Kaugurieši (1941) Rīgas Mākslas filmu studija rež. Voldemārs Pūce,
spēlfilma - 70 min - 35 mm
https://www.filmas.lv/movie/3106/

Filmas darbība notiek 1802. gadā. Zemnieki kļūst neapmerināti, jo staciņš tiek pārvērsts galvasnaudas maksājumā, tāpēc pēc vienas no sanāksmēm tiek nolemts pielietot spēku, lai atbrīvotu apcietinātos zemniekus.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/33...-raidijums

"Lībieši. Tad un tagad" ir četru dokumentālu stāstu cikls, kuru centrā ir cilvēkstāsti, atmiņas un viņu nebeidzams darbs kopienas labā, lai saglabātu valodu, rituālus, tradīcijas un nodotu tās no paaudzes paaudzē. Kādam tā ir nejaušība vai likteņa "pirksts" būt saistītiem ar lībiešiem, kādam citam – pētniecības objekts un mūža darbs, vēl kādam citam atgriešanās pie savām saknēm. Daļa stāstnieku būs lībiešu pēcteči, daļa tādi, kas sevi identificē kā lībiešus,, bet daļa – cilvēki, kuriem šādas tiešas saiknes nav, taču kuru darbība vai neviltota interese saistīta ar šo tautu. Katra epizode būs veltīta kādai citai virstēmai un tiks skatīta kā pagātnes, tā arī tagadnes griezumā. Projektu autoru mērķis nav detalizēti izstāstīt kādu laika posmu, bet gan ar zināmu "skatu no malas" iemūžināt atsevišķu cilvēku stāstus, atmiņas un viedokļus. 
1. raidījums
Ziemeļkurzemes lībiešu ciemi izsenis tikuši atdalīti. Vai tas būtu savā starpā muižu pārvaldes ietekmē, vai no visas pasaules padomju varas slēgto teritoriju dēļ. Un pat šodien tie ir divu vietvaru pārraudzībā. Kā tas ietekmējis te dzīvojošos lībiešus? Tad un tagad. 
Tiksimies ar pārstāvjiem no Popes muižas un Dundagas pils, lai labāk izprastu, kā muižkungi izturējās pret piejūras lībiešu zvejnieku ciemiem un kādas bija attiecības, kā arī mēģināsim saprast, vai un kā muižu pārvaldības ietekmē ciemi atšķiras savā starpā. Tad gremdēsimies atmiņas stāstos par vecmāmiņām, pie kurām, lai brauktu ciemos, padomju varas slēgto teritoriju dēļ bija nepieciešamas īpašas atļaujas. Un pēcāk runāsim ar divām lībiešu pēctecēm šodien, lai jautātu, kā ir dzīvot un saimniekot lībiešu ciemos mūsdienās.

Ārpus cīņas sporta Anastasijai ļoti patīk spēlēt futbolu un tenisu, dejot, kā arī doties izjādē ar zirgu. Viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās ikkatrs var atrast sev piemērotu sporta veidu. Arī pastaiga kopā ar draugu vai labu mūziku austiņās var būt lieliska alternatīva.
Anastasija iedrošina, kā motivēt sevi pievērsties aktīvākam dzīvesveidam – ieviest pirms un pēc treniņa rituālus. Arī profesionāliem sportistiem ir dienas, kad grūti piecelties no gultas un aiziet uz treniņu, tomēr tādos brīžos sev jāatgādina, kāpēc tas ir svarīgi.
"Pirms treniņa var izdomāt kādu aktivitāti, kas palīdzēs noskaņoties, savukārt pēc treniņa pasaki sev paldies, ka izdarīji ko labu savam ķermenim," iesaka Anastasija. "Ieviešot fiziskās aktivitātes ikdienā, uzlabosies gan garastāvoklis, gan fiziskā veselība, kā arī atradīsi jaunus draugus un būsi uzlādēts."
https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/14...m.a568390/

Ja jūs nonākt saskarē ar kaut ko Ķīnisku, tad agrāk vai vēlāk jūs saskarsieties ar Cyberspace Administration of China.

2014. gada februāra reformu rezultātā tika izveidota Centrālā kiberdrošības un informācijas vadošā grupa.  SIIO tika pārveidots, lai kļūtu par Centrālās vadošās grupas galvenā biroja ārējo nosaukumu.[2] Turklāt tā nomainīja savu nosaukumu angļu valodā uz Ķīnas kibertelpas administrāciju, bet ķīniešu nosaukums palika nemainīgs.[1]

Lu Vejs, kurš bija CAC vadītājs līdz 2016. gadam, iepriekš bija Pekinas ĶKP Centrālās komitejas Publicitātes nodaļas vadītājs un pārraudzīja Interneta pārvaldības biroju, kas ir "milzīgs cilvēku darbs", kurā bija iesaistīti vairāk nekā 60 000 interneta propagandas darbinieku un divi miljoni citu darbinieku. ārpus algas. Tieši šī pieredze palīdzēja ĶKP ģenerālsekretāram Sji Dzjiņpinam izvēlēties Lu par CAC vadītāju.

CAC ir valsts interneta regulēšanas aģentūra Ķīnā. Tās funkcijās ietilpst noteikumu izstrāde, administratīvās licencēšanas un sodīšanas darbības.

2017. gadā CAC izdeva noteikumu, saskaņā ar kuru nepublisks kapitāls nedrīkst ieguldīt interneta ziņu vākšanā.

2022. gadā CAC izdeva pasākumus un vadlīnijas par drošības novērtējumiem pārrobežu datu pārsūtīšanai, cenšoties institucionalizēt datu pārsūtīšanas pārskatīšanas mehānismus (cenzūra).

Un es ar to saskaros, izskatot pavisam nevainīgu https://www.kwai.com/ piedāvājumu, kurš mani aizveda uz Hokongu, kur mīt viņa ipašnieks https://www.kuaishou.com/ , kam viena kāja jau ir Pekinā, un kas pieder CAC.

Igaunija līdz 2028. gadam iegādāsies munīciju 1,1 miljarda eiro vērtībā

2024 gada 13. septembris. Igaunijas valdība ir nolēmusi līdz 2028. gadam iegādāties munīciju 1,1 miljarda eiro vērtībā.

"Koalīcijas līguma ietvaros esam vienojušies par summu 1,1 miljarda dolāru apmērā uz pašreizējās valdības pilnvaru laiku, tas ir, līdz 2028. gadam," sacīja izglītības un pētniecības ministre, partijas Igaunija 200 priekšsēdētāja Kristīna Kallasa. ERR piektdien.
pasaulē

Viņa norādīja, ka politiskā vienošanās ir 1,6 miljardu eiro apmērā, "tikai šīs valdības lēmumu pieņemšanas kompetence nepārsniedz 2028.gadu, un nākamās valdības lems, kā mēs varam turpināt iepirkt munīciju."

Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Andruss Merilo pagājušajā nedēļā ceturtdien iesniedza valdībai bruņoto spēku ieteikumu, kurā teikts, ka, ja karavīri nesaņems munīciju 1,6 miljardu eiro vērtībā, bet saņems tikai pusi, tad plkst. kara gadījumā visas kaujas notiks Igaunijas teritorijā un novedīs pie katastrofāliem zaudējumiem.

https://www.err.ee/1609446116/kvj-sojali...sti-pinnal


KVJ militārais padoms: Igaunijas teritorijā notiktu karš ar pusi no pieprasītās munīcijas
Igaunija
06.09.2024 14:44
Atjaunināts: 06.09.2024 15:28

Aizsardzības spēku vadītājs Andruss Merilo ceturtdien valdību iepazīstināja ar Aizsardzības spēku militārajiem padomiem, kas nosaka, ja Aizsardzības spēki nesaņem munīciju par 1,6 miljardiem, bet saņems tikai pusi, gadījumā kara laikā visas kaujas operācijas notiktu Igaunijas teritorijā un radītu katastrofālus zaudējumus.

"Aizsardzības spēku vadītājs iepazīstināja jauno valdību ar esošajiem militārajiem padomiem, kas jūnijā izraisīja sabiedrības interesi par papildu munīcijas nepieciešamību. Turklāt viņš iepazīstināja ar prasībām NATO militāro spēju attīstībai un ar to saistītajām lietām," sacīja Aizsardzības spēku vadītājs. ERR pastāstīja Aizsardzības spēku preses nodaļas priekšnieks Tāvi Karotamms.

Karotamms atzīmēja, ka diskusija starp valdību un aizsardzības spēku vadītāju bija konstruktīva un saturīga, taču nepiekrita sniegt pārskatu par to.

"Sīkāka informācija par aizsardzības priekšnieka militārajiem ieteikumiem un NATO spēju mērķiem nav publiski pieejama," viņš sacīja.

Hanno Pevkurs nesen informēja Andrusu Merilo un viņam teica, ka 1,6 miljardi neatnāks par munīciju, un tā vietā var rēķināties ar nedaudz vairāk kā 800 miljoniem eiro. Šajā sakarā Merilo sniedza stingri formulētu militāru padomu un paskaidroja, ko tas nozīmētu.

Piemēram, Merilo militārajā ieteikumā norādīts, ka papildu munīcijai noteikts būtisks finanšu resursu limits, kas neļauj pildīt aizsardzības spēku vadītāja militāros ieteikumus.

Pēc Merilo domām, Igaunijas aizsardzības spēki tad nesasniegs letalitātes līmeni un netiks izpildīts mērķis padarīt agresiju pret Igauniju neiespējamu.

Militāras agresijas gadījumā visas kaujas darbības notiktu Igaunijas teritorijā, kas novestu pie katastrofāliem zaudējumiem, teikts dokumentā.

Merilo norādīja, ka politiskajam līmenim ir jāsaprot, ka pie šādiem finansiāliem ierobežojumiem aizsardzības spēkiem trūkst spēju šos riskus mazināt.

Munīcijas jautājums

Šis ir tas pats militārais padoms, kas jūnijā izraisīja sabiedrības interesi. Tad publiski kļuva atklāta aizsardzības spēku vēlme saņemt 1,6 miljardus eiro munīcijas iegādei, kas izriet no Igaunijas aizsardzības plānos izstrādātajiem plāniem iznīcināt uzbrucēja ieročus un vienības jau otrpus Igaunijas robežai.

Padomā teikts, ka Igaunijas Aizsardzības spēku attīstība ir sasniegusi stadiju, kurā uzsvars no tuvcīņas pāriet uz dziļkauju un ienaidnieka iznīcināšanu no lielāka attāluma, un tam nepieciešama piemērota munīcija. Pēc padoma, gatavošanās uzbrucēja notveršanai no tālākas vietas ļautu novērst vai vismaz līdz minimumam samazināt dzīvību zaudēšanu un postījumus Igaunijas teritorijā.

Nav zināms, vai vasaras laikā saistībā ar aizsardzības spēku priekšnieka maiņu padomu formulējums ir būtiski mainījies.

Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pirmdien sacīja, ka jūlijā Igaunijai prezentētie jaunie NATO militāro spēju mērķi nozīmē, ka Igaunijas aizsardzības izmaksām vajadzētu pieaugt līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai tos pilnībā izpildītu.

Hanno Pevkurs piektdien nepiekrita komentēt ceturtdienas tikšanos un aizsardzības spēku vadītāja militāros padomus ERR.

https://jumava.lv/preces-kategorija/e-gramatas/

Argentīnā izcēlušies protesti pret valdības lēmumu bloķēt pensiju palielināšanu
Šodien, 19:14
Pasaulē
Autori: Kristaps Vanags (LTV Ziņu dienesta korespondents)
Argentīnā plašās demonstrācijās pulcējušies tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret Argentīnas Kongresa lēmumu bloķēt pensiju pieaugumu. Galvaspilsētā Buenosairesā izcēlušās sadursmes starp protestētājiem un policiju.
Iepriekš likumprojektam veto uzlika Argentīnas prezidents Havjers Milejs, kurš norādīja, ka valsts budžetā nav naudas šādiem tēriņiem.
Lai atceltu prezidenta veto, Kongresā bija nepieciešams konstitucionālais vairākums – divas trešdaļas balsu–, kas netika sasniegts. Tas izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, un tūkstošiem cilvēku devās uz Kongresa ēku, kur centās sagraut policijas izvietotās barjeras.
Likumsargi pret pūli izmantoja ūdens lielgabalu un asaru gāzi.
Kopš Mileja kļūšanas par prezidentu, Argentīnas valdība ierobežo tēriņus, lai pārvarētu dziļo ekonomisko krīzi un augsto inflāciju, kas šogad ir vairāk nekā 230 procenti.

Citāts: Šodien, 13:42
Kanādas valsts finansētā raidsabiedrība TVO (agrāk TVOntario) atteikusies no plāniem pārraidīt Krievijas režisores uzņemto "dokumentālo filmu" "Russians at War" ("Krievi karā"), kas izpelnījusies nosodījumu kā Maskavas propagandas projekts, otrdien pavēstīja raidsabiedrība.
Filmu uzņēmusi ilggadējā Kremļa propagandas kanāla "Russia Today" sadarbības partnere Anastasija Trofimova, kurai līdzās Krievijas pilsonībai ir arī Kanādas pase.

Īrijā izmeklē 2395 sūdzības par ļaunprātīgu izmantošanu reliģiskajās skolās

Izpētē par seksuālās vardarbības apsūdzībām reliģisko ordeņu vadītajās skolās tika konstatēts, ka ir 2395 apsūdzības par seksuālo vardarbību 308 skolās, ko reģistrējuši reliģiskie ordeņi, kuri vadīja šīs skolas.
Apsūdzības ir par 884 dažādiem iespējamiem vardarbības veicējiem.
Izmeklēšanā tika ieteikts valdībai apsvērt iespēju izveidot tiesiskās aizsardzības sistēmu personām, kas cietušas no vēsturiskas seksuālas vardarbības dienas skolās un internātskolās.
Tā arī ieteica valdībai vērsties pie attiecīgajiem reliģiskajiem ordeņiem, lai tie palīdzētu atlīdzināt zaudējumus.
Reliģisko ordeņu uzskaite liecina, ka vairāk nekā puse no 884 personām, kas apsūdzētas par seksuālu vardarbību, ir mirušas, un īpaši liels apsūdzību skaits ir speciālajās skolās.
17 speciālajās skolās tika reģistrēti 590 apgalvojumi par 190 iespējamiem vardarbības veicējiem.

Ziņojumā aprakstīts, kā cilvēki tika aicināti pieteikties dalībai šajā procesā, kurā varēja piedalīties visi bijušie reliģisko ordeņu pārvaldīto dienas un internātskolu audzēkņi.
Anketas par savu pieredzi aizpildīja 205 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija vīrieši.
Atbildēs uz anketas jautājumiem izdzīvojušie stāstīja par vēsturisku seksuālās vardarbības pieredzi skolās vismaz 22 Īrijas grāfistēs, minot vairāk nekā 80 skolu, ko pārvalda 24 reliģiskie ordeņi.
Seksuālās vardarbības gadījumi lielākoties tika aprakstīti laika posmā no 60. gadu sākuma līdz 90. gadu sākumam, un visvairāk gadījumu tika reģistrēti 70. gadu sākumā un vidū.
No tiem, kas aizpildīja anketas, 182 tika novērtēti kā tādi, kas atbilst aptaujas darbības jomas noteikšanas uzdevumiem, un uzaicināti piedalīties otrajā posmā.
149 dalībnieki izvēlējās piedalīties procesa otrajā posmā, kurā viņi varēja izvēlēties sniegt interviju par traumu informētam koordinatoram vai vērsties ar rakstisku iesniegumu.
137 dalībnieki aizpildīja klātienes intervijas un 12 dalībnieki vērsās ar rakstiskus iesniegumus.

Upuru stāsti
Ziņojumā izklāstītie stāsti par seksuālo vardarbību skolās ir satraucoši un bieži vien biedējoši.
Dažos gadījumos šī bija pirmā reize, kad viņi pastāstīja par seksuālās vardarbības pieredzi un tās ietekmi uz viņu dzīvi.
Ziņojumā teikts, ka daudzu dalībnieku stāsti liecina, ka seksuālās vardarbības pieredzes dēļ viņu skolās vai pat dzīvē nav bijis drošības sajūtas.
Dalībnieki apraksta šausminošu seksuālu vardarbību bērnībā un ziņo, ka tā notikusi dažādās vietās, tostarp klasēs, kopmītnēs, sporta iestādēs, kā arī mūzikas un ārpusskolas pasākumos.
Daži ziņoja, ka viņu mājās viņus seksuāli izmantojuši ar skolu saistīti pieaugušie, kuri bija iemantojuši viņu ģimenes uzticību, bet pēc tam šo uzticību ļaunprātīgi izmantoja.
Dalībnieki aprakstīja seksuālu vardarbību skolas personāla un reliģisko ordeņu locekļu privātajos kabinetos un dzīvojamās telpās.
Daudzi stāstīja par seksuālu vardarbību citu bērnu vai pieaugušo klātbūtnē, bet citi ziņoja par seksuālu vardarbību vienatnē ar skolotāju, priesteri vai reliģisko brāli, citiem skolas darbiniekiem vai skolas apmeklētājiem.
Daudzi stāstīja, ka seksuālā vardarbība ir bijusi ilgstoša, bet citi norādīja, ka tā notikusi nejauši vai pēc uzmākšanās perioda, un bieži vien tika ziņots, ka to pavadījusi nežēlīga vardarbība.
Dalībnieki stāstīja, ka viņi piedzīvoja uzmākšanos, tika izģērbti kaili, izvaroti un apreibināti, valdot šausmu un klusuma atmosfērai.
Daudzi pauda stingru pārliecību, ka notiekošais bija tik izplatīts, ka tas nevarēja palikt nepamanīts citiem darbiniekiem, kā arī reliģisko ordeņu locekļiem un vadībai.
Daudzi dalībnieki bija ļoti skaidri pārliecināti, ka viņu skolās vai reliģiskajos ordeņos ir notikusi slēpšana, un daži uzskatīja, ka starp dažām valsts un baznīcas institūcijām ir bijusi slepena vienošanās.
Dalībnieki stāstīja par savām bailēm, šoku un naivumu attiecībā uz seksuālo vardarbību, kad tā notika.
Viņi aprakstīja, kā tas viņos raisīja kauna, izolētības, bezspēcības un slepenības sajūtas. Dalībnieki aprakstīja, kā viņi centās izvairīties no seksuālās vardarbības, izvairījās no savām iecienītākajām nodarbēm, draugiem un, visbeidzot, skolas.
Daži aprakstīja, ka bērnībā viņi sāka saskarties ar garīgās veselības problēmām un ieviesa neveselīgus pārvarēšanas mehānismus, tostarp ļaunprātīgu alkohola un narkotiku lietošanu, un ka dažas no šīm problēmām viņus pavadīja arī pieaugušo vecumā.
Daudzi aprakstīja savu neizpratni par to, kāpēc tas notika tieši ar viņiem, un daži stāstīja, ka citi bērni dažkārt centās viņus brīdināt par riskantām situācijām vai konkrētiem darbiniekiem.
Sekas
Dalībnieki stāstīja par savu neizpratni par to, kā attīstās viņu seksualitāte un ka pasliktinās sekmes mācībās, kas ierobežo viņu izglītības un nodarbinātības iespējas vēlāk.
Daudzi dalībnieki sacīja, ka viņi jūt, ka katoļu baznīcas vara ir caurvijusi viņu dzīvi visos aspektos, un vairums no viņiem uzskata, ka nav neviena, kam viņi varētu par to pastāstīt, ieskaitot vecākus.
Dažiem tas ir novedis pie atsvešināšanās uz mūžu vai sarežģītām attiecībām ģimenē. Daudzi teica, ka viņu bērnība beidzās dienā, kad sākās vardarbība.
Pieaugušiem dalībniekiem seksuālās vardarbības sekas radīja nopietnas un ilgstošas grūtības attiecībās, garīgās un fiziskās veselības problēmas, atkarības problēmas, karjeras iespēju zaudēšanu un kaitējumu viņu vietas vai kopienas izjūtai.
Daudzi norādīja uz neveiksmīgām agrīnām intīmām attiecībām un laulības izjukšanu.
Dažas no tām teica, ka seksuālās vardarbības dēļ viņas nolēma neradīt bērnus vai arī, ja bērni bija, tas ietekmēja viņu audzināšanu. Un daudzas dalībnieces aprakstīja paaudžu savstarpējās traumas ietekmi uz viņu ģimenēm.
Daudzi ar ļoti patiesām skumjām stāstīja par to, kā viņus ietekmēja tas, ka viņi stāstīja vecākiem par savu pieredzi.
Dalībnieki stāstīja par grūtībām ar autoritātēm nodarbinātības jomā, un viņu ilgtermiņa risinājums bija sākt strādāt kā pašnodarbinātajam.
Attiecībā uz karjeru arī minētas zaudētās iespējas studēt universitātē, sliktas sekmes mācībās vai neatbilstošu uzvedību darbā, ko izraisīja garīgās veselības problēmas un atkarība.
Daži dalībnieki stāstīja, ka viņiem bija veiksmīga karjera, jo viņi pārmērīgi daudz strādāja uz savu tuvāko attiecību rēķina, lai novērstu savu uzmanību no agrīnās traumas.
Dalībnieki stāstīja par emigrāciju un attālināšanos no ģimenes un draugiem, lai izvairītos no traumatiskām atmiņām.
Daudzi aprakstīja, ka ir atsvešinājušies no reliģijas un ar baznīcu saistītiem dievkalpojumiem, un daži no viņiem izvairījās apmeklēt vecāku bēres vai citu ģimenes pasākumu, jo nevarēja ieiet baznīcā.
Dalībnieki bieži aprakstīja krīzi pieaugušā vecumā, piemēram, pašnāvības mēģinājumu vai uzturēšanos rehabilitācijas programmā, kā brīdi, kad viņu bērnībā piedzīvotais pirmo reizi nonāca priekšplānā un tika identificēts kā viņu grūtību cēlonis, un šī apziņa aizsāka dziedināšanas procesu.
Lielākā daļa dalībnieku, kuri vēlāk vērsās pie reliģiskā ordeņa, lai saņemtu atvainošanos, norādīja, ka šī tikšanās nav bijusi noderīga. Mazākums gan uzskatīja, ka šī pieredze bija noderīga, ja tika sniegta sirsnīga atvainošanās ar līdzjūtību un nozīmi.
Ieteikumi
Lielākā daļa upuru norādīja, ka viņi vēlas ar likumu noteiktu izmeklēšanu, un lielākā daļa norādīja, ka būtu vēlams pēc iespējas mazāk pretrunīgs izmeklēšanas process.
Izmeklēšanas grupa uzskata, ka ikvienam izmeklēšanas procesam jābūt pēc iespējas iekļaujošākam.
Tomēr tā norādīja, ka tiesas procesi, kas vairāk līdzinās tribunālam, var atturēt cietušos no vēršanās tiesā un radīt lielāku atkārtotas traumatizācijas risku.

Tā ir ieteikusi izveidot izmeklēšanas komisiju saskaņā ar 2004. gada Izmeklēšanas komisiju likumu.
Tā arī ieteica valdībai savlaicīgi apsvērt iespēju izveidot tiesiskās aizsardzības shēmu personām, kas cietušas no seksuālas vardarbības reliģisko ordeņu skolās.
"Mēs arī iesakām valdībai vērsties pie attiecīgajiem reliģiskajiem ordeņiem, lai tie piedalītos kompensācijas shēmā."
Tā arī ieteica Komisijai izveidot programmu upuru iesaistīšanai saskaņā ar ziņojumā ierosināto darba uzdevumu.
https://www.rte.ie/news/ireland/2024/090...y-schools/

"Vairs nevar izturēt": Springfīldas Ohaio iedzīvotāji lūdz palīdzību pēc tam, kad 20 000 haitiešu ir pārņēmuši pilsētu un ēd vietējos savvaļas dzīvniekus
Tailera Dērdena fotogrāfija
autors Tailers Dērdens
Svētdiena, 2024. gada 8. septembris – 23:55

Springfīldas pilsētu, kurā ir 60 000 iedzīvotāju, ir pārņēmuši aptuveni 20 000 Haiti nelegālo migrantu, kas plūda uz pilsētu, tādējādi pastiprinot "ievērojamu mājokļu krīzi", saskaņā ar pilsētas amatpersonām, un ēdot mājdzīvniekus un savvaļas dzīvniekus, saskaņā ar vietējiem iedzīvotājiem. 
Pilsētas komisijas sēdē 27. augustā kāds vietējais iedzīvotājs sacīja, ka haitieši "parkā sagrāba pīles, nogriež galvas un ēd". 
Kāds cits vietējais iedzīvotājs sociālajā tīklā Facebook publicēja ziņojumu, ka viņu kaimiņam pazudis kaķis, taču viņš redzēja, ka tas "karājas pie zara, it kā jūs nokautu briežu, un viņi [haitieši] to izgrebja, lai ēstu". " 
Lai gan apgalvojums par kaķi tiek atspēkots kā rasistisks baiļu raisītājs, citi ir iesnieguši kvītis, kas liecina, ka kaķi patiešām ir daļa no Haiti virtuves.
Cita vietēja teica pilsētai, ka viņa "vairs nevar izturēt", jo Haiti migranti piegružo viņas pagalmā un uzmācas viņai un viņas vīram. 
Iedzīvotāja Glenda Beilija pilsētai sacīja: "Viņi ir kļuvuši par okupantiem. Viņi ir nomainījuši Springfīldas iedzīvotājus."
Pagājušajā gadā saspīlējums kļuva virsū pēc tam, kad nelegālais imigrants no Haiti pagājušā gada augustā izraisīja skolas autobusa avāriju, nogalinot 11 gadus veco Eidenu Klārku pēc tam, kad bērns tika izmests no avārijas izejas, autobusam nobraucot no ceļa. Vēl 20 skolēni tika ievainoti.
jūlijā pilsētas vadītājs Braiens Heks rakstīja Senāta Banku komitejas vadītājiem, lūdzot piešķirt lielāku federālo finansējumu.

"Springfīlda ir piedzīvojusi iedzīvotāju skaita pieaugumu imigrācijas dēļ, kas ir būtiski ietekmējis mūsu kā kopienas spēju nodrošināt pietiekami daudz mājokļa iespēju visiem," viņš rakstīja.
https://www.zerohedge.com/political/cant...-overwhelm