📌 Īss kopsavilkums Mozilla manifests (sarakstīts 2007. gadā) un tā papildinājums „Veselīga interneta solījums” (2017. gadā) ir pamatdokumenti, kas nosaka Mozilla projekta globālo vīziju un vērtības. To galvenais mērķis ir nodrošināt, ka internets paliek globāls, atvērts, drošs un pieejams publiskais resurss, kas kalpo cilvēku un visas sabiedrības labumam, nevis tikai šaurām komerciālām vai destruktīvām interesēm.
🔍 Sīkāks izklāsts 1. Manifesta mērķi
Mozilla manifests tika izstrādāts, lai:
Formulētu skaidru interneta vīziju, kuru Mozilla kopiena un fonds apņemas īstenot.
Uzrunātu ikvienu – gan tehniskos speciālistus, gan cilvēkus bez īpašām tehniskajām zināšanām.
Motivētu līdzstrādniekus un liktu viņiem lepoties ar paveikto darbu.
Sniegtu vienotu ietvaru un vadlīnijas citiem cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas attīstīt šo pašu interneta vīziju.
2. Desmit pamatprincipi
Manifestsbalstās uz desmit galvenajiem principiem, kas nosaka veselīga interneta pamatus:
Būtiska dzīves daļa: Internets ir neatņemama izglītības, saziņas, uzņēmējdarbības un sabiedriskās dzīves sastāvdaļa.
Globāls publiskais resurss: Tam ir jāpaliek atvērtam, brīvam un pieejamam ikvienam.
Cilvēku dzīves bagātināšana: Internetam ir jāuzlabo un jāpapildina indivīdu dzīves kvalitāte.
Drošība un privātums: Privātums un drošība tiešsaistē ir fundamentālas tiesības, nevis izvēles elements.
Indivīda ietekme: Cilvēkiem pašiem ir jābūt iespējai veidot internetu un savu pieredzi tajā.
Sadarbspēja un inovācijas: Interneta efektivitāte balstās uz atvērtiem protokoliem, datu formātiem un decentralizētu globālo līdzdalību.
Atvērtā pirmkoda programmatūra: Bezmaksas un atvērtais pirmkods veicina interneta attīstību.
Caurspīdīgi procesi: Uz kopienu balstīti un pārskatāmi procesi veicina uzticēšanos un atbildību.
Komerciālais līdzsvars: Komerciālā iesaistīšanās sniedz daudz priekšrocību, taču ir jāsaglabā veselīgs līdzsvars starp peļņu un sabiedrības labumu.
Sabiedriskā labuma veicināšana: Aktīva sabiedriskā labuma aspektu palielināšana ir viens no galvenajiem mērķiem, kam jāvelta laiks un resursi.
3. „Solījums par veselīgu internetu” (2017. gada papildinājums)
Reaģējot uz to, ka interneta spēks dažkārt tiek izmantots šķelšanai, naida kurināšanai un manipulācijām, Mozilla 2017. gadā pieņēma papildu saistības:
Iekļautība: Veidot internetu, kur cilvēka demogrāfiskie rādītāji neierobežo viņa piekļuvi un iespējas.
Pilsonisks diskurss: Veicināt cilvēka cieņu, individuālo izpausmi un veselīgu diskusiju vidi.
Kritiskā domāšana: Atbalstīt argumentētu diskusiju, zināšanu apmaiņu un uz faktiem balstītu informāciju.
Kopienu sadarbība: Veicināt dažādu kopienu sadarbību kopējā labuma vārdā.
4. Kā Mozilla īsteno šos principus praksē?
Mozilla nepiedāvā tikai teorētisku vīziju, bet aktīvi rīkojas, izmantojot savus resursus:
Izstrādā tādus produktus kā Firefox un Thunderbird.
Veido un atbalsta atvērtā pirmkoda tehnoloģijas, kā arī mākslīgā intelekta rīkus izstrādātājiem.
Finansē stipendiātus un investē atbildīgos tehnoloģiju jaunuzņēmumos.
Uztur globālu kopienu un rīko pasākumus, lai aizstāvētu atvērta interneta idejas.
Mobile applications have made digital entertainment more accessible, but convenience should never replace careful security checks. Before using a service such as mostbet download, users should understand how to evaluate an application's reliability, protect their personal information, and recognize warning signs that may indicate a security problem. A few basic checks can help people make more informed decisions before creating an account or sharing sensitive details.
Verify the Application's Source
The first step is to establish where the application comes from. Software obtained through a trusted distribution channel or a verified developer website is generally easier to evaluate than a file hosted on an unfamiliar download page. Check the publisher's identity, application name, version number, and available documentation.
Be cautious when several websites offer files with nearly identical names but provide different descriptions or publisher details. Unexpected redirects, misleading download buttons, and repeated requests to install additional software can also indicate an unreliable source.
For applications distributed as APK files, check whether the developer provides information about package signatures or file verification. A digital signature can help confirm that an application has not been altered since it was signed, although it does not independently prove that the publisher is trustworthy.
Examine Permissions Carefully
Mobile applications may request access to different device features, including storage, notifications, the camera, contacts, or location information. Some permissions are necessary for particular functions, but others may have little connection to the application's stated purpose.
Before granting access, consider whether each request is reasonable. An application that provides basic entertainment features may not need access to a complete contact list or continuous location information. Requests for sensitive permissions without a clear explanation deserve additional scrutiny.
Modern operating systems usually allow users to review and manage permissions through device settings. Where possible, grant access only when it is needed and revoke permissions that are no longer justified. If the application refuses to explain an unusual request, reconsider whether it is appropriate to continue using it.
Review Privacy and Data Practices
Security is not limited to protecting a device from malicious software. It also involves understanding what information an application collects, how that information is used, and whether it is shared with other parties.
Read the privacy policy before submitting personal details. Look for clear explanations of account information, technical data, tracking technologies, data retention, and procedures for requesting account closure or deletion where applicable. Vague statements or missing contact information can make it difficult to understand how personal information is handled.
A legitimate privacy policy should be accessible and understandable. Although legal documents may contain technical language, users should still be able to identify the main categories of information collected and the general purposes for collecting it.
Avoid providing unnecessary information during registration. If a request for sensitive data appears unrelated to the service or is presented through an unexpected message, verify its legitimacy before responding.
Check Account Protection Features
An application that manages personal accounts should provide reasonable ways to protect access. Look for secure authentication procedures, password recovery options, and additional verification features when available.
Use a strong password that is not shared with other accounts. A password manager can help generate and store unique credentials, reducing the temptation to reuse simple combinations. If additional authentication is offered, consider enabling it to make unauthorized access more difficult.
Never share verification codes or passwords with someone claiming to be a support representative. Genuine account assistance should not require disclosure of secret authentication details through informal messages.
It is also useful to review active sessions and account activity when these features are available. Unexpected login alerts, unfamiliar devices, or changes to account settings may indicate that further investigation is needed.
Assess the Connection and Website
When an application opens a website for registration, account management, or other tasks, check that the connection is protected. The presence of HTTPS and a valid security certificate helps protect information while it travels between a device and a website. However, encrypted connections do not automatically establish that a website is honest or that its operators are reliable.
Pay attention to the exact domain name and look for misspellings or unusual variations. Fraudulent pages sometimes imitate familiar designs to persuade users to enter credentials. Avoid opening account links from unsolicited messages, particularly when they create urgency or threaten immediate account restrictions.
If a page requests sensitive information unexpectedly, close it and access the service through a previously verified route instead.
Recognize Suspicious Behavior
Unexpected pop-ups, persistent advertisements outside the application, unexplained battery consumption, repeated crashes, or unfamiliar applications appearing on a device may warrant investigation. These symptoms do not always prove malicious activity, but they should not be ignored.
Other warning signs include requests to disable built-in security protections, instructions to install unrelated files, or demands for account credentials through unofficial channels. An application that changes its behavior significantly after an update should also be reviewed.
If suspicious activity occurs, stop entering sensitive information. Check the application's permissions, review recent installations, and run the device's available security checks. Uninstall the application if its reliability cannot be established, and change affected passwords from a device considered secure.
Understand Payment and Account Transparency
Where an application supports deposits, withdrawals, or other account transactions, users should examine the available terms before proceeding. The conditions should explain how transactions are processed, what verification may be required, how disputes can be raised, and whether restrictions or fees apply.
Be cautious of requests to transfer funds through unusual channels or to provide additional credentials outside the normal account process. Never assume that a professional interface guarantees safe transactions.
Clear terms, accessible support information, and consistent procedures can help users assess how responsibly a service communicates with its customers. If important conditions are missing or contradictory, it may be difficult to evaluate the risks involved.
Keep Software Updated
Updates can correct security vulnerabilities, improve compatibility, and resolve technical problems. Install updates from verified sources and review their origin before proceeding, particularly when an application prompts users to download a separate installation file.
Keep the device's operating system updated as well. Security features can lose effectiveness when software remains outdated for long periods. Remove applications that are no longer required, because unused software may still retain permissions or contain unpatched vulnerabilities.
Conclusion
Evaluating a mobile gambling application requires more than checking whether it opens and functions correctly. Users should verify the source, examine permissions, understand privacy practices, protect account credentials, and look for clear transaction and support information. No single indicator can guarantee complete safety, but combining these checks can reduce avoidable risks and support more informed decisions about mobile application security.
Mobilās lietotnes ir padarījušas digitālo izklaidi pieejamāku, taču ērtībai nekad nevajadzētu aizstāt rūpīgas drošības pārbaudes. Pirms tāda pakalpojuma kā mostbet download izmantošanas lietotājiem ir jāsaprot, kā novērtēt lietotnes uzticamību, aizsargāt savu personisko informāciju un atpazīt brīdinājuma zīmes, kas var liecināt par drošības problēmu. Dažas pamata pārbaudes var palīdzēt cilvēkiem pieņemt pamatotākus lēmumus pirms konta izveides vai sensitīvas informācijas kopīgošanas.
Pārbaudiet lietotnes avotu
Pirmais solis ir noteikt lietotnes izcelsmi. Programmatūru, kas iegūta, izmantojot uzticamu izplatīšanas kanālu vai pārbaudītu izstrādātāja vietni, parasti ir vieglāk novērtēt nekā failu, kas mitināts nepazīstamā lejupielādes lapā. Pārbaudiet izdevēja identitāti, lietotnes nosaukumu, versijas numuru un pieejamo dokumentāciju.
Esiet piesardzīgs, ja vairākas vietnes piedāvā failus ar gandrīz identiskiem nosaukumiem, bet sniedz atšķirīgus aprakstus vai izdevēja informāciju. Negaidītas novirzīšanas, maldinošas lejupielādes pogas un atkārtoti pieprasījumi instalēt papildu programmatūru var arī norādīt uz neuzticamu avotu.
Lietotnēm, kas tiek izplatītas kā APK faili, pārbaudiet, vai izstrādātājs sniedz informāciju par pakotņu parakstiem vai failu verifikāciju. Digitālais paraksts var palīdzēt apstiprināt, ka lietotne nav mainīta kopš tās parakstīšanas, lai gan tas pats par sevi nepierāda, ka izdevējs ir uzticams.
Rūpīgi pārbaudiet atļaujas
Mobilās lietotnes var pieprasīt piekļuvi dažādām ierīces funkcijām, tostarp krātuvei, paziņojumiem, kamerai, kontaktiem vai atrašanās vietas informācijai. Dažas atļaujas ir nepieciešamas konkrētām funkcijām, bet citām var būt maza saistība ar lietotnes norādīto mērķi.
Pirms piekļuves piešķiršanas apsveriet, vai katrs pieprasījums ir pamatots. Lietotnei, kas nodrošina pamata izklaides funkcijas, var nebūt nepieciešama piekļuve pilnam kontaktu sarakstam vai nepārtrauktai atrašanās vietas informācijai. Pieprasījumi par sensitīvām atļaujām bez skaidra skaidrojuma ir pelnījuši papildu pārbaudi.
Mūsdienu operētājsistēmas parasti ļauj lietotājiem pārskatīt un pārvaldīt atļaujas, izmantojot ierīces iestatījumus. Ja iespējams, piešķiriet piekļuvi tikai tad, kad tā ir nepieciešama, un atsauciet atļaujas, kas vairs nav pamatotas. Ja lietotne atsakās paskaidrot neparastu pieprasījumu, pārdomājiet, vai ir lietderīgi turpināt to lietot.
Pārskatiet privātuma un datu apstrādes praksi
Drošība neaprobežojas tikai ar ierīces aizsardzību pret ļaunprātīgu programmatūru. Tā ietver arī izpratni par to, kādu informāciju lietotne apkopo, kā šī informācija tiek izmantota un vai tā tiek kopīgota ar citām pusēm.
Pirms personas datu iesniegšanas izlasiet privātuma politiku. Meklējiet skaidrus skaidrojumus par konta informāciju, tehniskajiem datiem, izsekošanas tehnoloģijām, datu saglabāšanu un procedūrām konta slēgšanas vai dzēšanas pieprasīšanai, ja piemērojams. Neskaidri apgalvojumi vai trūkstoša kontaktinformācija var apgrūtināt izpratni par to, kā tiek apstrādāta personiskā informācija.
Likumīgai privātuma politikai jābūt pieejamai un saprotamai. Lai gan juridiskos dokumentos var būt tehniska valoda, lietotājiem joprojām jāspēj identificēt galvenās apkopotās informācijas kategorijas un vispārīgos tās vākšanas mērķus.
Reģistrācijas laikā izvairieties sniegt nevajadzīgu informāciju. Ja sensitīvu datu pieprasījums šķiet nesaistīts ar pakalpojumu vai tiek parādīts negaidīta ziņojuma veidā, pirms atbildes sniegšanas pārbaudiet tā leģitimitāti.
Pārbaudiet konta aizsardzības funkcijas
Lietotnei, kas pārvalda personiskos kontus, jānodrošina saprātīgi veidi, kā aizsargāt piekļuvi. Meklējiet drošas autentifikācijas procedūras, paroles atkopšanas iespējas un papildu verifikācijas funkcijas, ja tādas ir pieejamas.
Izmantojiet spēcīgu paroli, kas netiek koplietota ar citiem kontiem. Paroļu pārvaldnieks var palīdzēt ģenerēt un saglabāt unikālus akreditācijas datus, samazinot kārdinājumu atkārtoti izmantot vienkāršas kombinācijas. Ja tiek piedāvāta papildu autentifikācija, apsveriet iespēju to iespējot, lai apgrūtinātu neatļautu piekļuvi.
Nekad nedalieties ar verifikācijas kodiem vai parolēm ar kādu, kas apgalvo, ka ir atbalsta pārstāvis. Patiesai konta palīdzībai nevajadzētu pieprasīt slepenas autentifikācijas informācijas izpaušanu, izmantojot neformālus ziņojumus.
Ir arī lietderīgi pārskatīt aktīvās sesijas un konta aktivitāti, kad šīs funkcijas ir pieejamas. Negaidīti pieteikšanās brīdinājumi, nepazīstamas ierīces vai izmaiņas konta iestatījumos var liecināt, ka nepieciešama turpmāka izpēte.
Novērtējiet savienojumu un vietni
Kad lietojumprogramma atver vietni reģistrācijai, konta pārvaldībai vai citiem uzdevumiem, pārbaudiet, vai savienojums ir aizsargāts. HTTPS un derīga drošības sertifikāta klātbūtne palīdz aizsargāt informāciju, kamēr tā pārvietojas starp ierīci un vietni. Tomēr šifrēti savienojumi automātiski nenorāda, ka vietne ir godīga vai ka tās operatori ir uzticami.
Pievērsiet uzmanību precīzam domēna nosaukumam un meklējiet pareizrakstības kļūdas vai neparastas variācijas. Krāpnieciskas lapas dažreiz atdarina pazīstamus dizainus, lai pārliecinātu
Kubeles dalībnieki visi ir pamanījuši, ka Kubeles kopiena ir mazliet "sabremzējusies". Protams: rudens, puņķi, iesnas, sadzīves kreņķi un kas tik vēl nē... Bet mazliet, arī Indeve padarīt, ko citu. Un viena no tādām slepenām senu dienu kaislībām, ir tulkošana latviešu valodu. Un šoreiz, aktivitāte notiek Mozilla paspārnē: https://www-dev.allizom.org/lv/. Tā ir "staging vieta", kur izbaudīt kopskatu vietnei latviešu valodā, kas ir tikai 100 iztulkota, bet tikai 50 apstiprinta.
Un uzreizi es pamanu pirmo neveiklību
" Sākot ar uzticamām tehnoloģijām un beidzot ar politikām, kas aizsargā jūsu digitālās tiesības, mēs jūs vienmēr izvirzām pirmajā vietā."
" From trustworthy tech to policies that defend your digital rights, we put you first — always." Diez kā var pateikt latviski labāk?
Intersanti ir termini, kas jālieto:
pārlūks - browser
vienādot - syncing
„KONO Express” (Zinātniskās fantastikas seriāls / mākslas projekts) Šis ir populārs, neatkarīgs sci-fi video/animācijas seriāls (autors MOTAKUKI), kas iznāk tiešsaistes platformās (piemēram, YouTube un YouArt Originals).
Pasaule un sižets: Darbība risinās uz attālas un bīstamas planētas vārdā Obriona (Obrion). Stāsts seko līdzi priviliģētai jaunai sievietei, kura meklē savu pazudušo brāli, un viņas ceļam apvienojot spēkiem ar ielu gudru pusaudžu kurjeru Kono.
Formāts: Seriāls sastāv no vairākām nodaļām (epizodēm, piemēram, The Last Passenger, The Reckless Newcomer, The Weird Courier, The Grand Safari u.c.).
Izstrāde: Tas ir veidots, izmantojot mūsdienu mākslīgā intelekta (AI) rīkus, vizuālo dizainu, konceptuālo mākslu un rūpīgu stāstniecību, un ir guvis lielu skatītāju atzinību par aizraujošo pasaules uzbūvi un sarežģītajiem tēliem
Izraēlas kolonisti uzbruka Eiropas delegācijas konvojam Rietumkrastā, piekāva Francijas mēru
Izraēlas kolonisti sestdien uzbruka konvojam, kurā atradās Eiropas delegācija okupētajā Rietumkrastā, piekaujot 78 gadus vecu Francijas mēru. Kamēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuram ir tikai dažas dienas pirms izšķirošām vēlēšanām, incidentu raksturoja kā "nomelnošanas" kampaņu pret Izraēlas kolonistiem, Francijas augstākais diplomāts mudināja Izraēlu "steidzami apturēt noziedzīgu vardarbību".
Par incidentu uz Latvijas robežas atbildību uzņemas grupējums «Melnie rusi»; analītiķi saskata specdienestu pēdas
Vakar, 20:34
Papildināts vakar, 21:03
Latvijā
Autori: Judīte Čunka (LTV Ziņu dienesta korespondente), LSM.lv Ziņu redakcija
Par oktobra sākumā notikušu incidentu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kurā maskās tērpti un bruņoti vīri mēģināja valstī nelegāli nogādāt 20 migrantus un vēlāk sabojāja infrastruktūru, atbildību uzņēmusies līdz šim maz zināma grupa "Melnie rusi". Analītiķi uzskata, ka tā ir Baltkrievijas un Krievijas specdienestu radīta piesegstruktūra hibrīdoperācijām, savukārt Valsts drošības dienests sācis kriminālprocesu par noziedzīgas organizācijas izveidošanu.
Noziedzīgs grupējums uzņemas atbildību par incidentu
Naktī no 5. uz 6. oktobri agresīvi un bruņoti vīri maskās no Baltkrievijas mēģināja Latvijā nelegāli nogādāt 20 migrantus. Pavadoņi draudēja karavīriem, kuri neļāva šķērsot robežu. Pēc vairākām stundām cilvēki maskās tomēr iekļuva Latvijā un sabojāja infrastruktūru. Par šo incidentu atbildību uzņēmusies Baltkrievijā maz zināma grupa "Чёрные русы" – "Melnie rusi", kas solījusi turpināt slēptas operācijas.
Aizsegta seja un pārveidota balss. Titrā norādīts, ka runā Nemans, "Melno rusu" spīkers. Minūti garais video izplatīts "Telegram" kanālā. Video teikts: "Mēs oficiāli uzņemamies atbildību par incidentu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Mēs apstiprinām, ka naktī no 5. uz 6. oktobri grupa no trim "Melno rusu" aktīvistiem šķērsoja robežu un iesaistījās sadursmē ar Latvijas karavīriem. Pēc tam atkārtoti iekļuva Latvijas teritorijā pie Matulišķu ciema, nolaupīja video novērošanas kameras, sabojāja aparatūru un palika nepamanīta."
Tiek arī paziņots, ka "Melnie rusi" turpināšot diversijas pret Baltkrievijas kaimiņvalstīm.
"Tā bija tikai latviešu pārbaude, kuru viņi neizturēja. Drīzumā ko līdzīgu redzēsiet citos mūsu robežas rajonos. Eiropas Savienība un NATO ir koloss uz māla kājām, kas sabruks pēc pirmā mūsu trieciena," sacīja Nemans.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra, ka incidentā karavīri darbojās ļoti profesionāli. Karavīriem ir arī tiesības izmantot dienesta ieroci pašaizsardzībai un lai raidītu brīdinājuma šāvienus gaisā. Incidents arī parādot, ka pret nelegālo migrāciju vērstā operācija "Vilkatis" nes rezultātus, jo Baltkrievijai ir nepieciešams stumt iekšā migrantus, nevis viņi vienkārši iekļūst.
Melnis akcentēja, ka tas, ar ko nodarbojas Baltkrievijas puse, jau tagad ir organizētā noziedzība, pielietojot ārēju spēku un bojājot mūsu valsts infrastruktūru.
Ministrs uzskata, ka Latvijai ir jārīkojas spēcīgāk un jāatbalsta Iekšlietu ministrijas virzītā neletālo ieroču pielietošana, lai varētu efektīvāk apturēt robežpārkāpējus.
Eksperti to uzskata par piesegu Baltkrievijas un Krievijas hibrīdoperācijām
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsver – grupējuma nav, bet tas, kas notiek uz robežas, ir informācijas operācija, ko realizē specdienesti.
Citāts:Baltkrievijā un Krievijā šādas neatkarīgas grupas nemaz nevarot pastāvēt.
Sārts skaidroja: "Uzkurināt šo emocionālo aspektu, it īpaši tām cilvēku grupām, kas tiešām par to satraucas. No vienas puses, es pieņemu, varbūt baltkrievi grib tā kā parādīt – mēs taču tie neesam. Kā mēs dzirdējām, tikko arī ANO viņi līdzīgu pozīciju pauda. Neļausim sev pūst miglu acīs! Tas, kas notiek uz robežas, ir pa tiešo saistīts gan ar Baltkrievijas, ar Krievijas varas iestādēm. Tas, ko viņi tur tagad taisa, tā ir tīrā informācijas operācija."
Sārts to salīdzināja ar burvju mākslinieka triku, kad ar vienu roku taisa triku, bet ar otru novērš uzmanību.
Līdzīgās domās ir arī Polijā dzīvojošais baltkrievu politiskais bēglis un militārais žurnālists Dmitrijs Halko.
"Tas ir kaut kāds specdienestu projekts. Cik reāls tas ir fiziski, mēs nezinām. Bet izskatās, ka tā ir kaut kāda proksy (lat. – starpnieka) struktūra kaut kādu darbību piesegšanai, uz kuru vajadzības gadījumā varēs norakstīt kādus notikumus, kādas diversijas uz robežām un tā tālāk. Proti – tie neesam mēs, tie, lūk, tātad, ir kaut kādi aktīvi pilsoņi, tā teikt, pauž savu nostāju, bet mēs te neesam vainīgi. Nu, kā parasti, tie ir zaļie cilvēciņi, vienkārši jaunā līmenī. Bija zaļi, kļuva melni. Tas vienkārši ir ļoti ērts aizsegs, ļoti ērta leģenda jebkam.
Citāts:Manuprāt, provokācijas turpināsies, var gaidīt eskalāciju, vēl lielāku, nekā jau ir. Un tagad viņiem ir vīģes lapa, ar ko piesegties – tie neesam mēs, neko nezinām," stāstīja Halko.
Video parādījies laikā, kad Baltkrievijā norit militārās mācības, un nevar izslēgt, ka daļa vingrinājumu tiek realizēta arī reālajā informācijas telpā. Valsts drošības dienests (VDD) ir pievērsis uzmanību Baltkrievijā bāzētajai personu grupai, kura sevi dēvē "Melnie rusi".
VDD 9. oktobrī sācis kriminālprocesu par noziedzīgas organizācijas izveidošanu nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret mieru, kā arī Latviju un Ukrainu. Izmeklēšanas interesēs VDD patlaban no plašākiem komentāriem atturas. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a667247/
Maskava: Eiropa kopš 2022. gada iegādājusies Krievijas ogļūdeņražus par 300 miljardiem eiro
Šodien, 8:37
Ekonomika
Autori: Uģis Lībietis (Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents)
Krievija ir paziņojusi, ka, par spīti dažādām sankcijām, tā kopš 2022. gada ir pārdevusi Eiropas valstīm ogļūdeņražus par aptuveni 300 miljardiem eiro.
Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks, kurš atbildīgs par enerģētikas jautājumiem, uzsvēris, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos vien šī summa par energoresursiem ir sasniegusi vismaz 20 miljardus eiro, bet līdz gada beigām naftas eksports varot sasniegt pirmskara līmeni.
Komentējot izskanējušos datus, Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Stenergārda norādījusi, ka Eiropas Savienības palīdzība Ukrainai ir mazāka, nekā ir samaksāts Krievijai par tās energoresursiem.
Taču, ja tiktu atbrīvoti iesaldētie Krievijas finanšu līdzekļi, palīdzību Ukrainai būtu iespējams vairāk nekā dubultot.
Leonīds Ragozins ir Krievijā dzimis neatkarīgais žurnālists un komentētājs, kurš plašāk pazīstams ar savu darbu starptautiskajos medijos.
Galvenie fakti par viņu:
Profesionālā darbība: Ragozins 12 gadus strādājis BBC Maskavas birojā, bijis žurnālists izdevumā Newsweek, kā arī publicējies tādos vadošajos rietumu medijos kā Bloomberg, Al Jazeera, Politico, The Guardian un The New Republic. Viņš ir arī vairāku starptautisko Lonely Planet ceļvežu (tostarp par Maskavu un Ukrainu) līdzautors.
Saistība ar Latviju: Kopš 2013. gada viņš dzīvojis Rīgā, izmantojot pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Pēdējā laika notikumi: Latvijas varasiestādes (paziņojot par to 2026. gada oktobra sākumā) pieņēma lēmumu iekļaut Ragozinu Latvijai nevēlamo personu jeb persona non grata sarakstā un rosināt viņa izraidīšanu. Šāds lēmums pieņemts viņa publisko izteikumu dēļ, kas, pēc drošības un kompetento iestāžu ieskata, saskan ar Krievijas propagandas naratīviem. Pats Ragozins šo soli ir raksturojis kā politisku vajāšanu un mēģinājumu sodīt viņu par uzskatu paušanu.
Leonīds Ragozins ieguvis augstāko izglītību Maskavas Valsts universitātē (MVU), kur mācījās no 1989. līdz 1994. gadam.
Viņš vienlaikus studēja divās fakultātēs un ieguva divus diplomus:
Aizputē āpša un eža konflikts beidzas ar policijas iesaisti
29. septembris, 18:33
Latvijā
Autori: TV Kurzeme
No kādas daudzdzīvokļu mājas Aizputē policijā saņemts, iespējams, neparastākais izsaukums – kāpņu telpā izcēlies konflikts starp āpsi un ezi. Abu strīds izvērtās tik augstos toņos, ka mājas iedzīvotāji izsauca policiju. Tai ierodoties, āpsis no nozieguma vietas steidzīgi paspēja aizmukt, bet ezi policija nogādāja drošākā vietā – vietējā parkā.
Pēc aculiecinieku stāstītā, jandāliņš bijis pamatīgs. Kundze, kura savu vārdu atklāt nevēlējās, atzina, ka nakts notikumi bijuši spraigi, trokšņotāji nav ļāvuši gulēt. Tāpat viņa bija uztraukusies par savu kaķi, kurš intereses vadīts, varētu skriet ārā paskatīties. Tāpēc viņa neriskēja – zvanījusi policijai.
"Man no sākuma likās, ka ir saskrējuši kaķi, bet [skaņas] bija tādas šņācošas un ļoti, ļoti skaļas. Un tad es nācu tumsā ārā paskatīties, kas tur notiek.
Es nezināju, ka ezim vispār ir balss, viņš ļoti, ļoti skaļi raudāja, bija sakosts.
Āpsis viņam bija uzkritis virsū, un tad viņi te cīnījās," stāstīja aculieciniece.
Policijas inspektors, kurš tonakt dežūrēja un kuram nācās atrisināt konfliktu, saka –
uz šādu izsaukumu braucis pirmo reizi mūžā.
"27. septembra rītā, ap plkst. 2.25 saņēmām izsaukumu uz dienesta tālruni, ka Raiņa bulvārī 5 kāpņutelpā atrodas divi meža zvēri. Dienesta transportlīdzekli atstājām uz ielas un, izkāpjot no transportlīdzekļa, jau bija dzirdama tāda spalga skaņa," stāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas inspektors Artūrs Petrausks.
Policija ieradās vienā no karstākajiem konflikta brīžiem, kas varēja beigties ezim letāli. Inspektors lēš, ka pie vainas varētu būt pilnmēness.
"Atverot otrās durvis, āpsis starp mums izskrēja ārā. – Ir nojausma, kāpēc viņi bija kāpņutelpā? – Nē, tas paliek neatrisināts, kā viņi tika iekšā, jo abas durvis bija pilnīgi ciet," teica Artūrs Petrausks.
Veterinārārstam Dzintaram Tīdam āpšu stāsti nav sveši – pirms 16 gadiem viņš Liepājā bija saņēmis izsaukumu par tramvaja pieturā sastingušu āpsi. Toreiz cilvēki bija neizpratnē par neparasto skatu, līdz atklājās, ka āpsis bija miris jau vairākas dienas. Lai arī šo gadījumu ārsts atminas ar smaidu, tagadējo situāciju viņš vērtē nedaudz skarbāk.
"Mēs jau varam mazliet pasmieties, bet paldies Laimes mātei, ka mums Latvijā jau ilgāk nekā desmit gadus nav trakumsērgas.
Jāsaka, tas āpsis bija tā kā "sapīpējies", tā kā mušmires saēdies, kā gumijas līmi salaizījies. Kauties ar ezīti? Ko tev tas nabaga ezītis bija izdarījis?
Laikam bija domājis, ka tās ir labas vakariņas, bet bija vilšanās, ka tās vakariņas ir tik sāpīgas un degunam kaitīgas," teica veterinārārsts Dzintars Tīds.
Āpsis ir visēdājs – tā ēdienkartē ir gan ogas un tārpi, gan arī peles un cita dzīva radība. Ezi viņš arī nesmādētu, taču tas nebūtu vieglākais medījums. Par to, ka ezis varētu kļūt par āpša vakariņām, atzīst arī dabas pētnieks Vilnis Skuja, kurš ir viens no daudzajiem komentētājiem par āpša un eža konfliktu.
"Mēs domājam, ka pasaule pieder mums. Nē, pasaule pieder dabai. Ja āpsis ieskrietu dzīvoklī, nevar tā vienkārši uzlikt rokudzelžus vai paņemt kaut kādu žņaudzošu paņēmienu, tur nekas nesanāks, būs nepatikšanas," norādīja veterinārārsts.
Ārsts aicina no savvaļas dzīvniekiem sargāt gan mājdzīvniekus, gan pašiem tos neaiztikt. Sastopot meža zvēru, nevajadzētu mēģināt ar to kontaktēties vai skatīties tam acīs, bet gan mierīgi atkāpties, tā pasargājot sevi. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a665325/
25. septembris, 21:05
Kultūrtelpa
Autori: Dace Kaukule (LTV raidījumu redaktore), Zane Brikmane (LTV kultūras žurnāliste), «Kultūršoks» (Latvijas Televīzijas raidījums)
Nepietiekamā finansējuma dēļ trupes sēne saēdusi Āraišu ezerpils koka pamatklāstu, apdraudot unikālās baļķu mājiņas. Šonedēļ Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Cēsu novada pašvaldība vienojušās par glābšanas plānu piecās kārtās, kam nepieciešams viens miljons eiro. Tā kā brīvu līdzekļu nav ne pašvaldībai, ne pārvaldei, šī krīze izgaismo sistēmas nespēju operatīvi glābt valsts nozīmes kultūras mantojumu.
Āraišu ezerpilī situācija kļūst arvien kritiskāka
Latgaļu apdzīvotā Āraišu ezerpils gāja bojā postošā ugunsgrēkā ienaidnieku uzbrukuma laikā ap 1050. gadu. Pagāja vēl gandrīz tūkstoš gadu, un ezerpils rekonstrukcija kļuva par arheologa Jāņa Apala mūža darbu. Vispirms izrakumi 15 gadu garumā, tad būvniecība, līdz 1994. gadā vienīgā 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļaustrumeiropā tika atklāta apmeklētājiem. Taču paaugstinātais mitruma līmenis kokam nepatīk. "Tā sēne ir tik ļoti izplatījusies, ka mēs ar saviem esošajiem līdzekļiem vairs nespējam tikt līdzi, lai nomainītu visu tā, lai būtu labi un lai būtu droši.
Citāts:Tāpēc mums ir uzbūvēta pagaidu laipa apmeklētājiem, lai būtu droši pārvietoties, jo faktiski gandrīz viss pamatklāsts ir sēnes saēsts.
Protams, mēs to mainām. Sēne ieiet arī mājiņās iekšā," stāsta Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera.
Viņa atklāj, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pirmo reizi atzinumu, ka ezerpils ir apdraudēta un nepieciešami nopietni risinājumi, atsūtīja pirms četriem gadiem: "Līdz ar to ir izstrādāts tehniskais projekts piecās apbūves kārtās. Bet es gribētu teikt – tās ir pietiekami lielas finanses."
Šonedēļ Āraišu ezerpilī bija ieradusies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Cēsu novada vadība, lai vienotos, kā ezerpili glābt. Kopējā tāme piecām kārtām, kuras realizētu piecu gadu laikā, sasniedz vienu miljonu eiro.
Citāts:Tas ir vairāk, nekā Cēsu novada pašvaldība gada laikā piešķir savā pārvaldījumā esošajām 17 muižām un pilīm.
"Sāksim ar pirmo kārtu, kas ir pirmā kritiskākā sadaļa, – trīs mājiņas un pamatklājs. Es domāju, ka šogad jau jāiesāk, jo ir kaut kādi resursi, kurus mēs varam pārdalīt, nākamā gada budžetā jāplāno. Nākamā gadā jāpiesakās uz Mantojuma pārvaldes glābšanas programmu," darbības plānu ieskicē Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība"). Nacionālā kultūras mantojuma glābšanas programmā līdzekļi tiek piešķirti konkursa kārtībā. Maksimālā atbalsta summa ir tikai 30 tūkstoši eiro.
Jānis Rozenbergs atzīst, ka ar šo summu neko neizglābs: "Pat ja pašvaldība, pieņemsim, otrus 30 000 pieliktu klāt – kopā sanāk 60 000 –, tad faktiski viņš ir neatjaunojams. Jo 10 gadu laikā vai 15 gadu laikā tas objekts atkal jāremontē no sākta gala."
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula apzinās, ka var piedāvāt ļoti maz: "Vienīgais, kā mantojuma pārvalde šobrīd var palīdzēt,
Citāts:no valsts puses skatoties, ir mūsu eksperti, mūsu ekspertīzes, padoms, darbaspēks.
Bet atkal, no otras puses, ar to nereti ir par maz, un viņiem ir vajadzīgs vismaz tas pirmais grūdiens. Bet tāda kopēja, stabila, noturīga sistēma, kas tiešām varbūt motivētu šos objektu īpašniekus un palīdzētu viņiem tādos grūtos brīžos, kādi, piemēram, šobrīd ir Āraišos, mums valstī nav."
[b]Pašvaldība bez valsts atbalsta netiks galā
[/b]Āraišu ezerpils parāda, kas notiek ar atbildības dalīšanu. No vienas puses, ir valsts, kas šo rekonstruēto seno latgaļu apmetni ir atzinusi par nacionālo dārgumu. No otras puses – pašvaldība, kurai ikdienā par šo pili ir jārūpējas un jāapmaksā rēķini.
Citāts:Valsts dotācija Āraišu ezerpilij līdz šim ir bijusi 30 000 eiro gadā, pašvaldības finansējums – 198 tūkstoši eiro gadā.
"Tur ir katru gadu kāda mājiņa jāremontē, un tā tas būs, jo mitrums un pūšanas process ietekmē koku. Tas ir tāds nebeidzams process," atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera norāda, ka finansējums vienmēr bijis nepietiekams: "Tās izmaksas ir lielas, un tas arī bija iemesls, kāpēc tas nav risinājies pirms tam."
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula atzīst, ka tagad tam redzam sekas: "Tas, ko Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vienmēr ir teikusi:
Citāts:ja ikdienā sistemātiski netiek veikti uzturēšanas darbi katru gadu, tad mēs beigās nonākam pie tā rezultāta, ka objekts jau ir tehniski kritiskā stāvoklī."
Papildus visu apgrūtina birokrātija, kas, pēc Evas Koljeras stāstītā, kavē meklēt eksperimentālus ceļus, kā ilgāk saglabāt mājiņas, kam katrai piešķirts savs kadastra numurs. Uz tām attiecas Būvniecības likums: "Ja mēs esam savādāki un krītam laukā no tās ierastās birokrātiskās kastītes, tad ir ļoti grūti iet uz priekšu ar tādiem jēgpilniem darbiem, kas būtu vajadzīgi tieši šai konkrētajai vietai."
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs cer, ka cīņā par Āraišiem pašvaldība nepaliks viena: "Šīs ir tās vērtības, ko mēs nevaram… Ja mēs viņas pazaudēsim, tad nekad vairs neatgriezīsim.
Līdz ar to svarīgi būtu spēt mazliet audzēt šo valsts atbalstu piemineklim."
Kultūras mantojuma saglabāšana nav prioritāte
Kultūras mantojuma sargāšanu savās priekšvēlēšanu programmās sola tikai trīs saraksti – "Jaunā Vienotība", "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" un Jaunā konservatīvā partija. Nacionālā apvienība sola stiprināt Sakrālā mantojuma programmu.
Mākslas zinātniece Astrīda Rogule jaunas idejas programmās neredz: "Pārsvarā tādas vispārīgas frāzes kā "veicināt", "apzināt". Nav tā, ka ir kādas noteiktas prioritātes, nav mums kultūrā. Protams, visi lepojamies – [animācijas filma] "Straume", cik lieliski, mums ir "Oskars", bet kā tas iet tīri kultūrpolitikā?
Ar kādiem instrumentiem valsts varētu palīdzēt veicināt šīs jomas attīstību, tas nav pieminēts nekur."
"Kultūršoka" uzrunātie nozares eksperti atzīst – kultūras joma priekšvēlēšanu solījumos nav tuvplānā. "Tikai daži no politiskajiem spēkiem Latvijā principā par kultūru kaut kā padziļināti domā, un arī viņu programmās ir iestrādāti punkti, kas liecina, ka viņiem ir izpratne par šo lauku.
Citāts:Lielākā daļa, es domāju, izmanto tikai tādas salīdzinoši tukšas frāzes, mēģinot apliecināt savu vispārējo it kā atbalstu,
bet tajā pašā laikā skaidrs, ka tāda ilgtermiņa domāšana par kultūru nav raksturīga," norāda Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis.
Režisore Māra Ķimele uzskata, ka, tiecoties pēc materiāliem labumiem, politiķi ir aizmirsuši svarīgāko: "Visi ķermeņi visā pasaulē, kādi tie ķermeņi ir – melni, balti vai dzelteni, vai vēl kādi –, ķermeņi ir ķermeņi. Un Latvija jau ir Latvija – tikai tā vienīgā pazīme ir kultūra. Tā ir vienīgā pazīme.
Ja mūsu pašu ievēlētajai valdībai ir svarīga tā mūsu tautas pazīme, tad ir ļoti jārūpējas par kultūru.
Un, ja nav svarīga, jo tās robežas tāpat izšķīdīs – un faktiski ļoti ātri –, nav, ko izlikties. Tādi ir fakti. Tad vispār par to kultūru nav jārūpējas, jo mūsu pazīme ir kultūra."
Astrīda Rogule redz, ka politiķiem patīk tikai ar kultūru lepoties: "Kad atbrauc kāds prezidents vai karalis, mēs taču viņiem nerādām bankas un nestāstām par dažādām savām finanšu operācijām. Mēs vedam uz operu. Mēs vedam uz teātri, uz muzejiem, jo tā ir mūsu seja. Kultūra ir mūsu seja. Tas nav pats par sevi saprotams, un tāpēc ir vajadzīgs finansējums, lai sasniegtu šos mērķus, lai parādītu,
ka mēs esam augstas kultūras zeme, kas ir pelnījusi, ka cilvēki, kas šeit dzīvo, lepojas ar to un dzīvo ar prieku, un bauda kultūru."
Kultūrai jābūt virsmērķim Kultūras nozarē strādājošo algas Latvijā ir vidēji par 30–40 % zemākas nekā pārējā sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Atalgojuma palielinājumu kultūras nozarē strādājošajiem sola tikai trīs partijas – Zaļo un Zemnieku savienība, Jaunā konservatīvā partija un "Austošā saule Latvijai".
Mākslas zinātniece Astrīda Rogule apzinās, ka kultūras darbiniekam nauda ir atslēgvārds: "Mums ir ļoti liela kadru mainība. Jauni, talantīgi cilvēki aiziet prom no kultūras jomas tikai tāpēc, ka tas nav cienīgs atalgojums. Savukārt, vai nauda vispār ir pamats visam? Te es vēlos atcerēties – ļoti, ļoti sen atpakaļ bija bijušo premjeru tikšanās kādā televīzijas pārraidē, un viņiem jautāja – kādu jūs redzat Latvijas nākotni? Visi kā viens, izņemot, man liekas, tas bija [Valdis] Birkavs, kurš atbildēja savādāk, teica šos vārdus – mēs redzam Latviju labklājībā; un kas ir labklājība? Labklājība var būt tikai instruments. Šī labklājība ir vajadzīga kaut kādam virsmērķim, ar ko tad mēs, Latvija, būsim unikāli šajā pasaulē."
Režisore Māra Ķimele domā, ka būtu jāmaina uzstādījums, ko mēs varam izdarīt, nevis ko no Latvijas pārdot: "Mums ir jāorientējas uz tām kvalitātēm, ko tikai mēs varam izdarīt. Ja visu ekonomiku pagrieztu: nevis ātrāk pārdot zemes – būs nauda, ātrāk nozāģēt mežus, jo būs nauda, un visam ir iemesls nauda. Tad būs nauda.
Bet Latvija nav nauda. Latvija ir Latvija. Un es varu tikai aicināt politiķus padomāt par to, kas viņi ir, kas tad dibināja Latviju.
Ja nebūtu to dzejnieku, rakstnieku, zinātnieku un mākslinieku, visu, kas to dibināja, tad, mīļie valdības vīri, jūsu vienkārši nebūtu, jo nebūtu tās Latvijas. Tad, kad paiet tas laiks, kaut kā aizmirstas, ka tie visi bija kultūras darbinieki, kuri dibināja Latviju arī pirmo reizi. Visi, ieskaitot Raini un Aspaziju, kas ir unikāli mākslinieki, unikālas personības."
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis neslēpj, ka šajos apstākļos iedvesmot jaunos talantus par to, kāda būs viņu vieta Latvijas nākotnes kultūrā, ir aizvien grūtāk: "Tas tā ir, jo mēs jau šobrīd sastopamies ar situāciju... Ņemsim par piemēru kino nozari. Mēs redzam, ka kino nozarē īstenībā nevaram nodrošināt, lai tie,
kas šobrīd ir spēcīgākie Latvijas režisori, spēcīgākie Latvijas operatori un citi kino talanti, lai viņiem būtu regulāra nodarbinātība.
Ko tad mēs varam solīt tiem jaunajiem cilvēkiem, ja viņiem vienkārši tur vairs nav vietas?"
Ezerpili bez miljona varētu glābt eksperimenti un jaunieši
Āraišu ezerpils vadītāja Eva Koljera apzinās, ka šajos apstākļos ir jāmeklē alternatīvas, kā mūsu unikālajam kultūras piemineklim neļaut vēlreiz pazust no kartes. Piemēram, egles vietā izmēģināt pret trupes sēni noturīgāko priedi un darbu uzticēt studentiem: "Varbūt sadarboties arī ar amatniecības tehnikumiem un kokamatniecības skolām, lai piesaistītu lētāku darbaspēku, ja tā varētu teikt. Būtu gan vienlaicīgi šī zināšanu uzkrāšanas vieta, zināšanu pārneses vieta, nemateriālā mantojuma pārneses vieta jauniešiem, gan arī mums būtu labums no tā, ka ir uzbūvētas mājiņas."
Ezerpils vadītāja stāsta, ka Āraišu ezerpils kolektīvam kā nepadošanās piemērs ir arheologs Jānis Apals: "Tie laiki bija tādi, kad daudz varēja panākt tieši ļoti sabiedriska personība,
Citāts:kura gāja, runājās ar cilvēkiem, pamatoja savu ideju, runāja par savu ideju un daudz ko sarunāja – vienkārši sarunāšanās pēc.
Piemēram, tad, kad Jānis Apals būvēja ezerpili, nekāds Būvniecības likums uz to neattiecās."
Uz noteiktu rīcību aicina Māra Ķimele, kura pie esošās lietu kārtības Latvijai gaišu nākotni neredz: "Es domāju, ka mēs patlaban esam tieši tajā brīdī, kad vēl varētu kaut ko darīt. Bet tas ir gandrīz neiespējami tādēļ, ka tādā gadījumā valdībā ir jāmaina ideoloģiskā nostādne, ka mēs identificējam ar sevi. Mums ir tik daudz izcilību visās jomās, bet kaut kā nav apvienojošā saimnieka jeb kaut kādas grupas cilvēku, kuri nolemtu, ka viss – tagad sajozīsim siksnas, bet iesim uz augstākajām aparatūrām.
Tādēļ, ka mēs esam labi, mēs varētu uztaisīt jebko. Mēs varētu izdomāt jebko."
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis uzskata, ka vajadzētu saprātīgas reformas arī kultūras nozarē: "Valstij budžetā ir tik daudz naudas, cik tās ir, un mēs nevaram bezgalīgi šos izdevumus audzēt. Citām nozarēm arī ir nepieciešams finansējums, protams, arī kultūras nozarei būtu tikai svētīgi, ja būtu kādas lielākas reformas. Ja mēs redzētu iespēju atrast kaut kādu veidu, kā, varbūt mainot kaut kādus fundamentālus principus, mēs arī atrastu to iespēju, ka pirmām kārtām būtu iespēja finansēt tos nākotnes projektus. Varbūt kultūra būtu kaut kādā veidā savādāka, tas kultūras procesa organizācijas princips."
Sliktai organizācijai piemērus min arī mākslas zinātniece Astrīda Rogule: "Mums ir tik daudz iztērētas naudas par dažādiem iesāktiem projektiem, ko nevaram novest līdz galam. Tas pats Laikmetīgās mākslas muzejs – cik daudz naudas ir aizgājis gan valsts, gan privātās, to veidojot jau no 2004. gada, kad tas pirmo reizi parādījās valdības deklarācijā? Cik var? Atkal mēs esam iestrēguši ar [Nacionālo] koncertzāli. Paskatāmies uz Igauniju, negribas būt tādai banālai un visu laiku tikai stādīt igauņus kā piemēru.
Bet tad, kad viņiem atkal notiek kāda jauna muzeja atvēršana, tas mums, muzejniekiem, ir kā [dūriens] ar sarūsējušu nazi sirdī."
Dāvis Sīmanis aicina apzināties, ka tagad uz brīdi politiķi ir "mūsu rokās": "Tas nozīmē – kaut kāda veida izvēle, kaut kāda veida mūsu demokrātijas dotais mandāts, tas, ka mēs katrs esam politiskā procesa daļa. Tad, kad izvēlamies, par ko balsot, tad, kad izvēlamies cilvēkus, kas pārstāvēs mūsu valsti valsts pārvaldē kā politiskais spēks, kā kaut kas, kurš izlemj par to, vai kultūrai pienākas vairāk naudas vai ne,
šajā brīdī, protams, tā atbildība... viņa kaut kur izlīdzinās.
Viņa ir gan jau esošo politiķu pusē, gan arī vienlaikus tā ir mūsu pašu pusē. Tad, kad mēs izdarām šo izvēli."
