Vakar, 18:23
Pasaulē
Autori: Paula Koškina (LTV ārzemju ziņu redaktore)
Japānā un citviet pasaulē šodien piemin 80. gadadienu, kopš ASV nometa atombumbu virs Hirosimas. Trīs dienas vēlāk netālu esošo Nagasaki pilsētu iznīcināja otra ASV atombumba.
Piemiņas pasākumā Hirosimas Miera memoriālā piedalījās aptuveni 55 tūkstoši cilvēku. Pulksten 8.15 no rīta, laikā, kad ASV B-29 lidmašīna nometa bumbu uz pilsētu, sanākušie pieminēja sprādzienā bojāgājušos ar klusuma brīdi, līdz atskanēja miera zvans.
Pēc Hirosimas mēra runas palaisti desmitiem dūju, kas ir miera simbols. Piemiņas pasākumos piedalījās arī atombumbas sprādzienā izdzīvojušie, kuri pauda neapmierinātību ar pasaules līderu atbalstu kodolieročiem kā atturēšanas līdzekļiem.
"Mierīgas pasaules bez kodolieročiem veidošana no mums prasa nekad nepadoties. Mums ir jārunā un jāturpina runāt ar cilvēkiem, kuriem ir pretēji viedokļi," sacīja Hirosimas mērs Matsui Kazumi.
Hirosimas un Nagasaki bombardēšana ir vienīgās reizes, kad karā izmantotas atombumbas. Hirosimā dzīvību zaudēja 140 tūkstoši, bet Nagasaki – vēl 70 tūkstoši cilvēku.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a609473/

SAITE AR ARMA 4
Arma Reforger ir pirmais solis Enfusion dzinēja iespēju demonstrēšanā un ir patstāvīga spēle pati par sevi.
Tomēr daudzas vides sistēmas, resursi, vēsturiskais konteksts, kā arī modifikāciju veidošanas rīki un funkcijas no Arma Reforger tiks izmantoti arī nākamajā Arma sērijas daļā, kopā ar virkni papildu satura.
Arma 4 tomēr tiks izdota kā neatkarīgs nosaukums un balstīsies uz visām mācībām, kas gūtas no Arma Reforger.

Kā uzstādīt Arma Reforger dedicated server uz linux'a
https://community.bistudio.com/wiki/Arma...er_Hosting

Seriāls Snowpiercer (2020–2024)

• Daveed Diggs kā Andre Layton – inteliģents un morāli sarežģīts līderis, kura iekšējā cīņa par taisnīgumu ir seriāla sirds (Influx Magazine).
  
• Jennifer Connelly kā Melanie Cavill – sākotnēji šķiet stabili pielāgota elites pārstāve, bet vēlāk atsedz milzīgas intrigas un kontroli pār vilciena patiesajiem mehānismiem (Influx Magazine).
  
• Sean Bean ievieš Mr. Wilford divās sezonās — viņa charizma un ļaunuma dimensija piešķir sižeta konfliktam asu psiholoģisko slodzi (Vikipēdija). Topošā palete arī papildināta ar Alison Wright (Ruth), Sheila Vand (Zarah), Mickey Sumner un citiem, kuri dara stāstu daudzpusīgu (Vikipēdija).
  

• IMDb piešķīris vidējo vērtējumu 6.9–7.1/10 atkarībā no metrikas (IMDb, Rating Graph, Rating Graph).
  
• Rotten Tomatoes: pirmā sezona ieguvusi 63 % kritiķu apstiprinājuma (Vid. 6.5/10), otrā sezona uzlabojas līdz 88 % (Vid. 7.1/10) (Vikipēdija, rottentomatoes.com).
  
• Kritiķi no Vanity Fair, Time, Empire, CBR sniedz līdzsvarotus vērtējumus: lai gan seriāls ne tuvu nav tik stingri stilistiski skarbs kā Bong Joon-ho filma, tas piedāvā plašu pasaules skatījumu un raksturu attīstību (Vanity Fair, TIME, cbr.com, Empire).
  

• 1. gadā TNT atcēla seriālu, lai gan ceturtā sezona jau bija pilnībā uzfilmēta. Vēlākais pieprasījums ļāva AMC uzņemties projektu – plānojot izlaist visas sezonas AMC+ platformā un ceturto sezonu 2025. gadā (The Sun).
     

• Bagātīga un daudzslāņaina pasaule ar uzmanību detaļām dažādām vagoniem un sabiedrības segmentiem; labi attīstīti tēli visā sociālajā spektrā.
  
• Spēcīgas galvenās lomas — Diggs un Connelly ir īpaši pārliecinoši savās pozīcijās. Otrajā sezonā arī Sean Bean ievieš augsto intriģējošo antagonistu.
  
• Tematiska dziļuma izpēte: klase, vara, klimats, ētika un morāle.
  

• Lēna sižeta attīstība pirmās sezonas sākumā; detektīvsižets novirza no galvenās revolūcijas.
  
• Pēdējās sezonās redzamas budžeta un ritma nepilnības; dažiem skatītājiem sižeta līnijas šķiet pārlieku sarežģītas vai nesakarīgas (ew.com).
  

🕯 PKK ieroču nolikšanas un miera procesa galvenie notikumi
1. 2025. gada 27. februāris — PKK dibinātājs un ieslodzītais vadonis Abdullah Öcalan pirmo reizi kopš 1999. gada ieslodzījuma aicinājis PKK atteikties no bruņotās cīņas un izformēt organizāciju. Runājot no Imrali salas cietuma, viņš norādīja, ka partija “pabeigusi savu vēsturisko misiju” un ka turpmāka darbība būtu iespējama tikai kā demokrātiskam politiskam spēkam. Šī deklarācija tika nolasīta Turcijā DEM partijas pārstāvju vidū un pasludināta par vēsturisku iespēju konfliktu izbeigt.(euronews, Cadena SER)
2. 2025. gada 1. marts — PKK visātrāk reaģējusi uz Öcalan aicinājumu, oficiāli pasludinot vienpusēju miera pārtraukšanu. Organizācijas izpildkomiteja apņēmās neuzbrukt, ja viņus neuzbrūk, projekts tika nodēvēts par Norādījuma sajūtu vizītēm nepieciešamu soli mierīgākai sabiedriskai politiskai dzīvei.(euronews, Reddit)
3. 2025. gada 5.–7. maijs — PKK konferences Galvenā kongresa laikā Irākas–Irānas pierobežā pieņemti 4 galvenie lēmumi:

• pārtraukt militāro darbību pret Turciju,
  
• izformēt organizāciju militārajā un politiskajā līmenī,
  
• noteikt kopīgas koordinācijas komitejas ieroču nodošanai,
  
• uzņemties politisko atbildību pārejai uz demokrātisku darbību.
  Oficiāls paziņojums par PKK izformēšanu tika izdots 2025. gada 12. maijā.(euronews, Vikipēdija)
  

• Turcijas Valsts drošības padome (“National Security Council”) oficiāli deklarēja, ka PKK desarmēšana un izformēšana tiks “sīki un rūpīgi uzraudzīta” kā daļa no “Bezterorisma Turcijā” iniciatīvas. Prezidenta Erdoğan kampaņa mudināja turku iedzīvotājus karogot pilsētas un mājas šīs jaunās ēras simbolam.(bbc.com)
  
• ANO preses sekretārs Stephane Dujarric paziņoja, ka ANO “ļoti atbalsta” šo pirmo darbību un ir gatava sniegt palīdzību darbībai uz miera veicināšanu.(hurriyetdailynews.com)
  

• Daļa PKK komandieru, piemēram, Murat Karayılan, uzsvēra, ka transformācijas vienmērīga realizācija prasa Öcalan personīgu iesaisti vai atbrīvošanu. Video uzrunās viņš minēja — “ne pietiek tikai ar video aicinājumu, ir jārunā klātienē”.(Reddit, dw.com)
  
• DEM partija norāda, ka desarmēšana atver iespējas Kurdu izglītības un valodas tiesību paplašināšanai Turcijā un prasības pēc politiskajām reformām, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un federālām pārmaiņām valsts konstitūcijā.(euronews, chathamhouse.org)
  
• Starptautiskie un analītiķi piesardzīgi akcentē, ka Turcijas autoritārisma nostajādes (piemēram, bijušā Stambulas mēra notiesāšana) var bremzēt faktisko pāreju uz demokrātisku miera režīmu.ķ(ft.com, chathamhouse.org)
  

• PKK noslēgs militāro cīņu — ar lēmumu izformēt organizāciju un atteikties no ieročiem Öcalan aicinājuma vadībā.
  
• Simboliskā ieroču nolikšana norāda uz tranzīciju — taču patiesa pāreja uz politisku darbību būs jānodrošina ar tiesisku un politisku ietvaru.
  
• Turcijas valdības oficiālā pieeja ir veselīga — aicinājums uz “bezterorisma Turciju” un ANO atbalsts — bet realitātē veiksme būs atkarīga arī no politiskās telpas iešanu un tiesiskajiem mehānismiem.
  

• ft.com
  
• elpais.com
  
• huffingtonpost.es
  
• omni.se
  
• apnews.com
  

Tā kā 21.gs nav iedomājams militārs konflikts, bez propagandas aktivitātēm, būtu tomēr labi apzināties, kas ir oficiālās propagandas (un naratīvu) izplatītāji. Un te viennozīmīgi jāsāk ar "aukstā kara" relikvijām. 

https://www.rferl.org/
Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) ir neatkarīga, bezpeļņas multiplatformu mediju organizācija, kas sniedz precīzu un necenzētu ziņu segumu 27 valodās 23 valstīs, kur brīva prese ir apdraudēta. Mūsu žurnālisti ikdienā darbā risina kiberuzbrukumus, draudus un spiegošanu, lai nodrošinātu objektīvu informāciju par notikumiem, kur valsts propaganda un dezinformācija cenšas vērpt melus. Pateicoties modernām digitālajām stratēģijām un vietējiem birojiem, RFE/RL sasniedz auditoriju gan radios, gan sociālajos tīklos, gan viedtālruņu lietotnēs, pārvarot radio viļņu bojāšanu un cenzūru. Atbalstot RFE/RL, jūs stiprināt demokrātiskās vērtības, vaļēju diskusiju un brīvas domas aizstāvību valstīs, kurās vārda brīvība tiek ierobežota.
RFE/RL darbojas kopumā 23 valstīs, pārklājot vairākus reģionus:

• Austrumeiropā: Baltkrievija, Ukraina
  
• Centrālāzijā: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna
  
• Kaukāzā: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija
  
• Balkānos: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija
  
• Viduseiropas–Austrumeiropas vidējā joslā: Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Moldovas Republika
  
• Austrumu Vidusjūrā (Persijas līča reģionā): Irāna, Afganistāna
  
• Krievijā: (caur “Current Time” platformu)
  

• angļu
  
• albāņu
  
• armēņu
  
• azerbaidžāņu
  
• baškīru
  
• bosniešu
  
• baltkrievu
  
• bulgāru
  
• čečenu
  
• krimas tatāru
  
• dari
  
• gruzīnu
  
• ungāru
  
• kazahu
  
• kirgīzu
  
• maķedoniešu
  
• melnkalniešu
  
• paštū
  
• persiešu
  
• rumāņu
  
• krievu
  
• serbu
  
• tadžiku
  
• tatāru
  
• turkmēņu
  
• ukraiņu
  
• uzbeku
  

• Āfrikā: VOA “English to Africa” pakalpojums sniedz ziņas visās 54 Āfrikas valstīs
  
• Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Latīņamerikā — kopumā aptuveni 100 valstīs, kur brīva prese ir ierobežota
  

• oromo
  
• albāņu
  
• amhāru
  
• armēņu
  
• azerbaidžāņu
  
• bambara
  
• bengāļu
  
• bosniešu
  
• birmiešu
  
• kantoniešu
  
• haitiešu kreoliešu
  
• horvātu
  
• dari
  
• angļu (Special English)
  
• franču
  
• gruzīnu
  
• hausa
  
• hindi
  
• indonēziešu
  
• khmeru
  
• kinjarvanda
  
• kirundi
  
• korejiešu
  
• kurdu
  
• laosiešu
  
• maķedoniešu
  
• mandarīnu ķīniešu
  
• Transvaalas ndebele valodā
  
• taizemiešu
  
• paštū
  
• persiešu
  
• portugāļu
  
• krievu
  
• serbu
  
• šonu (Zimbabve)
  
• somāliešu
  
• spāņu
  
• svahili
  
• tibetiešu
  
• tigrinja
  
• turku
  
• ukraiņu
  
• urdu
  
• uzbeku
  
• vjetnamiešu
  

M3GAN (izrunā kā "Megan") ir 2022. gada amerikāņu zinātniskās fantastikas šausmu filma par mākslīgā intelekta lelli, kura iegūst pašapziņu un kļūst naidīga pret ikvienu, kas nostājas starp viņu un viņas cilvēku draudzeni. Filmas režisors ir Džerards Džonstons, scenārija autore – Akela Kūpere, balstoties uz Kūperes un Džeimsa Vana stāstu. Galvenajās lomās ir Elisone Viljamsa un Violeta Makgrova, M3GAN fiziski attēlo Emija Donalda, bet varonei balsi ierunā Dženna Deivisa.
M3GAN pirmizrāde notika Losandželosā 2022. gada 7. decembrī, bet Universal Pictures filmu izlaida kinoteātros ASV 2023. gada 6. janvārī. Filma pasaulē nopelnīja vairāk nekā 181 miljonu ASV dolāru, kamēr tās budžets bija 12 miljoni, un tā saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes, kuri slavēja tās ironisko šausmu un humora sajaukumu. Turpinājums, M3GAN 2.0, tika izlaists kinoteātros 2025. gada jūnijā, bet atvasinātā filma SOULM8TE paredzēta iznākšanai 2026. gadā.
https://en.wikipedia.org/wiki/M3GAN

Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi: pārskats un strukturēta izpratne
1. Pamatjēdziens
Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi (justifications of bounded rationality) ir teorētiski un praktiski pamatojumi, kādēļ indivīdi vai organizācijas lēmumu pieņemšanā neizmanto pilnīgi racionālu pieeju, bet drīzāk ierobežotu racionālo izvēli, kas pielāgota informācijas, laika un kognitīvo resursu ierobežojumiem.
2. Galvenās teorētiskās pieejas
✅ H. Simon “bounded rationality” koncepts – indivīdi cenšas rīkoties racionāli, bet viņu spēja apstrādāt informāciju un analizēt visas iespējas ir ierobežota, tāpēc viņi izmanto heuristikas un “satisficing” (apmierinošo, nevis optimālo) risinājumu meklēšanu.
✅ Heuristikas un aizspriedumi (Tversky & Kahneman) – cilvēki attaisno aprobežotību ar vienkāršotām īkšķa metodēm, kas bieži strādā, bet reizēm rada sistēmiskas kļūdas.
✅ Ekonomiskās izmaksas (Transaction Cost Economics, Williamson) – pilnīga racionālā optimizācija ir pārāk dārga, tāpēc tiek pieņemti pietiekami labi lēmumi.
✅ Organizatoriskā pieeja – organizācijas struktūra un rutīnas aprobežo individu rīcību, bet vienlaikus samazina lēmumu izmaksas un riskus.

• Filozofiski – aprobežotība nav tikai vājums, bet pielāgošanās mehānisms, kas ļauj operēt kompleksā pasaulē.
  
• Organizatoriski – rutīnas, standartprocedūras un lēmumu deleģēšana kalpo kā adaptīvi rīki aprobežotības pārvarēšanai.
  

1. Simon, H. A. (1955). A Behavioral Model of Rational Choice. The Quarterly Journal of Economics, 69(1), 99–118. Link
   
2. Kahneman, D. (2011). Thinking, Fast and Slow. Farrar, Straus and Giroux. Link
   
3. Tversky, A., & Kahneman, D. (1974). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Science, 185(4157), 1124–1131. Link
   
4. Williamson, O. E. (1975). Markets and Hierarchies: Analysis and Antitrust Implications. Free Press.
   
5. Gigerenzer, G., & Todd, P. M. (1999). Simple Heuristics That Make Us Smart. Oxford University Press. Link
   
6. March, J. G., & Simon, H. A. (1958). Organizations. Wiley.
   
7. Kahneman, D., Slovic, P., & Tversky, A. (Eds.). (1982). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Cambridge University Press. Link
   
8. Simon, H. A. (1997). Administrative Behavior: A Study of Decision-Making Processes in Administrative Organizations (4th ed.). Free Press.
   

Arī Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) strādājošajiem nepilsoņiem pienācis laiks izvēlēties, vai viņi vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena.

Viņa uzsvēra, ka LSM ir kritiskā infrastruktūra, tāpēc tas ir drošības jautājums, un ir skaidrs, ka Baltkrievijas, Krievijas pilsoņi nedrīkst būt tajā nodarbināti. "Šajā mediju organizācijā, ar piekļuvi IT sistēmām un citiem kritiskās infrastruktūras resursiem, trešo valstu pilsoņi strādāt nedrīkst," skaidroja viņa.
LSM pašreiz ir nodarbināti arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, nepilsoņi, tomēr tādu neesot daudz. Zūzena pauda, ka tālāka viņu nodarbināšana LSM ir konceptuāls jautājums. "Es teiktu tā - Latvija ir brīva un neatkarīga valsts jau vairākas desmitgades. Un tad ir jautājums, kādēļ šie cilvēki nav izdarījuši izvēli, kādas valsts pilsonis katrs konkrētais cilvēks vēlas būt," teica Zūzena.
Ja ir sākts naturalizācijas process, tas esot cits stāts, tomēr, pēc Zūzenas domām, ir pienācis laiks izvēlēties. "Īpaši jau pēc 2022.gada, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Manuprāt, tas ir jautājums, par kuru katram būtu jābūt skaidrībai," uzsvēra viņa.


Jautājums par nepilsoņu tālāku nodarbināšanu LSM vēl tiek pētīts, un tas ir tikai viens no daudzajiem sarežģītajiem apvienotā medija dienas kārtības jautājumiem. "Ja jūs man jautājat nevis juridisko, bet konceptuālo nostāju, kas ir arī valdes nostāja, tad tas jautājums ir, vai un kāpēc katrs konkrētais darbinieks nav pārliecināts par to, ka viņš vēlas būt Latvijas pilsonis," sacīja Zūzena.
Precīzu LSM nodarbināto skaitu gan viņa neatklāja, tomēr viņu īpatsvars no kopumā aptuveni 860 darbiniekiem esot neliels.
#lsm

 https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2025/07/...izveleties

«Lido» par vairāk nekā 40 miljoniem eiro jaunā tirdzniecības kompleksā Rīgā attīstīs ražošanas ēku 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a607821/
Vakar, 13:21
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Ēdināšanas uzņēmums "Lido" par vairāk nekā 40 miljoniem eiro bijušās "Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas" teritorijā attīstīs jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas "Lido māja" izveidi. Tā būs daļa no jauna tirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 kvadrātmetru, bet investīcijas – aptuveni 100 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.
"Lido mājas" projektā paredzēts pārveidot daļu no vēsturiskās "Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas" ēkas. Projektā paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to "Lido" pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.
Plānots, ka jaunās ražotnes atvēršana sniegs uzņēmumam vēl lielākas izaugsmes iespējas un priekšnosacījumus konkurētspējas veicināšanā. Tās darbība ļaus būtiski palielināt pārtikas ražošanas jaudas un apjomus – līdz pat 100 tonnām dienā –, ievērojot Rīgas teritorijas plānojuma un apbūves noteikumos noteiktās prasības, norādīja uzņēmumā. Pēc projekta realizēšanas "Lido" plāno iegūt "FSSC 22000" pārtikas drošības sertifikāciju, kas nodrošinās starptautiski atzītu kvalitātes garantiju un pavērs iespējas uzņēmuma produkcijai konkurēt Eiropas tirdzniecības ķēdēs.
"Lido māja" būs arī daļa no mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 kvadrātmetru. Kompleksā atradīsies "Apollo Kino", "Skypark", "Euronics", "KFC", "Sportland", "Sinsay" un citi labi zināmi izklaides, restorānu un mazumtirdzniecības zīmoli, savukārt "Lido māja" ar 16 000 kvadrātmetriem būs šī parka sastāvdaļa, nodrošinot darbavietas aptuveni 250 darbiniekiem.
"Lido mājas" projektā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro, savukārt mazumtirdzniecības parka kopējās investīcijas sasniegs aptuveni 100 miljonus eiro.
Būvniecības darbi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī, savukārt kompleksa pilnīga nodošana ekspluatācijā un svinīgā atklāšana paredzēta 2027. gada vasarā, kad "Lido" atzīmēs 40. pastāvēšanas gadadienu.
Projekta īpašnieki un attīstītāji ir SIA "KP4" un SIA "KP3", ar kuriem "Lido" noslēdzis ilgtermiņa – 20 gadu – nomas līgumu. Abi minētie uzņēmumi pieder igauņu uzņēmējam Ivaram Vendelinam.
Projekta arhitektonisko un tehnisko risinājumu izstrādājis arhitektu un inženieru birojs "SEP".
"Lido" koncerns pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. maija līdz šā gada 30. aprīlim, strādāja ar 79,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās divas reizes – līdz 7,8 miljoniem eiro.
Janvāra beigās Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" meitasuzņēmums "Treeland" palielināja līdzdalību "Lido" kapitālā līdz 96%, iegādājoties 21% "Lido" akciju no Gunāram Ķirsonam piederošās SIA "K.E.Projekti".
"Lido" reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 292 428 eiro. Koncernā ietilpst SIA "Lido nekustamie īpašumi", kā arī četri Igaunijas uzņēmumi – "Lido Eesti", "LIDO Kristiine", "Lido Mustamae", "ODIL Eesti".

Valsts ar «Latvenergo» un LVRTC starpniecību no zviedru «Telia» izpirks «Tet» un LMT daļas 

15. jūlijs, 17:19
Papildināts 15. jūlijā, 18:27
Ekonomika
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Latvijas valsts no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" pilnībā izpirks tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) daļas, otrdien nolēmusi valdība.
Darījums tiks īstenots, iesaistot valstij piederošos uzņēmumus AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).
Zviedrijas kompānija gan vēl nav sniegusi galējo atbildi, vai piekritīs piedāvājumam.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) par darījuma summu solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša. Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.
Ministrs arī sacīja, ka "Latvenergo" kopā ar LVRTC iesaistīsies uzņēmumu pārvaldībā un pēc būtības izpirks "Telia" piederošās "Tet" un LMT daļas.
Valainis pauda, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.
Redzot attīstības iespēju, "Latvenergo: un LVRTC vērsās pie saviem kapitāldaļu turētājiem, izrādot interesi par iesaistīšanos iespējamā "Telia" piederošo "Tet" un LMT akciju iegādes darījumā. "Latvenergo" un LVRTC, strādājot atbilstoši to biznesa stratēģijām, saredz būtiskas iespējas šādā līdzdalībā, novērtējot nozīmīgu perspektīvu iespējamā nozaru sinerģijā.
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste cer, ka darījumu izdosies pabeigt gada laikā.
Iesaistītās puses veiks padziļināto izpēti jeb tā dēvēto "due diligence", kā arī citus sagatavošanās darbus, lai vienotos par iespējamā darījuma detaļām. Turpmākā procesa gaitā sabiedrība tiks plašāk informēta par iespējamo darījumu, norādīja Ekonomikas ministrijā.
Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kameras padomes loceklis un uzņēmējs Ģirts Rungainis valdības soli vērtēja atzinīgi.
"Manuprāt, Latvijas tautsaimniecībai ir svarīgi, ka šādi lieli uzņēmumi, kuriem ir liela, izšķirīga loma Latvijas tehnoloģiju attīstībā un šobrīd arī jau drošības tehnoloģiju un ražošanas attīstībā, ka viņi atrodas mūsu valsts kontrolē. Otrkārt, es saprotu, tā ideja ir kotēt biržā.
Tā ka tur ir vairāki kopēji pozitīvi efekti, ka uzņēmumi paliek Latvijā un arī palīdzēs attīstīt gan visu ekonomisko infrastruktūru, gan arī palīdzēs attīstīt vērtspapīru tirgu,
un darbosies kā tāds, teiksim, tehnoloģiju un zināšanu attīstības centrs. Protams, tie ir lieli uzņēmumi, un vienmēr ir šis jautājums, lai viņi nenomāc visu to ekosistēmu, bet es uzskatu, ka tas ir pozitīvi," sprieda Rungainis.