Ļoti paradoksāli, ir tas ka šogad ļoti daudz latvieši uzsver, ka cilvēki Latvijā ir briesmīgi, bet ir gatavi viņiem palīdzēt.  Gana absurds apgalvojums. Proti, uz kaut kādu proaktīvu darbību latviešu vidū laikam lieki cerēt, bet ja pārkāpsi savam lepnumam pāri un pasūdzēsies, - tev (varbūt) klusējot palīdzēs! Agrāk tā īsti nebija, varbūt pie vainas tā nespēja sarunāties gan sociāli horizontāli gan sociāli pa vertikāli? Tāds lielpilsētas daudzdzīvokļu mājas sindroms?

Benito Musolīni utopiskais nacionālisms

Itālija bija pusindustriāla zeme, kurā marksisti, aizrāvušies ar revolu­cionārās vardarbības idejām, meklēja iespējas paātrināt revolūcijas atnāk­šanu. Šīs idejas uztvēra itāļu mark­sists Benito Musolīni (1883-1945), kura tēvs bija kalējs, sīkīpašnieks un sociāl­demokrāts, māte - skolotāja, kura iepazīstināja viņu ar politisko filosofiju un Nīči (Benito par "varasgribas filosofiju" zināja visu). Taču politiku Musolīni veidoja uz marksistiska pa­mata. Markss viņam bija "tēvs un sko­lotājs", "lielais strādnieku vardarbības filosofs". Viņš atbalstīja "avangarda mazākuma" veidošanu, kas spēj "ieka­rot kaismīgo masu jūtas, ticību un gudrību". Šis avangards ir jāveido speciāli apmācītiem elites cilvēkiem. Šai elitei ir jārūpējas par šķiras psi­holoģisko un masu mobilizāciju, izman­tojot mītus un simbolus, kam jāceļ pro­letariāta pašapziņa. Nākotnē, Musolīni mācīja, vardarbība būs nepieciešama.
Musolīni pārvērta Forli provinci par sociālisma salu, atbalstot līgumstrādnieku pretenzijas pret zemes īpašnie­kiem. Žurnālu, kuru tas publicēja, lasīja visā Eiropā. 1912. g. divdesmit deviņu gadu vecumā viņš - jauns, slaids, no­pietns, kvēles pilnām acīm - nostājās Itālijas Sociālistiskās partijas priekš­galā, uzskatot, ka sociālismam ir jābūt marksistiskam, izlēmīgam un inter­nacionālam, tādam, kas nav gatavs ielaisties nekādos kompromisos.
Musolīni kā revolucionārās vardar­bības teorētiķis, pirmkārt, radikāli no­raidīja buržuāzisko parlamentārismu un reformismu; otrkārt, viņš uzskatīja, ka partijai ir jābūt stipri centralizētai, stingri hierarhiskai un disciplinētai izvirzīto mērķu sasniegšanā; treškārt, tā jāvada profesionāliem revolucionā­riem; ceturtkārt, viņš neticēja, ka pro­letariāts ir spējīgs pats sevi organizēt; piektkārt, viņš domāja, ka revolucio­nāro apziņu masās var ienest no ār­puses; sestkārt, viņš uzskatīja, ka pē­dējā šķiru konfliktā pēdējais tiesnesis būs organizētā vardarbība.
Musolīni piemita cilvēciskais vā­jums - tieksme patikt un demonstrēt godkāri, viņš bija jūtīgs savās attiecī­bās ar masām un ar to viedokli vienmēr rēķinājās. Līdz ar karu un nacionālis­ma uzliesmojumu Musolīni nojauta šo jauno spēku un izdarīja pagriezienu jaunā virzienā.
Kara sākumā Musolīni aģitēja par Itālijas oficiālu iestāšanos karā un tādēļ tika izslēgts no Sociālistiskās partijas. Karš padarīja Musolīni par nacionālsociālistu seno romiešu ieka­rotāju garā, kuru fasces (nūju saišķi) viņš sāka izmantot kā ietilpīgu un pie­vilcīgu simbolu. Musolīni neieredzēja Ļeņinu par to, ka tas izveda valsti no kara. Turklāt viņš gribēja kapitālismu izmantot un ekspluatēt, nevis graut, tomēr neatsacījās no domas, ka revo­lūcijai tik un tā jābūt radikālai.
1919. g. 23. martā Musolīni ar sa­viem līdzgaitniekiem nodibināja jaunu partiju. Tās programma ietvēra sevī fiksētās kapitāla daļas konfiskāciju, kontroli pār ekonomiku ar korporatīvo ekonomisko padomju palīdzību, baznī­cas zemes īpašumu konfiskāciju, ag­rāro reformu īstenošanu, kā arī monar­hijas un senāta likvidēšanu. Viņa iemīļotā devīze bija: "Dzīve ir rīcība, nevis aprēķins" (Viure, ce n'est pas calculer, c'est agir). Viņam raksturīga bija nepacietība, viņš bieži nikni ieska­tījās pulkstenī un dusmojās uz tiem, kas mēdza kavēties.
Pamazām Musolīni izskats mai­nījās: viņa augums vairs nebija slaids, izkrita mati. Uz viņa plikpaurainās galvas parādījās milzīgs izaugums, bet uz tuklās pazodes - tumša ovāla dzimumzīme. Zobi viņam bija ziloņ­kaula krāsā un reti (šī pazīme Itālijā nozīmēja veiksmi). Viņš bija glīts, spē­cīgs, noskaņots uz seksuāliem varoņ­darbiem, ko nodrošināja 169 mīļākās. Musolīni alka pēc varas un ļoti mīlēja
Makjavelli. Apvienojis savā personā visus šos elementus (arī mītu par Ro­mu un tās impēriju, futūrisma mītu), viņš secināja: "Nav dzīves bez izlietām asinīm."
Musolīni lielījās, ka fašistiskais "leo­pards" varot viegli tikt galā ar sociā­listisko masu "slimajiem lopiem". Fa­šistu "rīcības nodaļas" veidoja karavīri rezervisti, bet tajās bija arī studenti un pat skolnieki. Viņi bija disciplinē­tāki, mērķtiecīgāki par sociālistiem un savas akcijas koordinēja pa telefonu. Par fašistiem kļuva arī tūkstošiem strādnieku.
Fašisma spēks nobaidīja pat pašu Musolīni, kurš izjuta riebumu pret vardarbību lielos apmēros, īpaši pret vardarbību kā pašmērķi. Fašisms iz­platījās un 1921. g. palīdzēja Musolīni iekļūt parlamentā. Romas fašistu kongresā 1921. g. viņam bija jāiet uz kompromisu: lai kļūtu par "Duči" (Va­doni), viņš piekrita vardarbībai, un tā­dēļ 1922. gads kļuva par terora gadu. Varas iestādes pievēra acis uz to, ka vienas atsevišķas partijas armija sāka pārņemt varu no iekšienes: citu pēc citas teroristi iekaroja municipalitātes Itālijas pilsētās. Jaunā Itālijas Komu­nistiskā partija (līdzīgi kā vēlāk ko­munisti Vācijā) saistīja cerības ar jau­no, fašistisko režīmu, kuram vajadzēja izraisīt marksistisko revolūciju.
Itālija bija ekonomiski vāja un slikti pārvaldīta valsts. Tajā pastāvēja liela nabadzība, dzimstība bija viena no visaugstākajām Eiropā, inflācijas tempi - vieni no augstākajiem. "Risordžimento" (itāļu sacelšanās pret aus­triešiem nacionālās apvienošanās lai­kā 1815.-1870. g.) nesa vilšanos, uzvara cilvēkus drīzāk nošķīra nekā apvienoja. Parlamentārais režīms bija korumpēts, monarhiju tauta nemīlēja.
Kopš 1871. gada valsts bija naidā ar baznīcu. Valsts dienesti nefunkcionēja.
Musolīni vārds ar vardarbību tieši neasociējās. Gluži pretēji - viņā saska­tīja cilvēku, kurš varētu to apturēt. Viņš kļuva par lielisku publisku ora­toru ("A chi l'Italia? A noi!" - "Kurš pret Itāliju? Tas pret mums!"). Taču Musolīni nebija vienkāršs demagogs, viņa runas bija balstītas uz filozofiskām pārdomām, kas patika itāļiem. 1922. g. viņš nodibināja kontaktus ar galmu, Vatikānu, armiju, policiju - visi vēlējās zināt, ko viņš grib. Musolīni teica: "Mūsu programma ir vienkārša: mēs gribam pārvaldīt Itāliju." Viņa re­torikā tas nozīmēja: stingri, bezkais­līgi, taisnīgi, godīgi un efektīvi, kā Se­najā Romā.
1922. g. 16. oktobrī Musolīni pazi­ņoja par mēneša beigās nolikto četru divīziju - kopā 40 tūkst, melnkreklaino fašistiskās partijas biedru - gājienu uz Romu. 28. oktobra vakarā viņa slikti apbruņotā, izsalkusi armija apstājās netālu no Romas - lietainā laikā tā iz­skatījās nožēlojami. Valdībai Romā bija 28 tūkst, karavīru liels garnizons ar uzticamu komandieri, un tomēr tā pie­ņēma lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli. Romā klīda baumas un cir­kulēja neadekvāta informācija. Jauna­jam karalim Viktoram Emanuēlam tika sniegta informācija, ka pret 6 tūkst, slikti apmācītu kareivju ir 100 tūkst, uz visu gatavu fašistu. Viņš krita iz­misumā un atteicās izsludināt ārkār­tas stāvokli. Šajā momentā valdībai zuda drosme turēt varas grožus savās rokās. 29. oktobrī Musolīni pieteicās izveidot savu valdību.
Dzīves pēdējās desmitgadēs Muso­līni kļuva par arvien traģiskāku un groteskāku tēlu. Viņu uzskatīja vairāk par nacionālu nekā fašistisku vadoni.
Iespējams, ka viņam amats bija sva­rīgāks par varu.
1924. g. notika visenerģiskākā de­putāta Džakomo Mateoti slepkavība, kas izsauca naida vilni Itālijā. Tas Musolīni nesa daudz slikta. 1925. g. 3. janvārī viņš pasludināja fašistiskā režīma nodibināšanu. Tika aizliegtas opozīcijas avīzes, opozīcijas līderi - ieslodzīti uz kādas salas. Tika publi­cēta vesela virkne "fašistisko likumu". Musolīni izteica formulu: "Labāk viss valstī nekā ārpus valsts, nekā pret valsti."
Sākumā Hitlers, īstenojot savu po­litisko voluntārismu, par paraugu uz­skatīja Musolīni. Viņa kabinetā Minhenē stāvēja Musolīni krūšutēls, arī Gebelss kādā 1935. g. rakstā atzina nacistu parādu itāļu fašismam. Sāku­mā šie komplimenti nebija savstar­pēji. Musolīni, kas uzskatīja sevi par izglītotu un civilizētu cilvēku (viņš pārvaldīja četras svešvalodas), skatī­jās uz Hitleru kā uz vulgāru šarlatānu un bandītu. Itālijā pastāvēja neliela cienījama ebreju kopiena. Musolīni bija parādā daudziem ebrejiem - audzi­nātājai sociālistei Angelikai Balabano - vai, itāļu fašisma pamatlicējam Enriko Rokam, itāļu korporatīvisma teorētiķim Džino Ariasam. Tāpēc Hitlera ra­sisms sākumā Musolīni atbaidīja, Itā­liju vienmēr bija biedējis uzbrukums no ziemeļiem. Tās vēsturiskā ienaidniece bija Austrija. Hitlera "anšlusa" politikai vajadzēja mantot Austrijas mē­ģinājumus atgūt to, ko Itālija bija sa­ņēmusi Versaļā. Kad Hitlers 1935. g. 16. martā noliedza Versaļas līgumu, Musolīni piekrita satikties ar angļiem un frančiem, lai radītu "fronti" pret nacisma agresiju.
Taču bija jau sākusies Musolīni kā valstsvīra degradācija. Tā izpaudās Itālijas 1935. g. 3. oktobrī uzsāktajā agresijā pret Abesīniju. Pēc piecām dienām kopš uzbrukuma sākuma Nā­ciju līga pasludināja Itāliju par agre­soru un 19. oktobri vērsa pret to sank­cijas, bet to vienīgais rezultāts bija Musolīni agresivitātes pieaugums. Musolīni 1936. g. 5. maijā ieņēma Adisabebu un piecas dienas vēlāk anketēja visu valsti. Kopš 1936. g. Vācija uzsāka kontaktus ar Itāliju. 1936. g. 1. novembri Musolīni izteicās par "asi Roma - Berlīne". 1937. g. 27. septembri viņš apmeklēja Berlīni. Musolīni sāka atdarināt Hitleru, atmeta savus iebil­dumus pret rasu politiku un 1938. g. pieņēma savus nacistiskos likumus. 1938. g. 11. decembrī Itālija izstājās no Nāciju līgas. 1939. g. aprīlī Itālija anektēja Albāniju. 22. maijā Musolīni parakstīja "Dzelzs paktu" ar cilvēku, kuru pirms pieciem gadiem bija uz­skatījis par potenciālu civilizācijas ienaidnieku.

Andris Rubenis  "20.gadsimta kultūra Eiropā"


Musolīni līķis

1945. gada 29. aprīlī Musolīni, Petači un citu nāvessodu izpildīto fašistu līķi tika iekrauti furgonā un pārvietoti uz dienvidiem uz Milānu. 3:00 no rīta līķi tika nomesti zemē vecajā Loreto laukumā. Laukums tika pārdēvēts par "Piazza Quindici Martiri" (Piecpadsmit mocekļu laukums) par godu piecpadsmit itāļu partizāniem, kuriem nesen tur tika izpildīts nāvessods.[181]
līķi, kas karājas pie kājām, tostarp Musolīni blakus Petači Piazzale Loreto, Milānā, 1945.
No kreisās puses uz labo Bombači, Musolīni, Petaki, Pavolini un Starace līķi Loreto laukumā, 1945.

Pēc spārdīšanas un apspļaušanas līķus ar galvu uz leju pakārt uz degvielas uzpildes stacijas jumta[182][183] un no apakšas nomētāja ar akmeņiem civiliedzīvotāji. Tas tika darīts gan, lai atturētu visus fašistus no cīņas turpināšanas, gan kā atriebības akts par partizānu pakāršanu tajā pašā vietā, ko veica ass varas iestādes. Gāzētā līdera līķis tika izsmiets un ļaunprātīgi izmantots. Fašistu lojālists Achille Starace tika notverts un notiesāts uz nāvi, pēc tam nogādāts Piazzale Loreto un parādīja Musolīni līķi, kuram viņš sveicināja tieši pirms nošaušanas. Viņa ķermenis bija savērts blakus Musolīni ķermenim.

“Rīgas laika” 33 gadu dzimšanas dienā abi redaktori paziņoja, ka jubilārs ir miris. Un lai turpinām lasīt visu, kas šajos 33 gados sarakstīts. Rīgas Laiks ? Paldies no sirds, Inese Zandere un Uldis Tirons, bez jums abiem es nekad nebūtu kļuvusi par vienu no žurnāla rakstu autorēm.
Lolita Tomsone atrodas Rīgas Reformātu Baznīca Mārstaļu 10.
https://www.facebook.com/RigasLaiks

Jā, noskatījos Megapole - "Megapole" (angļu: Megalopolis) ir 2024. gada ASV episka zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Frānsiss Fords Kopola.- ļoti knaps scenārījs.

Magpie ir 2024. gada neo-noir trillera filma, kuras režisors ir Sems Jeits un kurā galvenajās lomās ir Deizija Ridlija un Šazads Latifs. Tā pirmizrāde notika 2024. gada festivālā South by Southwest 2024. gada 9. martā.
Telpas

Tēvs pavada savu meitu, kura piedalās filmā ar populāru aktrisi, kamēr viņa sieva ir mājās ar jaundzimušo bērnu. Drīz viņš atklāj, ka iemīlas aktrisē.
lomās:
Deizija Ridlija Anetes lomā
Shazad Latif kā Bens
Matilda Luca Alīsijas lomā
Hiba Ahmeds Matildes lomā
Šerela Skīte Emīlijas lomā
Pippa Beneta-Vornere Esteres lomā
Alisters Petrijs Ričarda lomā

Mārtiņš Hiršs: Tramps nevar vienā dienā atrisināt sarežģītus un ieilgušus konfliktus

Saruna ar Rīgas Juridiskās augstskolas lektoru, ASV ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu par jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa iespējamo ārpolitiku, viņa izteikumiem un to nopietnību attiecībā uz mūsu reģionu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...d.a575952/

Aizsardzības ministrija no Spānijas uzņēmuma apsver pirkt kaujas mašīnas «ASCOD»

Aizsardzības ministrija uzsākusi līguma sarunas ar Spānijas uzņēmumu "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" par iespējamu "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu iegādi, lai stiprinātu sauszemes aizsardzības spējas.
Ministrijā informēja, ka līguma sarunas ar Spānijas uzņēmumu varētu noslēgties šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Lēmuma pieņemšanā vērtēti tādi kritēriji kā funkcionālo testu rezultāti, platformu cena, piegāžu termiņi un vietējās industrijas līdzdalība.
"ASCOD" bāzes modeļa kājnieku kaujas mašīnas šobrīd jau izmanto Spānijas, Austrijas, Lielbritānijas, ASV un Filipīnu bruņotie spēki.
"Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku eksperti veikuši rūpīgu analīzi, lai izvēlētos mūsu vajadzībām piemērotākās kaujas mašīnas, kas palielinās Sauszemes spēku mobilitātes spējas un uguns jaudu," norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Aizsardzības ministrija paziņojumā nav norādījusi, cik kaujas mašīnu plānots iegādāties, arī līguma iespējamā summa netika minēta.
Kājnieku kaujas mašīnu iegādes procedūra tika uzsākta 2023. gada sākumā, priekšizpētē izvēloties vairākus potenciālos piegādātājus. 2023. gada rudenī tika veikti piegādātāju kājnieku kaujas mašīnu platformu funkcionālie testi, lai iegūtu datus par platformu operacionālajām spējām.
Pēc funkcionālajiem testiem Nacionālie bruņotie spēki veica iegūto rezultātu izvērtējumu atbilstoši bruņoto spēku operacionālajām vajadzībām. Tāpat tika vērtētas platformu izmaksas, pieejamais ekipējums, vietējās industrijas iesaistes prasību izpilde, piegāžu termiņi un citi aspekti.
Saskaņā ar valsts aizsardzības koncepciju bruņotajiem spēkiem jāattīsta spējas, palielinot uguns jaudu un distances, kas pretiniekam liedz brīvi darboties gaisā, jūrā un uz zemes. Vienlaikus jāturpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī jāievieš bruņojumā kājnieku kaujas platformas, atzīmēja ministrijā.
Arī NATO attīstības mērķu ietvaros kājnieku kaujas mašīnu spēja tiek izvirzīta kā viena no prioritātēm, un to ieviešana Latvijā atbalstīs NATO spēju mērķu izpildi, norādīja ministrija.

Neizdodas savākt nepieciešamo balsu skaitu, lai rosinātu atlaist Saeimu
Ziņu nodaļa
Jauns.lv / LETA
Par tautas nobalsošanu, lai rosinātu atlaist Latvijas 14. Saeimu, viena gada laikā ir parakstījušies teju 40 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un ar to ir par maz, lai rīkotu referendumu šī jautājuma izskatīšanā.

Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu un rīkotu tautas nobalsošanu par 14. Saeimas atlaišanu, par iniciatīvu bija jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb 154 241 Latvijas pilsonim, kas sasniedzis 18 gadu vecumu. Iniciatīvu šoreiz ir atbalstījuši 2,54% no balsstiesīgajiem.
Pieteikumus sarīkot referendumu par Saeimas atlaišanu CVK bija iesniegusi partija "Latvija pirmajā vietā", partija "Tautas varas spēks", partija "Suverēnā vara", partiju apvienība "Pamats-LV", partija "Tautas kalpi Latvijai", partija "Apvienība Jaunlatvieši", partija "Stabilitātei!", partiju apvienība "Jaunā Saskaņa", partija "Nacionālā savienība Taisnīgums" un biedrība "Varu Latvijas tautai". Visas iniciatīvas tika apvienotas vienotā parakstu vākšanā.

Parakstu vākšana oficiāli sākās 2023.gada 10.novembrī un turpinājās vienu gadu, noslēdzoties 2024.gada 9.novembrī.
Sākotnēji parakstu vākšana noritēja itin aktīvi, iesaistītajām partijām gana aktīvi aģitējot un mobilizējot savus atbalstītājus. Pirmā mēneša laikā tika savākti ap 35 000 parakstu, taču pēc tam parakstu vākšana faktiski apstājās.

Parakstīties par iniciatīvu balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji varēja portālā "Latvija.gov.lv", klātienē dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesās, kas veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja, kā arī Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kur veic notariālās darbības.
https://jauns.lv/raksts/zinas/628687-nei...ist-saeimu

Skolām neesot naudas, un vecākiem likt pirkt mācību grāmatas nedrīkst. Bet vecāki grib, lai bērniem sekmes ir labas.

"Apzinos, ka šī summa varbūt nav pietiekama. Te ir atkal jāatsaucas uz, iespējams, labo pašvaldības gribu. Ir pašvaldības, kas arī savas izglītības iestādes atbalsta, konkrēti arī mācību materiālu iegādē," stāsta Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a575842/

PAPILDU FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANA MĀCĪBU LĪDZEKĻU IEGĀDEI LATVIJAS SKOLĀM
https://manabalss.lv/papildu-finansejuma...kolam/show

Latvijas skolās trūkst mācību līdzekļu, kas negatīvi ietekmē gan skolotāju darbu, gan skolēnu izglītības kvalitāti. Kā liecina izdevniecības "Skolas Vārds” 2024. gada oktobrī veiktā pedagogu aptauja" [1], 76% pedagogu atzīst, ka skolām ir nepieciešams papildu finansējums mācību materiālu iegādei. Šī gada valsts budžetā mācību līdzekļiem bija paredzēti tikai 35 eiro uz vienu skolēnu, kas ir nepietiekami, lai nodrošinātu kvalitatīvus mācību līdzekļus visiem priekšmetiem. Liela daļa skolotāju ir spiesti lūgt vecākiem pirkt darba burtnīcas vai izmantot nelikumīgas metodes, piemēram, grāmatu kopēšanu, lai nodrošinātu mācību materiālus visiem skolēniem. Ir nepieciešams būtiski palielināt valsts piešķirto finansējumu mācību līdzekļu iegādei, jo pašvaldību rocība ir ierobežota un ir pašvaldības, kas mācību līdzekļiem var veltīt tikai 2 000 eiro gadā.[2] Arī skolu vadītāji norāda uz problēmu, minot, ka “mācību līdzekļu finansēšanas kārtība sarīda pašvaldību pret pašvaldību un pedagogu pret pedagogu.”.[3] Tas ne tikai nodrošinās skolotājiem nepieciešamos materiālus, bet arī uzlabos skolēnu mācību rezultātus un vispārējo izglītības kvalitāti Latvijā. Vēlamies panākt, lai Latvijas valdība būtiski palielina valsts budžetā paredzēto finansējumu mācību līdzekļu iegādei visām skolām. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir aprēķinājusi, [4] ka, lai visiem skolēniem nodrošinātu nepieciešamos mācību līdzekļus, nepieciešami papildus 14 miljon eiro gadā. [1] https://www.skolasvards.lv [2] https://www.reitingi.lv [3] https://www.delfi.lv [4] https://www.delfi.lv
Iniciatīvas ietvaros tiek aicināts izstrādāt un pieņemt grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, kas nodrošina, ka šie līdzekļi ir pieejami visām skolām un atbilst visu skolēnu mācību vajadzībām. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai pedagogi būtu informēti par piešķirto finansējumu un varētu piedalīties tā izlietošanas procesā.
Palielinot finansējumu mācību līdzekļu iegādei, tiks uzlabota izglītības kvalitāte Latvijā. Skolotājiem būs pieejami visi nepieciešamie materiāli, lai dažādotu un kvalitatīvi nodrošinātu mācību procesu, savukārt skolēniem būs pilnvērtīgi mācību līdzekļi, kas tieši ietekmēs viņu mācību sasniegumus un motivāciju. Šādas pārmaiņas veicinās arī labāku eksāmenu rezultātus un sagatavos skolēnus nākotnes izaicinājumiem. Visa sabiedrība gūs no labākas izglītības sistēmas, jo kvalitatīva izglītība ir pamats valsts attīstībai un labklājībai.

Donalds Džons Tramps (dzimis 1946. gada 14. jūnijā) ir amerikāņu politiķis, mediju personība un uzņēmējs, kurš no 2017. līdz 2021. gadam bija ASV 45. prezidents. Republikāņu partijas biedrs, pēc uzvaras ir ievēlētais prezidents. 2024. gada prezidenta vēlēšanām, un to plānots 2025. gada 20. janvārī inaugurēt kā 47. prezidentu.
https://en.wikipedia.org/wiki/Donald_Trump



Atšķirībā no pirmās prezidentūras gan senātā, gan apakšpalātā 50~50.

Sveiki, gribētu uzrīkot apjauju pa patriotiskiem jautājumiem: