<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
	<channel>
		<title><![CDATA[Forums - Filmas]]></title>
		<link>https://kubele.lv/forums/</link>
		<description><![CDATA[Forums - https://kubele.lv/forums]]></description>
		<pubDate>Wed, 28 Oct 2026 04:16:59 +0000</pubDate>
		<generator>MyBB</generator>
		<item>
			<title><![CDATA[KONO Express]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1105</link>
			<pubDate>Sun, 18 Oct 2026 00:03:45 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1105</guid>
			<description><![CDATA[<a href="https://www.youtube.com/show/VLPLeumUS-11bVs?sbp=QAE%253D" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/show/VLPLeumUS-1...p=QAE%253D</a><br />
<br />
KONO Express 1 sezona - 10.sērijas<br />
<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">„KONO Express” (Zinātniskās fantastikas seriāls / mākslas projekts)</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Šis ir populārs, neatkarīgs sci-fi video/animācijas seriāls (autors <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">MOTAKUKI</span>), kas iznāk tiešsaistes platformās (piemēram, YouTube un <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">YouArt Originals</span>).</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pasaule un sižets:</span> Darbība risinās uz attālas un bīstamas planētas vārdā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Obriona</span> (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Obrion</span>). Stāsts seko līdzi priviliģētai jaunai sievietei, kura meklē savu pazudušo brāli, un viņas ceļam apvienojot spēkiem ar ielu gudru pusaudžu kurjeru Kono.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Formāts:</span> Seriāls sastāv no vairākām nodaļām (epizodēm, piemēram, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Last Passenger</span>, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Reckless Newcomer</span>, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Weird Courier</span>, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Grand Safari</span> u.c.).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Izstrāde:</span> Tas ir veidots, izmantojot mūsdienu mākslīgā intelekta (AI) rīkus, vizuālo dizainu, konceptuālo mākslu un rūpīgu stāstniecību, un ir guvis lielu skatītāju atzinību par aizraujošo pasaules uzbūvi un sarežģītajiem tēliem</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
 <br />
<a href="https://www.youtube.com/watch?v=ikm5lP0zsi0&amp;list=TLGG2SM7HfxUcfUxNzEwMjAyNg&amp;index=1" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/watch?v=ikm5lP0z...Ng&amp;index=1</a><br />
<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/ikm5lP0zsi0" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<a href="https://www.youtube.com/show/VLPLeumUS-11bVs?sbp=QAE%253D" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/show/VLPLeumUS-1...p=QAE%253D</a><br />
<br />
KONO Express 1 sezona - 10.sērijas<br />
<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">„KONO Express” (Zinātniskās fantastikas seriāls / mākslas projekts)</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Šis ir populārs, neatkarīgs sci-fi video/animācijas seriāls (autors <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">MOTAKUKI</span>), kas iznāk tiešsaistes platformās (piemēram, YouTube un <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">YouArt Originals</span>).</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pasaule un sižets:</span> Darbība risinās uz attālas un bīstamas planētas vārdā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Obriona</span> (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Obrion</span>). Stāsts seko līdzi priviliģētai jaunai sievietei, kura meklē savu pazudušo brāli, un viņas ceļam apvienojot spēkiem ar ielu gudru pusaudžu kurjeru Kono.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Formāts:</span> Seriāls sastāv no vairākām nodaļām (epizodēm, piemēram, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Last Passenger</span>, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Reckless Newcomer</span>, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Weird Courier</span>, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Grand Safari</span> u.c.).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Izstrāde:</span> Tas ir veidots, izmantojot mūsdienu mākslīgā intelekta (AI) rīkus, vizuālo dizainu, konceptuālo mākslu un rūpīgu stāstniecību, un ir guvis lielu skatītāju atzinību par aizraujošo pasaules uzbūvi un sarežģītajiem tēliem</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
 <br />
<a href="https://www.youtube.com/watch?v=ikm5lP0zsi0&amp;list=TLGG2SM7HfxUcfUxNzEwMjAyNg&amp;index=1" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/watch?v=ikm5lP0z...Ng&amp;index=1</a><br />
<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/ikm5lP0zsi0" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Kristena Stjuarte]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1033</link>
			<pubDate>Sun, 19 Jul 2026 17:07:26 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1033</guid>
			<description><![CDATA["Biju gatava visus izvilkt cauri ellei." Kristena Stjuarte par Latvijā uzņemto "Ūdens hronoloģiju"<br />
Kate Katrīne Kalniņa Sabiedrības un kultūras ziņu žurnāliste <br />
<br />
Pirms dažiem gadiem sociālo mediju lietotāji priecājās par aktrises un nu jau arī režisores Kristenas Stjuartes gaitām Latvijā. Te viņa pusdieno Ikšķilē, te apmeklē vintāžas veikaliņu Rīgas centrā. Ar mūsu kino profesionāļu līdzdalību šeit tapa viņas režijas debija – filma "Ūdens hronoloģija". Pirmizrādi piedzīvojusi pērn Kannu kinofestivālā, nu tā nonākusi uz lielajiem ekrāniem arī pie mums. Saikni ar Latviju aktrise saglabājusi, tāpēc kādā marta pēcpusdienā žurnālistiem kopā ar filmas komandu bija ne tikai iespēja "Ūdens hronoloģiju" noskatīties, bet arī tiešsaistē tikties ar filmas autori, lai aprunātos par kinodarba tapšanu un nākotnes plāniem, kuros ir arī jaunu filmu uzņemšana – un, iespējams, pat atkal Latvijā.<br />
Amerikāņu aktrisi Kristenu Stjuarti pasaulē iepazina kā Bellu vampīrsāgas "Krēsla" filmās, bet savu pirmo un pagaidām vienīgo "Oskara" nomināciju viņa saņēma par Velsas princeses Diānas atveidojumu kinolentē "Spensere". Taču viņas debija kino režijā nav nākusi viegli – galvenokārt finansējuma piesaistes dēļ.<br />
"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology Of Water") ir balstīta lietuviešu izcelsmes rakstnieces Lidijas Juknavičas memuāros. Tā vēsta par jaunas sievietes sarežģīto dzīvi, kurā ir gan seksuāla izmantošana, gan alkohola un narkotisko vielu atkarības, gan glābiņš, ko sniedz peldēšana un ūdens.<br />
Uz jautājumu, kādēļ tieši šis stāsts kļuva par Stjuartes pirmo filmu, viņa atbild: "Šī bija foršākā grāmata, ko jebkad esmu lasījusi. Es vienkārši nodomāju – tā ir filma." Galveno lomu tajā atveido britu aktrise Imodžena Pūtsa, bet viņai līdzās redzami arī Tora Bērča, Ērls Keivs, Maikls Eps, Sūzena Flūda, Kima Gordone un Džims Beluši.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kristena Stjuarte (Kristen Stewart)</span> ir viena no savas paaudzes daudzpusīgākajām amerikāņu aktrisēm, kura pēdējos gados veiksmīgi pievērsusies arī kino režijai. Viņas karjera ir piedzīvojusi unikālu evolūciju — no pusaudžu popkultūras elka līdz augsti novērtētai neatkarīgā kino ikonai.<br />
<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">Galvenie karjeras posmi un sasniegumi:</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pasaules slava ar "Krēslu" (2008–2012):</span> Milzīgu starptautisku atpazīstamību viņa ieguva ar Belas Svānas lomu pusaudžu vampīru sāgā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Twilight</span> ("Krēsla"), kas pārtapa par globālu kases grāvēju fenomenu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pievēršanās neatkarīgajam kino:</span> Lai izlauztos datētā masveida kino rāmjiem, Stjuarte mērķtiecīgi sāka izvēlēties sarežģītas lomas Eiropas un Amerikas autoru kino. Viņa kļuva par pirmo amerikāņu aktrisi vēsturē, kas saņēmusi prestižo Francijas kino balvu <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Cēzars"</span> (par lomu filmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Clouds of Sils Maria</span>, 2014).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Oskara nominācija:</span> 2021. gadā viņa izpelnījās vispasaules kritiķu atzinību un savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par princeses Diānas attēlošanu biogrāfiskajā drāmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Spencer</span> ("Spensere").</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Režisores darbība:</span> Stjuarte jau ilgstoši darbojas arī aiz kameras. Pēc veiksmīgām īsfilmām (piemēram, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Come Swim</span>) viņa realizēja savu ilggadējo projektu — pilnmetrāžas režijas debiju ar filmu <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Chronology of Water</span>, kas balstīta uz Līdijas Juknavičas memuāriem.</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Stjuarte ir pazīstama ar savu minimālistisko, psiholoģiski nospriegoto aktierspēles stilu, kā arī ar drosmīgu imidžu, esot ilggadēja modes nama <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Chanel</span> vēstnese.</span></blockquote>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span> ir aktrises Kristenas Stjuartes ilgi lolots autorkino projekts un viņas debija pilnmetrāžas režijā. Tā ir ekranizācija rakstnieces Līdijas Juknavičas (Lidia Yuknavitch) slavenajiem un provokatīvajiem 2011. gada memuāriem.<br />
Lūk, galvenā informācija par filmas tēliem, aktieriem un tās vietu kino pasaulē:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Galvenā varone un sižeta kodols</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Līdija Juknaviča (Lidia Yuknavitch):</span> Filmas centrā ir pati autore un viņas dzīvesstāsts. Tas ir stāsts par sievietes pašatklāsmi, kurā viņa iziet cauri smagai bērnības traumai, vardarbībai ģimenē, atkarībām un zaudējumiem.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ūdens kā glābiņš:</span> Kā norāda nosaukums, ūdens un peldēšana ir filmas galvenā metafora. Galvenajai varonei ūdens ir vieta, kur patverties no dzīves realitātes, transformēt savas sāpes un atrast fizisku un garīgu attīrīšanos. Otrs viņas glābiņš ir rakstīšana, kas palīdz noformēt viņas balsi kā māksliniecei.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Aktieru sastāvs</span><br />
Kristena Stjuarte filmas aktieru atlasei piegāja ļoti skrupulozi, meklējot māksliniekus, kuri nebaidās no pilnīga emocionāla kailuma:</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Imodžena Pūtsa (Imogen Poots):</span> Britu aktrise atveido galveno varoni Līdiju Juknaviču. Stjuarte intervijās atzinusi, ka Pūtsa bijusi vienīgā, kas spējusi pilnībā izprast un iznest šīs lomas milzīgo emocionālo un fizisko smagumu, radot nepieradinātu un spēcīgu tēlu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tora Bērča (Thora Birch):</span> Pazīstamā aktrise (filma "Amerikāņu skaistums") arī pievienojās aktieru ansamblim, spēlējot vienu no nozīmīgajām lomām varones dzīves gājumā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filmas tapšanā (producēšanā) iesaistījās leģendārā režisora Ridlija Skota kompānija <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scott Free Productions</span>, kas palīdzēja nodrošināt projektam augsta līmeņa neatkarīgā kino atbalstu.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Panākumi, kritika un saikne ar Latviju</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Saikne ar Latviju:</span> Latvijas skatītājiem un kino videi šis projekts ir īpašs, jo filmas uzņemšanas darbi 2024. gadā lielā mērā norisinājās tieši <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijā</span> un Maltā. Projekts piesaistīja vietējos kino nozares profesionāļus un lokācijas, padarot Latviju par fonu šim starptautiskajam stāstam.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mākslinieciskie panākumi un vērtējums:</span> Tā kā šī ir nelineāra un ļoti intīma autobiogrāfijas adaptācija, filma jau kopš izziņošanas brīža kļuva par vienu no gaidītākajiem neatkarīgā kino darbiem lielākajos pasaules kinofestivālos (piemēram, Kannās un Sundance).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kritiķi pēc pirmajām skatēm īpaši izcēla divas lietas: <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Imodženas Pūtsas bezkompromisa aktierspēli</span>, kas tiek saukta par viņas karjeras virsotni, un <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kristenas Stjuartes režisores rokrakstu</span>. Stjuartei izdevies smago un poētisko grāmatas valodu pārvērst vizuāli krāšņā, drosmīgā un brīžiem šokējošā kino valodā, piesakot sevi kā nopietnu un avangardisku režisori.</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span>, kas ir aktrises Kristenas Stjuartes pilnmetrāžas režijas debija, ir neatkarīgais autorkino (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">indie</span> filma). Tāpēc tās finansiālie rādītāji krasi atšķiras no Holivudas kases grāvējiem — šādu filmu galvenais mērķis ir mākslinieciskā vērtība un dalība festivālos, nevis masveida komerciālā peļņa.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Lūk, detalizēts pārskats par filmas budžetu un finansiālajiem rezultātiem:</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">1. Filmas budžets un finansējums</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ražošanas izmaksas:</span> "Ūdens hronoloģija" ir mazbudžeta neatkarīgais kino. Nozari pārzinoši avoti lēš, ka filmas kopējais ražošanas budžets bija salīdzinoši neliels — <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">zem 3 miljoniem ASV dolāru</span> (&#36;3M).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Galvenie producenti:</span> Projekta tapšanu finansiāli atbalstīja un pārraudzīja slavenā režisora Ridlija Skota producēšanas kompānija <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scott Free Productions</span>.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijas līdzfinansējums:</span> Filma tapusi kā mazākuma kopražojums (minority co-production) starp ASV, Latviju un Franciju. Tā kā liela daļa filmas tika uzņemta Latvijā, projekts saņēma finansiālu atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas. Šī programma ārvalstu projektiem piedāvā naudas atgriešanu (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">cash rebate</span>) līdz pat 30% apmērā no tiem līdzekļiem, kas iztērēti tieši Latvijas teritorijā (algot vietējo komandu, īrēt tehniku utt.).</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">2. Kases ieņēmumi kinoteātros (Box Office)</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Tā kā filmas pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā (programmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Un Certain Regard"</span>), tās izplatīšana kinoteātros visā pasaulē bija izteikti ierobežota (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Limited Release</span>), mērķējot uz kinomānu un <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">art-house</span> auditoriju.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kopējie filmas kases ieņēmumi kinoteātros visā pasaulē sasniedz aptuveni <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">506 000 ASV dolāru</span>:</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tirgus segments</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ieņēmumi (ASV dolāros)Ziemeļamerika (Domestic Box Office)</span><br />
~&#36;302,800<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Starptautiskais tirgus (International)</span><br />
~&#36;203,200<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">KOPĀ PASAULĒ</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">~&#36;506,000</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Piezīme: Lielāko daļu starptautisko ieņēmumu nodrošināja seansi atsevišķās Eiropas valstīs (piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā), kā arī Dienvidkorejā.</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Finansiālie ieguvumi Latvijas ekonomikai</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Šāda mēroga projektiem galvenā finansiālā atdeve (īpaši valstīm, kurās notiek filmēšana) rodas nevis no pārdotajām biļetēm kasēs, bet gan no tiešajām investīcijām filmēšanas procesa laikā:</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ārvalstu kapitāla piesaiste:</span> Filmas veidotāji, strādājot Latvijā, tērēja budžeta līdzekļus lokālajā tirgū — maksājot par viesnīcām, transportu, ēdināšanu, lokāciju īri un tehnisko aprīkojumu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Darba vietas vietējiem profesionāļiem:</span> Projektā tika nodarbināti Latvijas kino industrijas speciālisti (tehniskā komanda, asistenti), kā arī vietējie aktieri un masu skatu dalībnieki, kas nodrošināja nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ilgtermiņa reklāma valstij:</span> Tas, ka šāda līmeņa Holivudas zvaigznes kā Kristena Stjuarte izvēlas Latviju kā savu filmēšanas vietu un vēlāk prezentē šo darbu augstākā līmeņa pasaules festivālos, kalpo kā milzīga reklāma Latvijas kino infrastruktūrai, piesaistot jaunus ārvalstu miljonu projektus nākotnē.</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kristena Stjuarte šobrīd piedzīvo ļoti aktīvu karjeras posmu, kurā viņa mērķtiecīgi balansē starp drosmīgām aktierlomām un savu ambīciju attīstīšanu režijā un producēšanā. Lūk, galvenie projekti un ziņas par viņas turpmākajiem plāniem:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Jaunākās un gaidāmās lomas kino</span><br />
</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Full Phil" (Režisors Kantēns Dipjē):</span> Šī franču kinorežisora absurdā komēdija-drāma piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Filma, ko pats režisors raksturo kā "murgainu un drudžainu versiju par seriālu 'Emīlija Parīzē'", stāsta par tēva (Vudijs Harelsons) un meitas (Kristena Stjuarte) sarežģītajām attiecībām. Plašāka filmas iznākšana uz ekrāniem plānota ap 2027. gadu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"The Wrong Girls":</span> Pavisam nesen klajā nācis oficiālais treileris šai komēdijai. Stjuarte tajā ne tikai atveido galveno lomu (Frenkiju), bet ir arī viena no scenārija līdzautorēm un producentēm. Projektam ir arī personīga nozīme, jo tā ir viņas sievas Dilanas Meijeres debija pilnmetrāžas režijā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Flesh of the Gods":</span> Vēl viens intriģējošs projekts, kas atrodas pēcapstrādes stadijā. Tajā Stjuarte spēlē lomu vārdā Aleksa, kā arī atkal uzņemas producentes pienākumus.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Plāni režijā un aizkadrā</span><br />
Pēc tam, kad viņas debijas pilnmetrāžas režijas darbs <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span> piedzīvoja veiksmīgu pirmizrādi festivālos un nonāca uz kinoekrāniem, Stjuarte intervijās ir uzsvērusi, ka darbs aiz kameras viņu ir pilnībā pārņēmis.<br />
Viņa ir atklājusi, ka vēlas atgriezties režisores krēslā un realizēt savu nākamo režijas projektu pēc iespējas ātrāk. Aktrise pat pajokojusi, ka šobrīd jūtas kā labāka režisore nekā aktrise, tāpēc autorkino radīšana būs viņas prioritāte arī turpmāk.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">(izveidots izmantojot Gemini ai)</span>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA["Biju gatava visus izvilkt cauri ellei." Kristena Stjuarte par Latvijā uzņemto "Ūdens hronoloģiju"<br />
Kate Katrīne Kalniņa Sabiedrības un kultūras ziņu žurnāliste <br />
<br />
Pirms dažiem gadiem sociālo mediju lietotāji priecājās par aktrises un nu jau arī režisores Kristenas Stjuartes gaitām Latvijā. Te viņa pusdieno Ikšķilē, te apmeklē vintāžas veikaliņu Rīgas centrā. Ar mūsu kino profesionāļu līdzdalību šeit tapa viņas režijas debija – filma "Ūdens hronoloģija". Pirmizrādi piedzīvojusi pērn Kannu kinofestivālā, nu tā nonākusi uz lielajiem ekrāniem arī pie mums. Saikni ar Latviju aktrise saglabājusi, tāpēc kādā marta pēcpusdienā žurnālistiem kopā ar filmas komandu bija ne tikai iespēja "Ūdens hronoloģiju" noskatīties, bet arī tiešsaistē tikties ar filmas autori, lai aprunātos par kinodarba tapšanu un nākotnes plāniem, kuros ir arī jaunu filmu uzņemšana – un, iespējams, pat atkal Latvijā.<br />
Amerikāņu aktrisi Kristenu Stjuarti pasaulē iepazina kā Bellu vampīrsāgas "Krēsla" filmās, bet savu pirmo un pagaidām vienīgo "Oskara" nomināciju viņa saņēma par Velsas princeses Diānas atveidojumu kinolentē "Spensere". Taču viņas debija kino režijā nav nākusi viegli – galvenokārt finansējuma piesaistes dēļ.<br />
"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology Of Water") ir balstīta lietuviešu izcelsmes rakstnieces Lidijas Juknavičas memuāros. Tā vēsta par jaunas sievietes sarežģīto dzīvi, kurā ir gan seksuāla izmantošana, gan alkohola un narkotisko vielu atkarības, gan glābiņš, ko sniedz peldēšana un ūdens.<br />
Uz jautājumu, kādēļ tieši šis stāsts kļuva par Stjuartes pirmo filmu, viņa atbild: "Šī bija foršākā grāmata, ko jebkad esmu lasījusi. Es vienkārši nodomāju – tā ir filma." Galveno lomu tajā atveido britu aktrise Imodžena Pūtsa, bet viņai līdzās redzami arī Tora Bērča, Ērls Keivs, Maikls Eps, Sūzena Flūda, Kima Gordone un Džims Beluši.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kristena Stjuarte (Kristen Stewart)</span> ir viena no savas paaudzes daudzpusīgākajām amerikāņu aktrisēm, kura pēdējos gados veiksmīgi pievērsusies arī kino režijai. Viņas karjera ir piedzīvojusi unikālu evolūciju — no pusaudžu popkultūras elka līdz augsti novērtētai neatkarīgā kino ikonai.<br />
<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">Galvenie karjeras posmi un sasniegumi:</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pasaules slava ar "Krēslu" (2008–2012):</span> Milzīgu starptautisku atpazīstamību viņa ieguva ar Belas Svānas lomu pusaudžu vampīru sāgā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Twilight</span> ("Krēsla"), kas pārtapa par globālu kases grāvēju fenomenu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pievēršanās neatkarīgajam kino:</span> Lai izlauztos datētā masveida kino rāmjiem, Stjuarte mērķtiecīgi sāka izvēlēties sarežģītas lomas Eiropas un Amerikas autoru kino. Viņa kļuva par pirmo amerikāņu aktrisi vēsturē, kas saņēmusi prestižo Francijas kino balvu <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Cēzars"</span> (par lomu filmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Clouds of Sils Maria</span>, 2014).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Oskara nominācija:</span> 2021. gadā viņa izpelnījās vispasaules kritiķu atzinību un savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par princeses Diānas attēlošanu biogrāfiskajā drāmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Spencer</span> ("Spensere").</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Režisores darbība:</span> Stjuarte jau ilgstoši darbojas arī aiz kameras. Pēc veiksmīgām īsfilmām (piemēram, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Come Swim</span>) viņa realizēja savu ilggadējo projektu — pilnmetrāžas režijas debiju ar filmu <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Chronology of Water</span>, kas balstīta uz Līdijas Juknavičas memuāriem.</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Stjuarte ir pazīstama ar savu minimālistisko, psiholoģiski nospriegoto aktierspēles stilu, kā arī ar drosmīgu imidžu, esot ilggadēja modes nama <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Chanel</span> vēstnese.</span></blockquote>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span> ir aktrises Kristenas Stjuartes ilgi lolots autorkino projekts un viņas debija pilnmetrāžas režijā. Tā ir ekranizācija rakstnieces Līdijas Juknavičas (Lidia Yuknavitch) slavenajiem un provokatīvajiem 2011. gada memuāriem.<br />
Lūk, galvenā informācija par filmas tēliem, aktieriem un tās vietu kino pasaulē:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Galvenā varone un sižeta kodols</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Līdija Juknaviča (Lidia Yuknavitch):</span> Filmas centrā ir pati autore un viņas dzīvesstāsts. Tas ir stāsts par sievietes pašatklāsmi, kurā viņa iziet cauri smagai bērnības traumai, vardarbībai ģimenē, atkarībām un zaudējumiem.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ūdens kā glābiņš:</span> Kā norāda nosaukums, ūdens un peldēšana ir filmas galvenā metafora. Galvenajai varonei ūdens ir vieta, kur patverties no dzīves realitātes, transformēt savas sāpes un atrast fizisku un garīgu attīrīšanos. Otrs viņas glābiņš ir rakstīšana, kas palīdz noformēt viņas balsi kā māksliniecei.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Aktieru sastāvs</span><br />
Kristena Stjuarte filmas aktieru atlasei piegāja ļoti skrupulozi, meklējot māksliniekus, kuri nebaidās no pilnīga emocionāla kailuma:</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Imodžena Pūtsa (Imogen Poots):</span> Britu aktrise atveido galveno varoni Līdiju Juknaviču. Stjuarte intervijās atzinusi, ka Pūtsa bijusi vienīgā, kas spējusi pilnībā izprast un iznest šīs lomas milzīgo emocionālo un fizisko smagumu, radot nepieradinātu un spēcīgu tēlu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tora Bērča (Thora Birch):</span> Pazīstamā aktrise (filma "Amerikāņu skaistums") arī pievienojās aktieru ansamblim, spēlējot vienu no nozīmīgajām lomām varones dzīves gājumā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filmas tapšanā (producēšanā) iesaistījās leģendārā režisora Ridlija Skota kompānija <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scott Free Productions</span>, kas palīdzēja nodrošināt projektam augsta līmeņa neatkarīgā kino atbalstu.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Panākumi, kritika un saikne ar Latviju</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Saikne ar Latviju:</span> Latvijas skatītājiem un kino videi šis projekts ir īpašs, jo filmas uzņemšanas darbi 2024. gadā lielā mērā norisinājās tieši <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijā</span> un Maltā. Projekts piesaistīja vietējos kino nozares profesionāļus un lokācijas, padarot Latviju par fonu šim starptautiskajam stāstam.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mākslinieciskie panākumi un vērtējums:</span> Tā kā šī ir nelineāra un ļoti intīma autobiogrāfijas adaptācija, filma jau kopš izziņošanas brīža kļuva par vienu no gaidītākajiem neatkarīgā kino darbiem lielākajos pasaules kinofestivālos (piemēram, Kannās un Sundance).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kritiķi pēc pirmajām skatēm īpaši izcēla divas lietas: <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Imodženas Pūtsas bezkompromisa aktierspēli</span>, kas tiek saukta par viņas karjeras virsotni, un <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kristenas Stjuartes režisores rokrakstu</span>. Stjuartei izdevies smago un poētisko grāmatas valodu pārvērst vizuāli krāšņā, drosmīgā un brīžiem šokējošā kino valodā, piesakot sevi kā nopietnu un avangardisku režisori.</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span>, kas ir aktrises Kristenas Stjuartes pilnmetrāžas režijas debija, ir neatkarīgais autorkino (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">indie</span> filma). Tāpēc tās finansiālie rādītāji krasi atšķiras no Holivudas kases grāvējiem — šādu filmu galvenais mērķis ir mākslinieciskā vērtība un dalība festivālos, nevis masveida komerciālā peļņa.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Lūk, detalizēts pārskats par filmas budžetu un finansiālajiem rezultātiem:</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">1. Filmas budžets un finansējums</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ražošanas izmaksas:</span> "Ūdens hronoloģija" ir mazbudžeta neatkarīgais kino. Nozari pārzinoši avoti lēš, ka filmas kopējais ražošanas budžets bija salīdzinoši neliels — <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">zem 3 miljoniem ASV dolāru</span> (&#36;3M).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Galvenie producenti:</span> Projekta tapšanu finansiāli atbalstīja un pārraudzīja slavenā režisora Ridlija Skota producēšanas kompānija <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scott Free Productions</span>.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijas līdzfinansējums:</span> Filma tapusi kā mazākuma kopražojums (minority co-production) starp ASV, Latviju un Franciju. Tā kā liela daļa filmas tika uzņemta Latvijā, projekts saņēma finansiālu atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas. Šī programma ārvalstu projektiem piedāvā naudas atgriešanu (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">cash rebate</span>) līdz pat 30% apmērā no tiem līdzekļiem, kas iztērēti tieši Latvijas teritorijā (algot vietējo komandu, īrēt tehniku utt.).</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">2. Kases ieņēmumi kinoteātros (Box Office)</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Tā kā filmas pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā (programmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Un Certain Regard"</span>), tās izplatīšana kinoteātros visā pasaulē bija izteikti ierobežota (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Limited Release</span>), mērķējot uz kinomānu un <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">art-house</span> auditoriju.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kopējie filmas kases ieņēmumi kinoteātros visā pasaulē sasniedz aptuveni <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">506 000 ASV dolāru</span>:</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tirgus segments</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ieņēmumi (ASV dolāros)Ziemeļamerika (Domestic Box Office)</span><br />
~&#36;302,800<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Starptautiskais tirgus (International)</span><br />
~&#36;203,200<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">KOPĀ PASAULĒ</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">~&#36;506,000</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Piezīme: Lielāko daļu starptautisko ieņēmumu nodrošināja seansi atsevišķās Eiropas valstīs (piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā), kā arī Dienvidkorejā.</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Finansiālie ieguvumi Latvijas ekonomikai</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Šāda mēroga projektiem galvenā finansiālā atdeve (īpaši valstīm, kurās notiek filmēšana) rodas nevis no pārdotajām biļetēm kasēs, bet gan no tiešajām investīcijām filmēšanas procesa laikā:</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ārvalstu kapitāla piesaiste:</span> Filmas veidotāji, strādājot Latvijā, tērēja budžeta līdzekļus lokālajā tirgū — maksājot par viesnīcām, transportu, ēdināšanu, lokāciju īri un tehnisko aprīkojumu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Darba vietas vietējiem profesionāļiem:</span> Projektā tika nodarbināti Latvijas kino industrijas speciālisti (tehniskā komanda, asistenti), kā arī vietējie aktieri un masu skatu dalībnieki, kas nodrošināja nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ilgtermiņa reklāma valstij:</span> Tas, ka šāda līmeņa Holivudas zvaigznes kā Kristena Stjuarte izvēlas Latviju kā savu filmēšanas vietu un vēlāk prezentē šo darbu augstākā līmeņa pasaules festivālos, kalpo kā milzīga reklāma Latvijas kino infrastruktūrai, piesaistot jaunus ārvalstu miljonu projektus nākotnē.</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kristena Stjuarte šobrīd piedzīvo ļoti aktīvu karjeras posmu, kurā viņa mērķtiecīgi balansē starp drosmīgām aktierlomām un savu ambīciju attīstīšanu režijā un producēšanā. Lūk, galvenie projekti un ziņas par viņas turpmākajiem plāniem:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Jaunākās un gaidāmās lomas kino</span><br />
</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Full Phil" (Režisors Kantēns Dipjē):</span> Šī franču kinorežisora absurdā komēdija-drāma piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Filma, ko pats režisors raksturo kā "murgainu un drudžainu versiju par seriālu 'Emīlija Parīzē'", stāsta par tēva (Vudijs Harelsons) un meitas (Kristena Stjuarte) sarežģītajām attiecībām. Plašāka filmas iznākšana uz ekrāniem plānota ap 2027. gadu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"The Wrong Girls":</span> Pavisam nesen klajā nācis oficiālais treileris šai komēdijai. Stjuarte tajā ne tikai atveido galveno lomu (Frenkiju), bet ir arī viena no scenārija līdzautorēm un producentēm. Projektam ir arī personīga nozīme, jo tā ir viņas sievas Dilanas Meijeres debija pilnmetrāžas režijā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Flesh of the Gods":</span> Vēl viens intriģējošs projekts, kas atrodas pēcapstrādes stadijā. Tajā Stjuarte spēlē lomu vārdā Aleksa, kā arī atkal uzņemas producentes pienākumus.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Plāni režijā un aizkadrā</span><br />
Pēc tam, kad viņas debijas pilnmetrāžas režijas darbs <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span> piedzīvoja veiksmīgu pirmizrādi festivālos un nonāca uz kinoekrāniem, Stjuarte intervijās ir uzsvērusi, ka darbs aiz kameras viņu ir pilnībā pārņēmis.<br />
Viņa ir atklājusi, ka vēlas atgriezties režisores krēslā un realizēt savu nākamo režijas projektu pēc iespējas ātrāk. Aktrise pat pajokojusi, ka šobrīd jūtas kā labāka režisore nekā aktrise, tāpēc autorkino radīšana būs viņas prioritāte arī turpmāk.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">(izveidots izmantojot Gemini ai)</span>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Nekad neļauj man iet (Never Let Me Go)(2010)]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1022</link>
			<pubDate>Sat, 04 Jul 2026 20:40:25 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1022</guid>
			<description><![CDATA[Nekad neļauj man iet (Never Let Me Go) ir 2010. gada britu distopiskā romantiskā drāma, kuras pamatā ir Kazuo Išiguro 2005. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filmas režisors ir Marks Romaneks pēc Aleksa Gārlenda scenārija. Filma Nekad neļaujiet man aiziet risinās alternatīvā vēsturē, un tās centrā ir Ketija, Rūta un Tomijs, kurus attēlo attiecīgi Kerija Maligana, Keira Naitlija un Endrjū Gārfīlds, kuri sapinās mīlas trijstūrī. Galvenā fotografēšana sākās 2009. gada aprīlī. Filmēšanas vietās bija Endrjū Melvila Hols un Forest School, Walthamstow.[2] Filmu producēja DNA Films un Film4 ar 15 miljonu ASV dolāru budžetu. <br />
<br />
Filmas motīvs no zinātniski fantastiskā romāna: 20. gadsimta 50. gadu sasniegums medicīnā līdz 1960. gadu beigām ir pagarinājis cilvēka mūža ilgumu vairāk nekā 100 gadus. 1978. gadā jaunā Ketija H kopā ar draugiem Tomiju D un Rūtu C pavadīja bērnību Heilsemā, tradicionālajā internātskolā. Skolotāji, saukti par aizbildņiem, mudina skolēnus būt saudzējošiem un radīt mākslas darbus, no kuriem labākos pieņem noslēpumainās kundzes vadītajā galerijā. Viņiem ir maz kontaktu ar pasauli aiz skolas žogiem. Lūsijas jaunkundze, jaunā aizbildne, stāsta savai klasei, ka viņi ir orgānu donori, un viņiem ir lemts mirt vai pabeigt agrā pieaugušā vecumā; viņu atlaiž direktore Emīlijas jaunkundze. Keitija pievelk Tomiju, bet Rūta viņu uzvar sev, neskatoties uz to, ka ir viņu ķircinājusi. <br />
 <br />
Pēc septiņiem gadiem Ketija, Rūta un Tomijs, kas tagad ir jauni pieaugušie, tiek izmitināti kotedžās kādā fermā. Viņiem ir atļauts braukt dienas braucienos, taču viņi paliek savrupi, viņiem trūkst sociālo prasmju un samierinājās ar likteni. Viņi satiek citus no līdzīgām skolām, kuri apgalvo, ka Hailsham studenti ir priviliģēti, un atklājas, ka viņi visi ir kloni. Viņi apspriež baumas par orgānu ziedošanas atlikšanu, kas varētu tikt piešķirta iemīlējušiem kloniem, un to cilvēku raksturu, no kuriem viņi tika klonēti un kurus viņi neveiksmīgi meklē grāmatās un jūrmalā. Tomijs, kurš joprojām sadarbojas ar Rūtu, ir pārliecināts, ka galerija kalpo kā pārbaude atlikšanai, jo mākslas darbi atklāj dvēseli, un viņš nožēlo savu radošuma trūkumu. Rūta spītējas vientuļajai Ketijai, apgalvojot, ka Tomijs nekad nav domājis par viņu kā par draugu. Ketija aiziet, iestājoties par pēcoperācijas aprūpētāju klonu biedriem. <br />
 <br />
Pēc deviņiem gadiem Ketija ir vērojusi, kā daudzi donori pakāpeniski mirst, kad tiek izņemti viņu orgāni. Kopš viņa pameta kotedžus, nav redzējusi Rūtu vai Tomiju, un viņa sastopas ar Rūtu, kura ir vāja pēc diviem ziedojumiem. Viņi meklē Tomiju, lai dotos nostaļģiskā ceļojumā pie jūras. Rūta atklāj, ka Tomiju pavedinājusi tikai tāpēc, ka baidījusies palikt viena; viņu pārņem vainas apziņa, un viņa vēlas palīdzēt Tomijam un Ketijai meklēt atlikšanu. Viņa atstāj viņus ar kundzes adresi, kurai, viņasprāt, ir tiesības viņiem palīdzēt, un vēlāk nomirst uz operāciju galda. Ketija un Tomijs sāk attiecības, un Tomijs paskaidro Keitijai, kas tagad ir viņa aprūpētāja, ka viņš ir radījis mākslas darbus, cerot nopelnīt viņu atlikšanu. Pāris to atnes madāmai, taču viņa paliek attālināta un aicina Emīlijas jaunkundzi runāt. Viņi atklāj, ka atlikšana patiešām ir mīts un ka galerija tika izveidota, lai apliecinātu klonu pamatcilvēcību kā aicinājumu uz viņu ētisku attieksmi. Heilsama, kas tagad ir slēgta, bija pēdējā iestāde, kas novērtēja jaunos klonus kā "visus, izņemot cilvēkus". Ketija un Tomijs aiziet klusēdami, bet Tomijs ceļojuma vidū uzsprāgst no bēdām un dusmām, kā jau bērnībā. Tomijs mirst pēc sava ceturtā ziedojuma, atstājot Ketiju vienu, kad viņa sākas. Domājot par bērnības drupām, viņa jautā, cik ļoti atšķiras viņas dzīve no parastu cilvēku dzīves.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Nekad neļauj man iet (Never Let Me Go) ir 2010. gada britu distopiskā romantiskā drāma, kuras pamatā ir Kazuo Išiguro 2005. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filmas režisors ir Marks Romaneks pēc Aleksa Gārlenda scenārija. Filma Nekad neļaujiet man aiziet risinās alternatīvā vēsturē, un tās centrā ir Ketija, Rūta un Tomijs, kurus attēlo attiecīgi Kerija Maligana, Keira Naitlija un Endrjū Gārfīlds, kuri sapinās mīlas trijstūrī. Galvenā fotografēšana sākās 2009. gada aprīlī. Filmēšanas vietās bija Endrjū Melvila Hols un Forest School, Walthamstow.[2] Filmu producēja DNA Films un Film4 ar 15 miljonu ASV dolāru budžetu. <br />
<br />
Filmas motīvs no zinātniski fantastiskā romāna: 20. gadsimta 50. gadu sasniegums medicīnā līdz 1960. gadu beigām ir pagarinājis cilvēka mūža ilgumu vairāk nekā 100 gadus. 1978. gadā jaunā Ketija H kopā ar draugiem Tomiju D un Rūtu C pavadīja bērnību Heilsemā, tradicionālajā internātskolā. Skolotāji, saukti par aizbildņiem, mudina skolēnus būt saudzējošiem un radīt mākslas darbus, no kuriem labākos pieņem noslēpumainās kundzes vadītajā galerijā. Viņiem ir maz kontaktu ar pasauli aiz skolas žogiem. Lūsijas jaunkundze, jaunā aizbildne, stāsta savai klasei, ka viņi ir orgānu donori, un viņiem ir lemts mirt vai pabeigt agrā pieaugušā vecumā; viņu atlaiž direktore Emīlijas jaunkundze. Keitija pievelk Tomiju, bet Rūta viņu uzvar sev, neskatoties uz to, ka ir viņu ķircinājusi. <br />
 <br />
Pēc septiņiem gadiem Ketija, Rūta un Tomijs, kas tagad ir jauni pieaugušie, tiek izmitināti kotedžās kādā fermā. Viņiem ir atļauts braukt dienas braucienos, taču viņi paliek savrupi, viņiem trūkst sociālo prasmju un samierinājās ar likteni. Viņi satiek citus no līdzīgām skolām, kuri apgalvo, ka Hailsham studenti ir priviliģēti, un atklājas, ka viņi visi ir kloni. Viņi apspriež baumas par orgānu ziedošanas atlikšanu, kas varētu tikt piešķirta iemīlējušiem kloniem, un to cilvēku raksturu, no kuriem viņi tika klonēti un kurus viņi neveiksmīgi meklē grāmatās un jūrmalā. Tomijs, kurš joprojām sadarbojas ar Rūtu, ir pārliecināts, ka galerija kalpo kā pārbaude atlikšanai, jo mākslas darbi atklāj dvēseli, un viņš nožēlo savu radošuma trūkumu. Rūta spītējas vientuļajai Ketijai, apgalvojot, ka Tomijs nekad nav domājis par viņu kā par draugu. Ketija aiziet, iestājoties par pēcoperācijas aprūpētāju klonu biedriem. <br />
 <br />
Pēc deviņiem gadiem Ketija ir vērojusi, kā daudzi donori pakāpeniski mirst, kad tiek izņemti viņu orgāni. Kopš viņa pameta kotedžus, nav redzējusi Rūtu vai Tomiju, un viņa sastopas ar Rūtu, kura ir vāja pēc diviem ziedojumiem. Viņi meklē Tomiju, lai dotos nostaļģiskā ceļojumā pie jūras. Rūta atklāj, ka Tomiju pavedinājusi tikai tāpēc, ka baidījusies palikt viena; viņu pārņem vainas apziņa, un viņa vēlas palīdzēt Tomijam un Ketijai meklēt atlikšanu. Viņa atstāj viņus ar kundzes adresi, kurai, viņasprāt, ir tiesības viņiem palīdzēt, un vēlāk nomirst uz operāciju galda. Ketija un Tomijs sāk attiecības, un Tomijs paskaidro Keitijai, kas tagad ir viņa aprūpētāja, ka viņš ir radījis mākslas darbus, cerot nopelnīt viņu atlikšanu. Pāris to atnes madāmai, taču viņa paliek attālināta un aicina Emīlijas jaunkundzi runāt. Viņi atklāj, ka atlikšana patiešām ir mīts un ka galerija tika izveidota, lai apliecinātu klonu pamatcilvēcību kā aicinājumu uz viņu ētisku attieksmi. Heilsama, kas tagad ir slēgta, bija pēdējā iestāde, kas novērtēja jaunos klonus kā "visus, izņemot cilvēkus". Ketija un Tomijs aiziet klusēdami, bet Tomijs ceļojuma vidū uzsprāgst no bēdām un dusmām, kā jau bērnībā. Tomijs mirst pēc sava ceturtā ziedojuma, atstājot Ketiju vienu, kad viņa sākas. Domājot par bērnības drupām, viņa jautā, cik ļoti atšķiras viņas dzīve no parastu cilvēku dzīves.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Divi prokurori (2024)]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=995</link>
			<pubDate>Sat, 23 May 2026 11:26:31 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=995</guid>
			<description><![CDATA[Izcilā ukraiņu režisora ​​Sergeja Lozņicas jaunākā filma (Mans prieks) ir skalpeļprecīzs stāsts par totalitārās birokrātijas šausmām. Pielāgojot padomju rakstnieka un politieslodzītā Georgija Demidova romānu, kura darbība norisinās Padomju Savienībā 1937. gadā, Lozņica seko ideālistiska valdības iecelta prokurora (Aleksandra Kuzņecova) mēģinājumiem atklāt slikto izturēšanos pret boļševiku disidentu rakstnieku, kurš ir ieslodzīts un spīdzināts bez pierādījumiem par nepareizām darbībām. Kā viņš pamazām saprot, iemesla trūkums vīrieša ieslodzīšanai Staļina režīmā diez vai ir unikāls, un iesācējs jurists, iespējams, pakļauj sevi briesmām, atklājot savu morālo taisnību. Lozņica veido savu stāstu ar pacietīgu, taču nepārprotamu pieaugošu baiļu sajūtu, koncentrējoties uz postošajām detaļām, kas ļauj fašismam darboties mūsu pasaulē. (NYFF)<br />
<br />
TWO PROSECUTORS<br />
<br />
1937. gadā PSRS jaunieceltais prokurors atklāj neiznīdētu ieslodzītā vēstuli, kas atklāj korupciju slepenpolicijā NKVD. Viņa patiesības meklējumi kļūst bīstami.<br />
<a href="https://www.youtube.com/watch?v=slLpoM7_GnM" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/watch?v=slLpoM7_GnM</a><br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/slLpoM7_GnM" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<br />
<a href="https://www.imdb.com/title/tt35521200/?ref_=vp_ov_t" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.imdb.com/title/tt35521200/?ref_=vp_ov_t</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Izcilā ukraiņu režisora ​​Sergeja Lozņicas jaunākā filma (Mans prieks) ir skalpeļprecīzs stāsts par totalitārās birokrātijas šausmām. Pielāgojot padomju rakstnieka un politieslodzītā Georgija Demidova romānu, kura darbība norisinās Padomju Savienībā 1937. gadā, Lozņica seko ideālistiska valdības iecelta prokurora (Aleksandra Kuzņecova) mēģinājumiem atklāt slikto izturēšanos pret boļševiku disidentu rakstnieku, kurš ir ieslodzīts un spīdzināts bez pierādījumiem par nepareizām darbībām. Kā viņš pamazām saprot, iemesla trūkums vīrieša ieslodzīšanai Staļina režīmā diez vai ir unikāls, un iesācējs jurists, iespējams, pakļauj sevi briesmām, atklājot savu morālo taisnību. Lozņica veido savu stāstu ar pacietīgu, taču nepārprotamu pieaugošu baiļu sajūtu, koncentrējoties uz postošajām detaļām, kas ļauj fašismam darboties mūsu pasaulē. (NYFF)<br />
<br />
TWO PROSECUTORS<br />
<br />
1937. gadā PSRS jaunieceltais prokurors atklāj neiznīdētu ieslodzītā vēstuli, kas atklāj korupciju slepenpolicijā NKVD. Viņa patiesības meklējumi kļūst bīstami.<br />
<a href="https://www.youtube.com/watch?v=slLpoM7_GnM" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/watch?v=slLpoM7_GnM</a><br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/slLpoM7_GnM" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<br />
<a href="https://www.imdb.com/title/tt35521200/?ref_=vp_ov_t" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.imdb.com/title/tt35521200/?ref_=vp_ov_t</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Latvijas kino lomu "krievu pasaules" skavās]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=994</link>
			<pubDate>Sat, 23 May 2026 11:07:57 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=994</guid>
			<description><![CDATA[Rīgas Stradiņa universitātes lektore un docētāja un Nacionālā kino centra direktore un kinokritiķe Dita Rietuma par Latvijas kino lomu "krievu pasaules" skavās.<br />
<br />
<a href="https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.05.2026-kino-un-kultura-specigs-lidzeklis-propagandas-veidosana-ka-eiropa-to-izmanto-krievija-saruna-ar-ditu-rietumu.a647012/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...u.a647012/</a><br />
<br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Nesen laikraksts "The Guardian" publicēja publikāciju, ka NATO visā Eiropā un ASV rīko slēgtas sanāksmes kino un televīzijas scenāristiem, režisoriem un pat producentiem, aicinot palīdzēt, kā kritizēja daži no uzaicinātajiem, palīdzēt NATO propagandā. Vai šis ir veids, kādā Eiropa un NATO dalībvalstis var meklēt savus risinājumus, kā iesaistīties šajā kopējā hibrīdkarā, kurā atrodas Eiropa? </span><br />
Nenoliedzami. Žēl, ka tas notiek tikai tagad – daudzus gadus pēc kara sākuma. <br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Es domāju, ka Eiropa un arī Latvija īsti līdz galam nenovērtē to spēku, kas piemīt kino kā audiovizuālajam medijam arī antipropagandas naratīva veidošanā vai kādu īpašu eiropeisku vai nacionālu vērtību stiprināšanā. </blockquote>
Mums vajag savus stāstus, mums vajag stāstus, kas ir tikpat intensīvi un klātesoši kā Krievijas ideāli diriģētie propagandas naratīvi, kas kā tādas smalkas tērcītes aizsūcas līdz pat Kannām un līdz pat Venēcijai. Un mēs par tiem runājam.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Rīgas Stradiņa universitātes lektore un docētāja un Nacionālā kino centra direktore un kinokritiķe Dita Rietuma par Latvijas kino lomu "krievu pasaules" skavās.<br />
<br />
<a href="https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.05.2026-kino-un-kultura-specigs-lidzeklis-propagandas-veidosana-ka-eiropa-to-izmanto-krievija-saruna-ar-ditu-rietumu.a647012/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...u.a647012/</a><br />
<br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Nesen laikraksts "The Guardian" publicēja publikāciju, ka NATO visā Eiropā un ASV rīko slēgtas sanāksmes kino un televīzijas scenāristiem, režisoriem un pat producentiem, aicinot palīdzēt, kā kritizēja daži no uzaicinātajiem, palīdzēt NATO propagandā. Vai šis ir veids, kādā Eiropa un NATO dalībvalstis var meklēt savus risinājumus, kā iesaistīties šajā kopējā hibrīdkarā, kurā atrodas Eiropa? </span><br />
Nenoliedzami. Žēl, ka tas notiek tikai tagad – daudzus gadus pēc kara sākuma. <br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Es domāju, ka Eiropa un arī Latvija īsti līdz galam nenovērtē to spēku, kas piemīt kino kā audiovizuālajam medijam arī antipropagandas naratīva veidošanā vai kādu īpašu eiropeisku vai nacionālu vērtību stiprināšanā. </blockquote>
Mums vajag savus stāstus, mums vajag stāstus, kas ir tikpat intensīvi un klātesoši kā Krievijas ideāli diriģētie propagandas naratīvi, kas kā tādas smalkas tērcītes aizsūcas līdz pat Kannām un līdz pat Venēcijai. Un mēs par tiem runājam.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Odiseja (2026)]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=989</link>
			<pubDate>Sat, 09 May 2026 18:39:23 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=989</guid>
			<description><![CDATA[<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/K7bI5T-Yl-o" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/K7bI5T-Yl-o" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[“Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes”]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=988</link>
			<pubDate>Thu, 07 May 2026 15:03:53 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=988</guid>
			<description><![CDATA[<a href="https://open.spotify.com/episode/0jDHff4T8xRrPsQbQvi2BZ" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://open.spotify.com/episode/0jDHff4T8xRrPsQbQvi2BZ</a><br />
<br />
Sērijas apraksts<br />
<br />
Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi?<br />
<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinozinātnieci un kritiķi, Johana Gūtenberga universitātē Maincā doktora grādu ieguvušo pētnieci un žurnāla Kino Raksti redaktori Elīnu Reiteri.</span></span><br />
<br />
Septiņas raidieraksta <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">“Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes”</span> sērijas ir veidotas ar nolūku uzrunāt kultūras un mākslas ekspertus, praktiķus, pedagogus, pētniekus un kultūrpratības veidotājus, lai veidotu dialogu par kultūrpratības un mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu mūsdienu sabiedrībā. Raidieraksti sniedz kritisku ieskatu nepietiekami aktualizētos kultūrpratības jautājumos par kino lomu izglītībā, medijpratību, fotogrāfiju, MI, cenzūru mākslā, tabu tēmām mākslas izglītībā un sociālo atdevi no ieguldījumiem kultūrizglītībā.<br />
<br />
Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa:<br />
<a href="https://www.clivieproject.eu/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.clivieproject.eu/</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<a href="https://open.spotify.com/episode/0jDHff4T8xRrPsQbQvi2BZ" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://open.spotify.com/episode/0jDHff4T8xRrPsQbQvi2BZ</a><br />
<br />
Sērijas apraksts<br />
<br />
Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi?<br />
<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinozinātnieci un kritiķi, Johana Gūtenberga universitātē Maincā doktora grādu ieguvušo pētnieci un žurnāla Kino Raksti redaktori Elīnu Reiteri.</span></span><br />
<br />
Septiņas raidieraksta <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">“Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes”</span> sērijas ir veidotas ar nolūku uzrunāt kultūras un mākslas ekspertus, praktiķus, pedagogus, pētniekus un kultūrpratības veidotājus, lai veidotu dialogu par kultūrpratības un mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu mūsdienu sabiedrībā. Raidieraksti sniedz kritisku ieskatu nepietiekami aktualizētos kultūrpratības jautājumos par kino lomu izglītībā, medijpratību, fotogrāfiju, MI, cenzūru mākslā, tabu tēmām mākslas izglītībā un sociālo atdevi no ieguldījumiem kultūrizglītībā.<br />
<br />
Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa:<br />
<a href="https://www.clivieproject.eu/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.clivieproject.eu/</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Star Wars Darth Bane]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=967</link>
			<pubDate>Sun, 15 Mar 2026 15:30:08 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=967</guid>
			<description><![CDATA[Darth Bane: Path of Destruction part 1<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/oCAT3RDw9ok" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Darth Bane: Path of Destruction part 1<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/oCAT3RDw9ok" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Star Wars Legends]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=966</link>
			<pubDate>Thu, 12 Mar 2026 00:28:50 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=966</guid>
			<description><![CDATA[Star Wars Legends: Rakata — The Infinite Empire<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/-Bj62ZbnQNI" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Star Wars Legends: Rakata — The Infinite Empire<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/-Bj62ZbnQNI" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Īssfilmas DUST]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=960</link>
			<pubDate>Mon, 02 Mar 2026 17:29:07 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=960</guid>
			<description><![CDATA[<a href="https://www.youtube.com/hashtag/dust" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/hashtag/dust</a><br />
<a href="https://linktr.ee/futureawaits" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://linktr.ee/futureawaits</a><br />
<a href="https://filmfreeway.com/alterdustsubmissions" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://filmfreeway.com/alterdustsubmissions</a><br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/t8LD0iUYv80" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<a href="https://www.youtube.com/watch?v=t8LD0iUYv80" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/watch?v=t8LD0iUYv80</a><br />
<br />
YouTube kanāls **DUST** nepieder vienam individuālam YouTuberim. Tas pieder mediju kompānijai **Gunpowder &amp; Sky**. ([youtube.fandom.com][1])<br />
<br />
* Kanāls tika palaists **2016. gadā**.<br />
* Tas ir daļa no studijas **Gunpowder &amp; Sky**, kuru dibināja **Van Toffler** un **Floris Bauer**. ([Vikipēdija][2])<br />
* Kanāla saturs pārsvarā ir **zinātniskās fantastikas īsfilmas** no dažādiem režisoriem un neatkarīgiem filmu veidotājiem. ([youtube.fandom.com][1])<br />
* Tas būtībā ir **kurēts filmu kanāls**, nevis viena autora projekts.<br />
<br />
Īsumā:<br />
👉 **DUST = studijas projekts**, kur publicē sci-fi īsfilmas no dažādiem autoriem.<br />
<br />
[1]: <a href="https://youtube.fandom.com/wiki/DUST?utm_source=chatgpt.com" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://youtube.fandom.com/wiki/DUST?utm...hatgpt.com</a> "DUST | Wikitubia | Fandom"<br />
[2]: <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Gunpowder_%26_Sky?utm_source=chatgpt.com" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://en.wikipedia.org/wiki/Gunpowder_...hatgpt.com</a> "Gunpowder &amp; Sky"]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<a href="https://www.youtube.com/hashtag/dust" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/hashtag/dust</a><br />
<a href="https://linktr.ee/futureawaits" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://linktr.ee/futureawaits</a><br />
<a href="https://filmfreeway.com/alterdustsubmissions" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://filmfreeway.com/alterdustsubmissions</a><br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/t8LD0iUYv80" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<a href="https://www.youtube.com/watch?v=t8LD0iUYv80" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/watch?v=t8LD0iUYv80</a><br />
<br />
YouTube kanāls **DUST** nepieder vienam individuālam YouTuberim. Tas pieder mediju kompānijai **Gunpowder &amp; Sky**. ([youtube.fandom.com][1])<br />
<br />
* Kanāls tika palaists **2016. gadā**.<br />
* Tas ir daļa no studijas **Gunpowder &amp; Sky**, kuru dibināja **Van Toffler** un **Floris Bauer**. ([Vikipēdija][2])<br />
* Kanāla saturs pārsvarā ir **zinātniskās fantastikas īsfilmas** no dažādiem režisoriem un neatkarīgiem filmu veidotājiem. ([youtube.fandom.com][1])<br />
* Tas būtībā ir **kurēts filmu kanāls**, nevis viena autora projekts.<br />
<br />
Īsumā:<br />
👉 **DUST = studijas projekts**, kur publicē sci-fi īsfilmas no dažādiem autoriem.<br />
<br />
[1]: <a href="https://youtube.fandom.com/wiki/DUST?utm_source=chatgpt.com" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://youtube.fandom.com/wiki/DUST?utm...hatgpt.com</a> "DUST | Wikitubia | Fandom"<br />
[2]: <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Gunpowder_%26_Sky?utm_source=chatgpt.com" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://en.wikipedia.org/wiki/Gunpowder_...hatgpt.com</a> "Gunpowder &amp; Sky"]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Jatadhara]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=932</link>
			<pubDate>Thu, 01 Jan 2026 02:46:40 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=932</guid>
			<description><![CDATA[Noskatījos Jatadhara (2025) <br />
<br />
Jatadhara ir pārdabisks noslēpumu trilleris, kurā senās Indijas folklora ir apvienota ar mūsdienu racionālismu, kas risinās uz Keralas svētā Padmanabhaswamy tempļa fona. Filma pēta konfliktu starp zinātni, ticību un mūžīgo cīņu starp dievišķumu un alkatību. <br />
<br />
Jatadhara ir 2025. gada Indijas šausmu asa sižeta komēdijas filma, kuru sarakstījuši un režisori ir Venkats Kaljans un Abhišeks Džaisvals. Filmu producējusi Zee Studios sadarbībā ar Prerna Arora, Umesh KR Bansal, Rajiv Agarwal, Shivin Narang un Nikhil Nanda, filma tika uzņemta vienlaikus telugu un hindi valodā. Tajā piedalās Sudheer Babu kā Šiva, līdzās Sonakshi Sinha viņas debijas telugu kā antagonists Dhanapisachini un Divya Khosla Kumar kā Sitara.[1] <br />
<br />
Filma smeļas iedvesmu no mītiem un sazvērestības teorijām, kas apņem Padmanabhaswamy templi Keralā, īpaši no tā aizzīmogoto velvju noslēpumiem. Tā pēta alkatības, upurēšanās un garīgās pamošanās tēmas, izmantojot izdomātu stāstījumu uz seno rituālu un dievišķo spēku fona.[2] <br />
<br />
Jatadhara tika demonstrēta 2025. gada 7. novembrī. <br />
<a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Jatadhara" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://en.wikipedia.org/wiki/Jatadhara</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Noskatījos Jatadhara (2025) <br />
<br />
Jatadhara ir pārdabisks noslēpumu trilleris, kurā senās Indijas folklora ir apvienota ar mūsdienu racionālismu, kas risinās uz Keralas svētā Padmanabhaswamy tempļa fona. Filma pēta konfliktu starp zinātni, ticību un mūžīgo cīņu starp dievišķumu un alkatību. <br />
<br />
Jatadhara ir 2025. gada Indijas šausmu asa sižeta komēdijas filma, kuru sarakstījuši un režisori ir Venkats Kaljans un Abhišeks Džaisvals. Filmu producējusi Zee Studios sadarbībā ar Prerna Arora, Umesh KR Bansal, Rajiv Agarwal, Shivin Narang un Nikhil Nanda, filma tika uzņemta vienlaikus telugu un hindi valodā. Tajā piedalās Sudheer Babu kā Šiva, līdzās Sonakshi Sinha viņas debijas telugu kā antagonists Dhanapisachini un Divya Khosla Kumar kā Sitara.[1] <br />
<br />
Filma smeļas iedvesmu no mītiem un sazvērestības teorijām, kas apņem Padmanabhaswamy templi Keralā, īpaši no tā aizzīmogoto velvju noslēpumiem. Tā pēta alkatības, upurēšanās un garīgās pamošanās tēmas, izmantojot izdomātu stāstījumu uz seno rituālu un dievišķo spēku fona.[2] <br />
<br />
Jatadhara tika demonstrēta 2025. gada 7. novembrī. <br />
<a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Jatadhara" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://en.wikipedia.org/wiki/Jatadhara</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Doctor Who]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=921</link>
			<pubDate>Mon, 15 Dec 2025 02:38:32 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=921</guid>
			<description><![CDATA[Tā kā mani šovakar pie manām aizkavējušamies brokastīm ap 17:30 Hobita kungs piesauca neiedomājamu vecumu britu seriālām, tad nācās iegrāmatot, kad viņš ir sācies: 1963 gadā. Lai būtu vēsturiska salāgojamība, tad šai gadā Baltijas dzelzceļš saņem pirmo RVR būvēto dīzeļvilcienu DR1-01, kas tiek pierakstīts Zasulauka depo.[1] Tas bija Padomju Savienībā pirmais dīzeļvilciens. Vienlaikus jāatzīmē ka Rīgā oktobrī uzturējās Jurijs Gagarins, atgriežoties no ceļojuma uz Kubu.  <br />
<br />
Bet jā Doctors who ir taisni tik vecs. Un vienlaikus jāatzīmē, ka beidzies ir arī nākamais Doctor Who attīstības posms. 2003-2022 jeb atjaunotā BBC seriāla posms. Un šacies ir 15 doctora posma jeb Disneyplus.com posms. <br />
<br />
 <iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/MPxtqx55PA0" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/8NXTgEw05Tk" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<br />
<a href="https://www.youtube.com/@DoctorWho" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/@DoctorWho</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Tā kā mani šovakar pie manām aizkavējušamies brokastīm ap 17:30 Hobita kungs piesauca neiedomājamu vecumu britu seriālām, tad nācās iegrāmatot, kad viņš ir sācies: 1963 gadā. Lai būtu vēsturiska salāgojamība, tad šai gadā Baltijas dzelzceļš saņem pirmo RVR būvēto dīzeļvilcienu DR1-01, kas tiek pierakstīts Zasulauka depo.[1] Tas bija Padomju Savienībā pirmais dīzeļvilciens. Vienlaikus jāatzīmē ka Rīgā oktobrī uzturējās Jurijs Gagarins, atgriežoties no ceļojuma uz Kubu.  <br />
<br />
Bet jā Doctors who ir taisni tik vecs. Un vienlaikus jāatzīmē, ka beidzies ir arī nākamais Doctor Who attīstības posms. 2003-2022 jeb atjaunotā BBC seriāla posms. Un šacies ir 15 doctora posma jeb Disneyplus.com posms. <br />
<br />
 <iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/MPxtqx55PA0" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<br />
<iframe width="560" height="315" src="//www.youtube-nocookie.com/embed/8NXTgEw05Tk" frameborder="0" allowfullscreen="true"></iframe><br />
<br />
<a href="https://www.youtube.com/@DoctorWho" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.youtube.com/@DoctorWho</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Emmy - Daniels Gulbis]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=888</link>
			<pubDate>Sun, 21 Sep 2025 10:54:53 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=888</guid>
			<description><![CDATA[«Emmy» balvu ieguvušais latvietis Daniels Gulbis: Tas ir pārsteigums un pagodinājums <br />
<br />
Nepabeidza mākslas vidusskolu. Piedzīvoja uzskatu krīzi. Pašmācības ceļā apguva animāciju. Un nu – ir starp prestižās "Emmy" balvas ieguvējiem par izcilāko inovāciju jaunajos mediju formātos. Tas ir stāsts par latviešu mākslinieku Danielu Gulbi. ASV bāzētās studijas "Shibuya.Film" starptautiskā komandā, kas veidoja apbalvoto filmu "White Rabbit" jeb "Baltais trusis", rīdzinieks Daniels Gulbis ir mākslinieciskais vadītājs.<br />
"Es biju ļoti saviļņots un ļoti pagodināts. Arī ļoti samulsis. Tad, kad mēs iznācām uz skatuves, es redzēju uz ekrāna, kreisajā pusē bija galvenais tēls no šīs multenes, un es nevarēju novērst acu skatienu. Es skatījos uz šo tēlu un domāju, kā tas nākas, ka šī mūsu multene ir šeit, tiek rādīta. Un tad es biju tik ļoti samulsis un novērsies no visa tā, kas notiek. Iespējams, ja būs kāda video reportāža par to, kā tas izskatās, es skatīšos kreisajā pusē. Un tad es pēc tam attapos un sapratu, ka mēs esam šeit. Mums iedeva balvu un man jāpieslēdzas realitātei," atminas Gulbis.<br />
Filmas nosaukumam "Baltais trusis" ir simboliska sasaiste ar Alisi Brīnumzemē – ar jaunas pasaules atklāšanu, ar dažādām interpretācijām, ar mākslīgo intelektu, kur galvenais tēls – meitene Mirai rodas no traģēdijas, kas notikusi viņas ģimenē.<br />
"Šis tēvs pēc meitas nāves bija radījis mākslīgo intelektu, lai turpinātu attiecības ar meitu, un viņš nespēj palaist vaļā, viņš nespēj sērot," skaidro Gulbis.<br />
Nauda filmai savākta ziedošanas platformā. Daniels uzsver, ka ir atbildīgs par filmas māksliniecisko daļu un nav autors ne scenārijam, ne pašai idejai par to, ka filmas tapšanu varēja ietekmēt skatītāji paši.<br />
"Šī filma ir unikāla ar to, ka tā tapa līdz ar fanu iesaisti. Un, teiksim, 10.18 uzskatāms piemērs šajā multenē ir kaujas aina starp diviem robotiem. Un pirms mēs šo kaujas ainu animējām un uztaisījām, mēs devām mūsu faniem iespēju izvēlēties no ieroču arsenāla, kādus ieročus tad šis galvenais varonis izmantos, vai arī kāda būs tā krāsu palete. Te, teiksim, ir tie varianti, ko mēs mūsu komūnai piedāvājām – robots ar vairogu un zobenu, ar šaujamieroci un ar milzīgu zobenu. Un tad beigu beigās viņi izvēlējās vairogu un zobenu. Bet ja viņi būtu izvēlējušies ar šaujamieroci, tad tā aina būtu pilnīgi citādāka," uzsver Gulbis.<br />
Daniels filmas komandā nebija no pašiem pirmsākumiem. Bet pieteicies e-pastā, kad uzzinājis, ka meklē kādu gabaldarbu veicēju.<br />
"Tas bija priekš vienkārši parastiem, maziem specefektiem – mazi dūmiņi, dzirksteles, uguns šur tur. Tad, kad es viņiem sāku strādāt, viņi pakāpeniski man deva vairāk un vairāk pienākumus. Un tad, īsāk sakot, beigās viņi pateica, ka mēs tevi ņemsim darbā. Pilna laika darbā. Vai tu nevēlies pie mums strādāt kā mākslinieciskais vadītājs? Galvenokārt es biju atbildīgs par visu filmas vizuālo valodu. Specefekti, tēlu dizains, vides dizains, krāsu korekcijas. Īsāk sakot, jāpārrauga viss darba process no sākuma līdz beigām," norāda Gulbis.<br />
Un arī pats gleznojis un animējis epizodes, sākot no skicēm līdz gatavam rezultātam. Izglītību viņš apguvis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, taču mācības nav pabeidzis.<br />
"Es ļoti daudz iemācījos tajā skolā. Milzīga pateicība visiem skolotājiem. Man ļoti žēl, ka es nepabeidzu to skolu. Tajā laikā es biju daļa no radikālas kristiešu sektas, un man vajadzēja pieņemt izvēli starp mācībām un kalpošanu Dievam," stāsta Gulbis.<br />
Vēlāk Daniela uzskati mainījušies. Un tad animēšanai nepieciešamās datorprogrammas viņš apguvis pašmācības ceļā. Aptuveni 3 gadus strādājis pie filmas, kas viņa karjerā kļuva par pirmo un nu jau arī pasaules mērogā godalgoto. Paralēli viņš vienatnē jau vairākus gadus strādā pie animācijas seriāla "Fishermen" jeb "Zvejnieki". <br />
"Tas ir par viduslaiku bruņinieku, kurš pamostas sintētiskā ķermenī, robota ķermenī 50 000 gadus tālā nākotnē. Un tā galvenā tēma ir par ticību un par ticības meklējumiem," saka Gulbis.<br />
Tā reklāmas video jau noskatījušies 1,3 miljoni skatītāju.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[«Emmy» balvu ieguvušais latvietis Daniels Gulbis: Tas ir pārsteigums un pagodinājums <br />
<br />
Nepabeidza mākslas vidusskolu. Piedzīvoja uzskatu krīzi. Pašmācības ceļā apguva animāciju. Un nu – ir starp prestižās "Emmy" balvas ieguvējiem par izcilāko inovāciju jaunajos mediju formātos. Tas ir stāsts par latviešu mākslinieku Danielu Gulbi. ASV bāzētās studijas "Shibuya.Film" starptautiskā komandā, kas veidoja apbalvoto filmu "White Rabbit" jeb "Baltais trusis", rīdzinieks Daniels Gulbis ir mākslinieciskais vadītājs.<br />
"Es biju ļoti saviļņots un ļoti pagodināts. Arī ļoti samulsis. Tad, kad mēs iznācām uz skatuves, es redzēju uz ekrāna, kreisajā pusē bija galvenais tēls no šīs multenes, un es nevarēju novērst acu skatienu. Es skatījos uz šo tēlu un domāju, kā tas nākas, ka šī mūsu multene ir šeit, tiek rādīta. Un tad es biju tik ļoti samulsis un novērsies no visa tā, kas notiek. Iespējams, ja būs kāda video reportāža par to, kā tas izskatās, es skatīšos kreisajā pusē. Un tad es pēc tam attapos un sapratu, ka mēs esam šeit. Mums iedeva balvu un man jāpieslēdzas realitātei," atminas Gulbis.<br />
Filmas nosaukumam "Baltais trusis" ir simboliska sasaiste ar Alisi Brīnumzemē – ar jaunas pasaules atklāšanu, ar dažādām interpretācijām, ar mākslīgo intelektu, kur galvenais tēls – meitene Mirai rodas no traģēdijas, kas notikusi viņas ģimenē.<br />
"Šis tēvs pēc meitas nāves bija radījis mākslīgo intelektu, lai turpinātu attiecības ar meitu, un viņš nespēj palaist vaļā, viņš nespēj sērot," skaidro Gulbis.<br />
Nauda filmai savākta ziedošanas platformā. Daniels uzsver, ka ir atbildīgs par filmas māksliniecisko daļu un nav autors ne scenārijam, ne pašai idejai par to, ka filmas tapšanu varēja ietekmēt skatītāji paši.<br />
"Šī filma ir unikāla ar to, ka tā tapa līdz ar fanu iesaisti. Un, teiksim, 10.18 uzskatāms piemērs šajā multenē ir kaujas aina starp diviem robotiem. Un pirms mēs šo kaujas ainu animējām un uztaisījām, mēs devām mūsu faniem iespēju izvēlēties no ieroču arsenāla, kādus ieročus tad šis galvenais varonis izmantos, vai arī kāda būs tā krāsu palete. Te, teiksim, ir tie varianti, ko mēs mūsu komūnai piedāvājām – robots ar vairogu un zobenu, ar šaujamieroci un ar milzīgu zobenu. Un tad beigu beigās viņi izvēlējās vairogu un zobenu. Bet ja viņi būtu izvēlējušies ar šaujamieroci, tad tā aina būtu pilnīgi citādāka," uzsver Gulbis.<br />
Daniels filmas komandā nebija no pašiem pirmsākumiem. Bet pieteicies e-pastā, kad uzzinājis, ka meklē kādu gabaldarbu veicēju.<br />
"Tas bija priekš vienkārši parastiem, maziem specefektiem – mazi dūmiņi, dzirksteles, uguns šur tur. Tad, kad es viņiem sāku strādāt, viņi pakāpeniski man deva vairāk un vairāk pienākumus. Un tad, īsāk sakot, beigās viņi pateica, ka mēs tevi ņemsim darbā. Pilna laika darbā. Vai tu nevēlies pie mums strādāt kā mākslinieciskais vadītājs? Galvenokārt es biju atbildīgs par visu filmas vizuālo valodu. Specefekti, tēlu dizains, vides dizains, krāsu korekcijas. Īsāk sakot, jāpārrauga viss darba process no sākuma līdz beigām," norāda Gulbis.<br />
Un arī pats gleznojis un animējis epizodes, sākot no skicēm līdz gatavam rezultātam. Izglītību viņš apguvis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, taču mācības nav pabeidzis.<br />
"Es ļoti daudz iemācījos tajā skolā. Milzīga pateicība visiem skolotājiem. Man ļoti žēl, ka es nepabeidzu to skolu. Tajā laikā es biju daļa no radikālas kristiešu sektas, un man vajadzēja pieņemt izvēli starp mācībām un kalpošanu Dievam," stāsta Gulbis.<br />
Vēlāk Daniela uzskati mainījušies. Un tad animēšanai nepieciešamās datorprogrammas viņš apguvis pašmācības ceļā. Aptuveni 3 gadus strādājis pie filmas, kas viņa karjerā kļuva par pirmo un nu jau arī pasaules mērogā godalgoto. Paralēli viņš vienatnē jau vairākus gadus strādā pie animācijas seriāla "Fishermen" jeb "Zvejnieki". <br />
"Tas ir par viduslaiku bruņinieku, kurš pamostas sintētiskā ķermenī, robota ķermenī 50 000 gadus tālā nākotnē. Un tā galvenā tēma ir par ticību un par ticības meklējumiem," saka Gulbis.<br />
Tā reklāmas video jau noskatījušies 1,3 miljoni skatītāju.]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Olivjē Asajasa filma "Kremļa burvis"]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=876</link>
			<pubDate>Tue, 02 Sep 2025 17:33:20 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=876</guid>
			<description><![CDATA[Vakar vakarā uz tā bija redzami režisora Olivjē Asajasa filmas "Kremļa burvis" aktieri. Filmā, kas vēsta par Vladimira Putina nākšanu pie varas, Kremļa saimnieka lomu atveido britu zvaigzne Džūda Lovs. <br />
Venēcijas kinofestivāls – te ir filma ar latviešu aktieriem, ar Rīgas skatiem, ar Putinu, kas tiek saukts par caru, un ar Džūdu Lovu. Kremļa burvis ir filma, ko gaidīja ar bažām. Kā slavenais franču režisors Olivjē Asajass parādīs Putina nākšanu pie varas – līdz pat Krimas aneksijai. <br />
"Varbūt spilgtākā loma ir Andrim Keišam, kurš spēlē Prigožinu, bet arī Kaspars Kambala spilgti iezīmējās un vēl virkne citu labi pazīstamu seju. <br />
<a href="https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/01.09.2025-venecijas-kinofestivala-uz-sarkana-paklaja-ari-kremla-burvis-ar-latviesu-aktieriem.a612637/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-f...m.a612637/</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Vakar vakarā uz tā bija redzami režisora Olivjē Asajasa filmas "Kremļa burvis" aktieri. Filmā, kas vēsta par Vladimira Putina nākšanu pie varas, Kremļa saimnieka lomu atveido britu zvaigzne Džūda Lovs. <br />
Venēcijas kinofestivāls – te ir filma ar latviešu aktieriem, ar Rīgas skatiem, ar Putinu, kas tiek saukts par caru, un ar Džūdu Lovu. Kremļa burvis ir filma, ko gaidīja ar bažām. Kā slavenais franču režisors Olivjē Asajass parādīs Putina nākšanu pie varas – līdz pat Krimas aneksijai. <br />
"Varbūt spilgtākā loma ir Andrim Keišam, kurš spēlē Prigožinu, bet arī Kaspars Kambala spilgti iezīmējās un vēl virkne citu labi pazīstamu seju. <br />
<a href="https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/01.09.2025-venecijas-kinofestivala-uz-sarkana-paklaja-ari-kremla-burvis-ar-latviesu-aktieriem.a612637/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-f...m.a612637/</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Plēsīgie putni (un kādas ArleKīnas brīnumpasakainā emancipācija)]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=873</link>
			<pubDate>Sat, 30 Aug 2025 14:51:22 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=873</guid>
			<description><![CDATA[Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">“Birds of Prey (and the Fantabulous Emancipation of One Harley Quinn)”</span>, latviski izrādīta kā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">“Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)”</span>, ir 2020. gadā iznākusi supervaroņu asa sižeta lente, kas balstīta uz DC Comics tēliem. To režisējusi <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kathy Yan</span>, bet scenāriju sarakstījusi <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Christina Hodson</span>, un tā ir tiešs turpinājums Harley Quinn tēla līnijai, kuru skatītāji iepazina filmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Suicide Squad</span> (2016).<br />
Sižets<br />
Stāsts sākas ar Harley Quinn (Margot Robbie) pēc šķiršanās no Džokera. Zaudējusi viņa aizsardzību, viņa kļūst par brīvu mērķi visiem, kas iepriekš baidījās vērsties pret viņu. Galvenais antagonists ir narcisiskais un nežēlīgais kriminālboss Romans Sionis jeb Black Mask (Ewan McGregor). Harley, nejauši iepinoties konfliktā ap nozagtu dimantu, ir spiesta sadarboties ar cīnītājām, kas vēlāk kļūst par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Plēsīgajiem putniem</span>: policisti Reneju Montoju (Rosie Perez), dziedātāju ar pārdabisku balsi Black Canary (Jurnee Smollett-Bell) un noslēpumaino bultu meistari Huntress (Mary Elizabeth Winstead). Kopā viņas mēģina izglābt jauno kabatzagli Kasandru Kein (Ella Jay Basco).<br />
Stils un noskaņa<br />
Filma izceļas ar košu, haotisku un nedaudz komiksam līdzīgu vizuālo valodu. Tā ir stāstīta caur Harley skatpunktu, ar ironisku balsi aiz kadra un “satrakotu” montāžu, kas atspoguļo viņas haotisko personību. Vardarbība tiek pasniegta kā krāšņs “akcijas balets”, līdzīgi kā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">John Wick</span> filmās, bet ar vairāk humora un krāsām.<br />
Galvenie akcenti<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Margot Robbie</span> spilgti iemieso Harley Quinn – neparedzamu, traku, bet arī ievainojamu.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ewan McGregor</span> kā Black Mask atstāj spēcīgu iespaidu ar teatrālu, bet bīstamu ļaundari.<br />
</li>
<li>Filmas feminisma vēstījums ir nepārprotams – stāsts par sievietēm, kas atgūst kontroli pār savu dzīvi un spēku ārpus toksiskām attiecībām un vīriešu dominētās pasaules.<br />
</li>
<li>Humoristiskais tonis dažbrīd pārsver sižeta loģiku, bet tas labi iederas Harley skatpunktā.<br />
</li>
</ul>
Kritika un uzņemšana<br />
Filma saņēma atzinību par Margot Robbie sniegumu, stilistiku un cīņu horeogrāfiju. Tomēr dažiem skatītājiem tā šķita pārāk haotiska un nepastāvīga – balansējot starp komēdiju, akciju un drāmu. Kases ieņēmumi bija mēreni, kas tiek skaidrots ar šauro mērķauditoriju un mazāk tradicionālo supervaroņu pieeju.<br />
Kopsavilkums<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Birds of Prey</span> ir krāsaina, dumpīga un atsvaidzinoša DC filma, kas dod Harley Quinn iespēju spīdēt ārpus Džokera ēnas. Tā ir vairāk stila un enerģijas nekā strukturēta stāsta filma, bet tās šarms slēpjas tieši šajā “anarkistiskajā” pieejā.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">“Birds of Prey (and the Fantabulous Emancipation of One Harley Quinn)”</span>, latviski izrādīta kā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">“Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)”</span>, ir 2020. gadā iznākusi supervaroņu asa sižeta lente, kas balstīta uz DC Comics tēliem. To režisējusi <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kathy Yan</span>, bet scenāriju sarakstījusi <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Christina Hodson</span>, un tā ir tiešs turpinājums Harley Quinn tēla līnijai, kuru skatītāji iepazina filmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Suicide Squad</span> (2016).<br />
Sižets<br />
Stāsts sākas ar Harley Quinn (Margot Robbie) pēc šķiršanās no Džokera. Zaudējusi viņa aizsardzību, viņa kļūst par brīvu mērķi visiem, kas iepriekš baidījās vērsties pret viņu. Galvenais antagonists ir narcisiskais un nežēlīgais kriminālboss Romans Sionis jeb Black Mask (Ewan McGregor). Harley, nejauši iepinoties konfliktā ap nozagtu dimantu, ir spiesta sadarboties ar cīnītājām, kas vēlāk kļūst par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Plēsīgajiem putniem</span>: policisti Reneju Montoju (Rosie Perez), dziedātāju ar pārdabisku balsi Black Canary (Jurnee Smollett-Bell) un noslēpumaino bultu meistari Huntress (Mary Elizabeth Winstead). Kopā viņas mēģina izglābt jauno kabatzagli Kasandru Kein (Ella Jay Basco).<br />
Stils un noskaņa<br />
Filma izceļas ar košu, haotisku un nedaudz komiksam līdzīgu vizuālo valodu. Tā ir stāstīta caur Harley skatpunktu, ar ironisku balsi aiz kadra un “satrakotu” montāžu, kas atspoguļo viņas haotisko personību. Vardarbība tiek pasniegta kā krāšņs “akcijas balets”, līdzīgi kā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">John Wick</span> filmās, bet ar vairāk humora un krāsām.<br />
Galvenie akcenti<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Margot Robbie</span> spilgti iemieso Harley Quinn – neparedzamu, traku, bet arī ievainojamu.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ewan McGregor</span> kā Black Mask atstāj spēcīgu iespaidu ar teatrālu, bet bīstamu ļaundari.<br />
</li>
<li>Filmas feminisma vēstījums ir nepārprotams – stāsts par sievietēm, kas atgūst kontroli pār savu dzīvi un spēku ārpus toksiskām attiecībām un vīriešu dominētās pasaules.<br />
</li>
<li>Humoristiskais tonis dažbrīd pārsver sižeta loģiku, bet tas labi iederas Harley skatpunktā.<br />
</li>
</ul>
Kritika un uzņemšana<br />
Filma saņēma atzinību par Margot Robbie sniegumu, stilistiku un cīņu horeogrāfiju. Tomēr dažiem skatītājiem tā šķita pārāk haotiska un nepastāvīga – balansējot starp komēdiju, akciju un drāmu. Kases ieņēmumi bija mēreni, kas tiek skaidrots ar šauro mērķauditoriju un mazāk tradicionālo supervaroņu pieeju.<br />
Kopsavilkums<br />
<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Birds of Prey</span> ir krāsaina, dumpīga un atsvaidzinoša DC filma, kas dod Harley Quinn iespēju spīdēt ārpus Džokera ēnas. Tā ir vairāk stila un enerģijas nekā strukturēta stāsta filma, bet tās šarms slēpjas tieši šajā “anarkistiskajā” pieejā.]]></content:encoded>
		</item>
	</channel>
</rss>