Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 17 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 15 ciemiņš(i) Google, Bing
|
|
|
Kosova |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-23 21:06 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Kosova liedz serbu partijai balsot par pretneatkarības nostāju
Autors Aleksandrs Brezars Publicēts 23/12/2024 - 18:36 GMT+1•Atjaunināts 18:38
https://www.euronews.com/2024/12/23/koso...ce-stances
Paredzams, ka gaidāmās vēlēšanas būs galvenais pārbaudījums premjerministram Albinam Kurti, kura vadītā partija 2021. gadā uzvarēja pārliecinošā vairākumā.
Kosovas centrālā vēlēšanu komisija pirmdien noraidīja galvenās serbu minoritātes partijas lūgumu kandidēt gaidāmajās februārī gaidāmajās vēlēšanās pēc tam, kad pārbaudes institūcijas locekļi uzsvēra "paziņojumus pret Kosovas valstiskumu".
"Man ir iebildumi, un man tie ir jāpauž," sacīja Sami Kurteši, 11 cilvēku sastāva loceklis, kas apstiprina visu to partiju pieteikumus, kuras kandidēs 9.februārī paredzētajās parlamenta vēlēšanās.
Kurteši un citi organizācijas locekļi sacīja, ka laikā, kad valstī vadošā etnisko serbu minoritātes partija Srpska Lista prezentēja savu vēlēšanu platformu, "tā nekad nav pieminējusi Kosovas Republiku, bet izmantojusi Kosovu un Metohiju", ar šo terminu bija paredzēts pazemināt valsts, kas 2008. gadā pasludināja neatkarību, ieguva reģionālo statusu Serbijā.
"Viņi nekad nesaka "lai dzīvo Kosova", bet vienmēr atkārto "lai dzīvo Serbija"," viņš turpināja.
Srpska Lista kandidē uz lielāko daļu no 20 rezervētajām mazākuma vietām Kosovas likumdevēja sapulcē. Ņemot vērā valsts daudznacionālo raksturu, šie sēdekļi ietver arī ievērojamu aizsardzību un pārstāvniecību mazākumtautībai, kas, domājams, veido aptuveni 5% iedzīvotāju.
Vēlēšanu komisijas amatpersonas arī norādīja, ka etniskā serbu partija uztur ciešas attiecības ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču un citiem serbu līderiem, kuri arī atsakās atzīt Kosovas neatkarību.
No Srpska Lista tūlītējas reakcijas nebija.
Partijai ir tiesības 24 stundu laikā iesniegt apelāciju Centrālās vēlēšanu komisijas apelācijas un iebildumu izskatīšanas komisijai. Ja kolēģija apstiprinās CVK lēmumu, Srpska Listai ir vēl viena iespēja, proti, 24 stundu laikā iesniegt apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā.
Šis solis var vēl vairāk saasināt jau tā saspringtās attiecības starp Kosovu un Serbiju, neskatoties uz starptautiskās sabiedrības centieniem tās normalizēt.
Paredzams, ka gaidāmās vēlēšanas būs galvenais pārbaudījums premjerministram Albinam Kurti, kura vadītā partija 2021. gadā uzvarēja pārliecinošā vairākumā.
Kosova bija Serbijas province, līdz NATO 78 dienas ilgā bombardēšanas kampaņa 1999. gadā izbeidza konfliktu starp Belgradas valdības spēkiem un etniskajiem albāņu separātistiem Kosovā. Konfliktā gāja bojā aptuveni 11 400, galvenokārt etniskie albāņi, un izspieda serbu spēkus.
Kosova neatkarību proklamēja 2008. gadā, un to atbalstīja tādas galvenās Rietumu lielvaras kā Apvienotā Karaliste, ASV un gandrīz visas ES dalībvalstis.
Tikmēr Belgrada atsakās atzīt Kosovas neatkarību un joprojām uzskata to par savu provinci, un tai ir liela ietekme uz tur dzīvojošo etnisko serbu minoritāti.
|
|
|
"Kurzemes cietoksnis" 1944-1945 |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-23 19:09 - Forums: Latvijas pagatne
- Atbildes (1)
|
 |
Lestenē piemin 1944. gada Ziemassvētku kaujās kritušos
Šodien, 18:44 Latvijā Autori: Madara Līcīte (Panorāma)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a581424/
Tieši pirms 80 gadiem šajā dienā sākās viena no traģiskākajām epizodēm mūsu vēsturē – Ziemassvētku kaujas Lestenes un Džūkstes apkārtnē jeb trešā Kurzemes lielkauja. Šo kauju mēdzam pieminēt arī kā "brāļu karu", kura laikā pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem uz Latvijas zemes asinis lēja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie. Brālis pret brāli, tēvs pret dēlu. Pirmdien, 23. decembrī, Lestenē viņus pieminēja.
No 1944. gada 23. līdz 31. decembrim notika vienas no asiņainākajām un traģiskākajām cīņām Otrajā pasaules karā laikā Latvijas teritorijā Šīs uzskata par smagākajām kaujām Kurzemes cietokšņa pastāvēšanas laikā. Savstarpējā cīņā viena pret otru iesaistījās arī Sarkanās armijas latviešu strēlnieku korpuss un Vācijas SS brīvprātīgo korpusa latviešu vienības.
"Tikai likteņa sakritības dēļ latvietis satikās pret latvieti un viņiem nācās šaut vienam uz otru," īsumā raksturoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Pirmdien godināt kritušos ieradušies daudzi. Viņi garajos sarakstos meklē savējos. Šomēnes uz sienas iegravēti divi zemessarga Anša Grūbes kaujās kritušo radinieku vārdi.
"Šeit ir apglabāts mans tēva brālis Stepans Burkevics. Viņš dienēja 19. divīzijā kā kara fotogrāfs," pastāstīja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes loceklis Ansis Grūbe.
Burkevica dzīve izveidojusies traģiska – pretēji cerētajam, ka izdosies mierīgi dzīvot dzimtenē, viņš ticis izsūtīts uz tālajiem ziemeļiem rakt urānu. Otrs radinieks – Edgars Zeibergs – salīdzinoši nesen miris Kanādā.
"Ļoti nozīmīgi manā dzīvē bija abi leģionāri, jo kā skolnieks jau es dabūju pirmo skolu, kas ir boļševisms un kas ir padomju totalitārisms. Esmu viņiem abiem pateicīgs," pauda Grūbe.
Savukārt zemessargs Jānis Melnis ieradies godināt savus kaimiņus Osvaldu Aizelksni un Jāni Dzirkali.
"Man viņa mamma uzdāvināja slēpes, viņš man bija kaimiņš," piebilda Melnis.
Kur apglabāts otrs kaimiņš Dzirkalis, neesot zināms. "Viņš bija atbraucis atvaļinājumā, pienāca pie mūsu mājas un nodziedāja dziesmu "Balta kaija", tad es viņu pēdējo reizi redzēju," atminējās Melnis.
Pieminēt kaujā iesauktos bija ieradies arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš ir trešais Valsts prezidents, kurš piedalās piemiņas pasākumā.
"Mēs esam šeit, lai godinātu tos, kas krita, mēs netaisām šeit politiku. Mēs vienkārši atceramies savas vēstules traģiskās lappuses," sacīja Rinkēvičs.
Ziemassvētku kauju lieciniece ir Lestenes baznīca. Lai pieminētu kritušos, baznīcā notika īpašs dievkalpojums.
|
|
|
Pāvests aicina Ziemassvētkos «apklusināt» ieročus |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-23 17:39 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Pāvests aicina Ziemassvētkos «apklusināt» ieročus
Rīta Panorāma
Šodien, 9:24
Pasaulē
Autori: Aigars Smiltnieks ("Rīta Panorāma")
Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks uzrunā pēc lūgšanas "Kunga eņģelis" aicināja apklusināt ieročus un ļaut skanēt Ziemassvētku dziesmām. Viņš arī īpaši pieminēja ģimeniskās saites.
Pāvestam ir saaukstēšanās simptomi, tāpēc viņš svētdien, 22. decembrī, nepiegāja pie Apustuliskās pils loga, bet uzrunu ierakstīja Svētās Martas mājā.
Pontifiks aicināja lūgties, lai Ziemassvētkos beidzas apšaude visās kara frontēs – Svētajā zemē, Ukrainā, visos Tuvajos Austrumos un Mozambikā. Viņš pieminēja nežēlību Gazā un skolu un slimnīcu bombardēšanu. Pāvests arī aicināja cilvēkus paust prieka sajūtas ikreiz, satiekot mammu, kura nes vai tur savu mazuli, un vairākkārt atkārtoja, ka "neviens bērns nav kļūda".
Viņš svētījis Jēzus bērnu figūriņas un vienlaikus deva svētību visām ģimenēm.
Francisks īpaši lūdza "neaizmirst vecvecākus", kā viņš to esot darījis vairākkārt sava pontifikāta laikā.
|
|
|
Svilinās, svilinās ... |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-23 16:25 - Forums: Nieki
- Nav atbilžu
|
 |
Ņujorkas policija aiztur vīrieti pēc tam, kad metro vilcienā aizdedzināta un nogalināta sieviete
Autors Kīrans Gilberts
Publicēts 23/12/2024 - 10:22 GMT+1
https://www.euronews.com/2024/12/23/new-...bway-train
Šķita, ka upuris gulēja, kad uzbrucējs svētdien Bruklinā piegāja pie viņas un, izmantojot šķiltavas, aizdedzināja viņas drēbes, ziņo policija.
Policija Ņujorkā arestējusi vīrieti saistībā ar sievietes nāvi, kura tika aizdedzināta, kamēr viņa, šķiet, gulēja stāvošā metro vilcienā Bruklinā.
Sieviete, kura nav identificēta, atradās metro vagonā pie metro stacijas Coney Island-Stillwell Avenue svētdien pulksten 7:30 pēc vietējā laika (13:30 pēc Centrāleiropas laika), kad viņai tuvojās nepazīstams vīrietis un izmantoja šķiltavas, lai aizdedzinātu viņas apģērbu, paziņoja Ņujorkas policijas departaments (NYPD). Policija neuzskata, ka abi būtu pazinuši viens otru.
Kārtējā patruļas darbinieki metro stacijā sajuta un ieraudzīja dūmus un atklāja, ka sieviete aizdegas, stāvot metro vagona vidū. Pēc ugunsgrēka dzēšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki notikuma vietā konstatēja sievietes nāvi.
Amatpersonām nezinot, aizdomās turamais bija palicis notikuma vietā un sēdēja uz soliņa uz perona, tieši pie vilciena vagona, norāda NYPD. Amatpersonu nēsātās ķermeņa kameras fiksēja aizdomās turētā attēlus, kas tika publiski izplatīti.
Tranzīta policija aizdomās turamo aizturēja vēlāk svētdien pēc tam, kad saņēma padomu no trim vidusskolēniem, kuri bija atpazinuši vīrieti no attēliem. Vīrietim kabatā bija šķiltavas, kad viņš tika nogādāts apcietinājumā, paziņoja NYPD.
|
|
|
"Ko ēdīsim?" |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-21 18:07 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Magone šokā par jaunajiem rēķiniem; "Ko ēdīsim?" viņa neizpratnē
Šajā ziemā ne vienam vien iedzīvotājam galvassāpes sagādā rēķinu apmērs. Arī raidījuma "Slavenības. Bez filtra" dalībniece Magone Burka neslēpj, ka ir šokā par jaunajiem rēķiniem.
Citāts:"Ieejot veikalā mati gaisā. Jāsaka skarbi - arī elektrībai uz pusi ir kāpums. 82.06 jāsamaksā septembra beigās. Tālāk jau 86 eiro, tad 89 eiro. Dievs devis tik to naudiņu, ar ko to visu segt. Ko ēdīsim? Maizīti, nemaizīti. Saķer galvu un domā. Malku nopirkusi, sanesta ir. Tik līdz kaut ko nesamaksā, tā procenti aug," stāsta Magone.
Magone arī neslēpj, ka reizumis aizmirst samaksāt rēķinus, tāpēc jāmaksā vēl soda procenti. "Nevienam neinteresē, vai ir nauda, vai nav. Laime, ka man nav centrālā apkure no pagasta. Nezinu, uz kurieni tā pasaule brauc." norāda dāma.
https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/4005...pratne.htm
Es domāju ka uz šo jautājumu pat Uldis Augulis nespēs atbildēt!
|
|
|
Puppy Linux |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-21 1:24 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Nav atbilžu
|
 |
https://puppylinux-woof-ce.github.io/
Par Puppy Linux
Puppy Linux ir unikāla Linux izplatījumu saime, kas paredzēta mājas lietotāju datoriem. Sākotnēji to 2003. gadā izveidoja Barijs Kaulers.
Puppy Linux priekšrocība
Gatavs lietošanai → jau ir iekļauti visi rīki parastai ikdienas skaitļošanas lietošanai.
Vienkārša lietošana → daudz palīdzības un padomu
Salīdzinoši mazs izmērs → parasti 500 MB vai mazāk.
Ātri un daudzpusīgi.
Pielāgojams dažu minūšu laikā → to var padarīt pastāvīgu ar remasteriem.
Dažādas garšas → optimizētas vecāku un jaunāku datoru atbalstam.
Daudzveidība → simtiem atvasinājumu (“lelles”), no kuriem viens noteikti apmierinās jūsu vajadzības.
Ja kāda no šīm lietām jūs interesē, lasiet tālāk.
Pirmās lietas vispirms
Puppy Linux nav viens Linux izplatīšanas veids kā Debian. Puppy Linux arī nav Linux izplatīšana ar vairākām garšām, piemēram, Ubuntu (ar tā Ubuntu, Kubuntu, Xubuntu utt. variantiem), lai gan tam ir arī dažādas garšas.
Puppy Linux ir vairāku Linux izplatījumu kolekcija, kas veidota, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem kopīgiem principiem, izmantojot vienu un to pašu rīku komplektu, kas veidota, pamatojoties uz unikālu kucēnam specifisku lietojumprogrammu un konfigurāciju komplektu un vispārīgi runājot, nodrošina konsekventu uzvedību un funkcijas neatkarīgi no tā, kuras garšas, ko izvēlaties.
Parasti ir trīs plašas Puppy Linux izplatīšanas kategorijas:
oficiālie Puppy Linux izplatījumi → uztur Puppy Linux komanda, parasti tie ir paredzēti vispārējam mērķim un parasti tiek veidoti, izmantojot Puppy Linux sistēmas veidotāju (sauktu par Woof-CE).
woof iebūvēti Puppy Linux izplatījumi → izstrādāti, lai tie atbilstu īpašām vajadzībām un izskatam, arī paredzēti vispārējam mērķim un veidoti, izmantojot Puppy Linux sistēmas veidotāju (sauktu par Woof-CE) ar dažām papildu vai modificētām pakotnēm.
neoficiāli atvasinājumi ("lelles") → parasti ir remasteri (vai remasters), ko veido un uztur Puppy Linux entuziasti, parasti tie ir paredzēti konkrētiem mērķiem.
|
|
|
Volodimirs Svidzinskis |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-20 0:39 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Atbildes (2)
|
 |
Volodimirs Svidzinskis (укр. Володимир Євтимович Свідзінський; 1885—1941) — ukraiņu dzejnieks un tulkotājs.
Pirmajās kolekcijās Svidzinskis sliecās uz simbolismu, pēdējās divās ir manāmi sirreālisma elementi savienojumā ar labu klasisko formu. Svidzinskis kā dzejnieks attīstījās kaut kā slepeni, lēni, maz rakstīja, vēl mazāk publicēja. Taču, skatoties retrospektīvi, savā darbā viņš šķiet ļoti prasīgs pret sevi, ārkārtīgi stabils un pilnībā atrauts no savas mūsdienu literārās dzīves. Šī pozīcija viņu nolemj kritikas naidīgumam, un tas savukārt izslēdza piekļuvi lasītājiem, jo kritika padomju literatūrā zināmā mērā pildīja cenzūras funkcijas.
Svidzinska pirmais krājums “Liriskie dzejoļi” tika publicēts 1922. gadā Ukrainas Valsts izdevniecības Kameņecas-Podoļskas filiālē (izveidots 1921. gada maijā). Krājuma recenzijas publicēja Ivans Dņeprovskis (laikraksts “Krasnaja Pravda”, Kameņec-Podoļskis, 1922, Nr. 74; parakstījis G. Kobzarenko) un Valerians Poļiščuks (žurnāls “Sarkanais ceļš”, Harkova, 1923, Nr. 2; parakstījis Vasilijs Sontsvits). Pirmais krājumā saskatīja intimitāti, tīri intīmu dzeju un tautasdziesmu adaptācijas un kopumā pauda neapmierinātību ar “sapņotāja” autora izolāciju no sabiedriskās dzīves. Otrais arī atzīmēja tēmas šaurību un pilsonisko motīvu trūkumu, bet labvēlīgi atzīmēja šo dziesmu tekstu sirsnību.
Nākamā Svidzinska grāmata – Septembris, kas izdota 1927. gadā, presē saņēma asi negatīvu vērtējumu. Pazīstamais un autoritatīvais kritiķis Jakovs Savčenko uzskatīja Svidzinski par dzejnieku, kurš daudzus gadus kavēja: “Negribu minēt, cik gadus vēlāk Svidzinskim bija jānāk pie literatūras, taču ir skaidrs, ka viņa darbs, attieksme un pasaules uzskats pilnīgi ārpus mūsu laikmeta."
Dzejnieka pēdējais publiskais ziņojums saviem laikabiedriem bija 1940. gada krājums “Dzejoļi”, kas tika izdots Ļvovā ar Junovska darbu un viņa redakcijā. No Svidzinska krājumam piedāvātajiem dzejoļiem 43 tika atdoti autoram, desmitiem palika ārpus krājuma. Dzejoļi, kas nebija iekļauti 1940. gada krājumā un bija jāiekļauj nākamajā, “Honey Bor”, bija plaši pazīstami Harkovas dzejniekiem. Tomēr gandrīz visi dzejnieka manuskripti sadega kara ugunī. Pie mums nav nonācis neviens dzejolis no 1941. gada. Tikai 96 Svidzinska dzejoļus trimdā aizveda dzejnieks Oleksa Veretenčenko, kurš 1975. gadā tos kopā ar citiem dzejoļiem publicēja atsevišķā krājumā ar autora nosaukumu “Honey Bor”. 1961. gadā Edmontonā iznāca Svidzinska izlases dzejoļu krājums, ko sastādījis Jars Slavutičs.
Ieraksts vikipedijā krievu valodā.
|
|
|
|