Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 17 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 15 ciemiņš(i) Google, Bing
|
|
|
NMPD strādā krīzes režīmā |
Publicējis: LvSnor - 2025-03-04 21:44 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (1)
|
 |
NMPD atvestie pacienti reizēm uzņemšanu Stradiņa slimnīcā gaida pat trīs stundas
Šodien, 20:31
Latvijā
Autori: Aija Kinca (LTV Ziņu dienesta korespondente)
Divas vai pat trīs stundas – tik ilgu laiku Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) auto pavada pacienti, kuri nogādāti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS). NMPD strādā krīzes režīmā, jo ir ļoti liels pacientu pieplūdums. NMPD vadība un Veselības ministrija (VM) situāciju sauc par nepieļaujamu. Stājoties amatā, jaunā PSKUS valde solīja risināt šo problēmu, taču pagaidām – bez rezultātiem.
ĪSUMĀ:
NMPD brigādes ar pacientiem gaida rindās uz uzņemšanu PSKUS.
Dzīvībai bīstamu draudu gadījumā pacientu uzņem nekavējoties.
NMPD pacientiem uzņemšana jāgaida pat līdz trīs stundām.
VM un NMPD situāciju sauc par nepieļaujamu.
Slimnīca kā reālāko risinājumu saredz pacientu pārvirzīšanu uz citu slimnīcu.
Auto ar pacientiem gaida rindā
Uzņemšana ilgāk jāgaida atsevišķos gadījumos. Kad pacienta dzīvībai draud briesmas, tad viņu slimnīcā uzņem nekavējoties.
Ministrija un NMPD situāciju sauc par nepieļaujamu
NMPD vadītāja Liene Cipule šādu situāciju sauca par nepieļaujamu.
"Šī nav gatavība, ja mums vienas dienas kaut vai vīrusa pacienti var nostopēt neatliekamās palīdzības slimnīcu. Tur ir sistemātiski jautājumi. Un iestādes spējas un kapacitātes, īpaši ārkārtas situācijās, ir atkarīgas no tās vadītāja," pauda Cipule.
Arī VM piekrita, ka situācija ir nepieļaujama.
VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene atzina – kamēr nav uzbūvēts PSKUS jaunais korpuss, telpu būs maz.
"Pašai slimnīcai ir jāpārskata plūsmas, lai pacienti, kas tiek ievesti, nedrūzmētos. Situācija tāda nedrīkst būt. Un risinājumi jāmeklē ātrāk, nekā uzcels A2 [korpusu]," sacīja Vaļuliene.
Slimnīca kā reālāko risinājumu saredz pacientu pārvirzīšanu citviet
PSKUS valdes locekle ārstniecības jautājumos Dace Žentiņa kā reālāko risinājumu saredz pacientu pārvirzīšanu uz citu slimnīcu, ja ārstēt var citviet. Piemēram, uz Bausku, Jelgavu vai Jūrmalu.
"Tas, ko var darīt slimnīca, kopā ar Veselības ministriju meklēt sadarbības veidus ārpus Rīgas, kas varētu paņemt daļu no pacientiem, kam nav nepieciešama ārstēšana universitātes slimnīcā. Mēs stacionējam 12–15% no tiem, kas atnāk paši, un tāda plūsma mums ir ļoti liela, un vidēji 45% no tiem, ko atved ar NMPD auto," stāstīja Žentiņa.
Pirmdien rindā gaidīja 13 NMPD brigādes, viena pat trīs stundas. PSKUS šādi sastrēgumi ir regulāri, bet tā gadās arī citviet.
Iesaistītie secinājuši, ka šāda krīze esot īpaši skaudra mācība tam, kas notiktu īstas krīzes apstākļos. PSKUS Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Fūrmanis dalījās ar lakonisku secinājumu: "Mēs būtu paralizēti."
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a590229/
|
|
|
Airsofts un Peintbols |
Publicējis: LvSnor - 2025-03-02 23:29 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
https://jauns.lv/raksts/zinas/643716-per...s-pamanits
Sabiedrība
Šodien 21:45
Pērn Latvijā no Krievijas ieveda milzum daudz "airsoft" un peintbola munīcijas, iekšlietu ministrs Kozlovskis nespēj izskaidrot, kādēļ tas nav laikus pamanīts
Ziņu nodaļa
Jauns.lv/LETA
Latvijā pagājušajā gadā no Krievijas ieveda 31,3 tonnas ar "airsoft" granātām un trokšņu un dūmu ierīcēm, kamēr gadu iepriekš peintbolam un vai "airsoft" paredzētā munīcija no Krievijas tika ievesta 11,4 tonnu apmērā, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga". Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, pērn pirotehnikas imitācijas rokas granātas, trokšņa un dūmu ierīces peintbola un vai "airsoft" spēlei tika ievestas kopumā 774 388 eiro apmērā.
Vienlaikus VID informējis raidījumu, ka tranzītā caur Latviju preces sadaļā "Bumbas, granātas, torpēdas, mīnas, raķetes un tamlīdzīga kara munīcija un tās daļas; patronas un cita munīcija un šāviņi un to daļas, ieskaitot skrotis un patronu prapjus" 2024.gadā vestas 43,4 tonnu apmērā. Vai šīs ir tās pašas preces, kas tālāk noformētas jau kā imports mūsu valstī vai vēl papildus, no VID sniegtajiem datiem nav bijis iespējams precizēt.
Vairāki uzņēmēji, kuri tirgo militāro aprīkojumu, raidījumam apliecinājuši, ka šāds preču importa apmērs ir neiedomājami liels Latvijas mērogam, ko izklaides parkos vai ieroču veikalos vien realizēt nav iespējams.
Tāpat raidījumā atzīmēja, ka sižeta tapšanas laikā nekļuva skaidrs vai no Krievijas ievestās preces izmanto Latvijā, vai izved uz citām valstīm, vai arī kādi negodprātīgi uzņēmēji "airsoft" munīciju pārpako un tirgū uzdod par citās valstīs ražotu.
Savukārt iekšlietu ministrs (JV) Rihards Kozlovskis raidījumam nav spējis izskaidrot, kāpēc tik liels "airsoft" preču imports no Krievijas uz Latviju nav pamanīts un līdz šim nebija nonācis dienestu un ministrijas redzeslokā.
Raidījumā norāda, ka peintbols un "airsoft" ir populārākās militāri taktiskās spēles.
Tostarp peitbols ir šaušanas komandu spēle ar speciālām šautenēm un krāsu bumbiņām. To vairāk var uzskatīt par izklaides sportu. Spēles notiek telpās vai brīvā dabā norobežotos laukumos. Sacenšas divas komandas un uzvar tie, kurus pretinieks mazāk sašauj.
Savukārt straikbols, ko sauc arī par "airsoft", ir daudz nopietnāks. Pasaulē, tostarp Krievijā un Latvijā notiek īpašas sacensības, kur sabrauc šī sporta veida komandas un klubi. "Airsoft" spēlē ar ieroču kopijām, kas izskatās kā īstas, bet ražotas šaušanai ar plastikāta lodēm. Izmanto arī granātmetējus, granātas un mīnas. Spēļu dalībnieki ar īpaši aprīkotiem ieročiem un maskējoties, var darboties un trenēt iemaņas arī kā snaiperi.
Raidījumā pauda, ka, atskaitot neīstos ieročus, viss pārējais norisinās kā īstā kaujā - ir taktiskais uzdevums, kas katrai no komandām jāpaveic. Karavīri izmanto tērpus ar uzšuvēm, kas atgādina bruņoto spēku uniformas. Manevri, "airsoft" kaujinieku žesti un citas taktiskās nianses ir tādas pašas kā, piemēram, armijā. Pēc speciālistu paustā, šādi aktīvisti spēj pildīt arī kaujas uzdevumus.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) raidījumam norādīja, ka, sākoties attiecīgajai kustībai, drošības dienesti pievērsa uzmanību, ka tā ir ienākusi no Krievijas, nevis no rietumiem, kā tas parasti ir attiecībā uz jaunām sporta spēlēm.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šī joma tiek pieskatīta. "Šai jomai Valsts drošības dienests (VDD) seko pastiprināti," teica Latkovskis.
Raidījumā norādīja, ka 2017.gadā Krievija rīkoja militārās mācības "Zapad" un vienlaikus publiski izskanēja ziņas, ka "airsoft" grupējumi arī plāno rīkot lielas starptautiskas sacensības Latvijā. Tās gribēja apmeklēt arī cilvēki no Krievijas, bet viņus ceļā uz Rīgu aizturēja un no Latvijas izraidīja, jo iebraucēji bija iekļauti "melnajā sarakstā". Pamatojot ar nepieciešamību "airsoft" vidi uzraudzīt stingrāk, tapa grozījumi regulējumā un kopš tā laika vairāki "airsoft" klubi darbību ir beiguši.
Savukārt, vai un kā šobrīd turpina darboties aktīvisti, kuriem bija kontakti Krievijā, VDD raidījumam nav komentējis. Rakstiskā atbildē dienests minējis, ka tas pievērš īpašu uzmanību prokremliski orientētu personu identificēšanai šajā vidē un ar šiem cilvēkiem veikti preventīvi pasākumi, lai riskus novērstu.
"VDD atbilstoši savai kompetencei turpina sekot līdzi paramilitāras ievirzes aktīvistu grupām un individuāliem aktīvistiem, kas nodarbojas ar militāru iemaņu apguvi, tostarp personām, kas regulāri piedalās militāru kauju simulācijas spēlē "airsoft". Kaut arī vairumā gadījumu militāro kauju simulācijas spēles ir tikai izklaide, VDD īpašu uzmanību pievērš prokremliski orientētu personu identificēšanai šajā vidē. VDD vērtējumā valstij nelojālas personas, kuras apguvušas militāras iemaņas, var radīt apdraudējumu valsts drošībai. Varam apstiprināt, ka šādas personas dienests ir identificējis un veicis preventīvus pasākumus šo personu radīto risku novēršanai," atbildēts dienestā.
Raidījumā atzīmē, ka turnīra rīkošanā, uz kuru brauca Krievijas "airsoft" rūpnīcas darbinieki, tuvu bija arī Aleksandrs Šapovalovs. Šobrīd viņš strādā vienā no militāristu veikaliem, kas tirgo "airsoft" aprīkojumu, labo ieročus un joprojām ir iesaistīts sacensību rīkošanā. Viņu saistībā ar 2017.gada notikumiem aizturēja VDD.
Šapovalovs, ar iesauku "Babrovs", "airsoft" spēlētāju aprindās, pēc raidījumā vēstītā, esot labi zināms ne tikai Latvijā - viņš joprojām darbojas "airsoft" klubā "Vostok". Aplūkojot Šapovalova soctīklu aktivitātes, raidījums secinājis, ka viņš domas nav mainījis - arī šobrīd pārpublicē fotogrāfijas, kurās Ukrainas prezidents salīdzināts ar Hitleru, sūta draugiem sveicienus 9.maijā un priecājas par dažādiem Krievijas militārajiem simboliem.
Tāpat raidījumā atzīmē, ka Krievijā "airsoft" sports ir cieši saistīts ar drošības dienestiem un armiju. Krievijā "airsoft" sacensībās piedalās arī īsta kaujas tehnika - tanki un helikopteri.
LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvija pagājušajā gadā no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 796 774 eiro vērtībā, kas ir par 74,5% vairāk nekā 2023.gadā, sasniedzot šādu preču importa rekordu.
VID aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Latvijā no Krievijas nav importēti kaujas ieroči, munīcija vai citas preces militārām vajadzībām, bet piederumi un ierīces peintbola spēlēm, peintbola ierīču remontam, kā arī piederumi zemūdens sporta ieročiem.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka attiecīgās kategorijas preču importam no Krievijas pēdējos gados bijusi tendence pamatā augt, uzrādot atsevišķus izņēmumus, tostarp 2024.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu šādu preču importa vērtība ir pieaugusi 55 reizes.
2014.gadā Latvija no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 14 396 eiro vērtībā, 2015.gadā šādas preces no Krievijas nav importētas, 2016.gadā tās ievestas 116 046 eiro vērtībā, 2017.gadā - 116 488 eiro vērtībā, 2018.gadā - 113 734 eiro vērtībā, 2019.gadā - 161 436 eiro vērtībā, 2020.gadā - 248 888 eiro vērtībā, 2021.gadā - 363 934 eiro vērtībā, 2022.gadā - 560 015 eiro vērtībā, bet 2023.gadā - 456 555 eiro vērtībā.
Pērn no Krievijas šajā kategorijā visvairāk jeb 774 392 eiro vērtībā importētas preces, kuras iekļautas pozīcijā "citur neminētas un neiekļautas bumbas, granātas, torpēdas, mīnas, raķetes un citāda munīcija un šāviņi, to daļas". Salīdzinājumā ar 2023.gadu tas ir pieaugums par 81,1%, bet salīdzinājumā ar 2022.gadu - kāpums par 63,3%.
|
|
|
Jūs runājat tā, it kā dziedātu! |
Publicējis: LvSnor - 2025-03-02 21:42 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
«Jūs runājat tā, it kā dziedātu!» – čehiete Tereza iemīlējusi latviešu valodu un Latviju
Šodien, 9:58
Cilvēkstāsti
Autori: Zane Pudule (lsm.lv autore Vācijā)
Čehiete Tereza Ņemečkova (Tereza Němečková) reiz iemīlējās latviešu valodā tā, ka, dzīvojot savā dzimtenē, nu tajā runā izcili, bet no viņas beznosacījumu mīlestības uz mūsu zemi var iedvesmoties daudzi latvieši. Pirmo impulsu interesei par Latviju deva sižeti par Baltijas ceļu, bet beidzot pieķerties valodas apguvei lika… rabarbermaizītes!
Tagad Latvijā Terezai ir draugi, viņa te ciemojas, apmeklē operas un teātra izrādes, svin Latvijas valsts svētkus. Pērn par latviešu valodu mācību tekstos saņēmusies runāt Latvijas Nacionālās bibliotēkas raidierakstā "Klausītava" – kopā ar LNB vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru un savu pirmo latviešu valodas skolotāju, Daugavpils Universitātes pētnieci Kristīni Vaceku-Anti, kas jau desmit gadus māca latviešu valodu čehu, slovāku un citu tautu studentiem universitātēs Čehijā. Tereza no Čehijas ir tālsaistē pieslēgusies "Dod pieci!" labdarības maratonam un pat filmējusies kā statiste latviešu filmai par leģendāro basketbola komandu "TTT".
Viņas vārds ir Tereza, bet nekas nav pretī, ka latvieši to izrunā ar garo "ē" un saka Terēza vai Terēze. Daļa latviešu Terezu pazīst no viņas "YouTube" kanāla "Čehiete runā latviski". Tajā ir visdažādākie video saistībā ar Latviju – gan iemūžināti ceļojumi uz mūsu valsti, gan stāsti par grūtībām valodas apguvē un motivāciju to turpināt; tiek aplūkotas abu valstu līdzības, rādīti produkti; ir arī humoristiski video par valodas īpatnībām un klupšanas akmeņiem to apguvē. Arī mūsu saruna notiek tikai latviešu valodā, lai gan pirmo reizi Latvijā Tereza ieradās vien 2019. gadā un kopš tā laika bijusi tikai septiņas reizes.
Latviešu valoda skan priecīgi
Pirmoreiz ko vairāk par Baltijas valstīm Tereza uzzināja sešpadsmit gadu vecumā, kad visā pasaulē tika vēstīts par unikālu notikumu – Baltijas ceļu: "Tas bija tāds pirmais impulss interesēties vairāk. Vēl man mājās bija viena bieza grāmata par valodām, tur lasīju arī par latviešu un lietuviešu valodām, un uzzināju, ka tās ir ļoti, nu, kā arheoloģijā… Senas, ja? Ļoti senas. Un man patīk arheoloģija, patīk senas lietas," Tereza stāsta. Bet tieši latviešu valodu izvēlējusies, jo paticis tās skanējums, kas licies ļoti patīkams, un, kā viņa saka "priecīgs": "Es varu klausīties latviešu valodu divdesmit četras stundas diennaktī, un tā man nekad neapnīk!"
Toreiz tikko bija sabrukusi Padomju Savienība, un arī tā dēvētās sociālistiskā bloka valstis varēja beidzot brīvi elpot. Interneta gan tad vēl te nebija, līdz ar to arī iespēja mācīties latviešu valodu Čehijā bija teju neiespējamā misija. Arī Latviju sanāca apciemot tikai krietni vēlāk: "Reiz bija iespēja doties uz Latviju ar vienu tūrisma aģentūru no manas pilsētas, bet es biju vienīgā, kas bija pieteikusies, un brauciens tika atcelts, atkal palika vien sapņos. Tā nu nekādi nesanāca, līdz jau 2019. gadā redzu – piedāvājums lidot uz Rīgu vien par sešpadsmit eiro! Teicu savam toreizējam draugam – re, cik lēti! Jālido! Tad arī pirmo reizi apmeklēju Rīgu, Latviju."
Valodu Tereza tolaik vēl nebija sākusi mācīties, viņa runāja, protams, savā dzimtajā, čehu, valodā, arī angliski un mazlietiņ krieviski. Viņa atceras, kas viņu pamudinājis beidzot pieķerties ilgi lolotajai, bet pagrūti īstenojamajai vēlmei beidzot sākt apgūt arī latviešu valodu: "Rīgā katru rītu gājām uz "Mārtiņa beķereju", man ļoti garšoja jūsu bulciņas ar ogām, ar visu ko. Un it īpaši rabarbermaizītes! Es gribēju runāt ar to pārdevēju, bet viņa runāja tikai latviski. Kad atgriezos Čehijā, nevarēju izturēt to sajūtu! Sapratu, ka man jāmācās latviešu valoda, jo ļoti ilgojos ar latviešiem runāt latviski. Man vajadzēja prast nākamreiz rabarbermaizītes palūgt latviski! Un tā bija tik stipra sajūta, ka sāku meklēt informāciju internetā, kā mācīties, bet man bija pilnīgs bardaks galvā – tik daudz informācijas, bet neko nevarēju iemācīties, jo man nebija nekādas sistēmas. Sāku meklēt latviešu valodas skolotāju, bet Čehijā ir tikai viena, Kristīne Vaceka-Ante, un tā ir pasniedzēja Prāgas Kārļa Universitātē un Brno Universitātē. Viņa ir ļoti jauka sieviete, mīļa, viņa arī runā labi čehiski, un viņa sāka man mācīt latviešu valodu – gada garumā katru nedēļu. Un tas bija sākums, jā. Bet man gāja tik grūti!"
Zinot valodu, jūtas kā savējā
Terezas apkaimē neviens latviski nerunāja, vienīgā iespēja runāt viņai bija reizi nedēļā ar skolotāju. Tai laikā Tereza sākusi klausīties "Latvijas Radio 2" – un to dara joprojām, jo strādā no mājām, un viņai patīk vecās latviešu dziesmas (un arī filmas!). Tomēr tas neatrisināja valodas prakses jautājumu, un viņa sāka prātot, ka būtu labi atrast kādu draudzeni Latvijā: "Tas nebija viegli, jo latviešu nav daudz, un tāpēc es domāju – diez vai atradīšu kādu, kas mācās čehu valodu, tāpēc pietiks, ka runā latviski. Un es atradu sev draudzeni, sarakstījāmies gadu tiešām katru dienu, viņa dzīvoja netālu no Dobeles, biju ciemos – tur ir liela ģimene, liela lauku māja ar saimniecību, blakus tek upe, man tur ļoti patika. Viņa ciemojās arī Čehijā."
Tomēr ar svešiem cilvēkiem Tereza arvien kautrējusies runāt, jo ir zināmā mērā perfekcioniste – viņa gribēja iemācīties valodu labi un pareizi: "Tad es izdomāju sākt runāt ar sevi – veidojot videosižetus savā kanālā platformā "YouTube". Un tas bija ļoti labs veids, kā mācīties latviešu valodu, jo es sagatavoju tekstus un daudzkārt atkārtoju, un pēc tam es varu atcerēties vieglāk vārdus, teikumus. Tas bija labi, tas turpinās. Komentāros cilvēki palabo, precizē. Var teikt, ka man tagad nav viens skolotājs, bet vairāki tūkstoši! Man ļoti patīk, ka es tagad varu uzrunāt visus cilvēkus Latvijā, sazināties ar viņiem. Tā ir laba sajūta. Esmu priecīga, ka viņi mani palabo. Zinu, ka man ir daudz kļūdu, arī ar izrunu problēmas – lai gan čehu valodā arī ir uzsvars uz pirmo zilbi, tomēr tas nav tik izteikts kā latviešu valodā. Arī jūsu valodas intonācija, melodija ir īpaša. Jūs it kā runājot dziedat, un tas ir iemesls, kāpēc man tā patīk latviešu valoda!"
Latvijā šobrīd Tereza ir bijusi septiņas reizes. Gribētos biežāk, bet nesanāk, arī personīgajā dzīvē pēdējā gada laikā bijušas pārmaiņas – viņa izšķīrusies ar draugu (kurš, starp citu, klausoties, kā mācās un runā Tereza, arī itin kā spēlējoties iemācījies latviešu valodu tīri labā līmenī), pārcēlusies uz citu Čehijas reģionu un tagad mīt Letovicē, Dienvidmorāvijas apgabalā. Smejamies, ka pat pilsētas nosaukums fonētiski saistās ar Latviju!
Terezas draugi un radinieki gan īsti sākumā nesaprata, kas licis viņai augstā līmenī apgūt valodu, kurā runā tik maz cilvēku: "Tas šķiet dīvaini, bet es vienmēr viņiem saku, ka man tas sagādā prieku un es jūtos laimīga, kad es esmu Latvijā vai kad es runāju un kad es varu saprast latviešus, jo, kad iemācies kādu valodu, tev ir atvērtas durvis uz jaunu pasauli, kultūru, un tu esi vairs nevis kāds no malas, bet esi tajā iekšā, jūties vairāk kā savējais. Un tad jau viņi saprata, ka tas ir pietiekami labs iemesls."
Neikdienišķa nodarbe
Kad Tereza jau varēja sarunāties latviski, viņai ienāca prātā, ka var arī savu darbu saistīt ar Latviju. Viņas nodarbošanās nav visai ikdienišķa – tā ir tirdzniecība ar urnām un piemiņas lietām ar iekausētiem pelniem. Šobrīd viņa ir "Memory Crystal" pārstāve Latvijā (strādā Tereza no savām mājām Čehijā). Šī firma ir Čehijā lielākais stikla urnu un piemiņas lietu ražotājs, un minētās lietas paredzētas ne tikai cilvēku, bet arī mājdzīvnieku pelniem. Tieši otrajam variantam Latvijā bija brīva niša, pirms diviem gadiem tas bija jaunums, jo latviešiem līdz tam ierastāk bija dzīvniekus apglabāt. Tomēr pieprasījums arvien augot: "Visiem tas neder, daļa joprojām gribēs savus mājdzīvniekus apglabāt, bet daļai tas derēs. Urnu var glabāt jebkur, ja vēlas, arī aprakt. Aug arī pieprasījums pēc stikla piemiņas lietām ar iekausētiem pelniem, jo cilvēki vēlas kādu skaistu atmiņu par savu mīluli."
Tereza šajā jomā jūtas absolūti brīvi, viņai nav nekādu aizspriedumu. Varbūt tāpēc kādā sniegotā dienā pirms pāris gadiem Rīgā viņa devās uz Anatomijas muzeju, toreiz aprakstot šo gājienu kā savdabību "kapeņu stāstiņu" arī savā sociālo tīklu profilā (saīsināta versija, oriģinālā rakstība):
"Es vēlējos redzēt Rīgu zem sniega. Un tas piepildījās! ?Bet pēc kāda laika mēs vairs nevarēsim redzēt Rīgu, ja nepārstās snigt. ??️ Es vairs nevaru trīsdesmit centimetru sniega segā katru dienu izstaigāt 15 km pa pilsētu, tāpēc šodien ieplānoju apmeklēt skaisto Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeju. [..] Strādājot krematorijā, es varēju apskatīt tikai mājdzīvnieku kaulus, šeit es varēju redzēt īstus orgānus! Un īpaši cilvēka, tāpēc beidzot varēju salīdzināt mājdzīvnieku un cilvēku anatomiju. [..] Mani ieinteresēja viss, tāpēc galu galā es tur pavadīju trīs stundas, un viss muzejs bija tikai man! ? Piemēram, man nebija ne jausmas, cik grūti ir atdalīt galvaskausa kaulus. (Es nekad nebiju mēģinājusi. ?) Bet pēc šodienas apmeklējuma es zinu, kā to izdarīt! Varam iebērt zirņus galvaskausā un aplaistīt. Pēc dažām dienām, zirņiem augot, neticami zigzagveidīgās galvaskausa vīles sāk viegli atdalīties! ? Zirņi! Cik latvisks! Vietējā zirņu šķirne šeit ir populārs ēdiens. [..] Uz Anatomijas muzeju devos vēl otra, "lingvistiska" iemesla dēļ. Jau mājās Čehijā biju uztrenējusi vairāk nekā simts anatomisko nosaukumu latviešu valodā, un tagad tas man lieliski noderēja. ☺️ Izejot no muzeja, es vēl jauki parunājos ar muzeja darbiniekiem par krematorijiem, nāvi un urnām, un devos atpakaļ uz tramvaju [..]"
Čehiem un latviešiem ir daudz līdzību
Latvijā nu viņai draugos ir arī savi tautieši, kas studē baltistiku, Milans un Eliška: "Esot Rīgā, vienmēr satiekamies, runājam par Latviju, par mīlestību uz Latviju. Tas ir ļoti, ļoti jauki. Viņi ir kā es!"
Bet, pateicoties "YouTube" kanālam, Tereza ieguvusi arī jaunus latviešu draugus Latvijā, piemēram, Anitru, kas nu ir viena no labākajām draudzenēm: "Viņa dzīvo netālu no Baldones, tur zirgus un mācās čehu valodu. Un vienmēr man atbild visu par latviešu valodu! Reiz mēs ar viņas draugiem braucām uz Kolku, tas bija ļoti jauks ceļojums. Man patīk tā neapdzīvotība Latvijā. Latvija ir līdzīga lieluma kā Čehija, bet iedzīvotāju te ir piecreiz mazāk, turklāt puse dzīvo Rīgā. Tas nozīmē, ka jums ir piecas reizes mazāk mašīnu, piecas reizes mazāk cilvēku, māju, visur ir tikai pļavas un meži, un ezeri. Un es dievinu Latvijas purvus! Vienīgā lieta, kas man pietrūkst Latvijā, ir mūsu Čehijas kalni." Ideālā variantā Tereza gribētu pusgadu dzīvot Latvijā, pusgadu – savā dzimtenē.
Terezai Latvijā patīkot darīt visu – gan iet pie dabas, gan atklāt jaunus gardumus, gan apmeklēt kultūras pasākumus vai vienkārši apceļot zemi. Viņa ļoti labprāt ceļo viena – arī pa Čehiju un citām valstīm. "Un Latvija ir superīgi piemērota valsts introvertiem!" viņa smejas. "Man patīk mazās pilsētas, un es gribētu arī, lai Rīga paliek tāda, ne lielāka kā šodien. Es zinu, ka daudzi latvieši grib, lai Rīga būtu īsta "Capital City" ("galvaspilsēta" – angl.), bet man patīk, ka viņa ir maza."
Mīļākais Latvijas produkts Terezai ir maize, kas esot citādāka nekā Čehijā, un vēl viņai ļoti garšo viss ar rabarberiem! Tie Čehijā neesot tik populāri kā Latvijā. Čehijā arī neesot tik plaša piena produktu izvēle. Vēl viņai patīk, ka Latvijas veikalos ir ļoti daudz vietējo produktu.
Viņai šķiet, ka latviešiem ar čehiem ir mentāla tuvība – kā daudzām mazām tautām: "Man liekas, mentalitāte mums ir līdzīga. Arī čehi ir miermīlīgi, nevēlas karot. Labāk iedzer alu! Un mums abās valstīs arī svarīgi, lai tas alus nebūtu kaut kāds tur, bet labs alus! Man patīk, ka mazajās tautās visi zina viens par otru, visu var ātri atrast. Un cilvēki ir kaut kā atsaucīgāki, draudzīgāki. Latvieši varbūt mazāk runā ar svešiem. Bet viņi ir mīļi! Katrs cilvēks, ar ko Latvijā runāju, ir mīļš. Man liekas, ka jūs esat tik sirsnīgi cilvēki, sirsnīga tauta. Un visi mīl dabu! Tas man dažreiz atgādina kā filmā "Avatars" – viņi negribēja karot, viņi tikai gribēja dzīvot mierā ar dabu. Man patīk jūsu mīlestību pret mežu, dzīvniekiem, kokiem."
Iedvesmo arī latviešus
Interesanti, ka Tereza ir veikusi gēnu testu, un viņā patiesi rit astoņi procenti Baltijas reģiona asiņu! Bet meitai – pat trīsdesmit! Acīmredzot arī viņas tēvam bijis stiprs baltiešu asiņu piejaukums. Paradoksālā kārtā Terezas meitu, kurai ir astoņpadsmit gadi, vairāk vilina siltās jūras un Dienvidu valstis, tomēr Terezai ir plāns arī meitu aizvest uz Latviju, tiesa, noteikti tad vasarā. Terezai pašai nav nekas pret sniegu, viņai ziemeļi patīk. Un patīk, ka tumšajā laikā latviešiem ir svētki, kurus viņi izgaismo, un tad arī tumsa nav tik nomācoša.
Šķiet, skatoties Terezas ierakstus un video, arī daudzi latvieši var smelties iedvesmu mīlestībai un lepnumam uz savu valsti. Lūk, noslēgumā viens Terezas ieraksts (saīsināta versija; saglabāta oriģinālā rakstība) pēc izrādes apmeklēšanas Rīgā:
"[..] 2019. gada 25. maijā šeit, Rīgā, tika aizdedzināta mīlestības liesma, un tā kļuva par neizdzēšamu uguni. ? (Reizēm man tiešām šķiet, ka es absorbēju visu, kas man ir acu, ausu, mēles, pirkstu un deguna priekšā. Bet es to neiznīcinu. Es to audzinu sevī!)
No Brīvības ielas sasalušā gaisa kopā ar pārējiem apmeklētājiem dodos uz patīkami apsildāmo teātra ēku, kur šobrīd tiek spēlēta slavenā latviešu rakstnieka Raiņa (1905. gadā pirmo reizi izdotā) luga "Spīdolas nakts".
Man sejā atkal parādās smaids, dziļi sirdī tirpst prieka sajūta, ko nevaru nesajust, un foajē vēl vairākas reizes nākas sevi pārliecināt, ka man tas nav sapnis. Vai es patiešām esmu šeit? Latviešu teātrī uz tradicionālu izrādi latviešu valodā starp visiem tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda? Es gribu teikt, ka vēl nesen es pat nevarēju pateikt "uz redzēšanos"! (Starp citu, viņi tik un tā atvadoties mēdz lietot "atā" vai "visu labu", kas toreiz nebija rokasgrāmatā. ?)
[..] Eju pirkt brošūru par šodienas spēli par 5 €. Bet kāds vecāks vīrietis man priekšā nopērk divas un otru man atdod! "Dāvana!" viņš saka. ? Un tā ir vienmēr. Viena dāvana pēc otras. Latvija mani tik ļoti lutina! ♥
Es ieeju skaistajā, lielajā zālē. Uz skatuves savā dzīvoklī Rainis guļ uz gultas. Nabadziņš bez zeķēm. Viņš arī tūlīt nomirs, bet pa to laiku viņam būs sapņi, kuros viņš sarunājas ar savu lugu varoņiem. [..] Šovakar es sēžu starp latviešiem, lieliem patriotiem, kuri apzinās, cik grūti bija izcīnīt brīvību šai skaistajai zemei, bet jo īpaši šai savdabīgajai, bet diemžēl mazajai tautai.
Multimediju izrāde sākas ar perfektiem priekšnesumiem un krāšņiem tērpiem, raganas dievišķi lauž savus kaulus savā raganu dejā, skaistā Laimdota – latviešu tautas brīvības un ētiskā spēka simbols ar savu zelta kleitu un tipisko kroni – spoži mirdz, nekad nebaidītais varonis Lāčplēsis – vīrs ar lāča ausīm, kurās slēpjas viņa spēks – joprojām lepni aizstāv Latviju. Un Rainis jau skraida starp viņiem zeķēs, ko viņam jau uzvilkusi sieva Aspazija, jo viņa par viņu labi rūpējas, kamēr mākslinieks rada. ? Arī šo lugu viņa viņam pārrakstīja piecas reizes, izdomāja nosaukumu Spīdolai, padarīja viņu skaistu un piešķīra viņai arī labas īpašības! Cik daudz laba var dot tautas mīluļu sievas! ?(Es uzreiz iedomājos par mūsu Tomāša Batju un viņa sievu Mariju, kura bija viņa iedvesmotāja un bieži viņam deva padomus.)
Un, lai gan aktieri ir aizgājuši, izpelnoties skaļus aplausus, varoņi joprojām ir un vienmēr būs ar mums. Viņi sargā šo valsti latviešu prātos, kuriem viņi ir mūžīgā cerība, pat ja viņi ir tikai izdomāti... Bet kas zina, kurā no mums guļ Lāčplēsis vai Spīdola?
Spīdolas meita Dedze, saukta par Rīgas raganu, tagad mani sargā savā pilsētā, lai neielaistu Melno bruņinieku no Austrumiem. Bet pagaidām mēs varam mierīgi gulēt...
Tad es dodos pie 1. tramvaja pieturas cauri nakts pa sasalušo Rīgu, kas arī vēl negrib gulēt. Kafejnīcas ir pilnas cilvēku, ir piektdiena, Neatkarības proklamēšanas dienas priekšvakarā, tāpēc pie visiem namiem plīvo Latvijas karogi, jūgendstila ēkas, muzeji un tilti ir skaisti apgaismoti, un es domāju pie sevis, cik lieliska sajūta ir mācīties kaut ko tādu, par ko cilvēki man teica, ka no tā nebūs nekāda labuma, kāpēc mācīties valodu, kurā runā tikai pusotra miljona cilvēku... Es saņēmu atslēgu no tūkstošiem durvju, kas ved uz vēstures, kultūras, mūzikas, mākslas un dabas nodaļām, un kas arī ved uz šķietami neaizsniedzami noslēgtajām, bet citādi labsirdīgajām veco labo baltiešu dvēselēm [..]. Viņi vienkārši gribēja dzīvot un saimniekot savā senču zemē. Un tas, ka viņi ir šeit, ir tikai pierādījums tam, ka viņu griba ir stipra. Es runāju viņu valodā, kas joprojām ir saglabājusies, skatos viņu lugas, klausos viņu skaistās tautasdziesmas un aizmigu valstī, kuras vārds nav ne Krievija, ne Zviedrija, ne Polija, ne Vācija, kas viņus savulaik uzurpēja, bet gan īstā brīvā Latvija. Tā... tieši tā es iztēlojos šo rakstu! Mazliet idealizētu un rožainu, bet tāds tas arī bija domāts. Tieši tā es to redzu. Latvieši, jūs esat apbrīnojami un iedvesmojoši!"
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/c...u.a589203/
|
|
|
RIP: Andris Vilks |
Publicējis: LvSnor - 2025-02-27 22:50 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
Miris ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks
2025. gada 26. februārī nomiris ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks, informē LNB pārstāvji.
LNB direktors Andris Vilks karjeru pavadīja vienā darbavietā. No 1978. gada Andris Vilks strādāja par vecāko bibliotekāru Viļa Lāča Latvijas PSR valsts bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, pēc tam kļuva par nodaļas vadītāju, no 1989. gada – par visas bibliotēkas direktoru, ieņemot amatu līdz pat 2024. gadam.
"Bibliotēka bija viņa dzīve, lielais mērķis un, iespējams, sūtība. Lai gan Andrim bija bijusi vēlme arī zinātnē paveikt vairāk, tomēr privātās sarunās viņš atzina, ka neuzrakstītā disertācija palika Gaismas pils būvniecības organizēšanas darbos. Ēka, kas tagad ir viena no pašām ievērojamākajām mūsu atjaunotās valsts laikā uzbūvētajām, redzama kā Rīgas raksturelements ārzemju attēlos, gan arī – kas ir svarīgākais – kļuvusi par simbolu un lepnumu pašu cilvēkiem. Tās būvniecība vienmēr paliks kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka paveiktais lieldarbs," stāsta LNB pārstāvji.
Andris Vilks saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un "Zelta ābeles" balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā.
|
|
|
Rīga saka NĒ - padomju varai! |
Publicējis: LvSnor - 2025-02-25 17:22 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Rīgā neveidos iedzīvotāju padomes
Rīgā netiks veidotas iedzīvotāju padomes, jo sadarbībai ar pašvaldību darbojas apkaimju iedzīvotāju biedrības, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputātus informēja Rīgas domes Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.
Viņa uzsvēra, ka Rīgā tikai desmit līdz 15 apkaimēs nav iedzīvotāju nevalstisko organizāciju, daudzās apkaimēs esot pat vairākas iedzīvotāju biedrības. Senākā esot Vecmīlgrāvja attīstības biedrība, kuras mērķis ir Vecmīlgrāvja un apkārtnes, īpaši Augusta Dombrovska Ziemeļblāzmas kultūras kompleksa, attīstība.
Stalidzāne informēja, ka Rīgas iedzīvotāji apkaimju biedrībās aktīvāk sākuši apvienoties kopš 2014. gada, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tiesa, ne visas apkaimju biedrības ir atvērtas citiem viedokļiem, tādēļ nereti domubiedri dibina savu biedrību.
Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis Māris Jansons gan uzsvēra, ka īsta biedrība ir tāda, kurā pieņem iedzīvotājus ar dažādiem un atšķirīgiem viedokļiem.
Viņš uzsvēra, ka iedzīvotāji iesaistās biedrībās tad, ja viņi redz jēgu savam darbam. Ja pašvaldība tikai uzklausa iedzīvotāju viedokli, bet dara pa savam, tad iedzīvotāji novēršas un viņus iesaistīt ir grūti. Jansons kā piemēru minēja Rīgas pilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padomi, kura ir nonākusi lielās grūtībās, jo pašvaldības deputāti nav gatavi padomei deleģēt kādas funkcijas.
Jansona ieskatā, dažas biedrības darbojas kā kādas partijas reģionālās nodaļas, kas nav pareizi.
"Providus" pētniece Līga Stafecka skaidroja, ka "Providus" ir sniedzis informatīvu atbalstu gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem padomju izveidē. Normatīvo regulējumu iedzīvotāju padomju izveidei Stafecka raksturo kā smagnēju. Patlaban iedzīvotāju padomes ir izveidotas aptuveni pusē Latvijas pašvaldību, tiesa, Bauskas novada Bārbeles iedzīvotāju padome jau ir beigusi pastāvēt, jo nav izveidojusies sadarbība ar pašvaldību.
Stafecka norādīja, ka sarežģīts ir iedzīvotāju padomes izveides process, nav konkrētas skaidrības par pilnvarām, ko tā var vai nevar pildīt, patlaban tās darbojas vairāk kā nevalstiskas organizācijas, kam ir konsultatīvs raksturs.
Pētniece uzskata, ka laika gaitā vajadzēs pilnveidot Pašvaldību likumu, lai iedzīvotāju padomes varētu veiksmīgi sadarboties ar pašvaldību.
Deputāts Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") pauda viedokli, ka iedzīvotāju padomes ir mākslīgs veidojums, kas Pašvaldību likumā iestrādāts pēc novadu reformas, lai, izveidojot lielus novadus, radītu iespaidu, ka arī nomaļu iedzīvotājiem ir kāda iespēja iesaistīties pašvaldību darbā.
Preiļu pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs informēja, ka Preiļu novadā ir izveidotas 14 iedzīvotāju konsultatīvās padomes pagastos un viena pilsētā, kurās strādā no septiņiem līdz 15 cilvēkiem. Konsultatīvā padome esot tiesīga sagatavot lēmumprojektu domes sēdei. Padome esot iesniegusi priekšlikumus pašvaldības budžetam, un daži no tiem arī esot ņemti vērā. Adamovičs pauda vēlmi, lai pašvaldības vadība vairāk sadarbotos ar iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") pauda nostāju, ka mākslīgi veidot iedzīvotāju padomes nevajadzētu.
|
|
|
Londonas sanāksme |
Publicējis: LvSnor - 2025-02-25 14:17 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Atbildes (4)
|
 |
The London summit is understood to be still in planning and would serve as a forum for European leaders to get debriefed on both Macron and Starmer’s conversations with Trump during their respective visits to the White House and to consider implications for European and Ukrainian security.
|
|
|
Žila Delēza simtgade |
Publicējis: LvSnor - 2025-02-22 20:08 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Atbildes (3)
|
 |
Kā kino maina mūsu dzīves? Atbildes franču filozofa Žila Delēza kino grāmatās
REplay.lv Kultūras rondo
Šodien, 14:37 Literatūra
Autori: Kultūras rondo
Franču filozofa Žila Delēza simtgadi Latvijā svin, tulkojot un izdodot divas Delēza grāmatas – "Kustībtēls" un "Laiktēls". Abās grāmatās cieši savīta filozofiskā doma un skatījums uz kino kā unikālu mākslas formu. Tas nav ne kino vēstures vai teorijas pētījums, bet gan kino raksturīgo tēlu un zīmju klasifikācija. Par Delēza kino grāmatām un tēla jēdzienu viņa darbos Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta izdevuma latviešu valodā zinātniskais redaktors filozofs Andrejs Balodis.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...s.a588120/
|
|
|
Ko darīt ārkārtas situācijā? |
Publicējis: LvSnor - 2025-02-22 5:59 - Forums: Nieki
- Nav atbilžu
|
 |
Liekas, ka par "ārkārtas situācijām" raksta tikai "avizēs", bet tā nemaz nav. No rīta, sagribas uz tualeti, tu dodies uz tualeti, bet ceļā tu sajūti, "ka tu tevi jau nes liktenis", un tu atmodies uz grīdas. Vēders sāp, kājas īsti neklausa, ko darīt? (ārkārtas situācija). Parasti procesu pavada ari galvas sāpēšana, ka tev jāvēršas pie cita cilvēka pēc palīdzības, lai novērtētu situāciju (un tad tu ar vari tikt mazliet uzjautrināts, ka ari citi cilvēki nezin ko īsti darīt!). Pirmā vēlme ir zvanīt ātrajai palīdzībai (bet mūsdienās par to var dabūt soda naudu)!
https://www.nmpd.gov.lv/lv/kad-zvanit-113
Kad zvanīt 113?
Uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes – ir gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties. Zvans uz 113 ir bez maksas (ko nevar teikt par vizīti).
Situācijas, kad jāizsauc NMPD mediķi: - bezsamaņa,
- apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi,
- ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību,
- pazīmes, kas liecina par infarktu (pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula),
- pazīmes, kas liecina par insultu (ir vienas puses pēkšņs vājums),
- citas dzīvību apdraudošas situācijas
Kā viņi to stādās priekšā, ka es bezsamaņā piezvanīšu uz 113? Nu man ir vismaz jābūt pie apziņas. Vai kā es ar apstājušos elpošanu piezvanīšu? Nu labi, bezsamanas vai apstājušas elpošanas gadījumā, to pamanījušiem līdzcilvēkiem ir jāzvana NMPD un gan jau jāveic pirmās palīdzības sniegšana. bet apjukumu rada situācijas, kad tu tikai histēriski var jautāt, kas notika? Visticamāk, ka atbilde būs nesakarīga, un tu novieto potenciālo pacientu gultā. Tā kā tu pārliecinošu atbildi saņem ļoti reti, proti, pats potenciālais pacients nav gatavs šādam saasinājumam, proti, tā ir neparasta vai pirmo reizi, tu sāc lauzīt galvu, ko tagad īsti darīt. Tev vajadzētu kāda medicīniskā personāla konsultāciju - tava Ģimenes ārsta strādās tikai darba laikā, bet ne visiem cilvēkiem ir pacietība tik ilgi gaidīt, vai nedod dievs, tev ārkārtas situācija notiek piektdienas vakarā.
Citāts:Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 ir medicīnisko padomu tālrunis, kas nodrošina iedzīvotājiem ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīniskus padomus veselībai akūtos gadījumos. Tās ir situācijas, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darba laiks:- darba dienās: no plkst. 17:00 līdz 8:00
- brīvdienās un svētku dienās: visu diennakti
https://www.nmpd.gov.lv/lv/kad-zvanit-gi...m-talrunim
Kādos gadījumos sazināties ar Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni?
Nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos vakaros, naktīs, brīvdienās, kad ģimenes ārsta prakse nestrādā, bet mediķa padoms nepieciešams steidzami, tostarp, ja ir:- saaukstēšanās, drudzis
- vemšana, caureja
- muguras sāpes
- sāpes ausīs, kaklā
- brūces, nobrāzumi, ķermeņa sasitumi, sastiepumi
- hroniskas slimības saasinājumi u.c.
- arī tad, ja ir šaubas - zvanīt 113 vai nē
https://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-m...-palidzibu
Uzmanību!
Gadījumos, kad nepieciešama ārsta palīdzība, kas nav saistīta ar veselības vai dzīvības apdraudējumu, vispirms ir jāsazinās ar ārstniecības pakalpojumu sniedzēju telefoniski.
Kaut kā tā ...
|
|
|
|