<![CDATA[Forums - Nieki ]]> https://kubele.lv/forums/ Wed, 19 Aug 2026 03:54:08 +0000 MyBB <![CDATA[Asīzes Francisks]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1052 Mon, 10 Aug 2026 16:50:38 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1052 Pāvests Asīzē aicina jauniešus veidot mīlestības civilizāciju
Svinīgā lūgšanu un brālības gaisotnē vairāk nekā 2 000 jauniešu no visas Eiropas ceturtdien, 6. augustā, Asīzē uzņēma Leonu XIV pasākuma «GO! Franciscan Youth Meeting» noslēguma dienā. Tikšanās notika pāvesta pastorālās vizītes ietvaros. Viņš ieradās Asīzē no rīta ar helikopteru, lai atzīmētu svētā Franciska nāves 800. gadadienu. Atbildot uz triju jauniešu jautājumiem, Svētais tēvs aicināja jaunās paaudzes būt par «miera veicinātājiem».

Ogistēna Asta, Jānis Evertovskis – Vatikāns

Asīzi pārņēmis franciskāņu entuziasms, radot atmosfēru, kas līdzīga Pasaules jauniešu dienām. Kopš šī gada 3. augusta svētā Franciska pilsēta vibrē dziesmu, diskusiju un lūgšanu ritmā. Vairāk nekā 2 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 33 gadiem – gan ticīgie, gan neticīgie – no visas Eiropas piedalās pasākumā «GO! Franciscan Youth Meeting». Četru dienu garumā viņi dalījās savā dzīves pieredzē, piedalījās darbnīcās, izglītojošos pasākumos un liturģijas svinībās. Eiropas franciskāņu jauniešu tikšanās kulminācija bija saruna ar pāvestu. Leons XIV devās uz Umbrijas pilsētu, sekojot sava priekšgājēja Franciska pēdās. Pāvests Francisks sava pontifikāta laikā tur viesojās sešas reizes. Leons XIV tur jau bija ieradies pagājušā gada novembrī, lai tiktos ar Itālijas bīskapiem.

Brālība, miers un žēlsirdība

Pirms tikšanās ar jauniešiem pāvests lūdzās Porcjunkulā. Pēc tam brālis Marko Vianelli, Umbrijas un Sardīnijas Mazāko brāļu ordeņa provinciāls, savā uzrunā uzsvēra šīs vizītes simbolisko nozīmi svētajam Franciskam tik dārgajā svētnīcā. Šajā gadā, ko iezīmē «Asīzes Nabaga» nāves simtgades atcere, viņš atgādināja, ka šī vieta paliek viņa garīgā mantojuma dzīvā sirds, kur joprojām atbalsojas vienkāršības, brālības, miera un žēlsirdības vērtības, kas turpina piesaistīt svētceļniekus no visas pasaules.
Brālis Marko Vianelli arī izcēla tūkstošiem Eiropas jauniešu klātbūtni, kuri pulcējušies ap Porcjunkulu, lai pārdomātu tādus mūsdienu izaicinājumus kā miers, identitāte, misija, ekonomika, atstumšana un radības aizsardzība. Pateicies pāvestam par viņu ielūguma pieņemšanu un ierašanos, viņš ievadīja diskusiju daļu, aicinot jauniešus uzdot Romas bīskapam jautājumus, cerot saņemt iedrošinājumu dzīvot un liecināt par Evaņģēliju svētā Franciska garā.
Pēc tam Svētais tēvs atklāja dialogu ar tikšanās dalībniekiem. Trīs jaunieši no dažādām Eiropas vietām uzdeva viņam jautājumus par trim lielām tēmām. Astoņus gadsimtus pēc svētā Franciska nāves viņa tēls turpina uzrunāt jaunās paaudzes.

«Esiet miera veicinātāji»

Pirmo jautājumu uzdeva Karolīna, jauna horvātiete, kas uzaugusi franciskāņu draudzē. Šodien, viņa atzīmēja, «mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kurā daudziem jauniešiem ir grūti atrast orientierus, veidot autentiskas attiecības un atvērt savu sirdi Dievam.» Tad viņa pāvestam jautāja: «Kādu padomu Jūs dotu mums, jauniešiem, kas esam uzauguši franciskāņu garīgumā, lai mēs spētu palikt īsti Kristus mācekļi un nestu cerību saviem vienaudžiem, nezaudējot Evaņģēlija prieku, sirds vienkāršību un to tuvību cilvēkiem, pateicoties kurai mūsu kristīgā liecība var būt ticama?».
Leons XIV atbildēja, paskaidrojot, ka «franciskāņu klātbūtne gadsimtiem ilgi ir iedvesmojusi dialogu un veicinājusi mierīgu līdzāspastāvēšanu starp katoļiem, pareizticīgajiem un musulmaņiem». Tāpēc «būt uzticīgiem šai tuvības tradīcijai nozīmē iet pret straumi, strādājot pie atmiņas attīrīšanas un kopjot samierināšanos,» viņš precizēja.
Pāvests arī uzsvēra, ka kristieši arvien vairāk tiks aicināti kļūt par miera veicinātājiem sabiedrībās, kuras tiek pakļautas kārdinājumam instrumentalizēt reliģiju, lai nostādītu dažādu reliģiju piederīgos vienu pret otru.
«Kļūt par Kristus liecinieku joprojām ir aizraujošs un prasīgs aicinājums, jo tas atver prātu un sirdi aiz mākslīgām robežām, proti, aiz bailēm, ko rada dezinformācija, un aiz aizspriedumu mūriem. Atbrīvošanās no varas kultūras un mīlestības civilizācijas celšana netiek uzreiz saprasta vai pieņemta.»
«Mācieties no svētā Franciska evaņģēlisko radikālismu, kas ir pretstats fundamentālismam: tas nepadara aklus vai vardarbīgus, bet gan jūtīgus, uzmanīgus, pazemīgus un viesmīlīgus pret visiem,» teica Romas bīskaps. Laikmetā, kurā dominē ekrāni un tehnoloģijas mūs atradina no būšanas kopā, viņš aicināja jauniešus no jauna atklāt reālo attiecību skaistumu.

Galīgs «jā»

Atbildot jaunajam Džovanni, kurš pauda bažas par «īslaicīguma kultūru», Leons XIV norādīja, ka «šajā kontekstā drosme izdarīt galīgo izvēli varbūt ir visrevolucionārākais solis.» Pateikt «jā» uz visiem laikiem nav sevis ieslodzīšana važās, bet gan piedzīvojums. «Mīlestība ir iziešana, ceļš, kas jāatklāj, ceļš, kuru Dievs iet kopā ar mums,» atgādināja pāvests, kurš sniedza arī personīgu liecību par savu aicinājuma ceļu. «Kungs mani nekad nav atstājis vienu. Viņš manā ceļā vienmēr ir nostādījis cilvēkus, ar kuriem iet kopā,» viņš sacīja.

Kristus mīlestība

Trešais jautājums, ko uzdeva Luidži, attiecās uz Baznīcas ievainojumiem un kritisko skatienu, ar kādu daudzi jaunieši uz to skatās. «Ir jāatzīst un jāļauj augšāmcēlušajam Jēzum darboties mūsu dzīvē,» atbildēja Leons XIV. Atgādinot par aicinājumu, ko Francisks dzirdēja pie Svētā Damiana krusta, pāvests uzsvēra, ka «katram no mums ir sava loma šajā vienmēr atvērtajā būvlaukumā.» Tādējādi «mēs runāsim par Baznīcu ar tādu mīlestību, ar kādu runā par māti,» viņš uzsvēra.
Asīzes ielās, tāpat kā Porcjunkulas laukumā, dalībnieku guļammaisi atgādina par pirmajiem franciskāņu brāļiem, kas pulcējās ap savu dibinātāju pirms astoņiem gadsimtiem – piebilda pāvests. Noslēgumā viņš teica: «Cik skaisti ir būt kopā, lai runātu par Dievu un Viņa gaismā – par pašu dzīvi».
https://www.vaticannews.va/lv/pavests/ne...aciju.html]]> Pāvests Asīzē aicina jauniešus veidot mīlestības civilizāciju
Svinīgā lūgšanu un brālības gaisotnē vairāk nekā 2 000 jauniešu no visas Eiropas ceturtdien, 6. augustā, Asīzē uzņēma Leonu XIV pasākuma «GO! Franciscan Youth Meeting» noslēguma dienā. Tikšanās notika pāvesta pastorālās vizītes ietvaros. Viņš ieradās Asīzē no rīta ar helikopteru, lai atzīmētu svētā Franciska nāves 800. gadadienu. Atbildot uz triju jauniešu jautājumiem, Svētais tēvs aicināja jaunās paaudzes būt par «miera veicinātājiem».

Ogistēna Asta, Jānis Evertovskis – Vatikāns

Asīzi pārņēmis franciskāņu entuziasms, radot atmosfēru, kas līdzīga Pasaules jauniešu dienām. Kopš šī gada 3. augusta svētā Franciska pilsēta vibrē dziesmu, diskusiju un lūgšanu ritmā. Vairāk nekā 2 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 33 gadiem – gan ticīgie, gan neticīgie – no visas Eiropas piedalās pasākumā «GO! Franciscan Youth Meeting». Četru dienu garumā viņi dalījās savā dzīves pieredzē, piedalījās darbnīcās, izglītojošos pasākumos un liturģijas svinībās. Eiropas franciskāņu jauniešu tikšanās kulminācija bija saruna ar pāvestu. Leons XIV devās uz Umbrijas pilsētu, sekojot sava priekšgājēja Franciska pēdās. Pāvests Francisks sava pontifikāta laikā tur viesojās sešas reizes. Leons XIV tur jau bija ieradies pagājušā gada novembrī, lai tiktos ar Itālijas bīskapiem.

Brālība, miers un žēlsirdība

Pirms tikšanās ar jauniešiem pāvests lūdzās Porcjunkulā. Pēc tam brālis Marko Vianelli, Umbrijas un Sardīnijas Mazāko brāļu ordeņa provinciāls, savā uzrunā uzsvēra šīs vizītes simbolisko nozīmi svētajam Franciskam tik dārgajā svētnīcā. Šajā gadā, ko iezīmē «Asīzes Nabaga» nāves simtgades atcere, viņš atgādināja, ka šī vieta paliek viņa garīgā mantojuma dzīvā sirds, kur joprojām atbalsojas vienkāršības, brālības, miera un žēlsirdības vērtības, kas turpina piesaistīt svētceļniekus no visas pasaules.
Brālis Marko Vianelli arī izcēla tūkstošiem Eiropas jauniešu klātbūtni, kuri pulcējušies ap Porcjunkulu, lai pārdomātu tādus mūsdienu izaicinājumus kā miers, identitāte, misija, ekonomika, atstumšana un radības aizsardzība. Pateicies pāvestam par viņu ielūguma pieņemšanu un ierašanos, viņš ievadīja diskusiju daļu, aicinot jauniešus uzdot Romas bīskapam jautājumus, cerot saņemt iedrošinājumu dzīvot un liecināt par Evaņģēliju svētā Franciska garā.
Pēc tam Svētais tēvs atklāja dialogu ar tikšanās dalībniekiem. Trīs jaunieši no dažādām Eiropas vietām uzdeva viņam jautājumus par trim lielām tēmām. Astoņus gadsimtus pēc svētā Franciska nāves viņa tēls turpina uzrunāt jaunās paaudzes.

«Esiet miera veicinātāji»

Pirmo jautājumu uzdeva Karolīna, jauna horvātiete, kas uzaugusi franciskāņu draudzē. Šodien, viņa atzīmēja, «mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kurā daudziem jauniešiem ir grūti atrast orientierus, veidot autentiskas attiecības un atvērt savu sirdi Dievam.» Tad viņa pāvestam jautāja: «Kādu padomu Jūs dotu mums, jauniešiem, kas esam uzauguši franciskāņu garīgumā, lai mēs spētu palikt īsti Kristus mācekļi un nestu cerību saviem vienaudžiem, nezaudējot Evaņģēlija prieku, sirds vienkāršību un to tuvību cilvēkiem, pateicoties kurai mūsu kristīgā liecība var būt ticama?».
Leons XIV atbildēja, paskaidrojot, ka «franciskāņu klātbūtne gadsimtiem ilgi ir iedvesmojusi dialogu un veicinājusi mierīgu līdzāspastāvēšanu starp katoļiem, pareizticīgajiem un musulmaņiem». Tāpēc «būt uzticīgiem šai tuvības tradīcijai nozīmē iet pret straumi, strādājot pie atmiņas attīrīšanas un kopjot samierināšanos,» viņš precizēja.
Pāvests arī uzsvēra, ka kristieši arvien vairāk tiks aicināti kļūt par miera veicinātājiem sabiedrībās, kuras tiek pakļautas kārdinājumam instrumentalizēt reliģiju, lai nostādītu dažādu reliģiju piederīgos vienu pret otru.
«Kļūt par Kristus liecinieku joprojām ir aizraujošs un prasīgs aicinājums, jo tas atver prātu un sirdi aiz mākslīgām robežām, proti, aiz bailēm, ko rada dezinformācija, un aiz aizspriedumu mūriem. Atbrīvošanās no varas kultūras un mīlestības civilizācijas celšana netiek uzreiz saprasta vai pieņemta.»
«Mācieties no svētā Franciska evaņģēlisko radikālismu, kas ir pretstats fundamentālismam: tas nepadara aklus vai vardarbīgus, bet gan jūtīgus, uzmanīgus, pazemīgus un viesmīlīgus pret visiem,» teica Romas bīskaps. Laikmetā, kurā dominē ekrāni un tehnoloģijas mūs atradina no būšanas kopā, viņš aicināja jauniešus no jauna atklāt reālo attiecību skaistumu.

Galīgs «jā»

Atbildot jaunajam Džovanni, kurš pauda bažas par «īslaicīguma kultūru», Leons XIV norādīja, ka «šajā kontekstā drosme izdarīt galīgo izvēli varbūt ir visrevolucionārākais solis.» Pateikt «jā» uz visiem laikiem nav sevis ieslodzīšana važās, bet gan piedzīvojums. «Mīlestība ir iziešana, ceļš, kas jāatklāj, ceļš, kuru Dievs iet kopā ar mums,» atgādināja pāvests, kurš sniedza arī personīgu liecību par savu aicinājuma ceļu. «Kungs mani nekad nav atstājis vienu. Viņš manā ceļā vienmēr ir nostādījis cilvēkus, ar kuriem iet kopā,» viņš sacīja.

Kristus mīlestība

Trešais jautājums, ko uzdeva Luidži, attiecās uz Baznīcas ievainojumiem un kritisko skatienu, ar kādu daudzi jaunieši uz to skatās. «Ir jāatzīst un jāļauj augšāmcēlušajam Jēzum darboties mūsu dzīvē,» atbildēja Leons XIV. Atgādinot par aicinājumu, ko Francisks dzirdēja pie Svētā Damiana krusta, pāvests uzsvēra, ka «katram no mums ir sava loma šajā vienmēr atvērtajā būvlaukumā.» Tādējādi «mēs runāsim par Baznīcu ar tādu mīlestību, ar kādu runā par māti,» viņš uzsvēra.
Asīzes ielās, tāpat kā Porcjunkulas laukumā, dalībnieku guļammaisi atgādina par pirmajiem franciskāņu brāļiem, kas pulcējās ap savu dibinātāju pirms astoņiem gadsimtiem – piebilda pāvests. Noslēgumā viņš teica: «Cik skaisti ir būt kopā, lai runātu par Dievu un Viņa gaismā – par pašu dzīvi».
https://www.vaticannews.va/lv/pavests/ne...aciju.html]]> <![CDATA[Magnifica Humanitas.]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1045 Sun, 02 Aug 2026 12:49:10 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1045 Magnifica Humanitas: Sociāldemokrātu ceļvedis

Cilvēks ir sociāla būtne, un mēs esa radīti, lai dzīvotu kopā. Lai mūsu sabiedrība plauktu un lai ikviens cilvēks varētu sasniegt savu potenciālu, mums ir jāveido pasaule, kas balstās uz solidaritāti, taisnīgumu un vienlīdzību. Šis ceļvedis ir par to, kā sociāldemokrātiskie principi var palīdzēt mums to sasniegt un izveidot labāku nākotni visiem.
Kas ir Magnifica Humanitas?
Magnifica Humanitas nav tikai politiska ideoloģija, tā ir arī dzīvesveids. Tas ir par to, kā mēs varam veidot sabiedrību, kurā katram cilvēkam ir vienādas iespējas, kurā nav diskriminācijas un kurā mēs visi rūpējamies par otru.
Kāpēc Magnifica Humanitas ir svarīga?
Magnifica Humanitas ir svarīga, jo tā piedāvā reālu alternatīvu pašreizējai nevienlīdzībai un netaisnībai. Tā ir par to, kā mēs varam izveidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un kurā nav neviena, kurš būtu atstāts novārtā.
Magnifica Humanitas principi:
  • Solidaritāte: Mēs esam atbildīgi par otru. Mums ir jārūpējas par tiem, kam klājas grūtāk.
  • Taisnīgums: Visiem ir jābūt vienādām iespējām, neatkarīgi no viņu izcelsmes, rases, dzimuma vai citiem faktoriem.
  • Vienlīdzība: Ikviens cilvēks ir vienlīdzīgs un ir pelnījis vienādu cieņu un attieksmi.
  • Demokrātija: Ikvienam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi.
  • Brīvība: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un pašnoteikšanos, ciktāl tas neierobežo citu brīvību.
Kā Magnifica Humanitas var palīdzēt mums izveidot labāku nākotni?
Magnifica Humanitas piedāvā virkni konkrētu risinājumu, kas var palīdzēt mums atrisināt mūsdienu sabiedrības problēmas:
  • Veselības aprūpe: Mums ir jānodrošina bezmaksas veselības aprūpe visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  • Izglītība: Mums ir jānodrošina kvalitatīva bezmaksas izglītība visiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes.
  • Mājoklis: Mums ir jānodrošina pieejams mājoklis visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  • Nodarbinātība: Mums ir jānodrošina pilnīga nodarbinātība un labvēlīgi darba apstākļi.
  • Sociālā aizsardzība: Mums ir jānodrošina sociālā aizsardzība visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
Magnifica Humanitas ir nākotne:
Magnifica Humanitas ir vienīgais reālais ceļš uz labāku nākotni visiem. Tas ir par to, kā mēs varam izveidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un kurā nav neviena, kurš būtu atstāts novārtā.
Aicinājums rīkoties:
Magnifica Humanitas nav tikai teorija, tā ir arī prakse. Mums ir jārīkojas, lai izveidotu labāku nākotni visiem. Mums ir jāapvienojas un jācīnās par mūsu vērtībām.
(ģenerēja gemini.ai)]]> Magnifica Humanitas: Sociāldemokrātu ceļvedis

Cilvēks ir sociāla būtne, un mēs esa radīti, lai dzīvotu kopā. Lai mūsu sabiedrība plauktu un lai ikviens cilvēks varētu sasniegt savu potenciālu, mums ir jāveido pasaule, kas balstās uz solidaritāti, taisnīgumu un vienlīdzību. Šis ceļvedis ir par to, kā sociāldemokrātiskie principi var palīdzēt mums to sasniegt un izveidot labāku nākotni visiem.
Kas ir Magnifica Humanitas?
Magnifica Humanitas nav tikai politiska ideoloģija, tā ir arī dzīvesveids. Tas ir par to, kā mēs varam veidot sabiedrību, kurā katram cilvēkam ir vienādas iespējas, kurā nav diskriminācijas un kurā mēs visi rūpējamies par otru.
Kāpēc Magnifica Humanitas ir svarīga?
Magnifica Humanitas ir svarīga, jo tā piedāvā reālu alternatīvu pašreizējai nevienlīdzībai un netaisnībai. Tā ir par to, kā mēs varam izveidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un kurā nav neviena, kurš būtu atstāts novārtā.
Magnifica Humanitas principi:
  • Solidaritāte: Mēs esam atbildīgi par otru. Mums ir jārūpējas par tiem, kam klājas grūtāk.
  • Taisnīgums: Visiem ir jābūt vienādām iespējām, neatkarīgi no viņu izcelsmes, rases, dzimuma vai citiem faktoriem.
  • Vienlīdzība: Ikviens cilvēks ir vienlīdzīgs un ir pelnījis vienādu cieņu un attieksmi.
  • Demokrātija: Ikvienam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi.
  • Brīvība: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un pašnoteikšanos, ciktāl tas neierobežo citu brīvību.
Kā Magnifica Humanitas var palīdzēt mums izveidot labāku nākotni?
Magnifica Humanitas piedāvā virkni konkrētu risinājumu, kas var palīdzēt mums atrisināt mūsdienu sabiedrības problēmas:
  • Veselības aprūpe: Mums ir jānodrošina bezmaksas veselības aprūpe visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  • Izglītība: Mums ir jānodrošina kvalitatīva bezmaksas izglītība visiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes.
  • Mājoklis: Mums ir jānodrošina pieejams mājoklis visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  • Nodarbinātība: Mums ir jānodrošina pilnīga nodarbinātība un labvēlīgi darba apstākļi.
  • Sociālā aizsardzība: Mums ir jānodrošina sociālā aizsardzība visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
Magnifica Humanitas ir nākotne:
Magnifica Humanitas ir vienīgais reālais ceļš uz labāku nākotni visiem. Tas ir par to, kā mēs varam izveidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un kurā nav neviena, kurš būtu atstāts novārtā.
Aicinājums rīkoties:
Magnifica Humanitas nav tikai teorija, tā ir arī prakse. Mums ir jārīkojas, lai izveidotu labāku nākotni visiem. Mums ir jāapvienojas un jācīnās par mūsu vērtībām.
(ģenerēja gemini.ai)]]> <![CDATA[Nevis Sociālie, bet botu tīkli]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1039 Sat, 25 Jul 2026 09:44:21 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1039 Izmeklēšana: kā koordinēti tīkli manipulē ar Eiropas mediju komentāru sadaļām

Pētījumā apkopoti un analizēti vairāk nekā 17,5 miljoni komentāru, kas 12 mēnešu periodā no 2025. gada aprīļa sākuma līdz 2026. gada marta beigām tika publicēti Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju un programmu — ORF, RTVE, RFI, LRT, "Swissinfo", BR24, "France 24", ARD "Tagesschau" un "ZDFheute" — pārvaldītajos kontos. Šo Eiropas sabiedrisko mediju organizāciju vairāku nedēļu garumā veiktā izmeklēšana atklājusi sistemātisku manipulāciju ar komentāru sadaļām zem to ziņu satura, kas publicēts "Instagram" un "Facebook".
Šo neautentisko vai koordinēto komentāru analīze aptver gan botu radītu naida runu masveida izplatīšanu, gan politiskās kampaņas un komerciālo surogātpastu. Visos šajos komentāros viena tēma izraisīja vairāk koordinētu aktivitāti nekā jebkura cita: Irāna.
Protestu kustība Irānā izvēršas komentāru sadaļās
Kamēr no 2026. gada janvāra pastiprinājās protestu kustība pret Irānas Islāma Republiku, Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju komentāru sadaļas atspoguļoja pieaugošo politisko spriedzi valstī: tika novēroti vismaz trīs atšķirīgi koordinēti tīkli, kas darbojās vienlaikus tajās pašās platformās un dažkārt zem tiem pašiem ierakstiem.
Lielākā saskaņotā kopiena, kas tika identificēta visā datu kopumā, atbalstīja Irānas opozīciju un tās vadošo personu Rezu Pehlavī, opozīcijas pārstāvi trimdā un bijušā Irānas šaha Mohameda Reza Pehlavī vecāko dēlu. Šī kopiena visos analizētajos kanālos radīja desmitiem tūkstošu komentāru, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko koordinēto klātbūtni šajā izmeklēšanā.
Šajā tīklā konti publicēja ierakstus, izmantojot vienādus tēmturus — #KingRezaPahlavi, #FreeIran, #IranRevolution2026, #DigitalBlackoutIran — un daudzos gadījumos izmantoja gandrīz identiskus teksta paraugus, kas, visticamāk, tika izplatīti ar ziņapmaiņas lietotņu starpniecību.
"Vēlreiz Irānas Islāma Republika ir pārtraukusi piekļuvi internetam un telefona līnijām, tādējādi izolējot Irānas iedzīvotājus no pārējās pasaules. Ārzemēs dzīvojošie irāņi ir dziļi nobažījušies par savu tautiešu drošību. Tautas apklusināšana nav drošības jautājums — tā ir ķīlnieku sagrābšana. Kļūstiet par Irānas balsi!"
Šis teksts ar dažām nelielām atšķirībām ir parādījies simtiem reižu dažādās komentāru sadaļās un vairākās valodās — jo īpaši ORF, "Tagesschau", "France 24", RFI, RTVE un "ZDFheute" tīmekļa vietnēs.
Analizējot vairāku šī pētījuma dalībnieku publicētos komentārus, atklājās zīmīga tehniska detaļa: nepareizi uzrakstīts tēmturis #DigitalBlackoutlran, kurā vārdā "Iran" lielais burts "I" bija aizstāts ar mazo burtu "i". Šis nepareizi uzrakstītais tēmturis tieši tādā pašā formā parādījās ORF, "ZDFheute", "France 24", LRT un "Tagesschau" komentāru sadaļās, kā arī komentāros, kas tika atstāti "RTBF Info" "Instagram" lapā. ORF izdevās atrast šī tēmtura pēdas arī "Telegram" platformā, taču tā precīza izcelsme joprojām nav zināma.
Līdzīgus Pehlavī atbalstošus tēmturus, piemēram, "kingrezapahlavi" un "iranrevolution2026", identificēja arī "Swissinfo", kas pamanīja vairākus kontus, kuri atstāja komentārus gan "Swissinfo", gan BR24 lapās. Šie konti divu nedēļu datu vākšanas perioda laikā aprīlī diezgan ātri mainīja savus lietotājvārdus. Maijā, kamēr žurnālisti analizēja datu vākšanas rezultātus, "Swissinfo" konstatēja, ka daži no šo kontu publicētajiem ierakstiem bija dzēsti to īpašnieku pašu spēkiem.
Īsti komentāri, kas atbalsta Pehlavī, taču tie ir koordinēti un dažkārt pastiprināti ar botu palīdzību
ORF, "Tagesschau", "France 24", LRT, RTVE, "Swissinfo" un BR24 savās platformās ir atklājuši kontus, kas saistīti ar Rezas Pehlavī atbalstītāju tīklu. Tas attiecas arī uz RTBF. Lielākā daļa mediju organizāciju uzskatīja, ka vairums šo kontu, visticamāk, piederēja īstiem Irānas diasporas pārstāvjiem, kuri iesaistījās patiesā — lai gan koordinētā — politiskā lobēšanā.
"Tagesschau" arī atklāja, ka Pehlavī atbalstošajā aktivitātē, šķiet, pastāvēja atšķirīgs, acīmredzami automatizēts slānis: internetā publicēti ieraksti ar dažu minūšu intervālu, no kuriem gandrīz visos bija iekļauti tieši vārdi "karalis Reza Pehlavī", kas liecina par to, ka līdzās patiesai cilvēku iesaistīšanai notika arī botu radīta aktivitātes pastiprināšana.
Toronto Universitātes eksperts kiberdrošības, dezinformācijas un OSINT jomā Alberto Fitarelli intervijā ORF apstiprināja, ka Pehlavī atbalstītāju kustību internetā galvenokārt virza reāli cilvēki. Tomēr viņš norādīja, ka šī kustība gūst labumu arī no divu citu veidu tiešsaistes aktivitāšu atbalsta: no vienas puses, "kontiem, kas acīmredzami ir roboti vai automatizēti un ļoti īsā laikā izplata milzīgus satura apjomus, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem", teica Fitarelli. Un no otras puses "pelēkā zona, ko bieži veido konti, kas, visticamāk, ir īsti, bet ir ļoti labi koordinēti starp dažādām platformām", viņš skaidroja. 

Režīmam lojālo Irānas botu tīkls

Tajā pašā laikā tīkls, kas pārstāvēja pretējo pusi – atbalstot Irānas valdību un iebilstot pret protestētājiem –, bija vērsts pret tiem pašiem ierakstiem. Šis naratīvs bija skaidri saskatāms komentāros portālā "Tagesschau", un šī rīcība bija viens no visvairāk acīmredzami neautentiskajiem gadījumiem, kas tika identificēti šīs izmeklēšanas laikā.
Tīkla analīze liecina par tādas grupas pastāvēšanu, kuras iekšējā savstarpējā saistība ir praktiski pilnīga — mehānisms, kurā praktiski visi konti bija savstarpēji saistīti. Dati par komentāriem liecina, ka vairāk nekā 200 konti 2026. gada 24. janvārī publicēja šādu teikumu:
"Cerēsim, ka visi protestētāji Irānā tiks bargi sodīti. Irāna paliks islāma valsts, un jūs neko nevarat darīt, lai to mainītu."
Lielākā daļa komentāru, kuros tika atkārtots šis teksts — vairāk nekā 190 — tika publicēti vienas minūtes laikā, savukārt pārējie parādījās nedaudz vairāk nekā divu minūšu laikā.
Otrs kontu kopums, kas darbojās zem tā paša nosaukuma, publicēja ziņu "Befreit den Iran vom Zionismus" (Atbrīvojiet Irānu no cionisma). Šie komentāri sāka parādīties tajā pašā dienā vairākos secīgos viļņos dažas minūtes pirms iepriekš minētā piemēra.
Šo kontu profiliem bija raksturīgas pazīmes, kas tipiskas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās veicināšanā" — metodē, kas paredzēta, lai mākslīgi palielinātu tiešsaistes satura izplatību: tie bija izveidoti nesen, tiem bija ļoti ierobežota publicējumu vēsture, un bija pazīmes, kas liecināja, ka to atrašanās vieta ir Indijā — šāds profils atbilst tam, kas tika identificēts saistībā ar līdzīgu surogātpasta operāciju, kuru iepriekš citā kontekstā atklāja Vācijas medijs BR24.
Jāatzīmē, ka lielāko daļu janvāra protesta kustības laika visā Irānā internets bija gandrīz pilnībā bloķēts, kas tajā laikā varēja kavēt jebkādu koordinētu rīcību, kas izcēlās pašā valstī. Šajā izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, kas stāvēja aiz dažādajiem koordinētajiem ziņojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie bija nepatiesi vai ne.
Kas slēpjas aiz debatēm par Irānu: komentāri, kas kūda uz vardarbību
Tīklā iegūtie dati atklāja vēl vienu komentāru kopumu, kas bija saistīts ar Irānu un kuru saturs bija citāda rakstura. Tie tika publicēti dažas dienas pēc ASV un Izraēlas kara sākuma pret Irānu.
"Tagesschau" un "ZDFheute" "Instagram" lapās saskaņoti darbojošs botu tīkls publicēja identisku ziņu, kurā aicināja musulmaņus visā pasaulē uz vardarbīgu atriebību pret Rietumiem un cionistiem, attēlojot konfliktu Irānā kā daļu no globāla kara pret islāmu.
Desmitiem kontu tajā pašā dienā, 2. martā, abu kanālu komentāru sadaļās publicēja vienu un to pašu ziņu. "ZDFheute" ierakstam kopumā bija 414 komentāri, no kuriem 153 saturēja šo identisko aicinājumu uz vardarbību. Vairāk nekā 50 šādi komentāri parādījās zem "Tagesschau" ieraksta.
Lai gan komentāri, kas bija pie "Tagesschau" un "ZDFheute" rakstiem, tika publicēti dažādos laikos, abās sērijās lielākā daļa identisko komentāru tika publicēti vienas minūtes laikā. Arī kontu nosaukumiem bija raksturīgas iezīmes, kas tipiskas automātiski ģenerētiem profiliem.
Mediju organizācijas, piemēram, Vācijas ZDF, "Instagram" ierakstu komentāru sadaļās tiek publicēti saskaņoti naida izteikumi.
"Rietumi neved karu pret Irānu, bet gan pret musulmaņiem visā pasaulē. Viņu naids pret musulmaņiem liek viņiem izvarot mūsu sievietes un nogalināt mūsu bērnus. Musulmaņi, aizstāvieties ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, kur vien jūs atrastos pasaulē! Atriebieties par mūsu brāļiem un māsām musulmaņu valstīs! Neizrādiet žēlastību, tāpat kā cionisti neizrāda to mums, musulmaņiem," teikts ziņojumā, kas tika publicēts koordinētas kampaņas ietvaros.
No visiem šajā izmeklēšanā identificētajiem tīkliem šis ieņēma otro vietu pēc kontu savstarpējās saistības pakāpes. Tam bija raksturīgas pazīstama veida manipulācijas kampaņas iezīmes, un tā vienlaicīgā parādīšanās divos lielāko vācu valodas televīzijas kanālu kontos liecina, ka aiz tā, iespējams, stāv viens dalībnieks.
Šis atklājums — koordinēta aicināšana uz vardarbību, kas vienlaikus izplatīta, izmantojot botu tīklu, vairākās publisko kanālu platformās —, ir visnopietnākā darbību kategorija, kas konstatēta izmeklēšanas gaitā. 

Antisemītisms, konflikts starp Kambodžu un Taizemi, kā arī finanšu krāpšana 

Papildus Irānai izmeklēšanā tika atklāti vēl citi pierādījumi par saskaņotu manipulāciju analizētajos komentāros.
ORF "Instagram" kontā "Zeitimbild" botu tīkls, kas sastāvēja no vairāk nekā 180 kontiem, sākotnēji pievērsās Izraēlas militārajām darbībām Gazā, bet pēc tam vairāku nedēļu laikā pārgāja uz antisemītisku naida runu, kas saskaņā ar Austrijas likumdošanu tiek uzskatīta par nelikumīgu.
Izsekojot botus līdz citiem "Instagram" kontiem, kuros tie publicēja komentārus, Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai izdevās sazināties ar influenceri, kurš savam profilam bija iegādājies komentārus no Turcijas aģentūras, kas izgaismoja botu tīkla izcelsmi.
Joprojām nav skaidrs, kas pasūtīja šo antisemītisko saturu un kāpēc šī apmaksātā kampaņa galu galā bija vērsta pret Austrijas nacionālās raidorganizācijas galveno ziņu profilu.
Lai gan šī izpēte galvenokārt koncentrējās uz komentāriem, kas publicēti "Instagram", daži dalībnieki analizēja arī datus no komentāriem, kas publicēti viņu kanālu "Facebook" lapās. Piemēram, "France 24" "Facebook" konts bija ģeopolitiskas kampaņas mērķis, kas bija saistīta ar Kambodžas un Taizemes robežkonfliktu 2025. gada jūlijā.
Apmēram 100 no šim nolūkam izmantotajiem kontiem tika izveidoti vienā un tajā pašā dienā; aptuveni 1000 no 7000 komentāriem par šo tēmu tika publicēti ar intervālu, kas bija mazāks par piecām sekundēm, un to saturā par konflikta izraisīšanu tika vainota Taizeme. Daudzi no šiem kontiem sekoja lapai, kas saistīta ar Kambodžas valdošo partiju, lai gan tiešu saikni neizdevās pierādīt. 

Konti, kas sola, ka, aktīvi iesaistoties sociālajos tīklos, jūs "ātri kļūsiet bagāti"

Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir atklājuši arī tīklus, kurus vada finansiāli motīvi. Vācijā kanāli BR24 un "Tagesschau" ir identificējuši koordinētas surogātpasta kampaņas, kas reklamē "shēmas, kā ātri nopelnīt naudu internetā", un konti, kuriem piemīt tipiskas iezīmes, kas raksturīgas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās palielināšanā" — iepriekš aprakstītajā metodē, kā mākslīgi palielināt tiešsaistes satura sasniedzamību.
"ZDFheute" ir atklājis tīklu, kas reklamē pakalpojumus, kuri, kā tiek apgalvots, palielina sekotāju skaitu sociālajos tīklos, un vairāki dalībnieki ir identificējuši darbības, kas saistītas ar lietotāju "richboyjames" — influenceri, kurš publicē saturu par bagātību kā motivācijas avotu un padomus par to, kā "ātri kļūt bagātam".
Tādu pašu darbību mazākā apjomā atklāja arī ORF. "France 24" "Facebook" komentāros bija sastopams arī surogātkomentāri, kas reklamēja pornogrāfiskus kanālus, Āfrikas tradicionālos dziedniekus un it kā efektīvu AIDS ārstēšanas metodi. 

Daudz lielākas sistēmas atklāšana

Lai gan šis pētījums ir vērsts vienīgi uz publisko kanālu komentāru sadaļām, tas sniedz ieskatu daudz plašākā sistēmā, kas darbojas tiešsaistes publiskajā telpā. Tās pašas taktikas (botu tīkli, koordinēti komentēšanas modeļi, viltus konti, kas izveidoti, izmantojot ziņapmaiņas platformas) tiek izmantotas visā atklātajā internetā un sociālajos tīklos, mēģinot ietekmēt to, kā iedzīvotāji uztver apkārtējo pasauli.
Dažos gadījumos, piemēram, ja komentāri aicina uz vardarbību, tos var uzskatīt par hibrīdkaradarbības instrumentiem: līdzekļiem, ko izmanto ārpus tradicionālajiem kaujas laukiem, lai sētu nesaskaņas, kurinātu spriedzi un radikalizētu sabiedrību.
Viena avota ekstrēms komentārs mākslīgās debatēs var pēkšņi radīt iespaidu, ka to atbalsta tūkstošiem "cilvēku", tādējādi vēl vairāk manipulējot ar jau tāpat dziļi polarizēto vidi, kāda ir atklātais internets 2020. gados.
Dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju ziņu komentāru sadaļas, kuras analizē iekšējās komandas, kam ir padziļinātas zināšanas par savām moderēšanas sistēmām, nodrošina īpaši pārredzamu vidi, kurā var novērot šo darbību. Tomēr šīs ziņu komentāru sadaļas ir tikai aisberga redzamā daļa daudz plašākā kontekstā. Tas, kas notiek citur, ārpus sabiedrības redzesloka, varētu būt daudz lielākā mērogā.

Metodika un autori:

- Datu vākšanas periods: no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam. - Bloķētie komentāri: komentāru moderēšanas sistēmas jau bloķē noteiktu saturu, kas ir aizskarošs vai satur necenzētus vārdus. Dažos gadījumos komentāri, kuros bija šāda veida saturs, netika iekļauti datu kopā, jo to publicēšana sākotnēji bija bloķēta ar dažādu organizāciju ieviestajiem drošības pasākumiem. Tāpēc dažas no identificētajiem tendencēm var būt novērtētas par zemu.
Žurnālisti: Eva Vakenreutere (ORF), Marcels Katclingers (ORF), Jonas Sends (ORF), Maks Gilberts (BR24), Mihaels Šlēgels (BR24), Sofija Menere (BR24), Kvangs Fams (France 24), Eršads Alijani (France 24), Nathan Gallo (France 24), Jurga Bakaitė (LRT), Estefanía de Antonio (RTVE), María Escobar (RTVE), Borja Díaz-Merry (RTVE), Akiko Uehara (Swissinfo), Pascal Siggelkow (Tagesschau), Carla Reveland (Tagesschau), Jan Schneider (ZDFheute), Marco Bereth (ZDFheute), Nils Metzger (ZDFheute), Maria Flannery (EBU), Sara Badilini (EBU).
Raksts, kura autors ir RTBF, pirmo reizi publicēts 2026. gada 12. jūlijs 07:00 (CEST)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...m.a654979/]]> Izmeklēšana: kā koordinēti tīkli manipulē ar Eiropas mediju komentāru sadaļām

Pētījumā apkopoti un analizēti vairāk nekā 17,5 miljoni komentāru, kas 12 mēnešu periodā no 2025. gada aprīļa sākuma līdz 2026. gada marta beigām tika publicēti Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju un programmu — ORF, RTVE, RFI, LRT, "Swissinfo", BR24, "France 24", ARD "Tagesschau" un "ZDFheute" — pārvaldītajos kontos. Šo Eiropas sabiedrisko mediju organizāciju vairāku nedēļu garumā veiktā izmeklēšana atklājusi sistemātisku manipulāciju ar komentāru sadaļām zem to ziņu satura, kas publicēts "Instagram" un "Facebook".
Šo neautentisko vai koordinēto komentāru analīze aptver gan botu radītu naida runu masveida izplatīšanu, gan politiskās kampaņas un komerciālo surogātpastu. Visos šajos komentāros viena tēma izraisīja vairāk koordinētu aktivitāti nekā jebkura cita: Irāna.
Protestu kustība Irānā izvēršas komentāru sadaļās
Kamēr no 2026. gada janvāra pastiprinājās protestu kustība pret Irānas Islāma Republiku, Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju komentāru sadaļas atspoguļoja pieaugošo politisko spriedzi valstī: tika novēroti vismaz trīs atšķirīgi koordinēti tīkli, kas darbojās vienlaikus tajās pašās platformās un dažkārt zem tiem pašiem ierakstiem.
Lielākā saskaņotā kopiena, kas tika identificēta visā datu kopumā, atbalstīja Irānas opozīciju un tās vadošo personu Rezu Pehlavī, opozīcijas pārstāvi trimdā un bijušā Irānas šaha Mohameda Reza Pehlavī vecāko dēlu. Šī kopiena visos analizētajos kanālos radīja desmitiem tūkstošu komentāru, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko koordinēto klātbūtni šajā izmeklēšanā.
Šajā tīklā konti publicēja ierakstus, izmantojot vienādus tēmturus — #KingRezaPahlavi, #FreeIran, #IranRevolution2026, #DigitalBlackoutIran — un daudzos gadījumos izmantoja gandrīz identiskus teksta paraugus, kas, visticamāk, tika izplatīti ar ziņapmaiņas lietotņu starpniecību.
"Vēlreiz Irānas Islāma Republika ir pārtraukusi piekļuvi internetam un telefona līnijām, tādējādi izolējot Irānas iedzīvotājus no pārējās pasaules. Ārzemēs dzīvojošie irāņi ir dziļi nobažījušies par savu tautiešu drošību. Tautas apklusināšana nav drošības jautājums — tā ir ķīlnieku sagrābšana. Kļūstiet par Irānas balsi!"
Šis teksts ar dažām nelielām atšķirībām ir parādījies simtiem reižu dažādās komentāru sadaļās un vairākās valodās — jo īpaši ORF, "Tagesschau", "France 24", RFI, RTVE un "ZDFheute" tīmekļa vietnēs.
Analizējot vairāku šī pētījuma dalībnieku publicētos komentārus, atklājās zīmīga tehniska detaļa: nepareizi uzrakstīts tēmturis #DigitalBlackoutlran, kurā vārdā "Iran" lielais burts "I" bija aizstāts ar mazo burtu "i". Šis nepareizi uzrakstītais tēmturis tieši tādā pašā formā parādījās ORF, "ZDFheute", "France 24", LRT un "Tagesschau" komentāru sadaļās, kā arī komentāros, kas tika atstāti "RTBF Info" "Instagram" lapā. ORF izdevās atrast šī tēmtura pēdas arī "Telegram" platformā, taču tā precīza izcelsme joprojām nav zināma.
Līdzīgus Pehlavī atbalstošus tēmturus, piemēram, "kingrezapahlavi" un "iranrevolution2026", identificēja arī "Swissinfo", kas pamanīja vairākus kontus, kuri atstāja komentārus gan "Swissinfo", gan BR24 lapās. Šie konti divu nedēļu datu vākšanas perioda laikā aprīlī diezgan ātri mainīja savus lietotājvārdus. Maijā, kamēr žurnālisti analizēja datu vākšanas rezultātus, "Swissinfo" konstatēja, ka daži no šo kontu publicētajiem ierakstiem bija dzēsti to īpašnieku pašu spēkiem.
Īsti komentāri, kas atbalsta Pehlavī, taču tie ir koordinēti un dažkārt pastiprināti ar botu palīdzību
ORF, "Tagesschau", "France 24", LRT, RTVE, "Swissinfo" un BR24 savās platformās ir atklājuši kontus, kas saistīti ar Rezas Pehlavī atbalstītāju tīklu. Tas attiecas arī uz RTBF. Lielākā daļa mediju organizāciju uzskatīja, ka vairums šo kontu, visticamāk, piederēja īstiem Irānas diasporas pārstāvjiem, kuri iesaistījās patiesā — lai gan koordinētā — politiskā lobēšanā.
"Tagesschau" arī atklāja, ka Pehlavī atbalstošajā aktivitātē, šķiet, pastāvēja atšķirīgs, acīmredzami automatizēts slānis: internetā publicēti ieraksti ar dažu minūšu intervālu, no kuriem gandrīz visos bija iekļauti tieši vārdi "karalis Reza Pehlavī", kas liecina par to, ka līdzās patiesai cilvēku iesaistīšanai notika arī botu radīta aktivitātes pastiprināšana.
Toronto Universitātes eksperts kiberdrošības, dezinformācijas un OSINT jomā Alberto Fitarelli intervijā ORF apstiprināja, ka Pehlavī atbalstītāju kustību internetā galvenokārt virza reāli cilvēki. Tomēr viņš norādīja, ka šī kustība gūst labumu arī no divu citu veidu tiešsaistes aktivitāšu atbalsta: no vienas puses, "kontiem, kas acīmredzami ir roboti vai automatizēti un ļoti īsā laikā izplata milzīgus satura apjomus, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem", teica Fitarelli. Un no otras puses "pelēkā zona, ko bieži veido konti, kas, visticamāk, ir īsti, bet ir ļoti labi koordinēti starp dažādām platformām", viņš skaidroja. 

Režīmam lojālo Irānas botu tīkls

Tajā pašā laikā tīkls, kas pārstāvēja pretējo pusi – atbalstot Irānas valdību un iebilstot pret protestētājiem –, bija vērsts pret tiem pašiem ierakstiem. Šis naratīvs bija skaidri saskatāms komentāros portālā "Tagesschau", un šī rīcība bija viens no visvairāk acīmredzami neautentiskajiem gadījumiem, kas tika identificēti šīs izmeklēšanas laikā.
Tīkla analīze liecina par tādas grupas pastāvēšanu, kuras iekšējā savstarpējā saistība ir praktiski pilnīga — mehānisms, kurā praktiski visi konti bija savstarpēji saistīti. Dati par komentāriem liecina, ka vairāk nekā 200 konti 2026. gada 24. janvārī publicēja šādu teikumu:
"Cerēsim, ka visi protestētāji Irānā tiks bargi sodīti. Irāna paliks islāma valsts, un jūs neko nevarat darīt, lai to mainītu."
Lielākā daļa komentāru, kuros tika atkārtots šis teksts — vairāk nekā 190 — tika publicēti vienas minūtes laikā, savukārt pārējie parādījās nedaudz vairāk nekā divu minūšu laikā.
Otrs kontu kopums, kas darbojās zem tā paša nosaukuma, publicēja ziņu "Befreit den Iran vom Zionismus" (Atbrīvojiet Irānu no cionisma). Šie komentāri sāka parādīties tajā pašā dienā vairākos secīgos viļņos dažas minūtes pirms iepriekš minētā piemēra.
Šo kontu profiliem bija raksturīgas pazīmes, kas tipiskas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās veicināšanā" — metodē, kas paredzēta, lai mākslīgi palielinātu tiešsaistes satura izplatību: tie bija izveidoti nesen, tiem bija ļoti ierobežota publicējumu vēsture, un bija pazīmes, kas liecināja, ka to atrašanās vieta ir Indijā — šāds profils atbilst tam, kas tika identificēts saistībā ar līdzīgu surogātpasta operāciju, kuru iepriekš citā kontekstā atklāja Vācijas medijs BR24.
Jāatzīmē, ka lielāko daļu janvāra protesta kustības laika visā Irānā internets bija gandrīz pilnībā bloķēts, kas tajā laikā varēja kavēt jebkādu koordinētu rīcību, kas izcēlās pašā valstī. Šajā izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, kas stāvēja aiz dažādajiem koordinētajiem ziņojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie bija nepatiesi vai ne.
Kas slēpjas aiz debatēm par Irānu: komentāri, kas kūda uz vardarbību
Tīklā iegūtie dati atklāja vēl vienu komentāru kopumu, kas bija saistīts ar Irānu un kuru saturs bija citāda rakstura. Tie tika publicēti dažas dienas pēc ASV un Izraēlas kara sākuma pret Irānu.
"Tagesschau" un "ZDFheute" "Instagram" lapās saskaņoti darbojošs botu tīkls publicēja identisku ziņu, kurā aicināja musulmaņus visā pasaulē uz vardarbīgu atriebību pret Rietumiem un cionistiem, attēlojot konfliktu Irānā kā daļu no globāla kara pret islāmu.
Desmitiem kontu tajā pašā dienā, 2. martā, abu kanālu komentāru sadaļās publicēja vienu un to pašu ziņu. "ZDFheute" ierakstam kopumā bija 414 komentāri, no kuriem 153 saturēja šo identisko aicinājumu uz vardarbību. Vairāk nekā 50 šādi komentāri parādījās zem "Tagesschau" ieraksta.
Lai gan komentāri, kas bija pie "Tagesschau" un "ZDFheute" rakstiem, tika publicēti dažādos laikos, abās sērijās lielākā daļa identisko komentāru tika publicēti vienas minūtes laikā. Arī kontu nosaukumiem bija raksturīgas iezīmes, kas tipiskas automātiski ģenerētiem profiliem.
Mediju organizācijas, piemēram, Vācijas ZDF, "Instagram" ierakstu komentāru sadaļās tiek publicēti saskaņoti naida izteikumi.
"Rietumi neved karu pret Irānu, bet gan pret musulmaņiem visā pasaulē. Viņu naids pret musulmaņiem liek viņiem izvarot mūsu sievietes un nogalināt mūsu bērnus. Musulmaņi, aizstāvieties ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, kur vien jūs atrastos pasaulē! Atriebieties par mūsu brāļiem un māsām musulmaņu valstīs! Neizrādiet žēlastību, tāpat kā cionisti neizrāda to mums, musulmaņiem," teikts ziņojumā, kas tika publicēts koordinētas kampaņas ietvaros.
No visiem šajā izmeklēšanā identificētajiem tīkliem šis ieņēma otro vietu pēc kontu savstarpējās saistības pakāpes. Tam bija raksturīgas pazīstama veida manipulācijas kampaņas iezīmes, un tā vienlaicīgā parādīšanās divos lielāko vācu valodas televīzijas kanālu kontos liecina, ka aiz tā, iespējams, stāv viens dalībnieks.
Šis atklājums — koordinēta aicināšana uz vardarbību, kas vienlaikus izplatīta, izmantojot botu tīklu, vairākās publisko kanālu platformās —, ir visnopietnākā darbību kategorija, kas konstatēta izmeklēšanas gaitā. 

Antisemītisms, konflikts starp Kambodžu un Taizemi, kā arī finanšu krāpšana 

Papildus Irānai izmeklēšanā tika atklāti vēl citi pierādījumi par saskaņotu manipulāciju analizētajos komentāros.
ORF "Instagram" kontā "Zeitimbild" botu tīkls, kas sastāvēja no vairāk nekā 180 kontiem, sākotnēji pievērsās Izraēlas militārajām darbībām Gazā, bet pēc tam vairāku nedēļu laikā pārgāja uz antisemītisku naida runu, kas saskaņā ar Austrijas likumdošanu tiek uzskatīta par nelikumīgu.
Izsekojot botus līdz citiem "Instagram" kontiem, kuros tie publicēja komentārus, Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai izdevās sazināties ar influenceri, kurš savam profilam bija iegādājies komentārus no Turcijas aģentūras, kas izgaismoja botu tīkla izcelsmi.
Joprojām nav skaidrs, kas pasūtīja šo antisemītisko saturu un kāpēc šī apmaksātā kampaņa galu galā bija vērsta pret Austrijas nacionālās raidorganizācijas galveno ziņu profilu.
Lai gan šī izpēte galvenokārt koncentrējās uz komentāriem, kas publicēti "Instagram", daži dalībnieki analizēja arī datus no komentāriem, kas publicēti viņu kanālu "Facebook" lapās. Piemēram, "France 24" "Facebook" konts bija ģeopolitiskas kampaņas mērķis, kas bija saistīta ar Kambodžas un Taizemes robežkonfliktu 2025. gada jūlijā.
Apmēram 100 no šim nolūkam izmantotajiem kontiem tika izveidoti vienā un tajā pašā dienā; aptuveni 1000 no 7000 komentāriem par šo tēmu tika publicēti ar intervālu, kas bija mazāks par piecām sekundēm, un to saturā par konflikta izraisīšanu tika vainota Taizeme. Daudzi no šiem kontiem sekoja lapai, kas saistīta ar Kambodžas valdošo partiju, lai gan tiešu saikni neizdevās pierādīt. 

Konti, kas sola, ka, aktīvi iesaistoties sociālajos tīklos, jūs "ātri kļūsiet bagāti"

Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir atklājuši arī tīklus, kurus vada finansiāli motīvi. Vācijā kanāli BR24 un "Tagesschau" ir identificējuši koordinētas surogātpasta kampaņas, kas reklamē "shēmas, kā ātri nopelnīt naudu internetā", un konti, kuriem piemīt tipiskas iezīmes, kas raksturīgas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās palielināšanā" — iepriekš aprakstītajā metodē, kā mākslīgi palielināt tiešsaistes satura sasniedzamību.
"ZDFheute" ir atklājis tīklu, kas reklamē pakalpojumus, kuri, kā tiek apgalvots, palielina sekotāju skaitu sociālajos tīklos, un vairāki dalībnieki ir identificējuši darbības, kas saistītas ar lietotāju "richboyjames" — influenceri, kurš publicē saturu par bagātību kā motivācijas avotu un padomus par to, kā "ātri kļūt bagātam".
Tādu pašu darbību mazākā apjomā atklāja arī ORF. "France 24" "Facebook" komentāros bija sastopams arī surogātkomentāri, kas reklamēja pornogrāfiskus kanālus, Āfrikas tradicionālos dziedniekus un it kā efektīvu AIDS ārstēšanas metodi. 

Daudz lielākas sistēmas atklāšana

Lai gan šis pētījums ir vērsts vienīgi uz publisko kanālu komentāru sadaļām, tas sniedz ieskatu daudz plašākā sistēmā, kas darbojas tiešsaistes publiskajā telpā. Tās pašas taktikas (botu tīkli, koordinēti komentēšanas modeļi, viltus konti, kas izveidoti, izmantojot ziņapmaiņas platformas) tiek izmantotas visā atklātajā internetā un sociālajos tīklos, mēģinot ietekmēt to, kā iedzīvotāji uztver apkārtējo pasauli.
Dažos gadījumos, piemēram, ja komentāri aicina uz vardarbību, tos var uzskatīt par hibrīdkaradarbības instrumentiem: līdzekļiem, ko izmanto ārpus tradicionālajiem kaujas laukiem, lai sētu nesaskaņas, kurinātu spriedzi un radikalizētu sabiedrību.
Viena avota ekstrēms komentārs mākslīgās debatēs var pēkšņi radīt iespaidu, ka to atbalsta tūkstošiem "cilvēku", tādējādi vēl vairāk manipulējot ar jau tāpat dziļi polarizēto vidi, kāda ir atklātais internets 2020. gados.
Dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju ziņu komentāru sadaļas, kuras analizē iekšējās komandas, kam ir padziļinātas zināšanas par savām moderēšanas sistēmām, nodrošina īpaši pārredzamu vidi, kurā var novērot šo darbību. Tomēr šīs ziņu komentāru sadaļas ir tikai aisberga redzamā daļa daudz plašākā kontekstā. Tas, kas notiek citur, ārpus sabiedrības redzesloka, varētu būt daudz lielākā mērogā.

Metodika un autori:

- Datu vākšanas periods: no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam. - Bloķētie komentāri: komentāru moderēšanas sistēmas jau bloķē noteiktu saturu, kas ir aizskarošs vai satur necenzētus vārdus. Dažos gadījumos komentāri, kuros bija šāda veida saturs, netika iekļauti datu kopā, jo to publicēšana sākotnēji bija bloķēta ar dažādu organizāciju ieviestajiem drošības pasākumiem. Tāpēc dažas no identificētajiem tendencēm var būt novērtētas par zemu.
Žurnālisti: Eva Vakenreutere (ORF), Marcels Katclingers (ORF), Jonas Sends (ORF), Maks Gilberts (BR24), Mihaels Šlēgels (BR24), Sofija Menere (BR24), Kvangs Fams (France 24), Eršads Alijani (France 24), Nathan Gallo (France 24), Jurga Bakaitė (LRT), Estefanía de Antonio (RTVE), María Escobar (RTVE), Borja Díaz-Merry (RTVE), Akiko Uehara (Swissinfo), Pascal Siggelkow (Tagesschau), Carla Reveland (Tagesschau), Jan Schneider (ZDFheute), Marco Bereth (ZDFheute), Nils Metzger (ZDFheute), Maria Flannery (EBU), Sara Badilini (EBU).
Raksts, kura autors ir RTBF, pirmo reizi publicēts 2026. gada 12. jūlijs 07:00 (CEST)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...m.a654979/]]> <![CDATA[Toksisks pozitīvisms sociālajos tīklos: kad optimisms kaitē veselībai]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1013 Tue, 16 Jun 2026 10:32:50 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1013 Toksisks pozitīvisms sociālajos tīklos: kad optimisms kaitē veselībai
Optimisms motivē cilvēkus. Taču pārāk daudz optimisma var būt kaitīgi. Sociālajos tīklos populāri ir dzīves treneri, kuri sludina: domājiet pozitīvi, un laime un panākumi sekos dabiski. Taču pastāvīga negatīvo jūtu apspiešana kaitē jūsu garīgajai veselībai.
Katarīna ir ap 45 gadu vecumā un jau kopš pusaudzes gadiem periodiski cīnās ar depresiju. Pēdējā reize tas notika pandēmijas laikā. 2021. gadā viņa sajuta, ka nonāk garīgā krīzē, un saprata, ka viņai patiešām nepieciešama terapeita palīdzība. „Pandēmija man patiešām lika smagi samaksāt,“ viņa stāsta ARD podkastā „Die Lösung“. “Bet toreiz terapijas vietu nebija iespējams dabūt, jo pieprasījums bija ļoti liels.” Katarīna meklē palīdzību internetā.
Risinājums – psiholoģijas podkasts (Vācu val.) https://www.ardsounds.de/sendung/die-loe...3cd35a90b/
Laime – tikai domāšanas veida jautājums?
Viņa atrod kādas ietekmīgās personas tīmekļa vietni, šī persona sevi dēvē par garīgo treneri. Katarīnu piesaista viņas tiešsaistes kursi: meditācijas un apzinātības nodarbības, kas sola iekšējo līdzsvaru un „mazāk trūkuma, vairāk pārpilnības un prieka“. To cena ir no 90 līdz 600 eiro. Tā ir cena, ko Katarīna ir gatava samaksāt; viņas emocionālās ciešanas ir milzīgas. “Es uzsūcu katru "Insta-Reel" kā sūklis, daļēji no izmisuma,” skaidro Katarīna. “Es domāju, ka, ikdienā meditējot un pilnībā dzīvojot garīgi, es varētu sevi dziedināt.”
Vismaz tā saviem lietotājiem sola dzīves "koučinga" speciāliste, kas vada tiešsaistes kursus. „Ikvienam ir iespēja veidot tādu dzīvi, kādu viņš vēlas,“ saka Katarīna. „Tikai ir jāturpina apstiprināt savas vēlmes – proti, tās vizualizēt, pierakstīt un rīkoties. Tad ikviens var sasniegt jebko.“
Ticība par brīnumu piepildīšanos: problemātisks pestīšanas solījums
Psiholoģe un psihoterapeite Nika Hilbera uzskata, ka šāds pestīšanas solījums ir ļoti apšaubāms. “Šī tā saucamā ‘manifestācija’ ir prakse no populārās psiholoģijas un pseidospiritualitātes pasaules,” saka Hilbera. “Jau vairākus gadus ap to valda milzīgs ažiotāža, īpaši sociālajos tīklos: tā saucamie manifestācijas treneri iesaka, ka jebkuru problēmu var atrisināt ar manifestācijas palīdzību, proti, ar ‘pozitīvo domāšanu’.”
Pēc psihoterapeites domām, vispār nav nekas slikts tajā, ka optimismu izmanto, lai stiprinātu paša pašapziņu. Šāda pieeja var palīdzēt konstruktīvi risināt situācijas – taču tikai tad, ja šajā procesā netiek ignorētas vai apspiestas negatīvās izjūtas. Un tieši to sludina manifestācijas kustība: „Būtībā tā ir pārliecība, ka neatkarīgi no tā, cik slikta vai grūta ir situācija, ir jāpatur pozitīva attieksme un negatīvajām izjūtām nedrīkst atvēlēt nekādu vietu.“
„Gluži pretēji, tas liecina, ka „ikvienam, kurš šobrīd saskaras ar grūtībām, vienkārši ir nepareiza attieksme un viņš pats ir vainīgs savā nelaimē vai neveiksmes gadījumā“, saka Hilbera. Psiholoģijā šāda veida pozitīvismu tagad dēvē par „toksisko pozitīvismu“.
Jungs: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks“
Arī Katarīna jūt šīs parādības postošo ietekmi. Neskatoties uz dzīves treneres ikdienas meditāciju nodarbībām, viņa jūtas arvien sliktāk. „Es sapratu, ka pēc šīm meditācijām jutos pilnīgi izmocīta un dusmīga. Domāju, ka kaut ko daru nepareizi; es pat meditēt nespēju. Ko es vispār esmu spējīga darīt?“
Viņas pašapziņas trūkums kļūst arvien izteiktāks. Šī parādība saistīta ar nepareizu rīcību, saskaroties ar negatīvām emocijām, ko jau 20. gadsimta sākumā novēroja, cita starpā, arī šveiciešu psihiatrs un analītiskās psiholoģijas pamatlicējs K. G. Jungs. Viņš rakstīja: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks.“
Dusmas, bailes, riebums: nepatīkamas emocijas ir brīdinājuma signāli
Nika Hilbera podkastā „Die Lösung“ norāda, ka nepatīkamu sajūtu apspiešana un mēģinājumi pieļaut tikai pozitīvas sajūtas ilgtermiņā nav veselīgi. Tas ir tāpēc, ka nepatīkamām sajūtām, piemēram, dusmām, bailēm vai riebumam, ir svarīga nozīme: "Tās mums signalizē, ka kaut kas nav kārtībā." Tās iedarbina mūsu iekšējo trauksmes sistēmu. Tās rada stresu – un steidzamības sajūtu –, lai mēs reaģētu un mainītu kaut ko savā situācijā, skaidro terapeite. Bet tas nozīmē, ka ir jāsaskaras ar savu nepatīkamo sajūtu cēloņiem. Tam ir nepieciešams laiks, godīgums pret sevi un, dažos gadījumos, psihoterapeita palīdzība.
Tātad tas nav tikai optimisms – arī nepatīkamas sajūtas var palīdzēt panākt pārmaiņas. Tā noteikti bija arī Katarīnas gadījumā: kādā brīdī viņas dusmas manifestācijas procesa laikā kļuva spēcīgākas par pašapziņas trūkumu. Tas deva viņai spēku atcelt tiešsaistes sesijas ar dzīves treneri. Un viņai paveicās arī: beidzot viņai piedāvāja to terapijas vietu, uz kuru viņa bija gaidījusi. Kopš tā laika viņa ir pārvarējusi savu depresijas periodu.
https://www.br.de/nachrichten/wissen/tox...ht,VMKlxZ5]]> Toksisks pozitīvisms sociālajos tīklos: kad optimisms kaitē veselībai
Optimisms motivē cilvēkus. Taču pārāk daudz optimisma var būt kaitīgi. Sociālajos tīklos populāri ir dzīves treneri, kuri sludina: domājiet pozitīvi, un laime un panākumi sekos dabiski. Taču pastāvīga negatīvo jūtu apspiešana kaitē jūsu garīgajai veselībai.
Katarīna ir ap 45 gadu vecumā un jau kopš pusaudzes gadiem periodiski cīnās ar depresiju. Pēdējā reize tas notika pandēmijas laikā. 2021. gadā viņa sajuta, ka nonāk garīgā krīzē, un saprata, ka viņai patiešām nepieciešama terapeita palīdzība. „Pandēmija man patiešām lika smagi samaksāt,“ viņa stāsta ARD podkastā „Die Lösung“. “Bet toreiz terapijas vietu nebija iespējams dabūt, jo pieprasījums bija ļoti liels.” Katarīna meklē palīdzību internetā.
Risinājums – psiholoģijas podkasts (Vācu val.) https://www.ardsounds.de/sendung/die-loe...3cd35a90b/
Laime – tikai domāšanas veida jautājums?
Viņa atrod kādas ietekmīgās personas tīmekļa vietni, šī persona sevi dēvē par garīgo treneri. Katarīnu piesaista viņas tiešsaistes kursi: meditācijas un apzinātības nodarbības, kas sola iekšējo līdzsvaru un „mazāk trūkuma, vairāk pārpilnības un prieka“. To cena ir no 90 līdz 600 eiro. Tā ir cena, ko Katarīna ir gatava samaksāt; viņas emocionālās ciešanas ir milzīgas. “Es uzsūcu katru "Insta-Reel" kā sūklis, daļēji no izmisuma,” skaidro Katarīna. “Es domāju, ka, ikdienā meditējot un pilnībā dzīvojot garīgi, es varētu sevi dziedināt.”
Vismaz tā saviem lietotājiem sola dzīves "koučinga" speciāliste, kas vada tiešsaistes kursus. „Ikvienam ir iespēja veidot tādu dzīvi, kādu viņš vēlas,“ saka Katarīna. „Tikai ir jāturpina apstiprināt savas vēlmes – proti, tās vizualizēt, pierakstīt un rīkoties. Tad ikviens var sasniegt jebko.“
Ticība par brīnumu piepildīšanos: problemātisks pestīšanas solījums
Psiholoģe un psihoterapeite Nika Hilbera uzskata, ka šāds pestīšanas solījums ir ļoti apšaubāms. “Šī tā saucamā ‘manifestācija’ ir prakse no populārās psiholoģijas un pseidospiritualitātes pasaules,” saka Hilbera. “Jau vairākus gadus ap to valda milzīgs ažiotāža, īpaši sociālajos tīklos: tā saucamie manifestācijas treneri iesaka, ka jebkuru problēmu var atrisināt ar manifestācijas palīdzību, proti, ar ‘pozitīvo domāšanu’.”
Pēc psihoterapeites domām, vispār nav nekas slikts tajā, ka optimismu izmanto, lai stiprinātu paša pašapziņu. Šāda pieeja var palīdzēt konstruktīvi risināt situācijas – taču tikai tad, ja šajā procesā netiek ignorētas vai apspiestas negatīvās izjūtas. Un tieši to sludina manifestācijas kustība: „Būtībā tā ir pārliecība, ka neatkarīgi no tā, cik slikta vai grūta ir situācija, ir jāpatur pozitīva attieksme un negatīvajām izjūtām nedrīkst atvēlēt nekādu vietu.“
„Gluži pretēji, tas liecina, ka „ikvienam, kurš šobrīd saskaras ar grūtībām, vienkārši ir nepareiza attieksme un viņš pats ir vainīgs savā nelaimē vai neveiksmes gadījumā“, saka Hilbera. Psiholoģijā šāda veida pozitīvismu tagad dēvē par „toksisko pozitīvismu“.
Jungs: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks“
Arī Katarīna jūt šīs parādības postošo ietekmi. Neskatoties uz dzīves treneres ikdienas meditāciju nodarbībām, viņa jūtas arvien sliktāk. „Es sapratu, ka pēc šīm meditācijām jutos pilnīgi izmocīta un dusmīga. Domāju, ka kaut ko daru nepareizi; es pat meditēt nespēju. Ko es vispār esmu spējīga darīt?“
Viņas pašapziņas trūkums kļūst arvien izteiktāks. Šī parādība saistīta ar nepareizu rīcību, saskaroties ar negatīvām emocijām, ko jau 20. gadsimta sākumā novēroja, cita starpā, arī šveiciešu psihiatrs un analītiskās psiholoģijas pamatlicējs K. G. Jungs. Viņš rakstīja: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks.“
Dusmas, bailes, riebums: nepatīkamas emocijas ir brīdinājuma signāli
Nika Hilbera podkastā „Die Lösung“ norāda, ka nepatīkamu sajūtu apspiešana un mēģinājumi pieļaut tikai pozitīvas sajūtas ilgtermiņā nav veselīgi. Tas ir tāpēc, ka nepatīkamām sajūtām, piemēram, dusmām, bailēm vai riebumam, ir svarīga nozīme: "Tās mums signalizē, ka kaut kas nav kārtībā." Tās iedarbina mūsu iekšējo trauksmes sistēmu. Tās rada stresu – un steidzamības sajūtu –, lai mēs reaģētu un mainītu kaut ko savā situācijā, skaidro terapeite. Bet tas nozīmē, ka ir jāsaskaras ar savu nepatīkamo sajūtu cēloņiem. Tam ir nepieciešams laiks, godīgums pret sevi un, dažos gadījumos, psihoterapeita palīdzība.
Tātad tas nav tikai optimisms – arī nepatīkamas sajūtas var palīdzēt panākt pārmaiņas. Tā noteikti bija arī Katarīnas gadījumā: kādā brīdī viņas dusmas manifestācijas procesa laikā kļuva spēcīgākas par pašapziņas trūkumu. Tas deva viņai spēku atcelt tiešsaistes sesijas ar dzīves treneri. Un viņai paveicās arī: beidzot viņai piedāvāja to terapijas vietu, uz kuru viņa bija gaidījusi. Kopš tā laika viņa ir pārvarējusi savu depresijas periodu.
https://www.br.de/nachrichten/wissen/tox...ht,VMKlxZ5]]> <![CDATA[AS "LAU Infra Grupa"]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1009 Sat, 13 Jun 2026 17:10:34 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1009 AS "LAU Infra Grupa" ir jauns un stratēģiski nozīmīgs nosaukums uzņēmumam, kuru lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gadiem ilgi pazina kā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU).
Uzņēmums šobrīd piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas, transformējoties no parasta ceļu uzturētāja par modernu, vertikāli integrētu infrastruktūras grupu un sperot nepieredzētu soli Latvijas kapitāltirgū.
🚀 Karstākā aktualitāte: Debija biržā (IPO)
Šobrīd (no 2026. gada 10. līdz 19. jūnijam) norisinās "LAU Infra Grupa" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). Tas ir vēsturiski nozīmīgs notikums, jo šī ir pirmā valsts kapitālsabiedrība kopš 90. gadiem, kas iziet biržā ("Nasdaq Riga").
  • Akcijas cena: 1,57 EUR par akciju.
  • Pieejamība: Par līdzīpašnieku var kļūt jebkurš Baltijas valstu iedzīvotājs, iesniedzot rīkojumu savā internetbankā.
  • Valsts kontrole: Valsts saglabās kontrolpaketi vismaz 75,01% apmērā, publiskajā apgrozībā nododot līdz 24,99% akciju.
  • Dividendes: Uzņēmuma vadība sola konservatīviem investoriem pievilcīgu dividenžu ienesīgumu – ap 7% gadā, plānojot dividendēs izmaksāt pat 90% no peļņas.
💼 Ar ko uzņēmums nodarbojas?
"LAU Infra Grupa" vairs nav tikai bedrīšu lāpītāji un sniega tīrītāji. Viņu darbības modelis šobrīd balstās uz četriem pīlāriem:
  1. Autoceļu uzturēšana un būvniecība: Rūpes par vairāk nekā 20 000 km valsts un pašvaldību ceļu tīklu.
  2. Minerālmateriālu ieguve: Uzņēmumam pieder vairāk nekā 32 pašu atradnes (piemēram, grants, smilts, dolomīta šķembas), nodrošinot pilnu ciklu no izejvielas līdz gatavam ceļam.
  3. Militārā un drošības infrastruktūra: Uzņēmums aktīvi iesaistās valsts austrumu robežas izbūvē, militārās mobilitātes un citos valsts aizsardzībai kritiskos inženierprojektos.
  4. Pakalpojumi brīvajā tirgū: Kopš 2023. gada uzņēmums pilnībā darbojas konkurences apstākļos un nesaņem valsts dotācijas – ieņēmumi tiek gūti no komerclīgumiem.
📊 Finanšu rādītāji (2025. gads)
Uzņēmums ir stabili pelnošs un šobrīd ir ierindojies starp TOP 5 lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma.
Rādītājs
Apjoms (2025. gads)Apgrozījums
97,1 milj. €
EBITDA (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas)
13,9 milj. € (rentabilitāte 14,4%)
Neto peļņa
~7,4 milj. €
Komanda
1000+ profesionāļu visā Latvijā
Citāts:Nākotnes ambīcijas: IPO piesaistīto kapitālu (līdz pat 8 miljoniem eiro) plānots ieguldīt tālākā digitalizācijā (efektīvākai ceļu pārvaldībai), tehnikas modernizācijā un biznesa mērogošanā ārpus Latvijas – Baltijas valstīs un Skandināvijā.

(informāciju sagatavojis gemini ai)]]> AS "LAU Infra Grupa" ir jauns un stratēģiski nozīmīgs nosaukums uzņēmumam, kuru lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gadiem ilgi pazina kā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU).
Uzņēmums šobrīd piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas, transformējoties no parasta ceļu uzturētāja par modernu, vertikāli integrētu infrastruktūras grupu un sperot nepieredzētu soli Latvijas kapitāltirgū.
🚀 Karstākā aktualitāte: Debija biržā (IPO)
Šobrīd (no 2026. gada 10. līdz 19. jūnijam) norisinās "LAU Infra Grupa" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). Tas ir vēsturiski nozīmīgs notikums, jo šī ir pirmā valsts kapitālsabiedrība kopš 90. gadiem, kas iziet biržā ("Nasdaq Riga").
  • Akcijas cena: 1,57 EUR par akciju.
  • Pieejamība: Par līdzīpašnieku var kļūt jebkurš Baltijas valstu iedzīvotājs, iesniedzot rīkojumu savā internetbankā.
  • Valsts kontrole: Valsts saglabās kontrolpaketi vismaz 75,01% apmērā, publiskajā apgrozībā nododot līdz 24,99% akciju.
  • Dividendes: Uzņēmuma vadība sola konservatīviem investoriem pievilcīgu dividenžu ienesīgumu – ap 7% gadā, plānojot dividendēs izmaksāt pat 90% no peļņas.
💼 Ar ko uzņēmums nodarbojas?
"LAU Infra Grupa" vairs nav tikai bedrīšu lāpītāji un sniega tīrītāji. Viņu darbības modelis šobrīd balstās uz četriem pīlāriem:
  1. Autoceļu uzturēšana un būvniecība: Rūpes par vairāk nekā 20 000 km valsts un pašvaldību ceļu tīklu.
  2. Minerālmateriālu ieguve: Uzņēmumam pieder vairāk nekā 32 pašu atradnes (piemēram, grants, smilts, dolomīta šķembas), nodrošinot pilnu ciklu no izejvielas līdz gatavam ceļam.
  3. Militārā un drošības infrastruktūra: Uzņēmums aktīvi iesaistās valsts austrumu robežas izbūvē, militārās mobilitātes un citos valsts aizsardzībai kritiskos inženierprojektos.
  4. Pakalpojumi brīvajā tirgū: Kopš 2023. gada uzņēmums pilnībā darbojas konkurences apstākļos un nesaņem valsts dotācijas – ieņēmumi tiek gūti no komerclīgumiem.
📊 Finanšu rādītāji (2025. gads)
Uzņēmums ir stabili pelnošs un šobrīd ir ierindojies starp TOP 5 lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma.
Rādītājs
Apjoms (2025. gads)Apgrozījums
97,1 milj. €
EBITDA (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas)
13,9 milj. € (rentabilitāte 14,4%)
Neto peļņa
~7,4 milj. €
Komanda
1000+ profesionāļu visā Latvijā
Citāts:Nākotnes ambīcijas: IPO piesaistīto kapitālu (līdz pat 8 miljoniem eiro) plānots ieguldīt tālākā digitalizācijā (efektīvākai ceļu pārvaldībai), tehnikas modernizācijā un biznesa mērogošanā ārpus Latvijas – Baltijas valstīs un Skandināvijā.

(informāciju sagatavojis gemini ai)]]> <![CDATA[Hmzs ..]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1002 Tue, 02 Jun 2026 13:35:10 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1002 ChatGPT to nezin, viņš vaino telefonu un diezin vēl ko tur, bet pareizā atbilde ir ka ir nakts!   Smile]]> ChatGPT to nezin, viņš vaino telefonu un diezin vēl ko tur, bet pareizā atbilde ir ka ir nakts!   Smile]]> <![CDATA[skaitliskā plūsmu mehānika CFD]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=971 Fri, 20 Mar 2026 15:10:53 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=971 Computational Fluid Dynamics
(CFD) latviski ir skaitliskā hidrodinamika vai skaitliskā plūsmu mehānika. Tā ir nozare, kas izmanto datorus, matemātiskos modeļus un skaitliskās metodes, lai analizētu un simulētu šķidrumu un gāzu plūsmas, siltumapmaiņu un saistītos procesus, ko bieži dēvē vienkārši par CFD. 
Galvenie aspekti:
  • Pielietojums: Izmanto inženierijā, lai modelētu aerodinamiku (lidmašīnas, auto), siltumapmaiņu, reaktoru darbību un dabas procesus.
  • Metode: Sadala sarežģītas ģeometrijas mazos elementos (tīkls), lai aprēķinātu plūsmas parametrus (ātrumu, spiedienu, temperatūru) katrā punktā.
  • Nozīme: Ļauj veikt virtuālus eksperimentus, ietaupot laiku un līdzekļus salīdzinājumā ar fizisko testēšanu.

Skaitliskā plūsmu mehānika jeb CFD (Computational Fluid Dynamics) ir disciplīna, kas apvieno fiziku, matemātiku un datorzinātnes, lai simulētu gāzu un šķidrumu kustību. Ja vēlaties to uztvert tēlaini – tas ir "digitālais vēja tunelis".
Šis ir stāsts par to, kā mēs pārgājām no papīra un zīmuļa pie superdatoriem, kas spēj aprēķināt katru virpuli ap lidmašīnas spārnu.
1. Pamati: Gigantu pleci
Viss sākās ar matemātiku, kad datori vēl pat nebija sapnis. CFD "mugurkauls" ir Navjē-Stoksa vienādojumi, kas apraksta viskozu šķidrumu kustību.
  • Klods Luijs Navjē (1822) un Džordžs Gabriels Stokss (1845): Viņi neatkarīgi viens no otra atvasināja pamatvienādojumus. Problēma? Šie vienādojumi ir tik sarežģīti (nelineāri parciālie diferenciālvienādojumi), ka lielākajā daļā gadījumu tos nav iespējams atrisināt analītiski (ar precīzu formulu).
    ρ(∂t∂u+u⋅∇u)=−∇p+μ∇2u+f
  • Ludvigs Prantls (20. gs. sākums): Ieviesa robežslāņa teoriju. Viņš saprata, ka šķidruma berze ir svarīga tikai plānā slānī pie virsmas, kas milzīgi vienkāršoja aprēķinus un pavēra ceļu pirmajām praktiskajām simulācijām aerodinamikā.
2. Pirmsdatoru ēra: Cilvēki-skaitļotāji
Pirms mikroshēmām "datori" bija cilvēki (bieži sievietes), kas veica tūkstošiem aritmētisku darbību ar rokām.
  • Lūiss Frajs Ričardsons (1922): Viņš pirmais mēģināja skaitliski prognozēt laikapstākļus. Viņa vīzija bija "laikapstākļu fabrika" – milzīga zāle ar tūkstošiem cilvēku, kas sinhroni rēķina vienādojumu fragmentus. Viņa pirmais mēģinājums cieta neveiksmi (nestabilitātes dēļ), taču viņš pierādīja, ka ideja ir dzīvotspējīga.
3. Digitālā revolūcija (1950.–1970. gadi)
Īstā CFD dzimšana notika ASV Losalamosas Nacionālajā laboratorijā (LANL) aukstā kara laikā.
Galvenie pētnieki un metodes:
Pētnieks
Ieguldījums / Teorija
Kāpēc tas ir svarīgi?
Frānsiss Herlovs (Francis Harlow)
Particle-in-Cell (PIC) un MAC metodes.
Uzskata par mūsdienu CFD tēvu. Viņš pirmais izmantoja datorus, lai vizualizētu plūsmas.
Braiens Spoldings (Brian Spalding)
SIMPLE algoritms.
Standarts spiediena un ātruma saistīšanai simulācijās.
Suhass Patankars (Suhas Patankar)
Galīgo tilpumu metode (FVM).
Šī metode ir pamatā gandrīz visām mūsdienu komerciālajām CFD programmām (Ansys, OpenFOAM).
4. Galvenās teorētiskās pieejas
Lai dators saprastu šķidrumu, telpa ir jāsadala mazos gabaliņos (tīklā). Šeit parādās trīs galvenās metodes:
  1. Galīgo starpību metode (FDM): Vecākā metode, balstīta uz diferenciālvienādojumu aizstāšanu ar algebriskām starpībām.
  2. Galīgo elementu metode (FEM): Populāra strukturālajā analīzē, bet tiek izmantota arī CFD, īpaši sarežģītas ģeometrijas gadījumos.
  3. Galīgo tilpumu metode (FVM): CFD "zelta standarts". Tā nodrošina masas un enerģijas saglabāšanos katrā mazajā šūnā, kas ir kritiski svarīgi precizitātei.
Kāpēc tas vēl joprojām ir grūti?
Lielākais izaicinājums ir turbulence. Tā ir haotiska, daudz mērogu kustība.
  • Osborns Reinoldss: Ieviesa Reinoldsa skaitli (Re), kas nosaka, vai plūsma būs mierīga (lamināra) vai mežonīga (turbulenta).
  • Andrejs Kolmogorovs: Izstrādāja turbulences enerģijas kaskādes teoriju, kas izskaidro, kā enerģija no lieliem virpuļiem pāriet uz maziem.
Šodien mēs izmantojam RANS (vidējo rādītāju aprēķins), LES (lielu virpuļu simulācija) vai pat DNS (tiešā simulācija, kas prasa milzu jaudu), lai mēģinātu šo haosu savaldīt.]]> Computational Fluid Dynamics
(CFD) latviski ir skaitliskā hidrodinamika vai skaitliskā plūsmu mehānika. Tā ir nozare, kas izmanto datorus, matemātiskos modeļus un skaitliskās metodes, lai analizētu un simulētu šķidrumu un gāzu plūsmas, siltumapmaiņu un saistītos procesus, ko bieži dēvē vienkārši par CFD. 
Galvenie aspekti:
  • Pielietojums: Izmanto inženierijā, lai modelētu aerodinamiku (lidmašīnas, auto), siltumapmaiņu, reaktoru darbību un dabas procesus.
  • Metode: Sadala sarežģītas ģeometrijas mazos elementos (tīkls), lai aprēķinātu plūsmas parametrus (ātrumu, spiedienu, temperatūru) katrā punktā.
  • Nozīme: Ļauj veikt virtuālus eksperimentus, ietaupot laiku un līdzekļus salīdzinājumā ar fizisko testēšanu.

Skaitliskā plūsmu mehānika jeb CFD (Computational Fluid Dynamics) ir disciplīna, kas apvieno fiziku, matemātiku un datorzinātnes, lai simulētu gāzu un šķidrumu kustību. Ja vēlaties to uztvert tēlaini – tas ir "digitālais vēja tunelis".
Šis ir stāsts par to, kā mēs pārgājām no papīra un zīmuļa pie superdatoriem, kas spēj aprēķināt katru virpuli ap lidmašīnas spārnu.
1. Pamati: Gigantu pleci
Viss sākās ar matemātiku, kad datori vēl pat nebija sapnis. CFD "mugurkauls" ir Navjē-Stoksa vienādojumi, kas apraksta viskozu šķidrumu kustību.
  • Klods Luijs Navjē (1822) un Džordžs Gabriels Stokss (1845): Viņi neatkarīgi viens no otra atvasināja pamatvienādojumus. Problēma? Šie vienādojumi ir tik sarežģīti (nelineāri parciālie diferenciālvienādojumi), ka lielākajā daļā gadījumu tos nav iespējams atrisināt analītiski (ar precīzu formulu).
    ρ(∂t∂u+u⋅∇u)=−∇p+μ∇2u+f
  • Ludvigs Prantls (20. gs. sākums): Ieviesa robežslāņa teoriju. Viņš saprata, ka šķidruma berze ir svarīga tikai plānā slānī pie virsmas, kas milzīgi vienkāršoja aprēķinus un pavēra ceļu pirmajām praktiskajām simulācijām aerodinamikā.
2. Pirmsdatoru ēra: Cilvēki-skaitļotāji
Pirms mikroshēmām "datori" bija cilvēki (bieži sievietes), kas veica tūkstošiem aritmētisku darbību ar rokām.
  • Lūiss Frajs Ričardsons (1922): Viņš pirmais mēģināja skaitliski prognozēt laikapstākļus. Viņa vīzija bija "laikapstākļu fabrika" – milzīga zāle ar tūkstošiem cilvēku, kas sinhroni rēķina vienādojumu fragmentus. Viņa pirmais mēģinājums cieta neveiksmi (nestabilitātes dēļ), taču viņš pierādīja, ka ideja ir dzīvotspējīga.
3. Digitālā revolūcija (1950.–1970. gadi)
Īstā CFD dzimšana notika ASV Losalamosas Nacionālajā laboratorijā (LANL) aukstā kara laikā.
Galvenie pētnieki un metodes:
Pētnieks
Ieguldījums / Teorija
Kāpēc tas ir svarīgi?
Frānsiss Herlovs (Francis Harlow)
Particle-in-Cell (PIC) un MAC metodes.
Uzskata par mūsdienu CFD tēvu. Viņš pirmais izmantoja datorus, lai vizualizētu plūsmas.
Braiens Spoldings (Brian Spalding)
SIMPLE algoritms.
Standarts spiediena un ātruma saistīšanai simulācijās.
Suhass Patankars (Suhas Patankar)
Galīgo tilpumu metode (FVM).
Šī metode ir pamatā gandrīz visām mūsdienu komerciālajām CFD programmām (Ansys, OpenFOAM).
4. Galvenās teorētiskās pieejas
Lai dators saprastu šķidrumu, telpa ir jāsadala mazos gabaliņos (tīklā). Šeit parādās trīs galvenās metodes:
  1. Galīgo starpību metode (FDM): Vecākā metode, balstīta uz diferenciālvienādojumu aizstāšanu ar algebriskām starpībām.
  2. Galīgo elementu metode (FEM): Populāra strukturālajā analīzē, bet tiek izmantota arī CFD, īpaši sarežģītas ģeometrijas gadījumos.
  3. Galīgo tilpumu metode (FVM): CFD "zelta standarts". Tā nodrošina masas un enerģijas saglabāšanos katrā mazajā šūnā, kas ir kritiski svarīgi precizitātei.
Kāpēc tas vēl joprojām ir grūti?
Lielākais izaicinājums ir turbulence. Tā ir haotiska, daudz mērogu kustība.
  • Osborns Reinoldss: Ieviesa Reinoldsa skaitli (Re), kas nosaka, vai plūsma būs mierīga (lamināra) vai mežonīga (turbulenta).
  • Andrejs Kolmogorovs: Izstrādāja turbulences enerģijas kaskādes teoriju, kas izskaidro, kā enerģija no lieliem virpuļiem pāriet uz maziem.
Šodien mēs izmantojam RANS (vidējo rādītāju aprēķins), LES (lielu virpuļu simulācija) vai pat DNS (tiešā simulācija, kas prasa milzu jaudu), lai mēģinātu šo haosu savaldīt.]]> <![CDATA[Audio straumēšanas platforma]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=940 Fri, 23 Jan 2026 13:47:58 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=940
Citāts:Klausies bez ierobežojumiem. Izmēģini Premium Individual 1 mēnesi par 0 €.
Pēc tam tikai 11,99 €\ mēnesī. Atcel jebkurā brīdī.

**Spotify.com** ir oficiālā tīmekļa adrese populārai audio straumēšanas platformai **Spotify** — vietnei, kurā tu vari klausīties mūziku, podkāstus, audiogrāmatas un citus audio materiālus internetā. Tā darbojas gan mājaslapā, gan caur aplikācijām dažādām ierīcēm (telefonos, datoros, viedierīcēs u.c.). ([Vikipēdija][1])
### 📌 Kas ir Spotify?
* Spotify ir **zviedru uzņēmums**, kas dibināts 2006. gadā un savu straumēšanas pakalpojumu sāka 2008. gadā. ([Vikipēdija][1])
* Tas piedāvā piekļuvi **miljoniem dziesmu, podkāstu un audiogrāmatu** no dažādiem ierakstu uzņēmumiem un neatkarīgiem autoriem. ([Spotify][2])
* Platforma darbojas **visā pasaulē** (vairāk nekā 180 tirgos) un ir viena no vispopulārākajām audio straumēšanas vietnēm. ([Spotify][2])
### 🎧 Kā tas strādā
Spotify izmanto **straumēšanu** — audio faili netiek saglabāti tavā ierīcē, bet tiek atskaņoti tiešsaistē, kad tu tos izvēlies. Ir divi galvenie kontu veidi:
* **Bezmaksas (Free)** — ar reklāmām un ierobežotām funkcijām. ([Vikipēdija][1])
* **Premium (abonēšanas maksas)** — bez reklāmām, ar augstāku skaņas kvalitāti, iespēju lejupielādēt mūziku un klausīties bez interneta. ([Vikipēdija][1])
Spotify piedāvā arī dažādus abonēšanas plānus — individuāls, ģimenes, students un citi. ([Business Model Canvas Templates][3])
### 🔍 Galvenās funkcijas
* **Mūzikas un podkāstu meklēšana** pēc nosaukuma, izpildītāja vai žanra. ([Vikipēdija][1])
* **Playlists** jeb atskaņošanas saraksti — vari veidot savus vai sekot citu veidotiem. ([Vikipēdija][1])
* **Personalizēti ieteikumi** — algoritmi iesaka dziesmas, kas, iespējams, tev patiks, balstoties uz tavu klausīšanās vēsturi. ([Spotify][4])
* **Sociālās funkcijas** — dalīšanās ar mūziku, “Notikumu pieprasījumi” un reāllaika klausīšanās aktivitātes kopā ar draugiem (ja tās ir pieejamas). ([The Times of India][5])
### 📊 Spotify “Wrapped” un citi notikumi
Spotify katru gadu piedāvā **Spotify Wrapped** — personalizētu kopsavilkumu par to, ko tu klausījies gads garumā, ko daudzi dalās sociālajos tīklos. ([AP News][6])
### 🔒 Privātums un noteikumi
Lietojot Spotify.com, tu piekrīti **lietotāja noteikumiem**, tajos ir aprakstīts, kā tiek izmantoti dati un kādas ir prasības — piemēram, minimālais vecums un lietošanas nosacījumi. ([Spotify][7])
Ja vēlies, varu arī paskaidrot **kā izmantot Spotify.com praktiski** (pierakstīšanās, mūzikas atskaņošana, playlist veidošana u.tml.).
[1]: https://en.wikipedia.org/wiki/Spotify?ut...hatgpt.com "Spotify"
[2]: https://newsroom.spotify.com/company-inf...hatgpt.com "Spotify — About Spotify"
[3]: https://canvasbusinessmodel.com/blogs/ho...hatgpt.com "How Does Spotify Company Work? – CanvasBusinessModel.com"
[4]: https://www.spotify.com/lv-lv/safetyandp...hatgpt.com "Drošības un privātuma centrs"
[5]: https://timesofindia.indiatimes.com/tech...hatgpt.com "Spotify Adds 'Listening Activity' and 'Request to Jam' features: Here's how they work"
[6]: https://apnews.com/article/e247a2eabaa76...hatgpt.com "Spotify Wrapped is finally here. How can you see your 2024 recap?"
[7]: https://www.spotify.com/lv-lv/legal/end-...hatgpt.com "Lietošanas noteikumi - Spotify"]]>
Citāts:Klausies bez ierobežojumiem. Izmēģini Premium Individual 1 mēnesi par 0 €.
Pēc tam tikai 11,99 €\ mēnesī. Atcel jebkurā brīdī.

**Spotify.com** ir oficiālā tīmekļa adrese populārai audio straumēšanas platformai **Spotify** — vietnei, kurā tu vari klausīties mūziku, podkāstus, audiogrāmatas un citus audio materiālus internetā. Tā darbojas gan mājaslapā, gan caur aplikācijām dažādām ierīcēm (telefonos, datoros, viedierīcēs u.c.). ([Vikipēdija][1])
### 📌 Kas ir Spotify?
* Spotify ir **zviedru uzņēmums**, kas dibināts 2006. gadā un savu straumēšanas pakalpojumu sāka 2008. gadā. ([Vikipēdija][1])
* Tas piedāvā piekļuvi **miljoniem dziesmu, podkāstu un audiogrāmatu** no dažādiem ierakstu uzņēmumiem un neatkarīgiem autoriem. ([Spotify][2])
* Platforma darbojas **visā pasaulē** (vairāk nekā 180 tirgos) un ir viena no vispopulārākajām audio straumēšanas vietnēm. ([Spotify][2])
### 🎧 Kā tas strādā
Spotify izmanto **straumēšanu** — audio faili netiek saglabāti tavā ierīcē, bet tiek atskaņoti tiešsaistē, kad tu tos izvēlies. Ir divi galvenie kontu veidi:
* **Bezmaksas (Free)** — ar reklāmām un ierobežotām funkcijām. ([Vikipēdija][1])
* **Premium (abonēšanas maksas)** — bez reklāmām, ar augstāku skaņas kvalitāti, iespēju lejupielādēt mūziku un klausīties bez interneta. ([Vikipēdija][1])
Spotify piedāvā arī dažādus abonēšanas plānus — individuāls, ģimenes, students un citi. ([Business Model Canvas Templates][3])
### 🔍 Galvenās funkcijas
* **Mūzikas un podkāstu meklēšana** pēc nosaukuma, izpildītāja vai žanra. ([Vikipēdija][1])
* **Playlists** jeb atskaņošanas saraksti — vari veidot savus vai sekot citu veidotiem. ([Vikipēdija][1])
* **Personalizēti ieteikumi** — algoritmi iesaka dziesmas, kas, iespējams, tev patiks, balstoties uz tavu klausīšanās vēsturi. ([Spotify][4])
* **Sociālās funkcijas** — dalīšanās ar mūziku, “Notikumu pieprasījumi” un reāllaika klausīšanās aktivitātes kopā ar draugiem (ja tās ir pieejamas). ([The Times of India][5])
### 📊 Spotify “Wrapped” un citi notikumi
Spotify katru gadu piedāvā **Spotify Wrapped** — personalizētu kopsavilkumu par to, ko tu klausījies gads garumā, ko daudzi dalās sociālajos tīklos. ([AP News][6])
### 🔒 Privātums un noteikumi
Lietojot Spotify.com, tu piekrīti **lietotāja noteikumiem**, tajos ir aprakstīts, kā tiek izmantoti dati un kādas ir prasības — piemēram, minimālais vecums un lietošanas nosacījumi. ([Spotify][7])
Ja vēlies, varu arī paskaidrot **kā izmantot Spotify.com praktiski** (pierakstīšanās, mūzikas atskaņošana, playlist veidošana u.tml.).
[1]: https://en.wikipedia.org/wiki/Spotify?ut...hatgpt.com "Spotify"
[2]: https://newsroom.spotify.com/company-inf...hatgpt.com "Spotify — About Spotify"
[3]: https://canvasbusinessmodel.com/blogs/ho...hatgpt.com "How Does Spotify Company Work? – CanvasBusinessModel.com"
[4]: https://www.spotify.com/lv-lv/safetyandp...hatgpt.com "Drošības un privātuma centrs"
[5]: https://timesofindia.indiatimes.com/tech...hatgpt.com "Spotify Adds 'Listening Activity' and 'Request to Jam' features: Here's how they work"
[6]: https://apnews.com/article/e247a2eabaa76...hatgpt.com "Spotify Wrapped is finally here. How can you see your 2024 recap?"
[7]: https://www.spotify.com/lv-lv/legal/end-...hatgpt.com "Lietošanas noteikumi - Spotify"]]> <![CDATA[Autortiesību “pirātu” filosofija Eiropā]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=875 Sun, 31 Aug 2025 18:29:03 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=875 Galvenās iezīmes:
  1. Informācijas brīvība
    – Ideja, ka zināšanām un kultūrai jābūt pieejamai pēc iespējas plašākai sabiedrībai.
    – Pirātu filozofija bieži uzskata, ka informācijas ierobežošana kalpo vairāk korporatīvām interesēm, nevis sabiedrības attīstībai.
  2. Kultūras koplietošana
    – Uzskats, ka mūzika, filmas, literatūra un programmatūra pieder “kopīgajam mantojumam”, un to dalīšanās veicina kultūras attīstību.
    – Pirātiskās kustības bieži atsaucas uz to, ka māksliniekiem ir labāki ienākumu modeļi nekā tikai autortiesību monopols (piem., koncerti, ziedojumi, platformas kā Bandcamp).
  3. Pretestība komercializētai kontrolei
    – Pirāti iebilst pret lielo izdevniecību un satura industriju praksi uzturēt ilgstošus monopola termiņus.
    – Viņi norāda, ka autortiesību termiņu nepārtrauktā pagarināšana (bieži līdz 70 gadiem pēc autora nāves) neatspoguļo sākotnējo mērķi – atbalstīt radošo darbu.
  4. Digitālā brīvība un privātums
    – Failu koplietošana bieži tiek aizstāvēta arī kā tehnoloģiska un sociāla inovācija.
    – Liela nozīme ir arī pretestībai uzraudzībai (piem., cīņa pret ES mēģinājumiem ieviest masveida filtrus vai upload filters).
  5. Politiskā institucionalizācija
    – No šīs filozofijas izauga “Pirātu partijas” (Piratpartiet Zviedrijā 2006. gadā, vēlāk Vācijā, Čehijā u.c.).
    – Šīs partijas aizstāv digitālās tiesības, atvērtos datus, caurskatāmību un demokrātijas modernizāciju.
  6. Ētiskais aspekts
    – Pirāti bieži norāda uz pretrunu: kamēr bagātās kompānijas gūst peļņu no radošajiem darbiem, patiesie autori saņem tikai nelielu daļu.
    – Tiek uzsvērta ideja, ka piekļuve izglītībai, zinātnei un kultūrai nav tikai tirgus jautājums, bet sabiedrisks labums.
Rezumējot
Eiropas “autortiesību pirātu” filosofija ir sava veida digitālās demokrātijas ideoloģija, kas kritizē autortiesību pārmērīgo komercializāciju un aizstāv brīvu piekļuvi zināšanām un kultūrai. Tā apvieno ideālistisku uzskatu par atvērtu sabiedrību ar praktisku reakciju uz digitālās ēras realitāti.]]> Galvenās iezīmes:
  1. Informācijas brīvība
    – Ideja, ka zināšanām un kultūrai jābūt pieejamai pēc iespējas plašākai sabiedrībai.
    – Pirātu filozofija bieži uzskata, ka informācijas ierobežošana kalpo vairāk korporatīvām interesēm, nevis sabiedrības attīstībai.
  2. Kultūras koplietošana
    – Uzskats, ka mūzika, filmas, literatūra un programmatūra pieder “kopīgajam mantojumam”, un to dalīšanās veicina kultūras attīstību.
    – Pirātiskās kustības bieži atsaucas uz to, ka māksliniekiem ir labāki ienākumu modeļi nekā tikai autortiesību monopols (piem., koncerti, ziedojumi, platformas kā Bandcamp).
  3. Pretestība komercializētai kontrolei
    – Pirāti iebilst pret lielo izdevniecību un satura industriju praksi uzturēt ilgstošus monopola termiņus.
    – Viņi norāda, ka autortiesību termiņu nepārtrauktā pagarināšana (bieži līdz 70 gadiem pēc autora nāves) neatspoguļo sākotnējo mērķi – atbalstīt radošo darbu.
  4. Digitālā brīvība un privātums
    – Failu koplietošana bieži tiek aizstāvēta arī kā tehnoloģiska un sociāla inovācija.
    – Liela nozīme ir arī pretestībai uzraudzībai (piem., cīņa pret ES mēģinājumiem ieviest masveida filtrus vai upload filters).
  5. Politiskā institucionalizācija
    – No šīs filozofijas izauga “Pirātu partijas” (Piratpartiet Zviedrijā 2006. gadā, vēlāk Vācijā, Čehijā u.c.).
    – Šīs partijas aizstāv digitālās tiesības, atvērtos datus, caurskatāmību un demokrātijas modernizāciju.
  6. Ētiskais aspekts
    – Pirāti bieži norāda uz pretrunu: kamēr bagātās kompānijas gūst peļņu no radošajiem darbiem, patiesie autori saņem tikai nelielu daļu.
    – Tiek uzsvērta ideja, ka piekļuve izglītībai, zinātnei un kultūrai nav tikai tirgus jautājums, bet sabiedrisks labums.
Rezumējot
Eiropas “autortiesību pirātu” filosofija ir sava veida digitālās demokrātijas ideoloģija, kas kritizē autortiesību pārmērīgo komercializāciju un aizstāv brīvu piekļuvi zināšanām un kultūrai. Tā apvieno ideālistisku uzskatu par atvērtu sabiedrību ar praktisku reakciju uz digitālās ēras realitāti.]]> <![CDATA[Mūsdienu populārā zinātne]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=866 Sun, 24 Aug 2025 18:28:41 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=866 Populārā zinātne ir žanrs, kas cenšas padarīt sarežģītus zinātnes jēdzienus pieejamus plašākiem masu lasītājiem. Tas nav vienkārši zinātniskās informācijas tulkošana, bet gan stāstīšana, izmantojot saistošus stāstus, personības, metaforas un vienkāršotu valodu, lai rosinātu interesi un izpratni.
Attīstība un vēsture:
Sākotne: Populārās zinātnes radzes var atrast jau 18. un 19. gadsimta enciklopēdiju un populāru zinātnes žurnālu (piemēram, "Scientific American") veidošanās laikā.
Zelta laikmets: 20. gadsimts, īpaši pēc Otrā pasaules kara, bija populārās zinātnes "zelta laikmets", ar autoritātēm kā Carl Sagan, Isaac Asimov un Rachel Carson, kas ietekmēja visu paaudžu zināšanu un interesi par zinātni.
Mūsdienas: Mūsdienu populārā zinātne ir ļoti atšķirīga, pateicoties internetam, sociālajiem medijiem un jaunu žanru veidošanās.
Mūsdienu populārās zinātnes raksturojums:
Dažādi formāti: Populārā zinātne ietver grāmatas, žurnāli, dokumentālās filmas, raidījumi, podkasti, blogi, sociālo mediju saturs un interaktīvas digitālās platformas.
Temati: Pētījumu spektrs ir plašs:
Astronomsija un kosmoloģija: Melnais caurums, tumšā viela, ekstrasolārās planētas.
Bioloģija un medicīna: Ģenētika, imūnoloģija, smadzeņu pētījumi, mikrobu pasaules izpētē.
Fizika: Kvantmehānika, relaitivtāte, enerģija.
Zinātnes stāsts: Zinātnes atklājumu, tehnoloģiju un to ietekmes uz sabiedrību vēsture.
Vides zinātne un klimata pārmaiņas: Ilgtspēja, atjaunojamie enerģijas avoti.
Stāstīšanas metodes:
Personalizācija: Autorpersonība, zinātnieku personīgās atmiņas un stāsti.
Metaforas un salīdzinājumi: Skaidrs un saprotams skaidrojums sarežģītiem jēdzieniem.
Vizualizācijas: Attēli, diagrammas, animācijas, kas palīdz izprast abstrakcijas.
Pielietojums: Parāda, kā zinātne skar ikdienas dzīvi.
Platformas:
Grāmatas: Parādās gan plašus jautājumu arovostus, gan specializētus tematus.
Žurnāli: "National Geographic," "Smithsonian Magazine," "New Scientist."
Podkasti: "Radiolab," "Science Friday," "The Infinite Monkey Cage."
Sociālie tīkli: Youtube kanāli, Instagram, TikTok.
Ieguves un izaicinājumi:
Ieguves:
Informatīvs: Palielina zinātnes izpratni un popularizē.
Izglītības resurss: Piedāvā alternatīvu tradicionālajiem izglītības formātiem.
Inspirācija: Veicina interesi par STEM jomām (zinātne, tehnika, inženierija un matemātika).
Sabiedriska diskusija: Iesaista sabiedrību svarīgos zinātnes jautājumos.
Izaicinājumi:
Pārsimplificēšana: Risks zaudēt precizitāti un nobīdīties no faktisko pētījumu rezultātiem.
Sensacionalizācija: Mākslīga interese, kas var radīt viltīgus priekšstatus.
Kvēlsabiedriskais saistījums: Faktu apstrīdēšana, zinātnes neuzticība.
Objektivitātes uzturēšana: Ietekmējoši autori var ietekmēt satura interpretāciju.
Nozīmīgi autori mūsdienās:
Neil deGrasse Tyson: Astrofiziks un komunikators.
Mary Roach: Zinātnes žurnāliste, kas raksta par ķermeņa pētījumiem un eksotika.
Bill Bryson: Humora un zinātnes apvienošana.
Brian Cox: Fiziks un populārās zinātnes komunikators.
Sabine Hossenfelder: Teoretiskā fizika un zinātnes komunikācija sociālajos tīklos.
Secinājums:
Mūsdienu populārā zinātne ir būtiska sabiedrības sastāvdaļa, kas veicina zinātnes izpratni, ieinteresē un veicina diskusijas. Lai gan tā saskaras ar izaicinājumiem, tās potenciāls informēt, iedvesmot un iedrošināt ir liels. Kritiskā domāšana un informācijas pārbaudīšana ir svarīga, lai nodrošinātu precizitāti un izvairītos no kļūdainu priekšstatu izveidošanas.
(veidojusi gemma3.12 Ollama)]]> Populārā zinātne ir žanrs, kas cenšas padarīt sarežģītus zinātnes jēdzienus pieejamus plašākiem masu lasītājiem. Tas nav vienkārši zinātniskās informācijas tulkošana, bet gan stāstīšana, izmantojot saistošus stāstus, personības, metaforas un vienkāršotu valodu, lai rosinātu interesi un izpratni.
Attīstība un vēsture:
Sākotne: Populārās zinātnes radzes var atrast jau 18. un 19. gadsimta enciklopēdiju un populāru zinātnes žurnālu (piemēram, "Scientific American") veidošanās laikā.
Zelta laikmets: 20. gadsimts, īpaši pēc Otrā pasaules kara, bija populārās zinātnes "zelta laikmets", ar autoritātēm kā Carl Sagan, Isaac Asimov un Rachel Carson, kas ietekmēja visu paaudžu zināšanu un interesi par zinātni.
Mūsdienas: Mūsdienu populārā zinātne ir ļoti atšķirīga, pateicoties internetam, sociālajiem medijiem un jaunu žanru veidošanās.
Mūsdienu populārās zinātnes raksturojums:
Dažādi formāti: Populārā zinātne ietver grāmatas, žurnāli, dokumentālās filmas, raidījumi, podkasti, blogi, sociālo mediju saturs un interaktīvas digitālās platformas.
Temati: Pētījumu spektrs ir plašs:
Astronomsija un kosmoloģija: Melnais caurums, tumšā viela, ekstrasolārās planētas.
Bioloģija un medicīna: Ģenētika, imūnoloģija, smadzeņu pētījumi, mikrobu pasaules izpētē.
Fizika: Kvantmehānika, relaitivtāte, enerģija.
Zinātnes stāsts: Zinātnes atklājumu, tehnoloģiju un to ietekmes uz sabiedrību vēsture.
Vides zinātne un klimata pārmaiņas: Ilgtspēja, atjaunojamie enerģijas avoti.
Stāstīšanas metodes:
Personalizācija: Autorpersonība, zinātnieku personīgās atmiņas un stāsti.
Metaforas un salīdzinājumi: Skaidrs un saprotams skaidrojums sarežģītiem jēdzieniem.
Vizualizācijas: Attēli, diagrammas, animācijas, kas palīdz izprast abstrakcijas.
Pielietojums: Parāda, kā zinātne skar ikdienas dzīvi.
Platformas:
Grāmatas: Parādās gan plašus jautājumu arovostus, gan specializētus tematus.
Žurnāli: "National Geographic," "Smithsonian Magazine," "New Scientist."
Podkasti: "Radiolab," "Science Friday," "The Infinite Monkey Cage."
Sociālie tīkli: Youtube kanāli, Instagram, TikTok.
Ieguves un izaicinājumi:
Ieguves:
Informatīvs: Palielina zinātnes izpratni un popularizē.
Izglītības resurss: Piedāvā alternatīvu tradicionālajiem izglītības formātiem.
Inspirācija: Veicina interesi par STEM jomām (zinātne, tehnika, inženierija un matemātika).
Sabiedriska diskusija: Iesaista sabiedrību svarīgos zinātnes jautājumos.
Izaicinājumi:
Pārsimplificēšana: Risks zaudēt precizitāti un nobīdīties no faktisko pētījumu rezultātiem.
Sensacionalizācija: Mākslīga interese, kas var radīt viltīgus priekšstatus.
Kvēlsabiedriskais saistījums: Faktu apstrīdēšana, zinātnes neuzticība.
Objektivitātes uzturēšana: Ietekmējoši autori var ietekmēt satura interpretāciju.
Nozīmīgi autori mūsdienās:
Neil deGrasse Tyson: Astrofiziks un komunikators.
Mary Roach: Zinātnes žurnāliste, kas raksta par ķermeņa pētījumiem un eksotika.
Bill Bryson: Humora un zinātnes apvienošana.
Brian Cox: Fiziks un populārās zinātnes komunikators.
Sabine Hossenfelder: Teoretiskā fizika un zinātnes komunikācija sociālajos tīklos.
Secinājums:
Mūsdienu populārā zinātne ir būtiska sabiedrības sastāvdaļa, kas veicina zinātnes izpratni, ieinteresē un veicina diskusijas. Lai gan tā saskaras ar izaicinājumiem, tās potenciāls informēt, iedvesmot un iedrošināt ir liels. Kritiskā domāšana un informācijas pārbaudīšana ir svarīga, lai nodrošinātu precizitāti un izvairītos no kļūdainu priekšstatu izveidošanas.
(veidojusi gemma3.12 Ollama)]]> <![CDATA[Informācijas avots]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=864 Mon, 18 Aug 2025 20:30:23 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=864
404 Media ir dibināta pieredzējušu žurnālistu komandas, kas iepriekš strādājuši tādos atzītos medijos kā VICE Motherboard. Platformas pamatā ir vēlme izveidot neatkarīgu un ietekmīgu tehnoloģiju žurnālistikas mediju, kas spēj sniegt dziļu, pārdomātu un detalizētu saturu par tēmām, kas ietekmē mūsdienu sabiedrību.
Uzbūve:
  • Redakcija: 404 Media veido četri galvenie žurnālisti ar plašu pieredzi tehnoloģiju žurnālistikā — Jason Koebler, Sam Cole, Joseph Cox un Emanuel Maiberg. Katrs no viņiem specializējas konkrētās jomās, bet kopā veido spēcīgu un daudzpusīgu komandu.
  • Satura formāti: Platforma piedāvā izmeklējošus rakstus, garas reportāžas, analītiskas pārdomas, ekskluzīvas ziņas un blogus. Tās ir gan nopietnas, gan ironiskas publiskās diskusijas, kas nodrošina plašu skatījumu uz tehnoloģiju pasauli.
  • Finansējums: 404 Media darbojas kā neatkarīgs medijs, kas tiek atbalstīts galvenokārt no lasītāju ziedojumiem un abonementiem, tādējādi saglabājot saturu brīvu no komerciālas vai politiskas ietekmes.
Mērķi:
  • Izmeklējoša žurnālistika: Dokumentēt un atklāt jaunākos notikumus un tendences, kas ietekmē tehnoloģiju jomu un sabiedrību kopumā, tostarp hakerus, kiberdrošību un mākslīgo intelektu.
  • Sabiedrības informēšana: Sniedziet lasītājiem aizkulisēs esošu un dziļu informāciju, kas citur nav pieejama vai ir virspusēja.
  • Privātuma un brīvības aizstāvība: Risināt jautājumus, kas saistīti ar interneta privātumu, datu aizsardzību un digitālajām tiesībām.
  • Inovācijas un diskusijas veicināšana: Iesaistīt sabiedrību aktuālo tehnoloģiju diskusijās, kas varētu veicināt pārmaiņas un attīstību.
  • Ilgtspēja: Būt neatkarīgam un daudzveidīgam medijam, kas ilgtspējīgi darbojas, pateicoties ciešai saiknei ar savu auditoriju.
Kopumā 404 Media ir platforma, kas apvieno profesionālu žurnālistiku ar sabiedrības vajadzībām pēc kvalitatīva un uzticama tehnoloģiju jaunumu avota. Tā ir vieta, kur tehnoloģiju pasaules sarežģītība tiek padarīta saprotama un iedvesmojoša. 
https://www.404media.co/]]>
404 Media ir dibināta pieredzējušu žurnālistu komandas, kas iepriekš strādājuši tādos atzītos medijos kā VICE Motherboard. Platformas pamatā ir vēlme izveidot neatkarīgu un ietekmīgu tehnoloģiju žurnālistikas mediju, kas spēj sniegt dziļu, pārdomātu un detalizētu saturu par tēmām, kas ietekmē mūsdienu sabiedrību.
Uzbūve:
  • Redakcija: 404 Media veido četri galvenie žurnālisti ar plašu pieredzi tehnoloģiju žurnālistikā — Jason Koebler, Sam Cole, Joseph Cox un Emanuel Maiberg. Katrs no viņiem specializējas konkrētās jomās, bet kopā veido spēcīgu un daudzpusīgu komandu.
  • Satura formāti: Platforma piedāvā izmeklējošus rakstus, garas reportāžas, analītiskas pārdomas, ekskluzīvas ziņas un blogus. Tās ir gan nopietnas, gan ironiskas publiskās diskusijas, kas nodrošina plašu skatījumu uz tehnoloģiju pasauli.
  • Finansējums: 404 Media darbojas kā neatkarīgs medijs, kas tiek atbalstīts galvenokārt no lasītāju ziedojumiem un abonementiem, tādējādi saglabājot saturu brīvu no komerciālas vai politiskas ietekmes.
Mērķi:
  • Izmeklējoša žurnālistika: Dokumentēt un atklāt jaunākos notikumus un tendences, kas ietekmē tehnoloģiju jomu un sabiedrību kopumā, tostarp hakerus, kiberdrošību un mākslīgo intelektu.
  • Sabiedrības informēšana: Sniedziet lasītājiem aizkulisēs esošu un dziļu informāciju, kas citur nav pieejama vai ir virspusēja.
  • Privātuma un brīvības aizstāvība: Risināt jautājumus, kas saistīti ar interneta privātumu, datu aizsardzību un digitālajām tiesībām.
  • Inovācijas un diskusijas veicināšana: Iesaistīt sabiedrību aktuālo tehnoloģiju diskusijās, kas varētu veicināt pārmaiņas un attīstību.
  • Ilgtspēja: Būt neatkarīgam un daudzveidīgam medijam, kas ilgtspējīgi darbojas, pateicoties ciešai saiknei ar savu auditoriju.
Kopumā 404 Media ir platforma, kas apvieno profesionālu žurnālistiku ar sabiedrības vajadzībām pēc kvalitatīva un uzticama tehnoloģiju jaunumu avota. Tā ir vieta, kur tehnoloģiju pasaules sarežģītība tiek padarīta saprotama un iedvesmojoša. 
https://www.404media.co/]]> <![CDATA[Kāpēc saule apgaismo Zemi, bet neapgaismo kosmosu?]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=860 Fri, 08 Aug 2025 10:17:57 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=860
Šodien, 10:22
Vecāki un bērni
Autori: LSM.lv Bērnu satura redakcija
Saule var apgaismot necaurspīdīgus priekšmetus, bet kosmoss ir tukšums, kam gaisma iet cauri, skaidro Ilgonis Vilks.

Atceries!
Zeme griežas ap savu asi. Mēness riņķo ap Zemi. Zeme kopā ar Mēnesi riņķo ap Sauli. Tāpēc mainās gadalaiki. Kad pret Sauli vairāk ir pavērsta tā Zemes daļa, kurā atrodas Latvija, pie mums ir vasara. Pretējā Zemes pusē ir ziema. 
Ziemu nomaina pavasaris, vasaru nomaina rudens. Zeme ap Sauli apriņķo viena gada laikā. 
Zeme, riņķojot ap Sauli, griežas arī ap savu asi. Katra vieta uz tās nonāk gan gaismā, gan tumsā. Tāpēc mainās diena un nakts. Vienu apgriezienu ap savu asi Zeme veic 24 stundās. Šo laika posmu sauc par diennakti. Diennaktī ir četras daļas: rīts, diena, vakars, nakts. 
Kāpēc Saule apgaismo Zemi, bet neapgaismo kosmosu? 
Atbild Ilgonis Vilks, LU EZTF Astronomijas institūta pētnieks.

Saule var apgaismot necaurspīdīgus priekšmetus, piemēram, tavu roku, māju vai veselu planētu. Bet kosmoss, tas ir tukšums, kam gaisma iet cauri un "neaizķeras". 
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve...u.a609531/]]>
Šodien, 10:22
Vecāki un bērni
Autori: LSM.lv Bērnu satura redakcija
Saule var apgaismot necaurspīdīgus priekšmetus, bet kosmoss ir tukšums, kam gaisma iet cauri, skaidro Ilgonis Vilks.

Atceries!
Zeme griežas ap savu asi. Mēness riņķo ap Zemi. Zeme kopā ar Mēnesi riņķo ap Sauli. Tāpēc mainās gadalaiki. Kad pret Sauli vairāk ir pavērsta tā Zemes daļa, kurā atrodas Latvija, pie mums ir vasara. Pretējā Zemes pusē ir ziema. 
Ziemu nomaina pavasaris, vasaru nomaina rudens. Zeme ap Sauli apriņķo viena gada laikā. 
Zeme, riņķojot ap Sauli, griežas arī ap savu asi. Katra vieta uz tās nonāk gan gaismā, gan tumsā. Tāpēc mainās diena un nakts. Vienu apgriezienu ap savu asi Zeme veic 24 stundās. Šo laika posmu sauc par diennakti. Diennaktī ir četras daļas: rīts, diena, vakars, nakts. 
Kāpēc Saule apgaismo Zemi, bet neapgaismo kosmosu? 
Atbild Ilgonis Vilks, LU EZTF Astronomijas institūta pētnieks.

Saule var apgaismot necaurspīdīgus priekšmetus, piemēram, tavu roku, māju vai veselu planētu. Bet kosmoss, tas ir tukšums, kam gaisma iet cauri un "neaizķeras". 
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve...u.a609531/]]> <![CDATA[Aprobežotības attaisnošana]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=853 Thu, 24 Jul 2025 23:42:28 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=853 Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi: pārskats un strukturēta izpratne
1. Pamatjēdziens
Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi (justifications of bounded rationality) ir teorētiski un praktiski pamatojumi, kādēļ indivīdi vai organizācijas lēmumu pieņemšanā neizmanto pilnīgi racionālu pieeju, bet drīzāk ierobežotu racionālo izvēli, kas pielāgota informācijas, laika un kognitīvo resursu ierobežojumiem.
2. Galvenās teorētiskās pieejas
✅ H. Simon “bounded rationality” koncepts – indivīdi cenšas rīkoties racionāli, bet viņu spēja apstrādāt informāciju un analizēt visas iespējas ir ierobežota, tāpēc viņi izmanto heuristikas un “satisficing” (apmierinošo, nevis optimālo) risinājumu meklēšanu.
✅ Heuristikas un aizspriedumi (Tversky & Kahneman) – cilvēki attaisno aprobežotību ar vienkāršotām īkšķa metodēm, kas bieži strādā, bet reizēm rada sistēmiskas kļūdas.
✅ Ekonomiskās izmaksas (Transaction Cost Economics, Williamson) – pilnīga racionālā optimizācija ir pārāk dārga, tāpēc tiek pieņemti pietiekami labi lēmumi.
✅ Organizatoriskā pieeja – organizācijas struktūra un rutīnas aprobežo individu rīcību, bet vienlaikus samazina lēmumu izmaksas un riskus.
3. Praktiski skaidrojumi aprobežotībai (Justifications)
Skaidrojums
SatursKognitīvā aprobežotība
Smadzeņu informācijas apstrādes un atmiņas ierobežojumi liedz pilnīgu racionālu analīzi.
Laika ierobežojumi
Nav pietiekami daudz laika, lai iegūtu un izvērtētu visu informāciju.
Informācijas asimetrija
Nepilnīga vai nevienlīdzīga informācijas pieejamība liek izmantot aptuvenus risinājumus.
Optimālo risinājumu meklēšanas izmaksas
Meklējot labāko iespējamo risinājumu, izmaksas pārsniedz ieguvumus.
Heuristiku efektivitāte
Vienkāršotas stratēģijas bieži nodrošina labus rezultātus ar mazākiem resursiem.
Normatīvās un kultūras robežas
Sabiedrības normas vai organizācijas politika nosaka, kādi lēmumi ir pieļaujami, aprobežojot alternatīvu kopumu.
4. Filozofiskā un organizatoriskā dimensija
  • Filozofiski – aprobežotība nav tikai vājums, bet pielāgošanās mehānisms, kas ļauj operēt kompleksā pasaulē.
  • Organizatoriski – rutīnas, standartprocedūras un lēmumu deleģēšana kalpo kā adaptīvi rīki aprobežotības pārvarēšanai.
5. Atsauces turpmākai padziļinātai izpētei
  1. Simon, H. A. (1955). A Behavioral Model of Rational Choice. The Quarterly Journal of Economics, 69(1), 99–118. Link
  2. Kahneman, D. (2011). Thinking, Fast and Slow. Farrar, Straus and Giroux. Link
  3. Tversky, A., & Kahneman, D. (1974). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Science, 185(4157), 1124–1131. Link
  4. Williamson, O. E. (1975). Markets and Hierarchies: Analysis and Antitrust Implications. Free Press.
  5. Gigerenzer, G., & Todd, P. M. (1999). Simple Heuristics That Make Us Smart. Oxford University Press. Link
  6. March, J. G., & Simon, H. A. (1958). Organizations. Wiley.
  7. Kahneman, D., Slovic, P., & Tversky, A. (Eds.). (1982). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Cambridge University Press. Link
  8. Simon, H. A. (1997). Administrative Behavior: A Study of Decision-Making Processes in Administrative Organizations (4th ed.). Free Press.
]]> Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi: pārskats un strukturēta izpratne
1. Pamatjēdziens
Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi (justifications of bounded rationality) ir teorētiski un praktiski pamatojumi, kādēļ indivīdi vai organizācijas lēmumu pieņemšanā neizmanto pilnīgi racionālu pieeju, bet drīzāk ierobežotu racionālo izvēli, kas pielāgota informācijas, laika un kognitīvo resursu ierobežojumiem.
2. Galvenās teorētiskās pieejas
✅ H. Simon “bounded rationality” koncepts – indivīdi cenšas rīkoties racionāli, bet viņu spēja apstrādāt informāciju un analizēt visas iespējas ir ierobežota, tāpēc viņi izmanto heuristikas un “satisficing” (apmierinošo, nevis optimālo) risinājumu meklēšanu.
✅ Heuristikas un aizspriedumi (Tversky & Kahneman) – cilvēki attaisno aprobežotību ar vienkāršotām īkšķa metodēm, kas bieži strādā, bet reizēm rada sistēmiskas kļūdas.
✅ Ekonomiskās izmaksas (Transaction Cost Economics, Williamson) – pilnīga racionālā optimizācija ir pārāk dārga, tāpēc tiek pieņemti pietiekami labi lēmumi.
✅ Organizatoriskā pieeja – organizācijas struktūra un rutīnas aprobežo individu rīcību, bet vienlaikus samazina lēmumu izmaksas un riskus.
3. Praktiski skaidrojumi aprobežotībai (Justifications)
Skaidrojums
SatursKognitīvā aprobežotība
Smadzeņu informācijas apstrādes un atmiņas ierobežojumi liedz pilnīgu racionālu analīzi.
Laika ierobežojumi
Nav pietiekami daudz laika, lai iegūtu un izvērtētu visu informāciju.
Informācijas asimetrija
Nepilnīga vai nevienlīdzīga informācijas pieejamība liek izmantot aptuvenus risinājumus.
Optimālo risinājumu meklēšanas izmaksas
Meklējot labāko iespējamo risinājumu, izmaksas pārsniedz ieguvumus.
Heuristiku efektivitāte
Vienkāršotas stratēģijas bieži nodrošina labus rezultātus ar mazākiem resursiem.
Normatīvās un kultūras robežas
Sabiedrības normas vai organizācijas politika nosaka, kādi lēmumi ir pieļaujami, aprobežojot alternatīvu kopumu.
4. Filozofiskā un organizatoriskā dimensija
  • Filozofiski – aprobežotība nav tikai vājums, bet pielāgošanās mehānisms, kas ļauj operēt kompleksā pasaulē.
  • Organizatoriski – rutīnas, standartprocedūras un lēmumu deleģēšana kalpo kā adaptīvi rīki aprobežotības pārvarēšanai.
5. Atsauces turpmākai padziļinātai izpētei
  1. Simon, H. A. (1955). A Behavioral Model of Rational Choice. The Quarterly Journal of Economics, 69(1), 99–118. Link
  2. Kahneman, D. (2011). Thinking, Fast and Slow. Farrar, Straus and Giroux. Link
  3. Tversky, A., & Kahneman, D. (1974). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Science, 185(4157), 1124–1131. Link
  4. Williamson, O. E. (1975). Markets and Hierarchies: Analysis and Antitrust Implications. Free Press.
  5. Gigerenzer, G., & Todd, P. M. (1999). Simple Heuristics That Make Us Smart. Oxford University Press. Link
  6. March, J. G., & Simon, H. A. (1958). Organizations. Wiley.
  7. Kahneman, D., Slovic, P., & Tversky, A. (Eds.). (1982). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Cambridge University Press. Link
  8. Simon, H. A. (1997). Administrative Behavior: A Study of Decision-Making Processes in Administrative Organizations (4th ed.). Free Press.
]]> <![CDATA[Joga]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=828 Fri, 20 Jun 2025 22:26:20 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=828 Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga, kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, bhakti joga, kas ir mīlestības un pielūgsmes joga, karma joga, kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, jņāna joga (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un rādža joga. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga apziņas attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja Pataņdžali, uzrakstot “Jogas sūtras” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par aštanga jogu jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm.
Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses mokšas (atbrīves) jeb samādhi (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību.
Jogas prakse ir aprakstīta “Bhagavadgītā” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās tantrās. Pēc Svami Vivekānandas ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē.
Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "jūgs" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).
https://lv.wikipedia.org/wiki/Joga]]> Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga, kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, bhakti joga, kas ir mīlestības un pielūgsmes joga, karma joga, kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, jņāna joga (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un rādža joga. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga apziņas attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja Pataņdžali, uzrakstot “Jogas sūtras” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par aštanga jogu jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm.
Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses mokšas (atbrīves) jeb samādhi (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību.
Jogas prakse ir aprakstīta “Bhagavadgītā” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās tantrās. Pēc Svami Vivekānandas ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē.
Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "jūgs" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).
https://lv.wikipedia.org/wiki/Joga]]> <![CDATA[Tautas lietišķās mākslas darinājumu Gadatirgus]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=818 Thu, 05 Jun 2025 16:43:21 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=818
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 7. un 8. jūnijā notiks tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas darinājumu Gadatirgus. Šogad Gadatirgus notiks 53. reizi. Tajā savu preci piedāvās vairāk nekā pieci simti Latvijas amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Būs arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tiks izrādīts kalēja amatam.
Tirgus darba laiks no 9:00 -17:00.

http://brivdabasmuzejs.lv/zinas/lielais-...-8-junija/]]>
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 7. un 8. jūnijā notiks tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas darinājumu Gadatirgus. Šogad Gadatirgus notiks 53. reizi. Tajā savu preci piedāvās vairāk nekā pieci simti Latvijas amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju. Būs arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tiks izrādīts kalēja amatam.
Tirgus darba laiks no 9:00 -17:00.

http://brivdabasmuzejs.lv/zinas/lielais-...-8-junija/]]>