Pludonis pamatlapa → Uz darbu latvjiem nesas prāts ... - Man zināms varens ... - Ko bālais cilvēks ...

Draugiem

Uz priekšu, tautieši, kas nemīl āpša dzīvi,
Kam gods ir darbība un mērķis – tautas prieks!
Uz priekšu, censoņi! Vēl cīniņi jo sīvi
Ir stingri jāiztur, pirms Laima roku sniegs:
Ja laika ritošs rats ir sašķobijies greizi,
Tad sagrozīt to būs mums, tautieši, pareizi!

Tad ejam! Nabagas un panīkušas garā
Cik daža pamalē mums dzimtu dzimtas sirgst;
Cik simtiem grūtdieņu, kas kas rūgtu rūpju varā,
Iekš gaužām asarām ik dienas vaidot mirkst.
Vai nepiederas mums tos spirgtus piecelt kājās,
Lai darba spējīgi pie darba atkal stājas?!

Jā, draugi! Laimīgu tad ieraudzīsim pusi,
Kur saticība plaukst un labklājība zeļ,
Kur tauta, trūkumu aiz purviem aiztrenkusi,
Ar spēkiem kopīgiem sev pieminekļi ceļ;
Un visi rīkojas, un visi rosās, strādā,
Un nevaid dīkoņa, listu āpša ādā.

Pie darba! Miegu nost! Lai paliek māņu teiksmas:
Tik dzīvi tirzājot, aust atzīšanas stars
Un virziens darbībai, bet svētību un veiksmas
Viens vienīgs piešķirt māk – visvaldonīgais gars.
Mums jūtu kūsošs spēks un gara spējas straujās
Uz žirgtu rosību un sacenšanos raujas!

Uz priekšu! Pēdējā kad pienāks mūža diena
Un karstās asinis pa dzīslām ritēt stās,
Kad smilšu kalniņā, tur klusā priedulienā,
Pēc tēvu ierašām mūs’ pīšļus guldinās:
Ne runas svinīgas par godu tad mums sacīs,
Bet toties daža acs mums kapu slacīs.

/ “Pirmie Akordi” 1895/

Pludonis pamatlapa → Uz darbu latvjiem nesas prāts ... - Man zināms varens ... - Ko bālais cilvēks ...