Saslimšanas ar kovidu pieaugums - jauna vīrusa varianta dēļ
Panorāma
Dalīties:
Šodien, 21:08
Latvijā
Autori: Aleksandra Straume (LTV Ziņu dienests)
Augstā saslimstība ar Covid-19 pēdējās nedēļās saistāma ar jaunā varianta KP-3 strauju izplatīšanos. Novērots, ka ar patlaban ar kovidu vairāk slimo jauni cilvēki, kuri strādā, apmeklē pasākumus un ceļo. Pret kovida jauno variantu var pasargāt vakcīnas, bet lielākie riska faktori ir tikai noteiktām sabiedrības grupām, saka medicīnas speciālisti.
Vasaras izskaņa sākās ar plašu Covid-19 saslimstības vilni, un par slimošanu daudzi vēsta arī sociālajos medijos. Saslimstības pieaugums ir saistīts ar vīrusa jauna varianta izplatīšanos, un jaunie paveidi var apiet iepriekš iegūto imunitāti. Aizvadītajā nedēļā katrs piektais laboratorijā veiktais tests ir bijis pozitīvs. Rādītāji ir līdzīgi kā 2024. gada janvārī. Savukārt notekūdeņu testi rāda, ka saslimstība šobrīd ir tikpat augsta kā pērn maksimālajā kovida izplatības laikā decembrī. Lai gan slimnīcās pacientu skaits pieaug, tas ir stipri mazāks nekā pērnā gada beigās.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka
pašlaik, visticamāk, skartas tādas vecuma grupas, kuras neslimo smagi.
"Sociāli aktīvi cilvēki, jaunie cilvēki, kuri strādā, kontaktējas darba vietā, kuri ceļo, apmeklē dažādus pasākumus," riskam vairāk pakļauto grupu raksturoja Perevoščikovs. "Savukārt seniori, kuri parasti slimo smagāk un parasti tiek hospitalizēti, dotajā brīdī slimo mazliet mazāk."
Epidemiologam piekrīt arī ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Viņa praksē saslimstība ar kovidu ir krietni lielāka, nekā tas uzrādās oficiālajos datos.
"Mēs paanalizējām savā praksē pieejamo informāciju un tos augšējo elpceļu saslimšanas gadījumus, kas vēršas pie mums," pastāstīja Dzalbs. "Mēs secinām, ka apmēram 40% no visiem gadījumiem, kas atzīmē sūdzības par iesnām, klepu, aizliktu degunu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tiek apstiprināta Covid-19 infekcija, pielietojot paštestus."
Lai pasargātos no kovida, ir jāpielieto jau visiem zināmie pasākumi – mazgāt un dezinficēt rokas, bieži vēdināt telpas, jo vīruss izplatās gaisa pilienu veidā. Ko darīt, ja slimība jau ir konstatēta? Jāpaliek mājās un jāierobežo kontaktēšanās ar cilvēkiem, kamēr ir slimības simptomi un vēl papildus trīs dienas. Ja slimība ilgst ilgāk nekā nedēļu, tad papildu dienas mājās palikt nevajag.
Šobrīd SPKC vairs neveic aktīvu kovida pacientu kontaktpersonu uzraudzību, tāpēc tām būtu jāvēro sava veselība un, ja iespējams, darbu jāveic attālināti.
"Risks ar kovida infekciju saslimt smagi riska grupām un būt stacionētiem, arī ar letālu iznākumu ir diezgan liels," paskaidroja Perevoščikovs. "Tagad jau ir pieejamas pielāgotas vakcīnas pret kovida infekciju. Ņemot vērā pat to, ka vīruss ir izmainījies."
Vakcīnu var saņemt pie sava ģimenes ārsta un arī ārstniecības iestādēs. Vakcinācijas kabineti ir redzami arī manavakcina.lv.
"Vakcinācija pret kovidu ir pieejama ikvienam iedzīvotājam. Ņemot vērā slimības gaitu, lielākie riska faktori ir tikai noteiktām grupām, tad tās tiks mērķtiecīgi arī uzrunātas, bet principā to var pielietot ikvienam iedzīvotājam. Pārsvarā mēs runājam par pieaugušajiem," teica Dzalbs.
Ar kovidu būs jāsadzīvo vēl ilgi, uzsver ārsti. Situācija pašlaik stabilizējas, taču paredzams, ka atkārtots saslimstības vilnis varētu būt gada nogalē.

Ja gadījumā jūs nevarat pieteikties forumā, tad varat izmantot epasta adresi: pastnieks@kubele.lv
Savādāk, varat rakstīt forumā var rakstīt: 

• publiskus ierakstus, 
  
• ātrās publiskās ziņas
  t.s. man lai komentētu tehnikās īpatnības https://kubele.lv/forums/member.php?acti...file&uid=1 .
  

Koroševskis A. - Lielais noliedzējs. Monogrāfija par Andreju Upīti
14,79 € Reģistrētiem pircējiem 11.83 €

“Andreja Upīša talants bija dzīvs un elpoja, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties “pret”. Laikā, kad visi “par” un “pret” bija uzrakstīti priekšā, daudz lasītais rakstnieks, par kura darbiem strīdējās, pārvērtās ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā, ko apstrīdēt nedrīkstēja. Turklāt šādu likteni viņš izvēlējās pats, būdams delegācijā, kas 1940. gadā devās uz Maskavu lūgt “Latvijas uzņemšanu PSRS”. Vai mēs varam atrast izlīgumu starp valodas lielmeistaru un valsts nodevēju, starp dzīvo un mirušo Upīti? 145 gadus pēc dzimšanas Andrejs Upīts vēl arvien ir latviešu literatūras strīdus ābols.” Vents Zvaigzne Arnis Koroševskis (1990) ir literatūrzinātnieks un kritiķis. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas un rakstus par jaunāko literatūru. Viņa pētniecisko interešu lokā ir arī Andreja Upīša literārā darbība, par ko viņš saņēmis gan Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē, gan Veronikas Strēlertes piemiņas balvu un vairākas Kārļa Dziļlejas fonda godalgas. Arnis Koroševskis ir Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists. Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Autors Koroševskis A.
ISBN 9789934595547
Izdošanas gads 2022
Izdevējs Dienas grāmata
Valoda latviešu
Lappuses 552
Vāki cietie vāki
Svars 0.950000
Izmērs 150 x 220 x 58

Dziedot ziņģes, Sēlijā atzīmē Stendera  310 jubileju
Šodien, 20:12

Autori: Dinija Jemeļjanova (LTV Ziņu dienesta korespondente )
Sēlijā svētdien, 25. augustā, svin Gotharda Frīdriha Stendera 310. dzimšanas jubileju. Latviešiem tik nozīmīgā vācbaltietieša atstāto mantojumu kopj un izzina vairākas biedrības, taču Stendera dzimtajā Lašu mācītājmuižā nu jau ierasts pieminēt viņa lustīgākos garadarbus – ziņģes. Tās stāsta par latviešu zemnieku dzīvi vēl ilgi pirms Latvijas valsts dibināšanas.
Ne tikai šogad jubilejā, bet nu jau vairākus gadus Eglainē atzīmē vienkārši sanākot kopā un uzdziedot. Nevis kora dziesmas vai tautasdziesmas, bet ziņģes.
"Tas nāk no tautas. No latviešiem tas, no vāciešiem tas. Viss, ko tauta ir sadzejojusi," stāstīja Rīgas vācu kultūras biedrības ansambļa "Morgenrot" dalībniece Lidija Veidemane.
Vācu valodā dzied par mīlestību, latviešu valodā saglabājušās ziņģes arī ar sadzīviskākiem vēstījumiem.
"Ar ko ikdienā es saskaros, kad man atbrauc ekskursanti, sākumā viņiem bija tāda sajūta, ka Stenders, tās ir ziepes.
Es katrai savai grupiņai saku: Jūs varat neatcerēties visu, bet atceraties to, ko Stendera dzimta un Vecais Stenders ir atstājis mums," klāstīja Stendera muzeja vadītājs Mievaldis Brodovs.
Tas, ko viņš atstājis, ir ne tikai ziņģes, bet arī Bilžu ābece, dažādi izgudrojumi, piemēram, veļas mašīna, kā arī patriotisms, jo uz kapakmeņa viņam uzrakstīts "Latwis". Stenders ir latviešu laicīgās literatūras pamatlicējs, saka litaratūrzinātniece Māra Grudule. Mūsdienās viņa vārdu nes vairākas organizācijas Sēlijā. Stenders savu mūžu aizvadīja pārsvarā Kurzemes hercogistē, Augškurzemē jeb Sēlijā.
"Varbūt ne tieši Sēlija, bet viņam ir Kurzemes ziņģes. Un viņa dēls un vēlāk mazdēls jau konkrēti pētījuši Sēlpils vēsturi, Sunākstes. Pierakstījuši šejienes tautasdziesmas. Tā [ir] pieķeršanās savam novadam," klāstīja literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule.
Stendera biedrība plāno izdod grāmatu, ko Stenders uzrakstīja mūža izskaņā, kad pievērsās alķīmijas pētījumiem.
"Varētu šķist no mūsdienu skata, zinātnes viedokļa tādi dīvaini, ko tad mēs par alķīmiju tur skatīsimies un, visticamāk, tur jau nekas nav mūsdienu zinātnei atbilstoši. Taču īstenībā, ja paskatās dziļāk, tā grāmata ir par tādu prāta alķīmiju," teica Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš.
Stenders un viņa pēcteči dzīvojuši dažādās vietās, un viņa piemiņu mūsdienās piemin vairākās vietās. Muzejs Eglainē, Stendera ābeces taka Sunākstē, savi plāni ir arī Žeimes ciemam Lietuvā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a566280/
https://lv.wikipedia.org/wiki/Gothards_F...s_Stenders

Čārlijs Šīns, Enguss T. Džonss un Džons Kraiers seriālā "Divarpus vīri"



Šīs bija pavisam jocīgs seriāls, kurš sašķēlās dēl tā ka galvenās lomas atveidotājs nosauca scenārija rakstītājus par idiotiem.

2023. gada 26. maijā, 18:46
Seriāla "Divarpus vīri" zvaigzni neatpazīt! Kas noticis ar vislabāk atalgoto aktieri bērnu vidū
Jauns.lv
Enguss T. Džonss, kurš atveidoja Džeiku seriālā "Divarpus vīri", 2023. gadā praktiski nav atpazīstams. Aktieris, kurš aizrāvies ar reliģiju un aizgājis no šova, manāmi pieņēmies svarā un ataudzējis bārdu.
Paparaci nofilmējuši 29 gadus veco Engusu Tērneru Džonsu, kurš pazīstams pēc Džeika Hārpera lomas amerikāņu televīzijas seriālā "Divarpus vīri" (Two and a Half Men).
Pastaigājoties pa Losandželosu, Enguss bija ģērbies izstaipītā T kreklā, šortos un cepurē. Pēdējos gadus seriāla zvaigzne publikā praktiski neparādās. Pat uzticīgiem faniem būs grūti iepazīt Engusu – aktieris manāmi pieņēmies svarā un ataudzējis biezu bārdu, raksta "Medialeaks".
Enguss T. Džonss filmējies kopš astoņu gadu vecuma un no projekta aizgājis savas popularitātes virsotnē. 2010. gadā Enguss kļuva par vislabāk atalgoto aktieri bērnu vidū – 17 gadu vecumā Džonss saņēma 410 000 dolāru par pusstundu garu sēriju.
Tomēr 2012. gada beigās Enguss pievērsās reliģijai, kristījās "Forerunner Chronicles" baznīcā un atteicās no darba seriālā.
Kopā ar Engusu T. Džonsu galvenās lomas seriālā atveidoja Čārlijs Šīns, Džons Kraiers un Eštons Kačers.

Pavisam nejauši sanāca ieslēgt M$ Edge un tur MSN.com kurina naidu pret Kīņas TR.

"'We don't want to see Communist China win,' says Donald Trump's former UN envoy, who later ran against him for Republican presidential nomination Nikki Haley, a former rival to Donald Trump for the US Republican presidential nomination, said on Saturday that isolationism was not healthy and that the Republican Party should stand with the country's allies, especially in the face of China."

""Mēs nevēlamies, lai komunistiskā Ķīna uzvarētu," saka Donalda Trampa bijušais sūtnis ANO, kurš vēlāk kandidēja pret viņu Republikāņu partijas prezidenta amatam Nikija Heilija, bijusī Donalda Trampa sāncense par ASV republikāņu prezidenta nomināciju, sestdien sacīja izolacionisms nav veselīgs un ka Republikāņu partijai vajadzētu nostāties ar valsts sabiedrotajiem, īpaši Ķīnas priekšā."

un tādā pašā garā, turpina

"Šim pēdējam mēģinājumam leģitimizēt Ķīnas it kā suverenitāti un jurisdikciju pār Filipīnu iezīmēm un jūras zonām nav starptautiskajās tiesībās nekāda pamata," paziņoja Filipīnu Ārlietu ministrija saskaņā ar NBC News.

Kur atgādina par komunistu pretenzijām dienvidķīnas jūrā.


Un atgādina ka Ķīnas TR arī ar Krievijas FR ir diskusijas pamats.


Zaharova piebilda, ka 2008.gadā tika noteikta kopīgas robežas demarkācija visā salas garumā, piebilstot, ka gan Krievija, gan Ķīna ir apstiprinājušas "savstarpēju teritoriālu pretenziju neesamību" vismaz kopš 2001.gada.

Mēģināsim sākt jaunu sezonu

https://steamcommunity.com/sharedfiles/f...searchtext=  Liberation RX - St Kapaulio
Mēģināsim CFP_B_ILIDF pret PLA, bet to redzēsim vakarā, jo datnes ir daudz un lielas.

  Nodokļu pārskatīšanas scenārijs_2024.08.16.pdf (Size: 261,35 KB / Downloads: 44) Šodien, 14:22

Kas notiek Latvijā?
Autori: Madara Fridrihsone (LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore)

Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, kas paredz no 2026. gada ieviest fiksētu neapliekamo minimumu un četras dažādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, bet jau nākamgad samazināt 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi no līdzšinējiem 6% līdz 4%, Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzskata par kompromisu.

To valdības vadītāja atzina trešdien intervijā LTV raidījumam "Kas notiek Latvijā?", komentējot nodokļu pārskatīšanas scenāriju, kuru pagājušās nedēļas nogalē Finanšu ministrija izsūtīja apspriešanai organizācijām, kas strādāja nodokļu reformas darba grupā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" publicē Finanšu ministrijas izstrādāto piedāvājumu un aprēķinus.

Apspriešanai piedāvātais scenārijs, kuru pēc sociālo partneru paustās asās kritikas tagad tiek solīts pārstrādāt, paredzēja no nākamā gada samazināt 2. pensiju līmenī novirzāmo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļu no pašreizējiem 6% līdz 4%, vienlaikus samazinot VSAOI likmi no 34,09% līdz 33,09%. Konkrētāk – samazinot darba devēju maksāto VSAOI likmi par vienu procentpunktu.
Tāpat šis piedāvājums paredzēja no 2026. gada ieviest četras iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, pašreizējo zemāko likmi, kas ir 20%, saglabājot vien ienākumiem līdz 9000 eiro gadā. Šis slieksnis atbilst plānotajam minimālās mēnešalgas apmēram.
Savukārt ienākumus, kas pārsniedz 9000 eiro gadā, bet nepārsniedz 48 000 eiro gadā, no 2026. gada piedāvāts aplikt ar 26% lielu IIN likmi, bet ienākumus no 48 000 eiro gadā līdz 105 300 eiro gadā – ar 28% lielu IIN likmi. Ienākumus, kas pārsniedz 105 300 eiro, piedāvāts aplikt ar IIN likmi 36,1% apmērā.
Vienlaikus no 2026. gada piedāvāts ieviest fiksētu ar IIN neapliekamo minimumu, proti, atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma.
Ministru prezidente Evika Siliņa, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" komentējot šo piedāvājumu, nepiekrita, ka tas būtu uzskatāms par nodokļa palielinājumu, uzsverot, ka neapliekamā minimuma palielinājums nozīmē "atspaidu" mazajām algām. Tāpat viņa apšaubīja raidījuma vadītāja Jāņa Dombura aizrādījumu, ka piedāvātie IIN sliekšņi faktiski nozīmē nodokļos maksājamo summu samazinājumu tieši valsts augstākajām amatpersonām, kam šobrīd ir jāmaksā 31% par to algas daļu, kas pārsniedz VSAOI maksimālo apmēru jeb 78 100 eiro gadā. Šogad ministru atalgojums gadā šo summu pārsniedz par vairāk nekā 11 tūkstošiem.
Jautāta, kā scenārija autori nonāca pie piedāvātajām likmēm, Siliņa teica: "Tas ir zināma veida kompromiss, kas tika piedāvāts, lai panāktu, ka mazajām algām ir mazāki nodokļi un lielajām algām ir lielāki nodokļi." Viņasprāt, scenārija kritiķi negrib maksāt lielākus nodokļus.
Patlaban IIN likme ienākumiem, kas nepārsniedz 20 004 eiro gadā, ir 20%, bet ienākumiem, kas pārsniedz šo summu – 23%. Par ienākumiem, kas gadā pārsniedz 78 100 eiro, ir jāmaksā 31% liels IIN.

Citāts:Eksperti satraukti par starptautisko speciālistu trūkumu

Nesen publicētā aptaujā, kuru veica Somijas Akadēmisko inženieru un arhitektu asociācija TEK un Somijas Inženieru savienība, piedalījās vairāk nekā 1000 ekspertu tehnoloģiju jomā, kuri pārvalda angļu valodu. Lielākā to daļa strādā pastāvīgu darbu un dzīvo Somijā vismaz dažus gadus. Teju 90% respondentu pauda bažas par to, kā sabiedrībā notiek diskusija par Somijas imigrācijas politiku. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka tuvāko piecu gadu laikā Somija nekļūs par labāku galamērķi strādājošajiem migrantiem.

Citāts:Tikai 14% aptaujāto uzskata, ka ziemeļvalsts nākotnē varēs piesaistīt starptautiskos speciālistus.

Somijas Akadēmisko inženieru un arhitektu asociācijas TEK sabiedrisko attiecību vadītājs Juhani Nokela aptaujas rīkotāju preses relīzē paudis viedokli, ka situācija valstī ir nepanesama. Tiekot panākts, ka valsts padzen tos cilvēkus, kas veicinās ekonomisko izaugsmi nākotnē. Kā Nokela skaidroja raidsabiedrībai "Yle", speciālisti tehnoloģijās no ārvalstīm Somijai ir kritiski svarīgi. Viņaprāt, valdības noteikto investīciju pētniecībā un attīstībā palielinājumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta nevarēs sasniegt, ja nebūs kvalificētu ekspertu.
To, ka plānotās izmaiņas ietekmēs arī ārvalstu darbaspēku citās jomās, raidsabiedrībai "Yle" apliecina Somijas Celtniecības nozaru konfederācijas ģenerāldirektors Aleksi Randels. Viņš atzīmē, ka Helsinku reģionā vairāk nekā 30% būvniecībā strādājošo ir ārzemnieki, un neatkarīgi no ekonomiskā cikla, nozarē ir hronisks darbaspēka trūkums. Randels aicina valdību pārskatīt savu lēmumu.
Valdība plāno likumprojektu iesniegt izskatīšanai parlamentā šoruden.

Nu ir atkal pienākusi diena atminēties, kā tad pie mums Latvijā notika šķiršanās no Krievijas maigajām skavām.

1991. gada naktī no 18. un 19. augustu Maskavā sākās valsts apvērsuma mēģinājums ar tūlītējām atskaņām Rīgā. Piedāvājam unikālus fotogrāfa Ulda Pāžes kadrus, kuros dokumentēti saspringto augusta dienu mirkļi.
Tolaik puča iespējamību Latvijā īpaši nopietni neuztvēra, tāpēc 19. augusta rīts, kad Padomju armijas militārā tehnika nobloķēja galvenos pieejas ceļus Rīgai, atnāca negaidīti, atzina Augstākās Padomes deputāts Tālavs Jundzis.
Vakarā tika ieņemta Latvijas Televīzija un Iekšlietu ministrija, nākamajā dienā – arī Latvijas Radio. Tā kā Latvijā bija tūkstošiem karavīru, bija skaidrs, ka neatkarība būs jānosargā ar citiem līdzekļiem.
21. augustā, Doma laukumā atrodoties OMON bruņutransportieriem, Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu. Pēc divām dienām virs Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Pučisti bija zaudējuši.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...a.a417543/