un ierīces (procesors, RAM, funkcionalitāte) tika plaši kritizētas: pats “NC_1” ir drīzāk “Linux-planšetdators” nekā konkurētspējīgs viedtālrunis. (tehmo.com)
  
• No neatkarīgiem pārskatiem un apspriedēm – skeptiskums: daļa komentētāju uzskatīja, ka cenas un solījumi (“saprātīga saskarne”, “galvenokārt open source”, drošība) nesakrīt ar realitāti. (Reddit)
  
• 1. gada maija datu reģistrs rāda, ka uzņēmums reģistrēts jaunā formā kā Necuno Ltd (citā jurisdikcijā), bet nav skaidri saistīts ar oriģinālo Necuno Solutions. (open.endole.co.uk)
     
• Oficiālā vietne “necunos.com” šodien– kad pārbaudu — atgriež kļūdu (“Bad Gateway / 502”), kas ir bieža pazīme par tīmekļa resur­sa neaktivitāti vai pamestu projektu. (Es to redzēju pēdējā pārbaudē.)
  

• Necuno projekts tika plaši reklamēts kā “atvērtā koda / privātuma” Linux ierīce: modelis Necuno NC_1 — “kopienas izdevums” (community), ar Linux bāzi (piemēram, ar Plasma Mobile u.c.) un bez mobilā modema, Wi-Fi savienojumu tikai, mērķis — drošība un privātums. (Vikipēdija)
  
• Tomēr jau toreiz bija skaidrs — tas nav “konkurents modernajiem Android/iOS viedtālruņiem”: NC_1 ir uzskatāms drīzāk par “mazu Linux-ierīci / planšetdatoru” nekā par pilnvērtīgu telefonu (nav SIM, nav modema, vecāks procesors). (Liliputing)
  
• 1. gadā bija paziņojums par “NC_1 update”, bet šīs ziņas nekad neīstenojās plaši un nav daudz info par tā iznākšanu. (Vikipēdija)
     

• Nekur publiski nav parādījusies jauna oficiāla informācija par Necuno — nav preses relīžu, emuāru ierakstu, “jaunu modeļu” paziņojumu vai jaunu versiju izlaidumu. Pēdējie nozīmīgie mediju raksti par NC_1 ir no ~2018–2019. (It's FOSS)
  
• Neatradu alternatīvas kopienas vietas (aktīvas forumu diskusijas, GitHub / git repozitorijus ar neseniem commitiem, Reddit tēmas utt.), kur būtu redzama atdzimusi interesēšanās vai attīstība.
  
• Sarakstītajā uzņēmumu datubāzē, kur minēta “Necunos”, nav skaidri redzams, ka tiek regulāri atjaunināta “smartphone” daļa — tā vietā tā tiek pieminēta kā drošības komunikāciju risinājums. (tracxn.com)
  
• Vikipēdijas ierakstam par Necuno nav atsauču uz jaunāku laiku — tas galvenokārt atspoguļo 2018–2019 informāciju. (Vikipēdija)
  

• Nepieciešamie “sliedes” darbam — atjaunināta mājas-lapa, publiski reģistrēti jaunumi, kopienas repozitoriji, aktīva diskusija — vismaz publiski ir klusi.
  
• Nav redzams, ka kāds (ne uzņēmums, ne kopienas entuziasti) būtu centušies “atdzīvināt” projektu 2024.–2025. gadā.
  
• Tātad projekts de facto izskatās kā pamests / aizmirsts, vismaz pēc publiski pieejamiem datiem.
  

• Oficiālā “News/Blog/Press” sadaļa uzlapā necunos.com pēdējie ieraksti ir no 2020. gada: pēdējais datētais raksts ir “Long awaited NC_1 update” no 2020. gada janvāra. (necunos.com)
  
• Citas vecās ziņas un paziņojumi: piemēram “New Website Launched” decembrī 2018. (necunos.com)
  
• Nav arhīvos redzamu rakstu, paziņojumu vai cita satura, kas būtu publicēts pēc 2020. gada. Pēc “2020 – Long awaited update” seko nekādas jaunas rindkopas “News” sadaļā.
  

• Arhīvs liecina, ka pēdējā oficiālā informācija no Necunos ir no 2020. gada — pēc tam nav sekojis jauns “update”, preses relīze vai blogs. Tas saskan ar to, ka mājaslapas “News/Press” sadaļa izskatās nelietota pēdējos gados.
  
• Ja projekts būtu turpinājies vai mēģinājis atdzimt — droši vien būtu redzami jauni ieraksti, paziņojumi vai atjauninājumi; to nav.
  

• Neatradu arhīvos nekādu ierakstu pēc 2020. gada — tas nozīmē, ka vismaz publiskajā web-lapā nav bijis nekā, kas būtu arhivēts kā “jauns saturs”.
  
• Nav pierādījumu, ka kāda no kopienām, izstrādātājiem vai entuziastiem būtu veikuši plašu publisku atdzīvināšanos (nav “Restart”, “New release” vai taml.).
  

• Google Chrome – skaidrs līderis, aptuveni 66–69 % no globālā pārlūku tirgus (StatCounter Global Stats, Statcounter).
  
• Apple Safari – otrais populārākais, ar 15–18 %, galvenokārt pateicoties iOS un macOS ierīcēm (StartupTalky, site.spocket.co, StatCounter Global Stats).
  
• Microsoft Edge – trešais pēc lieluma ar 5–6 % tirgus daļu, augot galvenokārt datorplatformā (SQ Magazine, BrowserStack, StatCounter Global Stats).
  
• Mozilla Firefox – pieklājīga niša, ar aptuveni 2–3 % (SQ Magazine, Vikipēdija).
  
• Samsung Internet, Opera – katrs ap 2 %, paliekot populāri noteiktos segmentos, piemēram, mobilajās ierīcēs (StartupTalky, SQ Magazine, StatCounter Global Stats, Vikipēdija).
  
• Citi pārlūki (piem., Brave, Yandex, UC Browser uc.) kopā veido mazāk par 1 % (Vikipēdija, BrowserStack).
  

• Chrome – ap 70 % tirgus daļu (2025. gada janvāris) (StatCounter Global Stats).
  
• Safari – aptuveni 10 %.
  
• Edge – ap 8 %.
  
• Firefox – ap 5 %.
  
• Samsung Internet – ~2,8 %.
  
• Opera – ~2,4 % (StatCounter Global Stats).
  

• Chrome – ~67 %.
  
• Firefox – ~9 %.
  
• Edge – ~8,8 %.
  
• Safari – ~5,4 %.
  
• Opera – ~5,3 %.
  
• Yandex Browser – ~2,3 % (StatCounter Global Stats).
  

• Chrome – ~62,7 %.
  
• Safari – ~23 %.
  
• Samsung Internet – ~8,4 %.
  
• Yandex Browser – ~1,8 %.
  
• Opera – ~1,2 %.
  
• Firefox – ~0,9 % (StatCounter Global Stats).
  

• reuters.com
  
• reuters.com