https://open.spotify.com/episode/0jDHff4T8xRrPsQbQvi2BZ

Sērijas apraksts

Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi?

Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinozinātnieci un kritiķi, Johana Gūtenberga universitātē Maincā doktora grādu ieguvušo pētnieci un žurnāla Kino Raksti redaktori Elīnu Reiteri.

Septiņas raidieraksta “Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes” sērijas ir veidotas ar nolūku uzrunāt kultūras un mākslas ekspertus, praktiķus, pedagogus, pētniekus un kultūrpratības veidotājus, lai veidotu dialogu par kultūrpratības un mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu mūsdienu sabiedrībā. Raidieraksti sniedz kritisku ieskatu nepietiekami aktualizētos kultūrpratības jautājumos par kino lomu izglītībā, medijpratību, fotogrāfiju, MI, cenzūru mākslā, tabu tēmām mākslas izglītībā un sociālo atdevi no ieguldījumiem kultūrizglītībā.

Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa:
https://www.clivieproject.eu/

Polijas konservatīvais prezidents Karols Navrockis ir izveidojis komisiju, kuras uzdevums būs sagatavot iespējamās jaunās valsts konstitūcijas projektu līdz 2030. gadam. Tādējādi Navrockis cenšas pildīt vienu no solījumiem, ko viņš deva, stājoties amatā pagājušajā gadā.
Navrockis svētdien paziņoja, ka Polijai ir nepieciešama jauna konstitūcija, jo valsts institūcijas novājina partiju politiskās cīņas, kuru dēļ nenotiekot arī svarīgas reformas. Prezidents piebilda, ka tas "rada arvien lielāku haosu un arvien vairāk sociālu konfliktu".
Polijas pašreizējā konstitūcija ir spēkā kopš 1997. gada. To visvairāk ir kritizējusi opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", kas regulāri ir aicinājusi pieņemt jaunu Polijas pamatlikumu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a645611/

Monēta «Straume» kļuvusi par «Latvijas gada monētu 2025»

Šodien, 11:11
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2025" atzīta sudraba kolekcijas monēta "Straume", kurā pārdzimuši "Oskara" balvu ieguvušās animācijas filmas tēli, kas iekarojuši cilvēku sirdis visā pasaulē, informēja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 31. marta līdz 13. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2025. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šogad aptaujā saņemts gandrīz 29 000 balsu, t. sk. par monētu "Straume" saņemts gandrīz 12 000 balsu.
Centrālajā bankā skaidroja, ka Latvijas Bankas 2025. gada decembrī izlaistā kolekcijas monēta "Straume" ir īpaša ar to, ka tās grafisko dizainu filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons radījuši, strādājot tandēmā.
Monētas vienā pusē attēlots leģendārais tumšpelēkais kaķis, otrā – pieci atšķirīgi, bet cits citam piekļāvušies draugi, kurus vieno neaizmirstama pieredze. Abām pusēm pa vidu – elpu aizraujoša odiseja, tās varoņiem vienā laivā glābjoties no plūdiem.
Balsotāji piedalījās kopumā 15 kolekcijas monētu izlozē.
Par "Latvijas gada monētu 2024" tika atzīta sabiedrībā iemīļotā sudraba monēta "Kāposts", kas starptautiskajā numismātikas konkursā "Coin of the Year" atzīta par labāko sudraba monētu pasaulē. Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa", "Veiksmes monēta", "Vilhelms Purvītis" un "Zvaigžņu putekļi".
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 63 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un viens Ukrainas mākslinieks.

"Dzejoļi man palīdz cīnīties ar bailēm": Pulicera balvas ieguvēja dzejniece Treisija K. Smita

Bijusī ASV dzejniece laureāte raidījumā FRANCE 24 pastāstīja, ka mums vajadzētu pārstāt domāt, ka dzejoļi ir mīklas, un tā vietā pieņemt tos kā veidu, kas palīdz mums bīstamajos laikos. Treisija K. Smita tagad ir Hārvardas profesore un piecu dzejas krājumu autore, tostarp Pulicera balvas ieguvēja "Dzīve uz Marsa". Viņas grāmata "Bailes mazāk: dzeja bīstamos laikos" šajā otrdienā tiek apspriesta šeit, Parīzē. Viņa runāja ar mums raidījumā "Perspective". 

https://www.france24.com/en/tv-shows/per...cy-k-smith

Japāna atceļ nāvējošu ieroču eksporta aizliegumu, būtiski mainot pacifistu politiku Publicēts otrdien, 2026. gada 21. aprīlī, plkst. 3:57 EDT 

Japānas valdība ir atcēlusi ierobežojumus ārvalstu ieroču pārdošanai, būtiski mainot pacifistisko politiku, kas tika ieviesta pēc Otrā pasaules kara.

Tas notiek laikā, kad valsts cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt sabiedrotos karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Politikas izmaiņu pretinieki apgalvo, ka pārskatīšana varētu saasināt globālo spriedzi.

Japānas valdība ir paziņojusi par plāniem atcelt nāvējošu ieroču eksporta aizliegumu, iezīmējot jaunāko atkāpšanos no valsts pēckara pacifistiskās politikas.

Otrdien paziņojumā sociālajos medijos Japānas premjerministre Sanae Takaiči sacīja, ka "neviena valsts vairs nevar viena pati aizsargāt savu mieru un drošību", liecina Google tulkojums.

Viņa piebilda, ka ir svarīgi, lai partnervalstis atbalstītu viena otru ar aizsardzības aprīkojumu "arvien nopietnākā drošības vidē".

Šīs politikas izmaiņas paver ceļu valstij eksportēt karakuģus, raķetes un citus ieročus.

Japāna, kas pēdējos gados ir palielinājusi aizsardzības izdevumus, cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt partnervalstis karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.

Japāna un Austrālija nesen parakstīja 7,15 miljardu dolāru vērtu līgumu ar Japānas uzņēmumu Mitsubishi Heavy Industries par trīs karakuģu būvniecību Austrālijas jūras spēkiem.

Noteikumu maiņas pretinieki ir paziņojuši, ka politikas maiņa varētu saasināt globālo spriedzi, un pēdējo nedēļu demonstrācijās protestētāji vicināja karogus ar uzrakstu "Nav kara" un pauda atbalstu valsts 9. panta noteikumam.

Japāna atteicās no kara saskaņā ar savas pēc Otrā pasaules kara pieņemtās pacifistiskās konstitūcijas 9. pantu. 2014. gadā premjerministra Šindzo Abes administrācija no jauna interpretēja 9. pantu, lai ļautu Japānas pašaizsardzības spēkiem aktīvāk piedalīties starptautiskajos miera uzturēšanas centienos un aizstāvēt sabiedrotos.

"Mūsu apņemšanās ievērot ceļu un pamatprincipus, ko esam gājuši kā miermīlīga nācija vairāk nekā 80 gadus kopš kara, absolūti nemainās," otrdien, izmantojot X, sacīja Takaichi.

"Saskaņā ar jauno sistēmu mēs stratēģiski veicināsim aprīkojuma nodošanu, vienlaikus pieņemot vēl stingrākus un piesardzīgākus lēmumus par to, vai nodošana ir pieļaujama," viņa piebilda.

https://www.youtube.com/watch?v=M-AWBUhZ...rt_radio=1

Skumju Akmeņi - Albūma prezentācijas koncerts JRT (1996)


Uz šīs prezentācijas laiku, es vēl nebiju Rīgā, bet biju uz 20 gades koncertu. 

Liana Langa un pseidonacionāļi tikko pazaudēja manu balsi, jo ielu nosaukumu maiņā nenomainīja Elizabetes ielu - iela nosaukta Krievijas imperatora Aleksandrs I sievas - Elizabete Aleksejevna - vārdā. Un tas nav pat viņas īstais vārds, viņa bija Luīze Marija Augusta un Elizabete bija viņas pareizticīgais kristību vārds.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...c.a643226/

Saeimas Budžeta komisija atbalsta 30 miljonu eiro aizdevumu «airBaltic»

Šodien, 13:32
Ekonomika
Autori: Agnija Lazdiņa (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente), LSM.lv Ziņu redakcija
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti, atkārtoti skatot jautājumu, ceturtdien, 16. aprīlī, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par atbalstu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzams, ka šo jautājumu skatīs šodienas Saeimas sēdē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde sākotnēji bija daļēji slēgta, bet vēlāk turpinājās atklāti. Tajā satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" deputātiem apliecināja, ka uzņemas politisko atbildību par aizdevuma piešķiršanas procesu, tā uzraudzību un atmaksu.
Ministrs norādīja, ka pats sekos līdzi aizdevuma izlietojumam un atmaksas gaitai. Vienlaikus opozīcijas deputāti vairākkārt jautāja, vai viņš atkāpsies no amata, ja nauda netiks atgūta.
Premjeres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka uzsvēra, ka šis jautājums pagaidām paliek atklāts. Arī Švinka pēc sēdes medijiem norādīja, ka ir gatavs atkāpties.
Savukārt deputāts Edgars Putra no "Apvienotā saraksta" komisijā norādīja – lai arī publiski izskan, ka koalīcija turpina darbu, sēdē redzams, ka vienprātības tajā joprojām nav. "Apvienotais saraksts" šajā balsojumā nepiedalīšoties un Saeimā to neatbalstīs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs informēja, ka ar ministra rīkojumu izveidota uzraudzības grupa, kurā iesaistīti arī citu ministriju pārstāvji, lai kontrolētu 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu un izlietojumu.
Komisija lēmumu atbalstīja ar sešām balsīm "par" un trim "pret". Pret balsoja arī Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kurš atzina, ka tāpat balsos arī Saeimā.
Pēc sēdes Švinka žurnālistiem norādīja, ka ir gatavs arī turpmāk skaidrot šo aizdevumu parlamentāriešiem.
Savukārt par iecerēto Satiksmes ministrijas (SM) reorganizāciju Švinka sacīja: "Man šāda konkrēta plāna nav. Es neesmu iepazinies. Es esmu atvērts. Es gaidīšu šādu detalizētu piedāvājumu, kā tas izskatīsies. Noteikti apspriedīsim, skatīsimies."

https://play.google.com/store/apps/detai...nger&pli=1

Ieviestas izmaiņas, lai maksājumus lietotnē nodrošinātu jauns pakalpojuma sniedzējs. Pēc 30.03.2026. lietotnes iepriekšējās versijās nebūs iespējams iegādāties biļetes un apmaksāt autostāvvietas.

Proti, pirms 2026.03.30 uzliktās android aplikācijas nespēj noslēgt darījumu. Gaidu atbildi no RS, kā atgūt naudu.

Eduards Salenieks 

06.06.1900 – 06.05.1977
Eduards Salenieks (1900–1977) – rakstnieks, žurnālists. Dzimis Baltkrievijā latviešu izceļotāju kolonijā. No 1934. līdz 1937. gadam strādāja latviešu literatūras apgādā "Prometejs" Maskavā. Salenieks ir viens no retajiem latviešu kultūras darbiniekiem 30. gadu Krievijā, kurš Staļina "tīrīšanu" laikā paliek dzīvs. 1937. gadā represēts un izsūtīts uz Kolimu, 1946. gadā atbrīvots. 1947. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā, dzīvojis Jēkabpils apriņķī un Rīgā. 1956. gadā reabilitēts. Nozīmīgākie darbi: romāns "Roberts Zalāns" (1958), atmiņas par latviešu rakstniekiem Padomju Savienībā 20.–30. gados "Tā viņi strādāja" (1967, 1969) un autobiogrāfisko romānu virkne "Mētelis, šūts no ielāpiem" (1967),"Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (1969), "Neskrej ugunī!" (1972), "Neizlaid airus no rokām!" (1975), "Vēstures ratu griez arī tu!" (1978). Rakstījis arī pasakas un stāstus bērniem.

Personiska informācija

Dzimis zemnieku ģimenē Baltkrievijā, Mogiļevas guberņas Oršas apriņķa Puščas latviešu kolonijā.
1910–1913: mācījies zemstes pirmmācības skolā Zaborjē.
1913–1918: mācījies Neruša zēnu privātģimnāzijā Vitebskā.
1919: brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā, dienējis Vitebskas kara hospitālī.
1920–1921: strādājis par rakstvedi Kokočinas kara komisariātā.
1922: strādājis par skolotāju Jarošinas pagastskolā.
1923–1929: strādājis par skolotāju Lašņevas septiņgadīgajā skolā.
1929–1930: strādājis par skolotāju Ernesta Eferta-Klusā vārdā nosauktā kolhoza skolā Veļikije Luku rajonā.
1934: bijis laikraksta "Komunāru Cīņa" literārais redaktors Maskavā.
1934–1937: bijis Bērnu un jaunatnes daiļliteratūras redakcijas atbildīgais redaktors izdevniecībā "Prometejs" Maskavā.
1937–1946: represēts, bijis izsūtījumā Kolimā.
1947: pārcēlies uz dzīvi Latvijā.
1947–1949: strādājis par rēķinvedi Mežzemes septiņgadīgajā skolā Jēkabpils apriņķī.
1956: reabilitēts.
1960–1977: dzīvojis Rīgā. 

Profesionālā darbība

Stāstu cikls par Robertu Zalānu, vēlāk stāsti apvienoti romānā "Roberts Zalāns" (1958):
1935: "Knislis" (Maskava: Prometejs).
1936: "Vilcēns" (Maskava: Prometejs).
1949: "Viņās dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība) – grāmatu veido iepriekš publicētie stāsti "Knislis" un "Vilcēns"; romāna "Roberts Zalāns" 1. grāmata.
1952: "Soli pa solim" (Latvijas Valsts izdevniecība); romāna "Roberts Zalāns" 2. grāmata.
Atmiņas1967, 1969: "Tā viņi strādāja" (atmiņas par latviešu rakstniekiem Padomju Savienībā 20.–30. gados) (Liesma; periodikā 1964–1968).
Romāni1958: "Roberts Zalāns" (Latvijas Valsts izdevniecība).

Autobiogrāfisku romānu virkne:
1967: "Mētelis, šūts no ielāpiem" (Liesma).
1969: "Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (Liesma).
1972: "Neskrej ugunī!" (Liesma).
1975: "Neizlaid airus no rokām!" (Liesma).
1978: "Vēstures ratu griez arī tu!" (Liesma).
Grāmatas bērniem1954: "Zilās podziņas" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Grābeklītis" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Piektais ritenis" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Vāverīte Edīte" (Liesma; periodikā 1963).
1970: "Pasaulē brīnumu daudz" (Liesma).
Dzeja1927: "Pirmdienas gaitā" (Ļeņingrada: Ļeņingradas proletārisko rakstnieku asociācijas latvju sekcija).
Lugas1928: "Sarkanais patērētājs" (Maskava: Prometejs).
1929: "Fronte bez ložberiem" (Minska: SPRS Tautu centrālā izdevniecība).
1934: "Neticami, bet fakts".
1950: "Mežā" (bērnu luga; žurnālā "Bērnība", Nr. 8).
1959: "Bet zeme griežas" (publicēta "Izlasē", Latvijas valsts izdevniecība, 1960).
1964: "To prasa vēsture" (nepublicēta).

https://www.literatura.lv/personas/eduards-salenieks
Izlases1960: "Izlase" 2 sējumos (Latvijas Valsts izdevniecība).