https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a627323/

Vakar, 20:28
Latvijā
Autori: Ivo Leitāns (LTV "De facto" žurnālists)
Bijušais pasažieru pārvadātāja "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pastarpinātais īpašnieks Aleksandrs Brandavs šoruden samaksāja 73 tūkstošu eiro naudas sodu, jo tiesā atzinās regulāru kukuļu apsolīšanā kādai vadošai Rīgas domes (RD) amatpersonai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Process, kas izaudzis no Brandava sarunām bēdīgi slavenajā "Taureņu" pirtī, nu ir sadalīts vairākās lietās. Kamēr bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") vismaz pagaidām bauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāta imunitāti, drīzumā uz apsūdzēto sola "mikriņu" korupcijas lietā nonāks arī bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
"Rīgas satiksmes" (RS) Elektronisko norēķinu projektu daļas vadītājs, uzņēmuma "Rīgas karte" valdes loceklis, partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes loceklis, kordiriģents. Aleksandram Brandavam 2017. gada septembrī bija vairākas lomas, taču korupcijas apkarotāju uzmanību piesaistīja viņa tikšanās ar uzņēmēju Māri Martinsonu Pierīgas pirtī "Taureņi" un tajās runātais zināms "De facto".
"Tas izriet no sarunu ierakstiem, kurā viens no iesaistītajiem stāstīja citai personai par tikšanos ar amatpersonām un notikušo vienošanos," par spriedumā aprakstītajiem notikumiem saka prokurors Ando Skalbe. Vaicāts, vai sarunas ierakstītas pirtī, viņš atzīst: "Nu, jā, iespējams."
Prokurors Skalbe šoruden vienošanās procesā panāca Brandavam notiesājošu spriedumu, kas jau oktobra beigās ir stājies spēkā. Brandavs atzina savu vainu. Tiesa, pārbaudot iesniegto vienošanos un krimināllietas materiālus, konstatēja: kopīgas tikšanās laikā 2017. gada septembrī Brandavam kādu priekšlikumu izteica RD amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Saskaņā ar Krimināllikumu, šāds statuss Rīgā ir tikai mēram, vicemēram un izpilddirektoram.
Kā zināms, pagājušajā EP sasaukumā prokuratūra neveiksmīgi bija lūgusi atcelt deputāta imunitāti bijušajam Rīgas mēram Ušakovam un kādreizējam vicemēram Amerikam. Kāpēc Brandava spriedumā pieminēta vairs tikai viena amatpersona? Prokurors skaidro: Brandava nozieguma smagumu un sodu tas neietekmēja. "Tas ir zināms kompromiss, jo persona bija gatava atzīt tikai to, ka ir apsolījusi kukuli vienai amatpersonai, nevis divām. Lai panāktu ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, es lēmu, ka inkriminēšu tikai, ka viena amatpersona ir šeit figurējusi," stāsta Skalbe.
RD amatpersonas priekšlikums Brandavam bija šāds: tā varētu panākt grozījumus normatīvos, lai atlaides vairākām pasažieru kategorijām Rīgā varētu izmantot arī Brandavam pastarpināti piederošās "Rīgas mikroautobusu satiksmes" (RMS) transportlīdzekļos. Šādi grozījumi Brandava firmai nodrošinātu lielāku pasažieru skaitu un tādējādi palielinātu apgrozījumu un peļņu.
To apzinoties, amatpersona pieprasīja Brandavam dot tai kukuli 50 % apmērā no Rīgas domes finansējuma, kas tiks piešķirts atkarībā no pārvadāto, atlaides izmantojušo pasažieru skaita. Kad Brandavs bija izvērtējis kukuļa došanas ekonomisko izdevīgumu, viņš amatpersonai apliecināja gatavību dot kukuli un piedāvāja variantus: ar pārskaitījumiem viņš maksātu 45 %, bet skaidrā naudā – 30 % no saņemtā Rīgas domes finansējuma.
Rezultātā abi vienojās, ka kukuļa apmērs būs 30 % skaidrā naudā. Spriedumā arī norādīts, ka Brandavs un amatpersona, būdami informēti par pasažieru skaitu, kuri līdz šim vidēji mēnesī izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, varēja paredzēt: kukulis būtu vismaz 19 tūkstoši eiro mēnesī.
Vai šis solījums tika īstenots arī dzīvē? "Tika mēģināts iegūt pierādījumus, bet diemžēl neveiksmīgi. Tā kā mēs šajā gadījumā varam runāt tikai par kukuļa pieprasīšanu un kukuļa apsolījumu," stāsta prokurors Skalbe.
Brandavs ar sava advokāta Normunda Duļevska starpniecību "De facto" spriedumu komentēt atteicās. Tomēr "De facto" zināms, ka viņa liecības attiecas uz Nilu Ušakovu.
Tas gan nenozīmē, ka izbeigta būtu lieta pret Ameriku: prokurors prognozē, ka tā tiesai tiks nosūtīta tuvākajā laikā, jo apsūdzība viņam jau ir celta. Ameriks, kurš pēc EP deputāta karjeras beigām pērn sāka darbu Rīgas brīvostas pārvaldē eksperta statusā, uz "De facto" zvaniem un īsziņām neatbildēja. Nelīdzēja arī brīvostas preses dienesta iesaistīšana.
Ušakovs par Brandava spriedumā atzīto un pret viņu vērstajām aizdomām par kukuļa pieprasīšanu vēlējās atbildēt rakstiski. Konkrētos "De facto" jautājumus viņš gan lielākoties ignorēja.
"Pildot amata pienākumus, esmu rīkojies stingrā saskaņā ar visiem spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Atturos komentēt procesus, kuru detaļas un apstākļi man nav zināmi, taču kategoriski noliedzu jebkādu saistību ar jebkādiem iespējamiem pretlikumīgiem nodarījumiem," raksta bijušais Rīgas mērs Ušakovs.
Ušakovs arī neatbildēja, kā rīkotos tagad, ja prokuratūra atkal lūgs EP viņam atcelt imunitāti. Šobrīd ir gan cits EP sasaukums, gan cits procesa virzītājs un ģenerālprokurors, turklāt nu ir arī Latvijas tiesas spriedumā fiksēts kukuļa piedāvājuma fakts.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters sarunā ar "De facto" šādu iespēju – atkārtotu vēršanos pie EP – neizslēdz: "Paldies, ka jūs man vērsāt uzmanību [uz to]!
Es noteikti pārrunāšu ar prokuroru, kāda ir tā situācija un ko mēs darām tālāk. Protams, tikai vienkārši sēdēt un gaidīt, kad [Ušakova EP deputāta pilnvaru] termiņš beigsies, arī nav pareizi. Ja ir iespējas, tad ir jāizmanto."
No pamatlietas izdalītais process pret Ušakovu šobrīd ir apturēts. Pret viņu aizdomas izvirzītas ne vien par kukuļa prasīšanu, bet arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pēc šī panta lietā apsūdzēti vēl divi cilvēki. Tie ir bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un kādreizējais RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins. Lieta šonedēļ nosūtīta uz tiesu. RS un Rīgas pašvaldība tur piedalīsies kā cietušie, jo šo iestāžu skatījumā tām ir nodarīts 10 miljonu eiro liels kaitējums.
Bemhens nebija sazvanāms, bet viņa advokāts Varis Klotiņš komentārus sniegt atteicās. Savukārt Jakrins apsūdzībai nepiekrīt. "Vienīgā pozīcija, ka lieta ir absurda, nesaprotama un pilnīgs no mana skatu punkta pārpratums. Manas apsūdzības būtība ir tā, ka es esmu referējis domes sēdē par lēmumu, ko es pats neesmu pieņēmis. Punkts. (..) Faktiski vienīgais, ko es esmu darījis, ir – uzstājies kā referents, kur varēja jebkurš cits domes darbinieks būt manā vietā," telefonsarunā ar "De facto" pauda Jakrins.
Prokurors Skalbe gan saredz plašāku abu apsūdzēto lomu: "Nu, jā, viņi, izmantojot savas pilnvaras, uzdeva sev pakļautajiem darbiniekiem sākotnēji jau gatavot šos grozījumus, saskaņot savstarpēji, virzīt tālāk izskatīšanai komisijā un arī vēlāk domes sēdē."
Brandavs jau ir pilnībā samaksājis sodu, "De facto" apliecināja Ekonomisko lietu tiesā. Tas nozīmē, ka nākamā gada nogalē viņa sodāmība būs dzēsta. Šobrīd gan Brandavs ir iesaistīts arī citos kriminālprocesos. Tiesā ir lieta, kur viņš līdz ar vēl vienu bijušo "Rīgas kartes" valdes locekli apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, apmaksājot, iespējams, nepamatotus rēķinus par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem līdzapsūdzētā Ginta Federa uzņēmumam.
Nopietnākas bažas gan Brandavam varētu radīt lieta, kuru pirms dažām nedēļām pieminēja RS valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Tas notika Rīgas domes sēdē, kurā pašvaldības uzņēmumam atļāva par vienu eiro atpirkt "Rīgas kartes" akcijas no privātā līdzīpašnieka.
"Otrs process, kas šobrīd notiek paralēli, ir kriminālprocess, kuru izmeklē Eiropas prokuratūra. Un "Rīgas karte" šajā procesā ir atzīta par cietušo personu, piesakot viena miljona eiro zaudējuma kompensāciju. Arī RS šajā procesā ir atzīta par cietušo ar 33 miljonu zaudējumu kompensācijas pieteikumu. Un attiecīgi šis process, es nevaru precīzi, protams, prognozēt, tas ir prokurora kompetencē, bet visdrīzāk nākošajā gadā arī nonāks tiesā," domniekiem stāstīja Innusa.
Kriminālprocesā, kura ietvaros 2023. gada vasarā notika kratīšanas pie "Rīgas kartes" piegādātājiem, bija aizdomas par pašvaldības uzņēmuma slepenu sadarbību ar privātiem uzņēmumiem, lai mākslīgi palielinātu piegādāto preču un pakalpojumu cenas. Brandavam šai procesā ir tiesības uz aizstāvību.
Nākamā gada sākumā prokurors Skalbe iecerējis sūtīt uz tiesu arī lietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret juridisko personu, kuras interesēs Brandavs solīja kukuli – RMS. Uzņēmumam šobrīd gan ir maksātnespējas process.

Apsveikums ziemas saulgriežos, kas Rīgā bija svētdiena, 2025. gada 21. decembris 17:03. Priekā! 
Ir, tā sakot, laiks savilkt kopsavilkumu par pagājušo gadu! Kā tad jums ir gājis?

**Menuets** – leģendāra latviešu rokgrupa, kas dibināta **1968. gadā** Jūrmalā, un ir **viena no vecākajām joprojām koncertējošajām Latvijas grupām**. Tā kļuva pazīstama kā **Imanta Kalniņa dziesmu izpildītāja**, tomēr repertuārā ir arī grupas pašu agrīnās kompozīcijas. ([Enciklopedija][1])

**Dalībnieki dažādos laikos**

* Grupa radās no Jūrmalas 4. vidusskolas puiku ansambļa: sākotnēji tajā spēlēja Adrians Kukuvass, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Alberts un Raimonds Bartaševiči u. c. ([lr2.lsm.lv][2])
* Vēlākos gados sastāvs mainījās, taču ilgi darbojušies un dažkārt joprojām koncertē **Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Normunds Puriņš, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševics un Ikars Ruņģis**. ([Santa][3])

**Ievērojamākās dziesmas / tipiski skaņdarbi**
Grupas repertuārs ietver gan Imanta Kalniņa dziesmas, gan agrīnas grupas pašu kompozīcijas. Starp populārākajām ir:

* *Viņi dejoja vienu vasaru*
* *Alvas zaldātiņi*
* *Dzeguzes balss*
* *Balāde par Johanu*
* *Dziesma, ar ko tu sācies*
* *Četri balti krekli* ([VisitVentspils][4])

**Galvenie temati**
Menueta mūzikas pamatu veido melodiskas rokbalādes ar saturu, kas bieži atspoguļo cilvēka iekšējās izjūtas, laikmeta noskaņu un vienkāršas dzīves situācijas. Lielu nozīmi repertuārā spēlē **teicami melodiski motīvi un tekstu nozīmīgums** – tas ir viens no iemesliem, kāpēc grupa pierasti saista gan vecāku, gan jaunāku paaudžu klausītājus. ([Enciklopedija][1])

Kopumā **Menuets** ir nozīmīgs fenomens Latvijas rokmūzikā, kas apvieno klasisku melodiju, rokritmu un dziļu lirisku tekstu tradīcijas jau vairāk nekā piecus **desmitgades**. ([Enciklopedija][1])

[1]: https://enciklopedija.lv/skirklis/58624-Menuets
[2]: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graud...u.a110662/
[3]: https://www.santa.lv/raksts/aktuali/grup...iem-60895/
[4]: https://www.visitventspils.com/en/story/...lden-55-2/

Precīzu datu par Armanda Broka kopējo īpašumu vērtību (tā dēvēto net worth) publiski pieejamos reģistros parasti nav, jo tā sastāv no mainīgām uzņēmumu daļu vērtībām un privātiem aktīviem. Tomēr, balstoties uz publiski pieejamo informāciju par viņa uzņēmējdarbību, var secināt sekojošo:
Uzņēmējdarbības vērtība un peļņa

• TWINO Grupa: Broks ir dibinātājs un īpašnieks uzņēmumam, kas kopš darbības sākuma ir izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. 2018. gadā grupas konsolidētā peļņa pārsniedza 9 miljonus eiro, bet 2019. gadā pašu kapitāls sasniedza 15 miljonus eiro.
  
• Investīcijas nekustamajā īpašumā: Caur uzņēmumu VILIA, Broks un viņa partneri attīsta projektus, kuru investīciju portfelis 2021. gadā tika plānots līdz 80 miljonu eiro apmērā.
  
• Citas investīcijas: Viņš darbojas kā investors arī citos uzņēmumos, piemēram, izglītības tehnoloģiju uzņēmumā Edurio, kura vērtība pēc pēdējā investīciju raunda 2024. gadā sasniedza 5,84 miljonus eiro.
  

• Viņa uzņēmums SIA Finno (ātro kredītu kompānija) 2023. gadā strādāja ar aptuveni 7,99 miljonu eiro zaudējumiem.
  
• Kopējie aprēķinātie zaudējumi saistībā ar viņa piederošajiem uzņēmumiem tajā periodā tika lēsti ap 10,14 miljoniem eiro.
  

• Akadēmiskā bāze: Broks ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātē un vēlāk maģistra grādu (Executive MBA) Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga). Viņš ir papildinājis zināšanas arī Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolā (LSE).
  
• Pirmā pieredze: Studiju laikā viņš strādāja izklaides industrijā, bet vēlāk uzsāka profesionālo gaitas banku sektorā (Swedbank).
  

• TWINO Grupa: 2009. gadā viņš dibināja uzņēmumu, kas kļuva par starptautisku spēlētāju patērētāju kreditēšanas un investīciju jomā. Līdz 2021. gadam uzņēmums bija izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 1,4 miljardu eiro apmērā. 2021. gadā TWINO saņēma ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci, kļūstot par regulētu tirgus dalībnieku.
  
• Nekustamais īpašums: Broks ir līdzdibinātājs uzņēmumam VILIA (vēlāk pazīstams arī kā ELIARD Holding), kas Rīgā attīsta vērienīgus projektus, piemēram, Hoffmann Rezidence un īres namu Dainas ielā. Investīciju portfelis šajā segmentā ticis lēsts līdz 80 miljoniem eiro.
  
• Investīcijas un sabiedriskā darbība: Viņš darbojas kā "eņģeļinvestors" dažādos jaunuzņēmumos (Edurio, UpMatched) un veido podkāstu "Virziens", kurā diskutē par valsts attīstību, mākslīgo intelektu un izglītību.
  

"Lursoft" informācija liecina, ka SIA "Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6 % vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro.
Kompānija reģistrēta 2000. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT". Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā "Vilniaus prekyba".

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...gn=article

Tā kā mani šovakar pie manām aizkavējušamies brokastīm ap 17:30 Hobita kungs piesauca neiedomājamu vecumu britu seriālām, tad nācās iegrāmatot, kad viņš ir sācies: 1963 gadā. Lai būtu vēsturiska salāgojamība, tad šai gadā Baltijas dzelzceļš saņem pirmo RVR būvēto dīzeļvilcienu DR1-01, kas tiek pierakstīts Zasulauka depo.[1] Tas bija Padomju Savienībā pirmais dīzeļvilciens. Vienlaikus jāatzīmē ka Rīgā oktobrī uzturējās Jurijs Gagarins, atgriežoties no ceļojuma uz Kubu.  

Bet jā Doctors who ir taisni tik vecs. Un vienlaikus jāatzīmē, ka beidzies ir arī nākamais Doctor Who attīstības posms. 2003-2022 jeb atjaunotā BBC seriāla posms. Un šacies ir 15 doctora posma jeb Disneyplus.com posms. 

 



https://www.youtube.com/@DoctorWho

Torrent Giant YTS atgriežas .LT domēnā pēc .MX izzušanas
2025. gada 19. novembris, Ernesto Van der Sārs 

Pēc piecu gadu darbības salīdzinoši stabilos ūdeņos populārā torrent vietne YTS atkal ir kustībā. Vietnes meksikāņu domēna nosaukums YTS.mx vakar pēkšņi pārstāja darboties un ir faktiski pazudis. Lai gan oficiālais iemesls joprojām nav skaidrs, YTS operatori nolēma atgriezties vienā no savām iepriekšējām mājām, YTS.lt. 

Ar miljoniem regulāru lietotāju YTS, iespējams, šodien ir visvairāk apmeklētā torrent vietne internetā.

Pašreizējie operatori “neoficiāli” pārņēma YTS zīmolu 2015. gadā pēc tam, kad sākotnējā grupa "iesita roku". Kopš tā laika tas ir uzkrājis diezgan iespaidīgu lietotāju bāzi.

Pēc viena no ikoniskākajiem pirātisma zīmoliem pieņemšanas YTS saskārās ar taisnīgu juridisku problēmu daļu. 2019. gadā populārā torrent vietne un tās operators tika apsūdzēti masveida autortiesību pārkāpumos vairākās tiesas prāvās, ko iesniedza filmu veidotāji Amerikas Savienotajās Valstīs. Pārsteidzoši, YTS izdevās atrisināt šīs tiesas prāvas, lai dzīvotu vēl vienu dienu, lai gan tam bija sava cena.

YTS arī risināja dažādus domēna vārdu izaicinājumus. Kad vietne pirmo reizi ienāca uz skatuves, tā darbojās no YTS.ag domēna vārda, ko pēc dažiem gadiem tā nomainīja par YTS.am. 2019. gadā torrent vietne tika pārcelta uz YTS.lt, ko tā nomainīja pret YTS.mx domēnu 2020. gadā.
YTS.mx = Pazudis

Pēdējo piecu gadu laikā Meksikas ccTLD izrādījās diezgan stabila domēna opcija, taču tā nebija ilga.

Vakar YTS apmeklētāji uzzināja, ka domēna YTS.mx atrisināšana ir pārtraukta. Daudzi vienkārši pieņēma, ka vietnei ir problēmas globālā Cloudflare darbības pārtraukuma dēļ, taču dažas stundas pēc Cloudflare problēmu novēršanas YTS.mx palika nesasniedzams.

Tā arī nebija vienkārša domēna apturēšana, jo šķiet, ka domēna vārdu serveri ir pilnībā pazuduši. 

Faktiski saskaņā ar Meksikas domēna vārdu reģistru YTS.mx vairs nepastāv. Tas ir ļoti neparasti, jo domēns tika apmaksāts līdz 2028. gadam. Ir skaidrs, ka ārēja iejaukšanās lika rīkoties.
YTS pārceļas uz .LT

Sākotnēji YTS komanda palika klusa, taču, izmantojot dažādus oficiālus saziņas kanālus, viņi galu galā apstiprināja, ka kaut kas nav kārtībā. Lai gan operatori nepaskaidro, kāda bija problēma, viņi atzīmē, ka vietne ir pārvietota uz YTS.lt.

"Pagaidām, lūdzu, izmantojiet vietni https://yts.lt (YTS.LT), lai piekļūtu mūsu vietnei. Mēs strādājam pie dažiem atjauninājumiem, un šis domēns būs labākais veids, kā sazināties. Sekojiet līdzi plašākai informācijai!," viņi atzīmē. 

Rakstot šo rakstu, tika atjaunināta arī oficiālā YTS statusa vietne. Visas pieminētās .mx domēna nosaukuma ir noņemtas, šķiet, ir vairāk nekā pagaidu atjauninājums.

Patiešām, rediģētā emuāra ziņojumā vietnē YTS.lt komanda tagad apstiprina, ka YTS.MX vairs netiek izmantots. 

Juridiskais spiediens?

Lai gan ir acīmredzams, ka .MX domēna vārda problēmas ir nopietnas, nav uzreiz skaidrs, kas tās izraisīja. TorrentFreak lūdza reģistra .MX komentāru par situāciju, taču organizācija nekavējoties neatbildēja.

Iespējams, ka šeit savu lomu varēja nospēlēt trešo pušu spiediens no autortiesību īpašnieku puses. Šī gada sākumā ASV tirdzniecības pārstāvis YTS.mx identificēja kā bēdīgi slavenu pirātisma tirgu. Un pirms dažām nedēļām dažādi tiesību īpašnieki YTS atkal izvirzīja par bēdīgi slavenu tirgu.

Pagaidām mēs droši zinām tikai to, ka YTS.mx vairs nav. Ja būs pieejama plašāka informācija, mēs attiecīgi atjaunināsim šo rakstu.

—

Atjauninājums: Reģistrs .MX nosūtīja īsu atbildi, liekot domāt, ka tā nav īstā puse, kurai vērsties ar jautājumiem. Tā vietā viņi mūs nosūtīja pie domēna reģistratūras.

2. atjauninājums: domēna vārdu reģistrētājs paskaidro, ka viņš nav ierosinājis šo pieprasījumu, norādot atpakaļ uz reģistru .MX.

🔎 Kas ir “Baltijas aizsardzības līnija”

• “Baltijas aizsardzības līnija” ir kopējs aizsardzības projekts, ko izveido trīs Baltijas valstis — Latvija, Igaunija un Lietuva. Tās mērķis ir pastiprināt šo valstu ārējās sauszemes robežas (ar Krieviju un Baltkrieviju) militārās drošības ziņā, ņemot vērā pašreizējo reģiona drošības situāciju. Vikipēdija+2Aizsardzības ministrija+2
  
• Līnija nav kaut kas abstrakts, bet — reālas infrastrukūras, militāru pozīciju, nometņu, pretmobilitātes pasākumu un citādu fortifikāciju kopums, kas plānots un daļēji tiek būvēts. mil.lv+2Instytut Europy Środkowej+2
  
• Tās izveide tika formāli vienota 2024. gada janvārī, kad Baltijas valstu aizsardzības ministri panāca vienošanos par kopīgu ārējo robežu stiprināšanu. Vikipēdija+1
  

• Pretmobilitātes infrastruktūra: prettanku grāvji, šķēršļu joslas, “prettanku eži” un citādi šķēršļi ceļiem un potenciālām iebrucēju maršrutu joslām pie ārējām robežām. LV Portāls+2mil.lv+2
  
• Noliktavu un resursu punktu izveide — munīcijas krātuves, inženiertehnisko materiālu noliktavas, kā arī pozīcijas, no kurām bruņotie spēki un sabiedrotie varētu darboties. Instytut Europy Środkowej+2mil.lv+2
  
• Iespējamā teritoriju atsavināšana vai īpašumtiesību regulējums pierobežā, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi var tikt īstenoti — ar likumdošanas atbalstu. LV Portāls+1
  
• Integrācija ar sabiedroto — proti, līnija ir plānota kā daļa no kopējām aizsardzības stratēģijām ar NATO, un paredzēta tā, ka sabiedrotie var “bez kavēšanās pārņemt kaujas pozīcijas” ja nepieciešams. mil.lv+1
  

• Drošības vide — pastiprinātā neprognozējamība reģionā pēc Krievijas plašās agresijas pret Ukraina — padara nepieciešamu, lai Baltijas valstis kopā spētu ātri reaģēt un aizsargāt savas ārējās robežas. Instytut Europy Środkowej+2president.lv+2
  
• Kopēja solidaritāte un saskaņota politika: Baltijas valstis uzskata, ka to robežas ir arī ārējās robežas gan ES, gan NATO, tāpēc nepieciešama koordinēta rīcība. Sargs.lv+2Vikipēdija+2
  
• Savlaicīga aizsardzības kapacitātes nodošana: Šāda līnija ļauj jau bāzēties uz preventīviem un aizsardzības mehānismiem — bet ne tikai atbildēt, ja iebrukums jau notiek. Instytut Europy Środkowej+1
  

• kopēju, koordinētu militāro un inženiertehnisko aizsardzību gar Baltijas valstu austrumu (ārējām ES/NATO) robežām;
  
• savlaicīgu pretmobilitātes infrastruktūras būvniecību un pozīciju izveidi, lai jau sākotnēji varētu “apturēt, bloķēt vai kavēt” jebkuru potenciālu agresoru iebrukumu;
  
• stiprinātu savienību ar sabiedrotajiem — piemēram, NATO dalībvalstīm — tā, lai, ja nāksies, sabiedrotie varētu ērti ieņemt pozīcijas un reaģēt kopīgi;
  
• pragmatiski pielāgoties mūsdienu drošības apstākļiem — ne tikai militāri, bet arī politiski un tiesiski (piemēram, specializēts likums par pretmobilitātes infrastruktūru, īpašumu atsavināšanu pierobežā u. c.).
  

• 1. gada 2. oktobrī Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums — likumu, kas būtiski atvieglo teritoriju atsavināšanu vai servitūtu nodibināšanu pierobežā, kā arī nodrošina juridisko pamatu pretmobilitātes (prettanku grāvji, šķēršļu joslas u.c.) infrastruktūras izbūvei Latvijā. LSM+2Aizsardzības ministrija+2
     
• Atbilstoši šim likumam, konkrēti novadi jau ir definēti kā prioritārie: Austrumu pierobežas novadi — Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes. Aizsardzības ministrija+1
  
• Pēc plāna, investīcijas Latvijas austrumu robežas nostiprināšanā mēnešos un gados sasniegs ap 303 miljoniem eiro — tai skaitā paredzēta inženiertehniskā infrastruktūra, atbalsta punktu un noliktavu izbūve, pretnovietojuma pasākumi, pretmobilitātes materiālu izvietošana. Eng.lsm.lv+2Aizsardzības ministrija+2
  
• Konkrēti — saskaņā ar Aizsardzības ministrijas informāciju — tiek izveidotas “pretmobilitātes materiālu parki” (“counter-mobility parks”), kur uzglabā betona bloķētājus, “pūķa zobus”, “prettanku ežus” u.c., materiālus, no kuriem var veidot šķēršļu joslas un bloķēt ievērojamas militāras manevres pierobežā. Aizsardzības ministrija+2Latgales plānošanas reģions+2
  
• Piemēram, citā Baltijas valstī — Setomaa Parish (Igaunija) — jau šī gada laikā (2025) uzsākta pret-tanku grāvju izbūve. Tas demonstrē — “Baltijas aizsardzības līnijas” koncepcija tiek realizēta ne tikai plānotā, bet arī praktiskā veidā. baltictimes.com+1
  

• Pēdējā laikā Valsts kontrole ir norādījusi, ka, neskatoties uz uzsāktajiem darbiem, robežas stiprināšanas īstenošanā ir “riskus un trūkumus” — nepieciešama efektīvāka starpresoru sadarbība, lai darbi noritētu plānoti. Revīzija turpināsies līdz 2026. gadam. lrvk.gov.lv
  
• Tas nozīmē, ka, lai gan likumdošana un pamatinfrastruktūra ir uzsākta, nav garantijas, ka viss plānotais apjoms tiks realizēts ideālā veidā — konkrētie rezultāti, integrācija, savlaicīga izbūve un uzturēšana ir atkarīga no institūciju koordinācijas un resursu pieejamības. lrvk.gov.lv+1
  

• Pabradė (Lietuva) — 2024. gadā atklāts pirmais “counter-mobility park” ar ceļa bloķētājiem, “dragon’s teeth” betona šķēršļiem un “hedgehog” tipa barjerām kā daļa no “Baltijas aizsardzības līnijas”. euronews+1
  
• Igaunija līdz 2025. gada vasarai ir sākojusi izbūvēt pret-tanku grāvjus savā dienvidaustrumu pierobežā (pie Krievijas robežas). baltictimes.com+1
  
• Tātad — reģionā vizuāli un materiāli redzami elementi jau top, un tie ir koordinēti starp visām trim Baltijas valstīm.
  

aicina uz ziemas sezonas ielu sporta festivālu 9. decembrī

9.decembrī Ķīpsalu “spridzinās” veselīga aktīva un sportiskas dzīves veida cienītāji. Kās tad īsti notiks starptautiskajā Ķīpsalas izstāžu centrā – par to saruna ar “Ghetto Games” dibinātāju Raimondu Elbakjanu. 
9. decembrī starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks pirmais “Ghetto Games” ziemas sezonas pasākums ar devīzi “Forget The Winter”. 
Tajā vienuviet pulcēsies Latvijas jaunieši un sportisti, lai pierādītu, ka ielu sportam nav svarīgi gadalaiki. Vairākas aktivitātes notiks sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru, piedāvājot bezmaksas dalību gan sporta disciplīnās, kā arī izglītojošus pasākumus par uzvedības un vielu atkarību risku.
Ķīpsalā notiks sacensības Ghetto Basket, Ghetto Football un Ghetto Floorball disciplīnās U12, U14, U16, 17+ un Lady grupās. Lai veicinātu fizisku aktivitāšu pieejamību jauniešiem, dalība līdz U16 grupai ieskaitot būs bez maksas. Paralēli sporta aktivitātēm darbosies arī īpaša stacija, kurā būs iespēja veikt mentālās veselības check-up testu, parunāties ar īpaši apmācītiem jauniešiem un profesionāļiem, lai vairāk uzzinātu par dažādiem izaicinājumiem un riskiem ar ko saskaras jaunieši un viņu vecāki.
Pasākuma dienā Ķīpsalas hallē notiks ne tikai sporta sacensības, bet arī aktivitātes skatītājiem, būs pieejamas izklaides zonas, atrakcijas, kā arī 1 pret 1 futbola turnīrs, slam dunk konkurss, brīvrunu batls un citi notikumi.
“Pasākuma devīze “Forget The Winter” simbolizē izaicinājumu iziet no komforta zonas, nevis slēpties aiz ekrāniem vai uz dīvāna. Pirmais šāda formāta pasākums notika pirms vairāk nekā 15 gadiem. Kopš tā laika esam meklējuši iespējas, lai šāda mēroga notikumu realizētu un tas nav bijis viegls ceļš. Prieks par mūsu partneri Bērnu aizsardzības centru, kuri ir gatavi mēģināt. Šis ir pirmais no četriem pasākumiem, ko piedzīvosim rudens un ziemas laikā - tā būs iespēja gan pierādīt sevi, gan iegūt jaunas un vērtīgas zināšanas, kā arī jēgpilni pavadīt brīvo laiku,” saka Ghetto Games līderis Raimonds Elbakjans.
“Mēs redzam, ka šādi projekti palīdz jauniešiem atrast savu vietu, apgūt disciplīnu, komandas garu un mērķtiecību. Šeit pulcējas ļoti dažādi jaunieši un Ghetto Games ir platforma, kurā varam komunicēt ne tikai sporta tēmas. Tāpēc ir svarīgi, lai šādas kustības saņemtu atbalstu arī valsts līmenī,” uzsver Liene Kauliņa - Bandere, Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece attīstības un starptautiskās sadarbības jautājumos.
Ziemas sezonā gaidāmi Ghetto Games un BAC reģionālie pasākumi arī Ventspilī, Rēzeknē un Jēkabpilī.
Reģistrācija turnīriem un aktivitātēm ir pieejama play.ghetto.lv , kā arī Mental Health check up vari reģistrēties https://ej.uz/mhcheck-up091225.

Krišjānim Valdemāram 200. Kas zināms par latviešu ekonomista, politiķa un laikmeta simbola dzīvi un izvēlēm?
REplay.lv Augstāk par zemi Šodien, 12:11
Kultūrtelpa
Autori: Anda Buševica (Latvijas Radio žurnāliste)
2. decembrī visā Latvijā atzīmēs jaunlatviešu kustības aizsācēja, Ainažu jūrskolas dibinātāja, latviešu ekonomista, publicista un politiķa Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienu. Līdzās tam personības, kuru plakātiski zina teju visi, dzīvesstāstā ir arī tādas izvēles, kuras, neiedziļinoties 19. gadsimta vēstures kontekstā, izprast ir grūti. Tāpēc Latvijas Radio raidījumā "Augstāk par zemi" tiekas vēsturnieki Vita Zelče un Gints Apals, lai rastu mazliet skaidrības saistībā ar Krišjāņa Valdemāra dzīvesstāsta grūtāk saprotamajiem brīžiem.

Vēstures liecību nav daudz
Kaut arī Krišjāņa Valdemāra vārds daudziem šķiet pazīstams, patiesībā par šo personību zināms visai maz – ar Latviju galu galā vijas vien pirmais viņa dzīves posms. Jau kopš 23 gadu vecuma Krišjāņa Valdemāra dzīve saistījās ar Pēterburgu un Maskavu. "Mēs tīri labi zinām, ko viņš ir darījis šeit, Baltijā, un latviešu vidē. Bet tas, par ko mēs zinām mazāk, ir tas, kā Krišjānis Valdemārs izskatās no sava Tērbatas nelatviešu studiju biedru viedokļa, un
vēl mazāk mēs zinām, ko viņš darīja savā Maskavas posmā un kāda bija viņa iesaiste Krievijas valsts mēroga kuģiniecības organizācijās un citur," saka vēsturnieks Gints Apals.
Tam, ka par Krišjāņa Valdemāra dzīves gaitām zināms visai maz, piekrīt arī vēsturniece Vita Zelče. "Ir iespaids, ka par pēdējiem viņa gadiem mēs zinām vairāk, jo ir vairāk liecību devēju. Tie jaunie cilvēki, kas tolaik bija Valdemāra tuvumā, kad paši jau tuvojās mūža norietam, sāka dāsni dalīties ar saviem jaunības iespaidiem, un tā mēs uzzinām, ko viņi zināja un ko viņi domāja. Bet pats Valdemārs savas biogrāfiskās liecības ir atstājis ļoti minimālā veidā, un arī nekādi muzeji, atmiņas vācēji vai kāds cits Valdemāra dzīves laikā nav rūpējušies par to, lai mums būtu liecību kolekcijas par šī cilvēka dzīvi," saka Zelče.

Trūcīgais vēsturisko liecību kopums varētu būt skaidrojams ar to, ka laikos, kad dzīvoja Krišjānis Valdemārs, kolekcionēt vēsturiskas liecības gluži vienkārši neesot bijis pieņemts.
Arī pēc dabas Krišjānis Valdemārs esot bijis ļoti atturīgs. "Viņš bija pietiekami uzmanīgs, izsakoties par dažādiem jautājumiem, jo vairākos dzīves posmos viņam bija lielas nepatikšanas ar varas iestādēm. Protams, ka viņš nevarēja tā atklāti likt uz papīra visu, ko viņš domāja un darīja," skaidro Gints Apals.
Labdaris rada iespēju kļūt par izglītotu latvieti
Krišjānis Valdemārs ir dzimis Ārlavas Vecjunkuru mājās 1825. gada 2. decembrī. Viņa tēvs Mārtiņš Valdemārs bija Vecjunkuru iegātnis, bet māte Marija – saimnieka meita. Krišjānim Valdemāram, tāpat kā viņa māsai, kas vēlāk kļuva par rakstnieci Mariju Medinsku, un brālim Indriķim, kurš pieaugot kļuva par arhivāru un pirmo latviešu vēsturnieku, bija labas izredzes mantot ģimenes saimniecību. Tomēr 1835. gadā, kad Krišjānim Valdemāram bija vien 10 gadi, viņa tēvs cieta milzu neveiksmi saimniekošanā, un ģimene bija spiesta mājas atstāt, uzsākot jaunu dzīvi Sasmakā jeb tagadējā Valdemārpilī.
Nokļuvis Valdemārpilī, tolaik jaunais puika Krišjānis Valdemārs uzsāka savas skolas gaitas, ko turpināja Pūņu muižas skolā un Lubezeres draudzes skolā. Ātri vien viņš bija gatavs pieņemt mājskolotāja vietu un pat uzdienēja par rakstveža palīgu Rundālē un rakstvedi Lielbērstelē.
Un tad kāds labdaris – ģenerālgubernators Šuvorovs – apmaksāja Krišjānim Valdemāram mācības Liepājas Augstākajā apriņķa skolā, kas vēlāk pavēra ceļu uz studijām universitātē.
"Jauniem un spējīgiem cilvēkiem, kuriem nebija līdzekļu studijām, tos bieži vien deva gan administrācijas pārstāvji, gan vietējie muižnieki, tāpat kā arī Valdemāra labdaris Šuvorovs," saka Gints Apals, kliedēdams mītu par to, ka 19. gadsimtā izredzes uz labu izglītību bija vien turīgu ģimeņu bērniem. "Šuvorovs noteikti bija pilnīgi pārliecināts, ka ar šo atbalstu viņš iegūs sev vienu spēcīgu un lojālu ietekmes aģentu no zemākajām kārtām, kas veidos pozitīvu priekštatu par esošo Baltijas guberņu pārvaldi," papildina Vita Zelče.
Tomēr vēsturnieki uzskata, ka ar iespēju izglītoties augstākajā līmenī Krišjānis Valdemārs bijis viens no pirmajiem, kurš rosinājis uz diskusiju par to, kas īsti ir latvietis – sociāls jēdziens vai tomēr etniska kopība un tauta?
"Vai latviešiem var būt sava patstāvīga kultūra? Vai tāda vārdu kopa kā "izglītots latvietis" nav absurds? Valdemārs pierādīja, ka nē – latvietis paliek latvietis arī tad, ja viņš iegūst izglītību un iziet ārpus savas kārtas. Tā ir tā galvenā debate, kas turpinās visus 60. un 70. gadus 19. gadsimtā," saka Gints Apals.
Kāpēc latvietis?
Krišjāņa Valdemāra brālis Johans Heinrihs Valdemārs bija dziļi vācbaltu kultūrā sakņota personība, kurš kā vēsturnieks sadarbojās ar vācu žurnālistiem un izdevniecībām. Fakts, ka viņš bija vecākais brālis ģimenē, kaut nedaudz izskaidro, kāpēc viņš savu ceļu augšup pa sabiedrības kāpnēm izvēlējās veidot tieši caur vācu kultūru. Bet no kurienes viņa jaunākajam brālim Krišjānim tāda iedoma – studējot tautsaimniecību Tērbatas universitātē, uz savām durvīm rakstīt "latvietis"?
Vita Zelče izsaka minējumu, ka tas viss sācies jau Liepājas Augstākajā apriņķa skolā, kur, būdams krietni pāraudzis ģimnāzista vecumu, viņš ir juties neiederīgs, tāpēc nolēmis savu latvietības defektu pārvērst par efektu. Gints Apals oponē – viņaprāt, pie vainas drīzāk ir piedzīvotais Tērbatas universitātē, kur izdevās uzklausīt no Vakareiropas ienākušās liberālisma un nacionālisma idejas.
"Kad viņš kļūst par universitātes studentu, sākotnēji viņš ļoti iekļaujas šajā Tērbatas vāciski runājošo studentu pasaulē. Viņam ir draugi. Un tikai tad, kad viņš kaut kādu politisku iemeslu pēc uzraksta pie savām durvīm, ka viņš ir latvietis, šie paši draugi viņam labvēlīgi saka – klau, tas taču nav nopietni, ko tu dari," spriež Gints Apals.

Kādu laiku gan Krišjānis Valdemārs, gan Juris Alunāns, gan Krišjānis Barons bijuši kurzemnieku korporācijas "Curonia" biedri. Tomēr pēc brīža Krišjānis Valdemārs izveidojis pats savu studentu korporāciju. "Tajā gan nebija nekā tīri latviska – tur bija dažādu tautību cilvēki. Vienkārši tie bija tādi liberālāk noskaņotāki cilvēki, kuri īsti neiekļāvās tradicionālās kurzemnieku, vidzemnieku vai livoņu korporāciju struktūrās," saka Gints Apals, tādējādi mēģinot pierādīt, ka domas par latvietību kā politisku spēku Krišjānim Valdemāram radušās tieši studiju gados.
"Studentu korporāciju uzdevums tajā laikā ir nojaukt kārtu robežas, piemēram, starp tiem, kuri ir un kuri nav dižciltīgi. Nevis par to, kurš ir vācbaltietis un kurš ir latvietis, bet vairāk par to, ka muižnieku dēli kopā ar pilsētnieku un pat zemnieku dēli ir vienādi organizācijas ietvaros," vēsturnieks turpina.
Tomēr, pavadīdams laiku vienlīdzībā balstītās attiecībās, iespējams, Krišjānis Valdemārs vēlējās, lai arī latvietis kļūtu par līdzvērtīgu vārdu, piemēram, baltvācietim vai jebkuras citas atzītas tautības pārstāvim.

Citāts:"Viņš ticēja, ka dažādu reformu rezultātā Krievijā radīsies parlaments un ka tādā situācijā Baltijas provinces varēs iegūt zināmu autonomiju, kurā latvietis varētu kļūt pat par ģenerālgubernatoru. Tā ir tā viņa maksimālā vīzija.

Citāts:"Vācu jūgs, viņaprāt, ir ļoti slikts, un tur nekādas iespējas pacelties uz augšu nav, tādēļ daudz labāku sociālo mobilitāti piedāvā krievu politiskās kultūras un sistēmas ietvari, tāpēc, viņaprāt, bija jāsekmē Baltijas provinču pārkrievošana," saka vēsturnieks.

Citāts:Te ir tas stāsts par cilvēku, kurš kā indivīds var izdarīt ārkārtīgi daudz. Viņā bija gribasspēks, darba spējas, talants un spēja motivēt cilvēkus noteiktai rīcībai, lai būtu sabiedriskais labums," saka Vita Zelče.