2.pasaules kara sākums. 1939 gads.

Polijas kampaņas sākums
Jau pirms 1939. gada izstrādātā vācu militārā operācija "Fall Weiss" paredzēja uzbrukumu Polijai 3 virzienos — Polijas austrumu robežai, kā arī no Slovākijas un Austrumprūsijas puses. Vācu propaganda 1. septembra uzbrukumu Polijai nodēvēja par atbildi uz 31. augustā notikušo uzbrukumu pierobežā esošajai Gleivicas radiostacijai (t.s. Gleivicas incidentu), kurā viņi vainoja poļus. Faktiski to bija sarīkojis Sicherheitsdienst vadītājs Reinhards Heidrihs.
Vācijas uzbrukums Polijai sākās agrā 1. septembra rītā 4.40 ar uzlidojumu un Veluņas (poļu: Wieluń) pilsētas bombardēšanu. Šajā nežēlīgajā uzbrukumā tika sagrauti 75% pilsētas ēku un ap 1200 cilvēku zaudēja dzīvību, lielākā daļa no viņiem bija civiliedzīvotāji. Pulksten 5.00 no rīta pirmās vācu armijas daļas šķērsoja Vācijas-Polijas robežu. Viena no pirmajām nopietnajām cīņām notika pie Mokras pilsētas 8.00 no rīta. Poļu ieņemtās aizsardzības pozīcijas un teritorijas pārzināšana ļāva veiksmīgi pretoties Vācijas forsētajam, bet neelastīgajam uzbrukumam. Lai arī vāciešu tehniskais pārspēks bija milzīgs, poļiem izdevās radīt vāciešiem ievērojamus zaudējumus. Kaujās pie Mokras vācieši bija zaudējuši 800 karavīru (kopā ar ievainotajiem) un 50 tankus, kamēr poļu zaudējumi bija ap 700 karavīru, kā arī 300 zirgu, kas tika izmantoti kavalērijas vienībās.
Jau no pirmās kara dienas sauszemes cīņas tika pavadītas arī ar apšaudi no gaisa, ko veica vācu Luftwaffe. Uzbrukumu sāka arī Vācijas sabiedrotās Slovākijas armija, iebrūkot Polijas dienviddaļā un turpinot uzbrukumu Ziemeļu virzienā. Lietuvas valdība atteicās piedalīties ofensīvā pret Poliju.

Padomju Savienības dalība.
17. septembrī Polijā iebruka arī Sarkanā armija ar 466 516 karavīriem, 3739 tankiem, 380 bruņumašīnām un apmēram 2000 lidmašīnām. Galvenās kaujas pret iebrucējiem notika pie Viļņas (18.—19. septembrī), Ļvivas (19.—22. septembrī), Grodņas (20.—22. septembrī) un Vitičnas (Wytyczno) netālu no Ļubļinas 1. oktobrī. Pēdējā Polijas armijas vienība kapitulēja 1939. gada 6. oktobrī. Pēc aktīvās karadarbības pārtraukšanas Vācijas armija atkāpās uz rietumiem līdz koriģētajai Vācijas-PSRS demarkācijas līnijai.
Sarkanās armijas zaudējumi nav oficiāli publicēti. Pēc krievu vēsturnieka G. Krivošejeva aplēsēm bija 1475 kritušie (Baltkrievijas frontē 503, Ukrainas frontē 972) un 2383 ievainotie (Baltkrievijas frontē 642, Ukrainas frontē 1741),[1] bet pēc Igora Buņiča aplēsēm 5327 kritušie, ievainotie un bezvēsts pazudušie. Turpretī angļu vēsturnieks Dž. Senfords raksta par apmēram 3000 kritušajiem un 10 000 ievainotajiem PSRS pusē un 3000–7000 kritušajiem un līdz 20 000 ievainotajiem Polijas pusē.[2] PSRS kampaņas laikā zaudēja ap 150 tanku.
(wikipedia.org)

Ļoti amizants fakts ir ka poļi nonāca arī svaigi okupēto "baltiešu" pretestības spēkiem domātājās nometnēs, jo tāda faktiski nebija.

Kopējā ASV un Irākas reidā nogalināti vairāk nekā desmit IS grupējuma darbinieku

Kopējā ASV un Irākas reidā Irākas rietumos nogalināti 15 grupējuma Islāma valsts (IS) dalībnieki un septiņi ASV karavīri ievainoti, piektdien paziņoja ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM). Operācija norisinās pēc mēnešiem ilgām sarunām starp Bagdādi un Vašingtonu par pretdžihādistu koalīcijas spēku klātbūtni Irākā, pret kuriem vērsti bezpilota lidaparāti un raķešu apšaude, Izraēlas un Hamas karam tuvojoties Irānas atbalstītajiem bruņotajiem grupējumiem Tuvajos Austrumos.

Izdota: 31/08/2024 - 08:29

Koalīcijas spēki ir desmitiem reižu vērsti pret bezpilota lidaparātiem un raķešu apšaudēm gan Irākā, gan Sīrijā, jo vardarbība saistībā ar Izraēlas un Hamas karu Gazā, kas izcēlās oktobra sākumā, ir ievilkusi Irānas atbalstītos bruņotos grupējumus Tuvajos Austrumos.

Pagājušajā ziemā Irākas Islāma pretošanās, brīvā Irānas atbalstīto grupējumu alianse, uzņēmās atbildību par aptuveni 175 raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem ASV karaspēkam Irākā un Sīrijā.

ASV spēki ir veikuši vairākus atbildes triecienus pret šīm kaujinieku grupām abās valstīs.

Šoreiz runa neies par kreisajiem āķiem, vai labajiem āķiem, vai par skatu, kur dāmītes bliež viena otrai pa seju ... 

Jūlija beigās Starptautiskās Olimpiskās komiteja sesijā pieņēma lēmumu no savām rindām izslēgt Starptautisko Boksa asociāciju. Organizācija, kuru vada Krievijas pilsonis Umars Kremļevs un finansiāli atbalsta Krievijas gāzes gigants "Gazprom", jau ilgstoši atradās melnajā sarakstā, tāpēc lēmums nav pārsteidzošs. Līdz ar to bokss kā sporta veids pazaudējis savu starptautisko pārstāvniecību un pagaidām izslēgts no olimpiskās programmas.

"Šī ir unikāla situācija, jo līdz šim – mēs vismaz savā vēsturē – neesam piedzīvojuši situāciju, kad kāda no starptautiskajām federācijām būtu pilnībā izslēgta no aprites," pauž Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis.

Citāts:Politiķu lēmumu sarežģītu padara fons, kas ieskauj Latvijas Boksa federāciju.

Saslimšanas ar kovidu pieaugums - jauna vīrusa varianta dēļ
Panorāma
Dalīties:
Šodien, 21:08
Latvijā
Autori: Aleksandra Straume (LTV Ziņu dienests)
Augstā saslimstība ar Covid-19 pēdējās nedēļās saistāma ar jaunā varianta KP-3 strauju izplatīšanos. Novērots, ka ar patlaban ar kovidu vairāk slimo jauni cilvēki, kuri strādā, apmeklē pasākumus un ceļo. Pret kovida jauno variantu var pasargāt vakcīnas, bet lielākie riska faktori ir tikai noteiktām sabiedrības grupām, saka medicīnas speciālisti.
Vasaras izskaņa sākās ar plašu Covid-19 saslimstības vilni, un par slimošanu daudzi vēsta arī sociālajos medijos. Saslimstības pieaugums ir saistīts ar vīrusa jauna varianta izplatīšanos, un jaunie paveidi var apiet iepriekš iegūto imunitāti. Aizvadītajā nedēļā katrs piektais laboratorijā veiktais tests ir bijis pozitīvs. Rādītāji ir līdzīgi kā 2024. gada janvārī. Savukārt notekūdeņu testi rāda, ka saslimstība šobrīd ir tikpat augsta kā pērn maksimālajā kovida izplatības laikā decembrī. Lai gan slimnīcās pacientu skaits pieaug, tas ir stipri mazāks nekā pērnā gada beigās.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka
pašlaik, visticamāk, skartas tādas vecuma grupas, kuras neslimo smagi.
"Sociāli aktīvi cilvēki, jaunie cilvēki, kuri strādā, kontaktējas darba vietā, kuri ceļo, apmeklē dažādus pasākumus," riskam vairāk pakļauto grupu raksturoja Perevoščikovs. "Savukārt seniori, kuri parasti slimo smagāk un parasti tiek hospitalizēti, dotajā brīdī slimo mazliet mazāk."
Epidemiologam piekrīt arī ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Viņa praksē saslimstība ar kovidu ir krietni lielāka, nekā tas uzrādās oficiālajos datos.
"Mēs paanalizējām savā praksē pieejamo informāciju un tos augšējo elpceļu saslimšanas gadījumus, kas vēršas pie mums," pastāstīja Dzalbs. "Mēs secinām, ka apmēram 40% no visiem gadījumiem, kas atzīmē sūdzības par iesnām, klepu, aizliktu degunu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tiek apstiprināta Covid-19 infekcija, pielietojot paštestus."
Lai pasargātos no kovida, ir jāpielieto jau visiem zināmie pasākumi – mazgāt un dezinficēt rokas, bieži vēdināt telpas, jo vīruss izplatās gaisa pilienu veidā. Ko darīt, ja slimība jau ir konstatēta? Jāpaliek mājās un jāierobežo kontaktēšanās ar cilvēkiem, kamēr ir slimības simptomi un vēl papildus trīs dienas. Ja slimība ilgst ilgāk nekā nedēļu, tad papildu dienas mājās palikt nevajag.
Šobrīd SPKC vairs neveic aktīvu kovida pacientu kontaktpersonu uzraudzību, tāpēc tām būtu jāvēro sava veselība un, ja iespējams, darbu jāveic attālināti.
"Risks ar kovida infekciju saslimt smagi riska grupām un būt stacionētiem, arī ar letālu iznākumu ir diezgan liels," paskaidroja Perevoščikovs. "Tagad jau ir pieejamas pielāgotas vakcīnas pret kovida infekciju. Ņemot vērā pat to, ka vīruss ir izmainījies."
Vakcīnu var saņemt pie sava ģimenes ārsta un arī ārstniecības iestādēs. Vakcinācijas kabineti ir redzami arī manavakcina.lv.
"Vakcinācija pret kovidu ir pieejama ikvienam iedzīvotājam. Ņemot vērā slimības gaitu, lielākie riska faktori ir tikai noteiktām grupām, tad tās tiks mērķtiecīgi arī uzrunātas, bet principā to var pielietot ikvienam iedzīvotājam. Pārsvarā mēs runājam par pieaugušajiem," teica Dzalbs.
Ar kovidu būs jāsadzīvo vēl ilgi, uzsver ārsti. Situācija pašlaik stabilizējas, taču paredzams, ka atkārtots saslimstības vilnis varētu būt gada nogalē.

Ja gadījumā jūs nevarat pieteikties forumā, tad varat izmantot epasta adresi: pastnieks@kubele.lv
Savādāk, varat rakstīt forumā var rakstīt: 

• publiskus ierakstus, 
  
• ātrās publiskās ziņas
  t.s. man lai komentētu tehnikās īpatnības https://kubele.lv/forums/member.php?acti...file&uid=1 .
  

Koroševskis A. - Lielais noliedzējs. Monogrāfija par Andreju Upīti
14,79 € Reģistrētiem pircējiem 11.83 €

“Andreja Upīša talants bija dzīvs un elpoja, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties “pret”. Laikā, kad visi “par” un “pret” bija uzrakstīti priekšā, daudz lasītais rakstnieks, par kura darbiem strīdējās, pārvērtās ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā, ko apstrīdēt nedrīkstēja. Turklāt šādu likteni viņš izvēlējās pats, būdams delegācijā, kas 1940. gadā devās uz Maskavu lūgt “Latvijas uzņemšanu PSRS”. Vai mēs varam atrast izlīgumu starp valodas lielmeistaru un valsts nodevēju, starp dzīvo un mirušo Upīti? 145 gadus pēc dzimšanas Andrejs Upīts vēl arvien ir latviešu literatūras strīdus ābols.” Vents Zvaigzne Arnis Koroševskis (1990) ir literatūrzinātnieks un kritiķis. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas un rakstus par jaunāko literatūru. Viņa pētniecisko interešu lokā ir arī Andreja Upīša literārā darbība, par ko viņš saņēmis gan Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē, gan Veronikas Strēlertes piemiņas balvu un vairākas Kārļa Dziļlejas fonda godalgas. Arnis Koroševskis ir Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists. Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Autors Koroševskis A.
ISBN 9789934595547
Izdošanas gads 2022
Izdevējs Dienas grāmata
Valoda latviešu
Lappuses 552
Vāki cietie vāki
Svars 0.950000
Izmērs 150 x 220 x 58

Dziedot ziņģes, Sēlijā atzīmē Stendera  310 jubileju
Šodien, 20:12

Autori: Dinija Jemeļjanova (LTV Ziņu dienesta korespondente )
Sēlijā svētdien, 25. augustā, svin Gotharda Frīdriha Stendera 310. dzimšanas jubileju. Latviešiem tik nozīmīgā vācbaltietieša atstāto mantojumu kopj un izzina vairākas biedrības, taču Stendera dzimtajā Lašu mācītājmuižā nu jau ierasts pieminēt viņa lustīgākos garadarbus – ziņģes. Tās stāsta par latviešu zemnieku dzīvi vēl ilgi pirms Latvijas valsts dibināšanas.
Ne tikai šogad jubilejā, bet nu jau vairākus gadus Eglainē atzīmē vienkārši sanākot kopā un uzdziedot. Nevis kora dziesmas vai tautasdziesmas, bet ziņģes.
"Tas nāk no tautas. No latviešiem tas, no vāciešiem tas. Viss, ko tauta ir sadzejojusi," stāstīja Rīgas vācu kultūras biedrības ansambļa "Morgenrot" dalībniece Lidija Veidemane.
Vācu valodā dzied par mīlestību, latviešu valodā saglabājušās ziņģes arī ar sadzīviskākiem vēstījumiem.
"Ar ko ikdienā es saskaros, kad man atbrauc ekskursanti, sākumā viņiem bija tāda sajūta, ka Stenders, tās ir ziepes.
Es katrai savai grupiņai saku: Jūs varat neatcerēties visu, bet atceraties to, ko Stendera dzimta un Vecais Stenders ir atstājis mums," klāstīja Stendera muzeja vadītājs Mievaldis Brodovs.
Tas, ko viņš atstājis, ir ne tikai ziņģes, bet arī Bilžu ābece, dažādi izgudrojumi, piemēram, veļas mašīna, kā arī patriotisms, jo uz kapakmeņa viņam uzrakstīts "Latwis". Stenders ir latviešu laicīgās literatūras pamatlicējs, saka litaratūrzinātniece Māra Grudule. Mūsdienās viņa vārdu nes vairākas organizācijas Sēlijā. Stenders savu mūžu aizvadīja pārsvarā Kurzemes hercogistē, Augškurzemē jeb Sēlijā.
"Varbūt ne tieši Sēlija, bet viņam ir Kurzemes ziņģes. Un viņa dēls un vēlāk mazdēls jau konkrēti pētījuši Sēlpils vēsturi, Sunākstes. Pierakstījuši šejienes tautasdziesmas. Tā [ir] pieķeršanās savam novadam," klāstīja literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule.
Stendera biedrība plāno izdod grāmatu, ko Stenders uzrakstīja mūža izskaņā, kad pievērsās alķīmijas pētījumiem.
"Varētu šķist no mūsdienu skata, zinātnes viedokļa tādi dīvaini, ko tad mēs par alķīmiju tur skatīsimies un, visticamāk, tur jau nekas nav mūsdienu zinātnei atbilstoši. Taču īstenībā, ja paskatās dziļāk, tā grāmata ir par tādu prāta alķīmiju," teica Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš.
Stenders un viņa pēcteči dzīvojuši dažādās vietās, un viņa piemiņu mūsdienās piemin vairākās vietās. Muzejs Eglainē, Stendera ābeces taka Sunākstē, savi plāni ir arī Žeimes ciemam Lietuvā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a566280/
https://lv.wikipedia.org/wiki/Gothards_F...s_Stenders

Čārlijs Šīns, Enguss T. Džonss un Džons Kraiers seriālā "Divarpus vīri"



Šīs bija pavisam jocīgs seriāls, kurš sašķēlās dēl tā ka galvenās lomas atveidotājs nosauca scenārija rakstītājus par idiotiem.

2023. gada 26. maijā, 18:46
Seriāla "Divarpus vīri" zvaigzni neatpazīt! Kas noticis ar vislabāk atalgoto aktieri bērnu vidū
Jauns.lv
Enguss T. Džonss, kurš atveidoja Džeiku seriālā "Divarpus vīri", 2023. gadā praktiski nav atpazīstams. Aktieris, kurš aizrāvies ar reliģiju un aizgājis no šova, manāmi pieņēmies svarā un ataudzējis bārdu.
Paparaci nofilmējuši 29 gadus veco Engusu Tērneru Džonsu, kurš pazīstams pēc Džeika Hārpera lomas amerikāņu televīzijas seriālā "Divarpus vīri" (Two and a Half Men).
Pastaigājoties pa Losandželosu, Enguss bija ģērbies izstaipītā T kreklā, šortos un cepurē. Pēdējos gadus seriāla zvaigzne publikā praktiski neparādās. Pat uzticīgiem faniem būs grūti iepazīt Engusu – aktieris manāmi pieņēmies svarā un ataudzējis biezu bārdu, raksta "Medialeaks".
Enguss T. Džonss filmējies kopš astoņu gadu vecuma un no projekta aizgājis savas popularitātes virsotnē. 2010. gadā Enguss kļuva par vislabāk atalgoto aktieri bērnu vidū – 17 gadu vecumā Džonss saņēma 410 000 dolāru par pusstundu garu sēriju.
Tomēr 2012. gada beigās Enguss pievērsās reliģijai, kristījās "Forerunner Chronicles" baznīcā un atteicās no darba seriālā.
Kopā ar Engusu T. Džonsu galvenās lomas seriālā atveidoja Čārlijs Šīns, Džons Kraiers un Eštons Kačers.

Pavisam nejauši sanāca ieslēgt M$ Edge un tur MSN.com kurina naidu pret Kīņas TR.

"'We don't want to see Communist China win,' says Donald Trump's former UN envoy, who later ran against him for Republican presidential nomination Nikki Haley, a former rival to Donald Trump for the US Republican presidential nomination, said on Saturday that isolationism was not healthy and that the Republican Party should stand with the country's allies, especially in the face of China."

""Mēs nevēlamies, lai komunistiskā Ķīna uzvarētu," saka Donalda Trampa bijušais sūtnis ANO, kurš vēlāk kandidēja pret viņu Republikāņu partijas prezidenta amatam Nikija Heilija, bijusī Donalda Trampa sāncense par ASV republikāņu prezidenta nomināciju, sestdien sacīja izolacionisms nav veselīgs un ka Republikāņu partijai vajadzētu nostāties ar valsts sabiedrotajiem, īpaši Ķīnas priekšā."

un tādā pašā garā, turpina

"Šim pēdējam mēģinājumam leģitimizēt Ķīnas it kā suverenitāti un jurisdikciju pār Filipīnu iezīmēm un jūras zonām nav starptautiskajās tiesībās nekāda pamata," paziņoja Filipīnu Ārlietu ministrija saskaņā ar NBC News.

Kur atgādina par komunistu pretenzijām dienvidķīnas jūrā.


Un atgādina ka Ķīnas TR arī ar Krievijas FR ir diskusijas pamats.


Zaharova piebilda, ka 2008.gadā tika noteikta kopīgas robežas demarkācija visā salas garumā, piebilstot, ka gan Krievija, gan Ķīna ir apstiprinājušas "savstarpēju teritoriālu pretenziju neesamību" vismaz kopš 2001.gada.

Mēģināsim sākt jaunu sezonu

https://steamcommunity.com/sharedfiles/f...searchtext=  Liberation RX - St Kapaulio
Mēģināsim CFP_B_ILIDF pret PLA, bet to redzēsim vakarā, jo datnes ir daudz un lielas.