• Hūti paziņotā blokāde: Pēc tam, kad pieauga spriedze starp Saūda Arābiju un hūtiem, kaujinieki paziņoja par jūras blokādi pret Saūda Arābijas ostām un kuģiem stratēģiski svarīgajā Bāb el-Mandeba šaurumā.
  
  
• Uzrukumi naftas infrastruktūrai un kuģiem: Hūti pastiprināja raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus Saūda Arābijas naftas objektiem un komerciālajiem kuģiem. Tāpat viņi ieņēma atsevišķus piekrastes punktus un salu pozīcijas, būtiski apdraudot pasaules naftas tranzītu caur Sarkano jūru un Suecas kanālu.
  
  

• Sastāvs (14 valstis): Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija, Pakistāna, Bahreina, Katara, Jordānija, Kuveita, Bangladeša, Džibutija, Somālija, Sudāna, Komoras un Jemenas starptautiski atzītā valdība (kā arī atsevišķos ziņojumos minēta Eritreja).
  
  
• Galvenie spēki: Koalīcijas smagāko jūras kara flotes artilēriju un fregates nodrošina Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija un Pakistāna. Mazākās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis galvenokārt atbild par piekrastes patrulēšanu un izlūkošanu.
  
  
• Pazīstami iztrūkumi: Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un Izraēla koalīcijā neatrodas AAE un Saūda Arābijas reģionālo domstarpību un politisko faktoru dēļ.
  
  

1. Navigācijas brīvības nodrošināšana: Kuģošanas maršrutu aizsardzība Bāb el-Mandeba šaurumā, Sarkanajā jūrā un Adenas līcī, pavadot komerciālos un naftas tankerus.
   
   
2. Ieroču kontrabandas pārtraukšana: Cīņa pret nelegālo Irānas ieroču piegādi hūti kaujiniekiem pa jūras ceļiem no Āfrikas raga (piemēram, caur Eritrejas un Sudānas piekrastēm).
   
   
3. Kooridnēšana ar Rietumvalstīm: Sadarbība ar ASV un Eiropas Savienības flotes misijām reģionā (piemēram, ES misiju Operation Aspides un ASV vadītajiem spēkiem).
   

• Uzsākšana: Operācija tika oficiāli sākta 2024. gada 19. februārī. ES Padome ir vairākkārt pagarinājusi tās mandātu (pēdējoreiz pagarināts līdz 2027. gada februārim).
  
  
• Struktūra un vadība: Operācijas operatīvais centrs atrodas Larisā (Grieķijā), un tās vadībā regulāri rotē ES dalībvalstu jūras spēku virsnieki (piemēram, no Grieķijas un Itālijas).
  
  
• Aizsardzības raksturs (Strikitly Defensive): Atšķirībā no ASV un Lielbritānijas vadītajām triecienoperācijām, Aspides ir stingri aizsargājošs mandāts. Tas nozīmē, ka ES kuģi un gaisa spēki drīkst raidīt uguni, lai pārtvertu un iznīcinātu pret komerciāliem kuģiem vai pašiem kara kuģiem vērstās hūti raķetes un bezpilota lidaparātus, taču neveic triecienus pa mērķiem Jemenā uz sauszemes.
  
  

1. Eskorts un konvoji: Operācijas ietvaros militārie kuģi nodrošina tiešu pavadīšanu (escort on demand) un gaisa telpas aizsardzību komerciāliem kuģiem, kas šķērso kritisko Sarkanās jūras koridoru. Pirmā gada un puses laikā nodrošināta droša pāreja tūkstošiem komerciālo kuģu.
   
   
2. Iesaistītās valstis: Operācijā ar savām fregatēm, iznīcinātājiem un atbalsta kuģiem piedalās tādas valstis kā Itālija, Francija, Grieķija, Vācija un Nīderlande, savukārt citas ES valstis dod savu ieguldījumu ar štāba personālu vai loģistiku.
   
   
3. Pārtvertie draudi: ES kara kuģi ir veiksmīgi iznīcinājuši desmitiem hūti bezpilota lidaparātu (dronu), virszemes bezpilota laivu un pretkuģu ballistisko raķešu.
   
   

• Resursu trūkums: Eksperti un militārie analītiķi bieži norāda uz ES spēku ierobežoto skaitu — reģionā vienlaikus parasti atrodas tikai 3–4 kaujas kuģi. Lai pilnībā nosegtu vairāk nekā 1200 jūras jūdžu garo koridoru un apkalpotu visus gribētājus, nepieciešams ievērojami lielāks kuģu skaits.
  
  
• Finansiālā un asimetriskā nevienlīdzība: Ļoti dārgu pretgaisa aizsardzības raķešu (piemēram, Aster-15/30 vai RAM, kas maksā vairākus miljonus eiro gabalā) izmantošana, lai notriektu lētus hūti dronus (kas maksā dažus tūkstošus dolāru), rada ilgtermiņa finansiālu un loģistikas spriedzi ES valstu bruņotajiem spēkiem.
  

Citāts:Šāda pieeja iezīmē tendenci, kas pēdējos gados nostiprinās visā reģionā – attīstīt vietējo aizsardzības industriju, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem.

Citāts:"Šogad ir plānots uzsākt pilna mēroga ražošanu – simtiem raķešu varētu tikt ražotas Latvijā," sacīja Pollaks.

Citāts:Aizsardzības ministrijas (AM) atbalsts bijis tieši pētniecības un attīstības posmā – raķetes izstrādē, izmantojot pētniecības un attīstības līguma formātu.

Citāts:Īpaši pieprasīti ir aeronautikas inženieri, speciālisti ar pieredzi darbā ar sprāgstvielām, ražošanas procesa darbinieki.

Citāts:"Kopumā industrijai ir sajūta, ka mēs esam nonākuši pie kaut kā liela, lielām iespējām arī valsts aizsardzībai kopumā, taču atsevišķos gadījumos baidāmies pieņemt svarīgos gala lēmumus.

Citāts:Tomēr lielākais izaicinājums joprojām ir ceļš līdz pirmajam līgumam – ilgstoši iepirkumu procesi un lēmumu pieņēmēju piesardzība.

• Pretmobilitātes infrastruktūra: prettanku grāvji, šķēršļu joslas, “prettanku eži” un citādi šķēršļi ceļiem un potenciālām iebrucēju maršrutu joslām pie ārējām robežām. LV Portāls+2mil.lv+2
  
• Noliktavu un resursu punktu izveide — munīcijas krātuves, inženiertehnisko materiālu noliktavas, kā arī pozīcijas, no kurām bruņotie spēki un sabiedrotie varētu darboties. Instytut Europy Środkowej+2mil.lv+2
  
• Iespējamā teritoriju atsavināšana vai īpašumtiesību regulējums pierobežā, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi var tikt īstenoti — ar likumdošanas atbalstu. LV Portāls+1
  
• Integrācija ar sabiedroto — proti, līnija ir plānota kā daļa no kopējām aizsardzības stratēģijām ar NATO, un paredzēta tā, ka sabiedrotie var “bez kavēšanās pārņemt kaujas pozīcijas” ja nepieciešams. mil.lv+1
  

• Drošības vide — pastiprinātā neprognozējamība reģionā pēc Krievijas plašās agresijas pret Ukraina — padara nepieciešamu, lai Baltijas valstis kopā spētu ātri reaģēt un aizsargāt savas ārējās robežas. Instytut Europy Środkowej+2president.lv+2
  
• Kopēja solidaritāte un saskaņota politika: Baltijas valstis uzskata, ka to robežas ir arī ārējās robežas gan ES, gan NATO, tāpēc nepieciešama koordinēta rīcība. Sargs.lv+2Vikipēdija+2
  
• Savlaicīga aizsardzības kapacitātes nodošana: Šāda līnija ļauj jau bāzēties uz preventīviem un aizsardzības mehānismiem — bet ne tikai atbildēt, ja iebrukums jau notiek. Instytut Europy Środkowej+1
  

• kopēju, koordinētu militāro un inženiertehnisko aizsardzību gar Baltijas valstu austrumu (ārējām ES/NATO) robežām;
  
• savlaicīgu pretmobilitātes infrastruktūras būvniecību un pozīciju izveidi, lai jau sākotnēji varētu “apturēt, bloķēt vai kavēt” jebkuru potenciālu agresoru iebrukumu;
  
• stiprinātu savienību ar sabiedrotajiem — piemēram, NATO dalībvalstīm — tā, lai, ja nāksies, sabiedrotie varētu ērti ieņemt pozīcijas un reaģēt kopīgi;
  
• pragmatiski pielāgoties mūsdienu drošības apstākļiem — ne tikai militāri, bet arī politiski un tiesiski (piemēram, specializēts likums par pretmobilitātes infrastruktūru, īpašumu atsavināšanu pierobežā u. c.).
  

• 1. gada 2. oktobrī Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums — likumu, kas būtiski atvieglo teritoriju atsavināšanu vai servitūtu nodibināšanu pierobežā, kā arī nodrošina juridisko pamatu pretmobilitātes (prettanku grāvji, šķēršļu joslas u.c.) infrastruktūras izbūvei Latvijā. LSM+2Aizsardzības ministrija+2
     
• Atbilstoši šim likumam, konkrēti novadi jau ir definēti kā prioritārie: Austrumu pierobežas novadi — Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes. Aizsardzības ministrija+1
  
• Pēc plāna, investīcijas Latvijas austrumu robežas nostiprināšanā mēnešos un gados sasniegs ap 303 miljoniem eiro — tai skaitā paredzēta inženiertehniskā infrastruktūra, atbalsta punktu un noliktavu izbūve, pretnovietojuma pasākumi, pretmobilitātes materiālu izvietošana. Eng.lsm.lv+2Aizsardzības ministrija+2
  
• Konkrēti — saskaņā ar Aizsardzības ministrijas informāciju — tiek izveidotas “pretmobilitātes materiālu parki” (“counter-mobility parks”), kur uzglabā betona bloķētājus, “pūķa zobus”, “prettanku ežus” u.c., materiālus, no kuriem var veidot šķēršļu joslas un bloķēt ievērojamas militāras manevres pierobežā. Aizsardzības ministrija+2Latgales plānošanas reģions+2
  
• Piemēram, citā Baltijas valstī — Setomaa Parish (Igaunija) — jau šī gada laikā (2025) uzsākta pret-tanku grāvju izbūve. Tas demonstrē — “Baltijas aizsardzības līnijas” koncepcija tiek realizēta ne tikai plānotā, bet arī praktiskā veidā. baltictimes.com+1
  

• Pēdējā laikā Valsts kontrole ir norādījusi, ka, neskatoties uz uzsāktajiem darbiem, robežas stiprināšanas īstenošanā ir “riskus un trūkumus” — nepieciešama efektīvāka starpresoru sadarbība, lai darbi noritētu plānoti. Revīzija turpināsies līdz 2026. gadam. lrvk.gov.lv
  
• Tas nozīmē, ka, lai gan likumdošana un pamatinfrastruktūra ir uzsākta, nav garantijas, ka viss plānotais apjoms tiks realizēts ideālā veidā — konkrētie rezultāti, integrācija, savlaicīga izbūve un uzturēšana ir atkarīga no institūciju koordinācijas un resursu pieejamības. lrvk.gov.lv+1
  

• Pabradė (Lietuva) — 2024. gadā atklāts pirmais “counter-mobility park” ar ceļa bloķētājiem, “dragon’s teeth” betona šķēršļiem un “hedgehog” tipa barjerām kā daļa no “Baltijas aizsardzības līnijas”. euronews+1
  
• Igaunija līdz 2025. gada vasarai ir sākojusi izbūvēt pret-tanku grāvjus savā dienvidaustrumu pierobežā (pie Krievijas robežas). baltictimes.com+1
  
• Tātad — reģionā vizuāli un materiāli redzami elementi jau top, un tie ir koordinēti starp visām trim Baltijas valstīm.