<![CDATA[Forums - Eiropas Savienība un NATO]]> https://kubele.lv/forums/ Wed, 29 Apr 2026 17:34:04 +0000 MyBB <![CDATA[Frankenburg Technologies]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=964 Sat, 07 Mar 2026 19:54:26 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=964 Latvijā top pretdronu raķešu sistēma: «Frankenburg Technologies» sola simtiem «Mark-1» raķešu jau šogad

Šodien, 13:45
Ekonomika
Autori: Sigita Roķe (LSM.lv autore )
Baltijā dibinātais aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums "Frankenburg Technologies" Latvijā attīsta un ražo pret­dronu raķeti "Mark-1", kas paredzēta lētu un masveidā izmantotu bezpilota lidaparātu, tostarp "Shahed" tipa dronu, notriekšanai. Uzņēmums informē, ka jau izmēģinājis pilnu mērķa iznīcināšanas ciklu un šogad plāno sākt masveida ražošanu.
Projektam ir arī valsts atbalsts – Aizsardzības ministrija (AM) līdzfinansējusi izstrādes posmu, un ražošana paredzēta Latvijā. Testēšanas procesā būtiska ir sadarbība ar NBS, testēšanai izmantojot bruņoto spēku poligonus, jo raķeti nepieciešams bieži un regulāri testēt.

Piesaistīti 30 miljoni rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanai

"Frankenburg Technologies" februāra beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka A sērijas finansējuma kārtā piesaistījis 30 miljonus eiro. Finansējuma kārtu vadīja Eiropas riska kapitāla fonds "Plural", tai pievienojās arī Igaunijas valsts investīciju fonds "SmartCap". Piesaistītie 30 miljoni eiro tiks novirzīti ražošanas un piegādes ķēdes izveidei Eiropā. Galvenie virzieni:
Divu ražotņu izveide Eiropas Savienībā ar projektēto jaudu – vismaz 100 raķetes dienā katrā ražotnē. Ilgtermiņa komponentu nodrošināšana un krājumu veidošana.
Raķešu dzinēju un kaujas galviņu ražošanas jaudu attīstīšana Eiropā. Attīstības centru paplašināšana Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Inženierijas, kvalitātes, drošības un eksporta kontroles komandu stiprināšana. Ar šo investīciju" Frankenburg" kopējais finansējums sasniedz 40 miljonus eiro. Tas ļaus paplašināt produktu portfeli - papildus "Mark-1" pretgaisa aizsardzības raķetei - arī citās kategorijās, tostarp gaisā un no sauszemes palaižamās sistēmās.

Baltijas uzņēmums ar ražošanu Latvijā

"Frankenburg Technologies" mātesuzņēmums atrodas Igaunijā, bet struktūrvienības – Lietuvā, Latvijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā un Ukrainā. Taču, kā uzsvēra "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors Kaspars Pollaks, aptuveni 80 % projekta "Mark-1" kapacitātes koncentrēta Latvijā.
Latvijā notiek produkta izstrāde, testēšana un plānota arī pilna mēroga ražošana. "Pārējo struktūrvienību darbs ir biznesa attīstība un klātbūtne, lai atbalstītu eksporta aktivitātes, bet produkta attīstība, testēšana un arī ražošana būs Latvijā," sacīja Pollaks.
Citāts:Šāda pieeja iezīmē tendenci, kas pēdējos gados nostiprinās visā reģionā – attīstīt vietējo aizsardzības industriju, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem.
Ņemot vērā tikko piesaistīto finansējumu, uzņēmums nākotnē ražošanas jaudas plāno attīstīt arī ārpus Latvijas.

Krievijas sāktā kara Ukrainā pieredze

Ideja par "Mark-1" radusies, analizējot karadarbību Ukrainā. Tur masveidā tiek izmantoti lēti trieciendroni, kas spēj precīzi iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektus. Tas ne tikai rada reālu apdraudējumu sabiedrībai, bet arī nepieciešamību izmantot ļoti dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ar tām pārtvertu salīdzinoši lētos dronus.
"Neraugoties, ka "Shahed" ir salīdzinoši viegls mērķis, izmantot esošās sistēmas pret masveida lētu dronu uzbrukumiem ir ekonomiski neizdevīgi. [..] Un tas ir izaicinājums – radīt maksimāli pieejamu un ne pārāk dārgu produktu. Produkts nedrīkst būt dārgāks par "Shahed" drona cenu. Ja no šādas perspektīvas paskatāmies uz produktu, nav tā, ka konkurence ir ļoti liela. Visi ražotāji par šo runā, bet, iespējams, mēs esam vieni no pirmajiem, kas šo ceļu ir uzsākuši," stāstīja Pollaks. 
Ja pārtvērējraķetes izmaksas pārsniedz uzbrūkošā drona cenu, pretgaisa aizsardzība kļūst ilgtermiņā neefektīva. Tāpēc mērķis ir radīt raķeti, kas būtu lētāka vai vismaz cenas ziņā samērojama ar pārtveramo mērķi.
Uzņēmums cieši sadarbojas ar Ukrainu, kur šobrīd pretdronu sistēmas ir īpaši nepieciešamas. Pollaks atzina, ka kopš dibināšanas sadarbība ar Ukrainu notiek gan operacionālā, gan institucionālā līmenī un "esam ciešā sakabē ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem".  
Veikts pilns iznīcināšanas cikls
Uzņēmums paziņojis, ka decembrī veikts pilns mērķa iznīcināšanas cikls – raķetē ievadīti mērķa dati, tā palaista, identificējusi mērķi un to sekmīgi iznīcinājusi.
Šobrīd "Mark-1" tiek pārcelta no izstrādes stadijas uz ražošanas fāzi. Mazāka apjoma ražošana jau notiek, bet pilnas jaudas sasniegšana plānota šā gada vidū.
Citāts:"Šogad ir plānots uzsākt pilna mēroga ražošanu – simtiem raķešu varētu tikt ražotas Latvijā," sacīja Pollaks.
Drošības apsvērumu dēļ ražošana netiks koncentrēta vienā vietā – tā būs sadalīta, ar spēju nepieciešamības gadījumā ātri pārvietot kapacitāti. "Masveida ražošanas posmam jāsākas šā gada vidū, mazākā apjomā jau šobrīd ražotne strādā. Ražošanas process drošības nolūkos būs sadalīts. Kā Ukrainā, kur rūpnīca 24-48 stundu laikā var pārvietoties uz citu lokāciju".
Ne tikai raķete, bet – sistēma
"Mark-1" nav tikai raķete, tā ir daļa no kopīgās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
 "Ja mēs runājam par ieroču sistēmu, mēs runājam par raķeti, palaišanas sistēmu, vadības sistēmu un sensoru, kas dod mērķa datus. Ne mazāks darbs ir šo ieroču sistēmu padarīt operacionālu. Strādājot pie raķetes attīstības, mēs visu laiku fonā strādājam pie tā, lai izveidotu kaujas apstākļiem piemērotu gatavu ieroču sistēmu." 
Citāts:Aizsardzības ministrijas (AM) atbalsts bijis tieši pētniecības un attīstības posmā – raķetes izstrādē, izmantojot pētniecības un attīstības līguma formātu.
Ieroču sistēmas pilnveide un ražošanas infrastruktūra ir uzņēmuma ieguldījums. Ar AM noslēgtais līgums neparedz, ka Latvijas rīcībā būs kāds konkrēts raķešu skaits, tās būs jāpērk. Bet, kā atzina Pollaks, uzņēmuma lielākā "pievienotā vērtība" ir tā, ka ražošana notiek Latvijā, kas nodrošina iespējami īsus piegādes ciklus.  
"Mēs varam lepoties un teikt, ka "Mark-1" ir Latvijas raķete. Savukārt ieroču sistēma un lielais darbs, kas ir saistīts ar ražotnes attīstību, – tās jau ir mūsu investīcijas," piebilda "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors.
Vairāk nekā 50 darbinieku Latvijā
Sākoties pilna mēroga ražošanai, uzņēmums plāno Latvijā nodarbināt vairāk nekā 50 darbiniekus.
Citāts:Īpaši pieprasīti ir aeronautikas inženieri, speciālisti ar pieredzi darbā ar sprāgstvielām, ražošanas procesa darbinieki.
 "Esam ieinteresēti vietējo inženieru nodarbināšanā, attīstībā, aktīvi izmantojam pieejamo resursu no ES un NATO dalībvalstīm, kas var pienest raķešu sistēmu pieredzi."
Vienlaikus uzņēmuma pārstāvis neslēpa – par šāda līmeņa darbiniekiem "Frankenburg Technologies" jāspēj konkurēt arī ar Eiropas vadošajiem ieroču ražotājiem.
Stingri regulēta un birokrātiska nozare
Pollaks atzina – aizsardzības nozare ir stingri regulēta, birokrātija ir apjomīga, un licencēšanas, vides un drošības prasības ir stingras.
"Aizsardzības nozare ir augsti regulēta nozare, regulējumam ir jābūt, bet mēs mākam sarežģīt  – sākot ar darbinieku iekļaušanu militārās licences sarakstā, līdz ietekmes uz vidi novērtējuma procesam ražotnes būvniecības procesā. Cik sarežģīti var, tik sarežģīti mēs to mākam izdarīt. Tas nogurdina," atzina uzņēmuma pārstāvis.
Citāts:"Kopumā industrijai ir sajūta, ka mēs esam nonākuši pie kaut kā liela, lielām iespējām arī valsts aizsardzībai kopumā, taču atsevišķos gadījumos baidāmies pieņemt svarīgos gala lēmumus.
Arī lēmumu pieņēmēju pusē es negribētu pavadīt savu ikdienu – jebkurš lēmumu pieņēmējs domā nevis par galīgo rezultātu, bet gan baidās, lai kļūdas gadījumā viņu neieliek cietumā. Par lēmumiem, iepirkumiem ļoti ilgi gaidām atbildīgo institūciju lēmumus. Lai KNAB un citi dienesti ierēdni neieliktu cietumā, Latvijā ierēdnim ir jāsagatavo desmitiem dokumentu," sprieda Pollaks.
Viņš pozitīvi vērtēja, ka šobrīd industrijai ir daudzi atbalsta instrumenti, kas gan ir "biezā birokrātijas plīvurā, bet tam visam var censties izsisties cauri". Daudziem aizsardzības nozares uzņēmumiem lielākā problēma bieži ir spēja sekmīgi nonākt līdz pirmajam līgumam. Kā rāda pieredze, daudziem tas neizdodas.
Raugoties no industrijas interesēm, aizsardzības uzņēmumiem būtu daudz vieglāk strādāt, ja valsts uzreiz izlemtu slēgt finansiāli ietilpīgākus ilgtermiņa bruņojuma piegādes līgumus. Šādi industrija varētu realizēt garus ražošanas plānošanas ciklus. Tiesa, uzņēmuma pārstāvis piebilda – mūsdienu tehnoloģiju attīstības ciklā tas ne visur ir iespējams, un, kā uzskata Pollaks, šāda pieeja nu jau ir "vecmodīga".
Bankas kļūst atsaucīgākas
Iepriekš aizsardzības uzņēmumi Latvijā saskārās ar pārlieku lielu banku piesardzību – gan kreditēšanā, gan kontu atvēršanā. Pollaks norādīja, ka situācija uzlabojas: daļa banku pārskata savas politikas, kļūst atvērtākas apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un pat "single-use" ieroču ražošanas atbalstam.
Citāts:Tomēr lielākais izaicinājums joprojām ir ceļš līdz pirmajam līgumam – ilgstoši iepirkumu procesi un lēmumu pieņēmēju piesardzība.
Industrijas skatījumā nepieciešama drosmīgāka lēmumu pieņemšana un ilgtermiņa pasūtījumi, kas ļautu uzņēmumiem plānot attīstību vairāku gadu perspektīvā.
Pollaks rezumēja: "Ja mēs varētu realizēt visu, ko esam runājuši, tas pats aizsardzības inovāciju fonds, par ko runājām ar valdību, ministrijām – neteiktu, ka viss ir slikti, ir progress. Ja turpinātu šīs lietas uzlabot, par ko jau esam runājuši, tad viss būtu labi. Un ko vajag – drosmīgu lēmumu pieņemšanas spējas ne tikai aizsardzības nozarē, bet visiem lēmumu pieņēmējiem."

Konkurence: kurš piegādās ātrāk?

Pret­dronu sistēmu tirgū konkurence pieaug. Lielie bruņojuma industrijas spēlētāji arvien aktīvāk pievēršas lētu dronu pārtveršanas risinājumu segmentam.
"Kopumā tas, ko mēs novērojam – aizvien vairāk ražotāju, jo īpaši raķešu nozares spēlētāji, aktīvi skatās tajā virzienā, kurā mēs savu darbu sākām pirms pusotra gada. Šobrīd jautājums ir – vai viņi mūs panāks? Bet vēl lielāks jautājums – kurš ražotājs pirmais varēs piegādāt reāli strādājošu un mērogojamu produktu", sacīja Pollaks. 
Mūsdienu konfliktu realitātē gala lietotājam bieži svarīgāks kritērijs ieroču piegādātāju izvēlē ir ne tikai pašas ieroču sistēmas cena, bet gan ražotāja spēja piedāvāt produktus lielā apjomā un pasūtījumu piegādes ātrums.
Te viņš saskata tieši "Frankenburg Technologies" priekšrocības, jo lielie aizsardzības industrijas uzņēmumi šajā ziņā ir salīdzinoši lēni.
Tālākie plāni – lielākas un jaudīgākas sistēmas
Paralēli "Mark-1" uzņēmums attīsta arī citus produktus. Šogad plānots sākt darbu pie vairāku jaunu raķešu sistēmu izstrādes. Tām būs gan lielāks darbības rādiuss, gan cita veida pielietojums. Sīkākas detaļas par uzņēmuma iecerēm drošības apsvērumu dēļ pagaidām Pollaks neatklāja.
Viņš gan piebilda – "Frankenburg Technologies" ambīcija ir kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas aizsardzības industrijas tirgū. Uzņēmuma ambīcija ir, ka uzņēmums var sasniegt "vienradža" statusu, kļūstot par strauji augošu nozares spēlētāju.]]> Latvijā top pretdronu raķešu sistēma: «Frankenburg Technologies» sola simtiem «Mark-1» raķešu jau šogad

Šodien, 13:45
Ekonomika
Autori: Sigita Roķe (LSM.lv autore )
Baltijā dibinātais aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums "Frankenburg Technologies" Latvijā attīsta un ražo pret­dronu raķeti "Mark-1", kas paredzēta lētu un masveidā izmantotu bezpilota lidaparātu, tostarp "Shahed" tipa dronu, notriekšanai. Uzņēmums informē, ka jau izmēģinājis pilnu mērķa iznīcināšanas ciklu un šogad plāno sākt masveida ražošanu.
Projektam ir arī valsts atbalsts – Aizsardzības ministrija (AM) līdzfinansējusi izstrādes posmu, un ražošana paredzēta Latvijā. Testēšanas procesā būtiska ir sadarbība ar NBS, testēšanai izmantojot bruņoto spēku poligonus, jo raķeti nepieciešams bieži un regulāri testēt.

Piesaistīti 30 miljoni rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanai

"Frankenburg Technologies" februāra beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka A sērijas finansējuma kārtā piesaistījis 30 miljonus eiro. Finansējuma kārtu vadīja Eiropas riska kapitāla fonds "Plural", tai pievienojās arī Igaunijas valsts investīciju fonds "SmartCap". Piesaistītie 30 miljoni eiro tiks novirzīti ražošanas un piegādes ķēdes izveidei Eiropā. Galvenie virzieni:
Divu ražotņu izveide Eiropas Savienībā ar projektēto jaudu – vismaz 100 raķetes dienā katrā ražotnē. Ilgtermiņa komponentu nodrošināšana un krājumu veidošana.
Raķešu dzinēju un kaujas galviņu ražošanas jaudu attīstīšana Eiropā. Attīstības centru paplašināšana Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Inženierijas, kvalitātes, drošības un eksporta kontroles komandu stiprināšana. Ar šo investīciju" Frankenburg" kopējais finansējums sasniedz 40 miljonus eiro. Tas ļaus paplašināt produktu portfeli - papildus "Mark-1" pretgaisa aizsardzības raķetei - arī citās kategorijās, tostarp gaisā un no sauszemes palaižamās sistēmās.

Baltijas uzņēmums ar ražošanu Latvijā

"Frankenburg Technologies" mātesuzņēmums atrodas Igaunijā, bet struktūrvienības – Lietuvā, Latvijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā un Ukrainā. Taču, kā uzsvēra "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors Kaspars Pollaks, aptuveni 80 % projekta "Mark-1" kapacitātes koncentrēta Latvijā.
Latvijā notiek produkta izstrāde, testēšana un plānota arī pilna mēroga ražošana. "Pārējo struktūrvienību darbs ir biznesa attīstība un klātbūtne, lai atbalstītu eksporta aktivitātes, bet produkta attīstība, testēšana un arī ražošana būs Latvijā," sacīja Pollaks.
Citāts:Šāda pieeja iezīmē tendenci, kas pēdējos gados nostiprinās visā reģionā – attīstīt vietējo aizsardzības industriju, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem.
Ņemot vērā tikko piesaistīto finansējumu, uzņēmums nākotnē ražošanas jaudas plāno attīstīt arī ārpus Latvijas.

Krievijas sāktā kara Ukrainā pieredze

Ideja par "Mark-1" radusies, analizējot karadarbību Ukrainā. Tur masveidā tiek izmantoti lēti trieciendroni, kas spēj precīzi iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektus. Tas ne tikai rada reālu apdraudējumu sabiedrībai, bet arī nepieciešamību izmantot ļoti dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ar tām pārtvertu salīdzinoši lētos dronus.
"Neraugoties, ka "Shahed" ir salīdzinoši viegls mērķis, izmantot esošās sistēmas pret masveida lētu dronu uzbrukumiem ir ekonomiski neizdevīgi. [..] Un tas ir izaicinājums – radīt maksimāli pieejamu un ne pārāk dārgu produktu. Produkts nedrīkst būt dārgāks par "Shahed" drona cenu. Ja no šādas perspektīvas paskatāmies uz produktu, nav tā, ka konkurence ir ļoti liela. Visi ražotāji par šo runā, bet, iespējams, mēs esam vieni no pirmajiem, kas šo ceļu ir uzsākuši," stāstīja Pollaks. 
Ja pārtvērējraķetes izmaksas pārsniedz uzbrūkošā drona cenu, pretgaisa aizsardzība kļūst ilgtermiņā neefektīva. Tāpēc mērķis ir radīt raķeti, kas būtu lētāka vai vismaz cenas ziņā samērojama ar pārtveramo mērķi.
Uzņēmums cieši sadarbojas ar Ukrainu, kur šobrīd pretdronu sistēmas ir īpaši nepieciešamas. Pollaks atzina, ka kopš dibināšanas sadarbība ar Ukrainu notiek gan operacionālā, gan institucionālā līmenī un "esam ciešā sakabē ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem".  
Veikts pilns iznīcināšanas cikls
Uzņēmums paziņojis, ka decembrī veikts pilns mērķa iznīcināšanas cikls – raķetē ievadīti mērķa dati, tā palaista, identificējusi mērķi un to sekmīgi iznīcinājusi.
Šobrīd "Mark-1" tiek pārcelta no izstrādes stadijas uz ražošanas fāzi. Mazāka apjoma ražošana jau notiek, bet pilnas jaudas sasniegšana plānota šā gada vidū.
Citāts:"Šogad ir plānots uzsākt pilna mēroga ražošanu – simtiem raķešu varētu tikt ražotas Latvijā," sacīja Pollaks.
Drošības apsvērumu dēļ ražošana netiks koncentrēta vienā vietā – tā būs sadalīta, ar spēju nepieciešamības gadījumā ātri pārvietot kapacitāti. "Masveida ražošanas posmam jāsākas šā gada vidū, mazākā apjomā jau šobrīd ražotne strādā. Ražošanas process drošības nolūkos būs sadalīts. Kā Ukrainā, kur rūpnīca 24-48 stundu laikā var pārvietoties uz citu lokāciju".
Ne tikai raķete, bet – sistēma
"Mark-1" nav tikai raķete, tā ir daļa no kopīgās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
 "Ja mēs runājam par ieroču sistēmu, mēs runājam par raķeti, palaišanas sistēmu, vadības sistēmu un sensoru, kas dod mērķa datus. Ne mazāks darbs ir šo ieroču sistēmu padarīt operacionālu. Strādājot pie raķetes attīstības, mēs visu laiku fonā strādājam pie tā, lai izveidotu kaujas apstākļiem piemērotu gatavu ieroču sistēmu." 
Citāts:Aizsardzības ministrijas (AM) atbalsts bijis tieši pētniecības un attīstības posmā – raķetes izstrādē, izmantojot pētniecības un attīstības līguma formātu.
Ieroču sistēmas pilnveide un ražošanas infrastruktūra ir uzņēmuma ieguldījums. Ar AM noslēgtais līgums neparedz, ka Latvijas rīcībā būs kāds konkrēts raķešu skaits, tās būs jāpērk. Bet, kā atzina Pollaks, uzņēmuma lielākā "pievienotā vērtība" ir tā, ka ražošana notiek Latvijā, kas nodrošina iespējami īsus piegādes ciklus.  
"Mēs varam lepoties un teikt, ka "Mark-1" ir Latvijas raķete. Savukārt ieroču sistēma un lielais darbs, kas ir saistīts ar ražotnes attīstību, – tās jau ir mūsu investīcijas," piebilda "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors.
Vairāk nekā 50 darbinieku Latvijā
Sākoties pilna mēroga ražošanai, uzņēmums plāno Latvijā nodarbināt vairāk nekā 50 darbiniekus.
Citāts:Īpaši pieprasīti ir aeronautikas inženieri, speciālisti ar pieredzi darbā ar sprāgstvielām, ražošanas procesa darbinieki.
 "Esam ieinteresēti vietējo inženieru nodarbināšanā, attīstībā, aktīvi izmantojam pieejamo resursu no ES un NATO dalībvalstīm, kas var pienest raķešu sistēmu pieredzi."
Vienlaikus uzņēmuma pārstāvis neslēpa – par šāda līmeņa darbiniekiem "Frankenburg Technologies" jāspēj konkurēt arī ar Eiropas vadošajiem ieroču ražotājiem.
Stingri regulēta un birokrātiska nozare
Pollaks atzina – aizsardzības nozare ir stingri regulēta, birokrātija ir apjomīga, un licencēšanas, vides un drošības prasības ir stingras.
"Aizsardzības nozare ir augsti regulēta nozare, regulējumam ir jābūt, bet mēs mākam sarežģīt  – sākot ar darbinieku iekļaušanu militārās licences sarakstā, līdz ietekmes uz vidi novērtējuma procesam ražotnes būvniecības procesā. Cik sarežģīti var, tik sarežģīti mēs to mākam izdarīt. Tas nogurdina," atzina uzņēmuma pārstāvis.
Citāts:"Kopumā industrijai ir sajūta, ka mēs esam nonākuši pie kaut kā liela, lielām iespējām arī valsts aizsardzībai kopumā, taču atsevišķos gadījumos baidāmies pieņemt svarīgos gala lēmumus.
Arī lēmumu pieņēmēju pusē es negribētu pavadīt savu ikdienu – jebkurš lēmumu pieņēmējs domā nevis par galīgo rezultātu, bet gan baidās, lai kļūdas gadījumā viņu neieliek cietumā. Par lēmumiem, iepirkumiem ļoti ilgi gaidām atbildīgo institūciju lēmumus. Lai KNAB un citi dienesti ierēdni neieliktu cietumā, Latvijā ierēdnim ir jāsagatavo desmitiem dokumentu," sprieda Pollaks.
Viņš pozitīvi vērtēja, ka šobrīd industrijai ir daudzi atbalsta instrumenti, kas gan ir "biezā birokrātijas plīvurā, bet tam visam var censties izsisties cauri". Daudziem aizsardzības nozares uzņēmumiem lielākā problēma bieži ir spēja sekmīgi nonākt līdz pirmajam līgumam. Kā rāda pieredze, daudziem tas neizdodas.
Raugoties no industrijas interesēm, aizsardzības uzņēmumiem būtu daudz vieglāk strādāt, ja valsts uzreiz izlemtu slēgt finansiāli ietilpīgākus ilgtermiņa bruņojuma piegādes līgumus. Šādi industrija varētu realizēt garus ražošanas plānošanas ciklus. Tiesa, uzņēmuma pārstāvis piebilda – mūsdienu tehnoloģiju attīstības ciklā tas ne visur ir iespējams, un, kā uzskata Pollaks, šāda pieeja nu jau ir "vecmodīga".
Bankas kļūst atsaucīgākas
Iepriekš aizsardzības uzņēmumi Latvijā saskārās ar pārlieku lielu banku piesardzību – gan kreditēšanā, gan kontu atvēršanā. Pollaks norādīja, ka situācija uzlabojas: daļa banku pārskata savas politikas, kļūst atvērtākas apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un pat "single-use" ieroču ražošanas atbalstam.
Citāts:Tomēr lielākais izaicinājums joprojām ir ceļš līdz pirmajam līgumam – ilgstoši iepirkumu procesi un lēmumu pieņēmēju piesardzība.
Industrijas skatījumā nepieciešama drosmīgāka lēmumu pieņemšana un ilgtermiņa pasūtījumi, kas ļautu uzņēmumiem plānot attīstību vairāku gadu perspektīvā.
Pollaks rezumēja: "Ja mēs varētu realizēt visu, ko esam runājuši, tas pats aizsardzības inovāciju fonds, par ko runājām ar valdību, ministrijām – neteiktu, ka viss ir slikti, ir progress. Ja turpinātu šīs lietas uzlabot, par ko jau esam runājuši, tad viss būtu labi. Un ko vajag – drosmīgu lēmumu pieņemšanas spējas ne tikai aizsardzības nozarē, bet visiem lēmumu pieņēmējiem."

Konkurence: kurš piegādās ātrāk?

Pret­dronu sistēmu tirgū konkurence pieaug. Lielie bruņojuma industrijas spēlētāji arvien aktīvāk pievēršas lētu dronu pārtveršanas risinājumu segmentam.
"Kopumā tas, ko mēs novērojam – aizvien vairāk ražotāju, jo īpaši raķešu nozares spēlētāji, aktīvi skatās tajā virzienā, kurā mēs savu darbu sākām pirms pusotra gada. Šobrīd jautājums ir – vai viņi mūs panāks? Bet vēl lielāks jautājums – kurš ražotājs pirmais varēs piegādāt reāli strādājošu un mērogojamu produktu", sacīja Pollaks. 
Mūsdienu konfliktu realitātē gala lietotājam bieži svarīgāks kritērijs ieroču piegādātāju izvēlē ir ne tikai pašas ieroču sistēmas cena, bet gan ražotāja spēja piedāvāt produktus lielā apjomā un pasūtījumu piegādes ātrums.
Te viņš saskata tieši "Frankenburg Technologies" priekšrocības, jo lielie aizsardzības industrijas uzņēmumi šajā ziņā ir salīdzinoši lēni.
Tālākie plāni – lielākas un jaudīgākas sistēmas
Paralēli "Mark-1" uzņēmums attīsta arī citus produktus. Šogad plānots sākt darbu pie vairāku jaunu raķešu sistēmu izstrādes. Tām būs gan lielāks darbības rādiuss, gan cita veida pielietojums. Sīkākas detaļas par uzņēmuma iecerēm drošības apsvērumu dēļ pagaidām Pollaks neatklāja.
Viņš gan piebilda – "Frankenburg Technologies" ambīcija ir kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas aizsardzības industrijas tirgū. Uzņēmuma ambīcija ir, ka uzņēmums var sasniegt "vienradža" statusu, kļūstot par strauji augošu nozares spēlētāju.]]> <![CDATA[Dānija]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=928 Sat, 27 Dec 2025 13:08:19 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=928
Māris Krautmanis
Kopenhāgenā nav ilūziju par Krieviju, un tā aktīvi modernizē savu armiju, lai tai pretotos. 
Dānija ievērojami stiprina un modernizē savu armiju Krievijas izraisītā kara Ukrainā laikā un gatavojas tiešai konfrontācijai ar Krievijas Federāciju nākotnē, ziņo "Defense Express".
Valsts Aizsardzības ministrija ir pasūtījusi moderno tālvadības mīnu likšanas sistēmu "Scorpion 2" smago sauszemes spēku brigādei. Līgums tika parakstīts ar Vācijas uzņēmumu "Dynamit Nobel Defence". Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, Dānija iegādāsies astoņas šādas sistēmas, un piegāde paredzēta 2026. gadā. Paketē ietilpst pašas sistēmas, mīnas, personāla apmācība un tehniskais atbalsts. Līguma summa netika atklāta, taču finansējums tiks iegūts no īpaša papildu aizsardzības fonda.
"Scorpion 2" ir jauns izstrādājums, kas pirmo reizi tika atklāts 2024. gada vasarā. Sistēma ir modulāra, un to var uzstādīt uz dažādām platformām, tostarp smagajām bruņumašīnām un bezpilota sauszemes transportlīdzekļiem. Standarta konfigurācijā sistēma spēj izvietot paplašinātu mīnu lauku dažu minūšu laikā. Viena sistēma var pārvadāt līdz 400 prettanku mīnām un aptuveni desmit minūtēs var mīnēt aptuveni divu kilometru lielu teritoriju, teikts DE ziņojumā.
Izmantotās mīnas ir aprīkotas ar vairāku veidu sensoriem, uztver bruņumašīnas un spēj iekļūt labi bruņotu transportlīdzekļu apakšpusē. Ir iekļauts arī pašdeaktivizācijas mehānisms ārkārtas situācijām.
Eksperti norāda, ka šādas sistēmas Eiropā ir ārkārtīgi reti sastopamas. Tās galvenokārt ir nepieciešamas liela mēroga karam pret ienaidnieku ar spēcīgiem mehanizētiem spēkiem — šajā gadījumā Krieviju. Lai gan Dānija nerobežojas ar Krieviju, Kopenhāgena vairs nelolo ilūzijas par drošību Eiropā un strauji stiprina savu armiju. Ir skaidrs, ka valsts labi apzinās visus riskus, ko cita starpā apliecina arī augstais atbalsta līmenis Ukrainai, raksta "DialogUA".
https://nra.lv/pasaule/510033-danija-sti...ieviju.htm]]>
Māris Krautmanis
Kopenhāgenā nav ilūziju par Krieviju, un tā aktīvi modernizē savu armiju, lai tai pretotos. 
Dānija ievērojami stiprina un modernizē savu armiju Krievijas izraisītā kara Ukrainā laikā un gatavojas tiešai konfrontācijai ar Krievijas Federāciju nākotnē, ziņo "Defense Express".
Valsts Aizsardzības ministrija ir pasūtījusi moderno tālvadības mīnu likšanas sistēmu "Scorpion 2" smago sauszemes spēku brigādei. Līgums tika parakstīts ar Vācijas uzņēmumu "Dynamit Nobel Defence". Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, Dānija iegādāsies astoņas šādas sistēmas, un piegāde paredzēta 2026. gadā. Paketē ietilpst pašas sistēmas, mīnas, personāla apmācība un tehniskais atbalsts. Līguma summa netika atklāta, taču finansējums tiks iegūts no īpaša papildu aizsardzības fonda.
"Scorpion 2" ir jauns izstrādājums, kas pirmo reizi tika atklāts 2024. gada vasarā. Sistēma ir modulāra, un to var uzstādīt uz dažādām platformām, tostarp smagajām bruņumašīnām un bezpilota sauszemes transportlīdzekļiem. Standarta konfigurācijā sistēma spēj izvietot paplašinātu mīnu lauku dažu minūšu laikā. Viena sistēma var pārvadāt līdz 400 prettanku mīnām un aptuveni desmit minūtēs var mīnēt aptuveni divu kilometru lielu teritoriju, teikts DE ziņojumā.
Izmantotās mīnas ir aprīkotas ar vairāku veidu sensoriem, uztver bruņumašīnas un spēj iekļūt labi bruņotu transportlīdzekļu apakšpusē. Ir iekļauts arī pašdeaktivizācijas mehānisms ārkārtas situācijām.
Eksperti norāda, ka šādas sistēmas Eiropā ir ārkārtīgi reti sastopamas. Tās galvenokārt ir nepieciešamas liela mēroga karam pret ienaidnieku ar spēcīgiem mehanizētiem spēkiem — šajā gadījumā Krieviju. Lai gan Dānija nerobežojas ar Krieviju, Kopenhāgena vairs nelolo ilūzijas par drošību Eiropā un strauji stiprina savu armiju. Ir skaidrs, ka valsts labi apzinās visus riskus, ko cita starpā apliecina arī augstais atbalsta līmenis Ukrainai, raksta "DialogUA".
https://nra.lv/pasaule/510033-danija-sti...ieviju.htm]]> <![CDATA[Francija būvēs jaunu aviācijas bāzes kuģi]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=927 Mon, 22 Dec 2025 01:17:16 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=927 Santa Hincenberga
Jauns.lv
Francija būvēs jaunu, lielāku un modernāku aviācijas bāzes kuģi, lai aizstātu novecojušo “Charles de Gaulle”, šodien apstiprināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Francija būvēs Eiropas vēsturē lielāko karakuģi...
Programma ar nosaukumu “Porte-Avions Nouvelle Génération” (PANG) izmaksās aptuveni 10,25 miljardus eiro. Francijas jauns aviācijas bāzes kuģis būs masīvs karakuģis — aptuveni 310 metru garš un ar pilnu nobraukumu ap 75 000–78 000 tonnu, kas padarīs to par lielāko karakuģi, kādu jebkad būvējuši Eiropā. Tam paredzēta kodoldegvielas piedziņa ar diviem K22 reaktoriem, kas nodrošinās neierobežotu darbības rādiusu, un moderns elektromagnētisks lidmašīnu palaišanas sistēmas (EMALS) aprīkojums. Plānots, ka uz kuģa varēs izvietot aptuveni 30 un vairāk lidmašīnu un helikopterus, tostarp Rafale M iznīcinātājus, E-2D Hawkeye agrīnas brīdināšanas lidmašīnas un bezpilota lidaparātus, padarot to par spēcīgu platformu gan kaujas, gan izlūkošanas misijās.
Francija norāda, ka jaunais kuģis sāks darbību 2038. gadā, kad paredzēts ekspluatācijas beigās nodot “Charles de Gaulle”. Darbi pie kodolpiedziņas komponentēm uzsākti jau pagājušajā gadā.
Francijā ir debates par izmaksām un valsts budžeta spiedienu, un daži politiķi aicinājuši izskatīt projekta atlikšanu, tomēr Aizsardzības ministrija stingri aizstāv tā turpināšanu.
Francija, kas ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā, ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurai pieder aviācijas bāzes kuģis — līdzās Lielbritānijai, Itālijai un Spānijai.]]> Santa Hincenberga
Jauns.lv
Francija būvēs jaunu, lielāku un modernāku aviācijas bāzes kuģi, lai aizstātu novecojušo “Charles de Gaulle”, šodien apstiprināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Francija būvēs Eiropas vēsturē lielāko karakuģi...
Programma ar nosaukumu “Porte-Avions Nouvelle Génération” (PANG) izmaksās aptuveni 10,25 miljardus eiro. Francijas jauns aviācijas bāzes kuģis būs masīvs karakuģis — aptuveni 310 metru garš un ar pilnu nobraukumu ap 75 000–78 000 tonnu, kas padarīs to par lielāko karakuģi, kādu jebkad būvējuši Eiropā. Tam paredzēta kodoldegvielas piedziņa ar diviem K22 reaktoriem, kas nodrošinās neierobežotu darbības rādiusu, un moderns elektromagnētisks lidmašīnu palaišanas sistēmas (EMALS) aprīkojums. Plānots, ka uz kuģa varēs izvietot aptuveni 30 un vairāk lidmašīnu un helikopterus, tostarp Rafale M iznīcinātājus, E-2D Hawkeye agrīnas brīdināšanas lidmašīnas un bezpilota lidaparātus, padarot to par spēcīgu platformu gan kaujas, gan izlūkošanas misijās.
Francija norāda, ka jaunais kuģis sāks darbību 2038. gadā, kad paredzēts ekspluatācijas beigās nodot “Charles de Gaulle”. Darbi pie kodolpiedziņas komponentēm uzsākti jau pagājušajā gadā.
Francijā ir debates par izmaksām un valsts budžeta spiedienu, un daži politiķi aicinājuši izskatīt projekta atlikšanu, tomēr Aizsardzības ministrija stingri aizstāv tā turpināšanu.
Francija, kas ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā, ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurai pieder aviācijas bāzes kuģis — līdzās Lielbritānijai, Itālijai un Spānijai.]]> <![CDATA[Baltijas aizsardzības līnija]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=919 Mon, 08 Dec 2025 01:04:56 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=919
  • “Baltijas aizsardzības līnija” ir kopējs aizsardzības projekts, ko izveido trīs Baltijas valstis — Latvija, Igaunija un Lietuva. Tās mērķis ir pastiprināt šo valstu ārējās sauszemes robežas (ar Krieviju un Baltkrieviju) militārās drošības ziņā, ņemot vērā pašreizējo reģiona drošības situāciju. Vikipēdija+2Aizsardzības ministrija+2
  • Līnija nav kaut kas abstrakts, bet — reālas infrastrukūras, militāru pozīciju, nometņu, pretmobilitātes pasākumu un citādu fortifikāciju kopums, kas plānots un daļēji tiek būvēts. mil.lv+2Instytut Europy Środkowej+2
  • Tās izveide tika formāli vienota 2024. gada janvārī, kad Baltijas valstu aizsardzības ministri panāca vienošanos par kopīgu ārējo robežu stiprināšanu. Vikipēdija+1
    • 🛠️ Kas konkrēti tiek paredzēts — “kas ir Baltijas aizsardzības līnija praktiski”
    Kad runa ir par “Baltijas aizsardzības līniju”, ar to domāta virkne militāri / inženiertehnisku un organizatorisku pasākumu:
    • Pretmobilitātes infrastruktūra: prettanku grāvji, šķēršļu joslas, “prettanku eži” un citādi šķēršļi ceļiem un potenciālām iebrucēju maršrutu joslām pie ārējām robežām. LV Portāls+2mil.lv+2
    • Noliktavu un resursu punktu izveide — munīcijas krātuves, inženiertehnisko materiālu noliktavas, kā arī pozīcijas, no kurām bruņotie spēki un sabiedrotie varētu darboties. Instytut Europy Środkowej+2mil.lv+2
    • Iespējamā teritoriju atsavināšana vai īpašumtiesību regulējums pierobežā, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi var tikt īstenoti — ar likumdošanas atbalstu. LV Portāls+1
    • Integrācija ar sabiedroto — proti, līnija ir plānota kā daļa no kopējām aizsardzības stratēģijām ar NATO, un paredzēta tā, ka sabiedrotie var “bez kavēšanās pārņemt kaujas pozīcijas” ja nepieciešams. mil.lv+1
    📅 Kāpēc un kad — kas pamudināja šādu lēmumu
    • Drošības vide — pastiprinātā neprognozējamība reģionā pēc Krievijas plašās agresijas pret Ukraina — padara nepieciešamu, lai Baltijas valstis kopā spētu ātri reaģēt un aizsargāt savas ārējās robežas. Instytut Europy Środkowej+2president.lv+2
    • Kopēja solidaritāte un saskaņota politika: Baltijas valstis uzskata, ka to robežas ir arī ārējās robežas gan ES, gan NATO, tāpēc nepieciešama koordinēta rīcība. Sargs.lv+2Vikipēdija+2
    • Savlaicīga aizsardzības kapacitātes nodošana: Šāda līnija ļauj jau bāzēties uz preventīviem un aizsardzības mehānismiem — bet ne tikai atbildēt, ja iebrukums jau notiek. Instytut Europy Środkowej+1
    ✅ Ko ar to domāja, kad Sprūds par to runāja 2025. gada februārī
    Kad Sprūds 2025. gada februārī — un plašāk kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem — runāja par “Baltijas aizsardzības līniju”, viņš domāja šādu reģionālu iniciatīvu:
    • kopēju, koordinētu militāro un inženiertehnisko aizsardzību gar Baltijas valstu austrumu (ārējām ES/NATO) robežām;
    • savlaicīgu pretmobilitātes infrastruktūras būvniecību un pozīciju izveidi, lai jau sākotnēji varētu “apturēt, bloķēt vai kavēt” jebkuru potenciālu agresoru iebrukumu;
    • stiprinātu savienību ar sabiedrotajiem — piemēram, NATO dalībvalstīm — tā, lai, ja nāksies, sabiedrotie varētu ērti ieņemt pozīcijas un reaģēt kopīgi;
    • pragmatiski pielāgoties mūsdienu drošības apstākļiem — ne tikai militāri, bet arī politiski un tiesiski (piemēram, specializēts likums par pretmobilitātes infrastruktūru, īpašumu atsavināšanu pierobežā u. c.).
    Sprūda izteikums bija signāls, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir gatava — un jau aktīvi strādā — pie šādas kopējas aizsardzības arhitektūras.

    Ir diezgan skaidras liecības, ka Baltijas aizsardzības līnija (Baltic Defence Line) nav tikai ideja, bet ka jau tiek veikta praktiska rīcība, tai skaitā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Aizsardzības ministrija (AM) līmenī. Zemāk — galvenie pierādījumi ar piemēriem.

    ✅ Kādas ir jau īstenotās vai uzsāktās darbības
      1. gada 2. oktobrī Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums — likumu, kas būtiski atvieglo teritoriju atsavināšanu vai servitūtu nodibināšanu pierobežā, kā arī nodrošina juridisko pamatu pretmobilitātes (prettanku grāvji, šķēršļu joslas u.c.) infrastruktūras izbūvei Latvijā. LSM+2Aizsardzības ministrija+2
    • Atbilstoši šim likumam, konkrēti novadi jau ir definēti kā prioritārie: Austrumu pierobežas novadi — Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes. Aizsardzības ministrija+1
    • Pēc plāna, investīcijas Latvijas austrumu robežas nostiprināšanā mēnešos un gados sasniegs ap 303 miljoniem eiro — tai skaitā paredzēta inženiertehniskā infrastruktūra, atbalsta punktu un noliktavu izbūve, pretnovietojuma pasākumi, pretmobilitātes materiālu izvietošana. Eng.lsm.lv+2Aizsardzības ministrija+2
    • Konkrēti — saskaņā ar Aizsardzības ministrijas informāciju — tiek izveidotas “pretmobilitātes materiālu parki” (“counter-mobility parks”), kur uzglabā betona bloķētājus, “pūķa zobus”, “prettanku ežus” u.c., materiālus, no kuriem var veidot šķēršļu joslas un bloķēt ievērojamas militāras manevres pierobežā. Aizsardzības ministrija+2Latgales plānošanas reģions+2
    • Piemēram, citā Baltijas valstī — Setomaa Parish (Igaunija) — jau šī gada laikā (2025) uzsākta pret-tanku grāvju izbūve. Tas demonstrē — “Baltijas aizsardzības līnijas” koncepcija tiek realizēta ne tikai plānotā, bet arī praktiskā veidā. baltictimes.com+1
    ⚠️ Grūtības, trūkumi un uzraudzība
    • Pēdējā laikā Valsts kontrole ir norādījusi, ka, neskatoties uz uzsāktajiem darbiem, robežas stiprināšanas īstenošanā ir “riskus un trūkumus” — nepieciešama efektīvāka starpresoru sadarbība, lai darbi noritētu plānoti. Revīzija turpināsies līdz 2026. gadam. lrvk.gov.lv
    • Tas nozīmē, ka, lai gan likumdošana un pamatinfrastruktūra ir uzsākta, nav garantijas, ka viss plānotais apjoms tiks realizēts ideālā veidā — konkrētie rezultāti, integrācija, savlaicīga izbūve un uzturēšana ir atkarīga no institūciju koordinācijas un resursu pieejamības. lrvk.gov.lv+1
    🔎 Starptautiska redzama prakse — piemērs no kaimiņvalstīm
    • Pabradė (Lietuva) — 2024. gadā atklāts pirmais “counter-mobility park” ar ceļa bloķētājiem, “dragon’s teeth” betona šķēršļiem un “hedgehog” tipa barjerām kā daļa no “Baltijas aizsardzības līnijas”. euronews+1
    • Igaunija līdz 2025. gada vasarai ir sākojusi izbūvēt pret-tanku grāvjus savā dienvidaustrumu pierobežā (pie Krievijas robežas). baltictimes.com+1
    • Tātad — reģionā vizuāli un materiāli redzami elementi jau top, un tie ir koordinēti starp visām trim Baltijas valstīm.
    🧮 Secinājums — jā: ir jau praktiski darbi; bet pilnīga līnija vēl tiek būvēta
    Jā — ir pietiekami daudz liecību, ka “Baltijas aizsardzības līnija” vairs nav tikai ideja vai politisks paziņojums, tā jau tiek īstenota praktiski. Infrastruktūras, likumdošanas un materiālās bāzes elementi — pretmobilitātes objekti, likums, noliktavas un militārās pozīcijas — ir uzsākti. Taču ir pārraudzība un kritiska analīze — ir arī brīži, kad jāuzlabo koordinācija un nodrošinājums, lai būvniecība un aizsardzības kapacitātes izveide būtu pietiekami efektīva.]]>
  • “Baltijas aizsardzības līnija” ir kopējs aizsardzības projekts, ko izveido trīs Baltijas valstis — Latvija, Igaunija un Lietuva. Tās mērķis ir pastiprināt šo valstu ārējās sauszemes robežas (ar Krieviju un Baltkrieviju) militārās drošības ziņā, ņemot vērā pašreizējo reģiona drošības situāciju. Vikipēdija+2Aizsardzības ministrija+2
  • Līnija nav kaut kas abstrakts, bet — reālas infrastrukūras, militāru pozīciju, nometņu, pretmobilitātes pasākumu un citādu fortifikāciju kopums, kas plānots un daļēji tiek būvēts. mil.lv+2Instytut Europy Środkowej+2
  • Tās izveide tika formāli vienota 2024. gada janvārī, kad Baltijas valstu aizsardzības ministri panāca vienošanos par kopīgu ārējo robežu stiprināšanu. Vikipēdija+1
    • 🛠️ Kas konkrēti tiek paredzēts — “kas ir Baltijas aizsardzības līnija praktiski”
    Kad runa ir par “Baltijas aizsardzības līniju”, ar to domāta virkne militāri / inženiertehnisku un organizatorisku pasākumu:
    • Pretmobilitātes infrastruktūra: prettanku grāvji, šķēršļu joslas, “prettanku eži” un citādi šķēršļi ceļiem un potenciālām iebrucēju maršrutu joslām pie ārējām robežām. LV Portāls+2mil.lv+2
    • Noliktavu un resursu punktu izveide — munīcijas krātuves, inženiertehnisko materiālu noliktavas, kā arī pozīcijas, no kurām bruņotie spēki un sabiedrotie varētu darboties. Instytut Europy Środkowej+2mil.lv+2
    • Iespējamā teritoriju atsavināšana vai īpašumtiesību regulējums pierobežā, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi var tikt īstenoti — ar likumdošanas atbalstu. LV Portāls+1
    • Integrācija ar sabiedroto — proti, līnija ir plānota kā daļa no kopējām aizsardzības stratēģijām ar NATO, un paredzēta tā, ka sabiedrotie var “bez kavēšanās pārņemt kaujas pozīcijas” ja nepieciešams. mil.lv+1
    📅 Kāpēc un kad — kas pamudināja šādu lēmumu
    • Drošības vide — pastiprinātā neprognozējamība reģionā pēc Krievijas plašās agresijas pret Ukraina — padara nepieciešamu, lai Baltijas valstis kopā spētu ātri reaģēt un aizsargāt savas ārējās robežas. Instytut Europy Środkowej+2president.lv+2
    • Kopēja solidaritāte un saskaņota politika: Baltijas valstis uzskata, ka to robežas ir arī ārējās robežas gan ES, gan NATO, tāpēc nepieciešama koordinēta rīcība. Sargs.lv+2Vikipēdija+2
    • Savlaicīga aizsardzības kapacitātes nodošana: Šāda līnija ļauj jau bāzēties uz preventīviem un aizsardzības mehānismiem — bet ne tikai atbildēt, ja iebrukums jau notiek. Instytut Europy Środkowej+1
    ✅ Ko ar to domāja, kad Sprūds par to runāja 2025. gada februārī
    Kad Sprūds 2025. gada februārī — un plašāk kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem — runāja par “Baltijas aizsardzības līniju”, viņš domāja šādu reģionālu iniciatīvu:
    • kopēju, koordinētu militāro un inženiertehnisko aizsardzību gar Baltijas valstu austrumu (ārējām ES/NATO) robežām;
    • savlaicīgu pretmobilitātes infrastruktūras būvniecību un pozīciju izveidi, lai jau sākotnēji varētu “apturēt, bloķēt vai kavēt” jebkuru potenciālu agresoru iebrukumu;
    • stiprinātu savienību ar sabiedrotajiem — piemēram, NATO dalībvalstīm — tā, lai, ja nāksies, sabiedrotie varētu ērti ieņemt pozīcijas un reaģēt kopīgi;
    • pragmatiski pielāgoties mūsdienu drošības apstākļiem — ne tikai militāri, bet arī politiski un tiesiski (piemēram, specializēts likums par pretmobilitātes infrastruktūru, īpašumu atsavināšanu pierobežā u. c.).
    Sprūda izteikums bija signāls, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir gatava — un jau aktīvi strādā — pie šādas kopējas aizsardzības arhitektūras.

    Ir diezgan skaidras liecības, ka Baltijas aizsardzības līnija (Baltic Defence Line) nav tikai ideja, bet ka jau tiek veikta praktiska rīcība, tai skaitā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Aizsardzības ministrija (AM) līmenī. Zemāk — galvenie pierādījumi ar piemēriem.

    ✅ Kādas ir jau īstenotās vai uzsāktās darbības
      1. gada 2. oktobrī Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums — likumu, kas būtiski atvieglo teritoriju atsavināšanu vai servitūtu nodibināšanu pierobežā, kā arī nodrošina juridisko pamatu pretmobilitātes (prettanku grāvji, šķēršļu joslas u.c.) infrastruktūras izbūvei Latvijā. LSM+2Aizsardzības ministrija+2
    • Atbilstoši šim likumam, konkrēti novadi jau ir definēti kā prioritārie: Austrumu pierobežas novadi — Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes. Aizsardzības ministrija+1
    • Pēc plāna, investīcijas Latvijas austrumu robežas nostiprināšanā mēnešos un gados sasniegs ap 303 miljoniem eiro — tai skaitā paredzēta inženiertehniskā infrastruktūra, atbalsta punktu un noliktavu izbūve, pretnovietojuma pasākumi, pretmobilitātes materiālu izvietošana. Eng.lsm.lv+2Aizsardzības ministrija+2
    • Konkrēti — saskaņā ar Aizsardzības ministrijas informāciju — tiek izveidotas “pretmobilitātes materiālu parki” (“counter-mobility parks”), kur uzglabā betona bloķētājus, “pūķa zobus”, “prettanku ežus” u.c., materiālus, no kuriem var veidot šķēršļu joslas un bloķēt ievērojamas militāras manevres pierobežā. Aizsardzības ministrija+2Latgales plānošanas reģions+2
    • Piemēram, citā Baltijas valstī — Setomaa Parish (Igaunija) — jau šī gada laikā (2025) uzsākta pret-tanku grāvju izbūve. Tas demonstrē — “Baltijas aizsardzības līnijas” koncepcija tiek realizēta ne tikai plānotā, bet arī praktiskā veidā. baltictimes.com+1
    ⚠️ Grūtības, trūkumi un uzraudzība
    • Pēdējā laikā Valsts kontrole ir norādījusi, ka, neskatoties uz uzsāktajiem darbiem, robežas stiprināšanas īstenošanā ir “riskus un trūkumus” — nepieciešama efektīvāka starpresoru sadarbība, lai darbi noritētu plānoti. Revīzija turpināsies līdz 2026. gadam. lrvk.gov.lv
    • Tas nozīmē, ka, lai gan likumdošana un pamatinfrastruktūra ir uzsākta, nav garantijas, ka viss plānotais apjoms tiks realizēts ideālā veidā — konkrētie rezultāti, integrācija, savlaicīga izbūve un uzturēšana ir atkarīga no institūciju koordinācijas un resursu pieejamības. lrvk.gov.lv+1
    🔎 Starptautiska redzama prakse — piemērs no kaimiņvalstīm
    • Pabradė (Lietuva) — 2024. gadā atklāts pirmais “counter-mobility park” ar ceļa bloķētājiem, “dragon’s teeth” betona šķēršļiem un “hedgehog” tipa barjerām kā daļa no “Baltijas aizsardzības līnijas”. euronews+1
    • Igaunija līdz 2025. gada vasarai ir sākojusi izbūvēt pret-tanku grāvjus savā dienvidaustrumu pierobežā (pie Krievijas robežas). baltictimes.com+1
    • Tātad — reģionā vizuāli un materiāli redzami elementi jau top, un tie ir koordinēti starp visām trim Baltijas valstīm.
    🧮 Secinājums — jā: ir jau praktiski darbi; bet pilnīga līnija vēl tiek būvēta
    Jā — ir pietiekami daudz liecību, ka “Baltijas aizsardzības līnija” vairs nav tikai ideja vai politisks paziņojums, tā jau tiek īstenota praktiski. Infrastruktūras, likumdošanas un materiālās bāzes elementi — pretmobilitātes objekti, likums, noliktavas un militārās pozīcijas — ir uzsākti. Taču ir pārraudzība un kritiska analīze — ir arī brīži, kad jāuzlabo koordinācija un nodrošinājums, lai būvniecība un aizsardzības kapacitātes izveide būtu pietiekami efektīva.]]>         <![CDATA[Spānijas Nacionālā diena]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=895 Sat, 11 Oct 2025 15:25:57 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=895
    Día de la Hispanidad (jeb Spānijas Nacionālā diena) tiek svinēta 12. oktobrī. Tā atzīmē Kristofora Kolumba ierašanos Amerikā 1492. gadā, kas simbolizē Spānijas impērijas un kultūras izplatīšanos pasaulē.
    Šī diena ir valsts svētku diena visā Spānijā, kad notiek militārās parādes, svinīgi pasākumi un karoga pacelšanas ceremonijas, īpaši Madridē, kur piedalās arī karaliskā ģimene un valdība.
    Día de la Hispanidad vienlaikus godā spāņu valodu, kultūru un vienotību starp Spāniju un spāniski runājošajām valstīm visā pasaulē.

    2025. gada 11. oktobrī tika svinēta arī Rīgā ar militāru parādi pie Brīvības pieminekļa.
    https://www.facebook.com/andris.spruds/p...X7qAonZQTl]]>
    Día de la Hispanidad (jeb Spānijas Nacionālā diena) tiek svinēta 12. oktobrī. Tā atzīmē Kristofora Kolumba ierašanos Amerikā 1492. gadā, kas simbolizē Spānijas impērijas un kultūras izplatīšanos pasaulē.
    Šī diena ir valsts svētku diena visā Spānijā, kad notiek militārās parādes, svinīgi pasākumi un karoga pacelšanas ceremonijas, īpaši Madridē, kur piedalās arī karaliskā ģimene un valdība.
    Día de la Hispanidad vienlaikus godā spāņu valodu, kultūru un vienotību starp Spāniju un spāniski runājošajām valstīm visā pasaulē.

    2025. gada 11. oktobrī tika svinēta arī Rīgā ar militāru parādi pie Brīvības pieminekļa.
    https://www.facebook.com/andris.spruds/p...X7qAonZQTl]]>         <![CDATA[Rail Baltic]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=891 Sat, 04 Oct 2025 19:40:20 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=891 Projekts ir lielākais infrastruktūras pasākums Baltijā pēdējo 100 gadu laikā, un tā īstenošana norisinās vairākās kārtās ar mērķi līdz 2030. gadam pabeigt funkcionālu pamattrasi visā Baltijas reģionā. Šobrīd notiek aktīvi būvdarbi, tostarp pamattrases, staciju, tiltu un pārvadu izbūve visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā jau ir uzsākti nozīmīgi būvdarbi, piemēram, Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rajonā.
    Rail Baltic paredz arī kravu uzkraušanas un izkraušanas vietu izveidi militārām vajadzībām. Projekta budžets ir ievērojams, un tiek meklēti risinājumi privāto investīciju piesaistei, lai mazinātu slogu valsts budžetiem.
    Kopumā projekts ir būtisks solis Baltijas valstu integrācijā Eiropas dzelzceļa tīklā un ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībā reģionā.]]>     Projekts ir lielākais infrastruktūras pasākums Baltijā pēdējo 100 gadu laikā, un tā īstenošana norisinās vairākās kārtās ar mērķi līdz 2030. gadam pabeigt funkcionālu pamattrasi visā Baltijas reģionā. Šobrīd notiek aktīvi būvdarbi, tostarp pamattrases, staciju, tiltu un pārvadu izbūve visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā jau ir uzsākti nozīmīgi būvdarbi, piemēram, Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rajonā.
    Rail Baltic paredz arī kravu uzkraušanas un izkraušanas vietu izveidi militārām vajadzībām. Projekta budžets ir ievērojams, un tiek meklēti risinājumi privāto investīciju piesaistei, lai mazinātu slogu valsts budžetiem.
    Kopumā projekts ir būtisks solis Baltijas valstu integrācijā Eiropas dzelzceļa tīklā un ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībā reģionā.]]>         <![CDATA[NATO kosmosa spējas]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=889 Mon, 22 Sep 2025 20:28:27 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=889
    NATO kolektīvi finansētie kosmosa centieni ir vērsti uz kosmosa domēna apzināšanos un intelektu, uzraudzību un izlūkošanu, pulkvedis Džonatans Vitakers, kurš vada NATO apvienoto spēku kosmosa komponentu pavēlniecību, pastāstīja Breaking Defense.
    Terēza Hitčena 2025. gada 22. septembrī plkst. 12:26
    Vispārējs skatījums uz NATO vadītāju sanāksmi 75. NATO samitā Vašingtonā, 2024. gada 10. jūlijā. (NATO)

    MAUI-NATO ir ielicis 728 miljonus dolāru parasto finansējumu “spēju programmas plānā”, lai precizētu 32 locekļu alianses jauno (ISH) kosmosa operāciju centru, norāda vecākais NATO virsnieks.

    "Tas ir paredzēts, lai piegādātu mūsu misiju sistēmu, mūsu darbuzņēmējus, apmācību un datus par NATO kosmosa operāciju centru, lai mēs varētu veikt savu kaujas telpas apzināšanos un pavēlēt un kontrolēt NATO kosmosa misiju," sacīja ASV Kosmosa spēku pulkvedis Jonathan Whitaker, NATO apvienoto spēku kosmosa komponentu vadības štāba priekšnieks (CFSPCC).

    Kosmosa operāciju centrs ietilpst CFSPCC, abi atrodas Ramšteina AFB Vācijā. Saskaņā ar alianses faktu lapu abas organizācijas finansē 16 NATO dalībnieku koalīcija.

    Whitaker stāstīja par aizsardzības pārtraukšanu šeit ikgadējās progresīvās Maui optiskās un kosmosa uzraudzības konferences laikā, kas darbojas ar jaunu NATO kosmosa “Data Lake”, ko sauc par AX, Allied Exchange vidē, tiek modelēts pēc ASV Kosmosa spēka vienotās datu bibliotēkas.

    Axe “ir tāda pati shēma kā vienotajai datu bibliotēkai, bet [ir] pilnīgi atsevišķa. Tātad būtu, ja NATO alianses komandu struktūra izmantotu, lai ievietotu visus datus, uz kuriem mēs vēlējāmies-vai nu kosmosa domēna apzināšanās dati, uz kosmosu balstītu ISR [intelekts, uzraudzība un izlūkošana], labais, jebko, ko jūs vēlaties, bet tas ir optimizēts mūsu klasificētajai videi,” Whitaker skaidroja.

    Viņš atzīmēja, ka AX, iespējams, tiks apdzīvota informācija, ko nodrošina sabiedroto pastāvīgā uzraudzība no kosmosa (APSS) programmas.

    APSS, kas tika palaists 2023. gadā, reaģējot uz mācībām, kas gūtas par attālās izpētes satelītu vērtību Ukrainā, tagad APSS tagad ir 19 dalībvalstis, kas apņēmies dalīties datos no nacionālajiem uzraudzības satelītiem, izmantojot virtuālu zvaigznāju, kā arī kopīgi finansēt komerciālus attēlus un ISR produktus, piemēram, 3D kartes.

    Kad APSS "nodrošina mums gatavus izlūkošanas produktus, mēs varēsim… tieši tos piegādāt šajā cirvī," sacīja Vitakers, "un tad mums ir arī šis ieraksts šajā arhīvā, lai mēs patiešām varētu izveidot dažus tendences datus no tā."

    Paredzams, ka APSS sasniegs sākotnējās darbības spējas 2026. gada 1. janvārī, viņš sacīja.

    AX, savukārt, ir jāintegrē NATO federētajā misijas tīkla vidē, kas ir “NATO shēma, lai pārliecinātos, ka visi kopīgo spēku komandu komandu struktūras mezgli darbojas vienā vidē, lai… datiem bagātā vidē mēs varam dalīties ar lēmumu pieņemšanas datiem ar mūsu komandieriem ātrumā, operatīvas atbilstības kadencei.

    Šādi rīkojoties, “ļautu tādām lietām kā Maven viedajai sistēmai” un cita veida lietojumprogrammas, viņš piebilda.

    Vitakers uzsvēra, ka kosmosa spēju programmas plāns lielā mērā balstās uz komerciālo produktu izmantošanu.

    Viņš sacīja, ka plāns “sākas ar esošajiem, komerciālajiem, bez plauktiem lietojumprogrammām un datu avotiem, un tie, cerams, ir kaut kas līdzīgs sabiedroto apmaiņas videi, ar nacionālām iemaksām.”

    Turklāt, pēc Vitakera sacīja, ka CFSPCC tiek uzskatīts par vienu no NATO izlūkošanas mezgliem, un tagad tajā ir četru komandu komanda no augstākās štāba Allied Powers Eiropas J2 darbiniekiem, kas ir atbildīgi par iestrādāto izlūkdatu vākšanu. Šī komanda strādā, lai “identificētu ģeotelpisko izlūkošanas prasības, kuras varētu izpildīt vai nu ar esošajām valdības apzīmētajām intelekta krātuvēm, piemēram, NGA [ASV Nacionālā ģeotelpiskā un intelekta aģentūra] datu bāze, vai pat komerciāli līgumi”, viņš paskaidroja.

    Jo īpaši, Vitakers sacīja, CFSPCC un Intel komanda aplūko, kā izmantot analīzi, ko nodrošina Kosmosa spēku taktiskā uzraudzība, izlūkošanas un izsekošanas (TACSRT) programma.

    "Tacsrt būs ļoti svarīgs tam, ko mēs darām NATO. NATO ir daži ierobežojumi un noteiktas priekšrocības, lai izmantotu tādu sistēmu kā TACSRT," viņš teica.

    "Tātad, iespējams, to netiks saukts par Tacsrt. Tacsrt noteikti ir, tam ir zināmas… nav īpatnības, bet daži ierobežojumi ir UDL. UDL nevar pieskarties izlūkdatam; sabiedroto apmaiņas serverim nav tāda paša ierobežojuma, vai ne?" Vitakers izstrādāja.

    "Mēs [tā vietā] varētu ņemt vērā lielās gūtās mācības un TACSRT shēmu un pielietot to dažādos veidos, kas vēl nav bijuši operatīvi definēti. Bet šobrīd tā ir vienkārši plaši atvērta iespēja. Tas mums ir forši," viņš teica.]]>
    NATO kolektīvi finansētie kosmosa centieni ir vērsti uz kosmosa domēna apzināšanos un intelektu, uzraudzību un izlūkošanu, pulkvedis Džonatans Vitakers, kurš vada NATO apvienoto spēku kosmosa komponentu pavēlniecību, pastāstīja Breaking Defense.
    Terēza Hitčena 2025. gada 22. septembrī plkst. 12:26
    Vispārējs skatījums uz NATO vadītāju sanāksmi 75. NATO samitā Vašingtonā, 2024. gada 10. jūlijā. (NATO)

    MAUI-NATO ir ielicis 728 miljonus dolāru parasto finansējumu “spēju programmas plānā”, lai precizētu 32 locekļu alianses jauno (ISH) kosmosa operāciju centru, norāda vecākais NATO virsnieks.

    "Tas ir paredzēts, lai piegādātu mūsu misiju sistēmu, mūsu darbuzņēmējus, apmācību un datus par NATO kosmosa operāciju centru, lai mēs varētu veikt savu kaujas telpas apzināšanos un pavēlēt un kontrolēt NATO kosmosa misiju," sacīja ASV Kosmosa spēku pulkvedis Jonathan Whitaker, NATO apvienoto spēku kosmosa komponentu vadības štāba priekšnieks (CFSPCC).

    Kosmosa operāciju centrs ietilpst CFSPCC, abi atrodas Ramšteina AFB Vācijā. Saskaņā ar alianses faktu lapu abas organizācijas finansē 16 NATO dalībnieku koalīcija.

    Whitaker stāstīja par aizsardzības pārtraukšanu šeit ikgadējās progresīvās Maui optiskās un kosmosa uzraudzības konferences laikā, kas darbojas ar jaunu NATO kosmosa “Data Lake”, ko sauc par AX, Allied Exchange vidē, tiek modelēts pēc ASV Kosmosa spēka vienotās datu bibliotēkas.

    Axe “ir tāda pati shēma kā vienotajai datu bibliotēkai, bet [ir] pilnīgi atsevišķa. Tātad būtu, ja NATO alianses komandu struktūra izmantotu, lai ievietotu visus datus, uz kuriem mēs vēlējāmies-vai nu kosmosa domēna apzināšanās dati, uz kosmosu balstītu ISR [intelekts, uzraudzība un izlūkošana], labais, jebko, ko jūs vēlaties, bet tas ir optimizēts mūsu klasificētajai videi,” Whitaker skaidroja.

    Viņš atzīmēja, ka AX, iespējams, tiks apdzīvota informācija, ko nodrošina sabiedroto pastāvīgā uzraudzība no kosmosa (APSS) programmas.

    APSS, kas tika palaists 2023. gadā, reaģējot uz mācībām, kas gūtas par attālās izpētes satelītu vērtību Ukrainā, tagad APSS tagad ir 19 dalībvalstis, kas apņēmies dalīties datos no nacionālajiem uzraudzības satelītiem, izmantojot virtuālu zvaigznāju, kā arī kopīgi finansēt komerciālus attēlus un ISR produktus, piemēram, 3D kartes.

    Kad APSS "nodrošina mums gatavus izlūkošanas produktus, mēs varēsim… tieši tos piegādāt šajā cirvī," sacīja Vitakers, "un tad mums ir arī šis ieraksts šajā arhīvā, lai mēs patiešām varētu izveidot dažus tendences datus no tā."

    Paredzams, ka APSS sasniegs sākotnējās darbības spējas 2026. gada 1. janvārī, viņš sacīja.

    AX, savukārt, ir jāintegrē NATO federētajā misijas tīkla vidē, kas ir “NATO shēma, lai pārliecinātos, ka visi kopīgo spēku komandu komandu struktūras mezgli darbojas vienā vidē, lai… datiem bagātā vidē mēs varam dalīties ar lēmumu pieņemšanas datiem ar mūsu komandieriem ātrumā, operatīvas atbilstības kadencei.

    Šādi rīkojoties, “ļautu tādām lietām kā Maven viedajai sistēmai” un cita veida lietojumprogrammas, viņš piebilda.

    Vitakers uzsvēra, ka kosmosa spēju programmas plāns lielā mērā balstās uz komerciālo produktu izmantošanu.

    Viņš sacīja, ka plāns “sākas ar esošajiem, komerciālajiem, bez plauktiem lietojumprogrammām un datu avotiem, un tie, cerams, ir kaut kas līdzīgs sabiedroto apmaiņas videi, ar nacionālām iemaksām.”

    Turklāt, pēc Vitakera sacīja, ka CFSPCC tiek uzskatīts par vienu no NATO izlūkošanas mezgliem, un tagad tajā ir četru komandu komanda no augstākās štāba Allied Powers Eiropas J2 darbiniekiem, kas ir atbildīgi par iestrādāto izlūkdatu vākšanu. Šī komanda strādā, lai “identificētu ģeotelpisko izlūkošanas prasības, kuras varētu izpildīt vai nu ar esošajām valdības apzīmētajām intelekta krātuvēm, piemēram, NGA [ASV Nacionālā ģeotelpiskā un intelekta aģentūra] datu bāze, vai pat komerciāli līgumi”, viņš paskaidroja.

    Jo īpaši, Vitakers sacīja, CFSPCC un Intel komanda aplūko, kā izmantot analīzi, ko nodrošina Kosmosa spēku taktiskā uzraudzība, izlūkošanas un izsekošanas (TACSRT) programma.

    "Tacsrt būs ļoti svarīgs tam, ko mēs darām NATO. NATO ir daži ierobežojumi un noteiktas priekšrocības, lai izmantotu tādu sistēmu kā TACSRT," viņš teica.

    "Tātad, iespējams, to netiks saukts par Tacsrt. Tacsrt noteikti ir, tam ir zināmas… nav īpatnības, bet daži ierobežojumi ir UDL. UDL nevar pieskarties izlūkdatam; sabiedroto apmaiņas serverim nav tāda paša ierobežojuma, vai ne?" Vitakers izstrādāja.

    "Mēs [tā vietā] varētu ņemt vērā lielās gūtās mācības un TACSRT shēmu un pielietot to dažādos veidos, kas vēl nav bijuši operatīvi definēti. Bet šobrīd tā ir vienkārši plaši atvērta iespēja. Tas mums ir forši," viņš teica.]]>         <![CDATA[“Eastern Sentry”]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=882 Sat, 13 Sep 2025 16:46:25 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=882 12.09.2025
    NATO
    Informāciju sagatavoja
    Preses nodaļa

    Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas “Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” izveidi, kas stiprinās NATO austrumu flanga aizsardzību un atturēšanu.
    Misijas “Eastern Sentry” uzdevums būs nodrošināt alianses teritorijas aizsardzību pret Krievijas veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem NATO dalībvalstīs.
    “Misija “Eastern Sentry” demonstrē alianses apņēmību reaģēt uz Krievijas agresīvo rīcību, lai aizsargātu alianses teritorijas katru centimetru. Jaunā NATO misija stiprinās Latvijas pretgaisa aizsardzību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds. ““Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” nozīmē lielāku NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs – īpaši gaisā, spēcīgāku pretgaisa aizsardzību, ātrāku un efektīvāku reakciju.”
    Dānija, Francija, Lielbritānija, Vācija jau ir paziņojušas par spēku un spēju izvietošanu misijas “Eastern Sentry” ietvaros, bet paredzēts, ka tuvākajā laikā tai pievienosies arī citas NATO dalībvalstis. Misijas ietvaros paredzēts izmantot pret droniem paredzētus sensorus un ieročus dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai.
    Misija “Eastern Sentry” ir izveidota pēc Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes 10. septembrī, kurā sabiedrotie apsprieda situāciju, reaģējot uz Polijas lūgumu pēc Vašingtonas līguma 4. panta konsultācijām.]]>     12.09.2025
    NATO
    Informāciju sagatavoja
    Preses nodaļa

    Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas “Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” izveidi, kas stiprinās NATO austrumu flanga aizsardzību un atturēšanu.
    Misijas “Eastern Sentry” uzdevums būs nodrošināt alianses teritorijas aizsardzību pret Krievijas veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem NATO dalībvalstīs.
    “Misija “Eastern Sentry” demonstrē alianses apņēmību reaģēt uz Krievijas agresīvo rīcību, lai aizsargātu alianses teritorijas katru centimetru. Jaunā NATO misija stiprinās Latvijas pretgaisa aizsardzību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds. ““Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” nozīmē lielāku NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs – īpaši gaisā, spēcīgāku pretgaisa aizsardzību, ātrāku un efektīvāku reakciju.”
    Dānija, Francija, Lielbritānija, Vācija jau ir paziņojušas par spēku un spēju izvietošanu misijas “Eastern Sentry” ietvaros, bet paredzēts, ka tuvākajā laikā tai pievienosies arī citas NATO dalībvalstis. Misijas ietvaros paredzēts izmantot pret droniem paredzētus sensorus un ieročus dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai.
    Misija “Eastern Sentry” ir izveidota pēc Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes 10. septembrī, kurā sabiedrotie apsprieda situāciju, reaģējot uz Polijas lūgumu pēc Vašingtonas līguma 4. panta konsultācijām.]]>         <![CDATA[Somija]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=872 Thu, 28 Aug 2025 13:55:04 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=872 Somijas armija atteiksies no Kalašņikova tipa automātiem, pāries uz modernākiem šaujamieročiem 

    Šodien, 14:04
    Pasaulē
    Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
    Somijas Bruņotie spēki plāno atteikties no līdzšinējiem Kalašņikova tipa automātiem un pāriet uz modernākiem šaujamieročiem, kas vairāk pieskaņoti Rietumu standartiem.
    Somijas ieroču ražotājs "SAKO" prezentējis vairākus "Sako ARG" automāta modeļus, ko plānots iekļaut Somijas armijas bruņojumā.
    Līdz šim somu karavīri galvenokārt izmantoja "RK 62" automātus, kas veidoti pēc padomju Kalašņikova automāta (AK–47) parauga, kā arī nedaudz modernizētos "RK 95" automātus.

    Somijas sabiedriskais medijs "Yle" vēsta, ka jaunie "Sako ARG" automāti tapuši sadarbībā ar Somijas un Zviedrijas armijām. Tie būs īpaši piemēroti darbībai arktiskos apstākļos.
    Pašlaik izstrādātas trīs dažādas "Sako ARG" automāta modifikācijas, kas pielāgotas šaušanai gan ar 7,62 mm kalibra patronām, gan ar 5,56 mm kalibra patronām.

    Galu galā paredzēts izvēlēties vienu no variantiem.

    Tas būs arī simboliski svarīgs lēmums, jo 7,62 mm kalibra šaujamieroči pārsvarā ražoti un izmantoti Austrumeiropā, savukārt NATO valstīs biežāk tiek izmantoti 5,56 mm kalibra šaujamieroči.
    Somija ilgus gadus bijusi neitrāla valsts, bet 2023. gada aprīlī pievienojās NATO. Šādu lēmumu veicināja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.]]>     Somijas armija atteiksies no Kalašņikova tipa automātiem, pāries uz modernākiem šaujamieročiem 

    Šodien, 14:04
    Pasaulē
    Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
    Somijas Bruņotie spēki plāno atteikties no līdzšinējiem Kalašņikova tipa automātiem un pāriet uz modernākiem šaujamieročiem, kas vairāk pieskaņoti Rietumu standartiem.
    Somijas ieroču ražotājs "SAKO" prezentējis vairākus "Sako ARG" automāta modeļus, ko plānots iekļaut Somijas armijas bruņojumā.
    Līdz šim somu karavīri galvenokārt izmantoja "RK 62" automātus, kas veidoti pēc padomju Kalašņikova automāta (AK–47) parauga, kā arī nedaudz modernizētos "RK 95" automātus.

    Somijas sabiedriskais medijs "Yle" vēsta, ka jaunie "Sako ARG" automāti tapuši sadarbībā ar Somijas un Zviedrijas armijām. Tie būs īpaši piemēroti darbībai arktiskos apstākļos.
    Pašlaik izstrādātas trīs dažādas "Sako ARG" automāta modifikācijas, kas pielāgotas šaušanai gan ar 7,62 mm kalibra patronām, gan ar 5,56 mm kalibra patronām.

    Galu galā paredzēts izvēlēties vienu no variantiem.

    Tas būs arī simboliski svarīgs lēmums, jo 7,62 mm kalibra šaujamieroči pārsvarā ražoti un izmantoti Austrumeiropā, savukārt NATO valstīs biežāk tiek izmantoti 5,56 mm kalibra šaujamieroči.
    Somija ilgus gadus bijusi neitrāla valsts, bet 2023. gada aprīlī pievienojās NATO. Šādu lēmumu veicināja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.]]>         <![CDATA[Latvija un NATO]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=862 Tue, 12 Aug 2025 15:32:57 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=862 Latvija no ASV pirks ieročus Ukrainai vismaz 2 miljonu eiro vērtībā 

    Šodien, 17:15
    Latvijā
    Autori: LSM.lv Ziņu redakcija

    Latvija vismaz 2 miljonu eiro vērtībā no ASV pirks ieročus Ukrainai, par šādu lēmumu pēc valdības sēdes pavēstīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
    Premjere norādīja, ka Latvija pievienosies ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvai, kas aicina NATO valstis atbalstīt Ukrainu. Proti, Tramps ir vienojies ar NATO, ka alianses dalībvalstis iepirks no ASV ieročus, ko piegādās Ukrainai.

    Valdības vadītāja atklāja, ka finansējums, ko Latvija atvēlēs šim mērķim, vēl tiks precizēts, bet tas būs "minimums vismaz 2 miljoni eiro".
    Siliņa neprecizēja, kādus konkrēti ieročus vai militāro tehniku paredzēts pirkt Ukrainas vajadzībām. Tomēr viņa norādīja, ka ar šo finansējumu varētu palīdzēt Ukrainai iegādāties tehniku, kas palīdzētu nodrošināt gaisa aizsardzību.

    "Primārās runas ir par gaisa aizsardzību. Pie mums ir vērsušās NATO valstis," piebilda Siliņa.

    Premjere aicināja arī citas Eiropas valstis pievienoties šai ASV prezidenta iniciatīvai.
    "Esam parādījuši, ka esam apņēmušies atbalstīt Ukrainu. Aicinātu arī citas Eiropas valstis to darīt, un aicinām, ka Ukrainai tiek atvēlēts konkrēts procents no katras valsts ieņēmumu kopprodukta. (..) Mēs šajos NATO ietvaros palīdzību sniedzam. Latvija ir viena no tām valstīm, kas jau visaktīvāk atbalsta Ukrainu, vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta. (..) Kamēr Eiropa nav spējusi saražot, mēs esam gatavi iegādāties no ASV," atzīmēja Siliņa.

    https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a610150/]]>     Latvija no ASV pirks ieročus Ukrainai vismaz 2 miljonu eiro vērtībā 

    Šodien, 17:15
    Latvijā
    Autori: LSM.lv Ziņu redakcija

    Latvija vismaz 2 miljonu eiro vērtībā no ASV pirks ieročus Ukrainai, par šādu lēmumu pēc valdības sēdes pavēstīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
    Premjere norādīja, ka Latvija pievienosies ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvai, kas aicina NATO valstis atbalstīt Ukrainu. Proti, Tramps ir vienojies ar NATO, ka alianses dalībvalstis iepirks no ASV ieročus, ko piegādās Ukrainai.

    Valdības vadītāja atklāja, ka finansējums, ko Latvija atvēlēs šim mērķim, vēl tiks precizēts, bet tas būs "minimums vismaz 2 miljoni eiro".
    Siliņa neprecizēja, kādus konkrēti ieročus vai militāro tehniku paredzēts pirkt Ukrainas vajadzībām. Tomēr viņa norādīja, ka ar šo finansējumu varētu palīdzēt Ukrainai iegādāties tehniku, kas palīdzētu nodrošināt gaisa aizsardzību.

    "Primārās runas ir par gaisa aizsardzību. Pie mums ir vērsušās NATO valstis," piebilda Siliņa.

    Premjere aicināja arī citas Eiropas valstis pievienoties šai ASV prezidenta iniciatīvai.
    "Esam parādījuši, ka esam apņēmušies atbalstīt Ukrainu. Aicinātu arī citas Eiropas valstis to darīt, un aicinām, ka Ukrainai tiek atvēlēts konkrēts procents no katras valsts ieņēmumu kopprodukta. (..) Mēs šajos NATO ietvaros palīdzību sniedzam. Latvija ir viena no tām valstīm, kas jau visaktīvāk atbalsta Ukrainu, vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta. (..) Kamēr Eiropa nav spējusi saražot, mēs esam gatavi iegādāties no ASV," atzīmēja Siliņa.

    https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a610150/]]>         <![CDATA[Rietumu propagandas organizācijas]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=855 Thu, 31 Jul 2025 17:39:44 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=855
    https://www.rferl.org/
    Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) ir neatkarīga, bezpeļņas multiplatformu mediju organizācija, kas sniedz precīzu un necenzētu ziņu segumu 27 valodās 23 valstīs, kur brīva prese ir apdraudēta. Mūsu žurnālisti ikdienā darbā risina kiberuzbrukumus, draudus un spiegošanu, lai nodrošinātu objektīvu informāciju par notikumiem, kur valsts propaganda un dezinformācija cenšas vērpt melus. Pateicoties modernām digitālajām stratēģijām un vietējiem birojiem, RFE/RL sasniedz auditoriju gan radios, gan sociālajos tīklos, gan viedtālruņu lietotnēs, pārvarot radio viļņu bojāšanu un cenzūru. Atbalstot RFE/RL, jūs stiprināt demokrātiskās vērtības, vaļēju diskusiju un brīvas domas aizstāvību valstīs, kurās vārda brīvība tiek ierobežota.
    RFE/RL darbojas kopumā 23 valstīs, pārklājot vairākus reģionus:
    • Austrumeiropā: Baltkrievija, Ukraina
    • Centrālāzijā: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna
    • Kaukāzā: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija
    • Balkānos: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija
    • Viduseiropas–Austrumeiropas vidējā joslā: Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Moldovas Republika
    • Austrumu Vidusjūrā (Persijas līča reģionā): Irāna, Afganistāna
    • Krievijā: (caur “Current Time” platformu)
    Ziņošanas valodas (27):
    • angļu
    • albāņu
    • armēņu
    • azerbaidžāņu
    • baškīru
    • bosniešu
    • baltkrievu
    • bulgāru
    • čečenu
    • krimas tatāru
    • dari
    • gruzīnu
    • ungāru
    • kazahu
    • kirgīzu
    • maķedoniešu
    • melnkalniešu
    • paštū
    • persiešu
    • rumāņu
    • krievu
    • serbu
    • tadžiku
    • tatāru
    • turkmēņu
    • ukraiņu
    • uzbeku

    https://voa.com

    Voice of America (VOA) ir ASV valdības finansēts starptautisks mediju ports, kura misija ir nodrošināt precīzas, objektīvas un necenzētas ziņas vairāk nekā 40 valodās visā pasaulē. Izmantojot radio, televīziju un digitālās platformas, VOA pārraida svarīgāko informāciju par politiku, ekonomiku un sabiedrības notikumiem valstīs, kur plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ierobežota. Mūsu žurnālisti ievēro stingrus profesionālos standartus, pārbaudot faktus un izvairoties no dezinformācijas, tādējādi stiprinot auditorijas uzticību. Atbalstot VOA, jūs veicināt demokrātisko vērtību izplatīšanu un brīvas domas aizstāvību patvēruma meklētāju un pilsoņu vidū, kuriem piekļuve neatkarīgiem medijiem bieži ir apdraudēta.

    Voice of America (VOA) sasniedz auditoriju gandrīz 100 valstīs visos pasaules kontinentos, izmantojot radio, televīziju, digitālās platformas un vietējos partnerus. Piemēram:
    • Āfrikā: VOA “English to Africa” pakalpojums sniedz ziņas visās 54 Āfrikas valstīs
    • Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Latīņamerikā — kopumā aptuveni 100 valstīs, kur brīva prese ir ierobežota
    Ziņošanas valodas (45):
    • oromo
    • albāņu
    • amhāru
    • armēņu
    • azerbaidžāņu
    • bambara
    • bengāļu
    • bosniešu
    • birmiešu
    • kantoniešu
    • haitiešu kreoliešu
    • horvātu
    • dari
    • angļu (Special English)
    • franču
    • gruzīnu
    • hausa
    • hindi
    • indonēziešu
    • khmeru
    • kinjarvanda
    • kirundi
    • korejiešu
    • kurdu
    • laosiešu
    • maķedoniešu
    • mandarīnu ķīniešu
    • Transvaalas ndebele valodā
    • taizemiešu
    • paštū
    • persiešu
    • portugāļu
    • krievu
    • serbu
    • šonu (Zimbabve)
    • somāliešu
    • spāņu
    • svahili
    • tibetiešu
    • tigrinja
    • turku
    • ukraiņu
    • urdu
    • uzbeku
    • vjetnamiešu
    ]]>
    https://www.rferl.org/
    Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) ir neatkarīga, bezpeļņas multiplatformu mediju organizācija, kas sniedz precīzu un necenzētu ziņu segumu 27 valodās 23 valstīs, kur brīva prese ir apdraudēta. Mūsu žurnālisti ikdienā darbā risina kiberuzbrukumus, draudus un spiegošanu, lai nodrošinātu objektīvu informāciju par notikumiem, kur valsts propaganda un dezinformācija cenšas vērpt melus. Pateicoties modernām digitālajām stratēģijām un vietējiem birojiem, RFE/RL sasniedz auditoriju gan radios, gan sociālajos tīklos, gan viedtālruņu lietotnēs, pārvarot radio viļņu bojāšanu un cenzūru. Atbalstot RFE/RL, jūs stiprināt demokrātiskās vērtības, vaļēju diskusiju un brīvas domas aizstāvību valstīs, kurās vārda brīvība tiek ierobežota.
    RFE/RL darbojas kopumā 23 valstīs, pārklājot vairākus reģionus:
    • Austrumeiropā: Baltkrievija, Ukraina
    • Centrālāzijā: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna
    • Kaukāzā: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija
    • Balkānos: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija
    • Viduseiropas–Austrumeiropas vidējā joslā: Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Moldovas Republika
    • Austrumu Vidusjūrā (Persijas līča reģionā): Irāna, Afganistāna
    • Krievijā: (caur “Current Time” platformu)
    Ziņošanas valodas (27):
    • angļu
    • albāņu
    • armēņu
    • azerbaidžāņu
    • baškīru
    • bosniešu
    • baltkrievu
    • bulgāru
    • čečenu
    • krimas tatāru
    • dari
    • gruzīnu
    • ungāru
    • kazahu
    • kirgīzu
    • maķedoniešu
    • melnkalniešu
    • paštū
    • persiešu
    • rumāņu
    • krievu
    • serbu
    • tadžiku
    • tatāru
    • turkmēņu
    • ukraiņu
    • uzbeku

    https://voa.com

    Voice of America (VOA) ir ASV valdības finansēts starptautisks mediju ports, kura misija ir nodrošināt precīzas, objektīvas un necenzētas ziņas vairāk nekā 40 valodās visā pasaulē. Izmantojot radio, televīziju un digitālās platformas, VOA pārraida svarīgāko informāciju par politiku, ekonomiku un sabiedrības notikumiem valstīs, kur plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ierobežota. Mūsu žurnālisti ievēro stingrus profesionālos standartus, pārbaudot faktus un izvairoties no dezinformācijas, tādējādi stiprinot auditorijas uzticību. Atbalstot VOA, jūs veicināt demokrātisko vērtību izplatīšanu un brīvas domas aizstāvību patvēruma meklētāju un pilsoņu vidū, kuriem piekļuve neatkarīgiem medijiem bieži ir apdraudēta.

    Voice of America (VOA) sasniedz auditoriju gandrīz 100 valstīs visos pasaules kontinentos, izmantojot radio, televīziju, digitālās platformas un vietējos partnerus. Piemēram:
    • Āfrikā: VOA “English to Africa” pakalpojums sniedz ziņas visās 54 Āfrikas valstīs
    • Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Latīņamerikā — kopumā aptuveni 100 valstīs, kur brīva prese ir ierobežota
    Ziņošanas valodas (45):
    • oromo
    • albāņu
    • amhāru
    • armēņu
    • azerbaidžāņu
    • bambara
    • bengāļu
    • bosniešu
    • birmiešu
    • kantoniešu
    • haitiešu kreoliešu
    • horvātu
    • dari
    • angļu (Special English)
    • franču
    • gruzīnu
    • hausa
    • hindi
    • indonēziešu
    • khmeru
    • kinjarvanda
    • kirundi
    • korejiešu
    • kurdu
    • laosiešu
    • maķedoniešu
    • mandarīnu ķīniešu
    • Transvaalas ndebele valodā
    • taizemiešu
    • paštū
    • persiešu
    • portugāļu
    • krievu
    • serbu
    • šonu (Zimbabve)
    • somāliešu
    • spāņu
    • svahili
    • tibetiešu
    • tigrinja
    • turku
    • ukraiņu
    • urdu
    • uzbeku
    • vjetnamiešu
    ]]>         <![CDATA[Francija]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=846 Tue, 15 Jul 2025 22:56:11 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=846 Latviski tas būtu:
    Citāts:“Lai šajā pasaulē būtu brīvs, cilvēkam jāizraisa bailes,” teica Makrons. “Un lai izraisītu bailes, ir jābūt spēcīgam.”
    Ko tas nozīmē:
    Makrons ar to domā, ka:
    • Lai valsts (vai cilvēks) būtu patiesi brīvs un neatkarīgs, citiem ir jābaidās viņu aizskart.
    • Šīs bailes rodas tikai tad, ja tu esi pietiekami spēcīgs (piemēram, militāri, ekonomiski vai politiski), lai citi rēķinātos ar tevi un neuzdrīkstētos ierobežot tavu brīvību.
    Šis teiciens atspoguļo reālistisku starptautisko politiku, kurā spēks ir galvenais faktors, lai saglabātu savu neatkarību un ietekmi.

    Ar šādiem vārdiem Emanuels Makrons pavadīja Francijas militārā budžeta palielināšu uz  €64miljardiem.  
    https://breakingdefense.com/2025/07/fran...n-planned/]]>     Latviski tas būtu:
    Citāts:“Lai šajā pasaulē būtu brīvs, cilvēkam jāizraisa bailes,” teica Makrons. “Un lai izraisītu bailes, ir jābūt spēcīgam.”
    Ko tas nozīmē:
    Makrons ar to domā, ka:
    • Lai valsts (vai cilvēks) būtu patiesi brīvs un neatkarīgs, citiem ir jābaidās viņu aizskart.
    • Šīs bailes rodas tikai tad, ja tu esi pietiekami spēcīgs (piemēram, militāri, ekonomiski vai politiski), lai citi rēķinātos ar tevi un neuzdrīkstētos ierobežot tavu brīvību.
    Šis teiciens atspoguļo reālistisku starptautisko politiku, kurā spēks ir galvenais faktors, lai saglabātu savu neatkarību un ietekmi.

    Ar šādiem vārdiem Emanuels Makrons pavadīja Francijas militārā budžeta palielināšu uz  €64miljardiem.  
    https://breakingdefense.com/2025/07/fran...n-planned/]]>         <![CDATA[Baltic Photonics]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=840 Thu, 03 Jul 2025 14:35:37 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=840
    Šodien, 16:34
    Ekonomika
    Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
    Tuvāko divu gadu laikā Berģu industriālajā zonā durvis vērs uzņēmuma "Baltic Photonics" militārās klases nakts redzamības ierīču rūpnīca. Šādas ražotnes ir vien dažas pasaulē, bet Baltijas valstīs tā būs vienīgā šāda veida rūpnīca, un paredzēts, ka tā būs lielākā Eiropā.

    Paredzēts, ka Latvijā ne tikai ražos trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas, bet arī izstrādās jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.
    Šī gada sākumā Berģu industriālajā zonā pilnvērtīgi sākusi darboties "Baltic Photonics" laboratorija, kas uzņēmumā nodarbojas ar jaunu iekārtu un tehnoloģiju izstrādi un pētniecību, kā arī produktu komplektāciju un servisu.
    "Pasaulē šobrīd ir tikai daži uzņēmumi, kas nodrošina tehnoloģiski tik augstas klases optisko nakts redzamības ierīču ražošanu, un plānots, ka šī būs lielākā rūpnīca Eiropā. Šāda uzņēmuma ienākšana Latvijā ir nozīmīgs solis visa reģiona attīstībai un ne tikai – tas būs ieguvums arī visām NATO dalībvalstīm. Tāpat tas ir stratēģiski nozīmīgs solis ekonomiskās situācijas uzlabošanai un aizsardzības jomas stiprināšanai nākotnē," norādīja "Baltic Photonics" vadītājs Edgars Zandmanis.
    Topošā rūpnīca darbosies 6400 kvadrātmetru platībā, un nākotnē nodrošinās darbavietas vairāk nekā 250 augsti kvalificētiem speciālistiem iekārtu ražošanā, komplektēšanā un izstrādē. Paredzams, ka rūpnīcas ražošanas jauda sasniegs 20 līdz 30 tūkstošus dažāda veida nakts redzamības optikas ierīču gadā.
    Savukārt šogad darbu pilnvērtīgi sākusī "Baltic Photonics" laboratorija nodrošina tādu tehniskā aprīkojuma līmeni, kas ļauj veikt tehnoloģiski sarežģītus pētījumus augsta vakuuma, elektrooptikas un luminoforu ekrānu lietojumu jomās. Pilnvērtīgu ražošanu plānots sākt 2027. gadā, kad tur sāks ražot un komplektēt nakts redzamības optiskās iekārtas, to komponentes un attēlu pastiprinātājus, kas izmantojami gan civiliem, gan militāriem mērķiem, tostarp dažāda veida šaujamieroču komplektācijai, gaisa kuģu, izlūkošanas dronu un pilotu aprīkojumam.
    "Baltic Photonics" rūpnīca Latvijā plānota kā "Harder Digital" uzņēmumu grupas līdz šim lielākā ražotne, un būs vienīgā militāras klases optisko iekārtu ražotne Baltijas valstīs. "Baltic Photonics" galvenais noieta tirgus sākotnēji būs Eiropa – Baltijas un Ziemeļvalstis, kā arī citas NATO dalībvalstis un militārā aprīkojuma, tehnikas un iekārtu ražotāji NATO dalībvalstīs.
    "Harder Digital" ir Vācijas uzņēmumu grupa, kas ražo trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas pārsvarā militārām vajadzībām. Šīs uzņēmumu grupas vairākuma akciju īpašniece ir Grieķijas kompānija "Theon Sensors S.A.", kas ir pielāgojamu nakts redzamības un termiskās attēlveidošanas sistēmu izstrādātāja un ražotāja militārām un drošības vajadzībām, kuras produkcija pārstāvēta vairāk nekā 70 valstīs. "Theon Sensors S.A." par "Harder Digital" vairākuma akciju iegādi paziņoja pērnā gada septembrī, un šis lēmums ir kompānijas stratēģisks solis piegādes ķēžu stiprināšanai un attīstībai.]]>
    Šodien, 16:34
    Ekonomika
    Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
    Tuvāko divu gadu laikā Berģu industriālajā zonā durvis vērs uzņēmuma "Baltic Photonics" militārās klases nakts redzamības ierīču rūpnīca. Šādas ražotnes ir vien dažas pasaulē, bet Baltijas valstīs tā būs vienīgā šāda veida rūpnīca, un paredzēts, ka tā būs lielākā Eiropā.

    Paredzēts, ka Latvijā ne tikai ražos trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas, bet arī izstrādās jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.
    Šī gada sākumā Berģu industriālajā zonā pilnvērtīgi sākusi darboties "Baltic Photonics" laboratorija, kas uzņēmumā nodarbojas ar jaunu iekārtu un tehnoloģiju izstrādi un pētniecību, kā arī produktu komplektāciju un servisu.
    "Pasaulē šobrīd ir tikai daži uzņēmumi, kas nodrošina tehnoloģiski tik augstas klases optisko nakts redzamības ierīču ražošanu, un plānots, ka šī būs lielākā rūpnīca Eiropā. Šāda uzņēmuma ienākšana Latvijā ir nozīmīgs solis visa reģiona attīstībai un ne tikai – tas būs ieguvums arī visām NATO dalībvalstīm. Tāpat tas ir stratēģiski nozīmīgs solis ekonomiskās situācijas uzlabošanai un aizsardzības jomas stiprināšanai nākotnē," norādīja "Baltic Photonics" vadītājs Edgars Zandmanis.
    Topošā rūpnīca darbosies 6400 kvadrātmetru platībā, un nākotnē nodrošinās darbavietas vairāk nekā 250 augsti kvalificētiem speciālistiem iekārtu ražošanā, komplektēšanā un izstrādē. Paredzams, ka rūpnīcas ražošanas jauda sasniegs 20 līdz 30 tūkstošus dažāda veida nakts redzamības optikas ierīču gadā.
    Savukārt šogad darbu pilnvērtīgi sākusī "Baltic Photonics" laboratorija nodrošina tādu tehniskā aprīkojuma līmeni, kas ļauj veikt tehnoloģiski sarežģītus pētījumus augsta vakuuma, elektrooptikas un luminoforu ekrānu lietojumu jomās. Pilnvērtīgu ražošanu plānots sākt 2027. gadā, kad tur sāks ražot un komplektēt nakts redzamības optiskās iekārtas, to komponentes un attēlu pastiprinātājus, kas izmantojami gan civiliem, gan militāriem mērķiem, tostarp dažāda veida šaujamieroču komplektācijai, gaisa kuģu, izlūkošanas dronu un pilotu aprīkojumam.
    "Baltic Photonics" rūpnīca Latvijā plānota kā "Harder Digital" uzņēmumu grupas līdz šim lielākā ražotne, un būs vienīgā militāras klases optisko iekārtu ražotne Baltijas valstīs. "Baltic Photonics" galvenais noieta tirgus sākotnēji būs Eiropa – Baltijas un Ziemeļvalstis, kā arī citas NATO dalībvalstis un militārā aprīkojuma, tehnikas un iekārtu ražotāji NATO dalībvalstīs.
    "Harder Digital" ir Vācijas uzņēmumu grupa, kas ražo trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas pārsvarā militārām vajadzībām. Šīs uzņēmumu grupas vairākuma akciju īpašniece ir Grieķijas kompānija "Theon Sensors S.A.", kas ir pielāgojamu nakts redzamības un termiskās attēlveidošanas sistēmu izstrādātāja un ražotāja militārām un drošības vajadzībām, kuras produkcija pārstāvēta vairāk nekā 70 valstīs. "Theon Sensors S.A." par "Harder Digital" vairākuma akciju iegādi paziņoja pērnā gada septembrī, un šis lēmums ir kompānijas stratēģisks solis piegādes ķēžu stiprināšanai un attīstībai.]]>         <![CDATA[NATO līderi]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=838 Mon, 30 Jun 2025 03:47:18 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=838
    Bet glāstīt Trumpa ego būs tā vērts, ja ASV neapgriezīs atbalstu Zeļenskim
    Makss Hastings
    Publicēts Ceturdien, 2025. gada 26. jūnijs · 04:00 

    Tas tika scenārizēts kā mīlas pilnveidojums ar tikai vienu mērķi: neļaut impulsīvākajam un neparastajam ASV prezidentam vēsturē izmest NATO rotaļlietas no viņa ratiņiem. Neviens neprovocēja tantrumu. Trešdienas (25. jūnijs) samits Hāgā maz izlikās par globālās stratēģijas apspriešanu. Tas tikai parādīja Eiropas NATO locekļu izmisīgos centienus palielināt aizsardzības izdevumus. Tas piedāvāja glaimo ASV goda viesim, kas nav vēl nepieredzēts pat aukstā kara laikā.

    NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte uzstādīja toni ar savu uzņemšanas vēstījumu pirms Donalda Trumpa ierašanās, apsveicot prezidentu ar savu “izšķirošo rīcību” Irānā un apsolot, ka viņš “lidos citos lielos panākumos Hāgā”. Viņš pat izteica līdzjūtību par prezidenta publisku četru burtu valodas izmantošanu. 

    Visspēcīgākais cilvēks uz zemes

    Nacionālie vadītāji, kuri, iespējams, domāja, kāda ir dzīve Romas imperatora, tagad to zin no pieredzes. Tā kā viņi cīnās, lai veiktu biznesu ar visspēcīgāko cilvēku uz zemes, viņiem ir pienākums sevi pamudināt, mainīties, paust piekrišanu, kad privāti daudz domstarpību. Neviens telpā izglābj galveno viesi, kas neticēja, ka viņa un Izraēlas bumbas ir atgriezušas Irānu “pēc gadu desmitiem”. Bet viņi klusēja un turpinās to darīt, lai viņi tik viegli neierosinātu viņa dusmas.

    Daži eiropieši iebilst pret šo stāju, apgalvojot, ka nomierināšana pazemina mūsu kontinentu bez mērķa. Es nepiekrītu. Tāpat kā vai nē, Trump acīmredzot ir neapstrīdēts bagātākās nācijas meistars uz zemes. Viņu ieceļ Kongress un Augstākā tiesa, lai īstenotu diktatoriskas pilnvaras par karu un daudz ko citu. Pārējiem mums ir jātiek galā ar Trumpu vai zaudēt savu neaizstājamo atbalstu.

    Izcilais jautājums ir Ukraina, kas izdzīvo tikai pēc viņa prieka. Viņš samazina ASV ieroču piegādes uz valsti, kas viņam nepatīk. Viņš tās vienreiz ir pilnībā apturējis un, iespējams, to darīs atkal rīt. Krievi nospiež ukraiņus uz zemes un pastiprina pilsētu bombardēšanu. Prezidenta Volodmira Zelensky ļaudis bīstami trūkst gaisa aizsardzības ieroču. Viņu morāle cietīs smagi, ja viņu bruņotie spēki zaudēs spēju pretoties pret nejauko Putina terora aktu.

    Eiropieši nevar nodrošināt Zeļenski ar to, ko viņš iegūst no ASV. Lai Vašingtonai būtu iespēja piespiest Putinu vienoties, Vašingtonai ir jāpaskaidro ekonomiskās sankcijas un jāpalielina ieroču piegādes. Ikviens NATO loceklis, kas piedalījās Hāgā, to saprata, atzīstot, ka tikai viņu un Zeļenskis iesniegums var uzturēt Ukrainas cīņu, ja vien vai līdz tam brīdim, kad Trumps atsakās no viņa acīmredzamā aizraušanās ar Krievijas Vladimiru Putinu. 
    https://www.businesstimes.com.sg/opinion...lf-respect]]>
    Bet glāstīt Trumpa ego būs tā vērts, ja ASV neapgriezīs atbalstu Zeļenskim
    Makss Hastings
    Publicēts Ceturdien, 2025. gada 26. jūnijs · 04:00 

    Tas tika scenārizēts kā mīlas pilnveidojums ar tikai vienu mērķi: neļaut impulsīvākajam un neparastajam ASV prezidentam vēsturē izmest NATO rotaļlietas no viņa ratiņiem. Neviens neprovocēja tantrumu. Trešdienas (25. jūnijs) samits Hāgā maz izlikās par globālās stratēģijas apspriešanu. Tas tikai parādīja Eiropas NATO locekļu izmisīgos centienus palielināt aizsardzības izdevumus. Tas piedāvāja glaimo ASV goda viesim, kas nav vēl nepieredzēts pat aukstā kara laikā.

    NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte uzstādīja toni ar savu uzņemšanas vēstījumu pirms Donalda Trumpa ierašanās, apsveicot prezidentu ar savu “izšķirošo rīcību” Irānā un apsolot, ka viņš “lidos citos lielos panākumos Hāgā”. Viņš pat izteica līdzjūtību par prezidenta publisku četru burtu valodas izmantošanu. 

    Visspēcīgākais cilvēks uz zemes

    Nacionālie vadītāji, kuri, iespējams, domāja, kāda ir dzīve Romas imperatora, tagad to zin no pieredzes. Tā kā viņi cīnās, lai veiktu biznesu ar visspēcīgāko cilvēku uz zemes, viņiem ir pienākums sevi pamudināt, mainīties, paust piekrišanu, kad privāti daudz domstarpību. Neviens telpā izglābj galveno viesi, kas neticēja, ka viņa un Izraēlas bumbas ir atgriezušas Irānu “pēc gadu desmitiem”. Bet viņi klusēja un turpinās to darīt, lai viņi tik viegli neierosinātu viņa dusmas.

    Daži eiropieši iebilst pret šo stāju, apgalvojot, ka nomierināšana pazemina mūsu kontinentu bez mērķa. Es nepiekrītu. Tāpat kā vai nē, Trump acīmredzot ir neapstrīdēts bagātākās nācijas meistars uz zemes. Viņu ieceļ Kongress un Augstākā tiesa, lai īstenotu diktatoriskas pilnvaras par karu un daudz ko citu. Pārējiem mums ir jātiek galā ar Trumpu vai zaudēt savu neaizstājamo atbalstu.

    Izcilais jautājums ir Ukraina, kas izdzīvo tikai pēc viņa prieka. Viņš samazina ASV ieroču piegādes uz valsti, kas viņam nepatīk. Viņš tās vienreiz ir pilnībā apturējis un, iespējams, to darīs atkal rīt. Krievi nospiež ukraiņus uz zemes un pastiprina pilsētu bombardēšanu. Prezidenta Volodmira Zelensky ļaudis bīstami trūkst gaisa aizsardzības ieroču. Viņu morāle cietīs smagi, ja viņu bruņotie spēki zaudēs spēju pretoties pret nejauko Putina terora aktu.

    Eiropieši nevar nodrošināt Zeļenski ar to, ko viņš iegūst no ASV. Lai Vašingtonai būtu iespēja piespiest Putinu vienoties, Vašingtonai ir jāpaskaidro ekonomiskās sankcijas un jāpalielina ieroču piegādes. Ikviens NATO loceklis, kas piedalījās Hāgā, to saprata, atzīstot, ka tikai viņu un Zeļenskis iesniegums var uzturēt Ukrainas cīņu, ja vien vai līdz tam brīdim, kad Trumps atsakās no viņa acīmredzamā aizraušanās ar Krievijas Vladimiru Putinu. 
    https://www.businesstimes.com.sg/opinion...lf-respect]]>         <![CDATA[Seismoloģiskā stacija un infraskaņas stacija, kas seko sprādzieniem]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=827 Thu, 19 Jun 2025 14:59:46 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=827 Bavārijas mežā atrodas stacija, kas fiksē kodolieroču izmantošanu visā pasaulē
    https://www.br.de/nachrichten/bayern/mes...en,UoMCRaq

    Ja kaut kur pasaulē eksplodē kodolbumba, tas tiek reģistrēts Bavārijā - attālā mērījumu stacijā, kas paslēpta mežā.
    Mežā, kas atrodas netālu no robežas ar Čehiju, ir uzstādīta mērīšanas tehnoloģija, kurai ir nozīme pasaules miera nodrošināšanā. Zemes kustības un zemas frekvences skaņas tiek izmantotas, lai noteiktu, kad pasaulē tiek veikti slepeni kodolizmēģinājumi un sprāgst kodolumbas. Federālā ģeozinātņu un dabas resursu institūta (BGR) eksperti izmanto šo tehnoloģiju, lai uzraudzītu, vai visas pasaules kodolvalstis patiešām ievēro starptautisko Vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (CTBT).

    Diplomātu vizīte

    Stacija darbojas jau 35 gadus un tiek uzskatīta par vienu no precīzākajām Eiropā. Aptuveni 40 vēstniecību pārstāvji no 27 valstīm un pārstāvji no pastāvīgajām pārstāvniecībām Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Vīnē ieradās mežā, lai apskatītu šo mērīšanas sistēmu.

    Sprādzieni Ukrainā

    "Viens no pēdējiem spēcīgākajiem mērījumiem 2020. gadā bija amonija nitrāta sprādziens Beirūtas ostā. Bet, protams, mēs reģistrējam arī spēcīgus sprādzienus Ukrainā," stāsta Larss Ceranna no BGR. Tomēr militārie dati netiek izvērtēti vai nodoti tālāk. Tas nav Ģeozinātņu un dabas resursu federālā institūta uzdevums. Tā uzdevums drīzāk ir pārbaudīt, vai visi ievēro Vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu. "Tas ir vienīgais pasaulē joprojām spēkā esošais līgums, kuru ir akceptējušas visas puses, tostarp Krievija, Ķīna un ASV, un pie kura tiek aktīvi strādāts," saka Ceranna.

    Reģistrēti Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumi

    Mērījumu sistēmu veido divas stacijas: seismoloģiskā stacija un infraskaņas stacija. Seismoloģiskajā stacijā, piemēram, tika reģistrēti visi seši Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumi, kas veikti laikā no 2006. līdz 2017. gadam. Infraskaņas stacija mēra skaņas viļņus zemo frekvenču diapazonā, kas cilvēka ausij nav dzirdami. Piemēram, tā reģistrēja Itālijas vulkāna Stromboli izvirdumu 2019. gada jūlijā.

    Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums nekad nav pilnībā stājies spēkā

    Kopš 1966. gada ir spēkā starptautisks līgums, kas aizliedz valstīm izmēģināt kodolieročus atmosfērā, kosmosā un zem ūdens. Kodolieroči ir deviņu valstu rīcībā: ASV, Krievija, Francija, Ķīna, Lielbritānija, Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja un Izraēla. Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja šo līgumu nav parakstījušas.
    Piecas no kopumā 44 pasaules valstīm ir parakstījušas līgumu, bet nav to ratificējušas. Tādējādi Ēģiptē, Ķīnā, Irānā, Izraēlā un ASV šis līgums faktiski nekad nav stājies spēkā. Krievija savu ratifikāciju atsauca 2023. gada beigās.

    Uzraudzība visā pasaulē

    Tīkls ar 321 mērīšanas staciju ir izveidots, lai uzraudzītu, vai visas līgumslēdzējas puses ievēro nolīgumu. Tās vienmēr atrodas vietās, kur praktiski nav citu traucējumu avotu. Papildus Bavārijas mežā esošajām stacijām BGR izmanto arī mērīšanas stacijas Antarktikā. Visu staciju dati tiek apkopoti, analizēti un arhivēti Starptautiskajā datu centrā ANO Vīnē.]]>     Bavārijas mežā atrodas stacija, kas fiksē kodolieroču izmantošanu visā pasaulē
    https://www.br.de/nachrichten/bayern/mes...en,UoMCRaq

    Ja kaut kur pasaulē eksplodē kodolbumba, tas tiek reģistrēts Bavārijā - attālā mērījumu stacijā, kas paslēpta mežā.
    Mežā, kas atrodas netālu no robežas ar Čehiju, ir uzstādīta mērīšanas tehnoloģija, kurai ir nozīme pasaules miera nodrošināšanā. Zemes kustības un zemas frekvences skaņas tiek izmantotas, lai noteiktu, kad pasaulē tiek veikti slepeni kodolizmēģinājumi un sprāgst kodolumbas. Federālā ģeozinātņu un dabas resursu institūta (BGR) eksperti izmanto šo tehnoloģiju, lai uzraudzītu, vai visas pasaules kodolvalstis patiešām ievēro starptautisko Vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (CTBT).

    Diplomātu vizīte

    Stacija darbojas jau 35 gadus un tiek uzskatīta par vienu no precīzākajām Eiropā. Aptuveni 40 vēstniecību pārstāvji no 27 valstīm un pārstāvji no pastāvīgajām pārstāvniecībām Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Vīnē ieradās mežā, lai apskatītu šo mērīšanas sistēmu.

    Sprādzieni Ukrainā

    "Viens no pēdējiem spēcīgākajiem mērījumiem 2020. gadā bija amonija nitrāta sprādziens Beirūtas ostā. Bet, protams, mēs reģistrējam arī spēcīgus sprādzienus Ukrainā," stāsta Larss Ceranna no BGR. Tomēr militārie dati netiek izvērtēti vai nodoti tālāk. Tas nav Ģeozinātņu un dabas resursu federālā institūta uzdevums. Tā uzdevums drīzāk ir pārbaudīt, vai visi ievēro Vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu. "Tas ir vienīgais pasaulē joprojām spēkā esošais līgums, kuru ir akceptējušas visas puses, tostarp Krievija, Ķīna un ASV, un pie kura tiek aktīvi strādāts," saka Ceranna.

    Reģistrēti Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumi

    Mērījumu sistēmu veido divas stacijas: seismoloģiskā stacija un infraskaņas stacija. Seismoloģiskajā stacijā, piemēram, tika reģistrēti visi seši Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumi, kas veikti laikā no 2006. līdz 2017. gadam. Infraskaņas stacija mēra skaņas viļņus zemo frekvenču diapazonā, kas cilvēka ausij nav dzirdami. Piemēram, tā reģistrēja Itālijas vulkāna Stromboli izvirdumu 2019. gada jūlijā.

    Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums nekad nav pilnībā stājies spēkā

    Kopš 1966. gada ir spēkā starptautisks līgums, kas aizliedz valstīm izmēģināt kodolieročus atmosfērā, kosmosā un zem ūdens. Kodolieroči ir deviņu valstu rīcībā: ASV, Krievija, Francija, Ķīna, Lielbritānija, Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja un Izraēla. Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja šo līgumu nav parakstījušas.
    Piecas no kopumā 44 pasaules valstīm ir parakstījušas līgumu, bet nav to ratificējušas. Tādējādi Ēģiptē, Ķīnā, Irānā, Izraēlā un ASV šis līgums faktiski nekad nav stājies spēkā. Krievija savu ratifikāciju atsauca 2023. gada beigās.

    Uzraudzība visā pasaulē

    Tīkls ar 321 mērīšanas staciju ir izveidots, lai uzraudzītu, vai visas līgumslēdzējas puses ievēro nolīgumu. Tās vienmēr atrodas vietās, kur praktiski nav citu traucējumu avotu. Papildus Bavārijas mežā esošajām stacijām BGR izmanto arī mērīšanas stacijas Antarktikā. Visu staciju dati tiek apkopoti, analizēti un arhivēti Starptautiskajā datu centrā ANO Vīnē.]]>