Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimu aicina veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām.

Īrijā bezpajumtnieku skaits sasniedz rekordaugstu līmeni: vairāk nekā 15 300 cilvēkiem nav mājokļa
Bez pajumtes dzīvojošo cilvēku skaits Īrijā, kuri dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās, ir sasniedzis rekordaugstu rādītāju - 15 378 cilvēki.
Šie dati attiecas uz februāri. No kopējā bezpajumtnieku skaita 4653 ir bērni.
Mājokļu departamenta publicētie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar janvāri, bezpajumtnieku skaits ir pieaudzis par 92 cilvēkiem, kuri pieprasīja ārkārtas izmitināšanas pakalpojumu.
Gada griezumā tas ir pieaugums par 11,1% jeb kopumā par 1537 cilvēkiem.
Īrijas "Simona kopienu" izpilddirektore paziņoja, ka šie skaitļi liecina par "drūmu situāciju" un ka ir pienācis laiks veikt pārmaiņas, lai risinātu šo problēmu.
"Valdībā ir acīmredzama nesaskaņa attiecībā uz mājokļiem, bezpajumtniecību un profilakses stratēģijām," sacīja Bera Grogana.
Viņa piebilda: "Bezdarbība tieši ietekmē pieaugošo bezpajumtnieku skaitu, ko mēs šodien redzam."
"Skaitļi pieaug mēnesis pēc mēneša, un mēs redzam, ka ģimenes, bērni un jaunieši cīnās par stabilu un drošu mājokli."
Savukārt "Focus Ireland" aicināja valdību piešķirt prioritāti sociālā mājokļa piešķiršanai ģimenēm, kas ilgstoši ir dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās.
Izpilddirektors Pats Denigans sacīja, ka šobrīd ir laiks, kad vakari kļūst gaišāki, kas nozīmē, ka bērni vēlēsies vairāk laika pavadīt ārā.
"Tā vietā 4653 bērni ir iestrēguši ārkārtas izmitināšanas vietās. Tā nav vieto, ko bērni varētu saukt par mājām. Vēl pirms desmit gadiem šāda situācija būtu uzskatāma par pilnīgi nepieņemamu, un mums jāatceras, ka to ir iespējams atrisināt," viņš teica.
https://www.rte.ie/news/ireland/2025/032...s-figures/

Indija – lielākā demokrātija pasaulē, kuras sabiedrību joprojām ietekmē varnu/kastu sistēma
REplay.lv (ne)Diplomātiskās pusdienas
Šodien, 14:57
Pasaulē
Autori: Kārlis Bukovskis, Uģis Lībietis (Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs), Albīne Hlopņicka (Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece)

Dzīvojot Eiropas Savienībā (ES), bieži dzirdam tādus vārdus kā cilvēku līdztiesība, vienlīdzība un diskriminācijas izskaušana. Tomēr Indijā visas šis demokrātiskās vērtības tiek pārkāptas jau gadu simtiem pastāvošā dzīvesveida, precīzāk – varnu jeb kastu sistēmas dēļ. Indija ir lielākā demokrātija pasaulē, tomēr cilvēki tur dzīvo pēc noteikta dalījuma grupās, kas, pēc daudzu vēsturnieku domām, radās pirms 3000 gadiem.

ĪSUMĀ:
Pastāv vairākas varnu jeb kastu sistēmas rašanās teorijas.
Šī sistēma liek cilvēkiem dzīvot noteiktā hierarhijā.
Daliti jeb "nepieskaramie" – viszemākie no visiem.
Jau vairāk nekā 70 gadus diskriminācija Indijā aizliegta.
Valstī radīta rezervācijas sistēma ar mērķi mazināt diskrimināciju.
59% darba vietu valsts institūcijās rezervē zemāko kastu pārstāvjiem.
Zemāko kastu pārstāvjus joprojām diskriminē dievkalpojumos.
Piederība kastām ietekmē arī ēšanas paradumus.
Varnu/kastu sistēmai vairākas rašanās teorijas

Varnu jeb kastu sistēma ir tik sena, ka pāris vārdos izskaidrot, kas tā ir un kāpēc joprojām ietekmē Indijas sabiedrību, ir grūti. Tādēļ būs nedaudz jāiedziļinās vēsturē.
Vispār ir vairākas varnu/kastu sistēmas rašanās teorijas. Piemēram, tradicionālā teorija nosaka, ka sistēmai ir dievišķā izcelsme – visi cilvēki radās no Brahmas, dievības ar četrām galvām, četrām rokām, ķermeņa un kājām. Piederību varnai un kastai noteica tas, no kuras ķermeņa daļas ir nākuši cilvēka senči.
Rasu teorija nosaka, ka sistēma radās pēc ariju, Centrālāzijas tautas, ierašanās Indijā. Ariji pakļāva Indijas iedzīvotājus, nosakot viņiem zemākas kastas. Jābilst, ka nav viennozīmīgu pierādījumu, ka ariji kādreiz vispār ir bijuši Indijā.
Pastāv arī reinkarnācijas teorija. Tā nosaka, ka cilvēks dzimst noteiktā kastā savu darbību iepriekšējā dzīvē dēļ. Politiskās teorijas piekritēji apgalvo, ka šo sistēmu radīja turīgākie cilvēki, lai pakļautu nabadzīgākos. Sistēma ir, ja drīkst tā teikt, instruments, lai ekspluatētu zemākas kastas piederīgos. Šai teorijai atbilst arī tas, ka Lielbritānija okupācijas laikā izmantoja varnu/kastu sistēmu, lai pakļautu Indijas iedzīvotājus un noturētu viņus stingros grožos.
Starp varnām un kastām pastāv noteiktas atšķirības. Varna nozīmē "krāsa", tāpēc varna ir saistīta ar cilvēka rasi un nodarbošanos.
Taču kasta nozīmē "piedzimšana" un ir saistīta ar cilvēka dzimšanu noteiktā kastā. Tādēļ varnas atsevišķos gadījumos cilvēks var mainīt, bet kastu ne. Varnas ir tikai četras, taču zināms, ka pastāv 3000 kastu un 25 000 apakškastu.

Sistēma liek dzīvot noteiktā hierarhijā

Pats svarīgākais ir tas, ka šī sistēma liek cilvēkiem dzīvot noteiktā hierarhijā, kas rada lielāko diskrimināciju arī mūsdienās. Pēc tradicionālās teorijas, kas arī ir populārākā Indijas sabiedrībā, hierarhijas augšgalā ir brahmaņi, kas nāca no Brahmas galvas.
Viņi tradicionāli ir bijuši priesteri. Kšatriji jeb karavīri un valdnieki nāca no Brahmas rokām. Vaišjas jeb tirgotāji tika radīti no viņa augšstilbiem. Apakšā ir šudras, kas radās no dievības kājām. Šudras ir lētais darbaspēks.
Pastāv arī "nepieskaramo" šķira jeb daliti, kas nav pieskaitāmi nevienai no varnām vai kastām – nabadzīgākie cilvēki, kuriem nav gandrīz nekādu tiesību. Viņi veica visu netīrāko un smagāko darbu.

Daliti jeb "nepieskaramie" – viszemākie no visiem

Dalitu nosaukums "nepieskaramie" radās, jo viņu klātbūtne tika uzskatīta par netīru un aptraipošu – augstāku kastu piederīgie steidzās nomazgāties, ja uz viņiem krita dalita ēna. Kastu sistēmai ir vairākas negatīvās sekas arī mūsdienu Indijā, piemēram, ekonomiskās un intelektuālās attīstības kavēšana, liekot indivīdiem darboties tikai vienā, noteiktā profesijā.
Otrkārt, daudzas politiskās partijas pārstāv noteiktu kastu intereses, bieži vien neievērojot citu kastu vēlmes. Tas noved pie sava veida politiskā monopola, kad uzvaru gūst kāda partija. Un, protams, starpkastu konflikti un naidīgums.
Jau vairāk nekā 70 gadus diskriminācija Indijā aizliegta
Spēcīga diskriminācija un cilvēku apspiešana Indijā valdīja līdz pat 1947. gadam, kad Indija guva neatkarību, un 1950. gadam, kad tika pieņemta jaunā Konstitūcija, kas aizliedza diskrimināciju uz kastu pamata. Dalitu statuss tika aizliegts, un uz papīra tas vairs nepastāv. Konstitūcijā tiek uzsvērts, ka nevienu pilsoni nedrīkst pakļaut diskriminācijai reliģijas, rases, kastas, dzimuma vai dzimšanas vietas dēļ.
Tomēr arī šobrīd varnu/kastu sistēma pastāv, ietekmējot cilvēku dzīvi. Piemēram, cilvēku piederību noteiktai kastai vēl joprojām var noteikt pēc viņa uzvārda.
Jaunā konstitūcija ir pieņemta nu jau vairāk nekā pirms 70 gadiem, tomēr vai jaunāko paaudžu, kas ir dzimušas pēc Konstitūcijas pieņemšanas, attieksme pret varnu/kastu sistēmu atšķiras no vecāko paaudžu uzskatiem? Šo jautājumu raidījums uzdeva Latvijā dzīvojošam interneta satura veidotājam un studentam indietim Gokulam.
Es teiktu, ka jaunās paaudzes attieksme ievērojami atšķiras no vecākās paaudzes. Mūsdienās, īpaši Indijā, savulaik par zemākajām uzskatīto kastu pārstāvjiem tiek piešķirtas rezervācijas valdības darbam un studijām universitātēs. Ar to es domāju, ka noteikts skaits darbavietu vai studiju vietu tiek rezervēts šiem cilvēkiem, tādējādi dodot viņiem tādas iespējas, kādu iepriekš viņiem nebija. Tāpēc, manuprāt, kastu sistēma – īpaši Indijas dienvidu daļā, no kurienes nāku arī es, – faktiski jau ir izmirusi. Vienīgā lieta, kur cilvēki ņem vērā kastu principu, ir sarunāto laulību gadījumos, kad cilvēki parasti precas ar savas kastas vai sava kastas līmeņa cilvēkiem. Bieži vien tiek praktizētas laulības starp viena līmeņa dažādu kastu pārstāvjiem, taču arī šī prakse pamazām izzūd.
Arvien biežāk ir redzamas laulības starp dažādu reliģiju pārstāvjiem, starp dažādu kastu pārstāvjiem, un, ievērojami pieaugot arī izglītības un lasītprasmes līmenim, šīs lietas vienkārši pazūd. Vismaz Indijas dienvidos, par ko es varu runāt. No savas pieredzes varu teikt, ka tiešām visas šīs "nepieskaramo" tēmas, kas agrāk bija ļoti aktuālas, tagad tādas vairs nav. Un cilvēkiem, pret kuriem agrāk bija aizspriedumi, tagad tiek dota iespēja iegūt izglītību un labu darbu, uzlabot savu finansiālo situāciju, tādējādi dodot labumu arī visai kopienai.
Kā jau es minēju, kastu jautājums aktualizējas galvenokārt tikai laulību gadījumā. Visādi citādi mūsdienu modernajā pasaulē, šajā digitālajā ērā, visi strādā kopā un visi ieņem amatus.
Ja runājam par reliģiskajiem aspektiem, jā, tur joprojām aktīvi darbojas brahmaņi. Viņi ir veģetārieši, un tikai viņiem ir dotas tiesības ieiet tempļa dievietes kambaros, kas ir pati svētākā tempļa vieta. Viņi arī joprojām rūpējas par visiem rituāliem un tos vada.
Visādi citādi, runājot par kastām, nekādas diskriminācijas vai sociālās šķelšanās vairs īsti nav. Valdības sniegto iespēju un rezervāciju dēļ pārmaiņas notiek jau vienā vai divās paaudzēs. Šīs iespējas zemāko kastu pārstāvjiem jau nozīmē ļoti daudz, jo agrāk nebija iespēju ne iegūt labu darbu, ne izglītību, ne uzlabot savu kopienu, ne nodrošināt izaugsmi savai ģimenei. Bet doma par augstākām un zemākām kastām lēnām, bet pilnīgi noteikti sāk izgaist. Vismaz Indijas dienvidos.
Neskatoties uz to, ka, pēc Gokula teiktā, jaunākās paaudzes attieksme pret varnu/kastu sistēmu ir mainījusies, šī sistēma vēl joprojām ir pastāvoša Indijas sabiedrībā.
Rezervācijas sistēma ar mērķi mazināt diskrimināciju
Indijas valdība ir centusies novērst varnu/kastu sistēmas radīto nevienlīdzību, tādēļ jau 1947. gadā ieviesa pirmās rezervācijas visvairāk diskriminētai grupai – dalitiem. Tad 1980. gadu beigās rezervācijas piešķīra cilvēkiem, kuri hierarhijā atradās starp zemāko un augstāko kastu. 2019. gadā rezervācijas ieguva ekonomiski vājākā daļa no augstākās kastas. Rezervācijas sistēma paredz rezervētas darba vietas valsts institūcijās un likumdošanas iestādēs, kā arī studiju vietas izglītības iestādēs noteiktām cilvēku grupām.
Interesanti ir tas, ka tagad augstākās kastas uzskata, ka rezervācijas sistēma rada jaunu diskrimināciju. Viņi apgalvo, ka tagad zemāko kastu pārstāvjiem piešķir privilēģijas uz citu kastu rēķina, neļaujot augstāko kastu talantīgākajiem un zinošākiem pārstāvjiem iegūt darba vai studiju vietu, jo šī vieta ir rezervēta zemākas kastas pārstāvim, kuram, iespējams, nav tik labu spēju.
Viens no augstāko kastu argumentiem ir tāds, ka Indijas ekonomika cietīs, jo spējīgi jaunie cilvēki no augstākām kastām nespēj iegūt studiju vai darba vietu, jo tā ir paredzēta zemākas kastas pārstāvim, kurš nespēs veikt darbu tikpat kvalitatīvi.
Augstāko kastu piederīgie uzskata, ka šī sistēma ir kastu rezervācijas, nevis noteiktas grupas rezervācijas, jo, piemēram, nabadzīgākiem augstāko kastu pārstāvjiem ir grūtāk iegūt rezervācijas.
Tātad cilvēks var būt nabadzīgs, tomēr, piederot augstākai kastai, viņš zaudē tiesības iegūt atbalstu, bet zemākas kastas pārstāvis, kurš varētu būt bagātāks, – iegūst noteiktas privilēģijas. Protams, zemāko kastu pārstāvji atzinīgi vērtē rezervācijas sistēmas, jo tās tik tiešām sniedz iespējas, par kurām nu vēl 76 gadus atpakaļ daudzi cilvēki pat nevarēja sapņot.

59% darba vietu valsts institūcijās – zemāko kastu pārstāvjiem

59% no darba vietām valsts institūcijās ir rezervētas zemāko kastu pārstāvjiem. Tātad augstāko kastu pārstāvji var pretendēt tikai uz 41% no vietām. Šeit gan svarīgi pieminēt, ka 59% ir minimālais rezervāciju apjoms – zemākās kastas var pretendēt arī, piemēram, uz 70% vietu. Bet augstāko kastu pārstāvji var pretendēt maksimāli uz 41%. Līdzīgi sistēma darbojas arī studiju vietu un likumdošanas iestāžu darba vietu rezervācijās.
Indijā pastāv liels reliģiskais un kulturālais daudzveidīgums. Tomēr rezervācijas sistēma lielākoties tiek attiecināta uz hinduistiem, kuri 2023. gadā veidoja aptuveni 80% no visiem Indijas iedzīvotājiem. 13% sastādīja musulmaņi, kuri arī apgalvo, ka rezervācijas sistēma ir jauna veida reliģiskā diskriminācija, jo musulmanis un hindusists var būt no vienas kastas, tomēr rezervēto darba vai studiju vietu saņems hinduists.

Zemāko kastu pārstāvjus joprojām diskriminē dievkalpojumos

Zemāku kastu pārstāvji vēl joprojām saskaras ar diskrimināciju, apmeklējot dievkalpojumus. Vēsturiski ir bijis tā, ka brahmaņi ir vadījuši dievkalpojumus, kšatriji un vaišjas varēja apmeklēt visus dievkalpojumus, bet šudras to darīja tikai noteiktās vietās. Dalitiem dalība dievkalpojumos bija liegta vispār.
Mūsdienās tik asa diskriminācija vairs tiešām nepastāv, tomēr zemāko kastu pārstāvji, īpaši lauku apvidos, apgalvo, ka joprojām saskaras ar ierobežojumiem, ja uz dievkalpojumu ierodas daudzi augstākas kastas pārstāvji.
Nevar nepieminēt arī vienu no šausmīgākiem noziegumiem, kas tiek veikts pret zemāku kastu sievietēm, proti, zemāku kastu sievietes, īpaši no dalitu kopienām, biežāk tiek izvarotas. Izvarošanu veic augstāku kastu pārstāvji. Lauku apvidos meitenes un jaunas sievietes dodas pēc ūdens divatā vai pat bariņos, jo tad jūtas drošāk.

Piederība kastām ietekmē arī ēšanas paradumus

Mūsdienās Indija ir populāra savas tradicionālās virtuves dēļ. Indija ir pazīstama visā pasaulē ar tādiem ēdieniem kā vista tikka masala mērcē, birjāni un samosa. Tomēr kā cilvēku piederība kastām ir ietekmējusi viņu ēdienkarti? Gokuls jau pieminēja, ka brahmaņi tradicionāli bijuši veģetārieši.
Interesanti ir tas, ka visi brahmaņi izvairījās no sīpolu un ķiploku ēšanas, jo tie tika saistīti ar tumsu un nogurumu.
Kšatriji varēja būt veģetārieši, ja paši to vēlējās, tomēr biežāk uzturā izvēlējās lietot aitas, vistas un jēra gaļu. Lai padarītu ēdienus sātīgus, gaļu pasniedza ar rīsiem un zirņiem. Un, protams, lielu daudzumu garšvielu. Vaišjas, kas ir bijuši tirgotāji, kuri bieži vien ceļoja, izmēģināja arī citu kultūru ēdienus. Tomēr kopumā viņi nebija ļoti bagāti – ja varēja atļauties, tad uzturā lietoja gaļu, ja ne – gatavoja veģetārus ēdienus.
Šudras parasti nodarbojās ar fiziski smagu darbu, kuru slikti apmaksāja. Tādēļ viņiem ir bijusi ierobežota piekļuve pārtikai – uzturā viņi lietoja lielākoties maizi, zirņus un dažādus dārzeņus. Dažreiz viņiem bijusi piekļuve zivīm un vistai. Dalitiem, kas tika sociāli nošķirti, piekļuve ēdienam bija ļoti ierobežota, viņi bija ļoti nabadzīgi, tādēļ ēda reti un vienveidīgi – lētākos ēdienus, ko varēja atrast.

https://purvametals.bandcamp.com/track/vellu-mednieki
Vellu Mednieki

Teksts skar mūžīgi sociālo tēmu par tiem cilvēkiem, kuri mūsdienās joprojām cenšas tikt pie varas un naudas. Tie, kuri iet alkatīgā un varaskārā Velna pēdās, paši pārvēršas par velniem. Tiem pretī stājas cilvēki, kuri ir brīvības, patiesības un taisnības cīnītāji jeb mednieki. Viņi dzen pēdas alkatīgajam Velna kungam pāri purvam, cauri mežam, lai notvertu un iemestu to atpakaļ paša radītajā murgā, purva dibenā. Lai Purva kungs un visi tie kuri kalpo šim kungam, turpina pūt tur purva dibenā, savā pilnā godībā - mantkārībā un varaskārē.

Šī paša teksta fonā ir daļēji apspēlētas un ar šo stāstu kopā sapludinātas īstas mūsdienu medības (tās notika rīta pusē). Dzinēji caur mežu devās Lielajā Kangaru purvā dzīt ragainos bukus pretī mednieku posteņiem un viņu stobriem. Ragaiņiem gan tai reizē sanāca  aizlaisties.

--- 
lyrics
Purvā viens Vells visus sauc,
Kā mežonīgs nezvērs tas kauc.
Tur mednieki pustumsā trauc
Un Vellu uz nakts jakti sauc:

„Nāc ārā Līkcepure,
Tev zelts, ko glabā puvē.
Lai pūst, dūrst, sūrst tur purvā,
Lai sūrst, dūrst, pūst tur purva dirsā!”

„Nāc ārā, Purva gars,
Tev zelts, tas viss ir tavs.
Lai pūst, dūrst, sūrst tur purvā,
Lai sūrst, dūrst, pūst tur purva dirsā!”

Lai to sadzird, kas dzird tur purvā!
Lai tas dūņās tur smird kā murgā!

Nakts jakts mednieki, tumšā mežā!
Aiz ragiem, aiz nagiem Velna kungu rokās ķēra!
credits
from Purva Metāls, released April 20, 2021
https://open.spotify.com/track/7ywqAA3yp...476abc4063

Klāt Baltijas un Latvijas čempionāta hokejā sievietēm finālspēles!

Šo sestdien, 29.03.2025., un svētdien, 30.03.2025., norisināsies Baltijas un Latvijas čempionāta hokejā sievietēm izslēgšanas spēļu fināli starp komandām Rīgas Hokeja skola un SHK Laima un cīņa par bronzas medaļām starp komandām HS Kurbads/SHK Lauvas un Sostine Hockey U18 (Lietuva).
Laika posmā no 2024.gada septembra līdz 2025.gada martam norisinās Baltijas un Latvijas čempionāts hokejā sievietēm. Čempionāts sezonas laikā vienuviet pulcē 16 sieviešu hokeja komandas no Lietuvas un Latvijas, no kurām 7 komandas startē augstākajā grupā (A grupā) un 9 startē pēc spēka samēra otrajā grupā (B grupā).
A grupā par Baltijas čempiona un Latvijas čempiona titulu cīņu uzsāka 7 komandas, no tām 5 Latvijas komandas: Rīgas hokeja skola, sieviešu hokeja komandas (turpmāk - SHK) “Laima”, hokeja skola “Kurbads”/SHK Lauvas, hokeja komanda L&L “Hope” un SHK “Tukums”, un divas komandas no Lietuvas: Lietuvas sieviešu hokeja izlase un Sostine Hockey U18. Čempionāta ietvaros A grupā komandas aizvadīja četru apļu turnīru, savstarpēji izspēlējot spēles katra komanda ar katru. 
Komandu sadalījums A grupā, noslēdzot pirmo Čempionāta etapu:
1.vieta Rīgas hokeja skola
2.vieta SHK “Laima”
3.vieta HS Kurbads/SHK Lauvas
4.vieta Sostine Hockey U18
5.vieta Lietuvas sieviešu hokeja izlase
6.vieta SHK Tukums
7.vieta SHK L&L Hope
Nedēļas nogalē no 21.marta līdz 23.martam norisinājās augstākās līgas (A grupas) pirmās kārtas – pusfinālu, izslēgšanas spēles, kurās līdz 2 uzvarām par iekļūšanu finālos cīnījās Rīgas hokeja skola ar Sostine Hockey U18 un SHK Laima ar HS Kurbads/SHK Lauvas. Pirmajā kārtā abos mačos pārliecinātu uzvaru guva Rīgas hokeja skola un SHK “Laima”. Abas komandas šajā nedēļas nogalē cīnīsies par Baltijas un Latvijas čempionāta titulu. Tikmēr komandas Sostine Hockey U18 un HS Kurbads/SHK Lauvas cīnīsies par bronzas medaļām.
Tāpat šajā nedēļas nogalē, 29.03.2025., Kurbads ledus hallē norisināsies B grupas viens no noslēdzošajiem sabraukumiem, kurā par svarīgiem izspēles punktiem cīnīsies HK Klaipeda Girls (Lietuva), SHK Ozolnieki, SHK Laima, SHK Ventspils un HS Kurbads/Lauvas 2.komanda (visas – Latvija).
A grupas izslēgšanas spēļu finālus un B grupas sabraukuma turnīru iespējams vērot klātienē Rīgas hokeja skolas, Daugavas ledus halles un Kurbads ledus halles arēnās bez maksas!
A grupas izslēgšanas spēļu izslēgšanas sēriju spēles būs iespējams vērot arī tīmekļvietnē: www.latvijashokejs.tv 
Vēlam veiksmi, izturību un aizraujošas spēles visām komandām un atbalstītājiem!
Informāciju sagatavoja:
Agnese Kārkliņa
Latvijas Hokeja federācijas sieviešu hokeja attīstības projektu vadītāja

Latvijas hokeja izlase 31. marta, Daugavas ledus hallē uzsāks gatavošanos 2025. gadā IIHF Pasaules čempionātam hokejā, kas no 9. līdz 25. maijam norisināsies Stokholmā un Herningē.
Pirmajā treniņu nedēļā uz ledus dosies divi vārtsargi, desmit aizsargi un 13 uzbrucēji. Laikam ejot, izlases rindas papildinās vairāki hokejisti, kuriem būs noslēgušās sezonas Eiropā un Ziemeļamerikā. LHF informēs par spēlētājiem, kas papildinās izlases rindas.
Treniņi Daugavas ledus hallē Latvijas hokeja izlasei norisināsies no plkst.10:00 līdz 13:00.
Latvijas nacionālā izlase pirmās pārbaudes spēles aizvadīs jau 4. un 5. aprīlī, viesos spēkojoties ar Austrijas valstsvienības. Visas šī pavasara pārbaudes spēles video tiešraidē varēs redzēt kanālā TV6.
Pēcāk Latvijas nacionālā hokeja izlase 9. un 10. aprīlī “Arēna Rīga” uzņems Somijas izlasi.
Savukārt 24. un 25. aprīlī Harija Vītoliņa vadītā izlase savā laukumā uzņems Šveices komandu. Sagatavošanās posmu Latvijas nacionālā izlase noslēgs ar cīņām 2. un 3. maijā viesos pret Norvēģijas komandu.

Latvijas izlases treniņnometnes sastāvs
VĀRTSARGI DZ.G. NŪJ. SAT. AUGUMS SVARS KLUBS
ĒRIKS VĪTOLS 2001 K 184 85 JYP (LIIGA, SOMIJA)
BRUNO BRŪVERIS 2002 K 183 77 MAIAMI UNIV. (NCAA, ASV)

AIZSARGI KLUBS
MIKS TUMĀNOVS 2001 K 195 90 JYP (LIIGA, SOMIJA)
KRISTAPS ZĪLE 1997 K 186 87 LITVINOV (ČEHIJA)
MARKUSS KOMULS 1998 L 183 86 KLADNO (ČEHIJA)
SANDIS SMONS 1999 K 180 86 LA CHAUX-DE-FONDS (SL, ŠVEICE)
NAURIS SĒJĒJS 2001 K 184 84 GUSNACHT LIONS (SL, ŠVEICE)
GUSTAVS OZOLIŅŠ 2003 K 178 82 RPI (NCAA, ASV)
ARTŪRS ANDŽĀNS 2001 K 190 90 HPK (LIIGA, SOMIJA)
ARVILS BERGMANIS 1999 K 182 86 RPI (NCAA, NCAA)
NIKS FEŅENKO 2004 K 186 79 JOKERIT (MESTIS, SOMIJA)
RIHARDS SIMANOVIČS 2002 K 190 93 MIAMI UNIV. (NCAA)
UZBRUCĒJI KLUBS
KASPARS DAUGAVIŅŠ 1988 K 183 100 BEZ KLUBA
HARALDS EGLE 1996 L 180 88 HC 32 LIPTOVSKY MIKULAS (SLOVĀKIJA)
RIHARDS BUKARTS 1995 L 177 86 HC VITKOVICE (ČEHIJA)
FĒLIKSS GAVARS 2002 K 180 83 ST. LAWRENCE UNIV. (NCAA, ASV)
ANRĪ RAVINSKIS 2003 K 191 91 HPK (LIIGA, SOMIJA)
GĻEBS PROHORENKOVS 2001 K 187 85 NIAGARA UNIV. (NCAA, ASV)
RAINERS RULLERS 2004 K 194 88 RPI (NCAA, ASV)
MARTINS LAVIŅŠ 2003 L 186 84 UNIV. OF NEW HAMPSHIRE (NCAA, ASV)
GEORGS GOLOVKOVS 1995 K 183 82 FRYDEK MISTEK (MAXA LIGA, ČEHIJA)
KRISTAPS SKRASTIŅŠ 2003 L 178 81 UNIV. OF NEW HAMPSHIRE (NCAA, ASV)
RODŽERS BUKARTS 2004 K 183 86 GUSNACHT LIONS (SL, ŠVEICE)
KLĀVS VEINBERGS 2003 K 191 90 COLORADO COLLEGE (NCAA, ASV)
RAIMONDS VĪTOLIŅŠ 2002 L 184 85 MIAMI UNIV. (NCAA, ASV)

Žurnāls Dēkla

Žurnāls Dēkla
10. Februāris ·
Iespēja iesūtīt savus fantāzijas un fantastikas žanru tekstus un mākslu!
Maģistra darba izstrādes procesā top makets interneta un drukātās formas fantāzijas un fantastikas literatūras un mākslas žurnālam. Kamēr šis raksts ir šeit redzams, viss vēl ir izstrādes procesā!
Vai ir apnicis lasīt stāstus par prinčiem ar angliskiem vārdiem un pūķiem, kuri nekad neatceļo uz Laimas un Ūsiņa zemi? Apnicis lasīt tieši tulkotus terminus, kas zaudē jēgu latviešu valodā? Apnicis lasīt par svešu tautu ticējumiem fantastiskās pasaulēs? Vai ir apnicis pakāpeniski zaudēt jēgu gadskārtām, tradīcijām, ticējumiem un tautasdziesmām? Pacelsim latiņu un parādīsim, ka latviska fantāzijas un fantastikas literatūra un māksla ir!
Latviešu kultūrtelpa ir gana ilgi klanījusies svešu mitoloģiju priekšā, laiks restaurēt un pilnveidot mūsējo. Kā būtu bijis tad, ja mēs būtu pierakstījuši un dokumentējuši savus dievus dziesmās kā senie grieķi? Mēs būtu pierakstījuši, kā Saule, Laima, Pērkons, Jumis, Dēkla un citi veidoja jaunus tēlus un radības, kādos piedzīvojumos nonāca un kā dzīvoja starp cilvēkiem pirms tika patriekti, pirms radās Lāčplēsis. Kāda būs nākotne, ja mēs to pierakstīsim? Saule mūsu solāros, nē, saules paneļus sildīs, Pērkons uzlādēs telefonu, un Jumis laboratorijā strādās pie ĢMO. Kādas dievības un radības vēl slēpjas un gaida tikt atklātas Latvijas mežos, purvos, ezeros un upēs? Varbūt mēs varam tos pievienot žurnāla "Dēkla" bestiārijā – radību enciklopēdijā? Kādas pasaules varam uzburt, atklāt un izveidot, iedvesmojoties no mūsu valodas un tās mantojuma? Kādu fantastisku nākotni mēs gribētu vai tieši negribētu piedzīvot mūsu kultūrā? Kādas šausmas patiesībā ir apraktas pagātnē, kuras mūsu senči nepierakstīja?
Ja nerakstīsim un neradīsim jaunus mītus un to interpretācijas, tad nekad neuzzināsim atbildes uz šiem jautājumiem. Tāpēc jāraksta, jāveido un jāsūta uz e-pastu: zurnalsdekla@gmail.com !
Ierosmei iesakām darbos iekļaut šādas kategorijas:
• Latvija/Baltija vai oriģināla laiktelpa;
• maz svešu terminu izdomātu parādību raksturošanai; personvārdi un īpašvārdi nav anglocentriski, ja tam nav simboliska nozīme;
• izmantoti oriģināli vai latviešu mitoloģijā sastopami tēli/radības/dievi/personāži.
Ieteicamās tehniskās prasības iesniedzamajiem darbiem:
• iepriekš nepublicēts teksts;
• vidējais rakstu apjoms no 6000 līdz 10000 rakstzīmēm (ieskaitot tukšumzīmes);
• dzejas publikācija – 2 līdz 10 dzejoļu kopa;
• mākslas darbu attēlu formāts ir PNG, JPG, GIF.
Digitāliem mākslas darbiem lūdzam pievienot pierādījumu, ka tie nav pilnībā datorģenerēti ar mākslīgā intelekta palīdzību (pievienot attiecīgās programmas datni vai ekrānuzņēmumus ar darba veidošanas procesu).
Lai iesniegtu darbus (sūtot uz e-pastu zurnalsdekla@gmail.com), pievieno savu vārdu vai pseidonīmu, darba nosaukumu un, ja nepieciešams, žanru un apakšžanru.
Literatūras un mākslas veidi, kurus lūkojam visvairāk:
īsā proza, oriģināli stāsti, lugas un scenāriji, dzeja un dziesmas, esejas un recenzijas, izdomātu oriģinālu tēlu un radību apraksti;
digitālā māksla, fotogrāfijas, digitalizēti zīmējumi un attēli ar rokdarbiem.
Te saraksts ar (dažiem!) apakšžanriem, kurus vari pārstāvēt:
tvaikpanks (steampunk); distopija jeb antiutopija; kiberpanks (cyberpunk); saulpanks (solarpunk); urbānā fantāzija; pārdabiskā fantastika; supervaroņu fantastika/fantāzija; alternatīvā vēsture; augstā (episkā) fantāzija; tumšā fantāzija; pasakas; fabulas; šausmas; paralēlās pasaules; maģiskais reālisms.

https://bsky.app/profile/zurnals-dekla.bsky.social
https://www.facebook.com/profile.php?id=61572916926703

Francijas valsts banka Bpifrance izveido 27 miljonu ASV dolāru kriptofondu
Bloomberg News
Publicēts : 2025. gada 28. marts, plkst. 7:58, EDT
https://www.bnnbloomberg.ca/markets/cryp...ypto-fund/

Francijas investīciju banka Bpifrance paziņoja, ka tā uzsāk 25 miljonus eiro (27 miljonus ASV dolāru) vērtu kriptovalūtu riska stratēģiju, lai tieši ieguldītu digitālajos aktīvos kā daļu no plašākas atbalsta stratēģijas topošajam sektoram.
Valstij piederošā banka izmantos līdzekļus, lai ieguldītu jaunuzņēmumos, kur tā saņems žetonus, nevis pašu kapitālu, teikts Bpifrance ceturtdienas paziņojumā. Investīcijas tiks virzītas uz blokķēdes projektiem ar "spēcīgu Francijas nospiedumu", sacīja uzņēmums, aptverot tādas jomas kā decentralizēta finanse, marķieri, ķīlas un mākslīgais intelekts.
Bpifrance pēdējo desmit gadu laikā ir ieguldījusi vairāk nekā 150 miljonus eiro blokķēdes projektos un jaunuzņēmumos, tostarp līdzdalībā tirgus veidotājā Flowdesk un tehnoloģiju firmās Dfns un Ariaee. Tas ir arī nodrošināts ar vairākiem kriptovalūtu fondiem. Banka sāka izmēģināt simboliskus ieguldījumus 2022. gadā, tostarp vienošanos ar decentralizēto finanšu aizdevumu platformu Morpho.
Žetonu ieguldījumu kārtas ir izplatītas riska kapitāla un eņģeļu investoru vidū, taču tradicionālie uzņēmumi un ieguldījumu fondi ir cīnījušies, lai savu dalību saskaņotu ar normatīvajām prasībām. Lai gan žetonu darījumi bieži ir likvīdāki, pateicoties plaukstošajiem kriptovalūtu tirgiem, tie arī rada lielāku nepastāvības un neveiksmes risku.
Spēja veikt simboliskus ieguldījumus kļuva “daudz steidzamāka”, ņemot vērā ASV paātrināto kriptovalūtu stratēģiju, sacīja Bpifrance izpilddirektora vietnieks Arno Caudoux, un Francija vēlas, lai tā netiktu atstāta novārtā. Prezidents Donalds Tramps ir padarījis kriptovalūtu nozares atbalstīšanu par savas administrācijas stūrakmeni.
"Jaunā ASV politika rada milzīgu pievilcību visiem kriptovalūtu uzņēmumiem no visas pasaules," preses brīfingā sacīja Kaudū. "Mēs vēlamies paturēt šos uzņēmumus šeit, jo esam stingri pārliecināti, ka nākotnē ir ļoti svarīgi izveidot savu ekosistēmu."
---
Emīlija Nikola, Bloomberg News

Our Reels Downloader is a user-friendly tool designed to help you Instagram Reels Video Download effortlessly. With just a few clicks, you can save your favorite reels directly to your device, allowing you to enjoy them anytime, anywhere, without the need for an internet connection. Whether you're a content creator looking to save your work, a marketer gathering inspiration, or simply a fan of entertaining videos, our tool caters to all your needs.

«Baigā gada» šausmas Rīgas Centrālcietumā Ineses Dreimanes grāmatā «Pēc mums vēl ilgi zeme skums»
Šodien, 11:24
Literatūra
Autori: Baiba Kušķe (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

25. martā pieminam deportāciju upurus, tādēļ raidījumā "Labrīt" apskatītās grāmatas izvēle šoreiz ir nopietna un skarba – vēsturnieces Ineses Dreimanes darbs "Pēc mums vēl ilgi zeme skums". Tās pamatā pētījums par kādu arī ļoti traģisku mūsu vēstures lappusi – Latvijas iedzīvotāju beztiesas nogalināšanu Rīgas Centrālcietumā 1941. gadā no 27. līdz 29. jūnijam. Grāmata tapusi ļoti rūpīgā izpētes darbā 10 gadu garumā.
Tautas mutē iegājies, ka Latvijā pirmo PSRS okupācijas gadu mēdzam dēvēt par "Baigo gadu", tā raksturojot režīma baisās ļaundarības. Un šis gads patiešām tāds arī bija, tas ietver gan 1941. gada 14. jūnija deportācijas, gan brutālo slaktiņu, kad jūnija beigās Rīgas Centrālcietumā bez tiesas tika nogalināti 99 Latvijas iedzīvotāji. Padomju laikā to, protams, nedrīkstēja publiski pieminēt, bet tautas mutē klīda šausminoši nostāsti par Centrālcietumā notikušo, gadu gaitā arvien vairāk apaugot arī izdomājumiem un pārspīlējumiem.
Pēc neatkarības atgūšanas par to ticis daudz runāts, bet tomēr vienīgais zinātniskais pētījums par šiem notikumiem ir šogad klajā nākusī Ineses Dreimanes grāmata, balstīta faktos gan par bojāgājušo personībām, gan arestu iemesliem un cilvēku nogalināšanas apstākļiem.
Grāmatā atspoguļota arī nogalināto ekshumēšana un identificēšana, kas norisinājās dažādos laika periodos, sniegtas arī ziņas par izdzīvojušo likteņiem.
Grāmatas ievadā autore atzīst, ka darbs nebija vienkāršs, jo informācija bija ļoti fragmentāra un izkliedēta. Tā bija burtiskā nozīmē jāmeklē visur un visos iespējamos veidos. Līdzās arhīvu un preses materiāliem tās bija arī sarunas un sarakstes ar bojāgājušo cilvēku tuviniekiem.
Kas tad bija šie arestētie un Centrālcietumā nogalinātie cilvēki? Kad sākās karš starp Padomju Savienību un Vāciju, okupācijas varas mainījās, aresti visā Latvijas teritorijā notika nepārtraukti. Lai kādu iedzīvotāju arestētu, nemaz nevajadzēja daudz, pietika inkriminēt, ka viņš, piemēram, nepakļaujas karastāvokļa likumiem vai ir naidīgi noskaņots pret padomju varu, lai viņu jau ieskaitītu sociāli bīstama pretpadomju elementa kategorijā. Grāmatā varam konkrēti uzzināt, par ko apsūdzēja šos cilvēkus, kas pēc 22. jūnija nonāca Centrālcietumā, un par ko 99 no viņiem pēc dažām dienām tika nogalināti.
Pamats, lai čekas darbinieki to izdarītu, bija divi šajās dienās izdoti dokumenti. Viens no tiem jau daudzkārt apspriestais "Šustina saraksts" ar vairāk nekā 70 personu vārdiem, kas beidzas ar teikumu: "Sociālās bīstamības dēļ visus nošaut", un ko parakstījis LPSR čekas priekšnieks Semjons Šustins.
Otrs – "Vēvera saraksts", par kura eksistenci nevienam nebija nojausmas līdz pat 2014. gadam, bet kas ir tikpat nozīmīgs kā Šustina saraksts un apstiprina vēl 32 cilvēku aresta gadījumus, to parakstījis čekas izmeklēšanas daļas priekšnieks Jānis Vēvers.
Smagākā un traģiskākā ir pētījuma daļa, kurā aprakstīts asiņainais un brutālais nogalināšanas process. Nošaušana notika attālākajā cietuma daļā, nogalinātos apraka divās bedrēs. Bet to plašāk neiztirzāšu, vien piebildīšu, ka veids, kā nošauts absolūtais vairākums cilvēku, liek domāt, ka slepkava pamatā varēja būt viens cilvēks un grāmatā ir minēts arī viņa vārds. Ne mazāk skarba ir nodaļa par ekshumāciju, kas sākās 4. jūlijā, kam dienu vēlāk sekoja atpazīšana, kad tuvinieki nāca atpazīt savus tuvos cilvēkus, pēc tam arī nogalinātie tika apbedīti.
Bet vēsturniece atsevišķu nodaļu veltījusi arī mītiem par Rīgas Centrālcietumu, proti, kāpēc sabiedrībā iesakņojās stāsti par tik šausminošām apcietināto spīdzināšanām un sakropļošanu – par izrautām acīm, novilktu ādu un tā tālāk? Kādēļ bija tik ļoti nepieciešams piedzejot nogalinātajiem vēl papildus ciešanas, ja viņu liktenis – nogalināšana bez tiesas un pat reāla iemesla – pats par sevi ir traģēdija?
Inese Dreimane par to ir neizpratnē, uzskatot, ka tā ir necieņa pret traģiski bojā gājušajiem. Un grāmatā cenšas kliedēt šos mītus.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatas atvēršanas pasākums, kurā autore atklāja izpētes procesa gaitu. Piemēram, pastāstīja savu pieredzi, tiekoties ar nogalināto tuviniekiem. Viena no tām bija Kārļa Cīruļa mazmeita, kura pastāstīja, ka viņas vecāmāte bijusi uz atpazīšanu, bet savu vīru tā arī nav atpazinusi. Kaut arī viņa vārds patiešām ir
"Vēvera sarakstā". Vēsturniece domā, ka tas ir pat ļoti saprotami, ka tā varēja notikt, jo redzētais, kad nogalinātie tika atrakti, bija tik briesmīgs, ka cilvēkam to pieņemt bija nepanesami.
Pēc kāda laika Cīruļa mazmeita atkal sazinājās ar vēsturnieci, jo bija atklājusi kādu zīmīgu detaļu. Proti, vienā no ekshumācijas protokoliem ļoti smalki bija aprakstīts, kas katram cilvēkam bijis mugurā, un par vienu teikts, ka viņam kājās bijušas mājās pašaustas garās apakšbikses.
Tieši tādu pašu pašaustas veļas komplektu mazmeita bija atradusi mājās, noglabātu vēl no tiem laikiem. Vecāmāte to bija rūpīgi iepakojusi, acīmredzot, ar domu, ka tad, kad vīrs nāks mājās, viņam vajadzēs tīras drēbes. Tas ir tikai viens no stāstiem, bet autore satikusies ar daudziem cilvēkiem, un, lai gan ar cilvēku atmiņām pētniekam jābūt ļoti uzmanīgam, jo tās ir nestabilas, līdzās dokumentiem tās var kļūt par vērtīgu papildinājumu kopējai informācijas ainai.
Kā atzīst autore – šis pētījums ir, Knuta Skujenieka vārdiem runājot, tā asinsnasta, ko pagātne uzlika viņas pleciem. Viņa nesa to pēc labākās sirdsapziņas un pa ceļam nenometa, vienīgi brīžiem nācās apstāties un atvilkt elpu. Un tagad tā ir nolikta lasītāju priekšā.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...s.a592855/