Atmodas laika līderim Dainim Īvānam – 70
REplay.lv Panorāma
Šodien, 20:34
Cilvēkstāsti
Autori: Madara Līcīte (Panorāma)

25. septembrī savu 70. dzimšanas dienu svin viens no Atmodas laika spožākajiem līderiem – Dainis Īvāns. Viņa balss un raksti bija kā zvans, kas pamodināja tautu, lika atcerēties, ka Latvijai ir spēks, kas nāk no cilvēku sirdīm un vienotības. Viņš kļuva par simbolu laikam, kad tauta cēlās kājās, kad brīvība vairs nebija tikai sapnis, bet kopīgi izcīnīta patiesība.
Daiņa Īvāna dzīves ceļš cieši savijies ar tautas ceļu uz brīvību. Īvāns bija viens no tiem, kas prata pacelt balsi laikā, kad klusēšana šķita drošākā izvēle. Viņa rakstītais un teiktais kļuva par drosmīgu aicinājumu stāties pretī netaisnībai un sargāt to, kas Latvijai vissvētākais – zemi, valodu un tautas garu.
"Mani ievēlot par Latvijas vēsturē lielākās masu atbrīvošanas organizācijas priekšsēdi, man nebija izvēles, mani iesvieda šajā mutulī. Kad aicināju janvārī cilvēkus nākt kailām rokām sargāt mūsu demokrātiju, tad es vairākas reizes domāju – ja šis aicinājums beigtos ar asinsizliešanu, tas būtu uz manas sirdsapziņas. Ja es nebūtu pieņēmis šo lēmumu, tas arī būtu uz manas sirdsapziņas. Tajā laikā pats liktenis kaut ko diktēja," sprieda Īvāns. 
Īvāna balss skanēja kopā ar cilvēkiem, kas sapņoja par neatkarīgu Latviju. Tā bija balss, kas iedvesmoja doties ielās, celt barikādes, stāvēt plecu pie pleca un ticēt, ka brīvība ir iespējama. 

Citāts:Īvāns kļuva par simbolu laikam, kad sabiedrības spēks uzvarēja bailes un neticību. 

Citāts:"Tas bija tiešās demokrātijas laiks. Vara bija cieši saistīta ar cilvēkiem, nevarēja ienākt prātā, ka mēs varētu pieņemt lēmumu, kas tautai liktu sašļukt vai vilties. 

Citāts:"Savukārt demokrātijas lielākais drauds ir tumsonība. Un tas ir skaudri jāapzinās, ka izglītība, cilvēku apgaismošana ir nonākusi zināmā strupceļā. Mēs jau pēc bēdīgā ASV piemēra redzam, ka šī tumsonība ir tā, kas var vest arī uz verdzību. 

NATO ieguldot 728 miljonus ASV dolāru jaunās kosmosa spējas, ieskaitot jaunu “datu ezeru”

NATO kolektīvi finansētie kosmosa centieni ir vērsti uz kosmosa domēna apzināšanos un intelektu, uzraudzību un izlūkošanu, pulkvedis Džonatans Vitakers, kurš vada NATO apvienoto spēku kosmosa komponentu pavēlniecību, pastāstīja Breaking Defense.
Terēza Hitčena 2025. gada 22. septembrī plkst. 12:26
Vispārējs skatījums uz NATO vadītāju sanāksmi 75. NATO samitā Vašingtonā, 2024. gada 10. jūlijā. (NATO)

MAUI-NATO ir ielicis 728 miljonus dolāru parasto finansējumu “spēju programmas plānā”, lai precizētu 32 locekļu alianses jauno (ISH) kosmosa operāciju centru, norāda vecākais NATO virsnieks.

"Tas ir paredzēts, lai piegādātu mūsu misiju sistēmu, mūsu darbuzņēmējus, apmācību un datus par NATO kosmosa operāciju centru, lai mēs varētu veikt savu kaujas telpas apzināšanos un pavēlēt un kontrolēt NATO kosmosa misiju," sacīja ASV Kosmosa spēku pulkvedis Jonathan Whitaker, NATO apvienoto spēku kosmosa komponentu vadības štāba priekšnieks (CFSPCC).

Kosmosa operāciju centrs ietilpst CFSPCC, abi atrodas Ramšteina AFB Vācijā. Saskaņā ar alianses faktu lapu abas organizācijas finansē 16 NATO dalībnieku koalīcija.

Whitaker stāstīja par aizsardzības pārtraukšanu šeit ikgadējās progresīvās Maui optiskās un kosmosa uzraudzības konferences laikā, kas darbojas ar jaunu NATO kosmosa “Data Lake”, ko sauc par AX, Allied Exchange vidē, tiek modelēts pēc ASV Kosmosa spēka vienotās datu bibliotēkas.

Axe “ir tāda pati shēma kā vienotajai datu bibliotēkai, bet [ir] pilnīgi atsevišķa. Tātad būtu, ja NATO alianses komandu struktūra izmantotu, lai ievietotu visus datus, uz kuriem mēs vēlējāmies-vai nu kosmosa domēna apzināšanās dati, uz kosmosu balstītu ISR [intelekts, uzraudzība un izlūkošana], labais, jebko, ko jūs vēlaties, bet tas ir optimizēts mūsu klasificētajai videi,” Whitaker skaidroja.

Viņš atzīmēja, ka AX, iespējams, tiks apdzīvota informācija, ko nodrošina sabiedroto pastāvīgā uzraudzība no kosmosa (APSS) programmas.

APSS, kas tika palaists 2023. gadā, reaģējot uz mācībām, kas gūtas par attālās izpētes satelītu vērtību Ukrainā, tagad APSS tagad ir 19 dalībvalstis, kas apņēmies dalīties datos no nacionālajiem uzraudzības satelītiem, izmantojot virtuālu zvaigznāju, kā arī kopīgi finansēt komerciālus attēlus un ISR produktus, piemēram, 3D kartes.

Kad APSS "nodrošina mums gatavus izlūkošanas produktus, mēs varēsim… tieši tos piegādāt šajā cirvī," sacīja Vitakers, "un tad mums ir arī šis ieraksts šajā arhīvā, lai mēs patiešām varētu izveidot dažus tendences datus no tā."

Paredzams, ka APSS sasniegs sākotnējās darbības spējas 2026. gada 1. janvārī, viņš sacīja.

AX, savukārt, ir jāintegrē NATO federētajā misijas tīkla vidē, kas ir “NATO shēma, lai pārliecinātos, ka visi kopīgo spēku komandu komandu struktūras mezgli darbojas vienā vidē, lai… datiem bagātā vidē mēs varam dalīties ar lēmumu pieņemšanas datiem ar mūsu komandieriem ātrumā, operatīvas atbilstības kadencei.

Šādi rīkojoties, “ļautu tādām lietām kā Maven viedajai sistēmai” un cita veida lietojumprogrammas, viņš piebilda.

Vitakers uzsvēra, ka kosmosa spēju programmas plāns lielā mērā balstās uz komerciālo produktu izmantošanu.

Viņš sacīja, ka plāns “sākas ar esošajiem, komerciālajiem, bez plauktiem lietojumprogrammām un datu avotiem, un tie, cerams, ir kaut kas līdzīgs sabiedroto apmaiņas videi, ar nacionālām iemaksām.”

Turklāt, pēc Vitakera sacīja, ka CFSPCC tiek uzskatīts par vienu no NATO izlūkošanas mezgliem, un tagad tajā ir četru komandu komanda no augstākās štāba Allied Powers Eiropas J2 darbiniekiem, kas ir atbildīgi par iestrādāto izlūkdatu vākšanu. Šī komanda strādā, lai “identificētu ģeotelpisko izlūkošanas prasības, kuras varētu izpildīt vai nu ar esošajām valdības apzīmētajām intelekta krātuvēm, piemēram, NGA [ASV Nacionālā ģeotelpiskā un intelekta aģentūra] datu bāze, vai pat komerciāli līgumi”, viņš paskaidroja.

Jo īpaši, Vitakers sacīja, CFSPCC un Intel komanda aplūko, kā izmantot analīzi, ko nodrošina Kosmosa spēku taktiskā uzraudzība, izlūkošanas un izsekošanas (TACSRT) programma.

"Tacsrt būs ļoti svarīgs tam, ko mēs darām NATO. NATO ir daži ierobežojumi un noteiktas priekšrocības, lai izmantotu tādu sistēmu kā TACSRT," viņš teica.

"Tātad, iespējams, to netiks saukts par Tacsrt. Tacsrt noteikti ir, tam ir zināmas… nav īpatnības, bet daži ierobežojumi ir UDL. UDL nevar pieskarties izlūkdatam; sabiedroto apmaiņas serverim nav tāda paša ierobežojuma, vai ne?" Vitakers izstrādāja.

"Mēs [tā vietā] varētu ņemt vērā lielās gūtās mācības un TACSRT shēmu un pielietot to dažādos veidos, kas vēl nav bijuši operatīvi definēti. Bet šobrīd tā ir vienkārši plaši atvērta iespēja. Tas mums ir forši," viņš teica.

«Emmy» balvu ieguvušais latvietis Daniels Gulbis: Tas ir pārsteigums un pagodinājums 

Nepabeidza mākslas vidusskolu. Piedzīvoja uzskatu krīzi. Pašmācības ceļā apguva animāciju. Un nu – ir starp prestižās "Emmy" balvas ieguvējiem par izcilāko inovāciju jaunajos mediju formātos. Tas ir stāsts par latviešu mākslinieku Danielu Gulbi. ASV bāzētās studijas "Shibuya.Film" starptautiskā komandā, kas veidoja apbalvoto filmu "White Rabbit" jeb "Baltais trusis", rīdzinieks Daniels Gulbis ir mākslinieciskais vadītājs.
"Es biju ļoti saviļņots un ļoti pagodināts. Arī ļoti samulsis. Tad, kad mēs iznācām uz skatuves, es redzēju uz ekrāna, kreisajā pusē bija galvenais tēls no šīs multenes, un es nevarēju novērst acu skatienu. Es skatījos uz šo tēlu un domāju, kā tas nākas, ka šī mūsu multene ir šeit, tiek rādīta. Un tad es biju tik ļoti samulsis un novērsies no visa tā, kas notiek. Iespējams, ja būs kāda video reportāža par to, kā tas izskatās, es skatīšos kreisajā pusē. Un tad es pēc tam attapos un sapratu, ka mēs esam šeit. Mums iedeva balvu un man jāpieslēdzas realitātei," atminas Gulbis.
Filmas nosaukumam "Baltais trusis" ir simboliska sasaiste ar Alisi Brīnumzemē – ar jaunas pasaules atklāšanu, ar dažādām interpretācijām, ar mākslīgo intelektu, kur galvenais tēls – meitene Mirai rodas no traģēdijas, kas notikusi viņas ģimenē.
"Šis tēvs pēc meitas nāves bija radījis mākslīgo intelektu, lai turpinātu attiecības ar meitu, un viņš nespēj palaist vaļā, viņš nespēj sērot," skaidro Gulbis.
Nauda filmai savākta ziedošanas platformā. Daniels uzsver, ka ir atbildīgs par filmas māksliniecisko daļu un nav autors ne scenārijam, ne pašai idejai par to, ka filmas tapšanu varēja ietekmēt skatītāji paši.
"Šī filma ir unikāla ar to, ka tā tapa līdz ar fanu iesaisti. Un, teiksim, 10.18 uzskatāms piemērs šajā multenē ir kaujas aina starp diviem robotiem. Un pirms mēs šo kaujas ainu animējām un uztaisījām, mēs devām mūsu faniem iespēju izvēlēties no ieroču arsenāla, kādus ieročus tad šis galvenais varonis izmantos, vai arī kāda būs tā krāsu palete. Te, teiksim, ir tie varianti, ko mēs mūsu komūnai piedāvājām – robots ar vairogu un zobenu, ar šaujamieroci un ar milzīgu zobenu. Un tad beigu beigās viņi izvēlējās vairogu un zobenu. Bet ja viņi būtu izvēlējušies ar šaujamieroci, tad tā aina būtu pilnīgi citādāka," uzsver Gulbis.
Daniels filmas komandā nebija no pašiem pirmsākumiem. Bet pieteicies e-pastā, kad uzzinājis, ka meklē kādu gabaldarbu veicēju.
"Tas bija priekš vienkārši parastiem, maziem specefektiem – mazi dūmiņi, dzirksteles, uguns šur tur. Tad, kad es viņiem sāku strādāt, viņi pakāpeniski man deva vairāk un vairāk pienākumus. Un tad, īsāk sakot, beigās viņi pateica, ka mēs tevi ņemsim darbā. Pilna laika darbā. Vai tu nevēlies pie mums strādāt kā mākslinieciskais vadītājs? Galvenokārt es biju atbildīgs par visu filmas vizuālo valodu. Specefekti, tēlu dizains, vides dizains, krāsu korekcijas. Īsāk sakot, jāpārrauga viss darba process no sākuma līdz beigām," norāda Gulbis.
Un arī pats gleznojis un animējis epizodes, sākot no skicēm līdz gatavam rezultātam. Izglītību viņš apguvis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, taču mācības nav pabeidzis.
"Es ļoti daudz iemācījos tajā skolā. Milzīga pateicība visiem skolotājiem. Man ļoti žēl, ka es nepabeidzu to skolu. Tajā laikā es biju daļa no radikālas kristiešu sektas, un man vajadzēja pieņemt izvēli starp mācībām un kalpošanu Dievam," stāsta Gulbis.
Vēlāk Daniela uzskati mainījušies. Un tad animēšanai nepieciešamās datorprogrammas viņš apguvis pašmācības ceļā. Aptuveni 3 gadus strādājis pie filmas, kas viņa karjerā kļuva par pirmo un nu jau arī pasaules mērogā godalgoto. Paralēli viņš vienatnē jau vairākus gadus strādā pie animācijas seriāla "Fishermen" jeb "Zvejnieki".
"Tas ir par viduslaiku bruņinieku, kurš pamostas sintētiskā ķermenī, robota ķermenī 50 000 gadus tālā nākotnē. Un tā galvenā tēma ir par ticību un par ticības meklējumiem," saka Gulbis.
Tā reklāmas video jau noskatījušies 1,3 miljoni skatītāju.

Pasaules vicečempione šķēpmešanā Anete Sietiņa savu medaļu velta bijušajai trenerei

Pasaules sudraba medaļniece šķēpa mešanā Anete Sietiņa savu čempionātā izcīnīto medaļu veltījusi savai bijušajai trenerei Valentīnai Eidukai (1937-2023).  "Es savu medaļu novēlu cilvēkam, kurš noteikti šobrīd priecātos [par šo panākumu] - trenerei Valentīnai Eidukai," pēc sudraba medaļas izcīnīšanas Pasaules čempionātā vieglatlētikā emocionāli sacīja Sietiņa. Sportiste jau iepriekš Jauns.lv atzina, ka lielu motivāciju sportot viņai sniedza tieši Eiduka.
"Sākotnēji nodarbojos ar basketbolu, bet nedaudz vēlāk pievērsos vieglatlētikai. [Skolā] trenere pamanīja, ka manis mestā bumbiņa lido necerēti tālu; varēju pārmest vidusskolas puišus. Tad arī pamēģināju mest šķēpu. Kad aizbraucu uz sacensībām, mani pirmoreiz pamanīja trenere Valentīna Eiduka," norāda Sietiņa.
"Viņa toreiz pienāca klāt un teica – parādi, kā tu to šķēpu met? Parādīju, viņa man pamainīja viena pirksta kustību, un tajās sacensībās pirmoreiz šķēpu aizmetu 40 metrus. Valentīna piedāvāja trenēties Rīgā, bet tajā laikā mācījos tikai 7. klasē, un vecāki izlēma, ka tas ir par agru, lai laistu vienu prom no mājām. Divus gadus, divreiz nedēļā braukāju uz treniņiem Rīgā. Uz galvaspilsētu pārcēlos tikai pēc 9. klases, iestājos tehnikumā un paralēli trenējos pie Valentīnas."
Anete Jauns.lv tolaik atzina, ka Eiduka viņai esot bijusi kā mamma, draudzene un padomdevēja.
"Labāku treneri iedomāties nevaru. Galvenais ir tā īpašā saikne starp sportistu un treneri – tā, lai jūs saprotaties no pusvārda. Protams, ir reizes, kad mums viedokļi nesakrīt. Ir reizes, kad man negribas tikai klausīties, bet pašai ieteikt kaut kādu ideju, bet tiekam ar visām neskaidrībām galā," tolaik norādīja šķēpmetēja.
Valentīna Eiduka mūžībā devās 2023. gada 19. novembrī. Eidukas trenēto sportistu vidū bija 2004.gada Atēnu olimpisko spēļu sudraba medaļas laureāts Vadims Vasiļevskis, sudraba godalgas ieguvējs 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs Ainārs Kovals, 2016.gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais, Līna Mūze-Sirmā, Sinta Sprudzāne, Inga Kožarenoka, Ansis Brūns, Patriks Gailums un Anete Sietiņa.

Rīgā ar dažādiem pasākumiem un gadatirgu Doma laukumā atzīmēs Miķeļdienu 2025

27. septembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00 pašā Vecrīgas sirdī, Doma laukumā ar rudens ražas svētku pasākumu “Miķeļdienas gadatirgus” tradicionāli godināsim skaistu, latvisku ieražu – senos gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētkus – Miķeļus.
Miķeļdienas gadatirgus būs īsta rudens garšu un smaržu parāde – Latvijas laukos un dārzos augušas daždažādas rudens veltes – ogas, augļi un dārzeņi, saimnieču un saimnieku gatavoti daudzveidīgi gardumi, tostarp siers, pašcepta maize, svaigs medus un daudz kas cits. Tirgus priecēs arī ar plašu etnogrāfisku un mūsdienīgu lietišķās mākslas darinājumu klāstu.
Visas dienas garumā apmeklētājus priecēs skatuves programma, kurā uzstāsies Rīgas folkloras kopas, orķestri un deju kolektīvi, kā arī vieskolektīvs no Norvēģijas.
Doma laukumā varēs dzirdēt pūtēju orķestri “Fanfara”, bērnu vokālo ansambli “Magonīte”, bērnu deju ansambli “Teiksmiņa”, bērnu un jauniešu vokālo ansambli “Kolibri”, orķestri “Rīga”, bērnu deju ansambli “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvu “Oglīte” un senioru deju kolektīvu “Oglīte”, bērnu deju ansambli “Dzīpariņš”, tautas deju kolektīvu “Dzīpars”, pūtēju orķestri “Stabekk Janitsjarorkester” (Bærum, Norvēģija), jauniešu deju kolektīvu “Dejotprieks” un vidējās paaudzes deju kolektīvu “Dejotprieks”, folkloras kopu “Abra” un tautas deju ansambli “Liesma”. Noslēgumā plkst. 16.00 uzstāsies ballīšu grupa “Perlamutrs”.
Miķeļdienas pasākumi “Mazajā ģildē”, Mežaparkā un Imantā
Savukārt 28. septembrī no plkst. 12.00 līdz 13.00 Mazās ģildes dārzā norisināsies Miķeļdiena ar sievu folkloras kopu “Vilcenes” dalību, ar kuru kopā izdziedāsim tautas dziesmas, iesim rotaļās, uzzināsim un atgādināsim viens otram Miķeļdienas ticējumus, paražas un nobaudīsim ražas augļus.
Arī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē un ārtelpā norisināsies Miķeļdienas pasākums “Iegriez sauli Miķeļos!”. No plkst. 12.00 būs radošās darbnīcas, konkursi, spēles un sportiskas aktivitātes bērniem, Valsts robežsardzes informatīvā telts, tirdziņš, DJ VinK priekšnesums, rotaļas, sadziedāšanās ar folkloras kopu “Malībieš`”, kā arī grupas “Jakob Noiman festival band” koncerts. Pasākuma vadītājs Juris Mūrmanis.
Kultūras centrā “Imanta” pasākumā “Miķelīt’s bagāts vīrs” no plkst. 12.00 līdz 15.00 notiks radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, Miķeļdienas rotaļas, rudens spēļu turnīrs, “Jumja ķeršanas sacensības”, konkursizstāde ar netipiskas formas augļiem un dārzeņiem, kā arī Miķeļdienas ražas tirdziņš. Skatuves programmā plkst. 12.15 varēs vērot izklaidējošu monoizrādi bērniem “Kur pazudis vilks?”, vēlāk muzicēs etno grupa “Zeidi”, norisināsies gadskārtu spēles, konkursi, mīklas, kam sekos grupas “Tā kā pērn” uzstāšanās. Miķeļdienas pasākums noslēgsies ar spēļu un konkursizstādes uzvarētāju apbalvošanu un radošo darbnīcu darinājumu demonstrēšanu. Pasākums piemērots ģimenēm ar bērniem, vada Raitis Zapackis un Līga Broduža.
Rudens saulgriežu svinības Tallinas ielas kvartālā
Ar devīzi “Miķelis nāk kvartālā” 27. septembrī no plkst. 15.00 līdz 23.00 Miķeļdienas svinības norisināsies arī Tallinas ielas kvartālā, kur varēs dzirdēt duetu “Čipsis un dullais”, kantrī mūzikas apvienību “Dēka”, tautas mūzikas apvienību “Raxtu Raxti”, Rihardu Zaļupi, repa improvizācijas kolektīvu “Brīvrunu projekts”, folkloras kopu “Brička”, etno grupu “Zeidi”, kantrī mūzikas grupu “Dakota”. Tallinas ielas kvartālā gaidāms arī Miķeļdienas tirdziņš, meistardarbnīcas, rituāli un dažādas aktivitātes.
Visos pasākumos ieeja bez maksas.
Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras un izglītības notikumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Veselības ministrija: Slimnīcu tīkla organizācijas un pakalpojumu grozu pārskatīšana ir kritiski nepieciešama efektīvākai, pieejamākai un kvalitatīvākai veselības aprūpei Latvijā

Veselības ministrija (VM) ir iepazinusies ar Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu Latvijā. Ministrija atzīst, ka esošajā sistēmā ir iespējami uzlabojumi. Vienlaikus VM uzsver, ka jau vairākus gadus tiek īstenoti pasākumi slimnīcu tīkla pārstrukturēšanai, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpi.
Kopš 2020.gada VM ir sagatavojusi sešus informatīvos ziņojumus par slimnīcu tīkla attīstību. Trīs no tiem nav guvuši politisku atbalstu, galvenokārt iebildumu saskaņošanas procesā. Neskatoties uz to, ministrija ir turpinājusi darbu pie slimnīcu tīkla pilnveides.
VM plānotās slimnīcu tīkla pārskatīšanas mērķis ir izveidot vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu, kurā:

• klīniskās universitātes slimnīcas kalpotu kā vadošie centri ar metodisko vadību un kvalitātes kontroli;
  
• slimnīcas būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un ārstniecības profilu kvalitātes kritēriji;
  
• būtu attīstīta psihiskās veselības ekosistēma, hronisko pacientu aprūpe, rehabilitācija un hospisa pakalpojumi.
  

• nogādāt pacientus tuvāk viņu dzīvesvietai;
  
• namazināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu slodzi un transportēšanas attālumus;
  
• atslogot augstāka līmeņa slimnīcas, nodrošinot aprūpi I līmeņa stacionāros.
  

• stacionāro pakalpojumu profilu pārskatīšana;
  
• prasību definēšana stacionārajiem pakalpojumiem;
  
• slimnīcu sadarbības tīkla modeļa izstrāde, balstoties uz citu valstu pieredzi;
  
• finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti.
  

Feminisma ideoloģija ir viena no nozīmīgākajām sociālajām kustībām pēdējo divu gadsimtu laikā. Tā ietekmējusi ne tikai likumdošanu un sieviešu tiesības, bet arī sabiedrības noskaņojumu, kultūru un attiecību modeli starp dzimumiem. Zemāk īss pārskats ar vēsturisko kontekstu, pozitīvajām un negatīvajām pusēm.

1. 1. vilnis (19. gs. beigas – 20. gs. sākums)
   Fokusējās uz juridiskajām tiesībām – balsstiesības, pieeju izglītībai, īpašumtiesības. Šī kustība lika pamatus sieviešu pilsoniskajai līdzvērtībai.
   
2. 2. vilnis (1960.–1980. gadi)
   Uzsvars uz darba tirgus vienlīdzību, seksuālās brīvības jautājumiem, dzimumu lomām ģimenē. Parādījās prasība pēc plašākas kultūras un sociālās emancipācijas.
   
3. 3. vilnis (1990.–2000. gadi)
   Plašāks skatījums – identitātes daudzveidība, intersekcionalitāte (rasa, klase, seksuālā orientācija). Feminisms kļuva mazāk homogēns, vairāk uzsverot individuālas pieredzes.
   
4. 4. vilnis (mūsdienas)
   Liela loma digitālajai videi, sociālajiem medijiem (#MeToo u.c.). Fokusā – seksuālā vardarbība, diskriminācija darbā, stereotipi.
   

• Juridiskā un politiskā vienlīdzība: sievietes ieguva balsstiesības, pieeju izglītībai un profesijām, tiesības uz īpašumu.
  
• Darba tirgus iespējas: sievietes vairs nav tikai "mājsaimnieces", bet konkurē dažādās nozarēs.
  
• Sociālo normu maiņa: vairāk pieņemta ideja, ka ģimenes modelis var būt daudzveidīgs, un dzimumu lomas nav stingri noteiktas.
  
• Vardarbības pret sievietēm aktualizēšana: sabiedrība kļuvusi mazāk toleranta pret seksuālu un fizisku vardarbību.
  
• Pašapziņas pieaugums: sievietes biežāk redz sevi kā pilnvērtīgus sabiedrības dalībniekus ar balsi.
  

• Ideoloģiska polarizācija: daļa sabiedrības feminisma radītās pārmaiņas uztver kā apdraudējumu tradicionālajām vērtībām. Tas rada konflikta sajūtu.
  
• Ekstrēmisms: dažās versijās feminisms kļuvis par ļoti konfrontējošu, radot iespaidu, ka tas vēršas pret vīriešiem, nevis par vienlīdzību.
  
• Praktiskā plaisa starp ideāliem un realitāti: tiesību vienlīdzība pastāv, bet ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība joprojām ir problēma (atalgojuma starpība, darba un ģimenes līdzsvars).
  
• Vīriešu jautājumu ignorēšana: fokusējoties uz sieviešu tiesībām, reizēm mazāk tiek apspriesta vīriešu mentālā veselība, sociālās lomas vai diskriminācijas gadījumi.
  
• Sabiedrības nogurums: daļa cilvēku jūtas "piespiesti" pieņemt noteiktu diskursa veidu, kas var radīt pretreakciju (anti-feminismu).
  

• Feminisms ir veicinājis plašāku toleranci un atvērtību dažādībai.
  
• Tomēr tas arī polarizē sabiedrību – starp tiem, kas redz tajā progresu, un tiem, kas to uztver kā apdraudējumu tradīcijām.
  
• Kopumā feminisms būtiski palielinājis diskusiju kvalitāti par dzimumu attiecībām, bet vienlaikus izcēlis jaunas spriedzes līnijas.
  

Imulas dabas taka no "Vītiņiem" līdz "Villa Takai"
12 km no Kandavas, Matkules pagasts, Tukuma novads, Latvija
Imulas taka no "Vītiņiem" līdz "Villa Takai" (Romancēm) un "Rožkalniem"
Takas garums: 4,4 km
Laiks: 1,45 h
Grūtības pakāpe: grūta

57.013905 22.623089

Taka izvietota Imulas upes labajā krastā, ejama gan vienā virzienā, gan pa apli atgriežoties izejas punktā "Vītiņos" vai "Villa Takā" pa iebraukto ceļu.
Takas maršruts ir marķēts - ar baltām svītrām uz kokiem.
Viskrāšņākā taka ir pavasarī, kad zied vizbulītes.

Galvenās iezīmes:

• Ainava: Imulas upes senleja ar dziļiem līkločiem, stāvām nogāzēm un panorāmām.
  
• Daba: Daudzveidīga flora un fauna, tai skaitā aizsargājamas augu un putnu sugas.
  
• Objekti: Redzami smilšakmens un dolomīta atsegumi, vecās muižu lauku ainavas, arī kultūrvēstures pēdas.
  
• Grūtības pakāpe: Taka nav viegla – vietām stāvas kāpnes un nogāzes, tādēļ piemērota fiziski sagatavotiem gājējiem ar atbilstošu apaviem.
  
• Pieredze: Pārgājiens sniedz iespēju iepazīt vienu no ainaviskākajām Abavas senlejas daļām, sajūtot mežonīgu dabas tuvumu.
  

NATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
12.09.2025
NATO
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas “Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” izveidi, kas stiprinās NATO austrumu flanga aizsardzību un atturēšanu.
Misijas “Eastern Sentry” uzdevums būs nodrošināt alianses teritorijas aizsardzību pret Krievijas veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem NATO dalībvalstīs.
“Misija “Eastern Sentry” demonstrē alianses apņēmību reaģēt uz Krievijas agresīvo rīcību, lai aizsargātu alianses teritorijas katru centimetru. Jaunā NATO misija stiprinās Latvijas pretgaisa aizsardzību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds. ““Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” nozīmē lielāku NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs – īpaši gaisā, spēcīgāku pretgaisa aizsardzību, ātrāku un efektīvāku reakciju.”
Dānija, Francija, Lielbritānija, Vācija jau ir paziņojušas par spēku un spēju izvietošanu misijas “Eastern Sentry” ietvaros, bet paredzēts, ka tuvākajā laikā tai pievienosies arī citas NATO dalībvalstis. Misijas ietvaros paredzēts izmantot pret droniem paredzētus sensorus un ieročus dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai.
Misija “Eastern Sentry” ir izveidota pēc Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes 10. septembrī, kurā sabiedrotie apsprieda situāciju, reaģējot uz Polijas lūgumu pēc Vašingtonas līguma 4. panta konsultācijām.

https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketb...u.a613248/

Sestdien Rīgā norisinājās pirmās Eiropas čempionāta astotdaļfināla spēles, starp kurām tika izspēlēts arī Baltijas derbijs. Latviešu basketbolistiem pamatīgi buksēja uzbrukums, kā rezultātā ar 79:88 tika zaudēts Lietuvas valstsvienībai. Pārliecinoši rezultatīvākais mačā bija mūsu vienīgais Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētājs Kristaps Porziņģis, kurš lietuviešu grozā sameta 34 punktus un izcīnīja 19 atlēkušās bumbas.