Izmeklēšana: kā koordinēti tīkli manipulē ar Eiropas mediju komentāru sadaļām

Pētījumā apkopoti un analizēti vairāk nekā 17,5 miljoni komentāru, kas 12 mēnešu periodā no 2025. gada aprīļa sākuma līdz 2026. gada marta beigām tika publicēti Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju un programmu — ORF, RTVE, RFI, LRT, "Swissinfo", BR24, "France 24", ARD "Tagesschau" un "ZDFheute" — pārvaldītajos kontos. Šo Eiropas sabiedrisko mediju organizāciju vairāku nedēļu garumā veiktā izmeklēšana atklājusi sistemātisku manipulāciju ar komentāru sadaļām zem to ziņu satura, kas publicēts "Instagram" un "Facebook".
Šo neautentisko vai koordinēto komentāru analīze aptver gan botu radītu naida runu masveida izplatīšanu, gan politiskās kampaņas un komerciālo surogātpastu. Visos šajos komentāros viena tēma izraisīja vairāk koordinētu aktivitāti nekā jebkura cita: Irāna.
Protestu kustība Irānā izvēršas komentāru sadaļās
Kamēr no 2026. gada janvāra pastiprinājās protestu kustība pret Irānas Islāma Republiku, Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju komentāru sadaļas atspoguļoja pieaugošo politisko spriedzi valstī: tika novēroti vismaz trīs atšķirīgi koordinēti tīkli, kas darbojās vienlaikus tajās pašās platformās un dažkārt zem tiem pašiem ierakstiem.
Lielākā saskaņotā kopiena, kas tika identificēta visā datu kopumā, atbalstīja Irānas opozīciju un tās vadošo personu Rezu Pehlavī, opozīcijas pārstāvi trimdā un bijušā Irānas šaha Mohameda Reza Pehlavī vecāko dēlu. Šī kopiena visos analizētajos kanālos radīja desmitiem tūkstošu komentāru, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko koordinēto klātbūtni šajā izmeklēšanā.
Šajā tīklā konti publicēja ierakstus, izmantojot vienādus tēmturus — #KingRezaPahlavi, #FreeIran, #IranRevolution2026, #DigitalBlackoutIran — un daudzos gadījumos izmantoja gandrīz identiskus teksta paraugus, kas, visticamāk, tika izplatīti ar ziņapmaiņas lietotņu starpniecību.
"Vēlreiz Irānas Islāma Republika ir pārtraukusi piekļuvi internetam un telefona līnijām, tādējādi izolējot Irānas iedzīvotājus no pārējās pasaules. Ārzemēs dzīvojošie irāņi ir dziļi nobažījušies par savu tautiešu drošību. Tautas apklusināšana nav drošības jautājums — tā ir ķīlnieku sagrābšana. Kļūstiet par Irānas balsi!"
Šis teksts ar dažām nelielām atšķirībām ir parādījies simtiem reižu dažādās komentāru sadaļās un vairākās valodās — jo īpaši ORF, "Tagesschau", "France 24", RFI, RTVE un "ZDFheute" tīmekļa vietnēs.
Analizējot vairāku šī pētījuma dalībnieku publicētos komentārus, atklājās zīmīga tehniska detaļa: nepareizi uzrakstīts tēmturis #DigitalBlackoutlran, kurā vārdā "Iran" lielais burts "I" bija aizstāts ar mazo burtu "i". Šis nepareizi uzrakstītais tēmturis tieši tādā pašā formā parādījās ORF, "ZDFheute", "France 24", LRT un "Tagesschau" komentāru sadaļās, kā arī komentāros, kas tika atstāti "RTBF Info" "Instagram" lapā. ORF izdevās atrast šī tēmtura pēdas arī "Telegram" platformā, taču tā precīza izcelsme joprojām nav zināma.
Līdzīgus Pehlavī atbalstošus tēmturus, piemēram, "kingrezapahlavi" un "iranrevolution2026", identificēja arī "Swissinfo", kas pamanīja vairākus kontus, kuri atstāja komentārus gan "Swissinfo", gan BR24 lapās. Šie konti divu nedēļu datu vākšanas perioda laikā aprīlī diezgan ātri mainīja savus lietotājvārdus. Maijā, kamēr žurnālisti analizēja datu vākšanas rezultātus, "Swissinfo" konstatēja, ka daži no šo kontu publicētajiem ierakstiem bija dzēsti to īpašnieku pašu spēkiem.
Īsti komentāri, kas atbalsta Pehlavī, taču tie ir koordinēti un dažkārt pastiprināti ar botu palīdzību
ORF, "Tagesschau", "France 24", LRT, RTVE, "Swissinfo" un BR24 savās platformās ir atklājuši kontus, kas saistīti ar Rezas Pehlavī atbalstītāju tīklu. Tas attiecas arī uz RTBF. Lielākā daļa mediju organizāciju uzskatīja, ka vairums šo kontu, visticamāk, piederēja īstiem Irānas diasporas pārstāvjiem, kuri iesaistījās patiesā — lai gan koordinētā — politiskā lobēšanā.
"Tagesschau" arī atklāja, ka Pehlavī atbalstošajā aktivitātē, šķiet, pastāvēja atšķirīgs, acīmredzami automatizēts slānis: internetā publicēti ieraksti ar dažu minūšu intervālu, no kuriem gandrīz visos bija iekļauti tieši vārdi "karalis Reza Pehlavī", kas liecina par to, ka līdzās patiesai cilvēku iesaistīšanai notika arī botu radīta aktivitātes pastiprināšana.
Toronto Universitātes eksperts kiberdrošības, dezinformācijas un OSINT jomā Alberto Fitarelli intervijā ORF apstiprināja, ka Pehlavī atbalstītāju kustību internetā galvenokārt virza reāli cilvēki. Tomēr viņš norādīja, ka šī kustība gūst labumu arī no divu citu veidu tiešsaistes aktivitāšu atbalsta: no vienas puses, "kontiem, kas acīmredzami ir roboti vai automatizēti un ļoti īsā laikā izplata milzīgus satura apjomus, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem", teica Fitarelli. Un no otras puses "pelēkā zona, ko bieži veido konti, kas, visticamāk, ir īsti, bet ir ļoti labi koordinēti starp dažādām platformām", viņš skaidroja. 

Režīmam lojālo Irānas botu tīkls

Tajā pašā laikā tīkls, kas pārstāvēja pretējo pusi – atbalstot Irānas valdību un iebilstot pret protestētājiem –, bija vērsts pret tiem pašiem ierakstiem. Šis naratīvs bija skaidri saskatāms komentāros portālā "Tagesschau", un šī rīcība bija viens no visvairāk acīmredzami neautentiskajiem gadījumiem, kas tika identificēti šīs izmeklēšanas laikā.
Tīkla analīze liecina par tādas grupas pastāvēšanu, kuras iekšējā savstarpējā saistība ir praktiski pilnīga — mehānisms, kurā praktiski visi konti bija savstarpēji saistīti. Dati par komentāriem liecina, ka vairāk nekā 200 konti 2026. gada 24. janvārī publicēja šādu teikumu:
"Cerēsim, ka visi protestētāji Irānā tiks bargi sodīti. Irāna paliks islāma valsts, un jūs neko nevarat darīt, lai to mainītu."
Lielākā daļa komentāru, kuros tika atkārtots šis teksts — vairāk nekā 190 — tika publicēti vienas minūtes laikā, savukārt pārējie parādījās nedaudz vairāk nekā divu minūšu laikā.
Otrs kontu kopums, kas darbojās zem tā paša nosaukuma, publicēja ziņu "Befreit den Iran vom Zionismus" (Atbrīvojiet Irānu no cionisma). Šie komentāri sāka parādīties tajā pašā dienā vairākos secīgos viļņos dažas minūtes pirms iepriekš minētā piemēra.
Šo kontu profiliem bija raksturīgas pazīmes, kas tipiskas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās veicināšanā" — metodē, kas paredzēta, lai mākslīgi palielinātu tiešsaistes satura izplatību: tie bija izveidoti nesen, tiem bija ļoti ierobežota publicējumu vēsture, un bija pazīmes, kas liecināja, ka to atrašanās vieta ir Indijā — šāds profils atbilst tam, kas tika identificēts saistībā ar līdzīgu surogātpasta operāciju, kuru iepriekš citā kontekstā atklāja Vācijas medijs BR24.
Jāatzīmē, ka lielāko daļu janvāra protesta kustības laika visā Irānā internets bija gandrīz pilnībā bloķēts, kas tajā laikā varēja kavēt jebkādu koordinētu rīcību, kas izcēlās pašā valstī. Šajā izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, kas stāvēja aiz dažādajiem koordinētajiem ziņojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie bija nepatiesi vai ne.
Kas slēpjas aiz debatēm par Irānu: komentāri, kas kūda uz vardarbību
Tīklā iegūtie dati atklāja vēl vienu komentāru kopumu, kas bija saistīts ar Irānu un kuru saturs bija citāda rakstura. Tie tika publicēti dažas dienas pēc ASV un Izraēlas kara sākuma pret Irānu.
"Tagesschau" un "ZDFheute" "Instagram" lapās saskaņoti darbojošs botu tīkls publicēja identisku ziņu, kurā aicināja musulmaņus visā pasaulē uz vardarbīgu atriebību pret Rietumiem un cionistiem, attēlojot konfliktu Irānā kā daļu no globāla kara pret islāmu.
Desmitiem kontu tajā pašā dienā, 2. martā, abu kanālu komentāru sadaļās publicēja vienu un to pašu ziņu. "ZDFheute" ierakstam kopumā bija 414 komentāri, no kuriem 153 saturēja šo identisko aicinājumu uz vardarbību. Vairāk nekā 50 šādi komentāri parādījās zem "Tagesschau" ieraksta.
Lai gan komentāri, kas bija pie "Tagesschau" un "ZDFheute" rakstiem, tika publicēti dažādos laikos, abās sērijās lielākā daļa identisko komentāru tika publicēti vienas minūtes laikā. Arī kontu nosaukumiem bija raksturīgas iezīmes, kas tipiskas automātiski ģenerētiem profiliem.
Mediju organizācijas, piemēram, Vācijas ZDF, "Instagram" ierakstu komentāru sadaļās tiek publicēti saskaņoti naida izteikumi.
"Rietumi neved karu pret Irānu, bet gan pret musulmaņiem visā pasaulē. Viņu naids pret musulmaņiem liek viņiem izvarot mūsu sievietes un nogalināt mūsu bērnus. Musulmaņi, aizstāvieties ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, kur vien jūs atrastos pasaulē! Atriebieties par mūsu brāļiem un māsām musulmaņu valstīs! Neizrādiet žēlastību, tāpat kā cionisti neizrāda to mums, musulmaņiem," teikts ziņojumā, kas tika publicēts koordinētas kampaņas ietvaros.
No visiem šajā izmeklēšanā identificētajiem tīkliem šis ieņēma otro vietu pēc kontu savstarpējās saistības pakāpes. Tam bija raksturīgas pazīstama veida manipulācijas kampaņas iezīmes, un tā vienlaicīgā parādīšanās divos lielāko vācu valodas televīzijas kanālu kontos liecina, ka aiz tā, iespējams, stāv viens dalībnieks.
Šis atklājums — koordinēta aicināšana uz vardarbību, kas vienlaikus izplatīta, izmantojot botu tīklu, vairākās publisko kanālu platformās —, ir visnopietnākā darbību kategorija, kas konstatēta izmeklēšanas gaitā. 

Antisemītisms, konflikts starp Kambodžu un Taizemi, kā arī finanšu krāpšana 

Papildus Irānai izmeklēšanā tika atklāti vēl citi pierādījumi par saskaņotu manipulāciju analizētajos komentāros.
ORF "Instagram" kontā "Zeitimbild" botu tīkls, kas sastāvēja no vairāk nekā 180 kontiem, sākotnēji pievērsās Izraēlas militārajām darbībām Gazā, bet pēc tam vairāku nedēļu laikā pārgāja uz antisemītisku naida runu, kas saskaņā ar Austrijas likumdošanu tiek uzskatīta par nelikumīgu.
Izsekojot botus līdz citiem "Instagram" kontiem, kuros tie publicēja komentārus, Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai izdevās sazināties ar influenceri, kurš savam profilam bija iegādājies komentārus no Turcijas aģentūras, kas izgaismoja botu tīkla izcelsmi.
Joprojām nav skaidrs, kas pasūtīja šo antisemītisko saturu un kāpēc šī apmaksātā kampaņa galu galā bija vērsta pret Austrijas nacionālās raidorganizācijas galveno ziņu profilu.
Lai gan šī izpēte galvenokārt koncentrējās uz komentāriem, kas publicēti "Instagram", daži dalībnieki analizēja arī datus no komentāriem, kas publicēti viņu kanālu "Facebook" lapās. Piemēram, "France 24" "Facebook" konts bija ģeopolitiskas kampaņas mērķis, kas bija saistīta ar Kambodžas un Taizemes robežkonfliktu 2025. gada jūlijā.
Apmēram 100 no šim nolūkam izmantotajiem kontiem tika izveidoti vienā un tajā pašā dienā; aptuveni 1000 no 7000 komentāriem par šo tēmu tika publicēti ar intervālu, kas bija mazāks par piecām sekundēm, un to saturā par konflikta izraisīšanu tika vainota Taizeme. Daudzi no šiem kontiem sekoja lapai, kas saistīta ar Kambodžas valdošo partiju, lai gan tiešu saikni neizdevās pierādīt. 

Konti, kas sola, ka, aktīvi iesaistoties sociālajos tīklos, jūs "ātri kļūsiet bagāti"

Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir atklājuši arī tīklus, kurus vada finansiāli motīvi. Vācijā kanāli BR24 un "Tagesschau" ir identificējuši koordinētas surogātpasta kampaņas, kas reklamē "shēmas, kā ātri nopelnīt naudu internetā", un konti, kuriem piemīt tipiskas iezīmes, kas raksturīgas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās palielināšanā" — iepriekš aprakstītajā metodē, kā mākslīgi palielināt tiešsaistes satura sasniedzamību.
"ZDFheute" ir atklājis tīklu, kas reklamē pakalpojumus, kuri, kā tiek apgalvots, palielina sekotāju skaitu sociālajos tīklos, un vairāki dalībnieki ir identificējuši darbības, kas saistītas ar lietotāju "richboyjames" — influenceri, kurš publicē saturu par bagātību kā motivācijas avotu un padomus par to, kā "ātri kļūt bagātam".
Tādu pašu darbību mazākā apjomā atklāja arī ORF. "France 24" "Facebook" komentāros bija sastopams arī surogātkomentāri, kas reklamēja pornogrāfiskus kanālus, Āfrikas tradicionālos dziedniekus un it kā efektīvu AIDS ārstēšanas metodi. 

Daudz lielākas sistēmas atklāšana

Lai gan šis pētījums ir vērsts vienīgi uz publisko kanālu komentāru sadaļām, tas sniedz ieskatu daudz plašākā sistēmā, kas darbojas tiešsaistes publiskajā telpā. Tās pašas taktikas (botu tīkli, koordinēti komentēšanas modeļi, viltus konti, kas izveidoti, izmantojot ziņapmaiņas platformas) tiek izmantotas visā atklātajā internetā un sociālajos tīklos, mēģinot ietekmēt to, kā iedzīvotāji uztver apkārtējo pasauli.
Dažos gadījumos, piemēram, ja komentāri aicina uz vardarbību, tos var uzskatīt par hibrīdkaradarbības instrumentiem: līdzekļiem, ko izmanto ārpus tradicionālajiem kaujas laukiem, lai sētu nesaskaņas, kurinātu spriedzi un radikalizētu sabiedrību.
Viena avota ekstrēms komentārs mākslīgās debatēs var pēkšņi radīt iespaidu, ka to atbalsta tūkstošiem "cilvēku", tādējādi vēl vairāk manipulējot ar jau tāpat dziļi polarizēto vidi, kāda ir atklātais internets 2020. gados.
Dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju ziņu komentāru sadaļas, kuras analizē iekšējās komandas, kam ir padziļinātas zināšanas par savām moderēšanas sistēmām, nodrošina īpaši pārredzamu vidi, kurā var novērot šo darbību. Tomēr šīs ziņu komentāru sadaļas ir tikai aisberga redzamā daļa daudz plašākā kontekstā. Tas, kas notiek citur, ārpus sabiedrības redzesloka, varētu būt daudz lielākā mērogā.

Metodika un autori:

- Datu vākšanas periods: no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam. - Bloķētie komentāri: komentāru moderēšanas sistēmas jau bloķē noteiktu saturu, kas ir aizskarošs vai satur necenzētus vārdus. Dažos gadījumos komentāri, kuros bija šāda veida saturs, netika iekļauti datu kopā, jo to publicēšana sākotnēji bija bloķēta ar dažādu organizāciju ieviestajiem drošības pasākumiem. Tāpēc dažas no identificētajiem tendencēm var būt novērtētas par zemu.
Žurnālisti: Eva Vakenreutere (ORF), Marcels Katclingers (ORF), Jonas Sends (ORF), Maks Gilberts (BR24), Mihaels Šlēgels (BR24), Sofija Menere (BR24), Kvangs Fams (France 24), Eršads Alijani (France 24), Nathan Gallo (France 24), Jurga Bakaitė (LRT), Estefanía de Antonio (RTVE), María Escobar (RTVE), Borja Díaz-Merry (RTVE), Akiko Uehara (Swissinfo), Pascal Siggelkow (Tagesschau), Carla Reveland (Tagesschau), Jan Schneider (ZDFheute), Marco Bereth (ZDFheute), Nils Metzger (ZDFheute), Maria Flannery (EBU), Sara Badilini (EBU).
Raksts, kura autors ir RTBF, pirmo reizi publicēts 2026. gada 12. jūlijs 07:00 (CEST)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...m.a654979/

Šķirstot internetu es pavisam nejauši uzskrēju virsū Daira Mežvicka rakstam "Dzīres mēra laikā" divās daļās: https://telos.lv/dzires-mera-laika-1-dala/ un https://telos.lv/dzires-mera-2/ (kuru lasot nespēju atrast pamatojumu, kāpēc ir pieminēts mēris). 

Citāts:Iespēju gūt priekšstatu par citiem veidiem, kā domāt par minētajām parādībām, sniedz Platona dialogs Dzīres (Συμπόσιον, Symposium), kas ir viens no mākslinieciski, dramatiski un filozofiski aizraujošākajiem filozofijas tekstiem, kas jebkad radīti.[1] Tāpēc ielūkosimies Dzīrēs, lai no jauna pārdomātu, kas ir “erots”, “skaistums” un “izglītība”.

Citāts:Arī dialogā Teaitēts Sokrats, aprakstot savu intelektuālās dzemdniecības prasmi, runā tikai par jaunekļiem, kas ir vai nav intelektuāli “grūti”, un darbojas ar nošķīrumu – sievietes dzemdē bērnus, bet vīri “dzemdē” patiesas vai nepatiesas domas (148e–151d).[12]

• Mīlestība kā starpnieks: Mīlestība (Eros) nav ne dievs, ne mirstīgais, bet gan daimons — garīgs starpnieks starp dievišķo un cilvēcisko, starp nezināšanu un gudrību.
  
• Tieksme pēc nemirstības: Mīlestība nav tikai vēlme pēc skaista partnera, bet gan cilvēka dabas dziļākā vēlme radīt un sasniegt nemirstību — vai nu caur bērniem, vai caur garīgiem un mākslinieciskiem darbiem, tikumu un idejām.
  

1. Viena ķermeņa skaistums: Sākotnējā fiziskā pievilkšanās pret vienu cilvēku.
   
2. Visu ķermeņu skaistums: Apzināšanās, ka skaistums vienā ķermenī ir radniecīgs skaistumam citos.
   
3. Dvēseles skaistums: Izpratne, ka dvēseles, rakstura un prāta skaistums ir vērtīgāks par fizisko izskatu.
   
4. Iestāžu un zināšanu skaistums: Skaistuma saskatīšana likumos, kultūrā, tikumos un zinātnē.
   
5. Absolūtais Skaistums: Visaugstākā pakāpe — paša Skaistuma idejas uztveršana tīrā veidā, kas ir mūžīga, nemainīga un dievišķa.
   

• Skeptiskais viedoklis: Daudzi pētnieki uzskata, ka Diotīma ir Platona radīts literārs tēls. Izmantojot sievietes-priesterienes tēlu, Platons varēja piešķirt savām idejām īpašu, dievišķu autoritāti.
  
• Vēsturiskais viedoklis: Citi norāda, ka gandrīz visi pārējie Platona dialogos minētie tēli ir bijuši reāli vēsturiski cilvēki, tāpēc pastāv iespēja, ka arī Diotīma bijusi reāla Mantinejas priesteriene, kuras gudrību Sokrats patiesi cienījis.
  

Citāts:Diotīma Sokratu ir pārliecinājusi par Erota dabu, viņš uzdod saprotamu jautājumu: “[J]a Erots ir tāds, kāds labums no viņa cilvēkiem?” (204d)[8] Diotīma uz šo jautājumu neatbild tieši, bet iztaujā Sokratu par to, ko mīl un vēlas iegūt tas, kurš mīl skaisto, un šis jautājums Sokratam sagādā grūtības. Taču, tiklīdz Diotīma nomaina “skaisto” ar “labo”, abus jēdzienus lietojot koekstensīvi, Sokratam viss kļūst skaidrs: “Tagad atbildēt ir vieglāk, [..] viņš būs laimīgs. – Pareizi [..], laimīgie ir laimīgi tāpēc, ka ieguvuši labo, un mums nav vairs jājautā, kāpēc viņi grib būt laimīgi. Šķiet, to jautāt nav jēgas.” (205a)[9]

Citāts:Diotīma: “Tie, kuru miesa grib dzemdēt, pievēršas sievietēm, ar tām viņi rod savu erotu. Viņi domā, ka, radīdami bērnus, viņi iegūs sev nemirstību un laimi, atstādami uz visiem laikiem par sevi cildenu piemiņu.” (208e)[13]

Citāts:Mūsdienu ideoloģiskajā vakuumā, kur pat cilvēka erotiskās tendences tiek padarītas par tirgus resursu un bez žēlastības izmantotas naudas pelnīšanai, šāds skatījums izrauj erotu no nemitīgās egoistiskās baudkāres valgiem un piedāvā cilvēkiem kopā ar erotu iet dažādus ceļus – gan bērnu radīšanas ceļu, gan cildenu darbu darīšanas ceļu, gan ceļu pie dievišķā Skaistuma. Cilvēciskā erota funkcija šādā skatījumā vairs nav vien mirklīga un nenozīmīga, vien slāpēm vai izsalkumam līdzīga tieksme, kas norāda tikai uz kādu citu pamatvajadzību, bet pati svarīgākā dziņa, kāda vispār var būt, – virzīt cilvēku pretim dievišķajam.

Latvijā un citās Eiropas valstīs ir veikti pētījumi par sociālo uzticēšanos, vientulību, kopienu dzīvi un sociālo kapitālu, kas kopā sniedz diezgan skaidru priekšstatu.
Daži no biežāk minētajiem faktoriem ir:

• Zema savstarpējā uzticēšanās. Latvijā starppersonu uzticēšanās vēsturiski ir zemāka nekā Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki biežāk ir piesardzīgi pret nepazīstamajiem un retāk veido jaunas draudzības.
  
• Vēsturiskā pieredze. Sociologi bieži norāda uz padomju okupācijas mantojumu, kad atklātība un uzticēšanās ārpus tuvākā loka varēja būt riskanta. Šādas sociālās normas var saglabāties vairākās paaudzēs.
  
• Migrācija. Daudzi cilvēki ir pārcēlušies uz ārzemēm vai no mazākām pilsētām uz Rīgu. Tas izjauc senākos draugu un kaimiņu tīklus.
  
• Darba un dzīves ritms. Garas darba stundas, nogurums un ekonomiskais spiediens atstāj mazāk laika regulārām tikšanās reizēm.
  
• Mazāka iesaiste kopienās. Dalība biedrībās, klubos un citās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā kopumā ir zemāka nekā valstīs ar ļoti spēcīgu pilsonisko sabiedrību, kas nozīmē mazāk iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.
  
• Digitalizācija. Tāpat kā daudzviet pasaulē, saziņa internetā bieži aizstāj klātienes kontaktus, lai gan pētījumi rāda, ka tā ne vienmēr rada tik ciešas attiecības.
  

• latviešiem bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks;
  
• cilvēki daudz uzticas ģimenei un seniem draugiem, taču retāk veido plašu paziņu tīklu;
  
• jaunākās paaudzes arvien biežāk iepazīstas caur hobijiem, sportu, studijām un darbu.
  

Latvijas vienu no lielākajām bankām «Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group»

Vakar, 22:17
Papildināts šodien, 12:34
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents)
Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank", liecina paziņojums "Luminor Bank".

Paziņojumā teikts, ka par "Luminor Bank" iegādi "OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank".
"Luminor" bankas paziņojumā teikts, ka "OTP Group" ienāks Baltijas tirgū, paplašinot savu klātbūtni līdz 14 valstīm un palielinot kopējos aktīvus par vairāk nekā 10 %, savukārt tās darbības īpatsvars eirozonā sasniegs 50 %.
"OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank" par "Luminor" – trešās lielākās banku grupas Baltijas reģionā – iegādi.
Kā norādīja kompānijā, pēdējos gados "Luminor" ir būtiski stiprinājusi savu biznesa modeli, paplašinājusi klientu bāzi un veicinājusi darbības digitalizāciju, nostiprinot savu pozīciju kā universāla Baltijas banka, kas apkalpo klientus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
"OTP Bank" turpinās atbalstīt "Luminor" izaugsmi, balstoties uz bankas esošajām stiprajām pusēm, tirgus pozīciju un attiecībām ar klientiem. Kā stratēģisks investors, kas jau šobrīd apkalpo vairāk nekā 17,5 miljonus klientu, "OTP Group" plāno nostiprināt ilgtermiņa klātbūtni Baltijas reģionā un ar "Luminor" starpniecību veicināt klientu finansiālo labklājību.

Citāts:Iegādājoties "Luminor", "OTP Group" vēl vairāk nostiprinās savu pozīciju kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā,

Citāts:OTP sastāvā "Luminor" atbalstīs pieredzējusi starptautiska banku grupa ar spēcīgu klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Citāts:Darījuma summa paziņojumā netiek atklāta. Darījuma pabeigšanai vēl ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.

Lietuva ar jaunajām vācu raķetēm
Mihals Zagroba
12:00

Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrija (Lietuvos Respublikos krašto apsaugos ministerija) paziņoja, ka Lietuvas bruņoto spēku noliktavās ir nogādātas raķetes Spike LR2 vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Munīciju piegādāja vācu kompānija EuroSpike GmbH.

Lietuvas saņemtās raķetes ir paredzētas kājnieku kaujas mašīnām Vilkas (Vilkas), kā to uzsvēra ministrija šā gada 7.jūlija paziņojumā. Platformas, kurām ir nonākušas prettanku vadāmās raķetes Spike LR2, ir holandiešu-vācu bruņutransportiera Boxer lietuviešu versija. Tomēr Vilkas ir aprīkots ar Izraēlā ražotu Rafael Samson MKII bezpilota torni, kas bruņots ar 30 mm Bushmaster II Mk44S lielgabalu un Spike palaišanas iekārtu (kas ir saderīga gan ar LR, gan LR2 raķešu variantiem).

Paredzams, ka prettanku vadāmās raķetes Spike LR2 palielinās Lietuvas prettanku spējas, ņemot vērā to palielināto darbības rādiusu (no 4 km LR versijai līdz 5,5 km versijai LR2) un lielāku letalitāti. Papildus bruņumašīnām raķetes paredzētas izmantošanai arī pret ēkām, nocietinājumiem, bunkuriem un citiem inženiertehniskajiem aizsardzības līdzekļiem.

Lietuvas valsts aizsardzības ministrs Roberts Kauņs komentēja munīcijas krājumu stiprināšanu: "Mēs atturam Krieviju un nodrošinām mieru valstī, turpinot stiprinot Lietuvas bruņotos spēkus un investējot munīcijas krājumos. Turpināsies raķešu Spike LR2 piegādes, jo Lietuvas bruņotajiem spēkiem jābūt sagatavotiem un apgādātiem ar modernu munīciju pēc iespējas lielākā apjomā."

"Biju gatava visus izvilkt cauri ellei." Kristena Stjuarte par Latvijā uzņemto "Ūdens hronoloģiju"
Kate Katrīne Kalniņa Sabiedrības un kultūras ziņu žurnāliste 

Pirms dažiem gadiem sociālo mediju lietotāji priecājās par aktrises un nu jau arī režisores Kristenas Stjuartes gaitām Latvijā. Te viņa pusdieno Ikšķilē, te apmeklē vintāžas veikaliņu Rīgas centrā. Ar mūsu kino profesionāļu līdzdalību šeit tapa viņas režijas debija – filma "Ūdens hronoloģija". Pirmizrādi piedzīvojusi pērn Kannu kinofestivālā, nu tā nonākusi uz lielajiem ekrāniem arī pie mums. Saikni ar Latviju aktrise saglabājusi, tāpēc kādā marta pēcpusdienā žurnālistiem kopā ar filmas komandu bija ne tikai iespēja "Ūdens hronoloģiju" noskatīties, bet arī tiešsaistē tikties ar filmas autori, lai aprunātos par kinodarba tapšanu un nākotnes plāniem, kuros ir arī jaunu filmu uzņemšana – un, iespējams, pat atkal Latvijā.
Amerikāņu aktrisi Kristenu Stjuarti pasaulē iepazina kā Bellu vampīrsāgas "Krēsla" filmās, bet savu pirmo un pagaidām vienīgo "Oskara" nomināciju viņa saņēma par Velsas princeses Diānas atveidojumu kinolentē "Spensere". Taču viņas debija kino režijā nav nākusi viegli – galvenokārt finansējuma piesaistes dēļ.
"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology Of Water") ir balstīta lietuviešu izcelsmes rakstnieces Lidijas Juknavičas memuāros. Tā vēsta par jaunas sievietes sarežģīto dzīvi, kurā ir gan seksuāla izmantošana, gan alkohola un narkotisko vielu atkarības, gan glābiņš, ko sniedz peldēšana un ūdens.
Uz jautājumu, kādēļ tieši šis stāsts kļuva par Stjuartes pirmo filmu, viņa atbild: "Šī bija foršākā grāmata, ko jebkad esmu lasījusi. Es vienkārši nodomāju – tā ir filma." Galveno lomu tajā atveido britu aktrise Imodžena Pūtsa, bet viņai līdzās redzami arī Tora Bērča, Ērls Keivs, Maikls Eps, Sūzena Flūda, Kima Gordone un Džims Beluši.

• Pasaules slava ar "Krēslu" (2008–2012): Milzīgu starptautisku atpazīstamību viņa ieguva ar Belas Svānas lomu pusaudžu vampīru sāgā Twilight ("Krēsla"), kas pārtapa par globālu kases grāvēju fenomenu.
  
• Pievēršanās neatkarīgajam kino: Lai izlauztos datētā masveida kino rāmjiem, Stjuarte mērķtiecīgi sāka izvēlēties sarežģītas lomas Eiropas un Amerikas autoru kino. Viņa kļuva par pirmo amerikāņu aktrisi vēsturē, kas saņēmusi prestižo Francijas kino balvu "Cēzars" (par lomu filmā Clouds of Sils Maria, 2014).
  
• Oskara nominācija: 2021. gadā viņa izpelnījās vispasaules kritiķu atzinību un savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par princeses Diānas attēlošanu biogrāfiskajā drāmā Spencer ("Spensere").
  
• Režisores darbība: Stjuarte jau ilgstoši darbojas arī aiz kameras. Pēc veiksmīgām īsfilmām (piemēram, Come Swim) viņa realizēja savu ilggadējo projektu — pilnmetrāžas režijas debiju ar filmu The Chronology of Water, kas balstīta uz Līdijas Juknavičas memuāriem.
  

Citāts:Stjuarte ir pazīstama ar savu minimālistisko, psiholoģiski nospriegoto aktierspēles stilu, kā arī ar drosmīgu imidžu, esot ilggadēja modes nama Chanel vēstnese.

• Līdija Juknaviča (Lidia Yuknavitch): Filmas centrā ir pati autore un viņas dzīvesstāsts. Tas ir stāsts par sievietes pašatklāsmi, kurā viņa iziet cauri smagai bērnības traumai, vardarbībai ģimenē, atkarībām un zaudējumiem.
  
• Ūdens kā glābiņš: Kā norāda nosaukums, ūdens un peldēšana ir filmas galvenā metafora. Galvenajai varonei ūdens ir vieta, kur patverties no dzīves realitātes, transformēt savas sāpes un atrast fizisku un garīgu attīrīšanos. Otrs viņas glābiņš ir rakstīšana, kas palīdz noformēt viņas balsi kā māksliniecei.
  

• Imodžena Pūtsa (Imogen Poots): Britu aktrise atveido galveno varoni Līdiju Juknaviču. Stjuarte intervijās atzinusi, ka Pūtsa bijusi vienīgā, kas spējusi pilnībā izprast un iznest šīs lomas milzīgo emocionālo un fizisko smagumu, radot nepieradinātu un spēcīgu tēlu.
  
• Tora Bērča (Thora Birch): Pazīstamā aktrise (filma "Amerikāņu skaistums") arī pievienojās aktieru ansamblim, spēlējot vienu no nozīmīgajām lomām varones dzīves gājumā.
  
• Filmas tapšanā (producēšanā) iesaistījās leģendārā režisora Ridlija Skota kompānija Scott Free Productions, kas palīdzēja nodrošināt projektam augsta līmeņa neatkarīgā kino atbalstu.
  

• Saikne ar Latviju: Latvijas skatītājiem un kino videi šis projekts ir īpašs, jo filmas uzņemšanas darbi 2024. gadā lielā mērā norisinājās tieši Latvijā un Maltā. Projekts piesaistīja vietējos kino nozares profesionāļus un lokācijas, padarot Latviju par fonu šim starptautiskajam stāstam.
  
• Mākslinieciskie panākumi un vērtējums: Tā kā šī ir nelineāra un ļoti intīma autobiogrāfijas adaptācija, filma jau kopš izziņošanas brīža kļuva par vienu no gaidītākajiem neatkarīgā kino darbiem lielākajos pasaules kinofestivālos (piemēram, Kannās un Sundance).
  
• Kritiķi pēc pirmajām skatēm īpaši izcēla divas lietas: Imodženas Pūtsas bezkompromisa aktierspēli, kas tiek saukta par viņas karjeras virsotni, un Kristenas Stjuartes režisores rokrakstu. Stjuartei izdevies smago un poētisko grāmatas valodu pārvērst vizuāli krāšņā, drosmīgā un brīžiem šokējošā kino valodā, piesakot sevi kā nopietnu un avangardisku režisori.
  

• Ražošanas izmaksas: "Ūdens hronoloģija" ir mazbudžeta neatkarīgais kino. Nozari pārzinoši avoti lēš, ka filmas kopējais ražošanas budžets bija salīdzinoši neliels — zem 3 miljoniem ASV dolāru ($3M).
  
• Galvenie producenti: Projekta tapšanu finansiāli atbalstīja un pārraudzīja slavenā režisora Ridlija Skota producēšanas kompānija Scott Free Productions.
  
• Latvijas līdzfinansējums: Filma tapusi kā mazākuma kopražojums (minority co-production) starp ASV, Latviju un Franciju. Tā kā liela daļa filmas tika uzņemta Latvijā, projekts saņēma finansiālu atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas. Šī programma ārvalstu projektiem piedāvā naudas atgriešanu (cash rebate) līdz pat 30% apmērā no tiem līdzekļiem, kas iztērēti tieši Latvijas teritorijā (algot vietējo komandu, īrēt tehniku utt.).
  

• Ārvalstu kapitāla piesaiste: Filmas veidotāji, strādājot Latvijā, tērēja budžeta līdzekļus lokālajā tirgū — maksājot par viesnīcām, transportu, ēdināšanu, lokāciju īri un tehnisko aprīkojumu.
  
• Darba vietas vietējiem profesionāļiem: Projektā tika nodarbināti Latvijas kino industrijas speciālisti (tehniskā komanda, asistenti), kā arī vietējie aktieri un masu skatu dalībnieki, kas nodrošināja nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
  
• Ilgtermiņa reklāma valstij: Tas, ka šāda līmeņa Holivudas zvaigznes kā Kristena Stjuarte izvēlas Latviju kā savu filmēšanas vietu un vēlāk prezentē šo darbu augstākā līmeņa pasaules festivālos, kalpo kā milzīga reklāma Latvijas kino infrastruktūrai, piesaistot jaunus ārvalstu miljonu projektus nākotnē.
  

• "Full Phil" (Režisors Kantēns Dipjē): Šī franču kinorežisora absurdā komēdija-drāma piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Filma, ko pats režisors raksturo kā "murgainu un drudžainu versiju par seriālu 'Emīlija Parīzē'", stāsta par tēva (Vudijs Harelsons) un meitas (Kristena Stjuarte) sarežģītajām attiecībām. Plašāka filmas iznākšana uz ekrāniem plānota ap 2027. gadu.
  
• "The Wrong Girls": Pavisam nesen klajā nācis oficiālais treileris šai komēdijai. Stjuarte tajā ne tikai atveido galveno lomu (Frenkiju), bet ir arī viena no scenārija līdzautorēm un producentēm. Projektam ir arī personīga nozīme, jo tā ir viņas sievas Dilanas Meijeres debija pilnmetrāžas režijā.
  
• "Flesh of the Gods": Vēl viens intriģējošs projekts, kas atrodas pēcapstrādes stadijā. Tajā Stjuarte spēlē lomu vārdā Aleksa, kā arī atkal uzņemas producentes pienākumus.
  

Pēc slēgšanas Grīvas cietums valstij nav nepieciešams, Daugavpilij – tikai ar finansējumu

Vēl šobrīd Grīvas cietumā Daugavpilī sodu izcieš ieslodzītie, tostarp uz mūžu notiesātie, taču līdz gada beigām cietumu slēgs, bet ieslodzītos pārvietos uz jauno Liepājas cietumu. Tieslietu ministrijai ēku pēc tās atbrīvošanās vairs nevajadzēs, arī pašvaldība to bez papildu finansējuma uzņemties pārvaldīt nevēlas.  

Vēsturiskās ēkas liktenis neskaidrs 

Tieslietu ministrijā norādīja, ka nekustamais īpašums, kur atrodas Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, pēc cietuma slēgšanas nebūs nepieciešams ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai. Ministrija ir piedāvājusi īpašumu Daugavpils pašvaldībai tās autonomo funkciju īstenošanai.
Taču Daugavpils pašvaldība cietuma teritoriju nevēlas pārņemt "atplestām rokām", vismaz ne pašreizējā stāvoklī un bez papildu finansējuma teritorijas sakārtošanai.
"Pārņemt bez jebkāda veida skaidrības un vīzijas par iespējamo, tostarp Eiropas struktūrfondu izmantošanu, bez naudas, es absolūti neredzu nekādu jēgu. Pirms pārņemšanas Tieslietu ministrijai noteikti vismaz būtu jāsakārto minētā teritorija, atbrīvojot to no kādreiz padomju laikā veiktajiem uzslāņojumiem un no visiem graustiem," norādīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").

Lai gan daudziem šī vieta asociējas ar cietumu, patiesībā ēkas vēsture ir daudz senāka. To sāka būvēt 19. gadsimta sākumā, bet par cietumu tā kļuva pēc Otrā pasaules kara. 
"Sākumā cietums bija cietokšņa tilta nocietinājums. Attiecīgi tā bija cietokšņa daļa. Tos savienoja peldošais pontona tilts. Cietoksnī iebruka Napoleona armija. Vēl Otrā pasaules kara laikā tieši cietoksnī bija ebreju geto," stāstīja vēsturnieks Arturs Fišers.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a655320/

“The Washington Post”: Krievija gatavojas karam ar Eiropu
https://nra.lv/neatkariga/pasaule/525440...pieaug.htm

“Es teiktu, ka eskalācijas risks pieaug un ir reāls - galvenokārt tāpēc, ka (Vladimirs) Putins saskaras ar pieaugošu iekšpolitisku spiedienu un cieš neveiksmes kaujas laukā,” uzskata bijušais CIA direktors. 

Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienests (FE), 2025. gada februāris: Krievija var sākt lokālu karu kaimiņvalstī sešu mēnešu laikā, reģionāla mēroga karu Baltijas jūrā divu gadu laikā un pilna mēroga karu Eiropā piecu gadu laikā pēc kara beigām Ukrainā. 

Meduza (meduza.io)

Meduza ir neatkarīgs tiešsaistes medijs, kas dibināts 2014. gadā Rīgā pēc tam, kad daļa bijušo Lenta.ru žurnālistu pameta darbu redakcionālu domstarpību dēļ. Medijs publicē saturu galvenokārt krievu valodā, kā arī daļu materiālu angļu valodā.

Redakcija un vadība

• Gaļina Timčenko – līdzdibinātāja un izpilddirektore (CEO).
  
• Ivans Kolpakovs – galvenais redaktors.
  
• Kevin Rothrock – vadošais redaktors (Managing Editor), atbild arī par angļu valodas saturu.
  

• ziņu reportieri;
  
• izmeklējošās žurnālistikas autori;
  
• redaktori;
  
• datu žurnālisti;
  
• dizaineri;
  
• programmatūras izstrādātāji;
  
• podkāstu un multimediju producenti;
  
• ārštata autori un anonīmi reportieri.
  

• Krievijas politika;
  
• Krievijas karš Ukrainā;
  
• starptautiskā politika;
  
• ekonomika;
  
• sabiedrība un cilvēktiesības;
  
• korupcijas un varas izmeklēšanas;
  
• kultūra;
  
• zinātne un tehnoloģijas;
  
• analītika un faktu pārbaude.
  

• faktu pārbaude un precizitāte;
  
• redakcionālā neatkarība;
  
• starptautisku žurnālistikas standartu ievērošana;
  
• cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvība;
  
• atbildīga pieeja informācijas publicēšanai.