Francijas ātrgaitas vilcienu līnijas paralizējušas "ļaunprātīgas darbības"

Francijas vilcienu operators SNCF piektdien paziņoja, ka valsts ātrgaitas tīkls ir bijis "ļaunprātīgu darbību", tostarp ļaunprātīgas dedzināšanas, mērķis, kā rezultātā dažas stundas pirms 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas tika traucēta sistēma. 

Francijas ātrgaitas dzelzceļu tīklu skāruši "ļaunprātīgi akti", tostarp ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukumi, kas izraisījuši transporta sistēmas traucējumus, piektdien dažas stundas pirms Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas paziņoja vilcienu operators SNCF.

Izmeklēšanai tuvu stāvošs avots aģentūrai AFP sacīja, ka uzbrukumi bijuši saskaņoti "sabotāžas akti".

"Tas ir liela mēroga uzbrukums, lai paralizētu TGV tīklu," aģentūrai AFP sacīja SNCF, piebilstot, ka daudzi maršruti būs jāatceļ.

"SNCF vienā naktī kļuva par vairāku vienlaicīgu ļaunprātīgu darbību upuri," paziņoja valsts vilcienu operators, piebilstot, ka uzbrukumi skāra tās Atlantijas okeāna, ziemeļu un austrumu līnijas. 

"Tika sākti ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukumi, lai sabojātu mūsu objektus," teikts tajā, piebilstot, ka satiksme skartajās līnijās ir "stipri traucēta" un situācija turpināsies līdz nedēļas nogalei, jo tiek veikti remontdarbi.

Vilcieni tika novirzīti uz dažādām sliedēm, "taču mums būs jāatceļ liels skaits no tiem", teikts paziņojumā.

Dienvidaustrumu līnija netika ietekmēta, jo "tika izjaukta ļaunprātīga darbība".

SNCF mudināja pasažierus atlikt savus braucienus un turēties tālāk no dzelzceļa stacijām.

Tajā teikts, ka uzbrukumi skāra aptuveni 800 000 pasažieru.

Eurostar arī paziņoja, ka tās dzelzceļa satiksme starp Londonu un Parīzi ir traucēta vandālisma aktu dēļ, kā rezultātā tika atcelti vairāki reisi un pagarināts brauciena laiks.

“Saskaņotu ļaunprātīgu darbību dēļ Francijā, kas ietekmē ātrgaitas līniju starp Parīzi un Lille, visi ātrgaitas vilcieni, kas dodas uz Parīzi un nāk no Parīzes, šodien piektdien, 26. jūlijā, tiek novirzīti pa klasisko līniju. Tas pagarina brauciena laiku par aptuveni pusotru stundu,” teikts Eurostar paziņojumā.

"Vairāki vilcieni ir atcelti."

Satiksmes ministrs Patriss Vergriete ziņojumā par X sacīja, ka "stingri nosoda šos noziedzīgos incidentus" un ka SNCF strādā, lai atjaunotu satiksmi.

Parīzes policijas priekšnieks Lorāns Nuness, runājot radio France Info, sacīja, ka viņš nosūtīs policijas papildspēkus uz pārpildītajām dzelzceļa stacijām saistībā ar SNCF incidentiem.
Olimpiskās spēles stingrā apsardzē

Uzbrukumi tika sākti, kad Parīzē pirms vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas tika veikta stingra apsardze, un pasākumā bija sagaidāms 300 000 skatītāju un VIP apmeklētāju.

Piektdienas vakara parādē līdz 7500 sacensību dalībniekiem dosies sešu kilometru (četras jūdzes) garumā pa Sēnas upi ar 85 laivu flotilē.

Tā būs pirmā reize, kad vasaras olimpiskās spēles tiks atklātas ārpus galvenā vieglatlētikas stadiona, un tas ir bīstams lēmums laikā, kad Francija ir visaugstākajā gatavībā pret terora aktiem.

Sporta ministre Amēlija Odeja-Kastera sacīja, ka varas iestādes strādā, lai “novērtētu ietekmi uz ceļotājiem, sportistiem un nodrošinātu visu delegāciju transportēšanu uz olimpisko spēļu sacensību vietām”. Runājot BFM televīzijā, viņa teica: "Spēlēt pret spēlēm nozīmē spēlēt pret Franciju, pret savu nometni, pret savu valsti." Viņa nenoskaidroja, kurš ir aiz vandālisma. 

Parīzes Monparnasas dzelzceļa stacijā desmitiem pasažieru gaidīja plašāku informāciju par saviem reisiem pēc tam, kad tika paziņots par kavēšanos no 30 minūtēm līdz gandrīz divām stundām. 

"Paredzams, ka pirmdien, 29. jūlijā, atsāksies parastā satiksme," vēstīja viena no zīmēm izbraukšanas zālē.

"Mēs ieradāmies ap pulksten 7:00, bet mums teica, ka, iespējams, nevarēsim izbraukt ātrāk par pirmdienu," sacīja 27 gadus vecā studente Džoslina, kura bija plānojusi doties uz Bretani un atteicās nosaukt savu pilno vārdu.

"Mēs gaidījām, ka Parīzē būs nedaudz haotiska ar šovakar paredzēto atklāšanas ceremoniju, taču mēs nedomājām, ka tas varētu būt tik slikti," viņa sacīja.

(FRANCIJA 24 ar Reuters, AP, AFP)

Prezidenta vēlēšanas Venecuēlā: saskaroties ar Maduro, opozīcija izraisa "īstu degsmi"

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, kurš ir bijis pie varas vairāk nekā desmit gadus, pretendē uz trešo termiņu 28.jūlijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās. Katastrofālā ekonomikas rekorda noslogots, Ugo Čavesa pēctecis viņu apsteidz opozīcijas kandidāta Edmundo Gonsaless Urrutia, kura mērķis ir ierakstīt jaunu lappusi savas valsts vēsturē.

Vai Venecuēla gatavojas pāršķirt čavisma lappusi? Ceturtdaļgadsimtu pēc Bolivāra revolūcijas līdera triumfējošām vēlēšanām viņa pēctecis Nikolass Maduro cer 28.jūlijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās izcīnīt trešo uzvaru. Uzdevums, kas solās būt grūts pēc desmit gadus ilgas bezprecedenta ekonomiskās krīzes, kas iegrūda valsti bezdibenī un izraisīja vairāku miljonu pilsoņu izceļošanu.

Šajā vēlēšanu sacensībā valsts vadītāju apsteidz bijušais vēstnieks Edmundo Gonsaless Urrutija, lai gan plašākai sabiedrībai maz zināms, kurš pēc tam, kad viņa kandidatūra tika atzīta par nederīgu, īsā laikā nomainīja opozīcijas kandidāti Mariju Korinu Mačado.

Dažas dienas pirms vēlēšanām Nikolass Maduro pastiprināja savu toni, apstiprinot, ka opozīcijas uzvara var iegrūst valsti "fašistu izraisītā brāļu slepkavības pilsoņu karā", kas izraisa "asins vannas" risku. Paziņojums, kas ļoti satrauc Latīņamerikas līderus, tostarp brazīlieti Lulu.

Lai izvērtētu vēlēšanu problēmas, France 24 sarunājās ar Lionas II universitātes doktorantūras studentu Fabrisu Andreani un pētījuma “Parastās attiecības ar valsts vardarbību Venecuēlā” līdzautoru.

Fabriss Andreani: Šobrīd šķiet, ka pastāv reāla iespēja, ka opozīcija uzvarēs, pateicoties Marijas Korīnas Mačado popularitātei. Neskatoties uz valdības mēģinājumiem atturēt viņu no kampaņas, viņai izdevās šķērsot valsti, lai atbalstītu savu aizvietotāju Edmundo Gonzalesu Urrutia, izraisot patiesu degsmi, kas bija salīdzināma ar Čavesa figūru pirms viņa pirmajām vēlēšanām 1998. gadā.

Tomēr mums ir jāsaglabā piesardzība, jo Nicolas Maduro saglabā kontroli pār vēlēšanu organizēšanu. Pēc opozīcijas uzvaras parlamenta vēlēšanās 2015. gadā prezidents aktivizēja izņēmuma stāvokli un turpināja manipulēt ar tieslietu sistēmu, lai izlemtu, kuras partijas var konkurēt, kā arī aizkavēt vai uz priekšu vēlēšanas. Pagaidām opozīcija ir spēka pozīcijās, taču nevar pilnībā izslēgt iespēju pēdējā brīdī lauzt šo dinamiku.

Vai Nikolass Maduro šodien riskē maksāt pie vēlēšanu urnām par briesmīgo ekonomisko krīzi, ko valsts pārdzīvo desmit gadus?

Ir skaidrs, ka Nikolasa Maduro runa, uzdodoties par tautas un nacionālo interešu aizstāvi, saskaroties ar ārzemnieku vadītajām "radikālajām" tiesībām, ir pilnībā pieņēmusies spēkā. Valsts noteikti cieta no naftas cenu krituma 2014. gadā, pēc tam no ASV noteiktā embargo, taču ekonomikas krīze galvenokārt ir saistīta ar valdības investīciju trūkumu šajā svarīgajā nozarē, kas vēl veidoja 80% no ārvalstu valūtas un 30% no IKP. Pēdējās desmitgades laikā ieguve ir sabrukusi, samazinoties no 2,5 miljoniem jēlnaftas barelu dienā līdz mazāk nekā 500 000 jēlnaftas barelu krīzes kulminācijā, bet pēc tam sāpīgi pieaugusi līdz 1 miljonam.

Tajā pašā laikā nelegālā ekonomika un jo īpaši narkotiku tirdzniecība ar valdības un armijas līdzdalību ir nomainījusi formālo ekonomiku, un iedzīvotāji ir kļuvuši ievērojami nabadzībā.

Papildus ekonomiskajam jautājumam ir vēlme restartēt demokrātiju. Venecuēlas iedzīvotāji ir politizēti, viņi ir pieķērušies balsošanas kultūrai un labi apzinās Nikolasa Maduro kontroli pār politisko telpu. Bez viņa veidojuma PSUV (Venecuēlas Apvienotā Sociālistiskā partija) prezidentu oficiāli atbalsta vēl divpadsmit partijas, no kurām dažas vienkārši ir nopirktas vai nodotas uzraudzībai. Kamēr vairāk nekā 7 miljoni venecuēliešu pameta valsti, tikai 100 000 varēja reģistrēties balsošanai, kas vēlreiz liecina par vēlmi konfiscēt tautas balsojumu. 

Kā ar drošības situāciju, kas arī valstī bija ievērojami pasliktinājusies līdz ar tās ekonomikas sabrukumu?

Situācija pēdējos gados ir drīzāk uzlabojusies, bet ne pamatotu iemeslu dēļ. Noziedzības un slepkavību samazināšanās galvaspilsētā daļēji skaidrojama ar vispārējo nabadzību. Tā rezultātā izspiešana un nolaupīšana ir mazāk rentabla, un dažas bandas ir sekojušas milzīgajam migrācijas vilnim, lai pārietu uz daudz ienesīgākām darbībām, īpaši cilvēku tirdzniecību. Mūsdienās vairums slepkavību ir saistītas ar naudas izrēķināšanos vai pašu policijas darbību, kas veido vairāk nekā trešdaļu no kopējām slepkavībām. Kamēr viņš ir zaudējis kontroli pār savu valsti, Nikolass Maduro izliekas, ka cīnās pret nedrošību, savervējot un nosūtot slikti apmācītus policistus uz strādnieku šķiras rajoniem, kā rezultātā tūkstošiem ārpustiesas nāvessoda izpildes gadījumu. 
Drošības situācija ir pasliktinājusies pierobežas apgabalos ar Kolumbiju un Orinoko kalnrūpniecības lokā, plašā raktuvju apgabalā, kas robežojas ar Venecuēlas Amazoni un Gajānu, kur bruņoti civilie grupējumi ir paplašinājuši savu kontroli, izmantojot valsts vājumu. Taču šīs teritorijas ir maz apdzīvotas, un mēs nevaram teikt, ka nedrošība ir galvenā problēma šajās vēlēšanās.

Savas prezidentūras laikā Nikolass Maduro stiprināja armijas spēku institūcijās, bet arī ekonomikas nozarēs. Kā militāristi uztver opozīcijas izrāvienu šo vēlēšanu laikā?

Kad viņš nāca pie varas, Nikolasam Maduro, bijušajam sabiedriskā transporta arodbiedrību pārstāvim, kurš kļuva par Čavesa ārlietu ministru, armijas acīs trūka uzticamības, atšķirībā no Ugo Čavesa vai citiem pretendentiem uz viņa pēcteci, kuriem bija militāra vēsture. Tāpēc viņam bija jādod solījums, turpinot un pat akcentējot armijas pieaugumu varas sfērās. Ja opozīcija uzvarēs vēlēšanās, Nikolass Maduro runā par "asinspirts" risku. Šis risks ir nevis opozīcijas pusē, bet gan pie varas esošo pusē, kas, ja tas turpinās pret tautas gribu, pakļauj sevi masveida protestu vilnim, kas pēc tam būs jāapklusina.

Šķiet, ka armija nevēlas stāties pretī šādam scenārijam vai vismaz mazāk nekā agrāk vairāku iemeslu dēļ. 2014. gadā un vēl jo vairāk 2017. gadā valdība bezprecedenta veidā apspieda pret valdību vērstās demonstrācijas, liekot studentiem un jauniešiem no strādnieku šķirām parādīties kā vardarbīgiem pučistiem.

Taču šodien, izceļošanai turpinoties, opozīcijas mītiņu priekšgalā visbiežāk ir sievietes, tostarp vientuļās mātes un veci cilvēki, kas pieprasa reformas, lai viņu tuvinieki atgrieztos savās mājās. Tāpēc būtu daudz grūtāk attaisnot represijas pilsoņu mobilizācijas gadījumā. Armijas nogaidošā pozīcija ir saistīta arī ar neapmierinātības formu un šķelšanos tajā. Daži ir redzējuši, ka viņu privilēģijas ir samazinājušās ekonomiskās krīzes dēļ. Citi, no augsta ranga virsniekiem, cieš no ārvalstu sankcijām un jo īpaši no viņu aktīvu iesaldēšanas ārvalstīs. Tāpat jāatzīmē, ka armijas atbalsts Maduro nekad nav pilnībā iegūts: no aptuveni 300 politieslodzītajiem valstī puse ir militārpersonas. Tāpēc viss, šķiet, liecina, ka daļa militārās hierarhijas tagad apsver citus scenārijus, nevis Nikolasa Maduro palikšanu pie varas. 
https://www.france24.com/fr/am%C3%A9riqu...le-ferveur

Citāts: 31 Tad jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu.
32 Jēzus tiem atbildēja: "Daudz labu darbu Es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ jūs Mani gribat nomētāt?"
33 Jūdi Viņam atbildēja: "Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu."
34 Jēzus viņiem atbildēja: "Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi. -
35 Ja raksts tos nosaucis par dieviem, uz kuriem attiecas šie Dieva vārdi, un raksti nevar tikt atcelti,
36 vai tad Tam, ko Tēvs ir svētījis un sūtījis pasaulē, jūs drīkstat pārmest Dieva zaimošanu, ka Viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls.
37 Ja Es nedaru Sava Tēva darbus, neticiet Man!
38 Bet, ja Es tādus daru, tad, ja Man neticat, ticiet vismaz šiem darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka Manī ir Tēvs un Es Tēvā."
39 Tad tie atkal Viņu taisījās gūstīt, bet Viņš izglābās no viņu rokām.
40 Pēc tam Viņš atkal aizgāja otrpus Jordānas, tai vietā, kur Jānis sākumā bija kristījis, un palika tur.

Ļvovā tika nošauta "cīnītāja par ukraiņu valodu"

60 gadus vecā Irina Fariona, bijusī parlamenta deputāte, kas pazīstama ar savu pretestību amatpersonām, kas runā krieviski, tika uzbrukts uz ielas.

Ļvovā nošauta bijusī Ukrainas parlamenta deputāte, kas pazīstama ar savām skaļajām kampaņām ukraiņu valodas aizstāvēšanai.

Policija sāka plašu meklēšanu, meklējot uzbrucēju, kurš, iespējams, nošāvis 60 gadus veco Irinu Farionu uz ielas Ukrainas rietumu pilsētā.

Prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka regulāri saņem ziņojumus par centieniem notvert uzbrucēju. Viņš sacīja, ka jebkurš vardarbības akts ir nosodāms.

Valodniece Fariona 2005. gadā kļuva par nacionālistiskās partijas Svoboda (Brīvība) biedru un 2012. gadā tika ievēlēta parlamentā, taču vēlākajos mēģinājumos iegūt vietu viņai neizdevās. Viņa bija arī strādājusi Ļvovas apgabala padomē.

Viņa ieguva bēdīgu slavu ar biežām kampaņām, lai popularizētu ukraiņu valodu un diskreditētu valsts amatpersonas, kuras runāja krieviski.

2018. gadā, kad Ukraina cīnījās pret Krievijas finansētajiem separātistiem, kuri bija sagrābuši teritoriju austrumos, viņa aicināja censties “iesit pa žokli katram krievvalodīgajam”.

2022. gada februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajos mēnešos Fariona nosodīja Azovas pulka krievvalodīgos kaujiniekus, kuri trīs mēnešus aizstāvēja ostas pilsētu Mariupoli.

Lai gan ukraiņu valoda ir vienīgā Ukrainas valsts valoda, daudzi tās iedzīvotāji runā krievu valodā kā primārajā valoda, kas ir padomju varas mantojums, kad ukraiņu valoda tika pakļauta oficiālam spiedienam.

Valodas popularizēšana jau sen ir bijusi svarīga problēma, parlamentam pieņemot tiesību aktus, lai nostiprinātu valodas lietošanu sabiedriskajā dzīvē un pakalpojumu nozarē.
https://www.theguardian.com/world/articl...ad-in-lviv

Piektdienas tiesas sēde Madridē ir daļa no sākotnējās izmeklēšanas par to, vai Gomesa izmantoja savu kā premjerministra sievas amatu, lai nodrošinātu sponsorus universitātes maģistrantūras kursam, ko viņa vadīja.

"Mūsu nostāja ir... ka šis process ir pilnīgi nepamatots," žurnālistiem sacīja viņas advokāts un bijušais iekšlietu ministrs Antonio Kamačo pēc tam, kad Gomesa bija atstājusi tribunālu.

"Mana kliente nav sniegusi liecības nevis tāpēc, ka viņai būtu ko slēpt, bet gan tāpēc, ka advokāts viņai to ieteicis."

Gomesam bija atļauts iekļūt tiesas namā un iziet no tā caur pazemes autostāvvietu, izvairoties no vairākiem desmitiem reportieru ārā.

Viņa nav publiski komentējusi šo lietu, bet Sančesa stingri noraidīja viņai izvirzītās apsūdzības, sakot, ka tās ir nepamatotas un tās ir organizējuši labēji politiskie ienaidnieki.

Aprīļa beigās Sančess paņēma piecu dienu pārtraukumu no saviem pienākumiem, lai izvērtētu, vai atkāpties no amata pēc tam, kad tiesa uzsāka izmeklēšanu, taču galu galā nolēma turpināt darbu.

ASV kiberdrošības uzņēmums "Crowdstrike" arī vēstīja, ka jau aktīvi strādā ar klientiem, kurus ietekmējusi šī kļūme, kas konstatēta satura atjauninājumā ierīcēm, kas izmanto "Windows" operētājsistēmu.
"Iekārtas ar "Mac" un "Linux" operētājsistēmām tas neietekmē. Tas nav drošības incidents vai kiberuzbrukums," norādīja uzņēmums. "Problēma ir identificēta, izolēta un ir ieviests labojums."
Uzņēmums ziņoja, ka atbalsta portālā sniedz klientiem jaunāko informāciju, kā iegūt atjauninājumu ar laboto kļūdu un nodrošinās nepieciešamos asistentus pēc iespējas drīzākai problēmu novēršanai.
"Mūsu komanda ir pilnībā mobilizēta, lai nodrošinātu "Crowdstrike" klientu drošību un stabilitāti," pavēstīja uzņēmums.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...a.a562023/

PRAGA, 17. jūlijs (Reuters) - Čehijas valdība trešdien izvēlējās Dienvidkorejas KHNP būvēt divus jaunus kodolenerģijas blokus, ar iespēju vēl vairāk, pēc ilgstoša konkursa, kura mērķis bija saglabāt kodolenerģijas nozīmīgu lomu valsts enerģijas sadalījumā.
Korea Hydro & Nuclear Energy (KHNP) tika izvēlēta pār konkurējošo Francijas pretendentu EDF, neskatoties uz to, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons lobēja EDF.
Prāga šā gada sākumā paplašināja konkursu, kuru vada 70% valstij piederošs enerģētikas uzņēmums CEZ (CEZP.PR), lai būtu iespēja izveidot vairākas vienības, salīdzinot ar sākotnēji plānoto.
Saskaņā ar plāniem KHNP būvēs divus jaunus blokus CEZ Dukovany atomelektrostacijā un pārrunās iespēju būvēt vēl divas blokus Temelinas spēkstacijā.
Cena par vienu jaunu bloku, uzbūvējot divus vienā vietā, pašreizējās cenās tika lēsta 200 miljardu kronu (8,65 miljardu dolāru) apmērā, paziņoja valdība, piebilstot, ka saražotās elektroenerģijas cena būs mazāka par 90 eiro par megavatstundu (MWh).
Līguma detaļas tiks izstrādātas līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim pirms tā parakstīšanas, sacīja amatpersonas.
"Korejas piedāvājums bija labāks praktiski visos vērtētajos kritērijos," preses konferencē sacīja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.
"Mēs uzcelsim divus blokus Dukovanī, un šajā virzienā notiks sarunas. Un mēs pārrunāsim variantus vēl diviem blokiem Temelinā, par kuriem varēsim lemt nākotnē."
KHNP pēdējos gados ir palīdzējis tiešsaistē izveidot vairākus jaunus reaktorus, tostarp arābu pasaulē pirmo atomelektrostaciju Apvienotajos Arābu Emirātos. Čehijas darījums piedāvās vēl vienu stabilitāti Eiropā.
2022. gadā KHNP vienojās ar Polijas konsorciju par jaunu kodolreaktoru izstrādi, taču šis projekts joprojām ir neskaidrs.
KHNP izpilddirektors Whang Joo-ho paziņojumā sacīja, ka uzņēmums sāks pēdējās sarunas, lai "nodrošinātu, ka APR1000 reaktors patiešām tiek būvēts Čehijas Republikā", atsaucoties uz tā reaktora modeli.
EDF, vienīgais kodolreaktoru ražotājs Eiropā. nav pabeidzis jaunas vienības celtniecību kopš 2019. gada, jo projekts kavējas.
Šis lēmums bija vēl viens šķērslis Francijas kodolenerģijas nozarei pēc tam, kad Polija 2022. gadā atsevišķā darījumā izvēlējās Westinghouse, nevis EDF, lai izveidotu rūpnīcu Baltijas jūrā.

KODOLERĢIJAS PAPLAŠINĀŠANA

Čehijas valdība pieņēma galīgo lēmumu par konkursu valsts drošības apsvērumu un izmaksu dēļ, kas ir pārāk augstas, lai CEZ — pat ar tirgus kapitalizāciju 20,1 miljarda dolāru apmērā — būtu viena paša pleciem.
Centrāleiropas valsts vairāk izmantos kodolenerģiju, jo nākamajā desmitgadē tā pakāpeniski atteiksies no oglēm. Ir redzams, ka kodolenerģija nākotnē sastādīs pusi no visas valsts paaudzes, salīdzinot ar aptuveni trešdaļu šobrīd.
CEZ mērķis ir sākt pirmās jaunās vienības celtniecību Dukovanī vēlāk šajā desmitgadē, un to paredzēts pabeigt 2036. gadā.
Valdība un CEZ paplašināja konkursa darbības jomu, lai palīdzētu pazemināt katra bloka cenu, kas ir līdz šim lielākais ieguldījums enerģētikā valstī.
CEZ ir vienojies ar valdību par finansēšanas modeli pirmajai jaunajai iekārtai Dukovanī, tostarp aizdevumus ar zemiem procentiem un saražotās elektroenerģijas cenu noteikšanas shēmu, ko sauc par starpības līgumu, lai garantētu CEZ atdevi.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi valsts atbalstu pirmajai vienībai, un tai vēl būs jāparaksta atbalsta plāni turpmākajām vienībām. Čehijas Finanšu ministrijas mērķis ir līdz gada beigām panākt vienošanos par turpmāko struktūrvienību finansēšanas modeli.
(1 $ = 23,1240 Čehijas kronas)

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radi...i.a136213/

Musks pārceļ uzņēmumus uz Teksasu Kalifornijas dzimuma identitātes likuma dēļ

Miljardieris Elons Masks otrdien paziņoja, ka pārceļ SpaceX un sociālo mediju uzņēmuma X galveno mītni no Kalifornijas uz Teksasu. Viņš atsaucās uz Kalifornijas gubernatora Gevina Ņūsoma pirmdien parakstīto jauno likumu, kas neļauj skolu apgabaliem pieprasīt, lai darbinieki informētu vecākus par bērna dzimuma identifikācijas izmaiņām kā "pēdējo pilienu". 
Ilons Masks otrdien paziņoja, ka pārcels SpaceX un X galveno mītni uz Teksasu pēc tam, kad Kalifornijas likums liedza skolām likt skolotājiem paziņot vecākiem par izmaiņām skolēna dzimuma identitātē.
"Šis ir pēdējais piliens," sacīja Masks X dienā pēc tam, kad Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms parakstīja likumprojektu, kas izraisīja jau tā spraigos kultūras karus vētrainajā ASV vēlēšanu gadā.
"Šī likuma un daudzu citu, kas bija pirms tā, dēļ, uzbrūkot gan ģimenēm, gan uzņēmumiem, SpaceX tagad pārcels savu galveno mītni no Hotornas, Kalifornijā, uz Starbase, Teksasā," sacīja Musks.
Multimiljardieris arī teica, ka viņš pārceļ X, agrāk Twitter, no tās art deco galvenās mītnes Sanfrancisko uz Ostinu, un viņš ir izteicis draudus iepriekš, bet nekad nav izpildījis.
"Man ir pieticis izvairīties no vardarbīgu narkomānu bandām, lai tikai iekļūtu ēkā un izkļūtu no tās," rakstīja Musks.
Musks jau ir pārcēlis Tesla galveno mītni no Palo Alto Silīcija ielejā uz Ostinu, Teksasā, bet joprojām uztur "inženieru štābu" Kalifornijā.
Magnāts ir paudis dziļu nicinājumu par iecienītāko vietniekvārdu lietošanu, bieži ņirgājoties par praksi sociālajos medijos un noraidot to kā daļu no "pamodinātās" dienas kārtības, kas bija bīstama sabiedrībai.
Musks ir transpersonu meitas tēvs, no kuras viņš ir atsvešināts, un viņš vaino viņas Kalifornijas privātskolas izglītību, ka viņa ir padarījusi viņu politiski galēji kreisu un novērsusi pret sevi.

Dzimuma problēmas

Ņūsoms pirmdien pieņēma likumu pēc strīdīga likumdošanas procesa, kurā dažas skolu padomes cīnījās par vecāku tiesībām pret LGBTQ aktīvistiem, kuri bija noraizējušies par neaizsargāto skolēnu labklājību.
Ar likumu tika atcelti lēmumi konservatīvajos skolu apgabalos, saskaņā ar kuriem skolotājiem bija jāinformē vecāki, ja skolēns mainīja vārdu vai vietniekvārdus, vai pieprasīja izmantot telpas vai piedalīties programmās, kas neatbilst viņu oficiālajam dzimumam.
Ņūsoms, kurš tiek uzskatīts par potenciālu alternatīvu prezidentam Džo Baidenam kā demokrātu kandidātam uz Balto namu, bieži ir apmainījies ar konservatīvajiem par dzimumu līdztiesības jautājumiem štata skolās.
Pagājušajā gadā viņš parakstīja likumu, kas nosaka naudas sodus skolu rajoniem, kas aizliedz mācību grāmatas, kurās attēlotas LGBTQ personas un citas marginalizētas grupas.
Ņūsoms arī rūgti cīnījās ar konservatīvo skolas padomi par tās iebildumu pret geju tiesību aizstāvja Hārvija Milka, noslepkavotā Sanfrancisko valsts amatpersonas, pētījumu.
\Masks jau iepriekš ir sadarbojies ar Ņūsomu, kurš ir bijušais Sanfrancisko mērs, Covid-19 pandēmijas visnāvējošākajos posmos, kad viņš apstrīdēja pilsētas un štata veselības amatpersonu lēmumus.

Cerība un samierināšanās - 50 gadi kopš Kipras sadalīšanas

Cerība un samierināšanās, Kipras iedzīvotājiem atzīmējot 50 gadus kopš sadalīšanas

Šomēnes Kipra atzīmē pusgadsimtu kopš sadalīšanas, un neatrisinātais konflikts starp Kipras grieķiem un turkiem ir iezīmējies ainavā ANO uzraudzītajā buferzonā, kas šķērso salu. Spoku ciemati, sardzes torņi un ielas, kas aizšķērsotas ar betona piepildītajām naftas mucām, katru dienu atgādina par īsajiem, bet seismiskajiem 1974. gada notikumiem, kas sadalīja valsti divās daļās. Kad kiprieši apcer piecas desmitgades, kopš viņu kopienas tika sadalītas, daudzi neredz iemeslu optimismam, jo ir pieredzējuši vairākas neveiksmīgas atkalapvienošanās sarunu kārtas, no kurām pēdējā notika 2017. gadā. Demetris Toumazis 1974. gada 20. jūlijā bija gatavojies pabeigt militāro dienestu Kipras grieķu Nacionālajā gvardē. Tā vietā viņam nācās cīnīties pret iebrucēju Turcijas armiju.
Aizvests uz Turciju kā gūsteknis, viņš pēc trim mēnešiem atgriezās sadalītajā dzimtenē. "Neviens negaidīja, ka viss izvērsīsies tā, kā tas notika, un nu jau ir pagājuši 50 gadi, un joprojām nav risinājuma, un nav cerību," sacīja Toumazis. Džordžs Fialass, cits Kipras grieķu veterāns, kurš ir iesaistījies konfliktā, aģentūrai AFP sacīja, ka atkalapvienošanās ir "zaudēts mērķis". "Es neticu, ka mēs atgriezīsimies (atkalapvienoti)," viņš teica.
Arī Fialass tajā vasarā bija militārajā dienestā. Tāpat kā Toumazis, viņš tika norīkots netālu no savas ģimenes mājām Varošā, Famagustas piekrastes pilsētas priekšpilsētā, kas tolaik bija galvenais salas pludmales kūrorts. Viņš aprakstīja haotiskas ainas iebrukuma laikā, kad bija pieejams maz informācijas, nāvējošus gaisa triecienus un nekādas ziņas par savu ģimeni tikai dažu kilometru attālumā. "Es nezināju, kur viņi devās, un viņi nezināja, kur esmu es... nebija nekādu sakaru," teica Fialass. Pagāja vairāki mēneši, līdz viņš viņus atkal ieraudzīja.
Vardarbība starp kopienām
Iebrukums bija kulminācija salu vēstures strīdīgajam periodam. Kopš 1878. gada Kipra bija britu kolonija, bet neatkarību ieguva 1960. gadā, taču tikai pēc četrus gadus ilgušas asiņainas sacelšanās, ko izraisīja Kipras grieķi, kas vēlējās apvienoties ar Grieķiju. Tā vietā Lielbritānija, Grieķija, Turcija un Kipras līderi risināja sarunas par salas neatkarību saskaņā ar delikāti līdzsvarotu konstitūciju. Tā garantēja Kipras turku pārstāvniecību, kas tolaik veidoja aptuveni 18 % iedzīvotāju, un aizliedza gan savienību ar Grieķiju vai Turciju, gan sadalīšanu.
1963. gada beigās šī sistēma sabruka kopienu savstarpējās vardarbības dēļ, kas lika Kipras turkiem atkāpties uz anklāviem, pirms tur ieradās starptautiskie miera uzturētāji. Nedrošais "status quo" pastāvēja desmit gadus, līdz 1974. gada 15. jūlijā Atēnu militārā hunta sarīkoja apvērsumu, lai salu apvienotu ar Grieķiju. Turcija atbildēja, izsēdinot karaspēku salas ziemeļu piekrastē. Tieši iebrukuma laikā Toumazis un viņa mīnmetēju vienība tika sagūstīti pie Nikosijas, kad Turcijas tanki izlauzās cauri Nacionālās gvardes līnijām un tos ielenca.
"Visa līnija bija pārrauta," viņš teica. "Mēs atradāmies aiz rūpnīcām - mums nebija ne jausmas, kas notiek, un mēs tur iestrēgām." Galu galā viņš tika aizvests uz Turciju, bet Kiprā atgriezās tikai oktobrī, kad lielākā daļa viņa ģimenes jau bija aizbēgusi uz ārzemēm.

Attieksmes maiņa

1983. gadā ziemeļi vienpusēji pasludināja neatkarību kā Ziemeļkipras Turcijas Republika, kuru atzīst tikai Ankara, kas salā uztur tūkstošiem karavīru. Apvienoto Nāciju Organizācija, kuras miera uzturētāji patrulē buferzonā starp abām salas daļām, cenšas panākt jaunas sarunas, taču Bonnas Universitātes eksperts Kipras jautājumos Stefans Talmans šaubās, vai izdosies panākt kādu izrāvienu. "Jebkurš risinājums nozīmētu, ka katrai pusei ir jāpanāk kompromiss un jāatsakās no vienpersoniskām lēmumu pieņemšanas tiesībām savas kopienas labā. Un es nedomāju, ka kāda no pusēm ir ieinteresēta," viņš teica. Šogad tika iecelts jauns ANO sūtnis, cerot atsākt sarunas, taču gadu desmitiem ilgās neveiksmes ir atstājušas maz iemeslu optimismam.
"Mums ir bijušas vismaz divas vai trīs paaudzes, kas nekad nav iepazinušas vienotu Kipru," sacīja Talmans. Huseins Silmans (Huseyin Silman), 40 gadus vecs vīrietis no Nikosijas, kurš strādā Kipras turku globālās politikas centra ideju laboratorijā, sacīja, ka jaunā paaudze, kas uzauga pēc robežšķērsošanas punktu atvēršanas starp ziemeļiem un dienvidiem 2003. gadā, dod viņam cerību par nākotni. "Kad es mācījos skolā, vēstures grāmatas bija diezgan vienpusīgas. Mums mācīja, ka pie visa vainīgi ir Kipras grieķi, ka Turcija nāca un mūs glāba, bet Kipras grieķi bija mūsu ienaidnieki un viņi mūs nogalināja," viņš teica. Savukārt jaunie kiprieši ir uzauguši laikmetā, kad šķērsot robežu starp abām pusēm ir tik vienkārši, kā uzrādīt personas apliecību.
"Viņi dibina arvien vairāk jauniešu organizāciju, kurās kopā piedalās Kipras grieķi un turki," sacīja Silmans. "Kipra ir pārāk maza, lai to sadalītu." Neraugoties uz to, ka pastāv robežšķērsošanas vietas, abas kopienas joprojām dzīvo šķirti. Invāzija pārvērta Kipru par pārvietoto cilvēku salu, jo vairāk nekā trešdaļa kipriešu 1974. gadā bija padzīti vai pameta savas mājas. Varoša, ko pazina Fialass un Toumazis, tagad ir spoku pilsēta un gan pārcelšanās, gan neveiksmīgas diplomātijas gadu desmitu simbols.
Toumazis pameta Kipru, lai studētu ārzemēs, un nekad vairs neatgriezās. Viņš neplāno atzīmēt gadadienu. "Es neredzu iemeslu, kādēļ mums vajadzētu svinēt," viņš teica.