Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 15
» Jaunākais biedrs: Kundalini1
» Foruma virtenes: 432
» Foruma ieraksti: 2'292

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 14 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 12 ciemiņš(i)
Google, Facebook

Pēdējā virtene
Forums calis.delfi.lv tik...
Forums: Nieki
Pēdējā ziņa no: LvSnor
18 minutes ago
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 0
Joki
Forums: Cita māksla un kultūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 14
» Skati: 6'789
Ārkartas vēlēšanas Franci...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
0:02
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 3
Priecīgus 2024 gada Jāņus...
Forums: Sveicieni
Pēdējā ziņa no: Vietuieraditajs
6:36
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 4
Krievijas federācijas īpa...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
0:31
» Pēdējās atbildes: 3
» Skati: 109
Latvijas dziesmas
Forums: Mūzika
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-06-23 20:56
» Pēdējās atbildes: 6
» Skati: 543
Arma3 iesācējiem
Forums: ArmA3
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-06-22 21:20
» Pēdējās atbildes: 11
» Skati: 17'177
sertifikāti
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-06-22 20:02
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 1'801
Erotiskās un citas nepiek...
Forums: Mūzika
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-06-22 18:40
» Pēdējās atbildes: 11
» Skati: 9'528
Kultūras ministre Agnese ...
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-06-21 21:50
» Pēdējās atbildes: 2
» Skati: 46

 
  Sarunu forums elvē
Publicējis: Zigfrids - 2024-02-13 15:26 - Forums: Nieki - Atbildes (36)

Jā, starp citu ... Kas notiek sarunuforumā el vē? Cik esmu dzirdējis, Broņa un Kundalis ir prom, Aģents 0.7 pasen arī izdzēsies.

Drukāt

  Premjeram 10 gadu cietumsods
Publicējis: LvSnor - 2024-01-30 14:23 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

Citāts:Pakistan's Imran Khan gets 10-year jail term for revealing state secrets
A Pakistani court on Tuesday sentenced former Prime Minister Imran Khan and one of his party deputies to 10 years in prison each, after finding them guilty of revealing official secrets. 
https://www.france24.com/en/asia-pacific...te-secrets

Bijušajam Pakistānas premjerministram Imranam Khanam piespriests 10 gadu cietumsods par valsts noslēpuma izpaušanu.

Drukāt

  rustdesk
Publicējis: LvSnor - 2024-01-22 19:45 - Forums: Datortehnika un programmatūra - Atbildes (1)

https://rustdesk.com/

The open source alternative to TeamViewer

RustDesk is a full-featured open source remote control alternative for self-hosting and security with minimal configuration.

Drukāt

  Dzejolītis
Publicējis: LvSnor - 2024-01-21 20:00 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Juglas MakDonalds janvāra vidū

Ejot caur "cirkuli" no mašīnām vairies
lai rādot varenumu
neuzbrauc virsū.

Ārā ziemas vēsums un sniegs
Tu čokurā raujies
lai nesasaltu

Ienākot siltās telpās,
tur lāma pie lāmas, 
kā suņu kakas pavasarī.

Šeit bērni ar pelēkiem ģīmjiem
Taisa maizītes.
maksāt spējīgajiem.

Un vienīgais mierinājums - pavasaris būs
un gaišāks paliks
un mīlīgāks.

Drukāt

  Frenkels Naftālijs
Publicējis: LvSnor - 2024-01-20 21:31 - Forums: Ārzemju pagātnes piedzīvojumi - Nav atbilžu

Naftālijs Aronovičs Frenkels (1883, Konstantinopole - 1960, Maskava, PSRS) - ievērojama persona padomju specvienībās (PSRS Čeka-GPU-NKVD), inženiertehniskā dienesta ģenerālleitnants (kopš 1943. gada 29. oktobra).
Viens no Gulaga vadītājiem. PSRS NKVD-MVD Dzelzceļa būvniecības nometņu Galvenās direkcijas (GULZhDS) pirmais vadītājs.

Нафта́лий Аро́нович Фре́нкель (1883, Константинополь — 1960, Москва, СССР) — видный деятель советских специальных органов (ЧК-ГПУ-НКВД СССР), генерал-лейтенант инженерно-технической службы (с 29 октября 1943 года).
Один из руководителей ГУЛАГа. Первый руководитель Главного управления лагерей железнодорожного строительства (ГУЛЖДС) НКВД-МВД СССР.

https://web.archive.org/web/201908041617...2017/17/12

1923. gada 23. novembrī Frenkels tika arestēts, un 1924. gada 14. janvārī OGPU valde viņam piesprieda nāvessodu. Frenkels tika apsūdzēts par 8000 dolāru piesavināšanos, ko viņam glabāšanā nodeva viens no Konstantinopoles drošības darbiniekiem. Pēc tam nāvessods tika aizstāts ar desmit gadiem īpašā nometnē Solovkos.

23 ноября 1923 года Френкель был арестован, а 14 января 1924 года коллегия ОГПУ приговорила его к смертной казни. Обвинялся Френкель в присвоении 8 тысяч долларов, которые ему передал на хранение один из чекистов в Константинополе. В дальнейшем смертный приговор был заменен десятью годами в лагере особого назначения на Соловках[6][7].

Viens no Frenkela galvenajiem uzdevumiem bija “darba produktivitātes metožu un līdzekļu izstrāde, tos organizējot uz racionāla pamata”[9]. Ja 1925. gadā USLON vadītājs F. I. Eihmans ziņojumā par nometņu ekonomisko stāvokli atzina, ka “... mūsu uzņēmumu klātbūtnē nav kur izmantot darbaspēku uz Solovkiem”, tad jau 1928. gadā viņš atzīmēja, ka situācija mainījusies uz pretējo: ieslodzīto skaits palielinājās no 5872 cilvēkiem. līdz 21 900 cilvēku[10], no kuriem aptuveni 10 tūkstoši cilvēku bija nodarbināti būvuzņēmēja būvniecībā un mežizstrādes darbos kontinentālajā daļā[11]. Nometne pārvērtās par daudzveidīgu industriālo zonu, kurā tika uzlabots rūpnīcu un uzņēmumu aprīkojums. Ražošanas aktivitātes pārcēlās uz Karēliju, un palielinājās Kemskas ekspedīcijas un izplatīšanas punkta nozīme, kurā bija daudz lielāks darbaspēks nekā Soloveckas salā[7].

Одной из главных задач Френкеля была «разработка методов и способов продуктивности работ при организации их на рациональных началах»[9]. Если в 1925 г. начальник УСЛОН Ф. И. Эйхманс в докладе об экономическом состоянии лагерей признавал, что «…рабочую силу на Соловках при наличии наших предприятий использовать негде», то уже в 1928 г. он отметил, что ситуация поменялась на противоположную: численность заключённых выросла с 5872 чел. до 21900 чел[10]., из которых на контрагентских строительных и лесозаготовительных работах на материке было занято около 10 тысяч человек[11]. Лагерь превратился в многоотраслевую промышленную зону, где совершенствовалось оборудование заводов и предприятий. Производственная деятельность сдвинулась в Карелию, усилилось значение Кемского пересыльно-распределительного пункта, располагавшего гораздо большим объёмом рабочей силы, чем Соловецкий остров[7].

Drukāt

  Krievijas importa graudi
Publicējis: LvSnor - 2024-01-20 19:07 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Citāts:Kam un par ko maksājam asins naudu
Agita Puķīte 15.01.2024 11
Asins graudi, nauda nesmird, nodevēji un vēl citi līdzīgi epiteti šais dienās, bet jo īpaši vakar, kad Latvija uzņēmām Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pārpludināja sociālos tīklus un ziņu lapu komentāru sadaļas, ironiski aicinot atbildīgajiem par Krievijas graudu importu kopā ar Zelenski fotografēties uz labības vagonu fona.
Par to, ka Krievijas graudu vagoni Latvijā iebrauc lielā skaitā, trauksmi sociālajos tīklos jau decembra sākumā cēla Latgales aktīvisti un viņu vidū arī zemnieki, norādot, ka diennakts laikā Krustpils stacijā tika fiksēti vairāk nekā 200 no Krievijas puses braucoši vagoni. Viņi par to informēja Valsts prezidenta kanceleju, un jautājums tiks skatīts valdībā, kur Zemkopības ministrijai tika uzdots ziņot par Krievijas pārtikas produktu importa apjomiem.
Fakti, kas atspoguļoti Zemkopības ministrijas ziņojumā pirms dažām dienām, bija tiešām pārsteidzoši, jo citkārt pieticīgā Latvija – lai atceramies, ka vairākās jomās, tai skaitā izglītotības, – esam Eiropas Savienības valstu pēdējā vietā, te nu izrādījusies otrā varenākā. Kā teikts ziņojumā, 2023. gadā no janvāra līdz oktobrim Latvija importēja 12% no kopējās Eiropas Savienības importa no Krievijas. Apkopotā statistika norāda, ka 90% no Latvijas importa vērtības veidoja četras produktu grupas: 44% pārtikas rūpniecības atlieku (galvenokārt biešu mīkstumi lopbarībai un rauši no saulespuķu sēklām un sojas pupām, un citi produkti), 24% – graudaugi (galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši), 14% – dārzeņi (galvenokārt zirņi) un 8% – tauki un eļļas (galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes). Pieauguši arī tranzīta apjomi – 2023. gadā no janvāra līdz novembrim graudu un rapša tranzīts Latvijā no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Baltkrievijas veidoja 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 110% vairāk nekā 2022. gadā kopā…
Bet tie ir tikai dati par lauksaimniecību un arī ne pilnīgi. Kopējā Krievijas preču importa vērtība, piemēram, 2023. gada novembrī Latvijā bija 50,5 miljoni eiro. Mazliet mazāks vai lielāks apjoms bijis katru 2023. gada mēnesi. Ieskatoties Centrālās statistikas pārvaldes datos un izvērtējot Krievijas importa vērtību kopš 2014. gada, kad, Krievijai iebrūkot Ukrainā, Eiropas Savienība noteica pirmās sankcijas, jāteic, ka lielu ietekmi tās neatstāja. Piemēram, pēc 2014. gada jūlija, kad tika noteikta stingra ekonomisko ierobežojumu pakete, importa apjoms pat pieauga un vidēji mēnesī bija no 65 līdz 188 miljoniem eiro mēnesī. Zīmīgi, ka gadu pirms pilna apjoma kara sākuma Krievijas preču importa apjoms Latvijā pieauga uz pusi vai pat trīskāršojās, sasniedzot mēnesī pat 248 miljonus eiro… Krievijas kara dēļ noteiktās sankcijas šo situāciju īpaši nemainīja, tikai no 2023. gada sākuma importa apjoms krasi samazinājās, sasniedzot 2012. un 2013. gada līmeni, vai, kā jau minēts, – vidēji 55-70 miljonu eiro mēnesī. Kā jau noprotams, lielāko daļu no šis summas aizņem augu valsts produkti, bet nākamie ir minerālie produkti jeb minerālais kurināmais, eļļas, apmešanas materiāli, metāli, plastmasa, papīrs, zivis utt.
Par ko viss iepriekš rakstītais liecina? Pirmkārt, par to, ka Krievija jau iepriekš mērķtiecīgi no savu preču importa pieauguma prata iegūt līdzekļus, lai sagatavotos karam Ukrainā, otrkārt, mūsu valsts uzņēmēji un arī jau valsts institūcijas tam aktīvi palīdzēja, jo, kā rāda statistikas dati, sankciju paketes šo importa apjomu nekādi neierobežoja. Otrkārt, lai arī, kā teikts ZM ziņojumā, ES valstu vadītāji Versaļas deklarācijā 2022. gada martā bija apņēmušies pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa, kā arī izbeigt atkarību no Krievijas pārtikas, jo ES šajā ziņā ir pašpietiekama, reāli tas nav noticis. Līdz ar to arī neesam izdarījuši pašu galveno, kādēļ šāds lēmums tika pieņemts, – lai Krievija nevarētu tirdzniecības ceļā iegūt finansējumu karam un lai tā nevarētu tirgoties, piemēram, ar Ukrainā nozagto pārtiku, jo īpaši graudiem.
Kāpēc slejā pieminēju Latvijas zemo vietu Eiropas Savienībā izglītotības ziņā? Tāpēc, ka, ticams, tam ir cieša saistība ar to, kādus produktus un preces Latvijā ievedam un ko ikdienā lietojam. Piemēram, aptiekā piedāvātais «Citramons», izrādās, ir Krievijas «Ņižfarm» ražojums, tajā pašā laikā Latvijā ražotā nav. Un šādu zāļu ir ne mazums… Kāds te varētu iebilst: ”Nu kāda jēga cepties par vienu zāļu kastīti!?” Bet tieši no šiem ”sīkumiem”, no mūsu ikdienas paradumiem un nevērības preču izvēlē jau ik mēnesi arī veidojas tie 55 miljoni asins naudas, kurus samaksājam Krievijai, lai tā droši var turpināt postīt Ukrainas pilsētas un laukus, lai turpinātu nogalināt Ukrainas cilvēkus – arī sievietes, sirmgalvjus un bērnus. Un, ja pieskaita tās summas, ko tieši tāpat samaksā citas Eiropas Savienības valstis un arī tās, kas ir ārpus savienības, tad nav jābrīnās, Krievijai naudas pietiek un pietiks visam, arī lai turpinātu karu Ukrainā un draudētu ar iznīcību citiem kaimiņiem. Jā, tai skaitā arī mums…

Šis ir ievērojams Siliņas valdības "feileris", un viņu pienes neviens cits kā  ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, kur ārlietu ministra vietā ir jāstrādā zemkopības ministram un Transporta ministram. Un tur eniņā sēž finanšu ministrs, kas saka ka jūs nesat MK darba kartībā jautājumu, kas rada zaudējumus, ar ko mēs viņus kompensēsim?

Drukāt

  Lietuva zaudē jau otrajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prāvā par slepenu CIP cietumu
Publicējis: LvSnor - 2024-01-17 2:37 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

Lietuva zaudē jau otrajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prāvā par slepenu CIP cietumu

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a539164/

Par nelikumīgu personas turēšanu slepenā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumā netālu no Viļņas nāksies maksāt kompensāciju, tā lēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), piespriežot Lietuvas valstij izmaksāt simt tūkstoš eiro kompensāciju Saūda Arābijas pilsonim Mustafam al Havsavi. 
Lietuvas Tieslietu ministrija paziņoja, ka spriedumu izpildīs. Tā ir otrā lieta Strasbūras tiesā, kas saistīta ar CIP cietuma atrašanos Lietuvā. Abās prāvās Lietuva ir zaudējusi.
Saskaņā ar tiesas saņemto informāciju viņš turēts izolatorā, viņa kājas bijušas pastāvīgi saslēgtas važās, un viņš pakļauts trokšņa un gaismas iedarbībai, kas bija ierasta CIP prakse toreizējās slepeno cietumnieku programmas ietvaros.
"Lietuvas iestādēm bija jāzina, ka CIP šādi izturēsies pret viņu slepenajā cietumā, kas atradās tās teritorijā, ņemot vērā tolaik plaši pieejamo informāciju par spīdzināšanu, ļaunprātīgu izturēšanos un vardarbību pret terorismā aizdomās turētajiem ASV cietumos," teikts ECT paziņojumā.
"Tās arī atļāva viņa pārvešanu uz citu slepenu CIP ieslodzījuma centru [Afganistānā], kur pret viņu turpināja nežēlīgi izturēties, un uz ASV, kur viņam draudēja rupja tiesiskuma liegšana un nāvessods," lasāms dokumentā.

Citāts:ECT konstatēja, ka Lietuva, kuras teritorijā al Havsavi tika turēts, ir pārkāpusi dažādus Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantus, piemēram, tos, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz taisnīgu tiesu, dzīvību, brīvību un drošību.
2018. gadā, izskatot Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasību, ECT tiesa atzina, ka 2005. un 2006. gadā Lietuvā darbojies slepens CIP cietums un Zubaida tajā bijis ieslodzīts. Tiesa tolaik lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 130 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā.
Otrdien ECT paziņoja, ka Zubaidas lietā iegūtie pierādījumi pret Lietuvu un citās līdzīgās lietās pret citām valstīm iegūtie dati ir izmantoti arī al Havsavi lietas izskatīšanā.
Citāts:Tiesa arī noteica 30 000 eiro kompensāciju nevalstiskajai organizācijai "REDRESS", kas pārstāvēja al Havsavi.
"Eiropas Cilvēktiesību tiesa paziņoja lēmumu, kuru plānojam īstenot. Noskaidrots, ka Lietuva ir atbildīga par konvencijas pārkāpšanu iesniegto sūdzību dēļ. Toskait viņam ir piespriesta morālā kaitējuma kompensācija, un jāatlīdzina arī tiesāšanās izdevumi viņa pārstāvjiem. Tāpat Lietuvai ir pienākums meklēt diplomātiskās garantijas, lai konvenciju pārkāpumi tiktu novērsti," sacīja Lietuvas Tieslietu ministrijas pārstāve Lina Urbaite.
Citāts:Turklāt Viļņa nekad nav atzinusi šādu cietumu pastāvēšanu savā teritorijā.
Viļņa apgalvojusi, ka amerikāņi uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas, un ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad neesot izmantotas minētajam mērķim.
Tiesa konstatēja, ka al Havsavi atradās Lietuvas jurisdikcijā un ka šī valsts ir atbildīga par viņa tiesību pārkāpumu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Al Havsavi pašlaik atrodas apcietinājumā ASV karabāzē Gvantanamo, Kubā. Viņš tika aizturēts 2003. gadā Pakistānā. ASV apgalvo, ka viņš varētu būt bijis iesaistīts 2001. gada 11. septembra teroraktu finansēšanā.
Pirmā informācija par iespējama slepena CIP cietuma atrašanos Viļņas pievārtē ASV presē parādījās 2009. gadā, bet jaunas diskusijas izraisīja ASV Senāta 2014. gada decembrī publiskotais ziņojums par CIP slepenajiem aizturēšanas centriem. Cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka viens no šiem centriem, kas ziņojumā dēvēts par "violeto centru", no 2005. līdz 2006. gadam atradies Antaviļos, netālu no Viļņas.
Senāta ziņojumā bija teikts, ka šī ieslodzījuma vieta slēgta 2006. gadā, kad Lietuvas amatpersonas atteikušās ievietot al Havsavi vietējā slimnīcā.

Drukāt

  Kā mainās latviešu valoda
Publicējis: LvSnor - 2024-01-08 16:33 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Atbildes (1)

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...i.a537698/

Kā mainās latviešu valoda, un vai tā zaudē kvalitāti? Spriež valodnieki
Kultūras rondo
Kultūrtelpa
Autori: Gustavs Terzens (Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" vadītājs)

"Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda. Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" par latviešu valodas attīstības iespējām stāsta Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Ina Druviete.

Sarunā pievienojas raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja, tulkošanas eksperte un valodas konsultante Aiga Veckalne un galvenā lingviste Latviešu valodas aģentūrā Evelīna Zilgalve.

Valodas politiskie aspekti un tās konkurētspēja sabiedrībā ir jautājumi, kurus pēta un aktualizē valodas speciālisti. "Jākonkurē ir tāpēc, lai mēs saglabātos pasaules valodas saimē, un šī konkurence tiešām ir asa. Mēs nevaram runāt vienā reizē divās valodās, kaut arī, protams, pārvaldām trīs četras vai vēl vairāk. Valodas politika gluži vienkārši nozīmē aktīvu nostāju savas valodas uzturēšanā, savas valodas lietošanā, un to var īstenot gan valsts institūcijas, gan ikviens no mums saziņā ar savu kaimiņu, ar saviem draugiem, ar visiem, ar ko mēs runājam," skaidro Ina Druviete.
Lingviste uzsver, ka ir būtiski runāt par savas valsts valodas aizsardzību savā teritorijā, un atgādina, ka latvietim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums runāt latviešu valodā visur, kur vien tas ir iespējams. Izņēmums ir ārzemes, kurās valoda ir pielāgojama, izrādot cieņu citu valstu pārstāvjiem.
Aiga Veckalne stāsta, ka arī mūsdienās valoda attīstās ar jaunu vārdu veidošanos, šī procesa pamatā nereti ir tieši tulkošana. "Mēs runājam mūsdienu valodā, un katrā laikmetā ir savas iezīmes, protams. Mūsdienās informācijas aprites ātrums ir lielāks, tāpēc mums ir angļu vārdu ietekmes. Angļu valoda šobrīd ir tā lingua franca [atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda – red.] gan zinātnē, gan popkultūrā, visur; kolīdz mēs dzirdam kaut ko jaunu, tā mēs to ieceļam tiešā veidā," uzsver Veckalne.
Valodas lietojums sabiedrībā
Iezīmējot sabiedrības attiecības ar valodu, Druviete skaidro, ka valoda pielāgojas sabiedrībai un sabiedrība nosaka valodas lietojumu. Viņa uzsver, ka ir svarīgi nošķirt valodas lietojumu un valodas kvalitāti un ka valodnieki jau 30 gadus runā par to, cik svarīgi ir valodu lietot. "Runājot par valodas lietojumu,
ir jānošķir pārejošas un noturīgas parādības valodā, un parādības, kas ir virspusējas, un tendences, kas tiešām var apdraudēt valodu," skaidro pētniece.
Druviete atklāj, ka jauniešu valodā vienmēr ir bijis vairāk aizguvumu nekā vecākās paaudzes valodā un sarunu valodā ir pieļaujama lielāka brīvība nekā publiskajā valodā, tāpēc ir svarīgi arī skolas sistēmā parādīt, ka valoda ir daudzveidīga un tā nav vienmuļa. "Mēs izvēlamies [valodas] formu saistībā ar sarunas biedru un saistībā ar situāciju. Kā rāda viens no jaunākajiem Latviešu valodas aģentūras pētījumiem, vidusskolēni ļoti labi apzinās šo starpību," uzsver lingviste.
"Latviešu valodas pozīcijas pašlaik ir pietiekami stabilas. Es runāju par valodas attīstības līmeni. Protams, mēs nedrīkstam apstāties nevienu brīdi, ir jāveido jauni termini, jātulko, jo tikai tā valoda bagātinās.
Pagaidām nav pamata pesimistiskam uzskatam, ka latviešu valoda zaudē savu kvalitāti tieši šo aizguvumu dēļ," stāsta Druviete.
Aiga Veckalne ikdienā darbojas lietišķās sarakstes jomā, konsultējot un vadot lekcijas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem. Viņa novērojusi, ka cilvēkiem nereti trūkst apzinātības attiecībā uz valodu, bieži vien lielāka uzmanība tiek pievērsta ārējam tēlam – izskatam vai apģērbam, bet tiek aizmirsts, ka arī valoda ir tāds pats tēlu veidojošs elements.
"Tas, ko es vienmēr cenšos darīt, ir parādīt, ka ir vērts aizdomāties, būt apzinātam, ir vērts atrast to [atbilstošo] vārdu latviešu valodā. Veidojot saturu internetā un "Instagram", bieži vien saņemu jautājumus, kā to vai citu pateikt latviski, vai to, ka mums jau nav tāda vārda, vai tas latviskais vārds man galīgi nepatīk.
Patiesībā latviešu valodā mēs varam runāt par jebko, jā, dažreiz mums ir jāiegulda laiks, lai atrastu to terminu, varbūt kādam būs jāpajautā, jāatrod vārdnīca, bet mēs tiešām varam runāt par jebko," uzsver Veckalne.
Latviešu valoda turpina attīstīties
Valodas izkopšanā liela nozīme ir izglītībai, lasīšanai un rakstīšanai, tomēr par lasīšanas problemātiku jauniešu vidū tiek spriests regulāri. "Piespiešana nestrādā nevienā jomā, ne tikai grāmatu lasīšanā vai valodas mācīšanā, arī citās jomās. Mums veidojas saturs latviešu valodā ne tikai grāmatās, ne tikai drukātā vidē, bet arvien vairāk cilvēku veido emuārus jeb blogus, saturu sociālajos medijos, raidierakstus jeb podkāstus. Tas, manuprāt, ir viens no pīlāriem, kā mēs šo konkurētspēju varam veicināt, un, ja nepatīk lasīt, varbūt var klausīties labus piemērus," aicina raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja.
Valodnieks Andrejs Veisbergs iepriekš skaidroja, ka kopumā latviešu valoda nekad nav bijusi tik plaša un tik dziļa kā tagad. Latviešu valodas vārdu krājums ir paplašinājies un pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis divas reizes, arī tulkojumu apjoms ir pieaudzis. "Man liekas, ka tuvojas situācija, ka kādi 10% [cilvēku] lietos elegantu, skaistu latviešu valodu un pārējie lietos visai vienkāršu valodu," paredz Veisbergs. Viņš uzsver, ka šāda situācija novērojama arī citās sabiedrībās.
Druviete piekrīt valodniekam, sakot, ka latviešu valoda tiek lietota pilnīgi visās jomās, attīstās terminoloģija, arī tulkojumu ir daudz un tie ir izcili, un ir ļoti labi rakstnieki un oriģinālliteratūra. "Es ceru, ka neviens neatkārtos teicienu, ka latviešu valodā kaut ko nevar pateikt vai ka citas valodas ir bagātākas.
Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda.
Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," uzsver pētniece.
"Visvairāk mani satrauc tas, ka mēs esam gatavi diskutēt par kāda vārda iederību vai neiederību, bet sabiedrībā tomēr nav pietiekami daudz nosodījuma tiem gadījumiem, kad politiķi atļaujas Latvijas sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos nerunāt valsts valodā vai kad mūsu jaunajiem darba ņēmējiem joprojām tiek uzspiestas citas valodas prasmes. Mums ir jāsaprot, ka valoda var būt izcila, bagāta un kopta, bet, ja nenodrošināsim un valstiski neaizsargāsim tiesības šo valodu lietot, tad valoda tā arī paliks kā skaista vāze uz plaukta, kā piemineklis," valodas aizsardzību valsts līmenī skaidro Druviete.
Runāt, kopt un interesēties par valodu
Pētniece komentē, ka ikviena latviski runājoša cilvēka uzdevums sabiedrībā ir runāt latviski, un uzsver, ka nepieciešams aktualizēt jautājumu par to, kāpēc tas ir svarīgi. Daudzi cilvēki joprojām nesaprot, kāpēc viņi ar savu kaimiņu nevar runāt krievu valodā, ja tā ir ērtāk. "Mums ir pilnībā jāmaina savs skatījums uz latviešu valodas pozīcijām Latvijā," aicina Druviete.
Lingviste Zilgalve stāsta, ka skolām regulāri tiek izsūtīti mācību materiāli un organizētas tikšanās ar skolotājām, kas strādā ar bērniem un jauniešiem. Savukārt ikdienā, strādājot par valodas konsultanti, viņa novēro, cik daudz cilvēku interesējas par valodu, jo ik dienu saņem no 100 līdz 200 vēstulēm ar dažādiem valodniecības jautājumiem. "Valoda interesē tiem, kas to lieto, tiklīdz to lietojam, parādās daudz un dažādu aspektu un interešu, interesēties dziļāk un saprast, kurās situācijās mums ir nepieciešama cita valoda un kurās mēs varam vairāk piestrādāt pie savas," skaidro Zilgalve.
Veckalne uzsver, ka
šobrīd cilvēki latviešu valodā raksta tik daudz kā nekad. To veicinājusi dažādu tehnoloģiju attīstība, tiek rakstītas ziņas "Twitter", ikdienā tiek rakstītas e-pasta ziņas, un bieži raksta cilvēki, kuriem nav pieredzes rakstīšanā vai pieredzes rakstu valodā.
"Mēs jau neesam roboti, skaidrs, ka, runājot un rakstot, īpaši, ja neatceramies gramatikas vielu vai mums nav pieredzes, mēs varam kļūdīties.
Viens no veidiem, kā uz to reaģēt ir, pirmkārt, neaizmirst par laipnību, nevis uzbrukt un pārmest, bet laipni atgādināt vai ierosināt, pašiem rādīt ar savu piemēru, kā ir rakstīt pareizi," aicina Veckalne.
Viņa min, ka saikļu "ka" un "kad" lietojums, visticamāk, tika jaukts arī pirms 30 gadiem, tikai tagad tas ir izteiktāk pamanāms, jo cilvēki runā un raksta daudz vairāk.
"Šī neiecietība patiešām pastāv," norāda Druviete, "un, manuprāt, tā nestiprina latviešu valodas pozīcijas. Mums ir jāsaprot, ka valoda ir daudzveidīga, mainīga, ir varianti, mana taisnība nav vienīgā, praktiski par jebkuru valodas jautājumu ir bijušas diskusijas latviešu valodas rakstu vēsturē." Viņa piekrīt, ka veids, kādā tiek aizrādīts par valodas nepilnībām, ir ļoti svarīgs.
Atbildība par valodas lietojumu
"Man šķiet, ka viss, ko mēs redzam, dzirdam, lasām, ļoti ietekmē to, kas, tā sacīt, nāk no mums ārā. Tas, ko redzam, dzirdam, lasām, ietekmē to, kā mēs pēc tam domājam un ko uzskatām par pareizu esam," novērojumos dalās Zilgalve. Lingviste norāda, ka to, kādas vārdu konstrukcijas regulāri dzirdam ikdienā, nereti veido to, ko pieņemam par pareizu, un katrs valodas lietotājs ir atbildīgs par to, ko viņš saka un raksta.
Veckalne norāda, ka valodu var vingrināt tāpat kā jebkuru citu muskuli cilvēka ķermenī, un piekrīt – katrs, kurš ir redzams un dzirdams, ir atbildīgs par to, kā raksta un runā.
"Īpaši mūsdienās, ja raugāmies uz šiem satura lietotājiem digitālajā vidē, bieži vien liekas – kā es māku, tā runāju. Es jau runāju no sirds, bet patiesībā viņi tajā brīdi arī izglīto savu auditoriju.
Es uzskatu, ka ikvienam, kurš ir publiski lasāms, dzirdams, ir nepieciešamas šīs pāris nodarbības ar profesionāli, ja cilvēks jūt, ka viņam vajag šo palīgu," komentē tulkošanas eksperte.
"Mums ir jāatrod līdzsvars starp [valodas] simbolu, juridisko nodrošinājumu un katra cilvēka aktīvu rīcību. Vai mums tas izdodas? Daļēji jā, bet man jāatgriežas pie jautājuma par valodas lietošanu; nepietiek atgādināt, ka valoda ir simbols, tā ir jāciena, jāmīl, tā ir skaista, izkopta un kāda vēl ne, bet šo valodu nelietot. Visur nepieciešams līdzsvars," uzsver Druviete.
Viņa skaidro, ka priekšstats, ka valsts un tās identitātei lojāls cilvēks var nerunāt latviešu valodā, savulaik tika izmantots, lai attaisnotu sabiedrībā zināmu cilvēku nevēlēšanos runāt latviski. "Biežāk sastopams ir cits maldīgs uzskats, ka cilvēks latviešu valodā nerunā, bet ir īstens Latvijas patriots. Manuprāt, tas nav iespējams. Tas var būt pirmajā gadā pēc ierašanās Latvijā, bet mēs zinām, ka jau tagad daudzi ukraiņu bēgļi ir apguvuši latviešu valodu un to lieto. Arī latviešiem jāsaprot, ka saziņā ar ukraiņiem krievu valoda var būt tikai īslaicīgs pārejas elements, bet nekādā gadījumā pastāvīgs princips," atzīmē valodas pētniece.

Drukāt

  Cilvēks iekaro Mēnesi
Publicējis: LvSnor - 2024-01-08 1:59 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

https://www.nasa.gov/specials/artemis/
https://blogs.nasa.gov/artemis/

NASA Mēness apgūšanas programma.
Artēmijs ir pirmais solis nākamajā cilvēka izpētes laikmetā. Kopā ar komerciālajiem un starptautiskajiem partneriem NASA izveidos ilgtspējīgu klātbūtni uz Mēness, lai sagatavotos misijām uz Marsu.

Šis emuārs būs informācijas avots par Artemis palaišanu un izpētes gaitu, aptverot mūsu zinātnes, tehnoloģiju un cilvēku izpētes programmu atjauninājumus. Kad būsim gatavi lidot, skatiet šo emuāru, lai uzzinātu par palaišanas atjauninājumiem un citām misijas darbībām.

https://blogs.nasa.gov/artemis/2024/01/0...on-flight/

Šodien, sākot no plkst. 11:00 pēc austrumu laika, klausieties NASA TV vai aģentūras tīmekļa vietni NASA Mēness zinātnes mediju telekonferencei, kurā tiks uzsvērtas NASA kravas, kas lido uz Mēnesi ar Astrobotic lidmašīnu Peregrine, kas ir daļa no aģentūras iniciatīvas CLPS ( Commercial Lunar Payload Services ). un Artemis programma.

Pirms palaišanas NASA Commercial Lunar Payload Services (CLPS) iniciatīvas ietvaros Astrobotic Mēness nolaišanās iekārta Peregrine gatavojas iekapsulēšanai United Launch Alliance raķetes Vulcan lietderīgās kravas apvalkā jeb priekšgala konusā 2023. gada 21. novembrī Astrotech Space. Operāciju objekts netālu no aģentūras Kenedija kosmosa centra Floridā.
Pirms palaišanas NASA Commercial Lunar Payload Services (CLPS) iniciatīvas ietvaros Astrobotic Mēness nolaišanās iekārta Peregrine gatavojas iekapsulēšanai United Launch Alliance raķetes Vulcan lietderīgās kravas apvalkā jeb priekšgala konusā 2023. gada 21. novembrī Astrotech Space. Operāciju objekts netālu no aģentūras Kenedija kosmosa centra Floridā. Astrobotic's Peregrine Mission One palaišana 2024. gada sākumā nogādās NASA un komerciālās kravas uz Mēnesi, lai pētītu Mēness eksosfēru, termiskās īpašības un Mēness regolīta ūdeņraža pārpilnību, magnētiskos laukus un Mēness virsmas radiācijas vidi. Fotoattēlu kredīts: United Launch Alliance
Šodien, sākot no plkst. 11:00 pēc austrumu laika, klausieties NASA TV vai aģentūras tīmekļa vietni NASA Mēness zinātnes mediju telekonferencei, kurā tiks uzsvērtas NASA kravas, kas lido uz Mēnesi ar Astrobotic lidmašīnu Peregrine, kas ir daļa no aģentūras iniciatīvas CLPS ( Commercial Lunar Payload Services ). un Artemis programma.
Dalībnieku vidū ir:
Kriss Kalberts, NASA komerciālo Mēness slodzes pakalpojumu programmas vadītājs
Nikijs Verkheizers, NASA galvenās mītnes Kosmosa tehnoloģiju misijas direktorāta Tehnoloģiju nobriešanas direktors
Pols Nīls, CLPS projekta zinātnieks, NASA Džonsona kosmosa centrs
Niks Stofls, NASA Džonsona lineārās enerģijas pārneses spektrometra zinātnes un operāciju vadītājs
Tonijs Kolaprets, NASA Eimsas pētniecības centra Tuvo infrasarkano staru gaistošo spektrometru sistēmas galvenais pētnieks
Ričards Elfiks, NASA Eimsas pētniecības centra neitronu spektrometru sistēmas galvenais pētnieks
Barbara Koena, NASA Godāras kosmosa lidojumu centra Peregrine Ion-Trap masas spektrometra galvenā pētniece
Daniels Kremons, galvenā pētnieka vietnieks Laser Retroreflector Array, NASA Goddard
Pēc tam piektdien, 5. janvārī, pulksten 15.00 notiks Mēness piegādes gatavības mediju telekonference, lai apstiprinātu, ka visas derīgās kravas ir palaišanai.
Dalībnieku vidū ir:
Džoels Kērns, NASA galvenās mītnes Zinātnes misijas direktorāta izpētes asociētā administratora vietnieks
Raiens Vatkinss, NASA galvenās mītnes izpētes zinātnes stratēģijas un integrācijas biroja programmas zinātnieks
Džons Torntons, Astrobotic izpilddirektors
Gerijs Vencs, ULA valdības un komerciālo programmu viceprezidents
Melodija Lovina, Kanaveralas zemesraga Kosmosa spēku stacijas 45. laikapstākļu eskadras palaišanas meteoroloģiskais darbinieks
United Launch Alliance ir plānots palaist savu Vulcan raķeti un Astrobotic's Peregrine nolaižamo aparātu 8. janvārī plkst. 2:18 EST no 41. palaišanas kompleksa Kanaveralas zemesraga kosmosa spēku stacijā Floridā.
Peregrine mērķis ir nolaisties uz Mēness 2024. gada 23. februārī. NASA kravnesība, kas atrodas uz nolaišanās aparāta, ir paredzēta, lai palīdzētu aģentūrai attīstīt spējas, kas nepieciešamas, lai izpētītu Mēnesi zem Artemīdas un pirms cilvēku misijām uz Mēness virsmas. Peregrīns nolaidīsies uz ķēves — senas, sacietētas lavas plūsmas — ārpus Gruithuisen Domes , kas ir ģeoloģiska mīkla gar ķēves/augstienes robežu uz Oceanus Procellarum jeb Vētru okeāna, lielākā tumšā plankuma uz Mēness, ziemeļaustrumu robežas. Lietderīgās kravas pētīs Mēness eksosfēru, Mēness regolīta termiskās īpašības, ūdeņraža daudzumu augsnē nosēšanās vietā, magnētiskos laukus un veiks radiācijas vides monitoringu.
Lai uzzinātu vairāk par dažiem zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju demonstrācijām, kas lido uz Mēnesi CLPS iniciatīvas ietvaros, apmeklējiet vietni https://www.nasa.gov/clps

Drukāt

  Karavīrs
Publicējis: LvSnor - 2024-01-07 21:51 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Saruna par karavīru sagatavošanos Latvijas apstākļos.

https://www.jautajumsnoprovinces.lv/visa...n-karosana

Drukāt