<![CDATA[Forums - Kopsavilkums]]> https://kubele.lv/forums/ Mon, 15 Jun 2026 10:23:38 +0000 MyBB <![CDATA[Informācijai]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1010 Sun, 14 Jun 2026 00:06:26 +0000 Vietuieraditajs]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1010 p.s. ja jūsu foruma ierakstus veido par jūsu uzdotam tēmām AI, lūdzu ierakstā norādiet.

p.s.s. diemžēl nāksies likvidēt arī kuru epasti vairs nestrādā.]]> p.s. ja jūsu foruma ierakstus veido par jūsu uzdotam tēmām AI, lūdzu ierakstā norādiet.

p.s.s. diemžēl nāksies likvidēt arī kuru epasti vairs nestrādā.]]> <![CDATA[AS "LAU Infra Grupa"]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1009 Sat, 13 Jun 2026 17:10:34 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1009 AS "LAU Infra Grupa" ir jauns un stratēģiski nozīmīgs nosaukums uzņēmumam, kuru lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gadiem ilgi pazina kā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU).
Uzņēmums šobrīd piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas, transformējoties no parasta ceļu uzturētāja par modernu, vertikāli integrētu infrastruktūras grupu un sperot nepieredzētu soli Latvijas kapitāltirgū.
🚀 Karstākā aktualitāte: Debija biržā (IPO)
Šobrīd (no 2026. gada 10. līdz 19. jūnijam) norisinās "LAU Infra Grupa" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). Tas ir vēsturiski nozīmīgs notikums, jo šī ir pirmā valsts kapitālsabiedrība kopš 90. gadiem, kas iziet biržā ("Nasdaq Riga").
  • Akcijas cena: 1,57 EUR par akciju.
  • Pieejamība: Par līdzīpašnieku var kļūt jebkurš Baltijas valstu iedzīvotājs, iesniedzot rīkojumu savā internetbankā.
  • Valsts kontrole: Valsts saglabās kontrolpaketi vismaz 75,01% apmērā, publiskajā apgrozībā nododot līdz 24,99% akciju.
  • Dividendes: Uzņēmuma vadība sola konservatīviem investoriem pievilcīgu dividenžu ienesīgumu – ap 7% gadā, plānojot dividendēs izmaksāt pat 90% no peļņas.
💼 Ar ko uzņēmums nodarbojas?
"LAU Infra Grupa" vairs nav tikai bedrīšu lāpītāji un sniega tīrītāji. Viņu darbības modelis šobrīd balstās uz četriem pīlāriem:
  1. Autoceļu uzturēšana un būvniecība: Rūpes par vairāk nekā 20 000 km valsts un pašvaldību ceļu tīklu.
  2. Minerālmateriālu ieguve: Uzņēmumam pieder vairāk nekā 32 pašu atradnes (piemēram, grants, smilts, dolomīta šķembas), nodrošinot pilnu ciklu no izejvielas līdz gatavam ceļam.
  3. Militārā un drošības infrastruktūra: Uzņēmums aktīvi iesaistās valsts austrumu robežas izbūvē, militārās mobilitātes un citos valsts aizsardzībai kritiskos inženierprojektos.
  4. Pakalpojumi brīvajā tirgū: Kopš 2023. gada uzņēmums pilnībā darbojas konkurences apstākļos un nesaņem valsts dotācijas – ieņēmumi tiek gūti no komerclīgumiem.
📊 Finanšu rādītāji (2025. gads)
Uzņēmums ir stabili pelnošs un šobrīd ir ierindojies starp TOP 5 lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma.
Rādītājs
Apjoms (2025. gads)Apgrozījums
97,1 milj. €
EBITDA (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas)
13,9 milj. € (rentabilitāte 14,4%)
Neto peļņa
~7,4 milj. €
Komanda
1000+ profesionāļu visā Latvijā
Citāts:Nākotnes ambīcijas: IPO piesaistīto kapitālu (līdz pat 8 miljoniem eiro) plānots ieguldīt tālākā digitalizācijā (efektīvākai ceļu pārvaldībai), tehnikas modernizācijā un biznesa mērogošanā ārpus Latvijas – Baltijas valstīs un Skandināvijā.

(informāciju sagatavojis gemini ai)]]> AS "LAU Infra Grupa" ir jauns un stratēģiski nozīmīgs nosaukums uzņēmumam, kuru lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gadiem ilgi pazina kā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU).
Uzņēmums šobrīd piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas, transformējoties no parasta ceļu uzturētāja par modernu, vertikāli integrētu infrastruktūras grupu un sperot nepieredzētu soli Latvijas kapitāltirgū.
🚀 Karstākā aktualitāte: Debija biržā (IPO)
Šobrīd (no 2026. gada 10. līdz 19. jūnijam) norisinās "LAU Infra Grupa" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). Tas ir vēsturiski nozīmīgs notikums, jo šī ir pirmā valsts kapitālsabiedrība kopš 90. gadiem, kas iziet biržā ("Nasdaq Riga").
  • Akcijas cena: 1,57 EUR par akciju.
  • Pieejamība: Par līdzīpašnieku var kļūt jebkurš Baltijas valstu iedzīvotājs, iesniedzot rīkojumu savā internetbankā.
  • Valsts kontrole: Valsts saglabās kontrolpaketi vismaz 75,01% apmērā, publiskajā apgrozībā nododot līdz 24,99% akciju.
  • Dividendes: Uzņēmuma vadība sola konservatīviem investoriem pievilcīgu dividenžu ienesīgumu – ap 7% gadā, plānojot dividendēs izmaksāt pat 90% no peļņas.
💼 Ar ko uzņēmums nodarbojas?
"LAU Infra Grupa" vairs nav tikai bedrīšu lāpītāji un sniega tīrītāji. Viņu darbības modelis šobrīd balstās uz četriem pīlāriem:
  1. Autoceļu uzturēšana un būvniecība: Rūpes par vairāk nekā 20 000 km valsts un pašvaldību ceļu tīklu.
  2. Minerālmateriālu ieguve: Uzņēmumam pieder vairāk nekā 32 pašu atradnes (piemēram, grants, smilts, dolomīta šķembas), nodrošinot pilnu ciklu no izejvielas līdz gatavam ceļam.
  3. Militārā un drošības infrastruktūra: Uzņēmums aktīvi iesaistās valsts austrumu robežas izbūvē, militārās mobilitātes un citos valsts aizsardzībai kritiskos inženierprojektos.
  4. Pakalpojumi brīvajā tirgū: Kopš 2023. gada uzņēmums pilnībā darbojas konkurences apstākļos un nesaņem valsts dotācijas – ieņēmumi tiek gūti no komerclīgumiem.
📊 Finanšu rādītāji (2025. gads)
Uzņēmums ir stabili pelnošs un šobrīd ir ierindojies starp TOP 5 lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma.
Rādītājs
Apjoms (2025. gads)Apgrozījums
97,1 milj. €
EBITDA (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas)
13,9 milj. € (rentabilitāte 14,4%)
Neto peļņa
~7,4 milj. €
Komanda
1000+ profesionāļu visā Latvijā
Citāts:Nākotnes ambīcijas: IPO piesaistīto kapitālu (līdz pat 8 miljoniem eiro) plānots ieguldīt tālākā digitalizācijā (efektīvākai ceļu pārvaldībai), tehnikas modernizācijā un biznesa mērogošanā ārpus Latvijas – Baltijas valstīs un Skandināvijā.

(informāciju sagatavojis gemini ai)]]> <![CDATA["Rail Baltica"]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1008 Sat, 13 Jun 2026 16:53:05 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1008 "Rail Baltica" projekta virzība šobrīd ir sarežģīta un atrodas kritiskā fāzē, kurā paralēli notiek gan būvdarbi, gan risinājumi būtiskiem finansējuma un termiņu izaicinājumiem.
Šī gada (2026.) vidū situācija ir šāda:
Galvenais mērķis un termiņi
  • 2030. gads: Saglabājas kā mērķis projekta pirmajai kārtai – izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa savienojumu (viens sliežu ceļš) no Tallinas cauri visām Baltijas valstīm līdz pat Polijas robežai.
  • Projekta fāzes: Lai iekļautos termiņos, projekts tiek īstenots kārtās. Pirmajā kārtā prioritāte ir pamattrases izbūve, kamēr dubultais sliežu ceļš un citas sarežģītākas infrastruktūras detaļas tiek plānotas atkarībā no pieejamā finansējuma.
Būvdarbu progress (Latvijā un kaimiņvalstīs)
Latvijā projekta temps bieži tiek vērtēts kritiski salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, taču būvdarbi notiek:
  • Rīgas Centrālā stacija un lidosta: Turpinās darbi pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas un dzelzceļa infrastruktūras lidostas "Rīga" virzienā. Šie ir vieni no redzamākajiem būvobjektiem Rīgā.
  • Pamattrase: Latvijā reālais būvniecības temps uz pamattrases ir bijis lēnāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tomēr aktīva būvniecība norit Iecavas apkaimē, kur tiek veidots infrastruktūras apkopes punkts, kas kalpo kā loģistikas bāze tālākai sliežu ceļu izbūvei uz dienvidiem (Lietuvas virzienā).
  • Lietuva un Igaunija: Kaimiņvalstīs būvniecības apjomi ir lielāki – Lietuvā būvdarbi aptver aptuveni 114 km (sākta sliežu ieklāšana), savukārt Igaunijā būvdarbi norit vairāk nekā 100 km garumā, tostarp pie Ülemiste termināļa un Pērnavas virzienā.
Galvenie izaicinājumi
  1. Finansējuma trūkums: Projekta izmaksas ir būtiski pieaugušas, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm, un tiek lēsts, ka pirmajai kārtai joprojām trūkst vairāku miljardu eiro. Tiek meklēti dažādi risinājumi, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļi.
  2. Samazināts temps: Latvijas iesaistīšanās pamattrases būvniecībā pēdējā laikā ir bijusi lēnāka, un valdības līmenī notiek intensīvas diskusijas par līdzekļu prioritāro izvietojumu, lai nezaudētu jau piešķirto Eiropas Savienības finansējumu.
  3. Sistēmu ieviešana: Paralēli būvniecībai tiek risināti jautājumi par elektrifikāciju, signalizācijas sistēmām un ritošā sastāva (vilcienu) iepirkumiem, lai nodrošinātu, ka pēc infrastruktūras izbūves līnija ir reāli izmantojama.
Kopsavilkumā: Projekts nav apstājies, taču tas vairs nav tikai plānošanas stadijā — tas ir "uz zemes" (graudā un betonā). Lielākais fokuss 2026. gadā ir uz finansējuma stabilitātes nodrošināšanu un būvdarbu paātrināšanu, lai iekļautos 2030. gada solījumā.
(sagatavojis gemini ai)]]> "Rail Baltica" projekta virzība šobrīd ir sarežģīta un atrodas kritiskā fāzē, kurā paralēli notiek gan būvdarbi, gan risinājumi būtiskiem finansējuma un termiņu izaicinājumiem.
Šī gada (2026.) vidū situācija ir šāda:
Galvenais mērķis un termiņi
  • 2030. gads: Saglabājas kā mērķis projekta pirmajai kārtai – izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa savienojumu (viens sliežu ceļš) no Tallinas cauri visām Baltijas valstīm līdz pat Polijas robežai.
  • Projekta fāzes: Lai iekļautos termiņos, projekts tiek īstenots kārtās. Pirmajā kārtā prioritāte ir pamattrases izbūve, kamēr dubultais sliežu ceļš un citas sarežģītākas infrastruktūras detaļas tiek plānotas atkarībā no pieejamā finansējuma.
Būvdarbu progress (Latvijā un kaimiņvalstīs)
Latvijā projekta temps bieži tiek vērtēts kritiski salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, taču būvdarbi notiek:
  • Rīgas Centrālā stacija un lidosta: Turpinās darbi pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas un dzelzceļa infrastruktūras lidostas "Rīga" virzienā. Šie ir vieni no redzamākajiem būvobjektiem Rīgā.
  • Pamattrase: Latvijā reālais būvniecības temps uz pamattrases ir bijis lēnāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tomēr aktīva būvniecība norit Iecavas apkaimē, kur tiek veidots infrastruktūras apkopes punkts, kas kalpo kā loģistikas bāze tālākai sliežu ceļu izbūvei uz dienvidiem (Lietuvas virzienā).
  • Lietuva un Igaunija: Kaimiņvalstīs būvniecības apjomi ir lielāki – Lietuvā būvdarbi aptver aptuveni 114 km (sākta sliežu ieklāšana), savukārt Igaunijā būvdarbi norit vairāk nekā 100 km garumā, tostarp pie Ülemiste termināļa un Pērnavas virzienā.
Galvenie izaicinājumi
  1. Finansējuma trūkums: Projekta izmaksas ir būtiski pieaugušas, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm, un tiek lēsts, ka pirmajai kārtai joprojām trūkst vairāku miljardu eiro. Tiek meklēti dažādi risinājumi, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļi.
  2. Samazināts temps: Latvijas iesaistīšanās pamattrases būvniecībā pēdējā laikā ir bijusi lēnāka, un valdības līmenī notiek intensīvas diskusijas par līdzekļu prioritāro izvietojumu, lai nezaudētu jau piešķirto Eiropas Savienības finansējumu.
  3. Sistēmu ieviešana: Paralēli būvniecībai tiek risināti jautājumi par elektrifikāciju, signalizācijas sistēmām un ritošā sastāva (vilcienu) iepirkumiem, lai nodrošinātu, ka pēc infrastruktūras izbūves līnija ir reāli izmantojama.
Kopsavilkumā: Projekts nav apstājies, taču tas vairs nav tikai plānošanas stadijā — tas ir "uz zemes" (graudā un betonā). Lielākais fokuss 2026. gadā ir uz finansējuma stabilitātes nodrošināšanu un būvdarbu paātrināšanu, lai iekļautos 2030. gada solījumā.
(sagatavojis gemini ai)]]> <![CDATA[Francijas prezidenta vēlēšanas 2027]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1007 Sat, 13 Jun 2026 14:45:47 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1007 Tā kā pašreizējais prezidents Emanuels Makrons ir aizvadījis savus maksimālos divus termiņus un vairs nedrīkst kandidēt, Francijā šobrīd aktīvi rit gatavošanās nākamajām prezidenta vēlēšanām, kas plānotas 2027. gada pavasarī.
Politiskā kampaņa jau ir neoficiāli sākusies, un Francijas politiskajā arēnā ir iezīmējušies vairāki galvenie bloki un to līderi.
1. Galēji labējie (Pašreizējie aptauju favorīti)
Šis spārns šobrīd bauda augstu popularitāti, ko veicina sabiedrības neapmierinātība ar pašreizējo valdību.
  • Žordans Bardella (Jordan Bardella) – Nacionālā apvienība (RN). Aptaujās viņš šobrīd ir pārliecinošs līderis. Bardella ir kļuvis par galveno partijas seju, jo ilggadējai līderei Marinai Lepēnai tiesas spriedumu dēļ (saistībā ar ES fondu izmantošanu) draud aizliegums kandidēt vēlēšanās.
  • Ēriks Zemūrs (Éric Zemmour) – Reconquête (Atkarošana). Radikālāks labējais kandidāts, kuram aptaujas sola stabilu, bet mazāku atbalstu (~13%).
2. Centra un Makrona bloks
Emanuela Makrona nometne ir zaudējusi daļu popularitātes, un tajā rit iekšēja cīņa par to, kurš kļūs par centristu galveno kandidātu:
  • Eduārs Filips (Édouard Philippe) – partijas Horizons līderis un bijušais premjerministrs. Šobrīd viņš tiek uzskatīts par spēcīgāko centra nometnes figūru, kurai ir vislabākās izredzes konkurēt ar Bardellu vēlēšanu otrajā kārtā.
  • Gabriels Atāls (Gabriel Attal) – partija Renaissance, vēl viens bijušais premjerministrs un populāra figūra centra-labējā spārna vēlētāju vidū.
3. Kreisie spēki
Kreisais spārns joprojām ir izteikti sašķelts, kas apgrūtina viņu iespējas izvirzīt vienotu līderi:
  • Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon) – Nepakļautā Francija (LFI). Pieredzējušais galēji kreisais politiķis jau ir oficiāli uzsācis savu kampaņu. Viņam ir lojāls vēlētāju loks, taču mērenākā sabiedrības daļa viņu vērtē kā pārāk radikālu.
  • Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann) – proeiropeiskās kreisās partijas Place Publique līderis, kurš cenšas apvienot mērenos sociālistu un kreiso centra vēlētājus.
4. Tradicionālie konservatīvie (Labējie)
  • Bruno Retaijo (Bruno Retailleau) – partijas Republikāņi (Les Républicains) prezidents. Lai gan partija mēģina atgūt kādreizējo ietekmi, viņu reitingi šobrīd ir salīdzinoši zemi. Kā alternatīvas figūras tiek minēti arī Ksavjē Bertrāns (Xavier Bertrand) un Davids Lisnārs (David Lisnard).
Citāts:Galvenā intriga: Lielākā daļa politikas analītiķu prognozē, ka galvenā cīņa par iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā izvērtīsies starp Žordanu Bardellu (galēji labējie) un Eduāru Filipu (centra bloks) vai Žanu Liku Melanšonu (kreisie).


Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas (pēc Ipsos un Odoxa datiem) rāda ļoti izteiktu ainu: galēji labējā spārna pārstāvis Žordans Bardella šobrīd ir pārliecinošs pirmās kārtas favorīts, kamēr aiz viņa izvērtusies asa cīņa par otro vietu un iekļūšanu vēlēšanu finālā.
Vēlētāju noskaņojums un partiju reitingi pirmās kārtas scenārijos sadalās šādi:
Kandidāts / Politiskais spēks
Aptauju reitingu amplitūda (1. kārta)
Galvenā dinamika un kontekstsŽordans Bardella

(Nacionālā apvienība / RN)
32% – 36%
Stabils līderis. Viņa reitings ir pat nedaudz augstāks nekā partijas veterānei Marinai Lepēnai. Bardella šobrīd piesaista arī daļu kādreizējo Ērika Zemūra vēlētāju.
Eduārs Filips

(Horizons / Centrs)
13% – 19%
Saspringta situācija. Viņš joprojām ir spēcīgākais centristu kandidāts, taču pēdējos mēnešos reitings piedzīvojis kritumu tiesvedību ēnas un iekšējās konkurences dēļ.
Žans Liks Melanšons

(Nepakļautā Francija / Kreisie)
13% – 17%
Izteikts izrāviens. Pēc oficiālas kampaņas uzsākšanas Melanšons ir strauji kāpinājis popularitāti un aptaujās jau min uz papēžiem Eduāram Filipam cīņā par otro vietu.
Gabriels Atāls

(Renaissance / Centrs)
8,5% – 17,5%
Centra balsu dalīšana. Ja vēlēšanās startē gan Filips, gan Atāls, viņu reitingi "apēd" viens otru (Atālam paliek ap 9%). Ja Filips nekandidētu, Atāla reitings pakāptos līdz pat 17,5%.
Rafaels Gliksmans

(Place Publique / Mērenie kreisie)
11% – 14%
Stabils vidusceļš. Viņam ir drošs mēreno kreiso un sociālistu atbalsts, taču viņš sāk zaudēt pozīcijas radikālākajam Melanšonam.
Bruno Retaijo

(Les Républicains / Labējie)
7,5% – 10%
Tradicionālais kodols. Konservatīvie saglabā savu bāzi, taču šobrīd ir tālu no līderpozīcijām.
Ēriks Zemūrs

(Reconquête / Galēji labējie)
4% – 5%
Lejupslīde. Lielākā daļa viņa kādreizējo vēlētāju ir pārgājuši Bardellas nometnē.
Trīs galvenie secinājumi no jaunākajiem datiem
  • Otrās kārtas intriga: Ja vēlēšanas notiktu šodien, Žordana Bardellas iekļūšana otrajā kārtā ir gandrīz garantēta. Savukārt duelis par otru ceļazīmi starp Eduāru Filipu un Žanu Liku Melanšonu ir kļuvis pilnīgi neprognozējams.
  • Centra pašiznīcināšanās risks: Makrona nometnei ir kritiski svarīgi vienoties par vienu kopīgu kandidātu (Filipu vai Atālu). Ja abi centristu līderi startēs vienlaikus, viņi sašķels balsis un neviens no viņiem neiekļūs otrajā kārtā.
  • Otrās kārtas prognozes (Fināls): Lai gan Bardella dominē pirmajā kārtā, otrās kārtas divcīņas, centristam Eduāram Filipam joprojām izdodas viņu uzvarēt ar minimālu pārsvaru (~51,5% pret 48,5%), pateicoties kreiso vēlētāju balsīm, kuri finālā izvēlas balsot "pret galēji labējiem".

(sagatavots izmantojot gemini ai)]]> Tā kā pašreizējais prezidents Emanuels Makrons ir aizvadījis savus maksimālos divus termiņus un vairs nedrīkst kandidēt, Francijā šobrīd aktīvi rit gatavošanās nākamajām prezidenta vēlēšanām, kas plānotas 2027. gada pavasarī.
Politiskā kampaņa jau ir neoficiāli sākusies, un Francijas politiskajā arēnā ir iezīmējušies vairāki galvenie bloki un to līderi.
1. Galēji labējie (Pašreizējie aptauju favorīti)
Šis spārns šobrīd bauda augstu popularitāti, ko veicina sabiedrības neapmierinātība ar pašreizējo valdību.
  • Žordans Bardella (Jordan Bardella) – Nacionālā apvienība (RN). Aptaujās viņš šobrīd ir pārliecinošs līderis. Bardella ir kļuvis par galveno partijas seju, jo ilggadējai līderei Marinai Lepēnai tiesas spriedumu dēļ (saistībā ar ES fondu izmantošanu) draud aizliegums kandidēt vēlēšanās.
  • Ēriks Zemūrs (Éric Zemmour) – Reconquête (Atkarošana). Radikālāks labējais kandidāts, kuram aptaujas sola stabilu, bet mazāku atbalstu (~13%).
2. Centra un Makrona bloks
Emanuela Makrona nometne ir zaudējusi daļu popularitātes, un tajā rit iekšēja cīņa par to, kurš kļūs par centristu galveno kandidātu:
  • Eduārs Filips (Édouard Philippe) – partijas Horizons līderis un bijušais premjerministrs. Šobrīd viņš tiek uzskatīts par spēcīgāko centra nometnes figūru, kurai ir vislabākās izredzes konkurēt ar Bardellu vēlēšanu otrajā kārtā.
  • Gabriels Atāls (Gabriel Attal) – partija Renaissance, vēl viens bijušais premjerministrs un populāra figūra centra-labējā spārna vēlētāju vidū.
3. Kreisie spēki
Kreisais spārns joprojām ir izteikti sašķelts, kas apgrūtina viņu iespējas izvirzīt vienotu līderi:
  • Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon) – Nepakļautā Francija (LFI). Pieredzējušais galēji kreisais politiķis jau ir oficiāli uzsācis savu kampaņu. Viņam ir lojāls vēlētāju loks, taču mērenākā sabiedrības daļa viņu vērtē kā pārāk radikālu.
  • Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann) – proeiropeiskās kreisās partijas Place Publique līderis, kurš cenšas apvienot mērenos sociālistu un kreiso centra vēlētājus.
4. Tradicionālie konservatīvie (Labējie)
  • Bruno Retaijo (Bruno Retailleau) – partijas Republikāņi (Les Républicains) prezidents. Lai gan partija mēģina atgūt kādreizējo ietekmi, viņu reitingi šobrīd ir salīdzinoši zemi. Kā alternatīvas figūras tiek minēti arī Ksavjē Bertrāns (Xavier Bertrand) un Davids Lisnārs (David Lisnard).
Citāts:Galvenā intriga: Lielākā daļa politikas analītiķu prognozē, ka galvenā cīņa par iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā izvērtīsies starp Žordanu Bardellu (galēji labējie) un Eduāru Filipu (centra bloks) vai Žanu Liku Melanšonu (kreisie).


Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas (pēc Ipsos un Odoxa datiem) rāda ļoti izteiktu ainu: galēji labējā spārna pārstāvis Žordans Bardella šobrīd ir pārliecinošs pirmās kārtas favorīts, kamēr aiz viņa izvērtusies asa cīņa par otro vietu un iekļūšanu vēlēšanu finālā.
Vēlētāju noskaņojums un partiju reitingi pirmās kārtas scenārijos sadalās šādi:
Kandidāts / Politiskais spēks
Aptauju reitingu amplitūda (1. kārta)
Galvenā dinamika un kontekstsŽordans Bardella

(Nacionālā apvienība / RN)
32% – 36%
Stabils līderis. Viņa reitings ir pat nedaudz augstāks nekā partijas veterānei Marinai Lepēnai. Bardella šobrīd piesaista arī daļu kādreizējo Ērika Zemūra vēlētāju.
Eduārs Filips

(Horizons / Centrs)
13% – 19%
Saspringta situācija. Viņš joprojām ir spēcīgākais centristu kandidāts, taču pēdējos mēnešos reitings piedzīvojis kritumu tiesvedību ēnas un iekšējās konkurences dēļ.
Žans Liks Melanšons

(Nepakļautā Francija / Kreisie)
13% – 17%
Izteikts izrāviens. Pēc oficiālas kampaņas uzsākšanas Melanšons ir strauji kāpinājis popularitāti un aptaujās jau min uz papēžiem Eduāram Filipam cīņā par otro vietu.
Gabriels Atāls

(Renaissance / Centrs)
8,5% – 17,5%
Centra balsu dalīšana. Ja vēlēšanās startē gan Filips, gan Atāls, viņu reitingi "apēd" viens otru (Atālam paliek ap 9%). Ja Filips nekandidētu, Atāla reitings pakāptos līdz pat 17,5%.
Rafaels Gliksmans

(Place Publique / Mērenie kreisie)
11% – 14%
Stabils vidusceļš. Viņam ir drošs mēreno kreiso un sociālistu atbalsts, taču viņš sāk zaudēt pozīcijas radikālākajam Melanšonam.
Bruno Retaijo

(Les Républicains / Labējie)
7,5% – 10%
Tradicionālais kodols. Konservatīvie saglabā savu bāzi, taču šobrīd ir tālu no līderpozīcijām.
Ēriks Zemūrs

(Reconquête / Galēji labējie)
4% – 5%
Lejupslīde. Lielākā daļa viņa kādreizējo vēlētāju ir pārgājuši Bardellas nometnē.
Trīs galvenie secinājumi no jaunākajiem datiem
  • Otrās kārtas intriga: Ja vēlēšanas notiktu šodien, Žordana Bardellas iekļūšana otrajā kārtā ir gandrīz garantēta. Savukārt duelis par otru ceļazīmi starp Eduāru Filipu un Žanu Liku Melanšonu ir kļuvis pilnīgi neprognozējams.
  • Centra pašiznīcināšanās risks: Makrona nometnei ir kritiski svarīgi vienoties par vienu kopīgu kandidātu (Filipu vai Atālu). Ja abi centristu līderi startēs vienlaikus, viņi sašķels balsis un neviens no viņiem neiekļūs otrajā kārtā.
  • Otrās kārtas prognozes (Fināls): Lai gan Bardella dominē pirmajā kārtā, otrās kārtas divcīņas, centristam Eduāram Filipam joprojām izdodas viņu uzvarēt ar minimālu pārsvaru (~51,5% pret 48,5%), pateicoties kreiso vēlētāju balsīm, kuri finālā izvēlas balsot "pret galēji labējiem".

(sagatavots izmantojot gemini ai)]]> <![CDATA[protesta nota]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1006 Fri, 12 Jun 2026 09:45:41 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1006 Krievijas vēstniecības vadītājam sarunā tika norādīts, ka, neskatoties uz Latvijas puses vairākkārtēju komunikāciju diplomātiskajos kanālos un publiskajā telpā par to, ka Latvijas Republika nav devusi savu piekrišanu izmantot savu teritoriju un gaisa telpu uzbrukumu veikšanai pret objektiem Krievijas Federācijā, Krievijas puse turpina izplatīt melus un eskalējošus paziņojumus. Krievijas vēstniecības vadītājam tika arī iesniegta oficiāla protesta nota. 
]]> Krievijas vēstniecības vadītājam sarunā tika norādīts, ka, neskatoties uz Latvijas puses vairākkārtēju komunikāciju diplomātiskajos kanālos un publiskajā telpā par to, ka Latvijas Republika nav devusi savu piekrišanu izmantot savu teritoriju un gaisa telpu uzbrukumu veikšanai pret objektiem Krievijas Federācijā, Krievijas puse turpina izplatīt melus un eskalējošus paziņojumus. Krievijas vēstniecības vadītājam tika arī iesniegta oficiāla protesta nota. 
]]> <![CDATA["Ar aukstām asīnīm" Lamb of god & Health]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1005 Wed, 10 Jun 2026 09:23:59 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1005

"Ar aukstām asīnīm"

Nav taisnības, tikai atriebība
Un tevī vairs nav mīlestības, tikai sāpes

Asiņošana tavā atbalss kamerā
Sārta netīru spoguļu zāle
Matu sprūda pirkstu gali izgaismo katru tavu konfliktu
Visas acis pievērstas tev, bet nekas nav skaidrāks

Radikālas ciešanas, laizāmie, kas tev nekad nav bijuši
Traumu atbalsis, kas nozagtas no pagātnes pleciem
Pašradītas mokas, lai izveidotu aklu aizsardzību
Titānu asaras atspoguļo tavu nekompetenci

Nav taisnības, tikai atriebība
Nav mīlestības, tikai sāpes

Nav taisnības, tikai atriebība
Nav mīlestības, tikai sāpes

Iespēju žēlošanās, lai sakrautu izdomas kalnos
Demonizēt visu pārbaudi, lai pārdotu patiesību kā melus
Spļaut milzim sejā, lai aizdedzinātu savu pagātni
Noraidīt savu mantojumu, lai valkātu cita seju

Pirmdzimšanas tiesības
Apdraudētas
Nolaist aizkaru savai pagātnei
Es, kuru tu tik ļoti nicini

Nav taisnības, tikai atriebība
Nav mīlestības, tikai sāpes

Nav taisnības, tikai atriebība
Nav mīlestības, tikai sāpes

(Nekas nav palicis)
(Nekas)
(Nekas nav palicis)
(Nekas)

Pirmdzimtības tiesības (Nekas nav palicis)
Apbruņots (Nekas)

(Nav taisnības)
(Nekas nav palicis)
(Nav izejas)]]>

"Ar aukstām asīnīm"

Nav taisnības, tikai atriebība
Un tevī vairs nav mīlestības, tikai sāpes

Asiņošana tavā atbalss kamerā
Sārta netīru spoguļu zāle
Matu sprūda pirkstu gali izgaismo katru tavu konfliktu
Visas acis pievērstas tev, bet nekas nav skaidrāks

Radikālas ciešanas, laizāmie, kas tev nekad nav bijuši
Traumu atbalsis, kas nozagtas no pagātnes pleciem
Pašradītas mokas, lai izveidotu aklu aizsardzību
Titānu asaras atspoguļo tavu nekompetenci

Nav taisnības, tikai atriebība
Nav mīlestības, tikai sāpes

Nav taisnības, tikai atriebība
Nav mīlestības, tikai sāpes

Iespēju žēlošanās, lai sakrautu izdomas kalnos
Demonizēt visu pārbaudi, lai pārdotu patiesību kā melus
Spļaut milzim sejā, lai aizdedzinātu savu pagātni
Noraidīt savu mantojumu, lai valkātu cita seju

Pirmdzimšanas tiesības
Apdraudētas
Nolaist aizkaru savai pagātnei
Es, kuru tu tik ļoti nicini

Nav taisnības, tikai atriebība
Nav mīlestības, tikai sāpes

Nav taisnības, tikai atriebība
Nav mīlestības, tikai sāpes

(Nekas nav palicis)
(Nekas)
(Nekas nav palicis)
(Nekas)

Pirmdzimtības tiesības (Nekas nav palicis)
Apbruņots (Nekas)

(Nav taisnības)
(Nekas nav palicis)
(Nav izejas)]]> <![CDATA[Infomācijas avoti]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1004 Sat, 06 Jun 2026 12:36:59 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1004 * SSL sertifikātu informāciju,
* vai arī atrast tehniskās un juridiskās saites starp mbot.lv un konkrētu uzņēmumu.
[1]: https://mbot.lv/par-mums/ "Par botu | mBot.lv"]]> * SSL sertifikātu informāciju,
* vai arī atrast tehniskās un juridiskās saites starp mbot.lv un konkrētu uzņēmumu.
[1]: https://mbot.lv/par-mums/ "Par botu | mBot.lv"]]> <![CDATA[Kremļa Āfrikas korpuss]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1003 Wed, 03 Jun 2026 16:53:10 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1003 Nzeadibe Ijeoma, Nzeadibe Ijeoma
2026. gada 19. maijs — atjaunināts 2026. gada 20. maijā aviācijā
Lasīšanas laiks: 3 minūtes lasīšanai

Krievija ir izvietojusi visaptverošu, valsts kontrolētu kaujas aviācijas vienību Bamako, Mali, iezīmējot tās dziļāko gaisa spēku paplašināšanos Āfrikā kopš padomju laikiem. No 2026. gada maija jaunizveidotie spēki, kas darbojas no Bamako-Sénou un Modibo Keita starptautiskajām lidostām, kalpo kā Kremļa Āfrikas korpusa galvenais darbības centrs. Šī grupa ir oficiāla Vāgnera grupas pēctece un tagad darbojas tiešā Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Šo līdzekļu ienākšana maina Maskavas reģionālo lomu no pasīvas padomdevējas misijas uz aktīvu, ilgstošu gaisa kaujas atbalstu kopā ar Mali bruņotajiem spēkiem (FAMa).

Aviācijas grupa ietver augsta blīvuma aktīvu kombināciju, kas paredzēta uzbrukumiem uz zemes, pastāvīgai novērošanai un liela attāluma loģistikai. 2026. gada maija sākuma satelītattēli apstiprina Sukhoi Su-24M taktisko bumbvedēju un aptuveni 10 milj Mi-8AMTSh kaujas uzbrukuma transporta līdzekļu klātbūtni. Rotācijas flotē ietilpst arī četri uzbrukuma helikopteri Mil Mi-24P Hind un vismaz viens smagas pacelšanas helikopters Mi-26, ko atbalsta vairāk nekā 1200 Krievijas militārpersonu un darbuzņēmēju.

Aktīvs gaisa tilts, ko uztur transporta lidmašīnas Ilyushin Il-76, kuru ekspluatē Krievijas Aviācijas un kosmosa spēki un privāti darbuzņēmēji, savieno Krieviju tieši ar Bamako. Šīs lidmašīnas nepārtraukti pārvieto degvielas paletes, munīciju un smago aprīkojumu uz paplašināmo bāzi. Šis loģistikas tīkls atbalsta 2000 kilometru garu frontes līniju, kurā Krievijas piloti veic kaujas lidojumus pret nemiernieku kolonnām un nemiernieku grupām, tostarp ar Al-Qaeda saistīto Jama’at Nusrat al-Islam wal-Muslimin (JNIM) un Azawad Liberation Front (FLA).

Su-24M, maināma spārna, divvietīgas uzbrukuma lidmašīnas ieviešana sniedz Āfrikas korpusam fiksētu spārnu precīzas trieciena spējas, ar kādu nevar līdzināties neviens cits Sāhelas teātra aktieris. Lidmašīna ir paredzēta iekļūšanai zemā augstumā, ļaujot Maskavai veikt liela attāluma operācijas tālu ārpus standarta rotācijas līdzekļu sasniedzamības. Lai gan Maskava pagājušā gada jūnijā kaujas operācijas laikā Mali ir zaudējusi vienību.

Ciešākai sadarbībai Āfrikas korpuss paļaujas uz Mi-24P Hind-F, smagi bruņotu ieroču variantu, kas aprīkots ar automātiskiem lielgabaliem, nevadāmām raķetēm un prettanku raķetēm. Šie kaujas kuģi dinamiski riņķo starp Bamako un priekšposteņiem, pamatojoties uz misijas prasībām, nodrošinot ilgstošas ložēšanas iespējas tiešam gaisa atbalstam. Šo taktisko elastību līdzsvaro Mi-8AMTSh darba zirgs, kas apstrādā upuru evakuāciju, munīciju un piegādes braucienus uz strīdīgu reljefu, piemēram, Hombori, kur sauszemes maršruti ir apdraudēti.

Bezpilota lidaparāti (UAV) nodrošina pastāvīgu izlūkdatu, kas nepieciešama šo pilotējamo platformu koordinēšanai. Inokhodets, Krievijas vidēja augstuma ilgstošas izturības bruņots drons, darbojas kopā ar Orlan izlūkošanas bezpilota lidaparātiem, lai ievadītu datus tieši mērķēšanas procesā. Lai gan šīs bezpilota sistēmas nodrošina zema riska novērošanas un precīzas trieciena iespējas, to integrācijai ar vecākiem pilotētiem lidaparātiem, piemēram, Su-24M, ir nepieciešama īpaša vadības un kontroles infrastruktūra, ko Krievijas tehniķi pašlaik būvē Bamako.

Pašreizējā izvēršana balstās uz desmit gadus ilgušu divpusēju iepirkumu. Mali iepriekš no 2007. līdz 2012. gadam iegādājās septiņus lietotus Mi-24D helikopterus no Bulgārijas, kam sekoja 2016. gada līgums par uzbrukuma helikopteriem Mi-35. Divi tika piegādāti 2017. gada septembrī, trešais, kas tika piegādāts 2018. gadā, un ceturtais tika piegādāts 2021. gada 13. janvārī. Ceturtajā gadījumā kopējais Mi-35 skaits Mali ir vienpadsmit. Krievija 2021. gada beigās saskaņā ar 2020. gada decembra līgumu piegādāja četras lidmašīnas Mi-17, bet 2022. gada martā pievienoja divus Mi-24P helikopterus un P-18 agrīnās brīdināšanas radaru sistēmu. Pāreja no Vāgnera uz Āfrikas korpusu 2023. gada beigās padarīja šos atsevišķos līdzekļus oficiāli Krievijas centrālās militārās vadības pakļautībā.

Šie kaujas atbalstītie stabilizācijas centieni jau ir piedzīvojuši smagu iesaistīšanos, Krievijas Aizsardzības ministrijai ziņojot, ka Āfrikas korpusa līdzekļi palīdzēja atvairīt nemiernieku mēģinājumus sagrābt svarīgāko infrastruktūru, kā rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 200 naidīgu cilvēku. Šis temps rada skaidrus darbības riskus. Tiek ziņots, ka 2026. gada aprīļa beigās nemiernieku spēki pie Gao notrieca Krievijas Mi-24, nogalinot apkalpi, savukārt bumbvedējs Su-24 tika pazaudēts arī tajā pašā reģionā 2025. gada 14. jūnijā.

Izveidojot pastāvīgu smago aviācijas centru Bamako, Maskava ir nodrošinājusi operatīvo mobilitāti, lai projicētu enerģiju austrumu virzienā uz kaimiņvalstīm Burkinafaso un Nigēru. Abas valstis ir izraidījušas franču un amerikāņu spēkus, noslēgušas militārus līgumus ar Maskavu un saskaras ar līdzīgu nemiernieku spiedienu. Konsolidētā bāze Bamako darbojas kā stratēģisks palaišanas laukums, ļaujot Krievijai apkalpot trīs sabiedroto militārās huntas no viena, stingri aizsargāta loģistikas mezgla. Bamako turpinās personāla apmācība un infrastruktūras paplašināšana pirms nākamās plānotās kaujas lidmašīnu piegādes, par ko Mali Ārlietu ministrija paziņoja šīs nedēļas sākumā. 

https://www.military.africa/2026/05/russ...g-in-mali/]]> Nzeadibe Ijeoma, Nzeadibe Ijeoma
2026. gada 19. maijs — atjaunināts 2026. gada 20. maijā aviācijā
Lasīšanas laiks: 3 minūtes lasīšanai

Krievija ir izvietojusi visaptverošu, valsts kontrolētu kaujas aviācijas vienību Bamako, Mali, iezīmējot tās dziļāko gaisa spēku paplašināšanos Āfrikā kopš padomju laikiem. No 2026. gada maija jaunizveidotie spēki, kas darbojas no Bamako-Sénou un Modibo Keita starptautiskajām lidostām, kalpo kā Kremļa Āfrikas korpusa galvenais darbības centrs. Šī grupa ir oficiāla Vāgnera grupas pēctece un tagad darbojas tiešā Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Šo līdzekļu ienākšana maina Maskavas reģionālo lomu no pasīvas padomdevējas misijas uz aktīvu, ilgstošu gaisa kaujas atbalstu kopā ar Mali bruņotajiem spēkiem (FAMa).

Aviācijas grupa ietver augsta blīvuma aktīvu kombināciju, kas paredzēta uzbrukumiem uz zemes, pastāvīgai novērošanai un liela attāluma loģistikai. 2026. gada maija sākuma satelītattēli apstiprina Sukhoi Su-24M taktisko bumbvedēju un aptuveni 10 milj Mi-8AMTSh kaujas uzbrukuma transporta līdzekļu klātbūtni. Rotācijas flotē ietilpst arī četri uzbrukuma helikopteri Mil Mi-24P Hind un vismaz viens smagas pacelšanas helikopters Mi-26, ko atbalsta vairāk nekā 1200 Krievijas militārpersonu un darbuzņēmēju.

Aktīvs gaisa tilts, ko uztur transporta lidmašīnas Ilyushin Il-76, kuru ekspluatē Krievijas Aviācijas un kosmosa spēki un privāti darbuzņēmēji, savieno Krieviju tieši ar Bamako. Šīs lidmašīnas nepārtraukti pārvieto degvielas paletes, munīciju un smago aprīkojumu uz paplašināmo bāzi. Šis loģistikas tīkls atbalsta 2000 kilometru garu frontes līniju, kurā Krievijas piloti veic kaujas lidojumus pret nemiernieku kolonnām un nemiernieku grupām, tostarp ar Al-Qaeda saistīto Jama’at Nusrat al-Islam wal-Muslimin (JNIM) un Azawad Liberation Front (FLA).

Su-24M, maināma spārna, divvietīgas uzbrukuma lidmašīnas ieviešana sniedz Āfrikas korpusam fiksētu spārnu precīzas trieciena spējas, ar kādu nevar līdzināties neviens cits Sāhelas teātra aktieris. Lidmašīna ir paredzēta iekļūšanai zemā augstumā, ļaujot Maskavai veikt liela attāluma operācijas tālu ārpus standarta rotācijas līdzekļu sasniedzamības. Lai gan Maskava pagājušā gada jūnijā kaujas operācijas laikā Mali ir zaudējusi vienību.

Ciešākai sadarbībai Āfrikas korpuss paļaujas uz Mi-24P Hind-F, smagi bruņotu ieroču variantu, kas aprīkots ar automātiskiem lielgabaliem, nevadāmām raķetēm un prettanku raķetēm. Šie kaujas kuģi dinamiski riņķo starp Bamako un priekšposteņiem, pamatojoties uz misijas prasībām, nodrošinot ilgstošas ložēšanas iespējas tiešam gaisa atbalstam. Šo taktisko elastību līdzsvaro Mi-8AMTSh darba zirgs, kas apstrādā upuru evakuāciju, munīciju un piegādes braucienus uz strīdīgu reljefu, piemēram, Hombori, kur sauszemes maršruti ir apdraudēti.

Bezpilota lidaparāti (UAV) nodrošina pastāvīgu izlūkdatu, kas nepieciešama šo pilotējamo platformu koordinēšanai. Inokhodets, Krievijas vidēja augstuma ilgstošas izturības bruņots drons, darbojas kopā ar Orlan izlūkošanas bezpilota lidaparātiem, lai ievadītu datus tieši mērķēšanas procesā. Lai gan šīs bezpilota sistēmas nodrošina zema riska novērošanas un precīzas trieciena iespējas, to integrācijai ar vecākiem pilotētiem lidaparātiem, piemēram, Su-24M, ir nepieciešama īpaša vadības un kontroles infrastruktūra, ko Krievijas tehniķi pašlaik būvē Bamako.

Pašreizējā izvēršana balstās uz desmit gadus ilgušu divpusēju iepirkumu. Mali iepriekš no 2007. līdz 2012. gadam iegādājās septiņus lietotus Mi-24D helikopterus no Bulgārijas, kam sekoja 2016. gada līgums par uzbrukuma helikopteriem Mi-35. Divi tika piegādāti 2017. gada septembrī, trešais, kas tika piegādāts 2018. gadā, un ceturtais tika piegādāts 2021. gada 13. janvārī. Ceturtajā gadījumā kopējais Mi-35 skaits Mali ir vienpadsmit. Krievija 2021. gada beigās saskaņā ar 2020. gada decembra līgumu piegādāja četras lidmašīnas Mi-17, bet 2022. gada martā pievienoja divus Mi-24P helikopterus un P-18 agrīnās brīdināšanas radaru sistēmu. Pāreja no Vāgnera uz Āfrikas korpusu 2023. gada beigās padarīja šos atsevišķos līdzekļus oficiāli Krievijas centrālās militārās vadības pakļautībā.

Šie kaujas atbalstītie stabilizācijas centieni jau ir piedzīvojuši smagu iesaistīšanos, Krievijas Aizsardzības ministrijai ziņojot, ka Āfrikas korpusa līdzekļi palīdzēja atvairīt nemiernieku mēģinājumus sagrābt svarīgāko infrastruktūru, kā rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 200 naidīgu cilvēku. Šis temps rada skaidrus darbības riskus. Tiek ziņots, ka 2026. gada aprīļa beigās nemiernieku spēki pie Gao notrieca Krievijas Mi-24, nogalinot apkalpi, savukārt bumbvedējs Su-24 tika pazaudēts arī tajā pašā reģionā 2025. gada 14. jūnijā.

Izveidojot pastāvīgu smago aviācijas centru Bamako, Maskava ir nodrošinājusi operatīvo mobilitāti, lai projicētu enerģiju austrumu virzienā uz kaimiņvalstīm Burkinafaso un Nigēru. Abas valstis ir izraidījušas franču un amerikāņu spēkus, noslēgušas militārus līgumus ar Maskavu un saskaras ar līdzīgu nemiernieku spiedienu. Konsolidētā bāze Bamako darbojas kā stratēģisks palaišanas laukums, ļaujot Krievijai apkalpot trīs sabiedroto militārās huntas no viena, stingri aizsargāta loģistikas mezgla. Bamako turpinās personāla apmācība un infrastruktūras paplašināšana pirms nākamās plānotās kaujas lidmašīnu piegādes, par ko Mali Ārlietu ministrija paziņoja šīs nedēļas sākumā. 

https://www.military.africa/2026/05/russ...g-in-mali/]]> <![CDATA[Hmzs ..]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1002 Tue, 02 Jun 2026 13:35:10 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1002 ChatGPT to nezin, viņš vaino telefonu un diezin vēl ko tur, bet pareizā atbilde ir ka ir nakts!   Smile]]> ChatGPT to nezin, viņš vaino telefonu un diezin vēl ko tur, bet pareizā atbilde ir ka ir nakts!   Smile]]> <![CDATA[Edgars Morēns (1921-2026)]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1001 Sat, 30 May 2026 12:42:26 +0000 LvSnor]]> https://kubele.lv/forums/showthread.php?tid=1001
Edgars Morēns (1921) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu franču sociologiem un domātājiem. Viņš vada pētījumus Nacionālajā zinātnisko pētījumu centrā un ir daudzu grāmatu autors. Viens no viņa galvenajiem darbiem "Metode", pie kura viņš strādāja gandrīz divdesmit gadus (1977–1991), pavēra ceļu reformai domāšanā un ir kā tilts starp zinātnēm par dabu, dzīvi un cilvēku. Lielākā daļa viņa darbu ir tulkoti vācu, angļu, korejiešu, ķīniešu, spāņu, grieķu, itāliešu, japāņu, portugāļu, krievu, zviedru, turku valodā... Savā "Dienasgrāmatā" viņš raksta: "Viduvējība, bez īpaša talanta... es esmu parādījies kā neparastība, proti, ar novirzēm vai aberācijām".

Edgaru Morēnu interesē viss — kino, pasaule, labas maltītes, politika, televīzija un dažādi fakti. Un gribas saprast, kāpēc šis cilvēks dzenas pakaļ laikam. Vai tas ir vārdu prieks? Vai varbūt spriešanas prieks? Edgara Morēna skatienam nekas nav mazsvarīgs, viss ir pārdomu vai diskusiju vērts.

Otrā pasaules kara laikā viņš ir Pretošanās kustības dalībnieks, vēlāk pievienojas 1.armijai, kas dislocēta Vācijā. Pēc tam viņš atgriežas Parīzē. Šajā laikā viņam daudz palīdz slavenā franču rakstniece Margerita Dirasa. Līdzīgi kā daudzi franču komunisti, arī Edgars Morēns 1951.gadā, kā viņš pats saka, ar kājas spērienu tika padzīts no komunistiskās partijas.

Edgara Morēna interešu lokā ir arī Eiropa, tās liktenis un nākotne. Šodien piedāvājam lasītājiem fragmentus no viņa darba "Domājot par Eiropu", ko tulkojusi Inta Geile–Sīpolniece. Grāmatas izdošanu atbalsta Francijas vēstniecība Latvijā.

Šī eseja vienlaikus ir arī ceļojums Eiropas vēsturē un kultūrā. Autors Eiropu uztver kā daudzveidīgu un sarežģītu vienību, kas nešķiramā veidā savieno pretstatus.
Par Eiropu — franču sociologa skatījumā, latviešu redakcijā]]>
Edgars Morēns (1921) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu franču sociologiem un domātājiem. Viņš vada pētījumus Nacionālajā zinātnisko pētījumu centrā un ir daudzu grāmatu autors. Viens no viņa galvenajiem darbiem "Metode", pie kura viņš strādāja gandrīz divdesmit gadus (1977–1991), pavēra ceļu reformai domāšanā un ir kā tilts starp zinātnēm par dabu, dzīvi un cilvēku. Lielākā daļa viņa darbu ir tulkoti vācu, angļu, korejiešu, ķīniešu, spāņu, grieķu, itāliešu, japāņu, portugāļu, krievu, zviedru, turku valodā... Savā "Dienasgrāmatā" viņš raksta: "Viduvējība, bez īpaša talanta... es esmu parādījies kā neparastība, proti, ar novirzēm vai aberācijām".

Edgaru Morēnu interesē viss — kino, pasaule, labas maltītes, politika, televīzija un dažādi fakti. Un gribas saprast, kāpēc šis cilvēks dzenas pakaļ laikam. Vai tas ir vārdu prieks? Vai varbūt spriešanas prieks? Edgara Morēna skatienam nekas nav mazsvarīgs, viss ir pārdomu vai diskusiju vērts.

Otrā pasaules kara laikā viņš ir Pretošanās kustības dalībnieks, vēlāk pievienojas 1.armijai, kas dislocēta Vācijā. Pēc tam viņš atgriežas Parīzē. Šajā laikā viņam daudz palīdz slavenā franču rakstniece Margerita Dirasa. Līdzīgi kā daudzi franču komunisti, arī Edgars Morēns 1951.gadā, kā viņš pats saka, ar kājas spērienu tika padzīts no komunistiskās partijas.

Edgara Morēna interešu lokā ir arī Eiropa, tās liktenis un nākotne. Šodien piedāvājam lasītājiem fragmentus no viņa darba "Domājot par Eiropu", ko tulkojusi Inta Geile–Sīpolniece. Grāmatas izdošanu atbalsta Francijas vēstniecība Latvijā.

Šī eseja vienlaikus ir arī ceļojums Eiropas vēsturē un kultūrā. Autors Eiropu uztver kā daudzveidīgu un sarežģītu vienību, kas nešķiramā veidā savieno pretstatus.
Par Eiropu — franču sociologa skatījumā, latviešu redakcijā]]>