Ziemeļkoreja pārtrauc ārvalstu tūristu ieceļošanu jaunajā Vonsanas-Kalmas kūrortā
Ziemeļkoreja ir "uz laiku" aizliegusi ārvalstu tūristu ieceļošanu nesen atvērtajā Vonsanas-Kalmas pludmales kūrortā, paziņots valsts tūrisma vietnē DPR Korea Tour. Lēmums pieņemts tikai dažas nedēļas pēc tam, kad kūrorts tika atvērts iekšzemes tūristiem un nelielai krievu grupai.
Oficiāls iemesls netika sniegts, taču analītiķi uzskata, ka lēmums saistīts ar Krievijas medijos izskanējušām ziņām, kurās norādīts, ka kūrorta apmeklētāji, iespējams, bijuši mobilizēti vietējie iedzīvotāji, nevis īsti atpūtnieki.
Lai gan Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nesen apmeklēja kūrortu un izteica optimismu par tūrisma attīstību, eksperti norāda, ka lēmums var būt saistīts arī ar grūtībām piesaistīt ārvalstu tūristus — lielo attālumu un izmaksu dēļ.
Eksperti uzskata, ka aizliegums būs īslaicīgs, jo kūrorts ir būtisks valūtas ieguves avots un ekonomiski nozīmīgs projekts Ziemeļkorejai. Bez ārvalstu tūristiem valsts nevarēs atgūt ieguldītos līdzekļus.

Latviski tas būtu:

Citāts:“Lai šajā pasaulē būtu brīvs, cilvēkam jāizraisa bailes,” teica Makrons. “Un lai izraisītu bailes, ir jābūt spēcīgam.”

• Lai valsts (vai cilvēks) būtu patiesi brīvs un neatkarīgs, citiem ir jābaidās viņu aizskart.
  
• Šīs bailes rodas tikai tad, ja tu esi pietiekami spēcīgs (piemēram, militāri, ekonomiski vai politiski), lai citi rēķinātos ar tevi un neuzdrīkstētos ierobežot tavu brīvību.
  

Uldis Krastiņš ir bijušais Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis un pašlaik nozīmīga personas Latvijas tieslietu un akadēmiskajā vidē:

• Padomju laikā Krastiņš, kā LPSR Augstākās tiesas tiesnesis, 1980. gados iznāca par daļu no režīma politiskajām tiesvedībām — 1983. gadā piemēram, viņš piesprieda Jānim Rožkalnam piecu gadu cietumu un triju gadu nometinājumu par dalību neatkarības kustībā .
  

• Pēc neatkarības atjaunošanas Kundziņš kļuva par Krimināllietu katedras vadītāju LU Juridiskajā fakultātē, pasniedza kā profesors, un spēra nozīmīgu ieguldījumu jaunu juristu izglītībā .
  
• Regālā atzinība nāca 2010. gadā, kad prezidents Valdis Zatlers viņam piešķīra Atzinības krustu “par mūža ieguldījumu krimināltiesisko zinātņu attīstībā” .
  

• Pasniedzis lekcijas un rakstījis teorētiskus un praktiskus darbus krimināltiesībās: piemēram, grāmatas “Noziedzīga nodarījuma sastāvs un kvalifikācija” (2015) un “Atkārtotu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija” (2006) (JURISTAVARDS.LV).
  
• Ir regulārs žurnāla “Jurista Vārds” autoru pulka dalībnieks – vairāk nekā 50 raksti padziļinātām tēmām (JURISTAVARDS.LV).
  

• Kopš 2018. gada ir padomnieks Satversmes tiesā (satv.tiesa.gov.lv).
  
• Starp 2010. un 2018. gadu arī strādājis kā valodu jurists ES Tiesā un pasniedzis Francijā (rgsl.edu.lv).
  

• 1. gada jūlijā Ordeņu kapituls atņēma viņam 2010. gadā piešķirto Atzinības krustu, balstoties uz likumā noteiktajiem apkaunojoša nodarījuma pamatiem — informācija publicēta LETA (liepajniekiem.lv).
     
• Aplūkojot gan padomju tiesneša lomu, gan mūsdienu akadēmiskās aktivitātes, sabiedrībā tas izraisīja plašu diskusiju par tiesneša atbildību un vēsturisko pienākumu izvērtējumu pēc neatkarības atjaunošanas.
  

• No vienas puses, padomju tiesneša loma politisko lietu izskatīšanā rada smagu ēnu viņa reputācijā.
  
• No otras puses, viņa akadēmiskā un zinātniskā darbība ir bijusi ļoti nozīmīga Latvijas tiesību praksē un attīstībā.
  

1966. gada Palomaresas incidents

On 17 January 1966, a fatal collision occurred between a B-52G (58‑0256) from 68th Bombardment Wing out of Seymour Johnson AFB and a KC-135 Stratotanker (61-0273) over Palomares, Almería, Spain, killing all four on the tanker and three of the seven on the B-52G. The two unexploded B-28 FI 1.45-megaton-range nuclear bombs on the B-52 were eventually recovered; the conventional explosives of two more bombs detonated on impact, with serious dispersion of both plutonium and uranium, but without triggering a nuclear explosion. After the crash, 1,400 metric tons (3,100,000 lb) of contaminated soil was sent to the United States.[275][295] In 2006, an agreement was made between the United States and Spain to investigate and clean the pollution still remaining as a result of the accident.[296]
https://en.wikipedia.org/wiki/Boeing_B-5...tofortress

1966. gada 17. janvārī pie Palomaresas, Almerijā, Spānijā, notika nāvējoša sadursme starp B-52G (58-0256), kas bija no 68. bumbvedēju spārna Sjūmora Džonsona gaisa spēku bāzē, un KC-135 Stratotanker (61-0273). Sadursmē gāja bojā visi četri cilvēki tankkuģī un trīs no septiņiem B-52G apkalpes locekļiem. Uz B-52 atradās divas nesprāgušas B-28 FI kodolbumbas ar aptuveni 1,45 megatonnu jaudu, kuras vēlāk tika atrastas un atgūtas. Vēl divām bumbām trieciena rezultātā detonēja konvencionālie sprāgstvielu ierosinātāji, kā rezultātā notika nopietna plutonija un urāna izkliede, taču kodolsprādziens nenotika. Pēc avārijas 1 400 metriskās tonnas (3 100 000 mārciņas) ar radioaktīvi piesārņoto augsni tika nosūtītas uz ASV. 2006. gadā starp ASV un Spāniju tika noslēgta vienošanās par piesārņojuma izpēti un attīrīšanu, kas joprojām saglabājās pēc šī negadījuma

Šeit ir norādes un avoti par 1966. gada Palomaresas incidentu, kurus vari izmantot akadēmiskai atsaucei vai savām drošības/militārajām piezīmēm:

1. US Department of Defense. “Narrative Summaries of Accidents Involving U.S. Nuclear Weapons, 1950–1980.” Public release summary, Defense Nuclear Agency, 1981.
   ➔ Apraksta visus oficiāli atzītos “Broken Arrow” incidentus, tostarp Palomaresas gadījumu.
   Saite (PDF archīvs)
   
2. “The Day We Lost The H-Bomb: True Story of America’s Secret Nuclear Disaster” by Barbara Moran (2009).
   ➔ Grāmata, kas detalizēti analizē notikumu, meklēšanu un seku likvidēšanu Spānijā.
   
3. Brookings Institution – Project on Nuclear Weapons Accidents.
   ➔ https://www.brookings.edu/the-costs-and-...r-weapons/
   
4. New York Times (2006).
   ➔ “Spain, U.S. to Clean Up Radioactive Site of 1966 Accident.”
   Saite
   
5. Atomic Heritage Foundation – Palomares Accident.
   ➔ https://www.atomicheritage.org/history/p...s-incident
   
6. United States Air Force Fact Sheet (archīvs).
   ➔ Sniedz īsu tehnisku un vēsturisku pārskatu par incidenta norisi.
   

• Detonēja tikai konvencionālie spridzekļi, izkaisot plutoniju un urānu, bet nebija kodolķēdes reakcijas.
  
• Tika veikta masveida dekontaminācija (1,400 tonnas augsnes) un ilgstoša uzraudzība.
  

Izlasīju Emīla Zolā romānu "Sabrukums".

Zemāk sniedzu Emīla Zolā romāna "Sabrukums" ("La Débâcle") uzticamu un koncentrētu analīzi, iekļaujot darba kontekstu, galvenos varoņus un būtiskākās tēmas.

• Nosaukums: La Débâcle (latviski “Sabrukums”)
  
• Autors: Emīls Zolā
  
• Publicēts: 1892. gadā
  
• Cikla “Rougon-Macquart” 19. romāns
  
• Vēsturiskais fons: 1870.–1871. gada Francijas-Prūsijas karš un Parīzes Komūna.
  

• Armijas dezorganizāciju, karavīru ciešanas, badu un bailes.
  
• Sociāli politisko sistēmu, kas noveda pie valsts pazemojuma.
  
• Civiliedzīvotāju ciešanas un Parīzes Komūnas sacelšanos pēc kara.
  

1. Žans Makārs (Jean Macquart)
   • Vienkāršs zemnieks, kļuvis par kareivi.
     
   • Taisnīgs, praktisks, strādīgs, reālistiski saprot kara bezjēdzību.
     
   • Pārstāv darba un zemes cilvēku, kam jācieš no elites radītām katastrofām.
     
2. Moriss Levērs (Maurice Levasseur)
   • Izglītots jauneklis no Parīzes, Žana draugs un karabiedrs.
     
   • Patriotisks, ideālistisks, bet kara gaitā zaudē ilūzijas.
     
   • Viņa morālā un fiziskā sabrukšana simbolizē visas Francijas sakāvi.
     
3. Henrietta (Henriette)
   • Morisa māsa, kura rūpējas par ievainotajiem un pārstāv sievietes upurus kara laikā.
     
4. Vācijas armijas varoņi un ģenerāļi
   • Attēloti kā organizēti un disciplinēti, pretstatā Franču armijas haosam, lai uzsvērtu Zolā kritiku.
     

• Karš kā sabiedrības sabrukuma rezultāts, nevis tikai kaujas zaudējums.
  
• Politiskās sistēmas korupcija un nekompetence (Zolā asi kritizē Otrā impērijas militāro un politisko vadību).
  
• Naturālisms: viss tiek attēlots bez romantizācijas – bada nāves, ievainojumi, bailes, dezertēšana.
  
• Cilvēka izturība un solidaritāte (Žana un Morisa draudzība, kas pārdzīvo kara šausmas).
  
• Vēsturiskā patiesība: Zolā balstījās militāros dokumentos un kara veterānu liecībās.
  

• Plašu vēsturisku ainu apkopojums, kas rāda Otrās impērijas beigas.
  
• Morāla un politiska traģēdija, kuras centrā ir parastie cilvēki, nevis ģenerāļi.
  
• Svarīgs naturālisma romāns, kas atklāj kara reālo dabu bez varonības glorifikācijas.
  

Polija no pirmdienas uz robežas ar Lietuvu atvērs 13 kontrolpunktus 

4. jūlijs, 12:16
Pasaulē
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Polija no pirmdienas uz robežas ar Lietuvu atvērs 13 kontrolpunktus, kuros tiks pārbaudīti robežšķērsotāju dokumenti, piektdien paziņoja Lietuvas Valsts robežsardzes dienests (VSAT).
Tiem, kas šķērsos robežu, būs jāuzrāda personas apliecība vai pase.
1. jūlijs, 14:56

"Robežkontroles nebūs līdzvērtīgas pilnīgai robežu slēgšanai," iepriekš Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT sacīja Valsts robežapsardzes dienesta (VSAT) pārstāvis Giedris Mišutis. "Neesam saņēmuši informāciju par to, ka robežas tiks pilnībā slēgtas. Visticamāk, tās būs mērķtiecīgas, pastiprinātas kontroles, nevis atgriešanās pie stingrām robežām."
Robežsardze arī neprognozē lielas rindas uz robežām, taču mudināja ceļotājus rēķināties ar iespējamu papildlaiku ceļā.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks šonedēl paziņoja, ka pagaidu robežkontroles pasākumi uz Polijas robežas ar Vāciju un Lietuvu tiks veikti, lai risinātu nelegālās migrācijas problēmu.
Vācija kontroli uz robežas ar Poliju atjaunoja jau pagājušā gada septembrī.

Lasot par E.Veidenbaumu man iekrita šī jaukā Studentu apņemšanās izdot "Pūru". "Pūrs darināts un pielocīts ar populāri zinātniskiem apcerējumiem."
   
Vairāk nekā dzejnieks Veidenbaums «Pīpkalonijā» bijis pazīstams kā populārzinātnisku darbu autors. Biedrībā viņš nolasījis četrus referātus, visus pēdējos trīs semestros:
1) «Soda likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats» (1890. gada 21. aprīlī),
2) «Privāts un kopējs īpašums» (1890. gada 8. septembrī),
3) «Par moderno dueli» (1891. gada 4. maijā),
4) «Vairāk gaismas!» (par telpu apgaismošanas līdzekļu attīstību; 1891. gada 21. septembrī).
Atskaitot «Privāts un kopējs īpašums» un «Par moderno duēli», pārējie iespiesti rakstu krājumos.
1891. gada oktobrī vai novembrī Veidenbaums sāk kādu apceri par Baltijas guberņu saimnieciski sabiedriskajiem apstākļiem,1 no kuras saglabājies sīks fragments E. Treimaņa-Zvārguļa atstāstījumā.
Jau 1890. gada jūnija mēnesī Rīgā — Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulces laikā — dažādu augstskolu progresīvie latviešu studenti bija norunājuši sarakstīt un izdot populārzinātnisku rakstu krājumu. Galvenie šā darba veicēji bija «pīpkaloņi», un tieši tai laikā, kad viņu sanāksmes norisa Veidenbaums istabā, tika sagatavots almanaha «Pūrs» 1. sējums.
«Pūra» uzdevums bija izplatīt zinātnes atzinumus un mācīt tautu patstāvīgi domāt, par ko viens no almanaha redzamākajiem pirmajiem līdzstrādniekiem J. Kauliņš norādīja: «Vieglu rakstu trūkuma jau mums nav... Ūdeņainu zupu strēbt varbūt dažreiz gluži patīkami, bet ir arī virumi, kurus ēdot vairāk labuma at lec... Mēs no saviem lasītājiem neprasām apliecību, cik gadu kurš skolā bijis, bet vesela, pilna prāta, labas gribas, nopietnības un dzīšanās uzsāktās domas līdz galam izdomāt.»1
So uzdevumu «Pūrs» pildīja sekmīgi. Liepājas revolucionāro strādnieku pulciņa dalībnieks K. Šiliņš, runājot par 90. gadu sākumu, atceras: «Šīs pirmās «Pūra» burtnīcas attīstības spējīgākie Liepājas strādnieki lasīja kā ticīgie bībeli. Dažam labam, vēlāk pašam tiekot pie šo ideju un zinātņu pirmavotiem, nācās daudz ko vieglāk saprast.[2]
Vairākus no vērtīgākajiem rakstiem «Pūram» izstrādāja Veidenbaums, pauzdams materiālistiskus uzskatus dabas un sabiedrības izpratnē. Pirmajā sējumā, kas cenzēts 1891. gada 27. janvārī un izdots dažus mēnešus vēlāk publicēts viņa iepriekš nolasītais referāts «Sodu likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats».
Kur Veidenbaums pavada ziemas brīvlaiku, par to ziņu trūkst, bet 1891. gada pavasara rakstītās vēstules liecina, ka jaunajā semestri viņš dzīvo kopā ar «pīpkaloni» A. Krumberģi.
Vēstuļu saturs kā aizvien: rūpes par materiālajiem līdzekļiem, paziņojumi par mācīšanās un eksāmenu kārtošanas gaitu, pārspīlēti asi paškritiski vārdi par dažām savām iepriekšējām vieglprātībām u. tml. No jauna klāt nāk piezīmes, ka iedragāta veselība, sācies pat reimatisms. Arī paskaidrojumiem par naudas nepieciešamību pievienojusies kāda īpaša intonācija, ko nosaka tas, ka mantotie 500 rubli jau sen saņemti un tagad vienkārši jālūdz no Kārla palīdzība.[1] Beidzamajās vēstulēs runa jau ir par aizņemšanos un drīzu atdošanu. Šai gadā Eduardam ir kādi 34 kreditori.
Mājokļu adreses sākušas mainīties agrāk neparastā ātrumā. 3. jūnijā Veidenbaums lūdz rakstīt uz studenta Ozoliņa dzīves vietu Botāniskajā ielā 32 ar piezīmi «nodot Veidenbaumam», kas ir it kā mājiens, ka naudas trūkuma dēļ jāpiemetas te pie viena biedra, te atkal pie otra. Viņa pēdējā adrese Tērbatā uzdota 12. oktobrī, un tā ir «Kastanien-Allee Nr. 15».
Rūpju pilnā, satrauktā dzīve un intensīvās mācības noveda Veidenbaumu arī pie tā, ka, pēc E. Treimaņa-Zvārgu|a liecības, «kopš 1890. gada viņš nav nekā vairs dzejojis»[3].
Jūnijā Veidenbaums gatavojas braukt uz «Kalāčiem», bet, vai aizbrauc, nav zināms. Augustā viņš ir Tērbatā, septembrī kārto eksāmenus, pēc tam ierodas «Kalāčos» un oktobri atkal Tērbatā, kur paliek līdz decembra vidum. Šai semestri viņš pierakstījies uz 10 lekciju stundām nedējā, bet, kā universitātes dokumenti rāda, samaksāt spējis tikai par vienu.

[1] Mantoto 500 rubļu vietā Kārlis jau līdz 1890. gada 1. maijam bija izmaksājis 720 rubļu. (Ed. Veidenbauma kopoti raksti, 1920., XXXIV Ipp.)
[2] «Pūrs», 2. sēj., 1892., IV lpp.
[3] Proletāriskā revolūcija Latvijā, 1924 . 55. lpp.

Uzņēmums «Baltic Photonics» Berģos veidos Eiropā lielāko militārās optikas rūpnīcu 

Šodien, 16:34
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Tuvāko divu gadu laikā Berģu industriālajā zonā durvis vērs uzņēmuma "Baltic Photonics" militārās klases nakts redzamības ierīču rūpnīca. Šādas ražotnes ir vien dažas pasaulē, bet Baltijas valstīs tā būs vienīgā šāda veida rūpnīca, un paredzēts, ka tā būs lielākā Eiropā.

Paredzēts, ka Latvijā ne tikai ražos trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas, bet arī izstrādās jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.
Šī gada sākumā Berģu industriālajā zonā pilnvērtīgi sākusi darboties "Baltic Photonics" laboratorija, kas uzņēmumā nodarbojas ar jaunu iekārtu un tehnoloģiju izstrādi un pētniecību, kā arī produktu komplektāciju un servisu.
"Pasaulē šobrīd ir tikai daži uzņēmumi, kas nodrošina tehnoloģiski tik augstas klases optisko nakts redzamības ierīču ražošanu, un plānots, ka šī būs lielākā rūpnīca Eiropā. Šāda uzņēmuma ienākšana Latvijā ir nozīmīgs solis visa reģiona attīstībai un ne tikai – tas būs ieguvums arī visām NATO dalībvalstīm. Tāpat tas ir stratēģiski nozīmīgs solis ekonomiskās situācijas uzlabošanai un aizsardzības jomas stiprināšanai nākotnē," norādīja "Baltic Photonics" vadītājs Edgars Zandmanis.
Topošā rūpnīca darbosies 6400 kvadrātmetru platībā, un nākotnē nodrošinās darbavietas vairāk nekā 250 augsti kvalificētiem speciālistiem iekārtu ražošanā, komplektēšanā un izstrādē. Paredzams, ka rūpnīcas ražošanas jauda sasniegs 20 līdz 30 tūkstošus dažāda veida nakts redzamības optikas ierīču gadā.
Savukārt šogad darbu pilnvērtīgi sākusī "Baltic Photonics" laboratorija nodrošina tādu tehniskā aprīkojuma līmeni, kas ļauj veikt tehnoloģiski sarežģītus pētījumus augsta vakuuma, elektrooptikas un luminoforu ekrānu lietojumu jomās. Pilnvērtīgu ražošanu plānots sākt 2027. gadā, kad tur sāks ražot un komplektēt nakts redzamības optiskās iekārtas, to komponentes un attēlu pastiprinātājus, kas izmantojami gan civiliem, gan militāriem mērķiem, tostarp dažāda veida šaujamieroču komplektācijai, gaisa kuģu, izlūkošanas dronu un pilotu aprīkojumam.
"Baltic Photonics" rūpnīca Latvijā plānota kā "Harder Digital" uzņēmumu grupas līdz šim lielākā ražotne, un būs vienīgā militāras klases optisko iekārtu ražotne Baltijas valstīs. "Baltic Photonics" galvenais noieta tirgus sākotnēji būs Eiropa – Baltijas un Ziemeļvalstis, kā arī citas NATO dalībvalstis un militārā aprīkojuma, tehnikas un iekārtu ražotāji NATO dalībvalstīs.
"Harder Digital" ir Vācijas uzņēmumu grupa, kas ražo trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas pārsvarā militārām vajadzībām. Šīs uzņēmumu grupas vairākuma akciju īpašniece ir Grieķijas kompānija "Theon Sensors S.A.", kas ir pielāgojamu nakts redzamības un termiskās attēlveidošanas sistēmu izstrādātāja un ražotāja militārām un drošības vajadzībām, kuras produkcija pārstāvēta vairāk nekā 70 valstīs. "Theon Sensors S.A." par "Harder Digital" vairākuma akciju iegādi paziņoja pērnā gada septembrī, un šis lēmums ir kompānijas stratēģisks solis piegādes ķēžu stiprināšanai un attīstībai.

Ironiskā kārtā es esmu kļuvis par Lietuvas prezidentu, un man ir jāvada Lietuvas 'neatkarības' kaujas. Brāļi - pie ieročiem! Kopā mums ausīs uzvaras saule!
Atvainojiet par manu gan jau slikto lietuviešu valodu.



Ironiška, bet tapau Lietuvos prezidentu ir privalau vadovauti kovoms už Lietuvos „nepriklausomybę“. Broliai – į ginklus! Kartu pergalės saulė šviečia mūsų ausyse!

Atleiskite už mano ir taip prastą lietuvių kalbą.

NATO līderu cena par Ukrainas atbalstīšanu ir viņu pašcieņa

Bet glāstīt Trumpa ego būs tā vērts, ja ASV neapgriezīs atbalstu Zeļenskim
Makss Hastings
Publicēts Ceturdien, 2025. gada 26. jūnijs · 04:00 

Tas tika scenārizēts kā mīlas pilnveidojums ar tikai vienu mērķi: neļaut impulsīvākajam un neparastajam ASV prezidentam vēsturē izmest NATO rotaļlietas no viņa ratiņiem. Neviens neprovocēja tantrumu. Trešdienas (25. jūnijs) samits Hāgā maz izlikās par globālās stratēģijas apspriešanu. Tas tikai parādīja Eiropas NATO locekļu izmisīgos centienus palielināt aizsardzības izdevumus. Tas piedāvāja glaimo ASV goda viesim, kas nav vēl nepieredzēts pat aukstā kara laikā.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte uzstādīja toni ar savu uzņemšanas vēstījumu pirms Donalda Trumpa ierašanās, apsveicot prezidentu ar savu “izšķirošo rīcību” Irānā un apsolot, ka viņš “lidos citos lielos panākumos Hāgā”. Viņš pat izteica līdzjūtību par prezidenta publisku četru burtu valodas izmantošanu. 

Visspēcīgākais cilvēks uz zemes

Nacionālie vadītāji, kuri, iespējams, domāja, kāda ir dzīve Romas imperatora, tagad to zin no pieredzes. Tā kā viņi cīnās, lai veiktu biznesu ar visspēcīgāko cilvēku uz zemes, viņiem ir pienākums sevi pamudināt, mainīties, paust piekrišanu, kad privāti daudz domstarpību. Neviens telpā izglābj galveno viesi, kas neticēja, ka viņa un Izraēlas bumbas ir atgriezušas Irānu “pēc gadu desmitiem”. Bet viņi klusēja un turpinās to darīt, lai viņi tik viegli neierosinātu viņa dusmas.

Daži eiropieši iebilst pret šo stāju, apgalvojot, ka nomierināšana pazemina mūsu kontinentu bez mērķa. Es nepiekrītu. Tāpat kā vai nē, Trump acīmredzot ir neapstrīdēts bagātākās nācijas meistars uz zemes. Viņu ieceļ Kongress un Augstākā tiesa, lai īstenotu diktatoriskas pilnvaras par karu un daudz ko citu. Pārējiem mums ir jātiek galā ar Trumpu vai zaudēt savu neaizstājamo atbalstu.

Izcilais jautājums ir Ukraina, kas izdzīvo tikai pēc viņa prieka. Viņš samazina ASV ieroču piegādes uz valsti, kas viņam nepatīk. Viņš tās vienreiz ir pilnībā apturējis un, iespējams, to darīs atkal rīt. Krievi nospiež ukraiņus uz zemes un pastiprina pilsētu bombardēšanu. Prezidenta Volodmira Zelensky ļaudis bīstami trūkst gaisa aizsardzības ieroču. Viņu morāle cietīs smagi, ja viņu bruņotie spēki zaudēs spēju pretoties pret nejauko Putina terora aktu.

Eiropieši nevar nodrošināt Zeļenski ar to, ko viņš iegūst no ASV. Lai Vašingtonai būtu iespēja piespiest Putinu vienoties, Vašingtonai ir jāpaskaidro ekonomiskās sankcijas un jāpalielina ieroču piegādes. Ikviens NATO loceklis, kas piedalījās Hāgā, to saprata, atzīstot, ka tikai viņu un Zeļenskis iesniegums var uzturēt Ukrainas cīņu, ja vien vai līdz tam brīdim, kad Trumps atsakās no viņa acīmredzamā aizraušanās ar Krievijas Vladimiru Putinu. 
https://www.businesstimes.com.sg/opinion...lf-respect