Cilvēciskas attiecības

[LvSnor]

Latvijā un citās Eiropas valstīs ir veikti pētījumi par sociālo uzticēšanos, vientulību, kopienu dzīvi un sociālo kapitālu, kas kopā sniedz diezgan skaidru priekšstatu.
Daži no biežāk minētajiem faktoriem ir:

• Zema savstarpējā uzticēšanās. Latvijā starppersonu uzticēšanās vēsturiski ir zemāka nekā Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki biežāk ir piesardzīgi pret nepazīstamajiem un retāk veido jaunas draudzības.
  
• Vēsturiskā pieredze. Sociologi bieži norāda uz padomju okupācijas mantojumu, kad atklātība un uzticēšanās ārpus tuvākā loka varēja būt riskanta. Šādas sociālās normas var saglabāties vairākās paaudzēs.
  
• Migrācija. Daudzi cilvēki ir pārcēlušies uz ārzemēm vai no mazākām pilsētām uz Rīgu. Tas izjauc senākos draugu un kaimiņu tīklus.
  
• Darba un dzīves ritms. Garas darba stundas, nogurums un ekonomiskais spiediens atstāj mazāk laika regulārām tikšanās reizēm.
  
• Mazāka iesaiste kopienās. Dalība biedrībās, klubos un citās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā kopumā ir zemāka nekā valstīs ar ļoti spēcīgu pilsonisko sabiedrību, kas nozīmē mazāk iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.
  
• Digitalizācija. Tāpat kā daudzviet pasaulē, saziņa internetā bieži aizstāj klātienes kontaktus, lai gan pētījumi rāda, ka tā ne vienmēr rada tik ciešas attiecības.
  

Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar vispārinājumiem. Pētījumi arī rāda, ka:

• latviešiem bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks;
  
• cilvēki daudz uzticas ģimenei un seniem draugiem, taču retāk veido plašu paziņu tīklu;
  
• jaunākās paaudzes arvien biežāk iepazīstas caur hobijiem, sportu, studijām un darbu.
  

Tātad jautājums nav tikai par to, ka "cilvēki neuztur draudzīgas attiecības", bet arī par to, kādas attiecības tiek veidotas. Latvijā bieži priekšroka tiek dota dažām ļoti ciešām draudzībām, nevis plašam sociālajam lokam.


Par zemo starppersonu uzticēšanos Latvijā – tas balstās uz European Social Survey datiem, kuros regulāri tiek mērīta vispārējā uzticēšanās cilvēkiem ("Most people can be trusted..."). Latvija ilgstoši ir starp valstīm ar salīdzinoši zemāku vispārējo uzticēšanos nekā Ziemeļvalstis. Latvijas dalību ESS koordinē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi.
csp.gov.lv

Par padomju perioda ietekmi uz uzticēšanos un sociālajiem tīkliem – tas nav tiešs ESS secinājums, bet plaši apspriests socioloģijas literatūrā par postpadomju valstīm. Šeit bieži tiek izmantoti World Values Survey un European Social Survey dati, kurus analizē akadēmiskajos rakstos par sociālo kapitālu un institucionālo uzticēšanos.
Par migrācijas ietekmi uz sociālajiem tīkliem – šis secinājums balstās demogrāfijas un migrācijas pētījumos, kuros analizēts, kā emigrācija un iekšējā migrācija samazina vietējo sociālo saišu blīvumu. To regulāri analizē Latvijas demogrāfi un Centrālā statistikas pārvalde.
csp.gov.lv

Par laika trūkumu, darba slodzi un mazāku iesaisti kopienās – šie faktori tiek analizēti ESS, EU-SILC un citās Eiropas iedzīvotāju aptaujās, kurās pēta dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību un labklājību.

csp.gov.lv

Par to, ka Latvijā bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks – šis ir secinājums no salīdzinošiem sociālo tīklu un sociālā kapitāla pētījumiem, nevis viens konkrēts Latvijas pētījums. Tas raksturo tendenci, kas novērota vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Ja interesē tieši akadēmiskā literatūra, varu ieteikt dažus autoritatīvus avotus:

Bowling Alone – par sociālo kapitālu un pilsonisko iesaisti.
Making Democracy Work – par uzticēšanās un sociālā kapitāla nozīmi.
European Social Survey datu analīzes par Latviju.
World Values Survey datu analīzes par uzticēšanos un vērtībām.

Ja vēlaties ļoti stingru akadēmisku pamatojumu, varu atrast konkrētus recenzētus rakstus, kuros analizēts jautājums tieši par Latviju vai Baltijas valstīm, nevis balstīties uz vispārīgiem socioloģijas secinājumiem.

https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina...as-ietekmi