Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi: pārskats un strukturēta izpratne
1. Pamatjēdziens
Aprobežotības attaisnošanas skaidrojumi (justifications of bounded rationality) ir teorētiski un praktiski pamatojumi, kādēļ indivīdi vai organizācijas lēmumu pieņemšanā neizmanto pilnīgi racionālu pieeju, bet drīzāk ierobežotu racionālo izvēli, kas pielāgota informācijas, laika un kognitīvo resursu ierobežojumiem.
2. Galvenās teorētiskās pieejas
✅ H. Simon “bounded rationality” koncepts – indivīdi cenšas rīkoties racionāli, bet viņu spēja apstrādāt informāciju un analizēt visas iespējas ir ierobežota, tāpēc viņi izmanto heuristikas un “satisficing” (apmierinošo, nevis optimālo) risinājumu meklēšanu.
✅ Heuristikas un aizspriedumi (Tversky & Kahneman) – cilvēki attaisno aprobežotību ar vienkāršotām īkšķa metodēm, kas bieži strādā, bet reizēm rada sistēmiskas kļūdas.
✅ Ekonomiskās izmaksas (Transaction Cost Economics, Williamson) – pilnīga racionālā optimizācija ir pārāk dārga, tāpēc tiek pieņemti pietiekami labi lēmumi.
✅ Organizatoriskā pieeja – organizācijas struktūra un rutīnas aprobežo individu rīcību, bet vienlaikus samazina lēmumu izmaksas un riskus.

• Filozofiski – aprobežotība nav tikai vājums, bet pielāgošanās mehānisms, kas ļauj operēt kompleksā pasaulē.
  
• Organizatoriski – rutīnas, standartprocedūras un lēmumu deleģēšana kalpo kā adaptīvi rīki aprobežotības pārvarēšanai.
  

1. Simon, H. A. (1955). A Behavioral Model of Rational Choice. The Quarterly Journal of Economics, 69(1), 99–118. Link
   
2. Kahneman, D. (2011). Thinking, Fast and Slow. Farrar, Straus and Giroux. Link
   
3. Tversky, A., & Kahneman, D. (1974). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Science, 185(4157), 1124–1131. Link
   
4. Williamson, O. E. (1975). Markets and Hierarchies: Analysis and Antitrust Implications. Free Press.
   
5. Gigerenzer, G., & Todd, P. M. (1999). Simple Heuristics That Make Us Smart. Oxford University Press. Link
   
6. March, J. G., & Simon, H. A. (1958). Organizations. Wiley.
   
7. Kahneman, D., Slovic, P., & Tversky, A. (Eds.). (1982). Judgment under Uncertainty: Heuristics and Biases. Cambridge University Press. Link
   
8. Simon, H. A. (1997). Administrative Behavior: A Study of Decision-Making Processes in Administrative Organizations (4th ed.). Free Press.
   

Arī Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) strādājošajiem nepilsoņiem pienācis laiks izvēlēties, vai viņi vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena.

Viņa uzsvēra, ka LSM ir kritiskā infrastruktūra, tāpēc tas ir drošības jautājums, un ir skaidrs, ka Baltkrievijas, Krievijas pilsoņi nedrīkst būt tajā nodarbināti. "Šajā mediju organizācijā, ar piekļuvi IT sistēmām un citiem kritiskās infrastruktūras resursiem, trešo valstu pilsoņi strādāt nedrīkst," skaidroja viņa.
LSM pašreiz ir nodarbināti arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, nepilsoņi, tomēr tādu neesot daudz. Zūzena pauda, ka tālāka viņu nodarbināšana LSM ir konceptuāls jautājums. "Es teiktu tā - Latvija ir brīva un neatkarīga valsts jau vairākas desmitgades. Un tad ir jautājums, kādēļ šie cilvēki nav izdarījuši izvēli, kādas valsts pilsonis katrs konkrētais cilvēks vēlas būt," teica Zūzena.
Ja ir sākts naturalizācijas process, tas esot cits stāts, tomēr, pēc Zūzenas domām, ir pienācis laiks izvēlēties. "Īpaši jau pēc 2022.gada, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Manuprāt, tas ir jautājums, par kuru katram būtu jābūt skaidrībai," uzsvēra viņa.


Jautājums par nepilsoņu tālāku nodarbināšanu LSM vēl tiek pētīts, un tas ir tikai viens no daudzajiem sarežģītajiem apvienotā medija dienas kārtības jautājumiem. "Ja jūs man jautājat nevis juridisko, bet konceptuālo nostāju, kas ir arī valdes nostāja, tad tas jautājums ir, vai un kāpēc katrs konkrētais darbinieks nav pārliecināts par to, ka viņš vēlas būt Latvijas pilsonis," sacīja Zūzena.
Precīzu LSM nodarbināto skaitu gan viņa neatklāja, tomēr viņu īpatsvars no kopumā aptuveni 860 darbiniekiem esot neliels.
#lsm

 https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2025/07/...izveleties

«Lido» par vairāk nekā 40 miljoniem eiro jaunā tirdzniecības kompleksā Rīgā attīstīs ražošanas ēku 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a607821/
Vakar, 13:21
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Ēdināšanas uzņēmums "Lido" par vairāk nekā 40 miljoniem eiro bijušās "Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas" teritorijā attīstīs jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas "Lido māja" izveidi. Tā būs daļa no jauna tirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 kvadrātmetru, bet investīcijas – aptuveni 100 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.
"Lido mājas" projektā paredzēts pārveidot daļu no vēsturiskās "Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas" ēkas. Projektā paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to "Lido" pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.
Plānots, ka jaunās ražotnes atvēršana sniegs uzņēmumam vēl lielākas izaugsmes iespējas un priekšnosacījumus konkurētspējas veicināšanā. Tās darbība ļaus būtiski palielināt pārtikas ražošanas jaudas un apjomus – līdz pat 100 tonnām dienā –, ievērojot Rīgas teritorijas plānojuma un apbūves noteikumos noteiktās prasības, norādīja uzņēmumā. Pēc projekta realizēšanas "Lido" plāno iegūt "FSSC 22000" pārtikas drošības sertifikāciju, kas nodrošinās starptautiski atzītu kvalitātes garantiju un pavērs iespējas uzņēmuma produkcijai konkurēt Eiropas tirdzniecības ķēdēs.
"Lido māja" būs arī daļa no mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 kvadrātmetru. Kompleksā atradīsies "Apollo Kino", "Skypark", "Euronics", "KFC", "Sportland", "Sinsay" un citi labi zināmi izklaides, restorānu un mazumtirdzniecības zīmoli, savukārt "Lido māja" ar 16 000 kvadrātmetriem būs šī parka sastāvdaļa, nodrošinot darbavietas aptuveni 250 darbiniekiem.
"Lido mājas" projektā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro, savukārt mazumtirdzniecības parka kopējās investīcijas sasniegs aptuveni 100 miljonus eiro.
Būvniecības darbi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī, savukārt kompleksa pilnīga nodošana ekspluatācijā un svinīgā atklāšana paredzēta 2027. gada vasarā, kad "Lido" atzīmēs 40. pastāvēšanas gadadienu.
Projekta īpašnieki un attīstītāji ir SIA "KP4" un SIA "KP3", ar kuriem "Lido" noslēdzis ilgtermiņa – 20 gadu – nomas līgumu. Abi minētie uzņēmumi pieder igauņu uzņēmējam Ivaram Vendelinam.
Projekta arhitektonisko un tehnisko risinājumu izstrādājis arhitektu un inženieru birojs "SEP".
"Lido" koncerns pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. maija līdz šā gada 30. aprīlim, strādāja ar 79,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās divas reizes – līdz 7,8 miljoniem eiro.
Janvāra beigās Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" meitasuzņēmums "Treeland" palielināja līdzdalību "Lido" kapitālā līdz 96%, iegādājoties 21% "Lido" akciju no Gunāram Ķirsonam piederošās SIA "K.E.Projekti".
"Lido" reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 292 428 eiro. Koncernā ietilpst SIA "Lido nekustamie īpašumi", kā arī četri Igaunijas uzņēmumi – "Lido Eesti", "LIDO Kristiine", "Lido Mustamae", "ODIL Eesti".

Valsts ar «Latvenergo» un LVRTC starpniecību no zviedru «Telia» izpirks «Tet» un LMT daļas 

15. jūlijs, 17:19
Papildināts 15. jūlijā, 18:27
Ekonomika
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Latvijas valsts no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" pilnībā izpirks tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) daļas, otrdien nolēmusi valdība.
Darījums tiks īstenots, iesaistot valstij piederošos uzņēmumus AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).
Zviedrijas kompānija gan vēl nav sniegusi galējo atbildi, vai piekritīs piedāvājumam.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) par darījuma summu solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša. Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.
Ministrs arī sacīja, ka "Latvenergo" kopā ar LVRTC iesaistīsies uzņēmumu pārvaldībā un pēc būtības izpirks "Telia" piederošās "Tet" un LMT daļas.
Valainis pauda, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.
Redzot attīstības iespēju, "Latvenergo: un LVRTC vērsās pie saviem kapitāldaļu turētājiem, izrādot interesi par iesaistīšanos iespējamā "Telia" piederošo "Tet" un LMT akciju iegādes darījumā. "Latvenergo" un LVRTC, strādājot atbilstoši to biznesa stratēģijām, saredz būtiskas iespējas šādā līdzdalībā, novērtējot nozīmīgu perspektīvu iespējamā nozaru sinerģijā.
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste cer, ka darījumu izdosies pabeigt gada laikā.
Iesaistītās puses veiks padziļināto izpēti jeb tā dēvēto "due diligence", kā arī citus sagatavošanās darbus, lai vienotos par iespējamā darījuma detaļām. Turpmākā procesa gaitā sabiedrība tiks plašāk informēta par iespējamo darījumu, norādīja Ekonomikas ministrijā.
Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kameras padomes loceklis un uzņēmējs Ģirts Rungainis valdības soli vērtēja atzinīgi.
"Manuprāt, Latvijas tautsaimniecībai ir svarīgi, ka šādi lieli uzņēmumi, kuriem ir liela, izšķirīga loma Latvijas tehnoloģiju attīstībā un šobrīd arī jau drošības tehnoloģiju un ražošanas attīstībā, ka viņi atrodas mūsu valsts kontrolē. Otrkārt, es saprotu, tā ideja ir kotēt biržā.
Tā ka tur ir vairāki kopēji pozitīvi efekti, ka uzņēmumi paliek Latvijā un arī palīdzēs attīstīt gan visu ekonomisko infrastruktūru, gan arī palīdzēs attīstīt vērtspapīru tirgu,
un darbosies kā tāds, teiksim, tehnoloģiju un zināšanu attīstības centrs. Protams, tie ir lieli uzņēmumi, un vienmēr ir šis jautājums, lai viņi nenomāc visu to ekosistēmu, bet es uzskatu, ka tas ir pozitīvi," sprieda Rungainis.

1. gada filma "Pamatinstinkts" ("Basic Instinct") ir neo-noir erotiskā trillera žanra darbs, kuru režisējis Pols Verhovens. Sižets risinās ap Sanfrancisko policijas detektīvu Niku Kuranu (Maikls Daglass), kurš izmeklē bagātas rokzvaigznes brutālu slepkavību. Galvenā aizdomās turamā ir Ketrīna Tremele (Šerona Stouna), bagāta un ekstravaganta rakstniece, kuras līdzdalība noziegumā ir apšaubāma un kura attiecības ar detektīvu sarežģī izmeklēšanu19.
   

• Maikls Daglass kā detektīvs Niks Kurans
  
• Šerona Stouna kā Ketrīna Tremele
  
• Džordžs Dzundza
  
• Džīna Tripelhorna
  
• Veins Naits1
  

1. https://lv.wikipedia.org/wiki/Pamatinstinkts_(filma)
   
2. https://www.la.lv/18-no-pamatinstinkta-l...pirma-dala
   
3. https://www.acmefilm.lv/lv/kino/pamatinstinkts-2-2006
   
4. https://www.nkc.gov.lv/sites/nkc/files/a...0-AG_1.pdf
   
5. https://lv.wikipedia.org/wiki/Film_noir
   
6. https://www.scribd.com/document/68101997...al%C4%ABze
   
7. https://forums.dieviete.lv/forums/topic/...DESC&pnr=3
   
8. http://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab...13&my=1994
   
9. https://lt.wikipedia.org/wiki/Esminis_instinktas
   
10. https://www.la.lv/erotiska-trillera-pama...-ainas-del
    

1. https://enciklopedija.lv/skirklis/7901-kino
   
2. https://www.filmas.lv/wp-content/uploads...TALOGS.pdf
   
3. https://www.kinoraksti.lv/petijumi/kinoa...ultura-832
   
4. https://www.km.gov.lv/sites/km/files/fil..._20011.pdf
   
5. https://www.la.lv/pedejo-30-gadu-brinums...vijas-kino
   
6. https://www.kinoraksti.lv/domas/ienaidni...tumiem-626
   
7. https://academia.lndb.lv/ftp/279/jansone...124413.pdf
   
8. https://tv3.lv/zinas/latvija/spradziens-...nosvineta/
   
9. https://enciklopedija.lv/skirklis/30979-...tvij%C4%81
   

Jaunietis no Latvijas kļūst par pasaules čempionu! Rainera Kalniņa iedvesmojošais stāsts

Zviedrijas pilsētā Umeā notikušajā pasaules čempionātā galda hokejā, pašā prestižākajā – Open individuālajā kategorijā – uzvarēja Latvijas pārstāvis Rainers Kalniņš.

Open individuālajā kategorijā sacentās 115 dalībnieki no 18 valstīm.
Rainers ir dzimis 2002. gadā, bet ar galda hokeju nodarbojas kopš 2009. gada, ko uzsācis sava tēva Sanda Kalniņa vadītajos treniņos Inčukalnā. Trenējoties līdz pat 6-9 stundām dienā, Rainers savu spēles tehniku ir noslīpējis līdz izcilībai, kas ļāvis Raineram Starptautiskās Galda hokeja federācijas (ITHF) pasaules reitingā ierindoties 1. vietā, kurā Rainers ir jau vairākus gadus, bet līdz šim Raineram vēl nebija izdevies iegūt zeltu pasaules čempionātu individuālajā vērtējumā. Šogad Raineram tas izdevās, un viņam ir interesants stāsts, kā viņš to paveica. 

Visu šo sezonu, no pērnā gada rudenim līdz šī gada pavasarim, Rainers saskārās ar problēmām personīgajā dzīvē, bija zaudējis motivāciju treniņiem, neguva prieku no uzvarām lielos starptautiskos turnīros, bija jūtama depresija un problēmas ar veselību. Taču divus mēnešus pirms pasaules čempionāta viss mainījās. Rainers sāka strādāt ar savu mentālo sagatavotību - atsāka meditācijas, lūdza sporta psihologa palīdzību, izlasīja vairākas grāmatas par sporta psiholoģiju, klausījās iedvesmojošu un prātu nomierinošu mūziku, skaitīja afirmācijas un mantras. Kā pats Rainers saka, viņš bija mentāli tik gatavs čempionātam, ka, paskatoties uz pretinieku, domāja: “Kādas tev ir izredzes mani uzvarēt? Nekādas!” . 

https://nra.lv/sports/497022-rainers-kal...hokeja.htm

Ziemeļkoreja pārtrauc ārvalstu tūristu ieceļošanu jaunajā Vonsanas-Kalmas kūrortā
Ziemeļkoreja ir "uz laiku" aizliegusi ārvalstu tūristu ieceļošanu nesen atvērtajā Vonsanas-Kalmas pludmales kūrortā, paziņots valsts tūrisma vietnē DPR Korea Tour. Lēmums pieņemts tikai dažas nedēļas pēc tam, kad kūrorts tika atvērts iekšzemes tūristiem un nelielai krievu grupai.
Oficiāls iemesls netika sniegts, taču analītiķi uzskata, ka lēmums saistīts ar Krievijas medijos izskanējušām ziņām, kurās norādīts, ka kūrorta apmeklētāji, iespējams, bijuši mobilizēti vietējie iedzīvotāji, nevis īsti atpūtnieki.
Lai gan Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nesen apmeklēja kūrortu un izteica optimismu par tūrisma attīstību, eksperti norāda, ka lēmums var būt saistīts arī ar grūtībām piesaistīt ārvalstu tūristus — lielo attālumu un izmaksu dēļ.
Eksperti uzskata, ka aizliegums būs īslaicīgs, jo kūrorts ir būtisks valūtas ieguves avots un ekonomiski nozīmīgs projekts Ziemeļkorejai. Bez ārvalstu tūristiem valsts nevarēs atgūt ieguldītos līdzekļus.

Latviski tas būtu:

Citāts:“Lai šajā pasaulē būtu brīvs, cilvēkam jāizraisa bailes,” teica Makrons. “Un lai izraisītu bailes, ir jābūt spēcīgam.”

• Lai valsts (vai cilvēks) būtu patiesi brīvs un neatkarīgs, citiem ir jābaidās viņu aizskart.
  
• Šīs bailes rodas tikai tad, ja tu esi pietiekami spēcīgs (piemēram, militāri, ekonomiski vai politiski), lai citi rēķinātos ar tevi un neuzdrīkstētos ierobežot tavu brīvību.
  

Uldis Krastiņš ir bijušais Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis un pašlaik nozīmīga personas Latvijas tieslietu un akadēmiskajā vidē:

• Padomju laikā Krastiņš, kā LPSR Augstākās tiesas tiesnesis, 1980. gados iznāca par daļu no režīma politiskajām tiesvedībām — 1983. gadā piemēram, viņš piesprieda Jānim Rožkalnam piecu gadu cietumu un triju gadu nometinājumu par dalību neatkarības kustībā .
  

• Pēc neatkarības atjaunošanas Kundziņš kļuva par Krimināllietu katedras vadītāju LU Juridiskajā fakultātē, pasniedza kā profesors, un spēra nozīmīgu ieguldījumu jaunu juristu izglītībā .
  
• Regālā atzinība nāca 2010. gadā, kad prezidents Valdis Zatlers viņam piešķīra Atzinības krustu “par mūža ieguldījumu krimināltiesisko zinātņu attīstībā” .
  

• Pasniedzis lekcijas un rakstījis teorētiskus un praktiskus darbus krimināltiesībās: piemēram, grāmatas “Noziedzīga nodarījuma sastāvs un kvalifikācija” (2015) un “Atkārtotu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija” (2006) (JURISTAVARDS.LV).
  
• Ir regulārs žurnāla “Jurista Vārds” autoru pulka dalībnieks – vairāk nekā 50 raksti padziļinātām tēmām (JURISTAVARDS.LV).
  

• Kopš 2018. gada ir padomnieks Satversmes tiesā (satv.tiesa.gov.lv).
  
• Starp 2010. un 2018. gadu arī strādājis kā valodu jurists ES Tiesā un pasniedzis Francijā (rgsl.edu.lv).
  

• 1. gada jūlijā Ordeņu kapituls atņēma viņam 2010. gadā piešķirto Atzinības krustu, balstoties uz likumā noteiktajiem apkaunojoša nodarījuma pamatiem — informācija publicēta LETA (liepajniekiem.lv).
     
• Aplūkojot gan padomju tiesneša lomu, gan mūsdienu akadēmiskās aktivitātes, sabiedrībā tas izraisīja plašu diskusiju par tiesneša atbildību un vēsturisko pienākumu izvērtējumu pēc neatkarības atjaunošanas.
  

• No vienas puses, padomju tiesneša loma politisko lietu izskatīšanā rada smagu ēnu viņa reputācijā.
  
• No otras puses, viņa akadēmiskā un zinātniskā darbība ir bijusi ļoti nozīmīga Latvijas tiesību praksē un attīstībā.
  

1966. gada Palomaresas incidents

On 17 January 1966, a fatal collision occurred between a B-52G (58‑0256) from 68th Bombardment Wing out of Seymour Johnson AFB and a KC-135 Stratotanker (61-0273) over Palomares, Almería, Spain, killing all four on the tanker and three of the seven on the B-52G. The two unexploded B-28 FI 1.45-megaton-range nuclear bombs on the B-52 were eventually recovered; the conventional explosives of two more bombs detonated on impact, with serious dispersion of both plutonium and uranium, but without triggering a nuclear explosion. After the crash, 1,400 metric tons (3,100,000 lb) of contaminated soil was sent to the United States.[275][295] In 2006, an agreement was made between the United States and Spain to investigate and clean the pollution still remaining as a result of the accident.[296]
https://en.wikipedia.org/wiki/Boeing_B-5...tofortress

1966. gada 17. janvārī pie Palomaresas, Almerijā, Spānijā, notika nāvējoša sadursme starp B-52G (58-0256), kas bija no 68. bumbvedēju spārna Sjūmora Džonsona gaisa spēku bāzē, un KC-135 Stratotanker (61-0273). Sadursmē gāja bojā visi četri cilvēki tankkuģī un trīs no septiņiem B-52G apkalpes locekļiem. Uz B-52 atradās divas nesprāgušas B-28 FI kodolbumbas ar aptuveni 1,45 megatonnu jaudu, kuras vēlāk tika atrastas un atgūtas. Vēl divām bumbām trieciena rezultātā detonēja konvencionālie sprāgstvielu ierosinātāji, kā rezultātā notika nopietna plutonija un urāna izkliede, taču kodolsprādziens nenotika. Pēc avārijas 1 400 metriskās tonnas (3 100 000 mārciņas) ar radioaktīvi piesārņoto augsni tika nosūtītas uz ASV. 2006. gadā starp ASV un Spāniju tika noslēgta vienošanās par piesārņojuma izpēti un attīrīšanu, kas joprojām saglabājās pēc šī negadījuma

Šeit ir norādes un avoti par 1966. gada Palomaresas incidentu, kurus vari izmantot akadēmiskai atsaucei vai savām drošības/militārajām piezīmēm:

1. US Department of Defense. “Narrative Summaries of Accidents Involving U.S. Nuclear Weapons, 1950–1980.” Public release summary, Defense Nuclear Agency, 1981.
   ➔ Apraksta visus oficiāli atzītos “Broken Arrow” incidentus, tostarp Palomaresas gadījumu.
   
2. “The Day We Lost The H-Bomb: True Story of America’s Secret Nuclear Disaster” by Barbara Moran (2009).
   ➔ Grāmata, kas detalizēti analizē notikumu, meklēšanu un seku likvidēšanu Spānijā.
   
3. Brookings Institution – Project on Nuclear Weapons Accidents.
   
4. New York Times (2006).
   ➔ “Spain, U.S. to Clean Up Radioactive Site of 1966 Accident.”
   
5. Atomic Heritage Foundation – Palomares Accident.
   
6. United States Air Force Fact Sheet (archīvs).
   ➔ Sniedz īsu tehnisku un vēsturisku pārskatu par incidenta norisi.
   

• Detonēja tikai konvencionālie spridzekļi, izkaisot plutoniju un urānu, bet nebija kodolķēdes reakcijas.
  
• Tika veikta masveida dekontaminācija (1,400 tonnas augsnes) un ilgstoša uzraudzība.