<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
	<channel>
		<title><![CDATA[Forums - Kopsavilkums]]></title>
		<link>https://kubele.lv/forums/</link>
		<description><![CDATA[Forums - https://kubele.lv/forums]]></description>
		<pubDate>Thu, 30 Jul 2026 13:41:15 +0000</pubDate>
		<generator>MyBB</generator>
		<item>
			<title><![CDATA[Austrija]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1042</link>
			<pubDate>Wed, 29 Jul 2026 21:59:35 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1042</guid>
			<description><![CDATA[Reforma izlemta<br />
Koalīcija vienojas par ilgāku militāro dienestu<br />
<br />
Vēl nesen valdība ir cīnījusies par reformu militārajā dienestā, pirmdien koalīcijas līderi iepazīstināja ar vienošanos pēc vasaras ministru padomes Švarcenbergas kazarmās Zalcburgā. Nākotnē militārais pamatdienests tiks pagarināts par trim mēnešiem ar obligātām militārām mācībām. Civildienesta gadījumā vispirms būtu jābūt iespējamam brīvprātīgam divu mēnešu termiņa pagarinājumam, bet, ja militāro pamatierēdņu skaits ir pārāk mazs, civildienests būtu jāpagarina līdz vienpadsmit mēnešiem. Kritika nāca no opozīcijas.<br />
27. 2026. gada jūlijs, plkst. 4:49 (Atjaunināts: 27. 2026. gada jūlijs, plkst. 17.57.)<br />
Dalīties<br />
<br />
Jaunā regula stājas spēkā no 1.janvāra nākamgad. Tomēr sarunas ar opozīciju joprojām ir nepieciešamas, jo civildienesta pagarināšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Divu mēnešu pagarinājums civildienestā sākotnēji būs brīvprātīgs un tiks zinātniski izvērtēts.<br />
<br />
Par vienu (militārā dienesta pagarinājumu, piezīmi) nevar izlemt bez otra (pilsoņdienesta pagarināšana, ņemiet vērā)," opozīcijas virzienā norādīja Vācijas kanclers Kristians Stokers (ÖVP). Viņš bija apmierināts ar risinājumu.<br />
<br />
Cik noderīga ir militārā pamatdienesta paplašināšana?<br />
<br />
Pirms tam notika “ļoti ilgas un intensīvas diskusijas”. “Vadošais princips” bija “militārā dienesta un valsts aizsardzības stiprināšana”. Pēc Stocker domām, “solis” seko Militārā dienesta komisijas ieteikumi: “Ar šiem pasākumiem mēs aizsargājam savu valsti un savas valsts iedzīvotājus.” Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem militārais pamatdienests ilgst sešus gadus, un civildienests ilgst deviņus mēnešus.<br />
“Wehrdienstgarantie” no 2028. gada<br />
<br />
Stocker pateicās militārā dienesta komisijai un sarunu partneriem. Reformu iepazīstināja arī kanclera vietnieks Andreass Bablers (SPÖ), ārlietu ministrs Beate Meinl-Reisinger (NEOS) un Militārā dienesta komisijas priekšsēdētājs Erwin Hameseder.<br />
<br />
No 2028. gada “iesaukšanas pakalpojuma garantija” ir jāstājas spēkā. Ja gada militāro kalpu skaits samazinās par vairāk nekā 7,5 procentiem no 15 000, civildienests ir pastāvīgi jāpalielina līdz vienpadsmit mēnešiem no nākamā gada. Pēc tam papildu divus mēnešus var nodrošināt, vienojoties ar attiecīgo iestādi – arī elastīgi.<br />
<br />
Valdība nesen ilgu laiku cīnījās par reformu<br />
<br />
Vicekanclers Bablers, pēc viņa paša vārdiem, ir bijis svarīgs, lai piesaistītu militāro dienestu, kā viņš teica, atsaucoties uz savu laiku kā pamata militārais kalps un profesionāls karavīrs. Ārlietu ministrs Meinl-Reisinger uzsvēra, ka Wehrdieners ir arī jāpiedāvā kaut kas satura ziņā: “Ja mēs diktējam jauniešiem, kā viņiem ir jāpavada laiks, tad tam jābūt jēgpilnam.”<br />
Hameseder nav pārliecināts, bet redz "progresu"<br />
<br />
Hameseders nebija pilnīgi pārliecināts par atrasto kompromisu – “protams, ne jautājumu”, kā viņš pats teica. Viņa vadītā komisija sākotnēji bija aizstāvējusi “Austria Plus” modeli – astoņus mēnešus ilgu militāro dienestu plus divu mēnešu milicijas dienestu. Valdošo pušu panāktais kompromiss bija “nevis optimāls risinājums šim jautājumam”, bet “ievērojams progress” attiecībā uz status quo.<br />
<br />
“Man tas neiedvesmo entuziasmu, bet tas jau ir solis, kas Austrijas armiju ievērojami virzīs uz priekšu,” rezumēja Hamesders. Ideālā gadījumā, pēc viņa domām, civildienestam vajadzētu ilgt divpadsmit mēnešus un tādējādi ievērojami ilgāk nekā militārajam dienestam.<br />
<br />
<br />
Pēc viņa domām, ir būtiski pārveidot civildienesta perioda pagarinājumu, kas pašlaik ir brīvprātīgi paredzēts, uz kopumā vienpadsmit mēnešiem par apņemšanos, ja netiek sasniegts nepieciešamais militāro pamatieroču skaits. “Šis modelis ir politisks kompromiss, kas ir jāievēro.” Tam ir arī ekonomikas cena, un armijas organizācija kļūst sarežģītāka nekā Komisijas izvēlētajā modelī.<br />
Vairāk naudas un atvaļinājuma dienas<br />
<br />
Militārā dienesta modelis atbilst militārā dienesta komisijas pakāpeniskajam modelim. Tūlīt pēc kodolieroču militārā dienesta notiek obligātas militārās mācības. Turklāt desmit gadu laikā jāpabeidz pakārtotās kaujinieku mācības. Turklāt militārajam pamatdienestam jābūt pievilcīgam, palielinot finansiālo atlīdzību līdz 1,000 eiro un ieviešot atvaļinājuma dienas.<br />
<br />
Vēl nesen civildienesta ilgums bija sarunu punkts. NEOS šeit izteicās pret pagarinājumu. Tomēr ÖVP, visticamāk, ir uzstājis uz – sākotnēji brīvprātīgu – ilgāku militārā aizstājēja dienesta ilgumu, ja citādi būtu baidījies, ka civildienests kļūs pievilcīgāks militārajam dienestam. Kurz tika arī minēts, ka sākotnēji militārajā dienestā tika iesniegta tikai vienošanās un civildienesta jautājums būtu atstāts novārtā.<br />
FPÖ: “Nākamais slinks kompromiss”<br />
<br />
“Šī kompromisa konstatēšana starp trim koalīcijas partijām ir prasījusi ilgāku laiku, bet dažreiz tas prasa laiku,” sacīja Vācijas prezidents Aleksandrs Van der Bellens (Alexander Van der Bellen) Blūska īsziņu dienestā. Tomēr tika konstatēts kompromiss, kas pieņem ekspertu komisijas priekšlikumu, uzsvēra Federālās armijas virspavēlnieks. Van der Bellen tagad vēlas, lai reforma tiktu īstenota ātri.<br />
<br />
FPÖ līderis Herberts Kickls valdības plānu raidījumā raksturoja kā “nākamo šīs zaudētās gaismas sapuvušo kompromisu”. Ar iesniegto reformu “nekalpo ne federālajai armijai, ne ierēdņiem, ne mūsu mītnes valsts drošībai”. Kickl ir īpaši nobažījies par to, ka iedzīvotāji nebija iesaistīti šajā projektā. Viņš arī aicināja rīkot jaunas vēlēšanas.<br />
<br />
Zaļo pārstāvis Deivids Stēgmillers (David Stögmüller) redz “numuru spēli par militārā dienesta ilgumu”, bet tas, kā tas notiek ar civildienestu, joprojām ir atvērts. Reformai jābūt vairāk nekā ikmēneša skaitļu atlikšanai, viņš kritizēja raidījumā. Stögmüller īpaši trūkst konkrētu saturu.<br />
Sarkanais Krusts atzinīgi vērtē plānus<br />
<br />
Austrijas Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Džeralds Šēpfers atzinīgi novērtēja lēmumu par sākotnējo brīvprātīgo un lietas gadījumā civildienesta obligātu paplašināšanu: “Lēmums stiprina sabiedrības noturību un vienlaikus piedāvā nepieciešamo elastību, lai varētu reaģēt uz turpmākajām norisēm.”<br />
<br />
Industriellenvereinigung (IV) arī redzēja iesniegto modeli pozitīvi, “pat ja tas nebija pirmais Militārā dienesta komisijas ieteikums”. Šajās lēmumās federālajai valdībai ir jākļūst “ievērojami ātrākai”. Ģeopolitiskā situācija negaida atsevišķu valdošo partiju sadursmes, sacīja IV ģenerālsekretāra vietnieks Pīters Korens.<br />
<br />
ORF.at/Aģentūras]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Reforma izlemta<br />
Koalīcija vienojas par ilgāku militāro dienestu<br />
<br />
Vēl nesen valdība ir cīnījusies par reformu militārajā dienestā, pirmdien koalīcijas līderi iepazīstināja ar vienošanos pēc vasaras ministru padomes Švarcenbergas kazarmās Zalcburgā. Nākotnē militārais pamatdienests tiks pagarināts par trim mēnešiem ar obligātām militārām mācībām. Civildienesta gadījumā vispirms būtu jābūt iespējamam brīvprātīgam divu mēnešu termiņa pagarinājumam, bet, ja militāro pamatierēdņu skaits ir pārāk mazs, civildienests būtu jāpagarina līdz vienpadsmit mēnešiem. Kritika nāca no opozīcijas.<br />
27. 2026. gada jūlijs, plkst. 4:49 (Atjaunināts: 27. 2026. gada jūlijs, plkst. 17.57.)<br />
Dalīties<br />
<br />
Jaunā regula stājas spēkā no 1.janvāra nākamgad. Tomēr sarunas ar opozīciju joprojām ir nepieciešamas, jo civildienesta pagarināšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Divu mēnešu pagarinājums civildienestā sākotnēji būs brīvprātīgs un tiks zinātniski izvērtēts.<br />
<br />
Par vienu (militārā dienesta pagarinājumu, piezīmi) nevar izlemt bez otra (pilsoņdienesta pagarināšana, ņemiet vērā)," opozīcijas virzienā norādīja Vācijas kanclers Kristians Stokers (ÖVP). Viņš bija apmierināts ar risinājumu.<br />
<br />
Cik noderīga ir militārā pamatdienesta paplašināšana?<br />
<br />
Pirms tam notika “ļoti ilgas un intensīvas diskusijas”. “Vadošais princips” bija “militārā dienesta un valsts aizsardzības stiprināšana”. Pēc Stocker domām, “solis” seko Militārā dienesta komisijas ieteikumi: “Ar šiem pasākumiem mēs aizsargājam savu valsti un savas valsts iedzīvotājus.” Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem militārais pamatdienests ilgst sešus gadus, un civildienests ilgst deviņus mēnešus.<br />
“Wehrdienstgarantie” no 2028. gada<br />
<br />
Stocker pateicās militārā dienesta komisijai un sarunu partneriem. Reformu iepazīstināja arī kanclera vietnieks Andreass Bablers (SPÖ), ārlietu ministrs Beate Meinl-Reisinger (NEOS) un Militārā dienesta komisijas priekšsēdētājs Erwin Hameseder.<br />
<br />
No 2028. gada “iesaukšanas pakalpojuma garantija” ir jāstājas spēkā. Ja gada militāro kalpu skaits samazinās par vairāk nekā 7,5 procentiem no 15 000, civildienests ir pastāvīgi jāpalielina līdz vienpadsmit mēnešiem no nākamā gada. Pēc tam papildu divus mēnešus var nodrošināt, vienojoties ar attiecīgo iestādi – arī elastīgi.<br />
<br />
Valdība nesen ilgu laiku cīnījās par reformu<br />
<br />
Vicekanclers Bablers, pēc viņa paša vārdiem, ir bijis svarīgs, lai piesaistītu militāro dienestu, kā viņš teica, atsaucoties uz savu laiku kā pamata militārais kalps un profesionāls karavīrs. Ārlietu ministrs Meinl-Reisinger uzsvēra, ka Wehrdieners ir arī jāpiedāvā kaut kas satura ziņā: “Ja mēs diktējam jauniešiem, kā viņiem ir jāpavada laiks, tad tam jābūt jēgpilnam.”<br />
Hameseder nav pārliecināts, bet redz "progresu"<br />
<br />
Hameseders nebija pilnīgi pārliecināts par atrasto kompromisu – “protams, ne jautājumu”, kā viņš pats teica. Viņa vadītā komisija sākotnēji bija aizstāvējusi “Austria Plus” modeli – astoņus mēnešus ilgu militāro dienestu plus divu mēnešu milicijas dienestu. Valdošo pušu panāktais kompromiss bija “nevis optimāls risinājums šim jautājumam”, bet “ievērojams progress” attiecībā uz status quo.<br />
<br />
“Man tas neiedvesmo entuziasmu, bet tas jau ir solis, kas Austrijas armiju ievērojami virzīs uz priekšu,” rezumēja Hamesders. Ideālā gadījumā, pēc viņa domām, civildienestam vajadzētu ilgt divpadsmit mēnešus un tādējādi ievērojami ilgāk nekā militārajam dienestam.<br />
<br />
<br />
Pēc viņa domām, ir būtiski pārveidot civildienesta perioda pagarinājumu, kas pašlaik ir brīvprātīgi paredzēts, uz kopumā vienpadsmit mēnešiem par apņemšanos, ja netiek sasniegts nepieciešamais militāro pamatieroču skaits. “Šis modelis ir politisks kompromiss, kas ir jāievēro.” Tam ir arī ekonomikas cena, un armijas organizācija kļūst sarežģītāka nekā Komisijas izvēlētajā modelī.<br />
Vairāk naudas un atvaļinājuma dienas<br />
<br />
Militārā dienesta modelis atbilst militārā dienesta komisijas pakāpeniskajam modelim. Tūlīt pēc kodolieroču militārā dienesta notiek obligātas militārās mācības. Turklāt desmit gadu laikā jāpabeidz pakārtotās kaujinieku mācības. Turklāt militārajam pamatdienestam jābūt pievilcīgam, palielinot finansiālo atlīdzību līdz 1,000 eiro un ieviešot atvaļinājuma dienas.<br />
<br />
Vēl nesen civildienesta ilgums bija sarunu punkts. NEOS šeit izteicās pret pagarinājumu. Tomēr ÖVP, visticamāk, ir uzstājis uz – sākotnēji brīvprātīgu – ilgāku militārā aizstājēja dienesta ilgumu, ja citādi būtu baidījies, ka civildienests kļūs pievilcīgāks militārajam dienestam. Kurz tika arī minēts, ka sākotnēji militārajā dienestā tika iesniegta tikai vienošanās un civildienesta jautājums būtu atstāts novārtā.<br />
FPÖ: “Nākamais slinks kompromiss”<br />
<br />
“Šī kompromisa konstatēšana starp trim koalīcijas partijām ir prasījusi ilgāku laiku, bet dažreiz tas prasa laiku,” sacīja Vācijas prezidents Aleksandrs Van der Bellens (Alexander Van der Bellen) Blūska īsziņu dienestā. Tomēr tika konstatēts kompromiss, kas pieņem ekspertu komisijas priekšlikumu, uzsvēra Federālās armijas virspavēlnieks. Van der Bellen tagad vēlas, lai reforma tiktu īstenota ātri.<br />
<br />
FPÖ līderis Herberts Kickls valdības plānu raidījumā raksturoja kā “nākamo šīs zaudētās gaismas sapuvušo kompromisu”. Ar iesniegto reformu “nekalpo ne federālajai armijai, ne ierēdņiem, ne mūsu mītnes valsts drošībai”. Kickl ir īpaši nobažījies par to, ka iedzīvotāji nebija iesaistīti šajā projektā. Viņš arī aicināja rīkot jaunas vēlēšanas.<br />
<br />
Zaļo pārstāvis Deivids Stēgmillers (David Stögmüller) redz “numuru spēli par militārā dienesta ilgumu”, bet tas, kā tas notiek ar civildienestu, joprojām ir atvērts. Reformai jābūt vairāk nekā ikmēneša skaitļu atlikšanai, viņš kritizēja raidījumā. Stögmüller īpaši trūkst konkrētu saturu.<br />
Sarkanais Krusts atzinīgi vērtē plānus<br />
<br />
Austrijas Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Džeralds Šēpfers atzinīgi novērtēja lēmumu par sākotnējo brīvprātīgo un lietas gadījumā civildienesta obligātu paplašināšanu: “Lēmums stiprina sabiedrības noturību un vienlaikus piedāvā nepieciešamo elastību, lai varētu reaģēt uz turpmākajām norisēm.”<br />
<br />
Industriellenvereinigung (IV) arī redzēja iesniegto modeli pozitīvi, “pat ja tas nebija pirmais Militārā dienesta komisijas ieteikums”. Šajās lēmumās federālajai valdībai ir jākļūst “ievērojami ātrākai”. Ģeopolitiskā situācija negaida atsevišķu valdošo partiju sadursmes, sacīja IV ģenerālsekretāra vietnieks Pīters Korens.<br />
<br />
ORF.at/Aģentūras]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Apustuļa Toma evaņģēlijs]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1041</link>
			<pubDate>Wed, 29 Jul 2026 18:58:22 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1041</guid>
			<description><![CDATA[<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apustuļa Toma evaņģēlijs</span> ir viens no pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">apokrifajiem (kanonā neiekļautajiem) tekstiem</span> agrīnajā kristietībā.<br />
Lūk, galvenie fakti īsumā:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Kas tas ir?</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Formāts:</span> Atšķirībā no Jaunās Derības evaņģēlijiem (Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa), Toma evaņģēlijā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">nav stāstījuma par Jēzus dzīvi</span>, viņa dzimšanu, brīnumiem, ciešanām vai augšāmcelšanos.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Saturiski:</span> Tas ir <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">114 Jēzus izteikumu, līdzību un dialogu krājums</span>.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Izcelsme un atklāšana</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Atklāšana:</span> Pilns teksta roraksts koptu valodā tika atrasts <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">1945. gadā Ēģiptē</span>, netālu no Naghamādī (Nag Hammadi) pilsētas, kopā ar citiem gnostiskajiem tekstiem.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Datējums:</span> Tiek lēsts, ka oriģināls grieķu valodā sarakstīts aptuveni no 1. gadsimta otrās puses līdz 2. gadsimta vidum.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Galvenās tēmas un mācība</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Misticisms un gnosticisms:</span> Tekstā uzsvērta <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">iekšējā, garīgā atziņa (gnōsis)</span>. Dieva valstība tiek raksturota nevis kā nākotnes notikums vai fiziska vieta, bet gan kā garīga realitāte, kas jau atrodas cilvēka iekšienē un visapkārt.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pašizziņa:</span> Jēzus šajā evaņģēlijā aicina uz pašizziņu: <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Ja jūs iepazīsiet paši sevi, jūs tiksiet atzīti... Bet ja jūs neiepazīsiet sevi, jūs dzīvosiet nabadzībā."</span></span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">4. Kāpēc tas nav Bībelē?</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Agrīnās Baznīcas tēvi (piemēram, Irenejs) to noraidīja, jo tā mācība un skatījums uz Jēzu būtiski atšķīrās no pārējiem četriem evaņģēlijiem un tika uzskatīts par herētisku (gnostisku).</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Secinājums:</span> Toma evaņģēlijs ir unikāls vēsturisks dokuments, kas sniedz ieskatu tajā, cik daudzveidīga un dažāda bija agrīnā kristīgā domāšana pirmajos gadsimtos pēc Kristus.</span></blockquote>
]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Apustuļa Toma evaņģēlijs</span> ir viens no pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">apokrifajiem (kanonā neiekļautajiem) tekstiem</span> agrīnajā kristietībā.<br />
Lūk, galvenie fakti īsumā:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Kas tas ir?</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Formāts:</span> Atšķirībā no Jaunās Derības evaņģēlijiem (Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa), Toma evaņģēlijā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">nav stāstījuma par Jēzus dzīvi</span>, viņa dzimšanu, brīnumiem, ciešanām vai augšāmcelšanos.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Saturiski:</span> Tas ir <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">114 Jēzus izteikumu, līdzību un dialogu krājums</span>.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Izcelsme un atklāšana</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Atklāšana:</span> Pilns teksta roraksts koptu valodā tika atrasts <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">1945. gadā Ēģiptē</span>, netālu no Naghamādī (Nag Hammadi) pilsētas, kopā ar citiem gnostiskajiem tekstiem.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Datējums:</span> Tiek lēsts, ka oriģināls grieķu valodā sarakstīts aptuveni no 1. gadsimta otrās puses līdz 2. gadsimta vidum.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Galvenās tēmas un mācība</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Misticisms un gnosticisms:</span> Tekstā uzsvērta <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">iekšējā, garīgā atziņa (gnōsis)</span>. Dieva valstība tiek raksturota nevis kā nākotnes notikums vai fiziska vieta, bet gan kā garīga realitāte, kas jau atrodas cilvēka iekšienē un visapkārt.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pašizziņa:</span> Jēzus šajā evaņģēlijā aicina uz pašizziņu: <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Ja jūs iepazīsiet paši sevi, jūs tiksiet atzīti... Bet ja jūs neiepazīsiet sevi, jūs dzīvosiet nabadzībā."</span></span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">4. Kāpēc tas nav Bībelē?</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Agrīnās Baznīcas tēvi (piemēram, Irenejs) to noraidīja, jo tā mācība un skatījums uz Jēzu būtiski atšķīrās no pārējiem četriem evaņģēlijiem un tika uzskatīts par herētisku (gnostisku).</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Secinājums:</span> Toma evaņģēlijs ir unikāls vēsturisks dokuments, kas sniedz ieskatu tajā, cik daudzveidīga un dažāda bija agrīnā kristīgā domāšana pirmajos gadsimtos pēc Kristus.</span></blockquote>
]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA["latviskošanu" Ulmaņa režīma]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1040</link>
			<pubDate>Sun, 26 Jul 2026 16:42:14 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1040</guid>
			<description><![CDATA[2. Ar ebreju un vācbaltiešu saimniecisko īpašumu "latviskošanu" Ulmaņa režīms vēlējās vismaz ārēji īstenot proporcionalitāti starp ekonomisko un etniskās grupas nacionālo īpatsvaru valstī. Ar to arī tautai bija jāparāda, ka valsts ir aktīva minoritāšu, t.s., vācbaltiešu un ebreju grupu dominances ierobežošanā. Ar šādu politiku varēja (tautā) radīt nostāju/noskaņojumu, ka ir leģitīmi ierobežot zināmu grupu tiesības. Tā varēja arī veicināt izpausties apslēptām antisemītisma tieksmēm (izpausmēm/nostājām), kad vācu okupācijas laikā sākās pret ebrejiem vērstā represiju politika. Tā varēja arī likt represijām pret ebrejiem izskatīties kā jau agrāk bijušām un tāpēc kā parastām un pierastām.<br />
"Holokausta izpētes jautājumi Latvijā" 2003 Kārlis Kangeris "Latviešu un ebreju attiecības Trešā reiha skatījumā (1933.-1939. gads)"]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[2. Ar ebreju un vācbaltiešu saimniecisko īpašumu "latviskošanu" Ulmaņa režīms vēlējās vismaz ārēji īstenot proporcionalitāti starp ekonomisko un etniskās grupas nacionālo īpatsvaru valstī. Ar to arī tautai bija jāparāda, ka valsts ir aktīva minoritāšu, t.s., vācbaltiešu un ebreju grupu dominances ierobežošanā. Ar šādu politiku varēja (tautā) radīt nostāju/noskaņojumu, ka ir leģitīmi ierobežot zināmu grupu tiesības. Tā varēja arī veicināt izpausties apslēptām antisemītisma tieksmēm (izpausmēm/nostājām), kad vācu okupācijas laikā sākās pret ebrejiem vērstā represiju politika. Tā varēja arī likt represijām pret ebrejiem izskatīties kā jau agrāk bijušām un tāpēc kā parastām un pierastām.<br />
"Holokausta izpētes jautājumi Latvijā" 2003 Kārlis Kangeris "Latviešu un ebreju attiecības Trešā reiha skatījumā (1933.-1939. gads)"]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Nevis Sociālie, bet botu tīkli]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1039</link>
			<pubDate>Sat, 25 Jul 2026 09:44:21 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1039</guid>
			<description><![CDATA[<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Izmeklēšana: kā koordinēti tīkli manipulē ar Eiropas mediju komentāru sadaļām</span><br />
<br />
Pētījumā apkopoti un analizēti vairāk nekā 17,5 miljoni komentāru, kas 12 mēnešu periodā no 2025. gada aprīļa sākuma līdz 2026. gada marta beigām tika publicēti Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju un programmu — ORF, RTVE, RFI, LRT, "Swissinfo", BR24, "France 24", ARD "Tagesschau" un "ZDFheute" — pārvaldītajos kontos. Šo Eiropas sabiedrisko mediju organizāciju vairāku nedēļu garumā veiktā izmeklēšana atklājusi sistemātisku manipulāciju ar komentāru sadaļām zem to ziņu satura, kas publicēts "Instagram" un "Facebook".<br />
Šo neautentisko vai koordinēto komentāru analīze aptver gan botu radītu naida runu masveida izplatīšanu, gan politiskās kampaņas un komerciālo surogātpastu. Visos šajos komentāros viena tēma izraisīja vairāk koordinētu aktivitāti nekā jebkura cita: Irāna.<br />
Protestu kustība Irānā izvēršas komentāru sadaļās<br />
Kamēr no 2026. gada janvāra pastiprinājās protestu kustība pret Irānas Islāma Republiku, Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju komentāru sadaļas atspoguļoja pieaugošo politisko spriedzi valstī: tika novēroti vismaz trīs atšķirīgi koordinēti tīkli, kas darbojās vienlaikus tajās pašās platformās un dažkārt zem tiem pašiem ierakstiem. <br />
Lielākā saskaņotā kopiena, kas tika identificēta visā datu kopumā, atbalstīja Irānas opozīciju un tās vadošo personu Rezu Pehlavī, opozīcijas pārstāvi trimdā un bijušā Irānas šaha Mohameda Reza Pehlavī vecāko dēlu. Šī kopiena visos analizētajos kanālos radīja desmitiem tūkstošu komentāru, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko koordinēto klātbūtni šajā izmeklēšanā. <br />
Šajā tīklā konti publicēja ierakstus, izmantojot vienādus tēmturus — #KingRezaPahlavi, #FreeIran, #IranRevolution2026, #DigitalBlackoutIran — un daudzos gadījumos izmantoja gandrīz identiskus teksta paraugus, kas, visticamāk, tika izplatīti ar ziņapmaiņas lietotņu starpniecību. <br />
"Vēlreiz Irānas Islāma Republika ir pārtraukusi piekļuvi internetam un telefona līnijām, tādējādi izolējot Irānas iedzīvotājus no pārējās pasaules. Ārzemēs dzīvojošie irāņi ir dziļi nobažījušies par savu tautiešu drošību. Tautas apklusināšana nav drošības jautājums — tā ir ķīlnieku sagrābšana. Kļūstiet par Irānas balsi!" <br />
 Šis teksts ar dažām nelielām atšķirībām ir parādījies simtiem reižu dažādās komentāru sadaļās un vairākās valodās — jo īpaši ORF, "Tagesschau", "France 24", RFI, RTVE un "ZDFheute" tīmekļa vietnēs. <br />
Analizējot vairāku šī pētījuma dalībnieku publicētos komentārus, atklājās zīmīga tehniska detaļa: nepareizi uzrakstīts tēmturis #DigitalBlackoutlran, kurā vārdā "Iran" lielais burts "I" bija aizstāts ar mazo burtu "i". Šis nepareizi uzrakstītais tēmturis tieši tādā pašā formā parādījās ORF, "ZDFheute", "France 24", LRT un "Tagesschau" komentāru sadaļās, kā arī komentāros, kas tika atstāti "RTBF Info" "Instagram" lapā. ORF izdevās atrast šī tēmtura pēdas arī "Telegram" platformā, taču tā precīza izcelsme joprojām nav zināma. <br />
Līdzīgus Pehlavī atbalstošus tēmturus, piemēram, "kingrezapahlavi" un "iranrevolution2026", identificēja arī "Swissinfo", kas pamanīja vairākus kontus, kuri atstāja komentārus gan "Swissinfo", gan BR24 lapās. Šie konti divu nedēļu datu vākšanas perioda laikā aprīlī diezgan ātri mainīja savus lietotājvārdus. Maijā, kamēr žurnālisti analizēja datu vākšanas rezultātus, "Swissinfo" konstatēja, ka daži no šo kontu publicētajiem ierakstiem bija dzēsti to īpašnieku pašu spēkiem. <br />
Īsti komentāri, kas atbalsta Pehlavī, taču tie ir koordinēti un dažkārt pastiprināti ar botu palīdzību <br />
ORF, "Tagesschau", "France 24", LRT, RTVE, "Swissinfo" un BR24 savās platformās ir atklājuši kontus, kas saistīti ar Rezas Pehlavī atbalstītāju tīklu. Tas attiecas arī uz RTBF. Lielākā daļa mediju organizāciju uzskatīja, ka vairums šo kontu, visticamāk, piederēja īstiem Irānas diasporas pārstāvjiem, kuri iesaistījās patiesā — lai gan koordinētā — politiskā lobēšanā. <br />
"Tagesschau" arī atklāja, ka Pehlavī atbalstošajā aktivitātē, šķiet, pastāvēja atšķirīgs, acīmredzami automatizēts slānis: internetā publicēti ieraksti ar dažu minūšu intervālu, no kuriem gandrīz visos bija iekļauti tieši vārdi "karalis Reza Pehlavī", kas liecina par to, ka līdzās patiesai cilvēku iesaistīšanai notika arī botu radīta aktivitātes pastiprināšana. <br />
Toronto Universitātes eksperts kiberdrošības, dezinformācijas un OSINT jomā Alberto Fitarelli intervijā ORF apstiprināja, ka Pehlavī atbalstītāju kustību internetā galvenokārt virza reāli cilvēki. Tomēr viņš norādīja, ka šī kustība gūst labumu arī no divu citu veidu tiešsaistes aktivitāšu atbalsta: no vienas puses, "kontiem, kas acīmredzami ir roboti vai automatizēti un ļoti īsā laikā izplata milzīgus satura apjomus, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem", teica Fitarelli. Un no otras puses "pelēkā zona, ko bieži veido konti, kas, visticamāk, ir īsti, bet ir ļoti labi koordinēti starp dažādām platformām", viņš skaidroja. <br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Režīmam lojālo Irānas botu tīkls</span> <br />
<br />
Tajā pašā laikā tīkls, kas pārstāvēja pretējo pusi – atbalstot Irānas valdību un iebilstot pret protestētājiem –, bija vērsts pret tiem pašiem ierakstiem. Šis naratīvs bija skaidri saskatāms komentāros portālā "Tagesschau", un šī rīcība bija viens no visvairāk acīmredzami neautentiskajiem gadījumiem, kas tika identificēti šīs izmeklēšanas laikā. <br />
Tīkla analīze liecina par tādas grupas pastāvēšanu, kuras iekšējā savstarpējā saistība ir praktiski pilnīga — mehānisms, kurā praktiski visi konti bija savstarpēji saistīti. Dati par komentāriem liecina, ka vairāk nekā 200 konti 2026. gada 24. janvārī publicēja šādu teikumu: <br />
"Cerēsim, ka visi protestētāji Irānā tiks bargi sodīti. Irāna paliks islāma valsts, un jūs neko nevarat darīt, lai to mainītu." <br />
 Lielākā daļa komentāru, kuros tika atkārtots šis teksts — vairāk nekā 190 — tika publicēti vienas minūtes laikā, savukārt pārējie parādījās nedaudz vairāk nekā divu minūšu laikā. <br />
Otrs kontu kopums, kas darbojās zem tā paša nosaukuma, publicēja ziņu "Befreit den Iran vom Zionismus" (Atbrīvojiet Irānu no cionisma). Šie komentāri sāka parādīties tajā pašā dienā vairākos secīgos viļņos dažas minūtes pirms iepriekš minētā piemēra. <br />
Šo kontu profiliem bija raksturīgas pazīmes, kas tipiskas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās veicināšanā" — metodē, kas paredzēta, lai mākslīgi palielinātu tiešsaistes satura izplatību: tie bija izveidoti nesen, tiem bija ļoti ierobežota publicējumu vēsture, un bija pazīmes, kas liecināja, ka to atrašanās vieta ir Indijā — šāds profils atbilst tam, kas tika identificēts saistībā ar līdzīgu surogātpasta operāciju, kuru iepriekš citā kontekstā atklāja Vācijas medijs BR24. <br />
Jāatzīmē, ka lielāko daļu janvāra protesta kustības laika visā Irānā internets bija gandrīz pilnībā bloķēts, kas tajā laikā varēja kavēt jebkādu koordinētu rīcību, kas izcēlās pašā valstī. Šajā izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, kas stāvēja aiz dažādajiem koordinētajiem ziņojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie bija nepatiesi vai ne. <br />
Kas slēpjas aiz debatēm par Irānu: komentāri, kas kūda uz vardarbību <br />
Tīklā iegūtie dati atklāja vēl vienu komentāru kopumu, kas bija saistīts ar Irānu un kuru saturs bija citāda rakstura. Tie tika publicēti dažas dienas pēc ASV un Izraēlas kara sākuma pret Irānu. <br />
"Tagesschau" un "ZDFheute" "Instagram" lapās saskaņoti darbojošs botu tīkls publicēja identisku ziņu, kurā aicināja musulmaņus visā pasaulē uz vardarbīgu atriebību pret Rietumiem un cionistiem, attēlojot konfliktu Irānā kā daļu no globāla kara pret islāmu. <br />
Desmitiem kontu tajā pašā dienā, 2. martā, abu kanālu komentāru sadaļās publicēja vienu un to pašu ziņu. "ZDFheute" ierakstam kopumā bija 414 komentāri, no kuriem 153 saturēja šo identisko aicinājumu uz vardarbību. Vairāk nekā 50 šādi komentāri parādījās zem "Tagesschau" ieraksta.<br />
Lai gan komentāri, kas bija pie "Tagesschau" un "ZDFheute" rakstiem, tika publicēti dažādos laikos, abās sērijās lielākā daļa identisko komentāru tika publicēti vienas minūtes laikā. Arī kontu nosaukumiem bija raksturīgas iezīmes, kas tipiskas automātiski ģenerētiem profiliem.<br />
Mediju organizācijas, piemēram, Vācijas ZDF, "Instagram" ierakstu komentāru sadaļās tiek publicēti saskaņoti naida izteikumi.<br />
"Rietumi neved karu pret Irānu, bet gan pret musulmaņiem visā pasaulē. Viņu naids pret musulmaņiem liek viņiem izvarot mūsu sievietes un nogalināt mūsu bērnus. Musulmaņi, aizstāvieties ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, kur vien jūs atrastos pasaulē! Atriebieties par mūsu brāļiem un māsām musulmaņu valstīs! Neizrādiet žēlastību, tāpat kā cionisti neizrāda to mums, musulmaņiem," teikts ziņojumā, kas tika publicēts koordinētas kampaņas ietvaros. <br />
No visiem šajā izmeklēšanā identificētajiem tīkliem šis ieņēma otro vietu pēc kontu savstarpējās saistības pakāpes. Tam bija raksturīgas pazīstama veida manipulācijas kampaņas iezīmes, un tā vienlaicīgā parādīšanās divos lielāko vācu valodas televīzijas kanālu kontos liecina, ka aiz tā, iespējams, stāv viens dalībnieks. <br />
Šis atklājums — koordinēta aicināšana uz vardarbību, kas vienlaikus izplatīta, izmantojot botu tīklu, vairākās publisko kanālu platformās —, ir visnopietnākā darbību kategorija, kas konstatēta izmeklēšanas gaitā. <br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Antisemītisms, konflikts starp Kambodžu un Taizemi, kā arī finanšu krāpšana </span><br />
<br />
Papildus Irānai izmeklēšanā tika atklāti vēl citi pierādījumi par saskaņotu manipulāciju analizētajos komentāros. <br />
ORF "Instagram" kontā "Zeitimbild" botu tīkls, kas sastāvēja no vairāk nekā 180 kontiem, sākotnēji pievērsās Izraēlas militārajām darbībām Gazā, bet pēc tam vairāku nedēļu laikā pārgāja uz antisemītisku naida runu, kas saskaņā ar Austrijas likumdošanu tiek uzskatīta par nelikumīgu. <br />
Izsekojot botus līdz citiem "Instagram" kontiem, kuros tie publicēja komentārus, Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai izdevās sazināties ar influenceri, kurš savam profilam bija iegādājies komentārus no Turcijas aģentūras, kas izgaismoja botu tīkla izcelsmi. <br />
 Joprojām nav skaidrs, kas pasūtīja šo antisemītisko saturu un kāpēc šī apmaksātā kampaņa galu galā bija vērsta pret Austrijas nacionālās raidorganizācijas galveno ziņu profilu. <br />
Lai gan šī izpēte galvenokārt koncentrējās uz komentāriem, kas publicēti "Instagram", daži dalībnieki analizēja arī datus no komentāriem, kas publicēti viņu kanālu "Facebook" lapās. Piemēram, "France 24" "Facebook" konts bija ģeopolitiskas kampaņas mērķis, kas bija saistīta ar Kambodžas un Taizemes robežkonfliktu 2025. gada jūlijā. <br />
Apmēram 100 no šim nolūkam izmantotajiem kontiem tika izveidoti vienā un tajā pašā dienā; aptuveni 1000 no 7000 komentāriem par šo tēmu tika publicēti ar intervālu, kas bija mazāks par piecām sekundēm, un to saturā par konflikta izraisīšanu tika vainota Taizeme. Daudzi no šiem kontiem sekoja lapai, kas saistīta ar Kambodžas valdošo partiju, lai gan tiešu saikni neizdevās pierādīt. <br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b"><br />
Konti, kas sola, ka, aktīvi iesaistoties sociālajos tīklos, jūs "ātri kļūsiet bagāti" </span><br />
<br />
Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir atklājuši arī tīklus, kurus vada finansiāli motīvi. Vācijā kanāli BR24 un "Tagesschau" ir identificējuši koordinētas surogātpasta kampaņas, kas reklamē "shēmas, kā ātri nopelnīt naudu internetā", un konti, kuriem piemīt tipiskas iezīmes, kas raksturīgas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās palielināšanā" — iepriekš aprakstītajā metodē, kā mākslīgi palielināt tiešsaistes satura sasniedzamību. <br />
"ZDFheute" ir atklājis tīklu, kas reklamē pakalpojumus, kuri, kā tiek apgalvots, palielina sekotāju skaitu sociālajos tīklos, un vairāki dalībnieki ir identificējuši darbības, kas saistītas ar lietotāju "richboyjames" — influenceri, kurš publicē saturu par bagātību kā motivācijas avotu un padomus par to, kā "ātri kļūt bagātam". <br />
Tādu pašu darbību mazākā apjomā atklāja arī ORF. "France 24" "Facebook" komentāros bija sastopams arī surogātkomentāri, kas reklamēja pornogrāfiskus kanālus, Āfrikas tradicionālos dziedniekus un it kā efektīvu AIDS ārstēšanas metodi. <br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b"><br />
Daudz lielākas sistēmas atklāšana </span><br />
<br />
Lai gan šis pētījums ir vērsts vienīgi uz publisko kanālu komentāru sadaļām, tas sniedz ieskatu daudz plašākā sistēmā, kas darbojas tiešsaistes publiskajā telpā. Tās pašas taktikas (botu tīkli, koordinēti komentēšanas modeļi, viltus konti, kas izveidoti, izmantojot ziņapmaiņas platformas) tiek izmantotas visā atklātajā internetā un sociālajos tīklos, mēģinot ietekmēt to, kā iedzīvotāji uztver apkārtējo pasauli. <br />
Dažos gadījumos, piemēram, ja komentāri aicina uz vardarbību, tos var uzskatīt par hibrīdkaradarbības instrumentiem: līdzekļiem, ko izmanto ārpus tradicionālajiem kaujas laukiem, lai sētu nesaskaņas, kurinātu spriedzi un radikalizētu sabiedrību. <br />
 Viena avota ekstrēms komentārs mākslīgās debatēs var pēkšņi radīt iespaidu, ka to atbalsta tūkstošiem "cilvēku", tādējādi vēl vairāk manipulējot ar jau tāpat dziļi polarizēto vidi, kāda ir atklātais internets 2020. gados. <br />
Dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju ziņu komentāru sadaļas, kuras analizē iekšējās komandas, kam ir padziļinātas zināšanas par savām moderēšanas sistēmām, nodrošina īpaši pārredzamu vidi, kurā var novērot šo darbību. Tomēr šīs ziņu komentāru sadaļas ir tikai aisberga redzamā daļa daudz plašākā kontekstā. Tas, kas notiek citur, ārpus sabiedrības redzesloka, varētu būt daudz lielākā mērogā.<br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Metodika un autori:</span><br />
<br />
- Datu vākšanas periods: no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam. - Bloķētie komentāri: komentāru moderēšanas sistēmas jau bloķē noteiktu saturu, kas ir aizskarošs vai satur necenzētus vārdus. Dažos gadījumos komentāri, kuros bija šāda veida saturs, netika iekļauti datu kopā, jo to publicēšana sākotnēji bija bloķēta ar dažādu organizāciju ieviestajiem drošības pasākumiem. Tāpēc dažas no identificētajiem tendencēm var būt novērtētas par zemu.<br />
Žurnālisti: Eva Vakenreutere (ORF), Marcels Katclingers (ORF), Jonas Sends (ORF), Maks Gilberts (BR24), Mihaels Šlēgels (BR24), Sofija Menere (BR24), Kvangs Fams (France 24), Eršads Alijani (France 24), Nathan Gallo (France 24), Jurga Bakaitė (LRT), Estefanía de Antonio (RTVE), María Escobar (RTVE), Borja Díaz-Merry (RTVE), Akiko Uehara (Swissinfo), Pascal Siggelkow (Tagesschau), Carla Reveland (Tagesschau), Jan Schneider (ZDFheute), Marco Bereth (ZDFheute), Nils Metzger (ZDFheute), Maria Flannery (EBU), Sara Badilini (EBU).<br />
Raksts, kura autors ir RTBF, pirmo reizi publicēts 2026. gada 12. jūlijs 07:00 (CEST)<br />
<a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2026-izmeklesana-ka-koordineti-tikli-manipule-ar-eiropas-mediju-komentaru-sadalam.a654979/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...m.a654979/</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Izmeklēšana: kā koordinēti tīkli manipulē ar Eiropas mediju komentāru sadaļām</span><br />
<br />
Pētījumā apkopoti un analizēti vairāk nekā 17,5 miljoni komentāru, kas 12 mēnešu periodā no 2025. gada aprīļa sākuma līdz 2026. gada marta beigām tika publicēti Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju un programmu — ORF, RTVE, RFI, LRT, "Swissinfo", BR24, "France 24", ARD "Tagesschau" un "ZDFheute" — pārvaldītajos kontos. Šo Eiropas sabiedrisko mediju organizāciju vairāku nedēļu garumā veiktā izmeklēšana atklājusi sistemātisku manipulāciju ar komentāru sadaļām zem to ziņu satura, kas publicēts "Instagram" un "Facebook".<br />
Šo neautentisko vai koordinēto komentāru analīze aptver gan botu radītu naida runu masveida izplatīšanu, gan politiskās kampaņas un komerciālo surogātpastu. Visos šajos komentāros viena tēma izraisīja vairāk koordinētu aktivitāti nekā jebkura cita: Irāna.<br />
Protestu kustība Irānā izvēršas komentāru sadaļās<br />
Kamēr no 2026. gada janvāra pastiprinājās protestu kustība pret Irānas Islāma Republiku, Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju komentāru sadaļas atspoguļoja pieaugošo politisko spriedzi valstī: tika novēroti vismaz trīs atšķirīgi koordinēti tīkli, kas darbojās vienlaikus tajās pašās platformās un dažkārt zem tiem pašiem ierakstiem. <br />
Lielākā saskaņotā kopiena, kas tika identificēta visā datu kopumā, atbalstīja Irānas opozīciju un tās vadošo personu Rezu Pehlavī, opozīcijas pārstāvi trimdā un bijušā Irānas šaha Mohameda Reza Pehlavī vecāko dēlu. Šī kopiena visos analizētajos kanālos radīja desmitiem tūkstošu komentāru, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko koordinēto klātbūtni šajā izmeklēšanā. <br />
Šajā tīklā konti publicēja ierakstus, izmantojot vienādus tēmturus — #KingRezaPahlavi, #FreeIran, #IranRevolution2026, #DigitalBlackoutIran — un daudzos gadījumos izmantoja gandrīz identiskus teksta paraugus, kas, visticamāk, tika izplatīti ar ziņapmaiņas lietotņu starpniecību. <br />
"Vēlreiz Irānas Islāma Republika ir pārtraukusi piekļuvi internetam un telefona līnijām, tādējādi izolējot Irānas iedzīvotājus no pārējās pasaules. Ārzemēs dzīvojošie irāņi ir dziļi nobažījušies par savu tautiešu drošību. Tautas apklusināšana nav drošības jautājums — tā ir ķīlnieku sagrābšana. Kļūstiet par Irānas balsi!" <br />
 Šis teksts ar dažām nelielām atšķirībām ir parādījies simtiem reižu dažādās komentāru sadaļās un vairākās valodās — jo īpaši ORF, "Tagesschau", "France 24", RFI, RTVE un "ZDFheute" tīmekļa vietnēs. <br />
Analizējot vairāku šī pētījuma dalībnieku publicētos komentārus, atklājās zīmīga tehniska detaļa: nepareizi uzrakstīts tēmturis #DigitalBlackoutlran, kurā vārdā "Iran" lielais burts "I" bija aizstāts ar mazo burtu "i". Šis nepareizi uzrakstītais tēmturis tieši tādā pašā formā parādījās ORF, "ZDFheute", "France 24", LRT un "Tagesschau" komentāru sadaļās, kā arī komentāros, kas tika atstāti "RTBF Info" "Instagram" lapā. ORF izdevās atrast šī tēmtura pēdas arī "Telegram" platformā, taču tā precīza izcelsme joprojām nav zināma. <br />
Līdzīgus Pehlavī atbalstošus tēmturus, piemēram, "kingrezapahlavi" un "iranrevolution2026", identificēja arī "Swissinfo", kas pamanīja vairākus kontus, kuri atstāja komentārus gan "Swissinfo", gan BR24 lapās. Šie konti divu nedēļu datu vākšanas perioda laikā aprīlī diezgan ātri mainīja savus lietotājvārdus. Maijā, kamēr žurnālisti analizēja datu vākšanas rezultātus, "Swissinfo" konstatēja, ka daži no šo kontu publicētajiem ierakstiem bija dzēsti to īpašnieku pašu spēkiem. <br />
Īsti komentāri, kas atbalsta Pehlavī, taču tie ir koordinēti un dažkārt pastiprināti ar botu palīdzību <br />
ORF, "Tagesschau", "France 24", LRT, RTVE, "Swissinfo" un BR24 savās platformās ir atklājuši kontus, kas saistīti ar Rezas Pehlavī atbalstītāju tīklu. Tas attiecas arī uz RTBF. Lielākā daļa mediju organizāciju uzskatīja, ka vairums šo kontu, visticamāk, piederēja īstiem Irānas diasporas pārstāvjiem, kuri iesaistījās patiesā — lai gan koordinētā — politiskā lobēšanā. <br />
"Tagesschau" arī atklāja, ka Pehlavī atbalstošajā aktivitātē, šķiet, pastāvēja atšķirīgs, acīmredzami automatizēts slānis: internetā publicēti ieraksti ar dažu minūšu intervālu, no kuriem gandrīz visos bija iekļauti tieši vārdi "karalis Reza Pehlavī", kas liecina par to, ka līdzās patiesai cilvēku iesaistīšanai notika arī botu radīta aktivitātes pastiprināšana. <br />
Toronto Universitātes eksperts kiberdrošības, dezinformācijas un OSINT jomā Alberto Fitarelli intervijā ORF apstiprināja, ka Pehlavī atbalstītāju kustību internetā galvenokārt virza reāli cilvēki. Tomēr viņš norādīja, ka šī kustība gūst labumu arī no divu citu veidu tiešsaistes aktivitāšu atbalsta: no vienas puses, "kontiem, kas acīmredzami ir roboti vai automatizēti un ļoti īsā laikā izplata milzīgus satura apjomus, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem", teica Fitarelli. Un no otras puses "pelēkā zona, ko bieži veido konti, kas, visticamāk, ir īsti, bet ir ļoti labi koordinēti starp dažādām platformām", viņš skaidroja. <br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Režīmam lojālo Irānas botu tīkls</span> <br />
<br />
Tajā pašā laikā tīkls, kas pārstāvēja pretējo pusi – atbalstot Irānas valdību un iebilstot pret protestētājiem –, bija vērsts pret tiem pašiem ierakstiem. Šis naratīvs bija skaidri saskatāms komentāros portālā "Tagesschau", un šī rīcība bija viens no visvairāk acīmredzami neautentiskajiem gadījumiem, kas tika identificēti šīs izmeklēšanas laikā. <br />
Tīkla analīze liecina par tādas grupas pastāvēšanu, kuras iekšējā savstarpējā saistība ir praktiski pilnīga — mehānisms, kurā praktiski visi konti bija savstarpēji saistīti. Dati par komentāriem liecina, ka vairāk nekā 200 konti 2026. gada 24. janvārī publicēja šādu teikumu: <br />
"Cerēsim, ka visi protestētāji Irānā tiks bargi sodīti. Irāna paliks islāma valsts, un jūs neko nevarat darīt, lai to mainītu." <br />
 Lielākā daļa komentāru, kuros tika atkārtots šis teksts — vairāk nekā 190 — tika publicēti vienas minūtes laikā, savukārt pārējie parādījās nedaudz vairāk nekā divu minūšu laikā. <br />
Otrs kontu kopums, kas darbojās zem tā paša nosaukuma, publicēja ziņu "Befreit den Iran vom Zionismus" (Atbrīvojiet Irānu no cionisma). Šie komentāri sāka parādīties tajā pašā dienā vairākos secīgos viļņos dažas minūtes pirms iepriekš minētā piemēra. <br />
Šo kontu profiliem bija raksturīgas pazīmes, kas tipiskas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās veicināšanā" — metodē, kas paredzēta, lai mākslīgi palielinātu tiešsaistes satura izplatību: tie bija izveidoti nesen, tiem bija ļoti ierobežota publicējumu vēsture, un bija pazīmes, kas liecināja, ka to atrašanās vieta ir Indijā — šāds profils atbilst tam, kas tika identificēts saistībā ar līdzīgu surogātpasta operāciju, kuru iepriekš citā kontekstā atklāja Vācijas medijs BR24. <br />
Jāatzīmē, ka lielāko daļu janvāra protesta kustības laika visā Irānā internets bija gandrīz pilnībā bloķēts, kas tajā laikā varēja kavēt jebkādu koordinētu rīcību, kas izcēlās pašā valstī. Šajā izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, kas stāvēja aiz dažādajiem koordinētajiem ziņojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie bija nepatiesi vai ne. <br />
Kas slēpjas aiz debatēm par Irānu: komentāri, kas kūda uz vardarbību <br />
Tīklā iegūtie dati atklāja vēl vienu komentāru kopumu, kas bija saistīts ar Irānu un kuru saturs bija citāda rakstura. Tie tika publicēti dažas dienas pēc ASV un Izraēlas kara sākuma pret Irānu. <br />
"Tagesschau" un "ZDFheute" "Instagram" lapās saskaņoti darbojošs botu tīkls publicēja identisku ziņu, kurā aicināja musulmaņus visā pasaulē uz vardarbīgu atriebību pret Rietumiem un cionistiem, attēlojot konfliktu Irānā kā daļu no globāla kara pret islāmu. <br />
Desmitiem kontu tajā pašā dienā, 2. martā, abu kanālu komentāru sadaļās publicēja vienu un to pašu ziņu. "ZDFheute" ierakstam kopumā bija 414 komentāri, no kuriem 153 saturēja šo identisko aicinājumu uz vardarbību. Vairāk nekā 50 šādi komentāri parādījās zem "Tagesschau" ieraksta.<br />
Lai gan komentāri, kas bija pie "Tagesschau" un "ZDFheute" rakstiem, tika publicēti dažādos laikos, abās sērijās lielākā daļa identisko komentāru tika publicēti vienas minūtes laikā. Arī kontu nosaukumiem bija raksturīgas iezīmes, kas tipiskas automātiski ģenerētiem profiliem.<br />
Mediju organizācijas, piemēram, Vācijas ZDF, "Instagram" ierakstu komentāru sadaļās tiek publicēti saskaņoti naida izteikumi.<br />
"Rietumi neved karu pret Irānu, bet gan pret musulmaņiem visā pasaulē. Viņu naids pret musulmaņiem liek viņiem izvarot mūsu sievietes un nogalināt mūsu bērnus. Musulmaņi, aizstāvieties ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, kur vien jūs atrastos pasaulē! Atriebieties par mūsu brāļiem un māsām musulmaņu valstīs! Neizrādiet žēlastību, tāpat kā cionisti neizrāda to mums, musulmaņiem," teikts ziņojumā, kas tika publicēts koordinētas kampaņas ietvaros. <br />
No visiem šajā izmeklēšanā identificētajiem tīkliem šis ieņēma otro vietu pēc kontu savstarpējās saistības pakāpes. Tam bija raksturīgas pazīstama veida manipulācijas kampaņas iezīmes, un tā vienlaicīgā parādīšanās divos lielāko vācu valodas televīzijas kanālu kontos liecina, ka aiz tā, iespējams, stāv viens dalībnieks. <br />
Šis atklājums — koordinēta aicināšana uz vardarbību, kas vienlaikus izplatīta, izmantojot botu tīklu, vairākās publisko kanālu platformās —, ir visnopietnākā darbību kategorija, kas konstatēta izmeklēšanas gaitā. <br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Antisemītisms, konflikts starp Kambodžu un Taizemi, kā arī finanšu krāpšana </span><br />
<br />
Papildus Irānai izmeklēšanā tika atklāti vēl citi pierādījumi par saskaņotu manipulāciju analizētajos komentāros. <br />
ORF "Instagram" kontā "Zeitimbild" botu tīkls, kas sastāvēja no vairāk nekā 180 kontiem, sākotnēji pievērsās Izraēlas militārajām darbībām Gazā, bet pēc tam vairāku nedēļu laikā pārgāja uz antisemītisku naida runu, kas saskaņā ar Austrijas likumdošanu tiek uzskatīta par nelikumīgu. <br />
Izsekojot botus līdz citiem "Instagram" kontiem, kuros tie publicēja komentārus, Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai izdevās sazināties ar influenceri, kurš savam profilam bija iegādājies komentārus no Turcijas aģentūras, kas izgaismoja botu tīkla izcelsmi. <br />
 Joprojām nav skaidrs, kas pasūtīja šo antisemītisko saturu un kāpēc šī apmaksātā kampaņa galu galā bija vērsta pret Austrijas nacionālās raidorganizācijas galveno ziņu profilu. <br />
Lai gan šī izpēte galvenokārt koncentrējās uz komentāriem, kas publicēti "Instagram", daži dalībnieki analizēja arī datus no komentāriem, kas publicēti viņu kanālu "Facebook" lapās. Piemēram, "France 24" "Facebook" konts bija ģeopolitiskas kampaņas mērķis, kas bija saistīta ar Kambodžas un Taizemes robežkonfliktu 2025. gada jūlijā. <br />
Apmēram 100 no šim nolūkam izmantotajiem kontiem tika izveidoti vienā un tajā pašā dienā; aptuveni 1000 no 7000 komentāriem par šo tēmu tika publicēti ar intervālu, kas bija mazāks par piecām sekundēm, un to saturā par konflikta izraisīšanu tika vainota Taizeme. Daudzi no šiem kontiem sekoja lapai, kas saistīta ar Kambodžas valdošo partiju, lai gan tiešu saikni neizdevās pierādīt. <br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b"><br />
Konti, kas sola, ka, aktīvi iesaistoties sociālajos tīklos, jūs "ātri kļūsiet bagāti" </span><br />
<br />
Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir atklājuši arī tīklus, kurus vada finansiāli motīvi. Vācijā kanāli BR24 un "Tagesschau" ir identificējuši koordinētas surogātpasta kampaņas, kas reklamē "shēmas, kā ātri nopelnīt naudu internetā", un konti, kuriem piemīt tipiskas iezīmes, kas raksturīgas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās palielināšanā" — iepriekš aprakstītajā metodē, kā mākslīgi palielināt tiešsaistes satura sasniedzamību. <br />
"ZDFheute" ir atklājis tīklu, kas reklamē pakalpojumus, kuri, kā tiek apgalvots, palielina sekotāju skaitu sociālajos tīklos, un vairāki dalībnieki ir identificējuši darbības, kas saistītas ar lietotāju "richboyjames" — influenceri, kurš publicē saturu par bagātību kā motivācijas avotu un padomus par to, kā "ātri kļūt bagātam". <br />
Tādu pašu darbību mazākā apjomā atklāja arī ORF. "France 24" "Facebook" komentāros bija sastopams arī surogātkomentāri, kas reklamēja pornogrāfiskus kanālus, Āfrikas tradicionālos dziedniekus un it kā efektīvu AIDS ārstēšanas metodi. <br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b"><br />
Daudz lielākas sistēmas atklāšana </span><br />
<br />
Lai gan šis pētījums ir vērsts vienīgi uz publisko kanālu komentāru sadaļām, tas sniedz ieskatu daudz plašākā sistēmā, kas darbojas tiešsaistes publiskajā telpā. Tās pašas taktikas (botu tīkli, koordinēti komentēšanas modeļi, viltus konti, kas izveidoti, izmantojot ziņapmaiņas platformas) tiek izmantotas visā atklātajā internetā un sociālajos tīklos, mēģinot ietekmēt to, kā iedzīvotāji uztver apkārtējo pasauli. <br />
Dažos gadījumos, piemēram, ja komentāri aicina uz vardarbību, tos var uzskatīt par hibrīdkaradarbības instrumentiem: līdzekļiem, ko izmanto ārpus tradicionālajiem kaujas laukiem, lai sētu nesaskaņas, kurinātu spriedzi un radikalizētu sabiedrību. <br />
 Viena avota ekstrēms komentārs mākslīgās debatēs var pēkšņi radīt iespaidu, ka to atbalsta tūkstošiem "cilvēku", tādējādi vēl vairāk manipulējot ar jau tāpat dziļi polarizēto vidi, kāda ir atklātais internets 2020. gados. <br />
Dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju ziņu komentāru sadaļas, kuras analizē iekšējās komandas, kam ir padziļinātas zināšanas par savām moderēšanas sistēmām, nodrošina īpaši pārredzamu vidi, kurā var novērot šo darbību. Tomēr šīs ziņu komentāru sadaļas ir tikai aisberga redzamā daļa daudz plašākā kontekstā. Tas, kas notiek citur, ārpus sabiedrības redzesloka, varētu būt daudz lielākā mērogā.<br />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Metodika un autori:</span><br />
<br />
- Datu vākšanas periods: no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam. - Bloķētie komentāri: komentāru moderēšanas sistēmas jau bloķē noteiktu saturu, kas ir aizskarošs vai satur necenzētus vārdus. Dažos gadījumos komentāri, kuros bija šāda veida saturs, netika iekļauti datu kopā, jo to publicēšana sākotnēji bija bloķēta ar dažādu organizāciju ieviestajiem drošības pasākumiem. Tāpēc dažas no identificētajiem tendencēm var būt novērtētas par zemu.<br />
Žurnālisti: Eva Vakenreutere (ORF), Marcels Katclingers (ORF), Jonas Sends (ORF), Maks Gilberts (BR24), Mihaels Šlēgels (BR24), Sofija Menere (BR24), Kvangs Fams (France 24), Eršads Alijani (France 24), Nathan Gallo (France 24), Jurga Bakaitė (LRT), Estefanía de Antonio (RTVE), María Escobar (RTVE), Borja Díaz-Merry (RTVE), Akiko Uehara (Swissinfo), Pascal Siggelkow (Tagesschau), Carla Reveland (Tagesschau), Jan Schneider (ZDFheute), Marco Bereth (ZDFheute), Nils Metzger (ZDFheute), Maria Flannery (EBU), Sara Badilini (EBU).<br />
Raksts, kura autors ir RTBF, pirmo reizi publicēts 2026. gada 12. jūlijs 07:00 (CEST)<br />
<a href="https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2026-izmeklesana-ka-koordineti-tikli-manipule-ar-eiropas-mediju-komentaru-sadalam.a654979/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...m.a654979/</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Latvijas valsts parāds]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1038</link>
			<pubDate>Fri, 24 Jul 2026 17:07:57 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1038</guid>
			<description><![CDATA[<div style="text-align: justify;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijas valsts parāds pieaudzis līdz 20,5 miljardiem eiro<br />
LETA<br />
30 aprīlis, 2026</span></div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.</span></div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru – 88% no kopējā valsts parāda – veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un septembrī – 10 gadu obligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Tā kā obligāciju termiņi atbilda tā brīža investoru interesei, pieprasījums pēc obligācijām bija augstāks nekā piedāvājums, maija emisijā sasniedzot 2,5 miljardus eiro un septembra emisijā attiecīgi – 3,3 miljardus eiro. Tādējādi Valsts kases izvēlētais obligāciju emisijas laiks un augstais investoru pieprasījums darījumos ļāva aizņemties uz izdevīgiem finanšu nosacījumiem, skaidrots pārskatā.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi tradicionāli veidoja bankas, aktīvu pārvaldītāji un starptautiskās finanšu institūcijas no Eiropas valstīm – Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Ziemeļvalstīm un citām.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Pārskatā teikts, ka 2025. gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles ar primāro dīleru starpniecību, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām eiroobligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2028. līdz 2033. gadam.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Valsts vērtspapīru izsolēs 2025. gadā piedalījās primārie dīleri – kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi, proti, banka “Citadele”, “Luminor Bank”, “SEB bankas”, “Swedbank” un “Erste Group Bank”. 2026. gada februārī Valsts kase paplašināja valsts vērtspapīru izsoļu dalībnieku loku, noslēdzot primārā dīlera līgumu ar “DZ Bank”, kas ir viena no lielākajām Vācijas bankām.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Ar primāro dīleru starpniecību piesaistīto resursu apmērs 2025. gada izsolēs sasniedza 950 miljonus eiro, teikts pārskatā. Valsts kase 18 izsolēs piedāvāja dažāda termiņa vērtspapīrus. Pēc Valsts kasē skaidrotā, šāda pieeja uzlabo vērtspapīru likviditāti, kā arī veicina tirdzniecību otrreizējā tirgū. Kopš izsolēs tiek piedāvāti tikai eiroobligāciju papildu laidieni, ir palielinājusies starptautisko investoru interese pēc Latvijas valsts vērtspapīriem, ļaujot piesaistīt resursus ar izdevīgām procentu likmēm, norāda Valsts kasē.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Lai nodrošinātu valsts parāda vērtspapīru pieejamību sākotnējā tirgū plašākam investoru lokam, Valsts kase 13 izsolēs piedāvāja vērtspapīrus ar minimālo iegādes apmēru 1000 eiro. Pārējās 2025. gadā rīkotajās izsolēs piedāvāti vērtspapīri ar iegādes apmēru 100 000 eiro.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Investoru pieprasījums un Valsts kases piedāvājums izsolēs koncentrējās uz vērtspapīriem ar atlikušo dzēšanas termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Investoru pieprasījums pārsniedza pārdoto apmēru vidēji trīs reizes, atsevišķās izsolēs – arī sešas reizes.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc likvīdiem valsts vērtspapīriem un procentu likmēm izsolēs atspoguļojot tirgus likmju samazinājuma tendences, fiksētais ienesīguma līmenis bija robežās no 2,42% līdz 3,378%, atkarībā no termiņa un situācijas tirgū, teikts pārskatā.</div>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<div style="text-align: justify;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijas valsts parāds pieaudzis līdz 20,5 miljardiem eiro<br />
LETA<br />
30 aprīlis, 2026</span></div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.</span></div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru – 88% no kopējā valsts parāda – veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un septembrī – 10 gadu obligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Tā kā obligāciju termiņi atbilda tā brīža investoru interesei, pieprasījums pēc obligācijām bija augstāks nekā piedāvājums, maija emisijā sasniedzot 2,5 miljardus eiro un septembra emisijā attiecīgi – 3,3 miljardus eiro. Tādējādi Valsts kases izvēlētais obligāciju emisijas laiks un augstais investoru pieprasījums darījumos ļāva aizņemties uz izdevīgiem finanšu nosacījumiem, skaidrots pārskatā.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi tradicionāli veidoja bankas, aktīvu pārvaldītāji un starptautiskās finanšu institūcijas no Eiropas valstīm – Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Ziemeļvalstīm un citām.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Pārskatā teikts, ka 2025. gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles ar primāro dīleru starpniecību, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām eiroobligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2028. līdz 2033. gadam.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Valsts vērtspapīru izsolēs 2025. gadā piedalījās primārie dīleri – kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi, proti, banka “Citadele”, “Luminor Bank”, “SEB bankas”, “Swedbank” un “Erste Group Bank”. 2026. gada februārī Valsts kase paplašināja valsts vērtspapīru izsoļu dalībnieku loku, noslēdzot primārā dīlera līgumu ar “DZ Bank”, kas ir viena no lielākajām Vācijas bankām.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Ar primāro dīleru starpniecību piesaistīto resursu apmērs 2025. gada izsolēs sasniedza 950 miljonus eiro, teikts pārskatā. Valsts kase 18 izsolēs piedāvāja dažāda termiņa vērtspapīrus. Pēc Valsts kasē skaidrotā, šāda pieeja uzlabo vērtspapīru likviditāti, kā arī veicina tirdzniecību otrreizējā tirgū. Kopš izsolēs tiek piedāvāti tikai eiroobligāciju papildu laidieni, ir palielinājusies starptautisko investoru interese pēc Latvijas valsts vērtspapīriem, ļaujot piesaistīt resursus ar izdevīgām procentu likmēm, norāda Valsts kasē.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Lai nodrošinātu valsts parāda vērtspapīru pieejamību sākotnējā tirgū plašākam investoru lokam, Valsts kase 13 izsolēs piedāvāja vērtspapīrus ar minimālo iegādes apmēru 1000 eiro. Pārējās 2025. gadā rīkotajās izsolēs piedāvāti vērtspapīri ar iegādes apmēru 100 000 eiro.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Investoru pieprasījums un Valsts kases piedāvājums izsolēs koncentrējās uz vērtspapīriem ar atlikušo dzēšanas termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Investoru pieprasījums pārsniedza pārdoto apmēru vidēji trīs reizes, atsevišķās izsolēs – arī sešas reizes.</div>
<div style="text-align: justify;" class="mycode_align">Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc likvīdiem valsts vērtspapīriem un procentu likmēm izsolēs atspoguļojot tirgus likmju samazinājuma tendences, fiksētais ienesīguma līmenis bija robežās no 2,42% līdz 3,378%, atkarībā no termiņa un situācijas tirgū, teikts pārskatā.</div>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Platons "Dzīres"]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1037</link>
			<pubDate>Fri, 24 Jul 2026 00:39:14 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1037</guid>
			<description><![CDATA[Šķirstot internetu es pavisam nejauši uzskrēju virsū Daira Mežvicka rakstam "Dzīres mēra laikā" divās daļās: <a href="https://telos.lv/dzires-mera-laika-1-dala/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://telos.lv/dzires-mera-laika-1-dala/</a> un <a href="https://telos.lv/dzires-mera-2/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://telos.lv/dzires-mera-2/</a> (kuru lasot nespēju atrast pamatojumu, kāpēc ir pieminēts mēris). <br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Iespēju gūt priekšstatu par citiem veidiem, kā domāt par minētajām parādībām, sniedz Platona dialogs <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Dzīres</span> (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Συμπόσιον</span>,<span style="font-style: italic;" class="mycode_i"> Symposium</span>), kas ir viens no mākslinieciski, dramatiski un filozofiski aizraujošākajiem filozofijas tekstiem, kas jebkad radīti.[1] Tāpēc ielūkosimies <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Dzīrēs</span>, lai no jauna pārdomātu, kas ir “erots”, “skaistums” un “izglītība”. </blockquote>
<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Arī dialogā Teaitēts Sokrats, aprakstot savu intelektuālās dzemdniecības prasmi, runā tikai par jaunekļiem, kas ir vai nav intelektuāli “grūti”, un darbojas ar nošķīrumu – sievietes dzemdē bērnus, bet vīri “dzemdē” patiesas vai nepatiesas domas (148e–151d).[12]</blockquote>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Diotīma no Mantinejas</span> ir viena no ietekmīgākajām un intriģējošākajām figūrām sengrieķu filozofijā. Viņa parādās Platona slavenajā dialogā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Simpozijs"</span> (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Symposium</span>), kur Sokrats atstāsta viņas mācību par Mīlestības (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Eros</span>) dabu un būtību.<br />
Diotīmas loma Platona dialogā<br />
Dialogā "Simpozijs" Atēnu domātāji pulcējas, lai teiktu runas par godu mīlestības dievam Erotam. Kad kārta pienāk Sokratam, viņš norāda, ka viņa paša izpratne par mīlestību ir pamatā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Diotīmas guvums</span> — sievietes un priesterienes, kura savulaik viņu skolojusi.<br />
Diotīma dialogā atklāj atšķirīgu skatījumu uz mīlestību:<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mīlestība kā starpnieks:</span> Mīlestība (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Eros</span>) nav ne dievs, ne mirstīgais, bet gan <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">daimons</span> — garīgs starpnieks starp dievišķo un cilvēcisko, starp nezināšanu un gudrību.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tieksme pēc nemirstības:</span> Mīlestība nav tikai vēlme pēc skaista partnera, bet gan cilvēka dabas dziļākā vēlme radīt un sasniegt nemirstību — vai nu caur bērniem, vai caur garīgiem un mākslinieciskiem darbiem, tikumu un idejām.<br />
</li>
</ul>
"Mīlestības kāpnes" (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scala Amoris</span>)<br />
Slavenākā Diotīmas koncepcija ir vadlīnijas tam, kā cilvēka dvēsele var pacelties no fiziskas pievilkšanās līdz garīgai atklāsmei. Šo procesu bieži sauc par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Platona mīlestības kāpnēm</span>:<br />
<ol type="1" class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Viena ķermeņa skaistums:</span> Sākotnējā fiziskā pievilkšanās pret vienu cilvēku.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Visu ķermeņu skaistums:</span> Apzināšanās, ka skaistums vienā ķermenī ir radniecīgs skaistumam citos.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Dvēseles skaistums:</span> Izpratne, ka dvēseles, rakstura un prāta skaistums ir vērtīgāks par fizisko izskatu.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Iestāžu un zināšanu skaistums:</span> Skaistuma saskatīšana likumos, kultūrā, tikumos un zinātnē.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Absolūtais Skaistums:</span> Visaugstākā pakāpe — paša Skaistuma idejas uztveršana tīrā veidā, kas ir mūžīga, nemainīga un dievišķa.<br />
</li>
</ol>
Vēsturiska personība vai izdomāts tēls?<br />
Filozofijas vēsturnieku vidū joprojām notiek debates par to, vai Diotīma bija reāla personība:<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Skeptiskais viedoklis:</span> Daudzi pētnieki uzskata, ka Diotīma ir Platona radīts literārs tēls. Izmantojot sievietes-priesterienes tēlu, Platons varēja piešķirt savām idejām īpašu, dievišķu autoritāti.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Vēsturiskais viedoklis:</span> Citi norāda, ka gandrīz visi pārējie Platona dialogos minētie tēli ir bijuši reāli vēsturiski cilvēki, tāpēc pastāv iespēja, ka arī Diotīma bijusi reāla Mantinejas priesteriene, kuras gudrību Sokrats patiesi cienījis.<br />
</li>
</ul>
Neatkarīgi no tā, vai viņa bija reāla personība, Diotīmas tēls atstājis paliekošu ietekmi uz rietumu domāšanu, liekot pamatus tam, ko šodien dēvē par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">platonisko mīlestību</span>.<br />
<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Diotīma Sokratu ir pārliecinājusi par Erota dabu, viņš uzdod saprotamu jautājumu: “[J]a Erots ir tāds, kāds labums no viņa cilvēkiem?” (204d)[8] Diotīma uz šo jautājumu neatbild tieši, bet iztaujā Sokratu par to, ko mīl un vēlas iegūt tas, kurš mīl skaisto, un šis jautājums Sokratam sagādā grūtības. Taču, tiklīdz Diotīma nomaina “skaisto” ar “labo”, abus jēdzienus lietojot koekstensīvi, Sokratam viss kļūst skaidrs: “Tagad atbildēt ir vieglāk, [..] viņš būs laimīgs. – Pareizi [..], laimīgie ir laimīgi tāpēc, ka ieguvuši labo, un mums nav vairs jājautā, kāpēc viņi grib būt laimīgi. Šķiet, to jautāt nav jēgas.” (205a)[9]</blockquote>
<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Diotīma: “Tie, kuru miesa grib dzemdēt, pievēršas sievietēm, ar tām viņi rod savu erotu. Viņi domā, ka, radīdami bērnus, viņi iegūs sev nemirstību un laimi, atstādami uz visiem laikiem par sevi cildenu piemiņu.” (208e)[13]</blockquote>
<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Mūsdienu ideoloģiskajā vakuumā, kur pat cilvēka erotiskās tendences tiek padarītas par tirgus resursu un bez žēlastības izmantotas naudas pelnīšanai, šāds skatījums izrauj erotu no nemitīgās egoistiskās baudkāres valgiem un piedāvā cilvēkiem kopā ar erotu iet dažādus ceļus – gan bērnu radīšanas ceļu, gan cildenu darbu darīšanas ceļu, gan ceļu pie dievišķā Skaistuma. Cilvēciskā erota funkcija šādā skatījumā vairs nav vien mirklīga un nenozīmīga, vien slāpēm vai izsalkumam līdzīga tieksme, kas norāda tikai uz kādu citu pamatvajadzību, bet pati svarīgākā dziņa, kāda vispār var būt, – virzīt cilvēku pretim dievišķajam.</blockquote>
]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Šķirstot internetu es pavisam nejauši uzskrēju virsū Daira Mežvicka rakstam "Dzīres mēra laikā" divās daļās: <a href="https://telos.lv/dzires-mera-laika-1-dala/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://telos.lv/dzires-mera-laika-1-dala/</a> un <a href="https://telos.lv/dzires-mera-2/" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://telos.lv/dzires-mera-2/</a> (kuru lasot nespēju atrast pamatojumu, kāpēc ir pieminēts mēris). <br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Iespēju gūt priekšstatu par citiem veidiem, kā domāt par minētajām parādībām, sniedz Platona dialogs <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Dzīres</span> (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Συμπόσιον</span>,<span style="font-style: italic;" class="mycode_i"> Symposium</span>), kas ir viens no mākslinieciski, dramatiski un filozofiski aizraujošākajiem filozofijas tekstiem, kas jebkad radīti.[1] Tāpēc ielūkosimies <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Dzīrēs</span>, lai no jauna pārdomātu, kas ir “erots”, “skaistums” un “izglītība”. </blockquote>
<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Arī dialogā Teaitēts Sokrats, aprakstot savu intelektuālās dzemdniecības prasmi, runā tikai par jaunekļiem, kas ir vai nav intelektuāli “grūti”, un darbojas ar nošķīrumu – sievietes dzemdē bērnus, bet vīri “dzemdē” patiesas vai nepatiesas domas (148e–151d).[12]</blockquote>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Diotīma no Mantinejas</span> ir viena no ietekmīgākajām un intriģējošākajām figūrām sengrieķu filozofijā. Viņa parādās Platona slavenajā dialogā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Simpozijs"</span> (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Symposium</span>), kur Sokrats atstāsta viņas mācību par Mīlestības (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Eros</span>) dabu un būtību.<br />
Diotīmas loma Platona dialogā<br />
Dialogā "Simpozijs" Atēnu domātāji pulcējas, lai teiktu runas par godu mīlestības dievam Erotam. Kad kārta pienāk Sokratam, viņš norāda, ka viņa paša izpratne par mīlestību ir pamatā <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Diotīmas guvums</span> — sievietes un priesterienes, kura savulaik viņu skolojusi.<br />
Diotīma dialogā atklāj atšķirīgu skatījumu uz mīlestību:<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mīlestība kā starpnieks:</span> Mīlestība (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Eros</span>) nav ne dievs, ne mirstīgais, bet gan <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">daimons</span> — garīgs starpnieks starp dievišķo un cilvēcisko, starp nezināšanu un gudrību.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tieksme pēc nemirstības:</span> Mīlestība nav tikai vēlme pēc skaista partnera, bet gan cilvēka dabas dziļākā vēlme radīt un sasniegt nemirstību — vai nu caur bērniem, vai caur garīgiem un mākslinieciskiem darbiem, tikumu un idejām.<br />
</li>
</ul>
"Mīlestības kāpnes" (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scala Amoris</span>)<br />
Slavenākā Diotīmas koncepcija ir vadlīnijas tam, kā cilvēka dvēsele var pacelties no fiziskas pievilkšanās līdz garīgai atklāsmei. Šo procesu bieži sauc par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Platona mīlestības kāpnēm</span>:<br />
<ol type="1" class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Viena ķermeņa skaistums:</span> Sākotnējā fiziskā pievilkšanās pret vienu cilvēku.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Visu ķermeņu skaistums:</span> Apzināšanās, ka skaistums vienā ķermenī ir radniecīgs skaistumam citos.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Dvēseles skaistums:</span> Izpratne, ka dvēseles, rakstura un prāta skaistums ir vērtīgāks par fizisko izskatu.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Iestāžu un zināšanu skaistums:</span> Skaistuma saskatīšana likumos, kultūrā, tikumos un zinātnē.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Absolūtais Skaistums:</span> Visaugstākā pakāpe — paša Skaistuma idejas uztveršana tīrā veidā, kas ir mūžīga, nemainīga un dievišķa.<br />
</li>
</ol>
Vēsturiska personība vai izdomāts tēls?<br />
Filozofijas vēsturnieku vidū joprojām notiek debates par to, vai Diotīma bija reāla personība:<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Skeptiskais viedoklis:</span> Daudzi pētnieki uzskata, ka Diotīma ir Platona radīts literārs tēls. Izmantojot sievietes-priesterienes tēlu, Platons varēja piešķirt savām idejām īpašu, dievišķu autoritāti.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Vēsturiskais viedoklis:</span> Citi norāda, ka gandrīz visi pārējie Platona dialogos minētie tēli ir bijuši reāli vēsturiski cilvēki, tāpēc pastāv iespēja, ka arī Diotīma bijusi reāla Mantinejas priesteriene, kuras gudrību Sokrats patiesi cienījis.<br />
</li>
</ul>
Neatkarīgi no tā, vai viņa bija reāla personība, Diotīmas tēls atstājis paliekošu ietekmi uz rietumu domāšanu, liekot pamatus tam, ko šodien dēvē par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">platonisko mīlestību</span>.<br />
<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Diotīma Sokratu ir pārliecinājusi par Erota dabu, viņš uzdod saprotamu jautājumu: “[J]a Erots ir tāds, kāds labums no viņa cilvēkiem?” (204d)[8] Diotīma uz šo jautājumu neatbild tieši, bet iztaujā Sokratu par to, ko mīl un vēlas iegūt tas, kurš mīl skaisto, un šis jautājums Sokratam sagādā grūtības. Taču, tiklīdz Diotīma nomaina “skaisto” ar “labo”, abus jēdzienus lietojot koekstensīvi, Sokratam viss kļūst skaidrs: “Tagad atbildēt ir vieglāk, [..] viņš būs laimīgs. – Pareizi [..], laimīgie ir laimīgi tāpēc, ka ieguvuši labo, un mums nav vairs jājautā, kāpēc viņi grib būt laimīgi. Šķiet, to jautāt nav jēgas.” (205a)[9]</blockquote>
<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Diotīma: “Tie, kuru miesa grib dzemdēt, pievēršas sievietēm, ar tām viņi rod savu erotu. Viņi domā, ka, radīdami bērnus, viņi iegūs sev nemirstību un laimi, atstādami uz visiem laikiem par sevi cildenu piemiņu.” (208e)[13]</blockquote>
<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Mūsdienu ideoloģiskajā vakuumā, kur pat cilvēka erotiskās tendences tiek padarītas par tirgus resursu un bez žēlastības izmantotas naudas pelnīšanai, šāds skatījums izrauj erotu no nemitīgās egoistiskās baudkāres valgiem un piedāvā cilvēkiem kopā ar erotu iet dažādus ceļus – gan bērnu radīšanas ceļu, gan cildenu darbu darīšanas ceļu, gan ceļu pie dievišķā Skaistuma. Cilvēciskā erota funkcija šādā skatījumā vairs nav vien mirklīga un nenozīmīga, vien slāpēm vai izsalkumam līdzīga tieksme, kas norāda tikai uz kādu citu pamatvajadzību, bet pati svarīgākā dziņa, kāda vispār var būt, – virzīt cilvēku pretim dievišķajam.</blockquote>
]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Cilvēciskas attiecības]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1036</link>
			<pubDate>Wed, 22 Jul 2026 13:53:09 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1036</guid>
			<description><![CDATA[Latvijā un citās Eiropas valstīs ir veikti pētījumi par sociālo uzticēšanos, vientulību, kopienu dzīvi un sociālo kapitālu, kas kopā sniedz diezgan skaidru priekšstatu.<br />
Daži no biežāk minētajiem faktoriem ir:<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Zema savstarpējā uzticēšanās.</span> Latvijā starppersonu uzticēšanās vēsturiski ir zemāka nekā Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki biežāk ir piesardzīgi pret nepazīstamajiem un retāk veido jaunas draudzības.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Vēsturiskā pieredze.</span> Sociologi bieži norāda uz padomju okupācijas mantojumu, kad atklātība un uzticēšanās ārpus tuvākā loka varēja būt riskanta. Šādas sociālās normas var saglabāties vairākās paaudzēs.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Migrācija.</span> Daudzi cilvēki ir pārcēlušies uz ārzemēm vai no mazākām pilsētām uz Rīgu. Tas izjauc senākos draugu un kaimiņu tīklus.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Darba un dzīves ritms.</span> Garas darba stundas, nogurums un ekonomiskais spiediens atstāj mazāk laika regulārām tikšanās reizēm.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mazāka iesaiste kopienās.</span> Dalība biedrībās, klubos un citās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā kopumā ir zemāka nekā valstīs ar ļoti spēcīgu pilsonisko sabiedrību, kas nozīmē mazāk iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Digitalizācija.</span> Tāpat kā daudzviet pasaulē, saziņa internetā bieži aizstāj klātienes kontaktus, lai gan pētījumi rāda, ka tā ne vienmēr rada tik ciešas attiecības.<br />
</li>
</ul>
Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar vispārinājumiem. Pētījumi arī rāda, ka:<ul class="mycode_list"><li>latviešiem bieži ir <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">mazāks, bet ciešāks draugu loks</span>;<br />
</li>
<li>cilvēki daudz uzticas ģimenei un seniem draugiem, taču retāk veido plašu paziņu tīklu;<br />
</li>
<li>jaunākās paaudzes arvien biežāk iepazīstas caur hobijiem, sportu, studijām un darbu.<br />
</li>
</ul>
Tātad jautājums nav tikai par to, ka "cilvēki neuztur draudzīgas attiecības", bet arī par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">to, kādas attiecības tiek veidotas</span>. Latvijā bieži priekšroka tiek dota dažām ļoti ciešām draudzībām, nevis plašam sociālajam lokam.<br />
<br />
<br />
Par zemo starppersonu uzticēšanos Latvijā – tas balstās uz European Social Survey datiem, kuros regulāri tiek mērīta vispārējā uzticēšanās cilvēkiem ("Most people can be trusted..."). Latvija ilgstoši ir starp valstīm ar salīdzinoši zemāku vispārējo uzticēšanos nekā Ziemeļvalstis. Latvijas dalību ESS koordinē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi. <br />
csp.gov.lv<br />
<br />
Par padomju perioda ietekmi uz uzticēšanos un sociālajiem tīkliem – tas nav tiešs ESS secinājums, bet plaši apspriests socioloģijas literatūrā par postpadomju valstīm. Šeit bieži tiek izmantoti World Values Survey un European Social Survey dati, kurus analizē akadēmiskajos rakstos par sociālo kapitālu un institucionālo uzticēšanos.<br />
Par migrācijas ietekmi uz sociālajiem tīkliem – šis secinājums balstās demogrāfijas un migrācijas pētījumos, kuros analizēts, kā emigrācija un iekšējā migrācija samazina vietējo sociālo saišu blīvumu. To regulāri analizē Latvijas demogrāfi un Centrālā statistikas pārvalde. <br />
csp.gov.lv<br />
<br />
Par laika trūkumu, darba slodzi un mazāku iesaisti kopienās – šie faktori tiek analizēti ESS, EU-SILC un citās Eiropas iedzīvotāju aptaujās, kurās pēta dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību un labklājību. <br />
<br />
csp.gov.lv<br />
<br />
Par to, ka Latvijā bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks – šis ir secinājums no salīdzinošiem sociālo tīklu un sociālā kapitāla pētījumiem, nevis viens konkrēts Latvijas pētījums. Tas raksturo tendenci, kas novērota vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.<br />
<br />
Ja interesē tieši akadēmiskā literatūra, varu ieteikt dažus autoritatīvus avotus:<br />
<br />
Bowling Alone – par sociālo kapitālu un pilsonisko iesaisti.<br />
Making Democracy Work – par uzticēšanās un sociālā kapitāla nozīmi.<br />
European Social Survey datu analīzes par Latviju.<br />
World Values Survey datu analīzes par uzticēšanos un vērtībām.<br />
<br />
<br />
<a href="https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina-latvijas-iedzivotajus-aktivi-iesaistities-eiropas-socialaja-petijuma-par-pandemijas-ietekmi" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina...as-ietekmi</a>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Latvijā un citās Eiropas valstīs ir veikti pētījumi par sociālo uzticēšanos, vientulību, kopienu dzīvi un sociālo kapitālu, kas kopā sniedz diezgan skaidru priekšstatu.<br />
Daži no biežāk minētajiem faktoriem ir:<ul class="mycode_list"><li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Zema savstarpējā uzticēšanās.</span> Latvijā starppersonu uzticēšanās vēsturiski ir zemāka nekā Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki biežāk ir piesardzīgi pret nepazīstamajiem un retāk veido jaunas draudzības.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Vēsturiskā pieredze.</span> Sociologi bieži norāda uz padomju okupācijas mantojumu, kad atklātība un uzticēšanās ārpus tuvākā loka varēja būt riskanta. Šādas sociālās normas var saglabāties vairākās paaudzēs.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Migrācija.</span> Daudzi cilvēki ir pārcēlušies uz ārzemēm vai no mazākām pilsētām uz Rīgu. Tas izjauc senākos draugu un kaimiņu tīklus.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Darba un dzīves ritms.</span> Garas darba stundas, nogurums un ekonomiskais spiediens atstāj mazāk laika regulārām tikšanās reizēm.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mazāka iesaiste kopienās.</span> Dalība biedrībās, klubos un citās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā kopumā ir zemāka nekā valstīs ar ļoti spēcīgu pilsonisko sabiedrību, kas nozīmē mazāk iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.<br />
</li>
<li><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Digitalizācija.</span> Tāpat kā daudzviet pasaulē, saziņa internetā bieži aizstāj klātienes kontaktus, lai gan pētījumi rāda, ka tā ne vienmēr rada tik ciešas attiecības.<br />
</li>
</ul>
Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar vispārinājumiem. Pētījumi arī rāda, ka:<ul class="mycode_list"><li>latviešiem bieži ir <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">mazāks, bet ciešāks draugu loks</span>;<br />
</li>
<li>cilvēki daudz uzticas ģimenei un seniem draugiem, taču retāk veido plašu paziņu tīklu;<br />
</li>
<li>jaunākās paaudzes arvien biežāk iepazīstas caur hobijiem, sportu, studijām un darbu.<br />
</li>
</ul>
Tātad jautājums nav tikai par to, ka "cilvēki neuztur draudzīgas attiecības", bet arī par <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">to, kādas attiecības tiek veidotas</span>. Latvijā bieži priekšroka tiek dota dažām ļoti ciešām draudzībām, nevis plašam sociālajam lokam.<br />
<br />
<br />
Par zemo starppersonu uzticēšanos Latvijā – tas balstās uz European Social Survey datiem, kuros regulāri tiek mērīta vispārējā uzticēšanās cilvēkiem ("Most people can be trusted..."). Latvija ilgstoši ir starp valstīm ar salīdzinoši zemāku vispārējo uzticēšanos nekā Ziemeļvalstis. Latvijas dalību ESS koordinē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi. <br />
csp.gov.lv<br />
<br />
Par padomju perioda ietekmi uz uzticēšanos un sociālajiem tīkliem – tas nav tiešs ESS secinājums, bet plaši apspriests socioloģijas literatūrā par postpadomju valstīm. Šeit bieži tiek izmantoti World Values Survey un European Social Survey dati, kurus analizē akadēmiskajos rakstos par sociālo kapitālu un institucionālo uzticēšanos.<br />
Par migrācijas ietekmi uz sociālajiem tīkliem – šis secinājums balstās demogrāfijas un migrācijas pētījumos, kuros analizēts, kā emigrācija un iekšējā migrācija samazina vietējo sociālo saišu blīvumu. To regulāri analizē Latvijas demogrāfi un Centrālā statistikas pārvalde. <br />
csp.gov.lv<br />
<br />
Par laika trūkumu, darba slodzi un mazāku iesaisti kopienās – šie faktori tiek analizēti ESS, EU-SILC un citās Eiropas iedzīvotāju aptaujās, kurās pēta dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību un labklājību. <br />
<br />
csp.gov.lv<br />
<br />
Par to, ka Latvijā bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks – šis ir secinājums no salīdzinošiem sociālo tīklu un sociālā kapitāla pētījumiem, nevis viens konkrēts Latvijas pētījums. Tas raksturo tendenci, kas novērota vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.<br />
<br />
Ja interesē tieši akadēmiskā literatūra, varu ieteikt dažus autoritatīvus avotus:<br />
<br />
Bowling Alone – par sociālo kapitālu un pilsonisko iesaisti.<br />
Making Democracy Work – par uzticēšanās un sociālā kapitāla nozīmi.<br />
European Social Survey datu analīzes par Latviju.<br />
World Values Survey datu analīzes par uzticēšanos un vērtībām.<br />
<br />
<br />
<a href="https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina-latvijas-iedzivotajus-aktivi-iesaistities-eiropas-socialaja-petijuma-par-pandemijas-ietekmi" target="_blank" rel="noopener" class="mycode_url">https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina...as-ietekmi</a>]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[«Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group»]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1035</link>
			<pubDate>Tue, 21 Jul 2026 09:44:21 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1035</guid>
			<description><![CDATA[Latvijas vienu no lielākajām bankām «Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group»<br />
<br />
Vakar, 22:17<br />
Papildināts šodien, 12:34<br />
Ekonomika<br />
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents)<br />
Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank", liecina paziņojums "Luminor Bank".<br />
<br />
Paziņojumā teikts, ka par "Luminor Bank" iegādi "OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank".<br />
"Luminor" bankas paziņojumā teikts, ka "OTP Group" ienāks Baltijas tirgū, paplašinot savu klātbūtni līdz 14 valstīm un palielinot kopējos aktīvus par vairāk nekā 10 %, savukārt tās darbības īpatsvars eirozonā sasniegs 50 %.<br />
"OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank" par "Luminor" – trešās lielākās banku grupas Baltijas reģionā – iegādi.<br />
Kā norādīja kompānijā, pēdējos gados "Luminor" ir būtiski stiprinājusi savu biznesa modeli, paplašinājusi klientu bāzi un veicinājusi darbības digitalizāciju, nostiprinot savu pozīciju kā universāla Baltijas banka, kas apkalpo klientus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.<br />
"OTP Bank" turpinās atbalstīt "Luminor" izaugsmi, balstoties uz bankas esošajām stiprajām pusēm, tirgus pozīciju un attiecībām ar klientiem. Kā stratēģisks investors, kas jau šobrīd apkalpo vairāk nekā 17,5 miljonus klientu, "OTP Group" plāno nostiprināt ilgtermiņa klātbūtni Baltijas reģionā un ar "Luminor" starpniecību veicināt klientu finansiālo labklājību.<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Iegādājoties "Luminor", "OTP Group" vēl vairāk nostiprinās savu pozīciju kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā,</blockquote>
vienlaikus ienākot jaunos izaugsmes tirgos Baltijas reģionā. Darījuma rezultātā" OTP Group" kopējie aktīvi palielināsies par aptuveni 13 %, savukārt eirozonā īstenoto darbību īpatsvars grupas neto kredītportfelī pieaugs no pašreizējiem 42 % līdz 50 %.<br />
"Luminor iegāde nav tikai ģeogrāfiska paplašināšanās – tā ir stratēģiska ienākšana attīstītā un stabilā reģionā ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. Kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā "OTP Group" pēdējo desmitgažu laikā ir apliecinājusi spēju radīt vērtību jaunos tirgos. Mēs ieguldām kapitālu, likviditāti un tehnoloģiskās zināšanas iegādātajās bankās, īstenojot ilgtermiņa īpašnieka pieeju. Balstoties uz "Luminor" spēcīgo tirgus pozīciju, mūsu mērķis ir vēl vairāk stiprināt bankas lomu Baltijas valstīs un veicināt reģiona finanšu sistēmas, kreditēšanas aktivitātes un finanšu inovāciju attīstību," komentē Pēters Čāņi, "OTP Bank" valdes priekšsēdētājs.<br />
"Šis darījums ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā. "Luminor" un OTP vieno skaidra apņemšanās strādāt klientu labā, radīt ilgtermiņa vērtību un finansēt mūsu vietējās ekonomikas izaugsmi.<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>OTP sastāvā "Luminor" atbalstīs pieredzējusi starptautiska banku grupa ar spēcīgu klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā.</blockquote>
Esmu pateicīgs "Luminor" darbiniekiem par ieguldījumu bankas attīstībā un nemainīgo apņemšanos atbalstīt mūsu klientus un Baltijas ekonomiku," uzsvēra "Luminor" valdes priekšsēdētājs Vojcehs Sass.<br />
Darījuma pabeigšanai ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.<br />
Kas ir "OTP Group"<br />
"OTP Group" ir viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas apkalpo 17,5 miljonus klientu 11 valstīs. Pēdējo divu desmitgažu laikā grupa ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi uzņēmumu iegādē un apvienošanā dažādās valstīs – kopš 2001. gada veiksmīgi pabeidzot 25 banku iegādes. Tās stratēģija ir veidot vadošas tirgus pozīcijas, īstenojot ilgtermiņa ieguldījumus un apvienojot spēcīgu kapitāla un likviditātes pozīciju ar ekspertīzi digitālajā banku darbībā, riska pārvaldībā un efektīvā uzņēmuma darbībā.<br />
Grupas kopējie aktīvi pārsniedz 130 miljardus eiro, un 2025. gadā tā sasniedza kapitāla atdevi, kas pārsniedza 21 %. "OTP Bank" akcijas kopš 1995. gada tiek kotētas Budapeštas Fondu biržā, un bankai ir diversificēta akcionāru struktūra bez valsts līdzdalības.<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Darījuma summa paziņojumā netiek atklāta. Darījuma pabeigšanai vēl ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.</blockquote>
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, vēlmi iegādāties "Luminor Bank" Ungārijas "OTP Bank" bija izteikusi jau pirms dažiem gadiem. Tolaik izskanēja, ka banka darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.<br />
Darījums klientus Latvijā neietekmēs<br />
Latvijas Bankā norādīja, ka "Luminor" bankas klientiem Latvijā ikdienā nekas nemainās un šis darījums principā nekādā veidā viņus neietekmē.<br />
Latvijas Banka 2024. gadā aģentūrai LETA skaidroja, ka "OTP Bank" izteikto "Luminor Bank" iegādes darījumu vērtēs Igaunijas uzraugs kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tolaik Latvijas Bankā skaidroja, ka atļauja iegūt būtisku līdzdalību ietvertu arī Igaunijā reģistrētās "Luminor Bank" visaptverošu analīzi, kas nozīmē, ka jāvērtē potenciālā akcionāra ietekme uz "Luminor Bank" kopā ar visām, tostarp Latvijas un Lietuvas filiālēm, jo filiāles nav nošķirtas no "Luminor Bank" un ir Igaunijas "Luminor Bank" struktūrvienības.<br />
Latvijas Bankā skaidroja, ka lēmumu pieņemšanas procesā tas tiek apstiprināts ECB Uzraudzības valdē, kur kā dalībnieks piedalās arī Latvijas Banka, un ir tiesīga ECB Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanas procesā sniegt savu viedokli. Latvijas Banka piedalās arī ECB kopējā "Luminor Bank" uzraudzības komandā, kuras ietvaros tiek izskatīti visi būtiskākie jautājumi, kas saistās ar bankas darbību un attīstību.<br />
2024. gadā Latvijas Bankā skaidroja, ka Latvijas gadījumā ECB pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – "Swedbank", "SEB bankas" un bankas "Citadele" – uzraudzību, savukārt Igaunijā tādas bija četras – "Swedbank", "SEB Pank", "Luminor Bank" un "LHV Pank".<br />
Vērtējot šī potenciāla darījuma nozīmi Latvijas banku sektoram un ekonomikai kopumā, Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka kopumā vēlme iegādāties "Luminor" banku liecina par ārējo interesi, un tas varētu kāpināt konkurenci bankas sektorā, taču galīgo vērtējumu šobrīd izteikt būtu pāragri:<br />
"Protams, jaunu dalībnieku ienākšana būtu vērtējama pozitīvi, taču šajā gadījumā pagaidīsim un ļausim regulatoram strādāt, un uzraugiem novērtēt visus riskus, lai saprastu, vai tas Latvijas un šajā gadījumā kopējam Baltijas banku sektoram nāktu par labu vai par sliktu."<br />
2024. gada maijā toreizējā Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, ņemot vērā iecerēto "Luminor Bank" iegādes darījumu, aicināja būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz Ungārijas investīcijām. Viņa vērsa uzmanību, ka "Ungārijas nostāja gan attiecībā pret Ukrainu, gan [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu ļoti atšķiras no Eiropas Savienībā pastāvošās vienprātības".<br />
"Luminor Bank" mājaslapā norādīts, ka tā ir trešā lielākā finanšu pakalpojumu sniedzēja Baltijas reģionā, kas apkalpo privātpersonas, ģimenes un uzņēmumus. 2025. gadā banka strādāja ar 158 miljonu eiro peļņu un sasniedza 8,6 % pašu kapitāla atdevi. 2025. gada beigās bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 20,2 %, bet kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,6 %.<br />
Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielākā banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Latvijas vienu no lielākajām bankām «Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group»<br />
<br />
Vakar, 22:17<br />
Papildināts šodien, 12:34<br />
Ekonomika<br />
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents)<br />
Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank", liecina paziņojums "Luminor Bank".<br />
<br />
Paziņojumā teikts, ka par "Luminor Bank" iegādi "OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank".<br />
"Luminor" bankas paziņojumā teikts, ka "OTP Group" ienāks Baltijas tirgū, paplašinot savu klātbūtni līdz 14 valstīm un palielinot kopējos aktīvus par vairāk nekā 10 %, savukārt tās darbības īpatsvars eirozonā sasniegs 50 %.<br />
"OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank" par "Luminor" – trešās lielākās banku grupas Baltijas reģionā – iegādi.<br />
Kā norādīja kompānijā, pēdējos gados "Luminor" ir būtiski stiprinājusi savu biznesa modeli, paplašinājusi klientu bāzi un veicinājusi darbības digitalizāciju, nostiprinot savu pozīciju kā universāla Baltijas banka, kas apkalpo klientus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.<br />
"OTP Bank" turpinās atbalstīt "Luminor" izaugsmi, balstoties uz bankas esošajām stiprajām pusēm, tirgus pozīciju un attiecībām ar klientiem. Kā stratēģisks investors, kas jau šobrīd apkalpo vairāk nekā 17,5 miljonus klientu, "OTP Group" plāno nostiprināt ilgtermiņa klātbūtni Baltijas reģionā un ar "Luminor" starpniecību veicināt klientu finansiālo labklājību.<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Iegādājoties "Luminor", "OTP Group" vēl vairāk nostiprinās savu pozīciju kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā,</blockquote>
vienlaikus ienākot jaunos izaugsmes tirgos Baltijas reģionā. Darījuma rezultātā" OTP Group" kopējie aktīvi palielināsies par aptuveni 13 %, savukārt eirozonā īstenoto darbību īpatsvars grupas neto kredītportfelī pieaugs no pašreizējiem 42 % līdz 50 %.<br />
"Luminor iegāde nav tikai ģeogrāfiska paplašināšanās – tā ir stratēģiska ienākšana attīstītā un stabilā reģionā ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. Kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā "OTP Group" pēdējo desmitgažu laikā ir apliecinājusi spēju radīt vērtību jaunos tirgos. Mēs ieguldām kapitālu, likviditāti un tehnoloģiskās zināšanas iegādātajās bankās, īstenojot ilgtermiņa īpašnieka pieeju. Balstoties uz "Luminor" spēcīgo tirgus pozīciju, mūsu mērķis ir vēl vairāk stiprināt bankas lomu Baltijas valstīs un veicināt reģiona finanšu sistēmas, kreditēšanas aktivitātes un finanšu inovāciju attīstību," komentē Pēters Čāņi, "OTP Bank" valdes priekšsēdētājs.<br />
"Šis darījums ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā. "Luminor" un OTP vieno skaidra apņemšanās strādāt klientu labā, radīt ilgtermiņa vērtību un finansēt mūsu vietējās ekonomikas izaugsmi.<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>OTP sastāvā "Luminor" atbalstīs pieredzējusi starptautiska banku grupa ar spēcīgu klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā.</blockquote>
Esmu pateicīgs "Luminor" darbiniekiem par ieguldījumu bankas attīstībā un nemainīgo apņemšanos atbalstīt mūsu klientus un Baltijas ekonomiku," uzsvēra "Luminor" valdes priekšsēdētājs Vojcehs Sass.<br />
Darījuma pabeigšanai ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.<br />
Kas ir "OTP Group"<br />
"OTP Group" ir viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas apkalpo 17,5 miljonus klientu 11 valstīs. Pēdējo divu desmitgažu laikā grupa ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi uzņēmumu iegādē un apvienošanā dažādās valstīs – kopš 2001. gada veiksmīgi pabeidzot 25 banku iegādes. Tās stratēģija ir veidot vadošas tirgus pozīcijas, īstenojot ilgtermiņa ieguldījumus un apvienojot spēcīgu kapitāla un likviditātes pozīciju ar ekspertīzi digitālajā banku darbībā, riska pārvaldībā un efektīvā uzņēmuma darbībā.<br />
Grupas kopējie aktīvi pārsniedz 130 miljardus eiro, un 2025. gadā tā sasniedza kapitāla atdevi, kas pārsniedza 21 %. "OTP Bank" akcijas kopš 1995. gada tiek kotētas Budapeštas Fondu biržā, un bankai ir diversificēta akcionāru struktūra bez valsts līdzdalības.<br />
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite>Darījuma summa paziņojumā netiek atklāta. Darījuma pabeigšanai vēl ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.</blockquote>
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, vēlmi iegādāties "Luminor Bank" Ungārijas "OTP Bank" bija izteikusi jau pirms dažiem gadiem. Tolaik izskanēja, ka banka darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.<br />
Darījums klientus Latvijā neietekmēs<br />
Latvijas Bankā norādīja, ka "Luminor" bankas klientiem Latvijā ikdienā nekas nemainās un šis darījums principā nekādā veidā viņus neietekmē.<br />
Latvijas Banka 2024. gadā aģentūrai LETA skaidroja, ka "OTP Bank" izteikto "Luminor Bank" iegādes darījumu vērtēs Igaunijas uzraugs kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tolaik Latvijas Bankā skaidroja, ka atļauja iegūt būtisku līdzdalību ietvertu arī Igaunijā reģistrētās "Luminor Bank" visaptverošu analīzi, kas nozīmē, ka jāvērtē potenciālā akcionāra ietekme uz "Luminor Bank" kopā ar visām, tostarp Latvijas un Lietuvas filiālēm, jo filiāles nav nošķirtas no "Luminor Bank" un ir Igaunijas "Luminor Bank" struktūrvienības.<br />
Latvijas Bankā skaidroja, ka lēmumu pieņemšanas procesā tas tiek apstiprināts ECB Uzraudzības valdē, kur kā dalībnieks piedalās arī Latvijas Banka, un ir tiesīga ECB Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanas procesā sniegt savu viedokli. Latvijas Banka piedalās arī ECB kopējā "Luminor Bank" uzraudzības komandā, kuras ietvaros tiek izskatīti visi būtiskākie jautājumi, kas saistās ar bankas darbību un attīstību.<br />
2024. gadā Latvijas Bankā skaidroja, ka Latvijas gadījumā ECB pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – "Swedbank", "SEB bankas" un bankas "Citadele" – uzraudzību, savukārt Igaunijā tādas bija četras – "Swedbank", "SEB Pank", "Luminor Bank" un "LHV Pank".<br />
Vērtējot šī potenciāla darījuma nozīmi Latvijas banku sektoram un ekonomikai kopumā, Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka kopumā vēlme iegādāties "Luminor" banku liecina par ārējo interesi, un tas varētu kāpināt konkurenci bankas sektorā, taču galīgo vērtējumu šobrīd izteikt būtu pāragri:<br />
"Protams, jaunu dalībnieku ienākšana būtu vērtējama pozitīvi, taču šajā gadījumā pagaidīsim un ļausim regulatoram strādāt, un uzraugiem novērtēt visus riskus, lai saprastu, vai tas Latvijas un šajā gadījumā kopējam Baltijas banku sektoram nāktu par labu vai par sliktu."<br />
2024. gada maijā toreizējā Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, ņemot vērā iecerēto "Luminor Bank" iegādes darījumu, aicināja būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz Ungārijas investīcijām. Viņa vērsa uzmanību, ka "Ungārijas nostāja gan attiecībā pret Ukrainu, gan [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu ļoti atšķiras no Eiropas Savienībā pastāvošās vienprātības".<br />
"Luminor Bank" mājaslapā norādīts, ka tā ir trešā lielākā finanšu pakalpojumu sniedzēja Baltijas reģionā, kas apkalpo privātpersonas, ģimenes un uzņēmumus. 2025. gadā banka strādāja ar 158 miljonu eiro peļņu un sasniedza 8,6 % pašu kapitāla atdevi. 2025. gada beigās bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 20,2 %, bet kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,6 %.<br />
Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielākā banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Lietuva]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1034</link>
			<pubDate>Sun, 19 Jul 2026 18:57:09 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1034</guid>
			<description><![CDATA[Lietuva ar jaunajām vācu raķetēm <br />
Mihals Zagroba <br />
12:00 <br />
 <br />
Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrija (Lietuvos Respublikos krašto apsaugos ministerija) paziņoja, ka Lietuvas bruņoto spēku noliktavās ir nogādātas raķetes Spike LR2 vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Munīciju piegādāja vācu kompānija EuroSpike GmbH. <br />
 <br />
Lietuvas saņemtās raķetes ir paredzētas kājnieku kaujas mašīnām Vilkas (Vilkas), kā to uzsvēra ministrija šā gada 7.jūlija paziņojumā. Platformas, kurām ir nonākušas prettanku vadāmās raķetes Spike LR2, ir holandiešu-vācu bruņutransportiera Boxer lietuviešu versija. Tomēr Vilkas ir aprīkots ar Izraēlā ražotu Rafael Samson MKII bezpilota torni, kas bruņots ar 30 mm Bushmaster II Mk44S lielgabalu un Spike palaišanas iekārtu (kas ir saderīga gan ar LR, gan LR2 raķešu variantiem). <br />
 <br />
Paredzams, ka prettanku vadāmās raķetes Spike LR2 palielinās Lietuvas prettanku spējas, ņemot vērā to palielināto darbības rādiusu (no 4 km LR versijai līdz 5,5 km versijai LR2) un lielāku letalitāti. Papildus bruņumašīnām raķetes paredzētas izmantošanai arī pret ēkām, nocietinājumiem, bunkuriem un citiem inženiertehniskajiem aizsardzības līdzekļiem. <br />
 <br />
Lietuvas valsts aizsardzības ministrs Roberts Kauņs komentēja munīcijas krājumu stiprināšanu: "Mēs atturam Krieviju un nodrošinām mieru valstī, turpinot stiprinot Lietuvas bruņotos spēkus un investējot munīcijas krājumos. Turpināsies raķešu Spike LR2 piegādes, jo Lietuvas bruņotajiem spēkiem jābūt sagatavotiem un apgādātiem ar modernu munīciju pēc iespējas lielākā apjomā."]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[Lietuva ar jaunajām vācu raķetēm <br />
Mihals Zagroba <br />
12:00 <br />
 <br />
Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrija (Lietuvos Respublikos krašto apsaugos ministerija) paziņoja, ka Lietuvas bruņoto spēku noliktavās ir nogādātas raķetes Spike LR2 vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Munīciju piegādāja vācu kompānija EuroSpike GmbH. <br />
 <br />
Lietuvas saņemtās raķetes ir paredzētas kājnieku kaujas mašīnām Vilkas (Vilkas), kā to uzsvēra ministrija šā gada 7.jūlija paziņojumā. Platformas, kurām ir nonākušas prettanku vadāmās raķetes Spike LR2, ir holandiešu-vācu bruņutransportiera Boxer lietuviešu versija. Tomēr Vilkas ir aprīkots ar Izraēlā ražotu Rafael Samson MKII bezpilota torni, kas bruņots ar 30 mm Bushmaster II Mk44S lielgabalu un Spike palaišanas iekārtu (kas ir saderīga gan ar LR, gan LR2 raķešu variantiem). <br />
 <br />
Paredzams, ka prettanku vadāmās raķetes Spike LR2 palielinās Lietuvas prettanku spējas, ņemot vērā to palielināto darbības rādiusu (no 4 km LR versijai līdz 5,5 km versijai LR2) un lielāku letalitāti. Papildus bruņumašīnām raķetes paredzētas izmantošanai arī pret ēkām, nocietinājumiem, bunkuriem un citiem inženiertehniskajiem aizsardzības līdzekļiem. <br />
 <br />
Lietuvas valsts aizsardzības ministrs Roberts Kauņs komentēja munīcijas krājumu stiprināšanu: "Mēs atturam Krieviju un nodrošinām mieru valstī, turpinot stiprinot Lietuvas bruņotos spēkus un investējot munīcijas krājumos. Turpināsies raķešu Spike LR2 piegādes, jo Lietuvas bruņotajiem spēkiem jābūt sagatavotiem un apgādātiem ar modernu munīciju pēc iespējas lielākā apjomā."]]></content:encoded>
		</item>
		<item>
			<title><![CDATA[Kristena Stjuarte]]></title>
			<link>https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1033</link>
			<pubDate>Sun, 19 Jul 2026 17:07:26 +0000</pubDate>
			<dc:creator><![CDATA[<a href="https://kubele.lv/forums/member.php?action=profile&uid=2">LvSnor</a>]]></dc:creator>
			<guid isPermaLink="false">https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1033</guid>
			<description><![CDATA["Biju gatava visus izvilkt cauri ellei." Kristena Stjuarte par Latvijā uzņemto "Ūdens hronoloģiju"<br />
Kate Katrīne Kalniņa Sabiedrības un kultūras ziņu žurnāliste <br />
<br />
Pirms dažiem gadiem sociālo mediju lietotāji priecājās par aktrises un nu jau arī režisores Kristenas Stjuartes gaitām Latvijā. Te viņa pusdieno Ikšķilē, te apmeklē vintāžas veikaliņu Rīgas centrā. Ar mūsu kino profesionāļu līdzdalību šeit tapa viņas režijas debija – filma "Ūdens hronoloģija". Pirmizrādi piedzīvojusi pērn Kannu kinofestivālā, nu tā nonākusi uz lielajiem ekrāniem arī pie mums. Saikni ar Latviju aktrise saglabājusi, tāpēc kādā marta pēcpusdienā žurnālistiem kopā ar filmas komandu bija ne tikai iespēja "Ūdens hronoloģiju" noskatīties, bet arī tiešsaistē tikties ar filmas autori, lai aprunātos par kinodarba tapšanu un nākotnes plāniem, kuros ir arī jaunu filmu uzņemšana – un, iespējams, pat atkal Latvijā.<br />
Amerikāņu aktrisi Kristenu Stjuarti pasaulē iepazina kā Bellu vampīrsāgas "Krēsla" filmās, bet savu pirmo un pagaidām vienīgo "Oskara" nomināciju viņa saņēma par Velsas princeses Diānas atveidojumu kinolentē "Spensere". Taču viņas debija kino režijā nav nākusi viegli – galvenokārt finansējuma piesaistes dēļ.<br />
"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology Of Water") ir balstīta lietuviešu izcelsmes rakstnieces Lidijas Juknavičas memuāros. Tā vēsta par jaunas sievietes sarežģīto dzīvi, kurā ir gan seksuāla izmantošana, gan alkohola un narkotisko vielu atkarības, gan glābiņš, ko sniedz peldēšana un ūdens.<br />
Uz jautājumu, kādēļ tieši šis stāsts kļuva par Stjuartes pirmo filmu, viņa atbild: "Šī bija foršākā grāmata, ko jebkad esmu lasījusi. Es vienkārši nodomāju – tā ir filma." Galveno lomu tajā atveido britu aktrise Imodžena Pūtsa, bet viņai līdzās redzami arī Tora Bērča, Ērls Keivs, Maikls Eps, Sūzena Flūda, Kima Gordone un Džims Beluši.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kristena Stjuarte (Kristen Stewart)</span> ir viena no savas paaudzes daudzpusīgākajām amerikāņu aktrisēm, kura pēdējos gados veiksmīgi pievērsusies arī kino režijai. Viņas karjera ir piedzīvojusi unikālu evolūciju — no pusaudžu popkultūras elka līdz augsti novērtētai neatkarīgā kino ikonai.<br />
<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">Galvenie karjeras posmi un sasniegumi:</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pasaules slava ar "Krēslu" (2008–2012):</span> Milzīgu starptautisku atpazīstamību viņa ieguva ar Belas Svānas lomu pusaudžu vampīru sāgā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Twilight</span> ("Krēsla"), kas pārtapa par globālu kases grāvēju fenomenu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pievēršanās neatkarīgajam kino:</span> Lai izlauztos datētā masveida kino rāmjiem, Stjuarte mērķtiecīgi sāka izvēlēties sarežģītas lomas Eiropas un Amerikas autoru kino. Viņa kļuva par pirmo amerikāņu aktrisi vēsturē, kas saņēmusi prestižo Francijas kino balvu <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Cēzars"</span> (par lomu filmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Clouds of Sils Maria</span>, 2014).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Oskara nominācija:</span> 2021. gadā viņa izpelnījās vispasaules kritiķu atzinību un savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par princeses Diānas attēlošanu biogrāfiskajā drāmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Spencer</span> ("Spensere").</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Režisores darbība:</span> Stjuarte jau ilgstoši darbojas arī aiz kameras. Pēc veiksmīgām īsfilmām (piemēram, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Come Swim</span>) viņa realizēja savu ilggadējo projektu — pilnmetrāžas režijas debiju ar filmu <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Chronology of Water</span>, kas balstīta uz Līdijas Juknavičas memuāriem.</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Stjuarte ir pazīstama ar savu minimālistisko, psiholoģiski nospriegoto aktierspēles stilu, kā arī ar drosmīgu imidžu, esot ilggadēja modes nama <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Chanel</span> vēstnese.</span></blockquote>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span> ir aktrises Kristenas Stjuartes ilgi lolots autorkino projekts un viņas debija pilnmetrāžas režijā. Tā ir ekranizācija rakstnieces Līdijas Juknavičas (Lidia Yuknavitch) slavenajiem un provokatīvajiem 2011. gada memuāriem.<br />
Lūk, galvenā informācija par filmas tēliem, aktieriem un tās vietu kino pasaulē:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Galvenā varone un sižeta kodols</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Līdija Juknaviča (Lidia Yuknavitch):</span> Filmas centrā ir pati autore un viņas dzīvesstāsts. Tas ir stāsts par sievietes pašatklāsmi, kurā viņa iziet cauri smagai bērnības traumai, vardarbībai ģimenē, atkarībām un zaudējumiem.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ūdens kā glābiņš:</span> Kā norāda nosaukums, ūdens un peldēšana ir filmas galvenā metafora. Galvenajai varonei ūdens ir vieta, kur patverties no dzīves realitātes, transformēt savas sāpes un atrast fizisku un garīgu attīrīšanos. Otrs viņas glābiņš ir rakstīšana, kas palīdz noformēt viņas balsi kā māksliniecei.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Aktieru sastāvs</span><br />
Kristena Stjuarte filmas aktieru atlasei piegāja ļoti skrupulozi, meklējot māksliniekus, kuri nebaidās no pilnīga emocionāla kailuma:</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Imodžena Pūtsa (Imogen Poots):</span> Britu aktrise atveido galveno varoni Līdiju Juknaviču. Stjuarte intervijās atzinusi, ka Pūtsa bijusi vienīgā, kas spējusi pilnībā izprast un iznest šīs lomas milzīgo emocionālo un fizisko smagumu, radot nepieradinātu un spēcīgu tēlu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tora Bērča (Thora Birch):</span> Pazīstamā aktrise (filma "Amerikāņu skaistums") arī pievienojās aktieru ansamblim, spēlējot vienu no nozīmīgajām lomām varones dzīves gājumā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filmas tapšanā (producēšanā) iesaistījās leģendārā režisora Ridlija Skota kompānija <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scott Free Productions</span>, kas palīdzēja nodrošināt projektam augsta līmeņa neatkarīgā kino atbalstu.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Panākumi, kritika un saikne ar Latviju</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Saikne ar Latviju:</span> Latvijas skatītājiem un kino videi šis projekts ir īpašs, jo filmas uzņemšanas darbi 2024. gadā lielā mērā norisinājās tieši <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijā</span> un Maltā. Projekts piesaistīja vietējos kino nozares profesionāļus un lokācijas, padarot Latviju par fonu šim starptautiskajam stāstam.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mākslinieciskie panākumi un vērtējums:</span> Tā kā šī ir nelineāra un ļoti intīma autobiogrāfijas adaptācija, filma jau kopš izziņošanas brīža kļuva par vienu no gaidītākajiem neatkarīgā kino darbiem lielākajos pasaules kinofestivālos (piemēram, Kannās un Sundance).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kritiķi pēc pirmajām skatēm īpaši izcēla divas lietas: <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Imodženas Pūtsas bezkompromisa aktierspēli</span>, kas tiek saukta par viņas karjeras virsotni, un <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kristenas Stjuartes režisores rokrakstu</span>. Stjuartei izdevies smago un poētisko grāmatas valodu pārvērst vizuāli krāšņā, drosmīgā un brīžiem šokējošā kino valodā, piesakot sevi kā nopietnu un avangardisku režisori.</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span>, kas ir aktrises Kristenas Stjuartes pilnmetrāžas režijas debija, ir neatkarīgais autorkino (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">indie</span> filma). Tāpēc tās finansiālie rādītāji krasi atšķiras no Holivudas kases grāvējiem — šādu filmu galvenais mērķis ir mākslinieciskā vērtība un dalība festivālos, nevis masveida komerciālā peļņa.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Lūk, detalizēts pārskats par filmas budžetu un finansiālajiem rezultātiem:</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">1. Filmas budžets un finansējums</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ražošanas izmaksas:</span> "Ūdens hronoloģija" ir mazbudžeta neatkarīgais kino. Nozari pārzinoši avoti lēš, ka filmas kopējais ražošanas budžets bija salīdzinoši neliels — <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">zem 3 miljoniem ASV dolāru</span> (&#36;3M).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Galvenie producenti:</span> Projekta tapšanu finansiāli atbalstīja un pārraudzīja slavenā režisora Ridlija Skota producēšanas kompānija <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scott Free Productions</span>.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijas līdzfinansējums:</span> Filma tapusi kā mazākuma kopražojums (minority co-production) starp ASV, Latviju un Franciju. Tā kā liela daļa filmas tika uzņemta Latvijā, projekts saņēma finansiālu atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas. Šī programma ārvalstu projektiem piedāvā naudas atgriešanu (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">cash rebate</span>) līdz pat 30% apmērā no tiem līdzekļiem, kas iztērēti tieši Latvijas teritorijā (algot vietējo komandu, īrēt tehniku utt.).</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">2. Kases ieņēmumi kinoteātros (Box Office)</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Tā kā filmas pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā (programmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Un Certain Regard"</span>), tās izplatīšana kinoteātros visā pasaulē bija izteikti ierobežota (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Limited Release</span>), mērķējot uz kinomānu un <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">art-house</span> auditoriju.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kopējie filmas kases ieņēmumi kinoteātros visā pasaulē sasniedz aptuveni <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">506 000 ASV dolāru</span>:</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tirgus segments</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ieņēmumi (ASV dolāros)Ziemeļamerika (Domestic Box Office)</span><br />
~&#36;302,800<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Starptautiskais tirgus (International)</span><br />
~&#36;203,200<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">KOPĀ PASAULĒ</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">~&#36;506,000</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Piezīme: Lielāko daļu starptautisko ieņēmumu nodrošināja seansi atsevišķās Eiropas valstīs (piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā), kā arī Dienvidkorejā.</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Finansiālie ieguvumi Latvijas ekonomikai</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Šāda mēroga projektiem galvenā finansiālā atdeve (īpaši valstīm, kurās notiek filmēšana) rodas nevis no pārdotajām biļetēm kasēs, bet gan no tiešajām investīcijām filmēšanas procesa laikā:</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ārvalstu kapitāla piesaiste:</span> Filmas veidotāji, strādājot Latvijā, tērēja budžeta līdzekļus lokālajā tirgū — maksājot par viesnīcām, transportu, ēdināšanu, lokāciju īri un tehnisko aprīkojumu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Darba vietas vietējiem profesionāļiem:</span> Projektā tika nodarbināti Latvijas kino industrijas speciālisti (tehniskā komanda, asistenti), kā arī vietējie aktieri un masu skatu dalībnieki, kas nodrošināja nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ilgtermiņa reklāma valstij:</span> Tas, ka šāda līmeņa Holivudas zvaigznes kā Kristena Stjuarte izvēlas Latviju kā savu filmēšanas vietu un vēlāk prezentē šo darbu augstākā līmeņa pasaules festivālos, kalpo kā milzīga reklāma Latvijas kino infrastruktūrai, piesaistot jaunus ārvalstu miljonu projektus nākotnē.</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kristena Stjuarte šobrīd piedzīvo ļoti aktīvu karjeras posmu, kurā viņa mērķtiecīgi balansē starp drosmīgām aktierlomām un savu ambīciju attīstīšanu režijā un producēšanā. Lūk, galvenie projekti un ziņas par viņas turpmākajiem plāniem:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Jaunākās un gaidāmās lomas kino</span><br />
</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Full Phil" (Režisors Kantēns Dipjē):</span> Šī franču kinorežisora absurdā komēdija-drāma piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Filma, ko pats režisors raksturo kā "murgainu un drudžainu versiju par seriālu 'Emīlija Parīzē'", stāsta par tēva (Vudijs Harelsons) un meitas (Kristena Stjuarte) sarežģītajām attiecībām. Plašāka filmas iznākšana uz ekrāniem plānota ap 2027. gadu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"The Wrong Girls":</span> Pavisam nesen klajā nācis oficiālais treileris šai komēdijai. Stjuarte tajā ne tikai atveido galveno lomu (Frenkiju), bet ir arī viena no scenārija līdzautorēm un producentēm. Projektam ir arī personīga nozīme, jo tā ir viņas sievas Dilanas Meijeres debija pilnmetrāžas režijā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Flesh of the Gods":</span> Vēl viens intriģējošs projekts, kas atrodas pēcapstrādes stadijā. Tajā Stjuarte spēlē lomu vārdā Aleksa, kā arī atkal uzņemas producentes pienākumus.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Plāni režijā un aizkadrā</span><br />
Pēc tam, kad viņas debijas pilnmetrāžas režijas darbs <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span> piedzīvoja veiksmīgu pirmizrādi festivālos un nonāca uz kinoekrāniem, Stjuarte intervijās ir uzsvērusi, ka darbs aiz kameras viņu ir pilnībā pārņēmis.<br />
Viņa ir atklājusi, ka vēlas atgriezties režisores krēslā un realizēt savu nākamo režijas projektu pēc iespējas ātrāk. Aktrise pat pajokojusi, ka šobrīd jūtas kā labāka režisore nekā aktrise, tāpēc autorkino radīšana būs viņas prioritāte arī turpmāk.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">(izveidots izmantojot Gemini ai)</span>]]></description>
			<content:encoded><![CDATA["Biju gatava visus izvilkt cauri ellei." Kristena Stjuarte par Latvijā uzņemto "Ūdens hronoloģiju"<br />
Kate Katrīne Kalniņa Sabiedrības un kultūras ziņu žurnāliste <br />
<br />
Pirms dažiem gadiem sociālo mediju lietotāji priecājās par aktrises un nu jau arī režisores Kristenas Stjuartes gaitām Latvijā. Te viņa pusdieno Ikšķilē, te apmeklē vintāžas veikaliņu Rīgas centrā. Ar mūsu kino profesionāļu līdzdalību šeit tapa viņas režijas debija – filma "Ūdens hronoloģija". Pirmizrādi piedzīvojusi pērn Kannu kinofestivālā, nu tā nonākusi uz lielajiem ekrāniem arī pie mums. Saikni ar Latviju aktrise saglabājusi, tāpēc kādā marta pēcpusdienā žurnālistiem kopā ar filmas komandu bija ne tikai iespēja "Ūdens hronoloģiju" noskatīties, bet arī tiešsaistē tikties ar filmas autori, lai aprunātos par kinodarba tapšanu un nākotnes plāniem, kuros ir arī jaunu filmu uzņemšana – un, iespējams, pat atkal Latvijā.<br />
Amerikāņu aktrisi Kristenu Stjuarti pasaulē iepazina kā Bellu vampīrsāgas "Krēsla" filmās, bet savu pirmo un pagaidām vienīgo "Oskara" nomināciju viņa saņēma par Velsas princeses Diānas atveidojumu kinolentē "Spensere". Taču viņas debija kino režijā nav nākusi viegli – galvenokārt finansējuma piesaistes dēļ.<br />
"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology Of Water") ir balstīta lietuviešu izcelsmes rakstnieces Lidijas Juknavičas memuāros. Tā vēsta par jaunas sievietes sarežģīto dzīvi, kurā ir gan seksuāla izmantošana, gan alkohola un narkotisko vielu atkarības, gan glābiņš, ko sniedz peldēšana un ūdens.<br />
Uz jautājumu, kādēļ tieši šis stāsts kļuva par Stjuartes pirmo filmu, viņa atbild: "Šī bija foršākā grāmata, ko jebkad esmu lasījusi. Es vienkārši nodomāju – tā ir filma." Galveno lomu tajā atveido britu aktrise Imodžena Pūtsa, bet viņai līdzās redzami arī Tora Bērča, Ērls Keivs, Maikls Eps, Sūzena Flūda, Kima Gordone un Džims Beluši.<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kristena Stjuarte (Kristen Stewart)</span> ir viena no savas paaudzes daudzpusīgākajām amerikāņu aktrisēm, kura pēdējos gados veiksmīgi pievērsusies arī kino režijai. Viņas karjera ir piedzīvojusi unikālu evolūciju — no pusaudžu popkultūras elka līdz augsti novērtētai neatkarīgā kino ikonai.<br />
<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">Galvenie karjeras posmi un sasniegumi:</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pasaules slava ar "Krēslu" (2008–2012):</span> Milzīgu starptautisku atpazīstamību viņa ieguva ar Belas Svānas lomu pusaudžu vampīru sāgā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Twilight</span> ("Krēsla"), kas pārtapa par globālu kases grāvēju fenomenu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Pievēršanās neatkarīgajam kino:</span> Lai izlauztos datētā masveida kino rāmjiem, Stjuarte mērķtiecīgi sāka izvēlēties sarežģītas lomas Eiropas un Amerikas autoru kino. Viņa kļuva par pirmo amerikāņu aktrisi vēsturē, kas saņēmusi prestižo Francijas kino balvu <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Cēzars"</span> (par lomu filmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Clouds of Sils Maria</span>, 2014).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Oskara nominācija:</span> 2021. gadā viņa izpelnījās vispasaules kritiķu atzinību un savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par princeses Diānas attēlošanu biogrāfiskajā drāmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Spencer</span> ("Spensere").</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Režisores darbība:</span> Stjuarte jau ilgstoši darbojas arī aiz kameras. Pēc veiksmīgām īsfilmām (piemēram, <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Come Swim</span>) viņa realizēja savu ilggadējo projektu — pilnmetrāžas režijas debiju ar filmu <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">The Chronology of Water</span>, kas balstīta uz Līdijas Juknavičas memuāriem.</span><br />
</li>
</ul>
<blockquote class="mycode_quote"><cite>Citāts:</cite><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Stjuarte ir pazīstama ar savu minimālistisko, psiholoģiski nospriegoto aktierspēles stilu, kā arī ar drosmīgu imidžu, esot ilggadēja modes nama <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Chanel</span> vēstnese.</span></blockquote>
<br />
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span> ir aktrises Kristenas Stjuartes ilgi lolots autorkino projekts un viņas debija pilnmetrāžas režijā. Tā ir ekranizācija rakstnieces Līdijas Juknavičas (Lidia Yuknavitch) slavenajiem un provokatīvajiem 2011. gada memuāriem.<br />
Lūk, galvenā informācija par filmas tēliem, aktieriem un tās vietu kino pasaulē:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Galvenā varone un sižeta kodols</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Līdija Juknaviča (Lidia Yuknavitch):</span> Filmas centrā ir pati autore un viņas dzīvesstāsts. Tas ir stāsts par sievietes pašatklāsmi, kurā viņa iziet cauri smagai bērnības traumai, vardarbībai ģimenē, atkarībām un zaudējumiem.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ūdens kā glābiņš:</span> Kā norāda nosaukums, ūdens un peldēšana ir filmas galvenā metafora. Galvenajai varonei ūdens ir vieta, kur patverties no dzīves realitātes, transformēt savas sāpes un atrast fizisku un garīgu attīrīšanos. Otrs viņas glābiņš ir rakstīšana, kas palīdz noformēt viņas balsi kā māksliniecei.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Aktieru sastāvs</span><br />
Kristena Stjuarte filmas aktieru atlasei piegāja ļoti skrupulozi, meklējot māksliniekus, kuri nebaidās no pilnīga emocionāla kailuma:</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Imodžena Pūtsa (Imogen Poots):</span> Britu aktrise atveido galveno varoni Līdiju Juknaviču. Stjuarte intervijās atzinusi, ka Pūtsa bijusi vienīgā, kas spējusi pilnībā izprast un iznest šīs lomas milzīgo emocionālo un fizisko smagumu, radot nepieradinātu un spēcīgu tēlu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tora Bērča (Thora Birch):</span> Pazīstamā aktrise (filma "Amerikāņu skaistums") arī pievienojās aktieru ansamblim, spēlējot vienu no nozīmīgajām lomām varones dzīves gājumā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filmas tapšanā (producēšanā) iesaistījās leģendārā režisora Ridlija Skota kompānija <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scott Free Productions</span>, kas palīdzēja nodrošināt projektam augsta līmeņa neatkarīgā kino atbalstu.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Panākumi, kritika un saikne ar Latviju</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Saikne ar Latviju:</span> Latvijas skatītājiem un kino videi šis projekts ir īpašs, jo filmas uzņemšanas darbi 2024. gadā lielā mērā norisinājās tieši <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijā</span> un Maltā. Projekts piesaistīja vietējos kino nozares profesionāļus un lokācijas, padarot Latviju par fonu šim starptautiskajam stāstam.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Mākslinieciskie panākumi un vērtējums:</span> Tā kā šī ir nelineāra un ļoti intīma autobiogrāfijas adaptācija, filma jau kopš izziņošanas brīža kļuva par vienu no gaidītākajiem neatkarīgā kino darbiem lielākajos pasaules kinofestivālos (piemēram, Kannās un Sundance).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kritiķi pēc pirmajām skatēm īpaši izcēla divas lietas: <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Imodženas Pūtsas bezkompromisa aktierspēli</span>, kas tiek saukta par viņas karjeras virsotni, un <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Kristenas Stjuartes režisores rokrakstu</span>. Stjuartei izdevies smago un poētisko grāmatas valodu pārvērst vizuāli krāšņā, drosmīgā un brīžiem šokējošā kino valodā, piesakot sevi kā nopietnu un avangardisku režisori.</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Filma <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span>, kas ir aktrises Kristenas Stjuartes pilnmetrāžas režijas debija, ir neatkarīgais autorkino (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">indie</span> filma). Tāpēc tās finansiālie rādītāji krasi atšķiras no Holivudas kases grāvējiem — šādu filmu galvenais mērķis ir mākslinieciskā vērtība un dalība festivālos, nevis masveida komerciālā peļņa.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Lūk, detalizēts pārskats par filmas budžetu un finansiālajiem rezultātiem:</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">1. Filmas budžets un finansējums</span></span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ražošanas izmaksas:</span> "Ūdens hronoloģija" ir mazbudžeta neatkarīgais kino. Nozari pārzinoši avoti lēš, ka filmas kopējais ražošanas budžets bija salīdzinoši neliels — <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">zem 3 miljoniem ASV dolāru</span> (&#36;3M).</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Galvenie producenti:</span> Projekta tapšanu finansiāli atbalstīja un pārraudzīja slavenā režisora Ridlija Skota producēšanas kompānija <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Scott Free Productions</span>.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Latvijas līdzfinansējums:</span> Filma tapusi kā mazākuma kopražojums (minority co-production) starp ASV, Latviju un Franciju. Tā kā liela daļa filmas tika uzņemta Latvijā, projekts saņēma finansiālu atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas. Šī programma ārvalstu projektiem piedāvā naudas atgriešanu (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">cash rebate</span>) līdz pat 30% apmērā no tiem līdzekļiem, kas iztērēti tieši Latvijas teritorijā (algot vietējo komandu, īrēt tehniku utt.).</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">2. Kases ieņēmumi kinoteātros (Box Office)</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Tā kā filmas pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā (programmā <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">"Un Certain Regard"</span>), tās izplatīšana kinoteātros visā pasaulē bija izteikti ierobežota (<span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Limited Release</span>), mērķējot uz kinomānu un <span style="font-style: italic;" class="mycode_i">art-house</span> auditoriju.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kopējie filmas kases ieņēmumi kinoteātros visā pasaulē sasniedz aptuveni <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">506 000 ASV dolāru</span>:</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Tirgus segments</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ieņēmumi (ASV dolāros)Ziemeļamerika (Domestic Box Office)</span><br />
~&#36;302,800<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Starptautiskais tirgus (International)</span><br />
~&#36;203,200<br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">KOPĀ PASAULĒ</span><br />
<span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">~&#36;506,000</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-style: italic;" class="mycode_i">Piezīme: Lielāko daļu starptautisko ieņēmumu nodrošināja seansi atsevišķās Eiropas valstīs (piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā), kā arī Dienvidkorejā.</span></span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">3. Finansiālie ieguvumi Latvijas ekonomikai</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Šāda mēroga projektiem galvenā finansiālā atdeve (īpaši valstīm, kurās notiek filmēšana) rodas nevis no pārdotajām biļetēm kasēs, bet gan no tiešajām investīcijām filmēšanas procesa laikā:</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ārvalstu kapitāla piesaiste:</span> Filmas veidotāji, strādājot Latvijā, tērēja budžeta līdzekļus lokālajā tirgū — maksājot par viesnīcām, transportu, ēdināšanu, lokāciju īri un tehnisko aprīkojumu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Darba vietas vietējiem profesionāļiem:</span> Projektā tika nodarbināti Latvijas kino industrijas speciālisti (tehniskā komanda, asistenti), kā arī vietējie aktieri un masu skatu dalībnieki, kas nodrošināja nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">Ilgtermiņa reklāma valstij:</span> Tas, ka šāda līmeņa Holivudas zvaigznes kā Kristena Stjuarte izvēlas Latviju kā savu filmēšanas vietu un vēlāk prezentē šo darbu augstākā līmeņa pasaules festivālos, kalpo kā milzīga reklāma Latvijas kino infrastruktūrai, piesaistot jaunus ārvalstu miljonu projektus nākotnē.</span><br />
</li>
</ul>
<hr class="mycode_hr" />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">Kristena Stjuarte šobrīd piedzīvo ļoti aktīvu karjeras posmu, kurā viņa mērķtiecīgi balansē starp drosmīgām aktierlomām un savu ambīciju attīstīšanu režijā un producēšanā. Lūk, galvenie projekti un ziņas par viņas turpmākajiem plāniem:<br />
<span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">1. Jaunākās un gaidāmās lomas kino</span><br />
</span><ul class="mycode_list"><li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Full Phil" (Režisors Kantēns Dipjē):</span> Šī franču kinorežisora absurdā komēdija-drāma piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Filma, ko pats režisors raksturo kā "murgainu un drudžainu versiju par seriālu 'Emīlija Parīzē'", stāsta par tēva (Vudijs Harelsons) un meitas (Kristena Stjuarte) sarežģītajām attiecībām. Plašāka filmas iznākšana uz ekrāniem plānota ap 2027. gadu.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"The Wrong Girls":</span> Pavisam nesen klajā nācis oficiālais treileris šai komēdijai. Stjuarte tajā ne tikai atveido galveno lomu (Frenkiju), bet ir arī viena no scenārija līdzautorēm un producentēm. Projektam ir arī personīga nozīme, jo tā ir viņas sievas Dilanas Meijeres debija pilnmetrāžas režijā.</span><br />
</li>
<li><span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Flesh of the Gods":</span> Vēl viens intriģējošs projekts, kas atrodas pēcapstrādes stadijā. Tajā Stjuarte spēlē lomu vārdā Aleksa, kā arī atkal uzņemas producentes pienākumus.</span><br />
</li>
</ul>
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font"><span style="font-family: 'Google Sans', sans-serif;" class="mycode_font">2. Plāni režijā un aizkadrā</span><br />
Pēc tam, kad viņas debijas pilnmetrāžas režijas darbs <span style="font-weight: bold;" class="mycode_b">"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water")</span> piedzīvoja veiksmīgu pirmizrādi festivālos un nonāca uz kinoekrāniem, Stjuarte intervijās ir uzsvērusi, ka darbs aiz kameras viņu ir pilnībā pārņēmis.<br />
Viņa ir atklājusi, ka vēlas atgriezties režisores krēslā un realizēt savu nākamo režijas projektu pēc iespējas ātrāk. Aktrise pat pajokojusi, ka šobrīd jūtas kā labāka režisore nekā aktrise, tāpēc autorkino radīšana būs viņas prioritāte arī turpmāk.</span><br />
<span style="font-family: 'Google Sans Text', sans-serif;" class="mycode_font">(izveidots izmantojot Gemini ai)</span>]]></content:encoded>
		</item>
	</channel>
</rss>