Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
Foruma statistika |
» Biedri: 24
» Jaunākais biedrs: Wurind
» Foruma virtenes: 737
» Foruma ieraksti: 3'460
Pilna statistika
|
Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 26 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 23 ciemiņš(i) Google, Applebot, Bing
|
|
|
Lielbritānija |
Publicējis: LvSnor - 2025-06-02 22:13 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
 |
Lielbritānija uzsāks cīņu par mieru.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers svētdien paziņoja, ka Lielbritānija būvēs 12 jaunas zemūdenes, lai atturētu arvien pieaugošus draudus, tostarp no Krievijas, Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas puses. Lielbritānija plāno vērienīgi paplašināt savus aizsardzības izdevumus, stiprinot ne tikai bruņotos spēkus un Karalisko floti, bet arī kodolieroču programmu.
Jauns Stratēģiskais aizsardzības pārskats
Lielbritānijas premjers Stārmers paziņoja, ka mūsdienās aizsardzības un drošības jomā valda liela nenoteiktība un nestabilitāte. Lai apzinātu, kuri draudi mūsdienās rada lielāko apdraudējumu Lielbritānijas drošībai, kā arī to iespējamos risināšanas veidus, Lielbritānijā publicēts Stratēģiskais aizsardzības pārskats.
"Es vēlējos pārskatu, kas man parādītu izaicinājumus, ar kuriem mēs patiesībā saskaramies un ar kuriem, visticamāk, saskarsimies tuvākajā nākotnē," pirmdien teica Stārmers.
Citāts:Pārskatā brīdināts, ka Lielbritānija ieiet "jaunā draudu ērā", jo bezpilota lidaparāti un mākslīgais intelekts maina mūsdienu karadarbību.
Tiek plānots, ka Lielbritānijas bruņotie spēki tiks stiprināti, lai atturētu jaunos draudus, jo "Krievijas pieaugošo agresiju vairs nevar ignorēt". Leiboristu valdība paziņoja, ka samazinās Lielbritānijas ārvalstu palīdzību, novirzot šos līdzekļus aizsardzības jomai.
Citāts:Valdība izvirzīja jaunu mērķi – palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3% no IKP. Stārmers neziņoja šī mērķa īstenošanas termiņu, piebilstot, ka viņš netic "fantāzijas politikai".
Stārmers teica, ka Stratēģiskais aizsardzības pārskats iezīmē trīs galvenos Lielbritānijas mērķus aizsardzības stiprināšanā:
Citāts:pirmkārt, ir jāpanāk, lai Lielbritānija būtu gatava mūsdienu karam. Otrkārt, jāpalielina Lielbritānijas ieguldījums NATO. Treškārt, Lielbritānijai savā aizsardzībā jāievieš jaunākās inovācijas "kara tempā".
Pārskatā Krievija ir raksturota kā "tūlītējs un steidzams" drauds, bet Ķīna ir nosaukta par "sarežģītu un pastāvīgu izaicinājumu". Maigāku retoriku pret Ķīnu izskaidro Stārmera vēlme normalizēt Londonas attiecības ar Pekinu, kas sasniedza jaunu zemāko punktu bijušā premjerministra Riši Sunaka konservatīvās valdības laikā.
Vērienīga aizsardzības stiprināšana un "Pārmaiņu plāns"
Valdība apņēmās īstenot "Pārmaiņu plānu", kas paredz Lielbritānijas pāreju uz kaujas gatavību, lai atturētu draudus un stiprinātu drošību Eiropas un Atlantijas reģionā, kā arī palielināt munīcijas un atbalsta aprīkojuma krājumus, nodrošinot, ka ražošanas jauda var tikt ātri palielināta, reaģējot uz krīzēm vai karu. Valdība apņēmās nodrošināt līdz 7000 Lielbritānijā ražotu tāldarbības ieroču iegādi bruņotajiem spēkiem, kā arī izveidot jaunu "CyberEM" komandu, kas specializēsies kiberoperāciju jomā. Valdība apņēmās uzlabot bruņotajos spēkos strādājošo un viņu ģimeņu dzīves apstākļus, piešķirot šim mērķim papildu finansējumu bruņoto spēku mājokļu remontam un atjaunošanai.
Jaunais Stratēģiskais aizsardzības pārskats paredz arī vismaz sešu jaunu munīcijas rūpnīcu izbūvi, Karaliskās flotes sagatavošanu hibrīduzbrukumiem,12 jaunu zemūdeņu izbūvi un kodolieroču programmu stiprināšanu.
12 jaunās zemūdenes – Karaliskās flotes paplašināšana un pārveidošana
Jaunās zemūdenes tiks būvētas kā daļa no militārās alianses "AUKUS", kurā Lielbritānija sadarbojas ar Austrāliju un ASV.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs ziņo, ka
"ar modernām zemūdenēm, kas patrulēs starptautiskajos ūdeņos, un mūsu pašu kodolgalviņu programmu Lielbritānijas krastos mēs nodrošinām Lielbritānijas drošību iekšzemē un stiprumu ārvalstīs."
Lielbritānija plāno būvēt līdz pat 12 SSN-AUKUS zemūdenēm. Paredzēts, ka tās spēs pārvietot arī kodolgalviņas. Paplašinot Liebritānijas konvencionāli bruņoto uzbrukuma zemūdens floti, valdība plāno nodrošināt Karaliskās jūras flotes pastiprinātu kodolieroču atturēšanas nākotni.
Kodolieroču programmai novirzīs 15 miljardus mārciņu
Lielbritānija plāno stiprināt arī kodolieroču programmu, novirzot tai 15 miljardus mārciņu (17,8 miljardi eiro). Stārmers piebilda, ka jaunās zemūdenes, kas spēs pārvietot kodolgalviņas, nodrošinās "Lielbritānijas un NATO drošību turpmākajās desmitgadēs".
|
|
|
Didjē Maruāni |
Publicējis: LvSnor - 2025-06-02 11:31 - Forums: Mūzika
- Nav atbilžu
|
 |
Leģendārā grupa SPACE. Vēsturisks koncerts un kosmosa izrāde Rīgā
2025. gada 29. augustā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, notiks patiesi vēsturisks notikums – franču kulta grupas SPACE un tās dibinātāja, komponista Didjē Maruāni pirmais un vienīgais koncerts Latvijā. Leģendāros hitus pavadīs unikāls lāzeršovs, ko mūziķi atvedīs no Francijas. Turklāt organizatori pagaidām tur noslēpumā kādu pārsteigumu, kas solās būt īsta sensācija!
Visuma skaņas
Mūsdienu mūzikas vēsturē ir vārdi, kas kļuvuši leģendāri. Grupa SPACE un Didjē Maruāni ir kosmosa disko mūzikas pionieri, principiāli jauna mūzikas virziena radītāji.
1977. gadā izveidotā grupa SPACE radīja revolūciju mūzikā, izmantojot sintezatorus, ritmisko struktūru un fantastisku vizuālo estētiku, lai radītu savu skaņu visumu. Viņu mūzika ir ārkārtīgi melodisks zinātnes, kosmosa, futūrisma sajaukums, kas vienā mirklī iekaroja visu pasauli.
Monako iedzīvotājs Didjē Maruāni stāsta, ka iemācījies lasīt notis un burtus vienlaikus. Piecu gadu vecumā viņš jau pārliecinoši spieda klavieru taustiņus un 10 gados sāka komponēt savas dziesmas. Pēc tam Didjē pārcēlās uz Parīzi, kur absolvēja konservatoriju. Tomēr viņš neizvēlējās klasisko mūziku, bet sāka rakstīt dziesmas populāriem popdziedātājiem. Taču viss viņa dzīvē mainījās pēc tam, kad viņš iepazinās ar sintezatoru, kas 70. gadu sākumā bija eksotisks instruments.
Grupa apsteidz savu laiku
Pati “SPACE” vēsture sākās ar vienu neveiksmīgu TV šovu. 70. gadu pirmajā pusē Didjē Maruāni paziņa uzaicināja viņu uzrakstīt melodiju populārzinātniskam šovam “Magic Fly”. Programma nekad netika pārraidīta, bet melodija palika. Un tieši šī dziesma ar tādu pašu nosaukumu vairākus gadus vēlāk kļuva par grupas pirmo hitu un vesela laikmeta vizītkarti.
Iedvesmojoties no skaņdarba panākumiem, Maruāni izveido grupu un nosauc to par “SPACE - “Kosmoss". Kā atceras Didjē Maruāni, "ņemot vērā to cilvēku vārdus, kuri man nepārtraukti stāstīja, ka melodija atgādina skaņas, kas nāk no kosmosa, es izvēlējos nosaukumu “Kosmoss."”
Maestro nolēma savā tēlā pilnībā atspoguļot grupas koncepciju un nosaukumu. Viņš parādījās uz skatuves astronauta kostīmā, slēpjot savu identitāti ar pseidonīmu "Ecama". Šāds lēmums tika pieņemts arī, lai izvairītos no juridiskām sekām, ko izraisījis vecs un neizdevīgs līgums ar vienu no ierakstu kompānijām. Tā sākas noslēpumainais un krāsainais projekta stāsts, kas acumirklī piesaistīja klausītāju uzmanību visā pasaulē.
1977. gada septembrī “SPACE” izdeva savu pirmo albumu “Magic Fly”. Tas ieņēma topu virsotnes vairāk nekā 15 valstīs, tostarp Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un ASV. Tituldziesma kļuva par hitu, skanot visur, sākot no radio līdz diskotētākām.
Interesants fakts - Maruāni visas albuma instrumentālās partijas ierakstīja viens pats, eksperimentējot ar sintezatoriem, kas joprojām bija jaunums pat profesionāliem mūziķiem.
1978. gadā tika izdots otrais albums “Deliverance”, kurā piedalījās leģendārais bundzinieks Rejs Kūpers (kurš strādāja kopā ar Eltonu Džonu) – un grupa atkal pasaules topu augšgalā. Tad tika izdots “Just Blue” disks, kas arī radīja īstu sensāciju. Pēc tam grupa dodas vērienīgā pasaules turnejā, pulcējot pilnus stadionus līdzjutēju. “Kosmoss” saņēma īpašu mīlestību un atzinību Austrumeiropas un PSRS valstīs. 1987. gadā viņi kļuva par pirmo Rietumu grupu, kas saņēma atļauju apceļot Padomju Savienību.
Koncerts - ceļojums kosmosā!
Kritiķi joprojām diskutē par “SPACE” fenomenu. Taču pats Didjē Maruāni, neskatoties uz aizraušanos ar tehnoloģijām un sintezatoru maģiju, vienmēr uzsvēris, ka viņa darba centrā ir melodija: "Es izmantoju daudz sintezatoru, bet melodija man ir vissvarīgākā. Kad tā ir gatava, sāku strādāt pie skaņām, struktūras, aranžējuma. Melodija ir dimants, un tas ir jāslīpē."
Tieši šī tehnoloģiju kombinācija ar cilvēcisku, dvēselisku pieeju mūzikai kļuva par grupas panākumu noslēpumu. Viņu kompozīcijas ir reizē aukstas kā telpa un siltas kā atmiņas par jaunību.
1987. gadā Maestro izdeva albumu “Space Opera” un izdevniecībā“Didier Marouani & SpAce” studijas albumus “Symphonic Space Dream” (2002) un “From Earth To Mars” (2011), kurus ar entuziasmu uzņēma kritiķi un fani.
Didjē Maruāni un grupa “SPACE” ir ļoti vērīgi pret savu koncertu grafiku, tāpēc lēmumu sniegt savu pirmo un vienīgo koncertu Latvijā var droši uzskatīt par vēsturisku.
Mežaparka estrādē “SPACE” izpildīs savus slavenākos skaņdarbus – no “Magic Fly” līdz “Just Blue” un “Save Your Love”. Koncertu pavadīs unikāls lāzeršovs, īpaši veidots tieši šai tūrei. Pēc režisoru domām, šis nebūs tikai koncerts, bet gan īsts ceļojums laikā un telpā. Nepalaidiet garām iespēju kļūt par daļu no mūzikas leģendas, dzirdēt mūziku, kas iekaroja planētu un palika mūžībā. “SPACE” ir vairāk nekā tikai grupa. Šī ir Kosmosa mūzika!
|
|
|
Polija |
Publicējis: LvSnor - 2025-06-02 11:17 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
 |
Šodien 07:57
Polijā ievēlēts jauns prezidents - konservatīvo līderis Navrockis
Anna Klāra Jauns.lv
Ar 50,89% balsu par jauno Polijas prezidentu kļuvis 42 gadus vecais, eiroskeptiskais vēsturnieks Karols Navrockis, kuru atbalstīja nacionāli konservatīvā partija „Likums un taisnīgums” (PiS). Tikmēr liberālais Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis saņēmis nedaudz mazāk - 49,11% vēlētāju balsu.
Jāņem vērā, ka eiroskeptisks polis varbūt ļoti dažāds. Jebkurā gadījumā poļi nesteigsies sadarboties ar "prokrieviskajiem" Eiropas politiķiem, bet viņiem nāksies to darīt, ja liberālā Eiropa mēģinās viņus ierobežot un pamācīt, kā jādzīvo.
|
|
|
Latviešu nacionālistu savienība (LNS) |
Publicējis: LvSnor - 2025-06-02 11:10 - Forums: Latvijas pagatne
- Nav atbilžu
|
 |
«No šitiem mums arī nekāda labuma nebūs.» Kā pret nacistiem vērsās nelegālais laikraksts «Tautas Balss»
REplay.lv Kas tad bija? Šodien, 7:10
Vēsture
Autori: Uldis Neiburgs (Dr. hist., LU Latvijas vēstures institūta pētnieks), "Kas tad bija?"
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...s.a600910/
1941. gadā, kad nacistiskās Vācijas okupācijas režīms Latvijā nostiprināja savu varu, Latvijas sabiedrībā pieauga aizvien lielāka vilšanās un neapmierinātība. Tā rezultātā aktivizējās pretošanās kustība, kurai bija nevardarbīgs raksturs. Viena no aktīvākajām pagrīdes organizācijām bija Latviešu nacionālistu savienība (LNS), kura izdeva nelegālo laikrakstu "Tautas Balss". Šī pretošanās kustība, kas norisinājās ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, apliecināja Latvijas tautas apņēmību saglabāt savu identitāti un valstiskuma ideju par spīti divu okupācijas varu spiedienam un represijām.
Iedzīvotāji bija neapmierināti ar vācu okupācijas varas prettautisko politiku, bet pretošanās kustības mērķis bija savas valsts faktiskās suverenitātes atjaunošana. Par to iestājās atsevišķi indivīdi un lielākas vai mazākas pagrīdes organizācijas, kas nodarbojās ar informācijas vākšanu un izplatīšanu, okupācijas varas rīkojumu sabotēšanu, ieroču un munīcijas vākšanu, nelegālu laikrakstu un uzsaukumu izdošanu.
Atjauno darbību pēc vāciešu ienākšanas
Vairāki LNS biedri pretošanās kustībā darbojās jau padomju okupācijas laikā 1940.–1941. gadā. LNS darbības atjaunošana vācu okupācijas laikā notika 1941. gada 18. novembrī, noorganizējot neatļautu demonstrāciju – sarkanbaltsarkanas krāsas vainaga svinīgu nolikšanu Brāļu kapos Rīgā. Organizācijas vadītājs bija Latvijas Universitātes (LU) Centrālās bibliotēkas bibliotekārs Arnolds Čaupals, un pastāvēja arī divas militāras grupas Alberta Duļļa un Viļa Rutka vadībā, kas vāca ieročus un nodrošināja apsardzi. LNS biedri darbojās LU Filoloģijas fakultātē, Rīgas Valsts tehnikumā un Vakara tehnikumā, uzņēmumos "Vairogs" un "Metālists", Rīgas pilsētas Bērnu slimnīcā un Sarkanā Krusta māsu skolā, kā arī vēl citur. Lai iegūtu un apmainītos ar informāciju, regulāri notika slepenas sanāksmes, tika ievērots princips, ka konkrēti cilvēki pazina tikai tās personas, ar kurām tieši sadarbojās. Organizācijas vadība uzņēma kontaktus arī ar citiem pretošanās kustības dalībniekiem, vēlāko Latvijas Centrālās padomes priekšsēdi profesoru Konstantīnu Čaksti ieskaitot.
LNS dalībnieki nodeva svinīgo solījumu: "Zvēru cīnīties par brīvu un vienotu latviešu tautu un neatkarīgu Latvijas valsti, bez krieviem un vāciešiem. Sargāt un glabāt man uzticētos noslēpumus un nevienam tos neatklāt". Organizācijas politiskā deklarācija noteica, ka "nācija ir kultūras vērtība, kuras uzdevums ir piepildīt savu sūtību un līdz ar to veicināt visas cilvēces attīstību. Šī uzdevuma veikšanu garantē vienīgi neatkarīga nacionāla valsts, kuras likumdevēja vara izteic visas tautas intereses (nacionāla demokrātija)". LNS paredzēja, ka "1. Latvija atjaunojama bijušās teritorijas robežās. 2. Valsts absolūtai varai jāpieder latviešu tautai. 3. Valsts Satversmi izstrādā latviešu tautas vēlēti priekšstāvji". Tās nelegālajā darbībā bija iesaistīti ap 100 cilvēku, un Drošības policijas un SD latviešu politiskās nodaļas "Latviešu kartotēkas" 1942. gada decembra pārskatā tā bija nosaukta par tā brīža visapjomīgāko nelegālo organizāciju.
Ar laikrakstu vēstī patiesos okupācijas varas nodomus
Bez politiska rakstura sanāksmēm, informācijas un ieroču vākšanas LNS izplatīja proklamācijas un izdeva nelegālo laikrakstu "Tautas Balss". Kā videoliecībā Okupācijas muzejam norāda viena no redakcijas darbiniecēm Ieva Birgere (Lase), domubiedru pulkā radās vēlme rīkoties ar konkrētu mērķi: "Jāiedveš tiem cilvēkiem, lai viņi saprot un redz, ka no šitiem [nacistiem] mums arī nekāda labuma nebūs". Laikraksta pirmais numurs iznāca 1942. gada 15. februārī, un līdz tā paša gada 15. septembrim tika izplatīti vēl astoņi "Tautas Balss" numuri, vidēji 5–6 lappušu apjomā, vairāku simtu eksemplāru metienā. Sākot ar otro numuru, laikraksts iznāca ar devīzi "Par vienotu latviešu tautu, par nacionālu Latvijas valsti!" un uz atsevišķiem tā numuriem ir norādīta arī cena – 50 feniņi.
Laikraksta redakcijas grupu vadīja teoloģijas students Artūrs Kaminskis, viņam palīdzēja un tekstus uz matricām rakstīja Irēne Lejniece un Ieva Birgere, laikraksta slepenu izplatīšanu organizēja Valērijs Geidāns un Arnolds Bērziņš. Lai panāktu labāku "Tautas Balss" rakstu literāro kvalitāti, ar tiem pirms publicēšanas iepazīstināja arī profesorus Kārli Kundziņu un Jāni Endzelīnu. laikrakstu saņēma arī profesors Pauls Stradiņš. Grūtības sagādāja papīra trūkums, ko nelegāli ieguva Rīgas paraugtipogrāfijā un Centrālajā pastā. Laikraksta izplatīšana Rīgā un provincē notika, ievietojot to pasta kastītēs vai nododot konkrētiem cilvēkiem. Lai kavētu šī pagrīdes laikraksta iznākšanu, vācu drošības iestādes pat izdeva viltotu "Tautas Balss" 7. numuru, kas ārēji bija līdzīgs īstajiem avīzes numuriem, bet saturiski provocēja nesaskaņas latviešu sabiedrībā.
Laikraksts norādīja uz vācu "spiešanos uz Austrumiem" (Drang nach Osten), kolonizācijas draudiem un tautu apspiešanas politiku, uzsverot arī nacistu un komunistu režīmu līdzību. Tas informēja lasītājus par vācu okupācijas varas veiktajām latviešu apcietināšanām, nosodīja holokausta noziegumus un tālredzīgi atklāja nacistu plānus vainu par notikušo uzvelt vietējiem iedzīvotājiem. "Tautas Balss" kritizēja vācu okupācijas varas politiku propagandas, izglītības un kultūras jautājumos un protestēja pret Latvijas saimniecisko izlaupīšanu, negatīvi vērtējot latviešu iesaistīšanu Darba dienestā (Reichsarbeitsdienst) un vācu armijā.
Laikraksts atklāja latviešu pašpārvaldes "dekoratīvo" stāvokli un vērsās pret vietējo kolaboracionistu darbību, parādot latviešu tautas beztiesību un iesaistīšanu kopīgā cīņā bez kopīgiem pienākumiem. "Tautas Balss" uzsvēra latviešu nacionālās kultūras nozīmību kā priekšnoteikumu nacionālai un politiskai pastāvībai, un aicināja būt vienotiem un saglabāt ticību neatkarīgai Latvijai. Plašāku rezonansi sabiedrībā izraisīja laikrakstā publicētā informācija par Ostlandes dzelzceļa direkcijas direktora fon Balkes 1942. gada 20. februāra rīkojumu par miesas sodu piemērošanu vietējiem dzelzceļniekiem, kā arī ziņas par SS oficioza "Das Schwarze Korps" tā paša gada 20. augusta numurā ievietoto rakstu "Vai ģermanizēt ?", kas atklāja nacistu īstenos mērķus Baltijā.
Nacisti izvērš represijas pret LNS un "Tautas Balss" dalībniekiem
Vācu drošības iestādes pamazām nāca uz pēdām šiem pretošanās kustības dalībniekiem un arestēja lielāko daļu no apmēram 100 LNS un "Tautas Balss" biedriem. Pirmie aresti notika jau 1942. gada jūnijā, tomēr brīvībā palikušie nolēma turpināt laikraksta izdošanu. Lielākas apcietināšanas norisinājās 14. novembrī, kad arestēja arī visu "Tautas Balss" redakcijas grupu. Spilgtā atmiņā šis notikums palika V. Rutkam, kuru aizturēja viņa darba vietā – Rīgas pilsētas 6. policijas iecirknī, kur tajā brīdī atradās arī "Tautas Balss" 10. numura iespiešanai sagatavotās matricas: "Ap vienpadsmitiem no rīta dežūrējošais uzraugs izsauca mani no apspriedes. Gaitenī mani jau gaidīja SD virsnieks un SD vīrs [..] Jau uz Centrāltirgu iedams, biju savu mauzeri, atdrošinātu, iebāzis kabatā, un uz mirkli prātā pat iešāvās doma viņus abus nošaut. Bet tad atjautu – ja viņi ir jau apcietinājuši A. Čaupalu un A.Kaminski, un droši vien arī kādus citus, tad tie visi tiks tūliņ nobendēti, tādēļ atstāju pistoli kabatā. Uz ielas gaidīja automašīna ar šoferi". Vēlāk trīs dienu ilgās pratināšanās V. Rutks pārcieta necilvēciskas fiziskas mocības, četras reizes zaudējot samaņu. Viņam tomēr izdevās pārliecināt savus mocītājus, ka laikraksta matricas ir pēdējā brīdī sadedzinātas.
Reiha Drošības galvenās pārvaldes (Reichssicherheitshauptamt) 1943. gada 29. janvāra ziņu kopsavilkumā bija atzīmēts, ka "ārpus laikraksta izdevēju loka varēja atklāt vairākas latviešu nacionālās pretestības kustības grupas. Līdz šim notverto piecu grupu dibināšanas pirmsākumi meklējami vēl boļševiku laikos. [..] Kā svarīgāko uzdevumu visi dalībnieki izvirzīja latviešu tautas propagandistisko izglītošanu un tās morālo stiprināšanu. 1942. gada maija apcietināšanas, kurās tomēr neizdevās saņemt ciet organizācijas vadību, nekādi neietekmēja organizācijas aktīvo darbību. Ievērojamāka lejupslīde sekoja tikai augustā. Pašlaik apcietināti 50 nelegāli strādājošie LNS biedri. Par tālākajiem 40 arestiem ir pietiekami daudz materiāla". Turpretī Drošības policijas un SD komandieris Latvijā SS šturmbanfīrers Rūdolfs Lange tā paša gada 1. aprīlī konstatēja, ka ir pabeigta akcija pret LNS un "Tautas Balss" izdevējiem. Kopumā izdarīti 102 aresti. Apcietinājumā atrodas 73 personas, no kurām deviņas ir ar augstskolas izglītību, septiņi virsnieki, 19 instruktori, trīs palīgpolicijas dienestam piederīgie.
Lielākā daļa no apcietinātajiem LNS un "Tautas Balss" dalībniekiem nonāca ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā un Salaspils nometnē. Pateicoties kādam pazīstamam latviešu SD apsargam un darbu vadītājam, A. Čaupalu, A. Kaminski un vairākas sievietes Salaspilī nozīmēja dažādos rakstu darbos, bet 28 "nacionālistus" iekļāva 44. darba kolonnā. 1943. gadā Salaspils nometnē norisinājās arī kāda svinīga un vienlaikus ciniska ceremonija. Neskatoties uz atrašanos apcietinājumā, vācu drošības iestādes pieļāva ieslodzīto A. Čaupala un I. Lejnieces salaulāšanu, ko vadīja neviens cits kā pats Salaspils nometnes komandants SS oberšturmfīrers Kurts Krauze. Nesekmīgi bija Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska un citu latviešu amatpersonu mēģinājumi atbrīvot no ieslodzījuma šos "latviešu nacionālistus", lai ieskaitītu viņus leģionā. Daudzus LNS un "Tautas Balss" biedrus no Salaspils 1943. gada beigās pārsūtīja uz koncentrācijas nometnēm Štuthofā, Dahavā un Mauthauzenē-Gusenē.
Pēc Otrā pasaules kara piedzīvo dažādus likteņus
Vismaz 13 LNS un "Tautas Balss" dalībnieki gāja bojā smagos dzīves un darba apstākļos dažādās Vācijas koncentrācijas nometnēs vai krita karā pēc viņu piespiedu iesaistīšanas Vācijas bruņoto spēku dažādās vienībās. V. Rutks pat divreiz pabija ieslodzījumā Dahavas koncentrācijas nometnē, vispirms kā vācu, bet pēc kara beigām kā amerikāņu ieslodzītais. Pirmoreiz tad, kad nacisti viņu tur aizsūtīja pēc atrašanās Salaspils un Štuthofas nometnēs. Otrreiz, kad V. Rutks nonāca amerikāņu gūstā pēc tam, kad vācieši viņu mobilizēja Vācijas gaisa spēku palīgdienestā Itālijā. Vairāki bijušie LNS un "Tautas Balss" dalībnieki pēc kara darbojās 1946. gadā Detmoldā, Rietumvācijā izveidotajā Latviešu pretestības kustības daībnieku apvienībā, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV, Kanādā un citās valstīs.
Kaut arī LNS un "Tautas Balss" vērsās pret nacistu okupāciju, pret ko cīnījās arī Padomju Savienība, vismaz septiņi no šiem pretošanās kustības dalībniekiem pēc kara vēl bija spiesti vairākus gadus pavadīt padomju ieslodzījuma nometnēs. Viņu vidū bija arī I. Birgere (Lase), kura no 1942. gada 16. novembra līdz 1944. gada 1. jūnijam bija atradusies ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā un Salaspils nometnē, bet 1951. gada vasarā tika apcietināta kā "Franču grupas" dalībniece un līdz 1956. gada pavasarim atradās ieslodzījumā Intā, Komi APSR, Krievijā. Lai gan savos iesniegumos Baltijas Kara apgabala prokuroram Rīgā viņa uzsvēra, ka "tiesāt mani par piedalīšanos nelegālā latviešu nacionālistiskā organizācijā vācu okupācijas laikā padomju vara nevar, jo tajā laikā Latvijā nebija padomju iekārta un šīs organizācijas darbība bija vērsta pret vācu fašistiem un iekarotājiem, un bez tam es tiku no vācu drošības orgāniem arestēta un pavadīju cietumā 8 mēnešus un Salaspils koncentrācijas nometnē – 1 gadu. Un ja arī padomju tiesa to uzskata par noziegumu, tad tas ir izdarīts kara laikā un pakļaujas amnestijai", visi lūgumi mīkstināt piespriesto sodu tika noraidīti, norādot, ka līdzdalība LNS nevar tikt uzskatīta par vainu mīkstinošu apstākli.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iegūst atzinību
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990./1991. gadā Latvijā atkal satikās gan atsevišķi trimdā Rietumos nonākušie, gan vairāki padomju okupētajā Latvijā palikušie bijušie LNS un "Tautas Balss" biedri – A. Bērziņš, Ansis Ēlerts, A. Kaminskis, I. Lase un citi, kuriem tikai tagad bija iespēja publiski atcerēties savas kara gaitas. Nesekmīgi gan izrādījās mēģinājumi atrast laikraksta "Tautas Balss" pirmo numuru matricas, kas pirms pirmajiem arestiem 1942. gada jūnijā bija paslēptas kāda nama bēniņos Rīgā, Tēraudlietuves ielā 8.
Mūsdienās šiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir veltītas vairākas publikācijas un viņu piemiņa ir iemūžināta arī Salaspils memoriālā ekspozīcijā. Uz vairākiem no viņiem, vēl dzīviem esot, tika attiecināts Latvijas Republikas Saeimas 1996. gadā pieņemtais "Likums par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu", bet no 2022. gada mēs varam šos cilvēkus atcerēties un valstiski godināt 17. martā, kas oficiāli noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Līdz ar to mēs izceļam vērtības, kas svarīgas arī šodien – tā ir brīvība un uzdrīkstēšanās par to cīnīties pat ļoti nelabvēlīgos okupācijas apstākļos, ziedojot sevi latviešu nācijas saglabāšanas un Latvijas valstiskās neatkarības nosargāšanas vārdā.
Pētniecības darbs par pretošanās kustību īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, projekts "Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā", projekta nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0003. Publikācijas tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.
|
|
|
Laipni lūdzam atmosfērā |
Publicējis: LvSnor - 2025-06-01 18:00 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Nav atbilžu
|
 |
Laipni lūdzam atmosfērā
https://atproto.com/
AT protokols ir atvērts, decentralizēts tīkls sociālo lietojumprogrammu veidošanai.
https://atproto.com/guides/self-hosting#...bian-11-12
PDS pašdarbināšana
Bluesky PDS pašdarbināšana nozīmē savu personas datu servera palaišanu, kas spēj federēt ar plašāku atproto tīklu.
PDS (personas datu serveris)
PDS jeb personas datu serveris ir serveris, kas mitina lietotāju. PDS vienmēr saglabās lietotāja datu repo un parakstīšanas atslēgas. Tas var arī piešķirt lietotājam rokturi un A. Daudzi PDSE mitinās vairākus lietotājus.
PDS sazinās ar AppViews, lai palaistu lietojumprogrammas. PDS parasti neveic nevienas lietojumprogrammas, lai gan tai būs vispārīgas konta pārvaldības saskarnes, piemēram, OAuth pieteikšanās ekrāns. PDSE aktīvi sinhronizē savus datus ar relejiem.
|
|
|
ASV Aizsardzības ministrija |
Publicējis: LvSnor - 2025-05-31 13:36 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
 |
Zelta kupols (raķešu aizsardzības sistēma)
Zelta kupols ir ierosināta daudzslāņu aizsardzības sistēma Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras mērķis ir atklāt un iznīcināt dažādus ārvalstu draudus, ieskaitot ballistiskos, hiperskaņas un kruīza raķetes, pirms viņi palaiž vai lidojuma laikā. Sistēma izmantotu globālu satelītu zvaigznāju, kas aprīkoti gan ar sensoriem, gan ar kosmosu balstītiem pārtvērējiem. [2] Arhitektūra ir uzskatīta par līdzīgu izcilo 1980. gadu koncepcijai. [3] [4] Ja tas tiek ieviests, tā pirmo reizi vēsturē atzīmētu, ka kosmosa ieroči tiek uzturēti orbītā. [2]
2025. gada 27. janvārī Donalds Trumps parakstīja izpildrakstu, kas lika Amerikas Savienoto Valstu bruņotajiem spēkiem izveidot raķešu aizsardzības sistēmu. [5] Tas tika salīdzināts ar Dzelzs kupola gaisa aizsardzības sistēmu Izraēlā, kā arī ar stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu, kuru 1983. gadā ierosināja Ronalds Reigans. [6] [7]
Baltais nams programmu ir nosaucis gan par kupolu, gan vairogu, [8], iespējams, nepareizs, jo sistēma paļaujas uz tūkstošiem kosmosa ieroču vai "pārtvērēju", kas izplatīti pa visu zemi, nevis uz fiksētu kupolu, kas novietots virs Amerikas Savienotajām Valstīm. [9]. Pārtraucēji tiek turēti pie atmosfēras malas, kur viņiem jāuztur ātras orbītas, lai izvairītos no krišanas uz Zemes. Viņu straujā kustība ļauj tikai nelielu daļu novietot pareizajā vietā, lai rīkotos pēc konkrētiem draudiem - trūkumu, par kuru kritiķi apgalvo, ka šī koncepcija padara mazāk efektīvu nekā tradicionālās reģionālās pretraķešu aizsardzības iespējas, piemēram, dzelzs kupols. [10] [11] Papildus citu raķešu pārtveršanai Trumps ir teicis, ka kosmosa ieroči tiks "acīmredzami" izmantoti arī aizskarošiem mērķiem. [12]
https://en.wikipedia.org/wiki/Golden_Dom...se_system)
|
|
|
2026. gadā Milānā un Kortīnā d'Ampeco, Itālijā. Olimpiskās spēles |
Publicējis: LvSnor - 2025-05-29 9:18 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi
- Nav atbilžu
|
 |
XXV ziemas olimpiskās spēles
2026. gada ziemas olimpiskās spēles
Norises vieta Valsts karogs: Itālija Milāna un Kortīna d'Ampeco, Itālija
Disciplīnas 116 (16 sporta veidos)
Atklāšana 6. februāris
Noslēgums 22. februāris
Latvijas hokeja izlasei Milānas olimpiskajās spēlēs nebūs jāspēlē pret Krievijas izlasi, jo agresorvalsts nav pielaista startam sacensībās. Šeit nebija oficiāla paziņojuma tieši par hokeja izlasēm, bet gan bija ziņa par to, ka Krievijai un Baltkrievijai tiek paturētas spēkā esošās diskvalifikācijas. Tas nozīmē, ka viņi nevar piedalīties ar sporta spēļu komandām, bet, ja spēj kvalificēties un to pieļauj konkrētā sporta veida starptautiskā federācija, tad viņi var piedalīties kā individuālie sportisti.
|
|
|
font'i |
Publicējis: LvSnor - 2025-05-28 12:15 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Nav atbilžu
|
 |
Metāla tipizēšanā fonts ir noteikts burtveidola lielums, svars un stils, kas definēts kā fontu komplekts, kam ir kopējais dizains. Piemēram, burtveidola Bauer Bodoni (parādīts attēlā) ietver fontu "romiešu" (vai "parasto"), "treknrakstā" un "slīprakstu"; Katrs no tiem pastāv dažādos izmēros.
Fontu digitālajā aprakstā (datora fonti) terminus "fonts" un "burtveidols" bieži tiek izmantoti savstarpēji aizvietojami. [1] Piemēram, ja to lieto datoros, katrs stils tiek saglabāts atsevišķā digitālā fonta failā.
Gan tradicionālajā rakstīšanas, gan skaitļošanas gadījumā vārds "fonts" attiecas uz burtveidola gadījuma piegādes mehānismu. Tradicionālajā tipa veidošanā fontu izgatavotu no metāla vai koka tipa: lai sastādītu lapu, no burtveidola var būt nepieciešami vairāki fonti vai pat vairāki burtveidoli.
https://en.wikipedia.org/wiki/Font
fonts joma: informātika
Pamatleksēma
Noteikta lieluma un stila rakstzīmju komplekts.
https://tezaurs.lv/fonts
Arī datortehnikai ir fonti https://en.wikipedia.org/wiki/Computer_font un manuprat laba šo fontu kolekcija ir https://fontesk.com/
|
|
|
|