Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 22
» Jaunākais biedrs: hrenmalin
» Foruma virtenes: 953
» Foruma ieraksti: 4'416

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 90 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 86 ciemiņš(i)
Google, Bing, Baidu, Yandex

Pēdējā virtene
15. Saeimas vēlēšanas
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
1 stunda ago
» Pēdējās atbildes: 20
» Skati: 1'744
"latviskošanu" Ulmaņa rež...
Forums: Latvijas pagatne
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 2
» Skati: 35
Ateisms
Forums: Cita māksla un kultūra
Pēdējā ziņa no: hobbit_lv
23:34
» Pēdējās atbildes: 15
» Skati: 394
Zigitis saka ...
Forums: Sveicieni
Pēdējā ziņa no: hobbit_lv
23:25
» Pēdējās atbildes: 70
» Skati: 2'846
Kibernētika
Forums: Ārzemju pagātnes piedzīvojumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2:28
» Pēdējās atbildes: 5
» Skati: 51
Austrija
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-07-30 0:59
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 13
Apustuļa Toma evaņģēlijs
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-07-29 21:59
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 31
Baltijas aizsardzības līn...
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-07-28 9:48
» Pēdējās atbildes: 6
» Skati: 960
Kristena Stjuarte
Forums: Filmas
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-07-27 9:50
» Pēdējās atbildes: 3
» Skati: 126
Nevis Sociālie, bet botu ...
Forums: Nieki
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-07-25 12:44
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 39

 
  Kibernētika
Publicējis: LvSnor - 1:48 - Forums: Ārzemju pagātnes piedzīvojumi - Atbildes (5)

Mihails Cetlins (Михаил Львович Цетлин, 1924–1966) bija izcils padomju matemātiķis, fiziķis un kibernētikas pionieris. Viņa darbi likuši pamatus vairākām mūsdienu datorzinātņu, mākslīgā intelekta (AI) un robotehnikas jomām.
Dzīves gaita

  • 1924. gads: Dzimis Maskavā.
  • Otrā pasaules kara laikā: Dienēja armijā par sakarnieku, piedalījās cīņās frontē.
  • 1950. gads: Absolvēja Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāti.
  • Zinātniskā darbība: Strādāja ciešā sadarbībā ar izcilajiem matemātiķiem Izrailu Gelfandu (Израиль Гельфанд) un Alekseju Ļapunovu. Izveidoja un vadīja pētnieku grupas, kas pētīja bioloģisko kibernētiku un automātu teoriju.
  • 1966. gads: Pāragri mira 41 gada vecumā, atstājot izcilu mantojumu tā laika kibernētikā.
Galvenie sasniegumi
1. Automātu uzvedība un spēļu teorija (Cetlina automāts)
Cetlins bija pirmais, kurš noformulēja un pētīja galīgo automātu uzvedību gadījuma vidē (behavior of finite automata in random environments):
  • Pierādīja, ka vienkārši automāti ar atmiņu spēj "mācīties" un pielāgoties videi bez tiešas ārējas programmēšanas.
  • Izstrādāja automātu spēļu teoriju, parādot, kā atsevišķi neatkarīgi automāti spēj mijiedarboties un decentralizēti sasniegt kolektīvi optimālu uzvedību.
2. Bioelektriskās protēzes un neirokibernētika
Sadarbībā ar fiziologiem un inženieriem Cetlins deva izšķirošu ieguldījumu pasaulē pirmās bioelektriski vadāmās rokas protēzes izstrādē. Tā izmantoja muskuļu biosignālus (mjoelektriskos signālus), lai vadītu mākslīgo plaukstu.
3. Datu struktūras (Cetlina bibliotēka)
Datorzinātnē zināms arī Cetlina piedāvātais sarakstu pašorganizēšanās princips (Tsetlin library jeb move-to-front algoritma variants), ko izmanto datu struktūru meklēšanas optimizācijā.
4. Cetlina mašīna (Tsetlin Machine)
Cetlina automātu koncepts mūsdienās piedzīvo renesansi. Mūsdienu datorzinātnē izveidotā Cetlina mašīna ir alternatīva neironu tīkliem — tā balstās loģikas slēdzienos un automātu mācīšanās principos, piedāvājot viegli interpretējamus un energoefektīvus mākslīgā intelekta modeļus.
Nozīme un mantojums
Lai gan Mihaila Cetlina mūžs bija īss, viņa starpdisciplinārā pieeja — apvienojot matemātiku, biologiju, medicīnu un inženierzinātnes — apsteidza savu laiku par vairākām desmitgadēm. Viņa idejas šobrīd aktīvi izmanto daudzaģentu sistēmās, robotehnikā un zaļajā AI.



Kibernētika (cēlusies no sengrieķu kybernētēs — 'stūrmanis' vai 'vadītājs') ir starpdisciplināra zinātne par vadību, komunikāciju un informācijas apstrādi kompleksās sistēmās — vai tās būtu dzīvie organismi, mašīnas, sabiedrība vai datortīkli.
Tās pamatlicējs ir amerikāņu matemātiķis Norberts Vīners (Norbert Wiener), kurš 1948. gadā izdeva fundamentālo darbu "Cybernetics: Or Control and Communication in the Animal and the Machine".
Kibernētikas pamatjēdzieni
  • Atgriezeniskā saite (Feedback): Sistēmas spēja izmantot informāciju par savas darbības rezultātiem, lai pielāgotu turpmāko uzvedību.
    • Negatīvā atgriezeniskā saite: Stabilizē sistēmu un uztur līdzsvaru (piemēram, termostats, kas izslēdz apkuri, kad sasniegta vēlamā temperatūra).
    • Pozitīvā atgriezeniskā saite: Pastiprina izmaiņas un var novest pie straujas izaugsmes vai nestabilitātes.
  • Homeostāze: Sistēmas spēja saglabāt savu iekšējo līdzsvaru un funkcionēšanu, neraugoties uz ārējās vides svārstībām (piemēram, cilvēka ķermeņa temperatūras regulācija).
  • "Melnā kaste" (Black Box): Pieeja, kurā sistēma tiek pētīta, analizējot tikai tās ievadi (input) un izvadi (output), neiedziļinoties iekšējās uzbūves detaļās.
  • Adaptācija un pašorganizācija: Kompleksu sistēmu spēja patstāvīgi mainīt savus noteikumus un struktūru, pielāgojoties jauniem apstākļiem.
Kibernētikas attīstības posmi
Posms
Laiks
Galvenais fokussPirmās kārtas kibernētika
1940.–1960. gadi
Inženierija, bioloģija un datortehnika. Uzmanības centrā ir novērojamās sistēmas — kā automātiski vadīt mašīnas un izprast neirofizioloģiju.
Otrās kārtas kibernētika
1970.–1990. gadi
Pašatsauce un sociālās sistēmas. Uzmanības centrā ir novērotāja loma — novērotājs nav atdalāms no pētāmās sistēmas (Heinz von Foerster).
Mūsdienu kibernētika
21. gadsimts
Kiberfizikālās sistēmas, robotehnika, mākslīgais intelekts, lietu internets (IoT) un sarežģīti sociāli tehniskie tīkli.
Kur kibernētiku izmanto mūsdienās?

Citāts:Kibernētika nav atsevišķa šaura nozare — tā ir sistēmiskās domāšanas veids, kas ļauj saskatīt kopsakarības starp bioloģiju, tehnoloģijām un sabiedrību.
  • Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās: Neironu tīklu apmācības algoritmi (piemēram, kļūdas atpakaļizplatīšanās) balstās atgriezeniskās saites cilpās.
  • Robotehnika un autonomie transportlīdzekļi: Droni un pašbraucošās automašīnas nepārtraukti apstrādā sensoru datus, lai koriģētu savu kustību reāllaikā.
  • Vadības kibernētika (Management Cybernetics): Lielu organizāciju un procesu plānošana, nodrošinot to spēju ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām.
  • Bionika un medicīna: Muskuļu biosignālu vadītas protezēšanas sistēmas, sirdsdarbības stimulatori un smadzeņu-datora saskarnes (Brain-Computer Interfaces).

Mūsdienu kibernētika ir izgājusi tālu ārpus agrīnajām vadības teorijām — tā apvieno neirozinātni, robotiku, mākslīgo intelektu, datu zinātni un kompleksu sociālo sistēmu pētniecību.
Lūk, ievērojamākās personības, kuru darbs ir veidojis un turpina veidot mūsdienu kibernētiku un tās lietojumu:
1. Neirokibernētika un Mākslīgais Intelekts
Kārls Fristons (Karl Friston)
  • Joma: Neirozinātne, bioloģiskā kibernētika.
  • Ieguldījums: Viens no viscitētākajiem mūsdienu neirozinātniekiem. Izstrādājis Brīvās enerģijas principu (Free Energy Principle) un Active Inference konceptu. Tas ir matemātisks kibernētisks modelis, kas izskaidro, kā bioloģiskās sistēmas (piemēram, smadzenes) uztur homeostāzi un pieņem lēmumus, nepārtraukti samazinot atšķirību starp gaidīto un reālo vidi.
Rodnijs Brukss (Rodney Brooks)
  • Joma: Autonomā robotehnika un ietvertā kibernētika (Embodied AI).
  • Ieguldījums: Bijušais MIT Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs un uzņēmumu iRobot (Roomba) un Rethink Robotics līdzdibinātājs. Viņš revolucionizēja robotiku ar "uzvedības līmeņu arhitektūru" (subsumption architecture), pierādot, ka robotam nav vajadzīga sarežģīta iekšējā pasaules karte — efektīvu vadību nodrošina tiešas sensomotorās atgriezeniskās saites cilpas ar vidi.
2. Neiro-saskarnes un Cilvēka-mašīnas simbioze
Kevins Vorviks (Kevin Warwick)
  • Joma: Neirokibernētika, bionika.
  • Ieguldījums: Lielbritānijas kibernētiķis, kurš ieguvis slavu kā "pasaulē pirmais kiborgs". Viņš veica drosmīgus eksperimentus, implantējot savā nervu sistēmā neiro-saskarnes (Cyborg I & II projekti), lai ar smadzeņu/nervu signāliem tieši vadītu robotizētas protēzes un datorus, kā arī pētītu tiešu nervu signālu pārraidi starp diviem cilvēkiem.
3. Sociālā un Datu Kibernētika
Aleksandrs "Sendijs" Pentlands (Alex "Sandy" Pentland)
  • Joma: Sociālā kibernētika, Social Physics.
  • Ieguldījums: MIT Media Lab profesors un viens no lielo datu un sociālās kibernētikas pionieriem. Viņš pēta, kā informācijas plūsmas, atgriezeniskā saite un uzvedības modeļi izplatās cilvēku sabiedrībā, organizācijās un viedajās pilsētās.
Stjuarts Amplbijs (Stuart Umpleby)
  • Joma: Otrās kārtas kibernētika un sistēmu teorija.
  • Ieguldījums: Džordža Vašingtona universitātes profesors un ilggadējs Amerikas Kibernētikas biedrības (ASC) vadītājs. Viņš izstrādājis modeļus par to, kā novērotājs ietekmē pētāmo sistēmu, un kā kibernētikas principus lietot ekonomikas un sabiedrības transformācijā.
4. Vadības kibernētikas vizionāri (Vēsturiskais tilts uz mūsdienām)
Persona
Joma
Galvenā ideja / IzstrādneStafords Bīrs (Stafford Beer)
Vadības kibernētika (Management Cybernetics)
Izstrādāja Dzīvotspējīgās sistēmas modeli (Viable System Model) un vadīja leģendāro Project Cybersyn Čīlē — pirmo mēģinājumu vadīt valsts ekonomiku ar reāllaika datu tīklu.
Haincs fon Fērsters (Heinz von Foerster)
Otrās kārtas kibernētika
Bio-kibernētikas laboratorijas (BCL) dibinātājs; formulēja ideju par kibernētiku kā "zinātni par novērošanas procesā iesaistīto novērotāju".

Citāts:Mūsdienās kibernētikas idejas visstraujāk attīstās kiberfizikālo sistēmu (IoT, autonomie transportlīdzekļi), smadzeņu-datora saskarņu (piemēram, Neuralink izstrādnes) un adaptīvā AI jomās.
(sagatavoja gemini ai)

Drukāt

  Austrija
Publicējis: LvSnor - 2026-07-30 0:59 - Forums: Eiropas Savienība un NATO - Nav atbilžu

Reforma izlemta
Koalīcija vienojas par ilgāku militāro dienestu

Vēl nesen valdība ir cīnījusies par reformu militārajā dienestā, pirmdien koalīcijas līderi iepazīstināja ar vienošanos pēc vasaras ministru padomes Švarcenbergas kazarmās Zalcburgā. Nākotnē militārais pamatdienests tiks pagarināts par trim mēnešiem ar obligātām militārām mācībām. Civildienesta gadījumā vispirms būtu jābūt iespējamam brīvprātīgam divu mēnešu termiņa pagarinājumam, bet, ja militāro pamatierēdņu skaits ir pārāk mazs, civildienests būtu jāpagarina līdz vienpadsmit mēnešiem. Kritika nāca no opozīcijas.
27. 2026. gada jūlijs, plkst. 4:49 (Atjaunināts: 27. 2026. gada jūlijs, plkst. 17.57.)
Dalīties

Jaunā regula stājas spēkā no 1.janvāra nākamgad. Tomēr sarunas ar opozīciju joprojām ir nepieciešamas, jo civildienesta pagarināšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Divu mēnešu pagarinājums civildienestā sākotnēji būs brīvprātīgs un tiks zinātniski izvērtēts.

Par vienu (militārā dienesta pagarinājumu, piezīmi) nevar izlemt bez otra (pilsoņdienesta pagarināšana, ņemiet vērā)," opozīcijas virzienā norādīja Vācijas kanclers Kristians Stokers (ÖVP). Viņš bija apmierināts ar risinājumu.

Cik noderīga ir militārā pamatdienesta paplašināšana?

Pirms tam notika “ļoti ilgas un intensīvas diskusijas”. “Vadošais princips” bija “militārā dienesta un valsts aizsardzības stiprināšana”. Pēc Stocker domām, “solis” seko Militārā dienesta komisijas ieteikumi: “Ar šiem pasākumiem mēs aizsargājam savu valsti un savas valsts iedzīvotājus.” Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem militārais pamatdienests ilgst sešus gadus, un civildienests ilgst deviņus mēnešus.
“Wehrdienstgarantie” no 2028. gada

Stocker pateicās militārā dienesta komisijai un sarunu partneriem. Reformu iepazīstināja arī kanclera vietnieks Andreass Bablers (SPÖ), ārlietu ministrs Beate Meinl-Reisinger (NEOS) un Militārā dienesta komisijas priekšsēdētājs Erwin Hameseder.

No 2028. gada “iesaukšanas pakalpojuma garantija” ir jāstājas spēkā. Ja gada militāro kalpu skaits samazinās par vairāk nekā 7,5 procentiem no 15 000, civildienests ir pastāvīgi jāpalielina līdz vienpadsmit mēnešiem no nākamā gada. Pēc tam papildu divus mēnešus var nodrošināt, vienojoties ar attiecīgo iestādi – arī elastīgi.

Valdība nesen ilgu laiku cīnījās par reformu

Vicekanclers Bablers, pēc viņa paša vārdiem, ir bijis svarīgs, lai piesaistītu militāro dienestu, kā viņš teica, atsaucoties uz savu laiku kā pamata militārais kalps un profesionāls karavīrs. Ārlietu ministrs Meinl-Reisinger uzsvēra, ka Wehrdieners ir arī jāpiedāvā kaut kas satura ziņā: “Ja mēs diktējam jauniešiem, kā viņiem ir jāpavada laiks, tad tam jābūt jēgpilnam.”
Hameseder nav pārliecināts, bet redz "progresu"

Hameseders nebija pilnīgi pārliecināts par atrasto kompromisu – “protams, ne jautājumu”, kā viņš pats teica. Viņa vadītā komisija sākotnēji bija aizstāvējusi “Austria Plus” modeli – astoņus mēnešus ilgu militāro dienestu plus divu mēnešu milicijas dienestu. Valdošo pušu panāktais kompromiss bija “nevis optimāls risinājums šim jautājumam”, bet “ievērojams progress” attiecībā uz status quo.

“Man tas neiedvesmo entuziasmu, bet tas jau ir solis, kas Austrijas armiju ievērojami virzīs uz priekšu,” rezumēja Hamesders. Ideālā gadījumā, pēc viņa domām, civildienestam vajadzētu ilgt divpadsmit mēnešus un tādējādi ievērojami ilgāk nekā militārajam dienestam.


Pēc viņa domām, ir būtiski pārveidot civildienesta perioda pagarinājumu, kas pašlaik ir brīvprātīgi paredzēts, uz kopumā vienpadsmit mēnešiem par apņemšanos, ja netiek sasniegts nepieciešamais militāro pamatieroču skaits. “Šis modelis ir politisks kompromiss, kas ir jāievēro.” Tam ir arī ekonomikas cena, un armijas organizācija kļūst sarežģītāka nekā Komisijas izvēlētajā modelī.
Vairāk naudas un atvaļinājuma dienas

Militārā dienesta modelis atbilst militārā dienesta komisijas pakāpeniskajam modelim. Tūlīt pēc kodolieroču militārā dienesta notiek obligātas militārās mācības. Turklāt desmit gadu laikā jāpabeidz pakārtotās kaujinieku mācības. Turklāt militārajam pamatdienestam jābūt pievilcīgam, palielinot finansiālo atlīdzību līdz 1,000 eiro un ieviešot atvaļinājuma dienas.

Vēl nesen civildienesta ilgums bija sarunu punkts. NEOS šeit izteicās pret pagarinājumu. Tomēr ÖVP, visticamāk, ir uzstājis uz – sākotnēji brīvprātīgu – ilgāku militārā aizstājēja dienesta ilgumu, ja citādi būtu baidījies, ka civildienests kļūs pievilcīgāks militārajam dienestam. Kurz tika arī minēts, ka sākotnēji militārajā dienestā tika iesniegta tikai vienošanās un civildienesta jautājums būtu atstāts novārtā.
FPÖ: “Nākamais slinks kompromiss”

“Šī kompromisa konstatēšana starp trim koalīcijas partijām ir prasījusi ilgāku laiku, bet dažreiz tas prasa laiku,” sacīja Vācijas prezidents Aleksandrs Van der Bellens (Alexander Van der Bellen) Blūska īsziņu dienestā. Tomēr tika konstatēts kompromiss, kas pieņem ekspertu komisijas priekšlikumu, uzsvēra Federālās armijas virspavēlnieks. Van der Bellen tagad vēlas, lai reforma tiktu īstenota ātri.

FPÖ līderis Herberts Kickls valdības plānu raidījumā raksturoja kā “nākamo šīs zaudētās gaismas sapuvušo kompromisu”. Ar iesniegto reformu “nekalpo ne federālajai armijai, ne ierēdņiem, ne mūsu mītnes valsts drošībai”. Kickl ir īpaši nobažījies par to, ka iedzīvotāji nebija iesaistīti šajā projektā. Viņš arī aicināja rīkot jaunas vēlēšanas.

Zaļo pārstāvis Deivids Stēgmillers (David Stögmüller) redz “numuru spēli par militārā dienesta ilgumu”, bet tas, kā tas notiek ar civildienestu, joprojām ir atvērts. Reformai jābūt vairāk nekā ikmēneša skaitļu atlikšanai, viņš kritizēja raidījumā. Stögmüller īpaši trūkst konkrētu saturu.
Sarkanais Krusts atzinīgi vērtē plānus

Austrijas Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Džeralds Šēpfers atzinīgi novērtēja lēmumu par sākotnējo brīvprātīgo un lietas gadījumā civildienesta obligātu paplašināšanu: “Lēmums stiprina sabiedrības noturību un vienlaikus piedāvā nepieciešamo elastību, lai varētu reaģēt uz turpmākajām norisēm.”

Industriellenvereinigung (IV) arī redzēja iesniegto modeli pozitīvi, “pat ja tas nebija pirmais Militārā dienesta komisijas ieteikums”. Šajās lēmumās federālajai valdībai ir jākļūst “ievērojami ātrākai”. Ģeopolitiskā situācija negaida atsevišķu valdošo partiju sadursmes, sacīja IV ģenerālsekretāra vietnieks Pīters Korens.

ORF.at/Aģentūras

Drukāt

  Apustuļa Toma evaņģēlijs
Publicējis: LvSnor - 2026-07-29 21:58 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Atbildes (1)

Apustuļa Toma evaņģēlijs ir viens no pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem apokrifajiem (kanonā neiekļautajiem) tekstiem agrīnajā kristietībā.
Lūk, galvenie fakti īsumā:
1. Kas tas ir?

  • Formāts: Atšķirībā no Jaunās Derības evaņģēlijiem (Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa), Toma evaņģēlijā nav stāstījuma par Jēzus dzīvi, viņa dzimšanu, brīnumiem, ciešanām vai augšāmcelšanos.
  • Saturiski: Tas ir 114 Jēzus izteikumu, līdzību un dialogu krājums.
2. Izcelsme un atklāšana
  • Atklāšana: Pilns teksta roraksts koptu valodā tika atrasts 1945. gadā Ēģiptē, netālu no Naghamādī (Nag Hammadi) pilsētas, kopā ar citiem gnostiskajiem tekstiem.
  • Datējums: Tiek lēsts, ka oriģināls grieķu valodā sarakstīts aptuveni no 1. gadsimta otrās puses līdz 2. gadsimta vidum.
3. Galvenās tēmas un mācība
  • Misticisms un gnosticisms: Tekstā uzsvērta iekšējā, garīgā atziņa (gnōsis). Dieva valstība tiek raksturota nevis kā nākotnes notikums vai fiziska vieta, bet gan kā garīga realitāte, kas jau atrodas cilvēka iekšienē un visapkārt.
  • Pašizziņa: Jēzus šajā evaņģēlijā aicina uz pašizziņu: "Ja jūs iepazīsiet paši sevi, jūs tiksiet atzīti... Bet ja jūs neiepazīsiet sevi, jūs dzīvosiet nabadzībā."
4. Kāpēc tas nav Bībelē?
  • Agrīnās Baznīcas tēvi (piemēram, Irenejs) to noraidīja, jo tā mācība un skatījums uz Jēzu būtiski atšķīrās no pārējiem četriem evaņģēlijiem un tika uzskatīts par herētisku (gnostisku).
Citāts:Secinājums: Toma evaņģēlijs ir unikāls vēsturisks dokuments, kas sniedz ieskatu tajā, cik daudzveidīga un dažāda bija agrīnā kristīgā domāšana pirmajos gadsimtos pēc Kristus.

Drukāt

  "latviskošanu" Ulmaņa režīma
Publicējis: LvSnor - 2026-07-26 19:42 - Forums: Latvijas pagatne - Atbildes (2)

2. Ar ebreju un vācbaltiešu saimniecisko īpašumu "latviskošanu" Ulmaņa režīms vēlējās vismaz ārēji īstenot proporcionalitāti starp ekonomisko un etniskās grupas nacionālo īpatsvaru valstī. Ar to arī tautai bija jāparāda, ka valsts ir aktīva minoritāšu, t.s., vācbaltiešu un ebreju grupu dominances ierobežošanā. Ar šādu politiku varēja (tautā) radīt nostāju/noskaņojumu, ka ir leģitīmi ierobežot zināmu grupu tiesības. Tā varēja arī veicināt izpausties apslēptām antisemītisma tieksmēm (izpausmēm/nostājām), kad vācu okupācijas laikā sākās pret ebrejiem vērstā represiju politika. Tā varēja arī likt represijām pret ebrejiem izskatīties kā jau agrāk bijušām un tāpēc kā parastām un pierastām.
"Holokausta izpētes jautājumi Latvijā" 2003 Kārlis Kangeris "Latviešu un ebreju attiecības Trešā reiha skatījumā (1933.-1939. gads)"

Drukāt

  Nevis Sociālie, bet botu tīkli
Publicējis: LvSnor - 2026-07-25 12:44 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Izmeklēšana: kā koordinēti tīkli manipulē ar Eiropas mediju komentāru sadaļām

Pētījumā apkopoti un analizēti vairāk nekā 17,5 miljoni komentāru, kas 12 mēnešu periodā no 2025. gada aprīļa sākuma līdz 2026. gada marta beigām tika publicēti Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju un programmu — ORF, RTVE, RFI, LRT, "Swissinfo", BR24, "France 24", ARD "Tagesschau" un "ZDFheute" — pārvaldītajos kontos. Šo Eiropas sabiedrisko mediju organizāciju vairāku nedēļu garumā veiktā izmeklēšana atklājusi sistemātisku manipulāciju ar komentāru sadaļām zem to ziņu satura, kas publicēts "Instagram" un "Facebook".
Šo neautentisko vai koordinēto komentāru analīze aptver gan botu radītu naida runu masveida izplatīšanu, gan politiskās kampaņas un komerciālo surogātpastu. Visos šajos komentāros viena tēma izraisīja vairāk koordinētu aktivitāti nekā jebkura cita: Irāna.
Protestu kustība Irānā izvēršas komentāru sadaļās
Kamēr no 2026. gada janvāra pastiprinājās protestu kustība pret Irānas Islāma Republiku, Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju komentāru sadaļas atspoguļoja pieaugošo politisko spriedzi valstī: tika novēroti vismaz trīs atšķirīgi koordinēti tīkli, kas darbojās vienlaikus tajās pašās platformās un dažkārt zem tiem pašiem ierakstiem.
Lielākā saskaņotā kopiena, kas tika identificēta visā datu kopumā, atbalstīja Irānas opozīciju un tās vadošo personu Rezu Pehlavī, opozīcijas pārstāvi trimdā un bijušā Irānas šaha Mohameda Reza Pehlavī vecāko dēlu. Šī kopiena visos analizētajos kanālos radīja desmitiem tūkstošu komentāru, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko koordinēto klātbūtni šajā izmeklēšanā.
Šajā tīklā konti publicēja ierakstus, izmantojot vienādus tēmturus — #KingRezaPahlavi, #FreeIran, #IranRevolution2026, #DigitalBlackoutIran — un daudzos gadījumos izmantoja gandrīz identiskus teksta paraugus, kas, visticamāk, tika izplatīti ar ziņapmaiņas lietotņu starpniecību.
"Vēlreiz Irānas Islāma Republika ir pārtraukusi piekļuvi internetam un telefona līnijām, tādējādi izolējot Irānas iedzīvotājus no pārējās pasaules. Ārzemēs dzīvojošie irāņi ir dziļi nobažījušies par savu tautiešu drošību. Tautas apklusināšana nav drošības jautājums — tā ir ķīlnieku sagrābšana. Kļūstiet par Irānas balsi!"
Šis teksts ar dažām nelielām atšķirībām ir parādījies simtiem reižu dažādās komentāru sadaļās un vairākās valodās — jo īpaši ORF, "Tagesschau", "France 24", RFI, RTVE un "ZDFheute" tīmekļa vietnēs.
Analizējot vairāku šī pētījuma dalībnieku publicētos komentārus, atklājās zīmīga tehniska detaļa: nepareizi uzrakstīts tēmturis #DigitalBlackoutlran, kurā vārdā "Iran" lielais burts "I" bija aizstāts ar mazo burtu "i". Šis nepareizi uzrakstītais tēmturis tieši tādā pašā formā parādījās ORF, "ZDFheute", "France 24", LRT un "Tagesschau" komentāru sadaļās, kā arī komentāros, kas tika atstāti "RTBF Info" "Instagram" lapā. ORF izdevās atrast šī tēmtura pēdas arī "Telegram" platformā, taču tā precīza izcelsme joprojām nav zināma.
Līdzīgus Pehlavī atbalstošus tēmturus, piemēram, "kingrezapahlavi" un "iranrevolution2026", identificēja arī "Swissinfo", kas pamanīja vairākus kontus, kuri atstāja komentārus gan "Swissinfo", gan BR24 lapās. Šie konti divu nedēļu datu vākšanas perioda laikā aprīlī diezgan ātri mainīja savus lietotājvārdus. Maijā, kamēr žurnālisti analizēja datu vākšanas rezultātus, "Swissinfo" konstatēja, ka daži no šo kontu publicētajiem ierakstiem bija dzēsti to īpašnieku pašu spēkiem.
Īsti komentāri, kas atbalsta Pehlavī, taču tie ir koordinēti un dažkārt pastiprināti ar botu palīdzību
ORF, "Tagesschau", "France 24", LRT, RTVE, "Swissinfo" un BR24 savās platformās ir atklājuši kontus, kas saistīti ar Rezas Pehlavī atbalstītāju tīklu. Tas attiecas arī uz RTBF. Lielākā daļa mediju organizāciju uzskatīja, ka vairums šo kontu, visticamāk, piederēja īstiem Irānas diasporas pārstāvjiem, kuri iesaistījās patiesā — lai gan koordinētā — politiskā lobēšanā.
"Tagesschau" arī atklāja, ka Pehlavī atbalstošajā aktivitātē, šķiet, pastāvēja atšķirīgs, acīmredzami automatizēts slānis: internetā publicēti ieraksti ar dažu minūšu intervālu, no kuriem gandrīz visos bija iekļauti tieši vārdi "karalis Reza Pehlavī", kas liecina par to, ka līdzās patiesai cilvēku iesaistīšanai notika arī botu radīta aktivitātes pastiprināšana.
Toronto Universitātes eksperts kiberdrošības, dezinformācijas un OSINT jomā Alberto Fitarelli intervijā ORF apstiprināja, ka Pehlavī atbalstītāju kustību internetā galvenokārt virza reāli cilvēki. Tomēr viņš norādīja, ka šī kustība gūst labumu arī no divu citu veidu tiešsaistes aktivitāšu atbalsta: no vienas puses, "kontiem, kas acīmredzami ir roboti vai automatizēti un ļoti īsā laikā izplata milzīgus satura apjomus, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem", teica Fitarelli. Un no otras puses "pelēkā zona, ko bieži veido konti, kas, visticamāk, ir īsti, bet ir ļoti labi koordinēti starp dažādām platformām", viņš skaidroja. 

Režīmam lojālo Irānas botu tīkls

Tajā pašā laikā tīkls, kas pārstāvēja pretējo pusi – atbalstot Irānas valdību un iebilstot pret protestētājiem –, bija vērsts pret tiem pašiem ierakstiem. Šis naratīvs bija skaidri saskatāms komentāros portālā "Tagesschau", un šī rīcība bija viens no visvairāk acīmredzami neautentiskajiem gadījumiem, kas tika identificēti šīs izmeklēšanas laikā.
Tīkla analīze liecina par tādas grupas pastāvēšanu, kuras iekšējā savstarpējā saistība ir praktiski pilnīga — mehānisms, kurā praktiski visi konti bija savstarpēji saistīti. Dati par komentāriem liecina, ka vairāk nekā 200 konti 2026. gada 24. janvārī publicēja šādu teikumu:
"Cerēsim, ka visi protestētāji Irānā tiks bargi sodīti. Irāna paliks islāma valsts, un jūs neko nevarat darīt, lai to mainītu."
Lielākā daļa komentāru, kuros tika atkārtots šis teksts — vairāk nekā 190 — tika publicēti vienas minūtes laikā, savukārt pārējie parādījās nedaudz vairāk nekā divu minūšu laikā.
Otrs kontu kopums, kas darbojās zem tā paša nosaukuma, publicēja ziņu "Befreit den Iran vom Zionismus" (Atbrīvojiet Irānu no cionisma). Šie komentāri sāka parādīties tajā pašā dienā vairākos secīgos viļņos dažas minūtes pirms iepriekš minētā piemēra.
Šo kontu profiliem bija raksturīgas pazīmes, kas tipiskas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās veicināšanā" — metodē, kas paredzēta, lai mākslīgi palielinātu tiešsaistes satura izplatību: tie bija izveidoti nesen, tiem bija ļoti ierobežota publicējumu vēsture, un bija pazīmes, kas liecināja, ka to atrašanās vieta ir Indijā — šāds profils atbilst tam, kas tika identificēts saistībā ar līdzīgu surogātpasta operāciju, kuru iepriekš citā kontekstā atklāja Vācijas medijs BR24.
Jāatzīmē, ka lielāko daļu janvāra protesta kustības laika visā Irānā internets bija gandrīz pilnībā bloķēts, kas tajā laikā varēja kavēt jebkādu koordinētu rīcību, kas izcēlās pašā valstī. Šajā izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, kas stāvēja aiz dažādajiem koordinētajiem ziņojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie bija nepatiesi vai ne.
Kas slēpjas aiz debatēm par Irānu: komentāri, kas kūda uz vardarbību
Tīklā iegūtie dati atklāja vēl vienu komentāru kopumu, kas bija saistīts ar Irānu un kuru saturs bija citāda rakstura. Tie tika publicēti dažas dienas pēc ASV un Izraēlas kara sākuma pret Irānu.
"Tagesschau" un "ZDFheute" "Instagram" lapās saskaņoti darbojošs botu tīkls publicēja identisku ziņu, kurā aicināja musulmaņus visā pasaulē uz vardarbīgu atriebību pret Rietumiem un cionistiem, attēlojot konfliktu Irānā kā daļu no globāla kara pret islāmu.
Desmitiem kontu tajā pašā dienā, 2. martā, abu kanālu komentāru sadaļās publicēja vienu un to pašu ziņu. "ZDFheute" ierakstam kopumā bija 414 komentāri, no kuriem 153 saturēja šo identisko aicinājumu uz vardarbību. Vairāk nekā 50 šādi komentāri parādījās zem "Tagesschau" ieraksta.
Lai gan komentāri, kas bija pie "Tagesschau" un "ZDFheute" rakstiem, tika publicēti dažādos laikos, abās sērijās lielākā daļa identisko komentāru tika publicēti vienas minūtes laikā. Arī kontu nosaukumiem bija raksturīgas iezīmes, kas tipiskas automātiski ģenerētiem profiliem.
Mediju organizācijas, piemēram, Vācijas ZDF, "Instagram" ierakstu komentāru sadaļās tiek publicēti saskaņoti naida izteikumi.
"Rietumi neved karu pret Irānu, bet gan pret musulmaņiem visā pasaulē. Viņu naids pret musulmaņiem liek viņiem izvarot mūsu sievietes un nogalināt mūsu bērnus. Musulmaņi, aizstāvieties ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, kur vien jūs atrastos pasaulē! Atriebieties par mūsu brāļiem un māsām musulmaņu valstīs! Neizrādiet žēlastību, tāpat kā cionisti neizrāda to mums, musulmaņiem," teikts ziņojumā, kas tika publicēts koordinētas kampaņas ietvaros.
No visiem šajā izmeklēšanā identificētajiem tīkliem šis ieņēma otro vietu pēc kontu savstarpējās saistības pakāpes. Tam bija raksturīgas pazīstama veida manipulācijas kampaņas iezīmes, un tā vienlaicīgā parādīšanās divos lielāko vācu valodas televīzijas kanālu kontos liecina, ka aiz tā, iespējams, stāv viens dalībnieks.
Šis atklājums — koordinēta aicināšana uz vardarbību, kas vienlaikus izplatīta, izmantojot botu tīklu, vairākās publisko kanālu platformās —, ir visnopietnākā darbību kategorija, kas konstatēta izmeklēšanas gaitā. 

Antisemītisms, konflikts starp Kambodžu un Taizemi, kā arī finanšu krāpšana 

Papildus Irānai izmeklēšanā tika atklāti vēl citi pierādījumi par saskaņotu manipulāciju analizētajos komentāros.
ORF "Instagram" kontā "Zeitimbild" botu tīkls, kas sastāvēja no vairāk nekā 180 kontiem, sākotnēji pievērsās Izraēlas militārajām darbībām Gazā, bet pēc tam vairāku nedēļu laikā pārgāja uz antisemītisku naida runu, kas saskaņā ar Austrijas likumdošanu tiek uzskatīta par nelikumīgu.
Izsekojot botus līdz citiem "Instagram" kontiem, kuros tie publicēja komentārus, Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai izdevās sazināties ar influenceri, kurš savam profilam bija iegādājies komentārus no Turcijas aģentūras, kas izgaismoja botu tīkla izcelsmi.
Joprojām nav skaidrs, kas pasūtīja šo antisemītisko saturu un kāpēc šī apmaksātā kampaņa galu galā bija vērsta pret Austrijas nacionālās raidorganizācijas galveno ziņu profilu.
Lai gan šī izpēte galvenokārt koncentrējās uz komentāriem, kas publicēti "Instagram", daži dalībnieki analizēja arī datus no komentāriem, kas publicēti viņu kanālu "Facebook" lapās. Piemēram, "France 24" "Facebook" konts bija ģeopolitiskas kampaņas mērķis, kas bija saistīta ar Kambodžas un Taizemes robežkonfliktu 2025. gada jūlijā.
Apmēram 100 no šim nolūkam izmantotajiem kontiem tika izveidoti vienā un tajā pašā dienā; aptuveni 1000 no 7000 komentāriem par šo tēmu tika publicēti ar intervālu, kas bija mazāks par piecām sekundēm, un to saturā par konflikta izraisīšanu tika vainota Taizeme. Daudzi no šiem kontiem sekoja lapai, kas saistīta ar Kambodžas valdošo partiju, lai gan tiešu saikni neizdevās pierādīt. 

Konti, kas sola, ka, aktīvi iesaistoties sociālajos tīklos, jūs "ātri kļūsiet bagāti"


Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir atklājuši arī tīklus, kurus vada finansiāli motīvi. Vācijā kanāli BR24 un "Tagesschau" ir identificējuši koordinētas surogātpasta kampaņas, kas reklamē "shēmas, kā ātri nopelnīt naudu internetā", un konti, kuriem piemīt tipiskas iezīmes, kas raksturīgas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās palielināšanā" — iepriekš aprakstītajā metodē, kā mākslīgi palielināt tiešsaistes satura sasniedzamību.
"ZDFheute" ir atklājis tīklu, kas reklamē pakalpojumus, kuri, kā tiek apgalvots, palielina sekotāju skaitu sociālajos tīklos, un vairāki dalībnieki ir identificējuši darbības, kas saistītas ar lietotāju "richboyjames" — influenceri, kurš publicē saturu par bagātību kā motivācijas avotu un padomus par to, kā "ātri kļūt bagātam".
Tādu pašu darbību mazākā apjomā atklāja arī ORF. "France 24" "Facebook" komentāros bija sastopams arī surogātkomentāri, kas reklamēja pornogrāfiskus kanālus, Āfrikas tradicionālos dziedniekus un it kā efektīvu AIDS ārstēšanas metodi. 

Daudz lielākas sistēmas atklāšana


Lai gan šis pētījums ir vērsts vienīgi uz publisko kanālu komentāru sadaļām, tas sniedz ieskatu daudz plašākā sistēmā, kas darbojas tiešsaistes publiskajā telpā. Tās pašas taktikas (botu tīkli, koordinēti komentēšanas modeļi, viltus konti, kas izveidoti, izmantojot ziņapmaiņas platformas) tiek izmantotas visā atklātajā internetā un sociālajos tīklos, mēģinot ietekmēt to, kā iedzīvotāji uztver apkārtējo pasauli.
Dažos gadījumos, piemēram, ja komentāri aicina uz vardarbību, tos var uzskatīt par hibrīdkaradarbības instrumentiem: līdzekļiem, ko izmanto ārpus tradicionālajiem kaujas laukiem, lai sētu nesaskaņas, kurinātu spriedzi un radikalizētu sabiedrību.
Viena avota ekstrēms komentārs mākslīgās debatēs var pēkšņi radīt iespaidu, ka to atbalsta tūkstošiem "cilvēku", tādējādi vēl vairāk manipulējot ar jau tāpat dziļi polarizēto vidi, kāda ir atklātais internets 2020. gados.
Dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju ziņu komentāru sadaļas, kuras analizē iekšējās komandas, kam ir padziļinātas zināšanas par savām moderēšanas sistēmām, nodrošina īpaši pārredzamu vidi, kurā var novērot šo darbību. Tomēr šīs ziņu komentāru sadaļas ir tikai aisberga redzamā daļa daudz plašākā kontekstā. Tas, kas notiek citur, ārpus sabiedrības redzesloka, varētu būt daudz lielākā mērogā.

Metodika un autori:

- Datu vākšanas periods: no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam. - Bloķētie komentāri: komentāru moderēšanas sistēmas jau bloķē noteiktu saturu, kas ir aizskarošs vai satur necenzētus vārdus. Dažos gadījumos komentāri, kuros bija šāda veida saturs, netika iekļauti datu kopā, jo to publicēšana sākotnēji bija bloķēta ar dažādu organizāciju ieviestajiem drošības pasākumiem. Tāpēc dažas no identificētajiem tendencēm var būt novērtētas par zemu.
Žurnālisti: Eva Vakenreutere (ORF), Marcels Katclingers (ORF), Jonas Sends (ORF), Maks Gilberts (BR24), Mihaels Šlēgels (BR24), Sofija Menere (BR24), Kvangs Fams (France 24), Eršads Alijani (France 24), Nathan Gallo (France 24), Jurga Bakaitė (LRT), Estefanía de Antonio (RTVE), María Escobar (RTVE), Borja Díaz-Merry (RTVE), Akiko Uehara (Swissinfo), Pascal Siggelkow (Tagesschau), Carla Reveland (Tagesschau), Jan Schneider (ZDFheute), Marco Bereth (ZDFheute), Nils Metzger (ZDFheute), Maria Flannery (EBU), Sara Badilini (EBU).
Raksts, kura autors ir RTBF, pirmo reizi publicēts 2026. gada 12. jūlijs 07:00 (CEST)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...m.a654979/

Drukāt

  Latvijas valsts parāds
Publicējis: LvSnor - 2026-07-24 20:07 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Latvijas valsts parāds pieaudzis līdz 20,5 miljardiem eiro
LETA
30 aprīlis, 2026
Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.
Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.
Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.
Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.
Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.
Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru – 88% no kopējā valsts parāda – veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un septembrī – 10 gadu obligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā.
Tā kā obligāciju termiņi atbilda tā brīža investoru interesei, pieprasījums pēc obligācijām bija augstāks nekā piedāvājums, maija emisijā sasniedzot 2,5 miljardus eiro un septembra emisijā attiecīgi – 3,3 miljardus eiro. Tādējādi Valsts kases izvēlētais obligāciju emisijas laiks un augstais investoru pieprasījums darījumos ļāva aizņemties uz izdevīgiem finanšu nosacījumiem, skaidrots pārskatā.
Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi tradicionāli veidoja bankas, aktīvu pārvaldītāji un starptautiskās finanšu institūcijas no Eiropas valstīm – Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Ziemeļvalstīm un citām.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles ar primāro dīleru starpniecību, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām eiroobligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2028. līdz 2033. gadam.
Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos.
Valsts vērtspapīru izsolēs 2025. gadā piedalījās primārie dīleri – kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi, proti, banka “Citadele”, “Luminor Bank”, “SEB bankas”, “Swedbank” un “Erste Group Bank”. 2026. gada februārī Valsts kase paplašināja valsts vērtspapīru izsoļu dalībnieku loku, noslēdzot primārā dīlera līgumu ar “DZ Bank”, kas ir viena no lielākajām Vācijas bankām.
Ar primāro dīleru starpniecību piesaistīto resursu apmērs 2025. gada izsolēs sasniedza 950 miljonus eiro, teikts pārskatā. Valsts kase 18 izsolēs piedāvāja dažāda termiņa vērtspapīrus. Pēc Valsts kasē skaidrotā, šāda pieeja uzlabo vērtspapīru likviditāti, kā arī veicina tirdzniecību otrreizējā tirgū. Kopš izsolēs tiek piedāvāti tikai eiroobligāciju papildu laidieni, ir palielinājusies starptautisko investoru interese pēc Latvijas valsts vērtspapīriem, ļaujot piesaistīt resursus ar izdevīgām procentu likmēm, norāda Valsts kasē.
Lai nodrošinātu valsts parāda vērtspapīru pieejamību sākotnējā tirgū plašākam investoru lokam, Valsts kase 13 izsolēs piedāvāja vērtspapīrus ar minimālo iegādes apmēru 1000 eiro. Pārējās 2025. gadā rīkotajās izsolēs piedāvāti vērtspapīri ar iegādes apmēru 100 000 eiro.
Investoru pieprasījums un Valsts kases piedāvājums izsolēs koncentrējās uz vērtspapīriem ar atlikušo dzēšanas termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Investoru pieprasījums pārsniedza pārdoto apmēru vidēji trīs reizes, atsevišķās izsolēs – arī sešas reizes.
Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc likvīdiem valsts vērtspapīriem un procentu likmēm izsolēs atspoguļojot tirgus likmju samazinājuma tendences, fiksētais ienesīguma līmenis bija robežās no 2,42% līdz 3,378%, atkarībā no termiņa un situācijas tirgū, teikts pārskatā.

Drukāt

  Platons "Dzīres"
Publicējis: LvSnor - 2026-07-24 3:39 - Forums: Cita māksla un kultūra - Nav atbilžu

Šķirstot internetu es pavisam nejauši uzskrēju virsū Daira Mežvicka rakstam "Dzīres mēra laikā" divās daļās: https://telos.lv/dzires-mera-laika-1-dala/ un https://telos.lv/dzires-mera-2/ (kuru lasot nespēju atrast pamatojumu, kāpēc ir pieminēts mēris). 

Citāts:Iespēju gūt priekšstatu par citiem veidiem, kā domāt par minētajām parādībām, sniedz Platona dialogs Dzīres (Συμπόσιον, Symposium), kas ir viens no mākslinieciski, dramatiski un filozofiski aizraujošākajiem filozofijas tekstiem, kas jebkad radīti.[1] Tāpēc ielūkosimies Dzīrēs, lai no jauna pārdomātu, kas ir “erots”, “skaistums” un “izglītība”.

Citāts:Arī dialogā Teaitēts Sokrats, aprakstot savu intelektuālās dzemdniecības prasmi, runā tikai par jaunekļiem, kas ir vai nav intelektuāli “grūti”, un darbojas ar nošķīrumu – sievietes dzemdē bērnus, bet vīri “dzemdē” patiesas vai nepatiesas domas (148e–151d).[12]



Diotīma no Mantinejas ir viena no ietekmīgākajām un intriģējošākajām figūrām sengrieķu filozofijā. Viņa parādās Platona slavenajā dialogā "Simpozijs" (Symposium), kur Sokrats atstāsta viņas mācību par Mīlestības (Eros) dabu un būtību.
Diotīmas loma Platona dialogā
Dialogā "Simpozijs" Atēnu domātāji pulcējas, lai teiktu runas par godu mīlestības dievam Erotam. Kad kārta pienāk Sokratam, viņš norāda, ka viņa paša izpratne par mīlestību ir pamatā Diotīmas guvums — sievietes un priesterienes, kura savulaik viņu skolojusi.
Diotīma dialogā atklāj atšķirīgu skatījumu uz mīlestību:
  • Mīlestība kā starpnieks: Mīlestība (Eros) nav ne dievs, ne mirstīgais, bet gan daimons — garīgs starpnieks starp dievišķo un cilvēcisko, starp nezināšanu un gudrību.
  • Tieksme pēc nemirstības: Mīlestība nav tikai vēlme pēc skaista partnera, bet gan cilvēka dabas dziļākā vēlme radīt un sasniegt nemirstību — vai nu caur bērniem, vai caur garīgiem un mākslinieciskiem darbiem, tikumu un idejām.
"Mīlestības kāpnes" (Scala Amoris)
Slavenākā Diotīmas koncepcija ir vadlīnijas tam, kā cilvēka dvēsele var pacelties no fiziskas pievilkšanās līdz garīgai atklāsmei. Šo procesu bieži sauc par Platona mīlestības kāpnēm:
  1. Viena ķermeņa skaistums: Sākotnējā fiziskā pievilkšanās pret vienu cilvēku.
  2. Visu ķermeņu skaistums: Apzināšanās, ka skaistums vienā ķermenī ir radniecīgs skaistumam citos.
  3. Dvēseles skaistums: Izpratne, ka dvēseles, rakstura un prāta skaistums ir vērtīgāks par fizisko izskatu.
  4. Iestāžu un zināšanu skaistums: Skaistuma saskatīšana likumos, kultūrā, tikumos un zinātnē.
  5. Absolūtais Skaistums: Visaugstākā pakāpe — paša Skaistuma idejas uztveršana tīrā veidā, kas ir mūžīga, nemainīga un dievišķa.
Vēsturiska personība vai izdomāts tēls?
Filozofijas vēsturnieku vidū joprojām notiek debates par to, vai Diotīma bija reāla personība:
  • Skeptiskais viedoklis: Daudzi pētnieki uzskata, ka Diotīma ir Platona radīts literārs tēls. Izmantojot sievietes-priesterienes tēlu, Platons varēja piešķirt savām idejām īpašu, dievišķu autoritāti.
  • Vēsturiskais viedoklis: Citi norāda, ka gandrīz visi pārējie Platona dialogos minētie tēli ir bijuši reāli vēsturiski cilvēki, tāpēc pastāv iespēja, ka arī Diotīma bijusi reāla Mantinejas priesteriene, kuras gudrību Sokrats patiesi cienījis.
Neatkarīgi no tā, vai viņa bija reāla personība, Diotīmas tēls atstājis paliekošu ietekmi uz rietumu domāšanu, liekot pamatus tam, ko šodien dēvē par platonisko mīlestību.

Citāts:Diotīma Sokratu ir pārliecinājusi par Erota dabu, viņš uzdod saprotamu jautājumu: “[J]a Erots ir tāds, kāds labums no viņa cilvēkiem?” (204d)[8] Diotīma uz šo jautājumu neatbild tieši, bet iztaujā Sokratu par to, ko mīl un vēlas iegūt tas, kurš mīl skaisto, un šis jautājums Sokratam sagādā grūtības. Taču, tiklīdz Diotīma nomaina “skaisto” ar “labo”, abus jēdzienus lietojot koekstensīvi, Sokratam viss kļūst skaidrs: “Tagad atbildēt ir vieglāk, [..] viņš būs laimīgs. – Pareizi [..], laimīgie ir laimīgi tāpēc, ka ieguvuši labo, un mums nav vairs jājautā, kāpēc viņi grib būt laimīgi. Šķiet, to jautāt nav jēgas.” (205a)[9]

Citāts:Diotīma: “Tie, kuru miesa grib dzemdēt, pievēršas sievietēm, ar tām viņi rod savu erotu. Viņi domā, ka, radīdami bērnus, viņi iegūs sev nemirstību un laimi, atstādami uz visiem laikiem par sevi cildenu piemiņu.” (208e)[13]

Citāts:Mūsdienu ideoloģiskajā vakuumā, kur pat cilvēka erotiskās tendences tiek padarītas par tirgus resursu un bez žēlastības izmantotas naudas pelnīšanai, šāds skatījums izrauj erotu no nemitīgās egoistiskās baudkāres valgiem un piedāvā cilvēkiem kopā ar erotu iet dažādus ceļus – gan bērnu radīšanas ceļu, gan cildenu darbu darīšanas ceļu, gan ceļu pie dievišķā Skaistuma. Cilvēciskā erota funkcija šādā skatījumā vairs nav vien mirklīga un nenozīmīga, vien slāpēm vai izsalkumam līdzīga tieksme, kas norāda tikai uz kādu citu pamatvajadzību, bet pati svarīgākā dziņa, kāda vispār var būt, – virzīt cilvēku pretim dievišķajam.

Drukāt

  Cilvēciskas attiecības
Publicējis: LvSnor - 2026-07-22 16:53 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Atbildes (2)

Latvijā un citās Eiropas valstīs ir veikti pētījumi par sociālo uzticēšanos, vientulību, kopienu dzīvi un sociālo kapitālu, kas kopā sniedz diezgan skaidru priekšstatu.
Daži no biežāk minētajiem faktoriem ir:

  • Zema savstarpējā uzticēšanās. Latvijā starppersonu uzticēšanās vēsturiski ir zemāka nekā Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki biežāk ir piesardzīgi pret nepazīstamajiem un retāk veido jaunas draudzības.
  • Vēsturiskā pieredze. Sociologi bieži norāda uz padomju okupācijas mantojumu, kad atklātība un uzticēšanās ārpus tuvākā loka varēja būt riskanta. Šādas sociālās normas var saglabāties vairākās paaudzēs.
  • Migrācija. Daudzi cilvēki ir pārcēlušies uz ārzemēm vai no mazākām pilsētām uz Rīgu. Tas izjauc senākos draugu un kaimiņu tīklus.
  • Darba un dzīves ritms. Garas darba stundas, nogurums un ekonomiskais spiediens atstāj mazāk laika regulārām tikšanās reizēm.
  • Mazāka iesaiste kopienās. Dalība biedrībās, klubos un citās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā kopumā ir zemāka nekā valstīs ar ļoti spēcīgu pilsonisko sabiedrību, kas nozīmē mazāk iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.
  • Digitalizācija. Tāpat kā daudzviet pasaulē, saziņa internetā bieži aizstāj klātienes kontaktus, lai gan pētījumi rāda, ka tā ne vienmēr rada tik ciešas attiecības.
Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar vispārinājumiem. Pētījumi arī rāda, ka:
  • latviešiem bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks;
  • cilvēki daudz uzticas ģimenei un seniem draugiem, taču retāk veido plašu paziņu tīklu;
  • jaunākās paaudzes arvien biežāk iepazīstas caur hobijiem, sportu, studijām un darbu.
Tātad jautājums nav tikai par to, ka "cilvēki neuztur draudzīgas attiecības", bet arī par to, kādas attiecības tiek veidotas. Latvijā bieži priekšroka tiek dota dažām ļoti ciešām draudzībām, nevis plašam sociālajam lokam.


Par zemo starppersonu uzticēšanos Latvijā – tas balstās uz European Social Survey datiem, kuros regulāri tiek mērīta vispārējā uzticēšanās cilvēkiem ("Most people can be trusted..."). Latvija ilgstoši ir starp valstīm ar salīdzinoši zemāku vispārējo uzticēšanos nekā Ziemeļvalstis. Latvijas dalību ESS koordinē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi.
csp.gov.lv

Par padomju perioda ietekmi uz uzticēšanos un sociālajiem tīkliem – tas nav tiešs ESS secinājums, bet plaši apspriests socioloģijas literatūrā par postpadomju valstīm. Šeit bieži tiek izmantoti World Values Survey un European Social Survey dati, kurus analizē akadēmiskajos rakstos par sociālo kapitālu un institucionālo uzticēšanos.
Par migrācijas ietekmi uz sociālajiem tīkliem – šis secinājums balstās demogrāfijas un migrācijas pētījumos, kuros analizēts, kā emigrācija un iekšējā migrācija samazina vietējo sociālo saišu blīvumu. To regulāri analizē Latvijas demogrāfi un Centrālā statistikas pārvalde.
csp.gov.lv

Par laika trūkumu, darba slodzi un mazāku iesaisti kopienās – šie faktori tiek analizēti ESS, EU-SILC un citās Eiropas iedzīvotāju aptaujās, kurās pēta dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību un labklājību.

csp.gov.lv

Par to, ka Latvijā bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks – šis ir secinājums no salīdzinošiem sociālo tīklu un sociālā kapitāla pētījumiem, nevis viens konkrēts Latvijas pētījums. Tas raksturo tendenci, kas novērota vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Ja interesē tieši akadēmiskā literatūra, varu ieteikt dažus autoritatīvus avotus:

Bowling Alone – par sociālo kapitālu un pilsonisko iesaisti.
Making Democracy Work – par uzticēšanās un sociālā kapitāla nozīmi.
European Social Survey datu analīzes par Latviju.
World Values Survey datu analīzes par uzticēšanos un vērtībām.


https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina...as-ietekmi

Drukāt

  «Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group»
Publicējis: LvSnor - 2026-07-21 12:44 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Latvijas vienu no lielākajām bankām «Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group»

Vakar, 22:17
Papildināts šodien, 12:34
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents)
Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank", liecina paziņojums "Luminor Bank".

Paziņojumā teikts, ka par "Luminor Bank" iegādi "OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank".
"Luminor" bankas paziņojumā teikts, ka "OTP Group" ienāks Baltijas tirgū, paplašinot savu klātbūtni līdz 14 valstīm un palielinot kopējos aktīvus par vairāk nekā 10 %, savukārt tās darbības īpatsvars eirozonā sasniegs 50 %.
"OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank" par "Luminor" – trešās lielākās banku grupas Baltijas reģionā – iegādi.
Kā norādīja kompānijā, pēdējos gados "Luminor" ir būtiski stiprinājusi savu biznesa modeli, paplašinājusi klientu bāzi un veicinājusi darbības digitalizāciju, nostiprinot savu pozīciju kā universāla Baltijas banka, kas apkalpo klientus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
"OTP Bank" turpinās atbalstīt "Luminor" izaugsmi, balstoties uz bankas esošajām stiprajām pusēm, tirgus pozīciju un attiecībām ar klientiem. Kā stratēģisks investors, kas jau šobrīd apkalpo vairāk nekā 17,5 miljonus klientu, "OTP Group" plāno nostiprināt ilgtermiņa klātbūtni Baltijas reģionā un ar "Luminor" starpniecību veicināt klientu finansiālo labklājību.

Citāts:Iegādājoties "Luminor", "OTP Group" vēl vairāk nostiprinās savu pozīciju kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā,
vienlaikus ienākot jaunos izaugsmes tirgos Baltijas reģionā. Darījuma rezultātā" OTP Group" kopējie aktīvi palielināsies par aptuveni 13 %, savukārt eirozonā īstenoto darbību īpatsvars grupas neto kredītportfelī pieaugs no pašreizējiem 42 % līdz 50 %.
"Luminor iegāde nav tikai ģeogrāfiska paplašināšanās – tā ir stratēģiska ienākšana attīstītā un stabilā reģionā ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. Kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā "OTP Group" pēdējo desmitgažu laikā ir apliecinājusi spēju radīt vērtību jaunos tirgos. Mēs ieguldām kapitālu, likviditāti un tehnoloģiskās zināšanas iegādātajās bankās, īstenojot ilgtermiņa īpašnieka pieeju. Balstoties uz "Luminor" spēcīgo tirgus pozīciju, mūsu mērķis ir vēl vairāk stiprināt bankas lomu Baltijas valstīs un veicināt reģiona finanšu sistēmas, kreditēšanas aktivitātes un finanšu inovāciju attīstību," komentē Pēters Čāņi, "OTP Bank" valdes priekšsēdētājs.
"Šis darījums ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā. "Luminor" un OTP vieno skaidra apņemšanās strādāt klientu labā, radīt ilgtermiņa vērtību un finansēt mūsu vietējās ekonomikas izaugsmi.
Citāts:OTP sastāvā "Luminor" atbalstīs pieredzējusi starptautiska banku grupa ar spēcīgu klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Esmu pateicīgs "Luminor" darbiniekiem par ieguldījumu bankas attīstībā un nemainīgo apņemšanos atbalstīt mūsu klientus un Baltijas ekonomiku," uzsvēra "Luminor" valdes priekšsēdētājs Vojcehs Sass.
Darījuma pabeigšanai ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.
Kas ir "OTP Group"
"OTP Group" ir viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas apkalpo 17,5 miljonus klientu 11 valstīs. Pēdējo divu desmitgažu laikā grupa ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi uzņēmumu iegādē un apvienošanā dažādās valstīs – kopš 2001. gada veiksmīgi pabeidzot 25 banku iegādes. Tās stratēģija ir veidot vadošas tirgus pozīcijas, īstenojot ilgtermiņa ieguldījumus un apvienojot spēcīgu kapitāla un likviditātes pozīciju ar ekspertīzi digitālajā banku darbībā, riska pārvaldībā un efektīvā uzņēmuma darbībā.
Grupas kopējie aktīvi pārsniedz 130 miljardus eiro, un 2025. gadā tā sasniedza kapitāla atdevi, kas pārsniedza 21 %. "OTP Bank" akcijas kopš 1995. gada tiek kotētas Budapeštas Fondu biržā, un bankai ir diversificēta akcionāru struktūra bez valsts līdzdalības.
Citāts:Darījuma summa paziņojumā netiek atklāta. Darījuma pabeigšanai vēl ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, vēlmi iegādāties "Luminor Bank" Ungārijas "OTP Bank" bija izteikusi jau pirms dažiem gadiem. Tolaik izskanēja, ka banka darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.
Darījums klientus Latvijā neietekmēs
Latvijas Bankā norādīja, ka "Luminor" bankas klientiem Latvijā ikdienā nekas nemainās un šis darījums principā nekādā veidā viņus neietekmē.
Latvijas Banka 2024. gadā aģentūrai LETA skaidroja, ka "OTP Bank" izteikto "Luminor Bank" iegādes darījumu vērtēs Igaunijas uzraugs kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tolaik Latvijas Bankā skaidroja, ka atļauja iegūt būtisku līdzdalību ietvertu arī Igaunijā reģistrētās "Luminor Bank" visaptverošu analīzi, kas nozīmē, ka jāvērtē potenciālā akcionāra ietekme uz "Luminor Bank" kopā ar visām, tostarp Latvijas un Lietuvas filiālēm, jo filiāles nav nošķirtas no "Luminor Bank" un ir Igaunijas "Luminor Bank" struktūrvienības.
Latvijas Bankā skaidroja, ka lēmumu pieņemšanas procesā tas tiek apstiprināts ECB Uzraudzības valdē, kur kā dalībnieks piedalās arī Latvijas Banka, un ir tiesīga ECB Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanas procesā sniegt savu viedokli. Latvijas Banka piedalās arī ECB kopējā "Luminor Bank" uzraudzības komandā, kuras ietvaros tiek izskatīti visi būtiskākie jautājumi, kas saistās ar bankas darbību un attīstību.
2024. gadā Latvijas Bankā skaidroja, ka Latvijas gadījumā ECB pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – "Swedbank", "SEB bankas" un bankas "Citadele" – uzraudzību, savukārt Igaunijā tādas bija četras – "Swedbank", "SEB Pank", "Luminor Bank" un "LHV Pank".
Vērtējot šī potenciāla darījuma nozīmi Latvijas banku sektoram un ekonomikai kopumā, Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka kopumā vēlme iegādāties "Luminor" banku liecina par ārējo interesi, un tas varētu kāpināt konkurenci bankas sektorā, taču galīgo vērtējumu šobrīd izteikt būtu pāragri:
"Protams, jaunu dalībnieku ienākšana būtu vērtējama pozitīvi, taču šajā gadījumā pagaidīsim un ļausim regulatoram strādāt, un uzraugiem novērtēt visus riskus, lai saprastu, vai tas Latvijas un šajā gadījumā kopējam Baltijas banku sektoram nāktu par labu vai par sliktu."
2024. gada maijā toreizējā Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, ņemot vērā iecerēto "Luminor Bank" iegādes darījumu, aicināja būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz Ungārijas investīcijām. Viņa vērsa uzmanību, ka "Ungārijas nostāja gan attiecībā pret Ukrainu, gan [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu ļoti atšķiras no Eiropas Savienībā pastāvošās vienprātības".
"Luminor Bank" mājaslapā norādīts, ka tā ir trešā lielākā finanšu pakalpojumu sniedzēja Baltijas reģionā, kas apkalpo privātpersonas, ģimenes un uzņēmumus. 2025. gadā banka strādāja ar 158 miljonu eiro peļņu un sasniedza 8,6 % pašu kapitāla atdevi. 2025. gada beigās bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 20,2 %, bet kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,6 %.
Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielākā banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".

Drukāt

  Lietuva
Publicējis: LvSnor - 2026-07-19 21:57 - Forums: Eiropas Savienība un NATO - Nav atbilžu

Lietuva ar jaunajām vācu raķetēm
Mihals Zagroba
12:00

Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrija (Lietuvos Respublikos krašto apsaugos ministerija) paziņoja, ka Lietuvas bruņoto spēku noliktavās ir nogādātas raķetes Spike LR2 vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Munīciju piegādāja vācu kompānija EuroSpike GmbH.

Lietuvas saņemtās raķetes ir paredzētas kājnieku kaujas mašīnām Vilkas (Vilkas), kā to uzsvēra ministrija šā gada 7.jūlija paziņojumā. Platformas, kurām ir nonākušas prettanku vadāmās raķetes Spike LR2, ir holandiešu-vācu bruņutransportiera Boxer lietuviešu versija. Tomēr Vilkas ir aprīkots ar Izraēlā ražotu Rafael Samson MKII bezpilota torni, kas bruņots ar 30 mm Bushmaster II Mk44S lielgabalu un Spike palaišanas iekārtu (kas ir saderīga gan ar LR, gan LR2 raķešu variantiem).

Paredzams, ka prettanku vadāmās raķetes Spike LR2 palielinās Lietuvas prettanku spējas, ņemot vērā to palielināto darbības rādiusu (no 4 km LR versijai līdz 5,5 km versijai LR2) un lielāku letalitāti. Papildus bruņumašīnām raķetes paredzētas izmantošanai arī pret ēkām, nocietinājumiem, bunkuriem un citiem inženiertehniskajiem aizsardzības līdzekļiem.

Lietuvas valsts aizsardzības ministrs Roberts Kauņs komentēja munīcijas krājumu stiprināšanu: "Mēs atturam Krieviju un nodrošinām mieru valstī, turpinot stiprinot Lietuvas bruņotos spēkus un investējot munīcijas krājumos. Turpināsies raķešu Spike LR2 piegādes, jo Lietuvas bruņotajiem spēkiem jābūt sagatavotiem un apgādātiem ar modernu munīciju pēc iespējas lielākā apjomā."

Drukāt