Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 24
» Jaunākais biedrs: Wurind
» Foruma virtenes: 766
» Foruma ieraksti: 3'582

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 41 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 39 ciemiņš(i)
Bing, Google

Pēdējā virtene
Francija palielina militā...
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
4 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 0
Latvijas kolabracionisti
Forums: Latvijas pagatne
Pēdējā ziņa no: LvSnor
8 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 13
Citāti ...
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
10 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 164
» Skati: 74'889
Krievijas federācijas īpa...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-13 19:25
» Pēdējās atbildes: 30
» Skati: 6'708
Html 5
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-13 17:33
» Pēdējās atbildes: 4
» Skati: 1'391
Eclesiar - Lietuva
Forums: Citas spēles
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-13 11:48
» Pēdējās atbildes: 2
» Skati: 56
How to uninstall Facebook...
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-13 0:56
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 157
1966. gada Palomaresas in...
Forums: Ārzemju pagātnes piedzīvojumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-12 23:47
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 31
Sinopes Diogēns
Forums: Cita māksla un kultūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-12 22:58
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 220
Milda Paleviča (1889–1972...
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-11 21:41
» Pēdējās atbildes: 4
» Skati: 446

 
  Alise Veidela (AFD) VFR
Publicējis: LvSnor - 2025-02-09 20:43 - Forums: Eiropas Savienība un NATO - Atbildes (1)

Alise Elizabete Veidela (Alice Elisabeth Weidel) (dzimusi 1979. gada 6. februārī) ir Vācijas politiķe, kura ir līdzpriekšsēdētāja Vācijas galēji labējo alternatīvu (AFD) partijai līdzās Tino Chrupalla kopš 2022. gada jūnija. [1] Kopš 2017. gada oktobra viņa ir ieņēmusi AFD parlamentārās grupas vadītāja amatu Bundestāgā.

Veidela kļuva par Bundestāgas (MDB) locekli 2017. gada federālajās vēlēšanās, kur viņa bija AFD galvenā kandidāte līdzās Aleksandram Gaulandam. [2] 2021. gada federālajās vēlēšanās viņa atkal kalpoja par viņu galveno kandidātu līdzās Tino Chrupalla. [3] No 2020. gada februāra līdz 2022. gada jūlijam Veidels ieņēma AfD štata asociācijas priekšsēdētāja amatu Bādenā-Virtembergā. [4] 2024. gadā viņa tika izraudzīta par savas partijas kandidātu uz kancleri gaidāmajās 2025. gada Vācijas federālajās vēlēšanās.
https://en.wikipedia.org/wiki/Alice_Weidel

Drukāt

  Sinopes Diogēns
Publicējis: LvSnor - 2025-02-09 1:25 - Forums: Cita māksla un kultūra - Atbildes (1)

Ir publicētas Diogēna Vēstules https://kubele.lv/html/diogens_vestules.html
Šeit ir stāsts par šo Vēstuļu tapšanas procesu: https://e-mistika.lv/sinopes-diogens-vestules/

Drukāt

  Internets pa elektrības vadiem
Publicējis: LvSnor - 2025-02-05 20:40 - Forums: Datortehnika un programmatūra - Nav atbilžu

Citāts:Lasīju kaut kad pasen par šito ģelu, jo man kā ebay mitgliedam nāka visādi pasaules brīnumu piedāvājumi. Tad nu lūk viens no tiem internets par elektrības tīklu. Viņam nāk kā minimums 2 štuceri spraužami elektrības rozetē (viens input kurā ievada internetu, otru liec kompja galā un dabon netu ārā). Sekojoši ierobežojumi (neesmu vairs 100% pārliecināts, bet aptuvena doma bija):
* max 300m pa vadiem (nevis putna lidojums)
* strādā tikai līdz elektro sadales kastei vai korķiem
* maiņstrāvas tīklā ("sēž virsū uz herciem")
 
Galvenā LV problēma - nav precīzi herci. Vajag būt 50, bet ir piemēram 49.987 un vēl svārstās. Pats gribēju iegādāt, bet izlasīju par šo problēmu un domu atmetu. Ražotājs bija Siemens un pamata komplektā bija viens ievads un viens izvads cenā ap 130eur.
https://boot.ritakafija.lv/forums/index....as-vadiem/

Drukāt

  Mozilla.org
Publicējis: LvSnor - 2025-02-05 20:18 - Forums: Datortehnika un programmatūra - Nav atbilžu

Laipni lūdzam Mozilla
No uzticamām tehnoloģijām līdz politikām, kas aizsargā jūsu digitālās tiesības, mēs vienmēr esam jūs pirmajā vietā.


Atkal mīli internetu
Atbrīvojieties no lielajām tehnoloģijām — mūsu produkti ļauj jums kontrolēt drošāku un privātāku interneta lietošanas pieredzi. Izpētiet mūsu produktus

Ziedojiet bezpeļņas organizācijai Mozilla
Mozilla veido kustību, lai atgūtu internetu. Kopā mēs varam veidot nākotni, kurā tiek aizsargāts mūsu privātums, AI ir uzticams un bezatbildīgi tehnoloģiju uzņēmumi tiek saukti pie atbildības. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja mēs to darām kopā.
Mēs lepojamies ar bezpeļņas organizāciju. Vai jūs šodien ziedosiet Mozilla?
Ziedot

Pievienojieties kustībai:
AI cilvēkiem
Mūsu misija ir atvieglot cilvēkiem iespēju veidot un sadarboties ar atvērtā pirmkoda uzticamu AI.
Kopējā balss
  
Produkts
Ziedojiet savu balsi, lai padarītu runas tehnoloģiju iekļaujošāku un pieejamāku ikvienam.
Ziedojiet savu balsi
Vai AI var būt uzticams?
  
Pasākums
Pasaulē, kurā AI inovācijas virza daži izredzētie, mēs riskējam ar šīs tehnoloģijas monopolizāciju. Atvērtā koda koncepciju piemērošana AI to varētu mainīt.
Lumigators
  

Produkts
Atrodiet savām vajadzībām, lietojuma gadījumam un datiem atbilstošu LLM — piemēram, Goldilocks, bet ar asākiem zobiem.
Sāciet darbu
Mozilla Ventures
  
Programma
Vai jums ir sākuma stadijas starta uzņēmums? Iepazīstiniet savu uzņēmumu ar Mozilla Ventures un nodrošiniet finansējumu, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas AI un interneta nākotnē.
Lasīt vairāk
Lamafile
  
Projekts
Ērti palaidiet lielu valodu modeļus (LLM) savā datorā, izmantojot Llamafile — nav nepieciešama instalēšana, un jūsu dati ir drošībā jūsu ierīcē.
Sāciet darbu
Mozilla Builders
  
Programma
Builders palīdz neatkarīgiem izstrādātājiem izveidot pārveidojošus atvērtā pirmkoda AI projektus, izmantojot individuālu sadarbību, programmēšanu un kopienu.


Mozillas stāvoklis
Mozilla izgudro sevi no jauna, dažādojot organizāciju plejādi, pārdomājot reklāmu un izveidojot atvērtā pirmkoda AI ekosistēmu. Lasiet par to Mozilla 2024. gada pārskatā.
2024. gads
Izlasiet ziņojumu
Izpētiet problēmas, kas veido interneta nākotni

Drukāt

  Kur smelties dzīvesspēku ...
Publicējis: LvSnor - 2025-02-03 10:03 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Kur smelties dzīvesspēku, ja visu laiku sāp. RSU docētājas promocijas darba atziņas 

Vakar, 7:30
Veselība
Autori: Elīna Zelčāne (psiholoģijas doktore, docētāja RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā)
Jūs noteikti pazīstat kādu cilvēku, par kuru varat teikt, ka viņš gluži kā fēnikss spēj atdzimt no pelniem. Varbūt esat prātojuši, kāpēc daži grūtību priekšā ātrāk padodas, bet citi, par spīti piedzīvotajām grūtībām, atrod sevī spēku, lai atkal nostātos uz kājām un varbūt pat kļūtu stiprāki kā līdz šim? Savā promocijas darbā pētīju dzīvesspēku cilvēkiem ar hroniskām sāpēm un secināju, ka ir būtiski, lai dzīvesveida un domāšanas ieradumu kopšana ietu roku rokā, jo mentālā un fiziskā veselība ir kā savienotie trauki, kas ietekmē viens otru.
Kas ir dzīvesspēks, un kāda ir tā funkcija?
Pirms pievēršos pētījuma rezultātiem, jāpaskaidro, ko nozīme jēdziens dzīvesspēks (angļu val. resilience). Tas cēlies no latīņu val. vārda resilire un tiešā tulkojumā nozīmē atlēkt atpakaļ. Tā ir spēja līdzīgi kā kaučuka bumbiņai, kura tiek triekta pret zemi, atgriezties iepriekšējā stāvoklī. Ņemot vērā, ka ikviena situācija ir unikāla, arī dzīvesspēka izpausmes var būt ļoti atšķirīgas. Reizēm ir vajadzīga ozola stabilitāte un prasme stāvēt stalti, par spīti dzīves vētrām, reizēm, lai izdzīvotu, nepieciešama vītola lokanība un spēja pielāgoties, bet dažkārt mums kā priedei ar nolauztu galotni ir jāsamierinās ar zaudējumu un jādzen jaunas atvases.
Cilvēkam, kurš ikdienā saskaras ar veselības problēmām, būt dzīvesspēcīgam nozīmē pielāgoties slimības radītajiem ierobežojumiem un pieņemt apstākļus, kurus nav iespējams ietekmēt, vienlaikus uzņemoties atbildību par tām lietām, kuras ir iespējams mainīt. Dzīvesspēks nav nedz realitātes noliegšana, nedz pasīva samierināšanās ar apstākļiem, bet drīzāk aktīva mijiedarbību ar notiekošo, meklējot labāko veidu, kā dzīvot iespējami pilnvērtīgi.
Gēni, vide un mūsu pašu izvēles
Līdzšinējie pētījumi liecina, ka dzīvesspēku ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, mēs jau piedzimstam ar atšķirīgām iezīmēm. Cilvēki, kuri ir emocionāli stabilāki, ekstravertāki un atvērtāki jaunām pieredzēm, nedaudz vieglāk tiek galā ar dažādām grūtībām. Dzīvesspēku palīdz veicināt atbalstoša vide, kurā cilvēku uzklausa un iedrošina, kā arī pozitīvs apkārtējo piemērs. Ja varam būt liecinieki citu kopienas locekļu spējai veiksmīgi pārvarēt dažādas krīzes, tas paaugstina arī mūsu ticību saviem spēkiem. Un, protams, dzīvesspēku ietekmē paša cilvēka pieredze un tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi viņš līdz šim spējis atgūties pēc nelabvēlīgiem notikumiem. Visbeidzot dzīvesspēku ietekmē cilvēka izdarītās izvēles, sākot no tā, cik labi cilvēks guļ un rūpējas par sava ķermeņa veselību, un beidzot ar to, kāda ir viņa mentālā higiēna un uz ko viņš izvēlas fokusēt savu uzmanību.
Nepieciešamība izprast ilgtermiņa dzīvesspēku
Psiholoģijā diezgan bieži tiek veikti pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot, kas cilvēkiem palīdz atgūties pēc īstermiņa grūtībām, piemēram, kādas traumatiskas pieredzes, taču ir maz pētījumu, kas aplūkotu dzīvesspēka uzturēšanu ilgtermiņā. Ja cilvēks diendienā saskaras ar nelabvēlīgiem notikumiem, piemēram, hronisku slimību, atrast sevī spēku, lai arvien no jauna saņemtos, var būt diezgan izaicinoši.
Šajā pētījumā es nolēmu izpētīt dzīvesspēku cilvēkiem, kuri cieš no muskuļu, kaulu un locītavu sāpēm. Izmantojot nelielas pacientu grupas (fokusgrupas) un individuālās intervijas, es apkopoju 17 cilvēku pieredzi par to, kā viņiem, piecus vai vairāk gadu dzīvojot ar hroniskām sāpēm, izdodas pielāgoties grūtībām un nezaudēt apņēmību izdzīvot savu labāko dzīves versiju.
Sāpes kā savilktas kuģu troses, karsta eļļa un dzīves skolotājs
Varētu šķist, ka cilvēkiem, kuri savas sāpes apraksta kā mezglā savilktas kuģa troses, žņaugu, karstu eļļu vai grauzēju, kurš grauž kaulu, ir grūti saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi, tomēr pētījums atklāja, ka, par spīti sāpju nepārejamībai, lielākā daļa pētījuma dalībnieku bija iemācījušies nepadarīt sāpes par savas dzīves centru un līdztekus slimības radītajiem ierobežojumiem atrada veidus, kā dzīvot piepildītu un pat laimīgu dzīvi.
Kāds dalībnieks, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, atzina: "Lai cilvēks būtu laimīgs, nav obligāti vajadzīgas kājas. Ir vajadzīga galva, un tas ir faktiski viss (..) pasaules uztvere, sevis pieņemšana - tas ir vissvarīgākais."
Cits dalībnieks atklāja, ka "sāpes ir iemācījušas ar lielāku pateicību novērtēt to, ko dzīve dod(..)", bet vēl kāda dalībniece dalījās pārdomās par to, ka "sāpes nav vienkārši tikai briesmīgs, neciešams notikums. Principā tas ir briesmīgs, neciešams notikums, bet caur šo briesmīgo, neciešamo notikumu var ļoti daudz iemācīties, saprast, novērtēt".
Atteikšanās no nereālām gaidām un prieka avotu meklēšana
Apkopojot pieredzes stāstus par dzīvesspēka uzturēšanu ilgtermiņā, es secināju, ka cilvēki, kuriem piemita izteiktāks dzīvesspēks, vairāk pūļu veltīja tam, lai sadzīvotu ar slimību, nevis to uzvarētu. Dzīvesspēka uzturēšanā dominēja iekšējie faktori, tādi kā pašdisciplīna, domāšanas fokusa maiņa un spēja vairot prieka avotus savā dzīvē. Ja slimniekiem, neskatoties uz slimību un sāpēm, izdevās ieraudzīt savai dzīvei jēgu un atrast lietas, par ko būt pateicīgiem un gandarītiem, bija vieglāk pārvarēt pat ļoti intensīvas sāpes.
Starp biežāk minētajiem prieka avotiem var ierindot aktivitātes dabā, kontaktēšanos ar patīkamiem cilvēkiem un dažādu hobiju īstenošanu, piemēram, gleznošanu, puķu audzēšanu, ēst gatavošanu vai nūjošanu.

Attiecības starp galvu un ķermeni jeb savienoto trauku princips.

Galvenie dzīvesspēka stūrakmeņi
Ja būtu jānosauc galvenie stūrakmeņi, kas cilvēkiem ar hroniskām sāpēm palīdz vairot dzīvesspēku un ir kopīgi lielākajai daļai no pētījuma dalībniekiem, mans top pieci būtu šāds:

  1. "Lielās bildes", jēgas vai mērķa saskatīšana.
  2. Regulāras, mērenas un individuālajām spējām pielāgotas fiziskās aktivitātes.
  3. Pievēršanās aktivitātēm, kas sniedz prieku un ļauj aizmirsties no sāpēm.
  4. Domu un emociju regulācija, stresa mazināšana un domāšanas fokusa maiņa.
  5. Kontaktēšanās ar patīkamiem, saprotošiem un iedvesmojošiem cilvēkiem.

Šis pētījums apliecināja, ka starp cilvēka domāšanu un fizisko pašsajūtu pastāv ļoti cieša saite. Patīkamas emocijas var mazināt subjektīvo sāpju sajūtu, turpretī stress un negatīvo scenāriju malšana var veicināt sāpes. Kāds pētījuma dalībnieks bija pamanījis, ka "pamainot savu skatupunktu, mēs varam sākt koncentrēties uz iespējām, nevis šķēršļiem, un tā vietā, lai jautātu "Kāpēc tas ar mani ir noticis?", uzdot sev jautājumu "Kas ir labākais, ko varu darīt šajā situācijā?". Bet kāda cita dalībniece pauda pārliecību, ka ir svarīgi "apzināti meklēt skaisto, labo. Neiekrist tajā bedrē, bet apzināties – sāp šodien, šodien man ir sliktāk.  Bet vai tas ir viss, kas ar mani šajā dienā ir noticis? Vai sāpe, vai slimība ir visa mana dzīve?". Ja izdodas aizmirsties no sāpēm, sāpes mazinās, taču "fokusējoties uz simptomiem, simptomi uzreiz pareizinās ar kaut kādu koeficientu".
Gluži tāpat kā mūsu emocijas un domas ietekmē mūsu fizisko pašsajūtu, arī fiziskā pašsajūta ietekmē to, kā mēs jūtamies. Viens no dalībniekiem atzina, ka "fiziskās aktivitātes ne tikai ļauj uzturēt labu fizisko formu, bet palīdz arī emocionāli justies labi, mazinot stresu un ļaujot uz brīdi atslēgties no sāpēm", bet kāda cita dalībniece bija novērojusi, ka "pastaigas palīdz būt šeit un tagad un nomierina prātu".
Intervētie cilvēki atzina, ka dzīvesspēka uzturēšanā izšķirošā loma nav tam, kādas fiziskās aktivitātes tiek izvēlētas, bet gan tas, lai šīs aktivitātes būtu regulāras un mērenas. Pārlieka sevis saudzēšana vai pārpūlēšanās ir divi grāvji, no kuriem būtu jāizvairās. Tā vietā, lai uzstādītu nesasniedzamus mērķus un nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm kampaņveidīgi, labāk izvēlēties mērenāku, bet regulāru fizisko slodzi. Regulāras fiziskās aktivitātes iedod dzīvei zināmu ritmu un ļauj pārslēgties no analizēšanas uz ķermeņa sajušanu, kas ir jo īpaši svarīgi brīžos, kad esam iestrēguši problēmās un nespējam apstādināt savu domu karuseli.
Mijiedarbība ar patīkamiem cilvēkiem
Pētījuma dalībnieki atzina, ka dzīvesspēka uzturēšanā svarīga loma ir sociālajiem kontaktiem. Līdzcilvēku atbalsts var palīdzēt vieglāk pārdzīvot dzīves triecienus, ja vien uzdrošināmies to lūgt un nebaidāmies izrādīt savas emocijas. Kāda dalībniece uzsvēra, ka ne vienmēr ir jāsteidzas ar padoma došanu. Reizēm ir "svarīgi ir vienkārši klausīties, pajautāt – kā es tev varu palīdzēt? Cik svarīga sajūta, ka tu neesi viens tajā, kas ar tevi ir noticis. Briesmīgākais nav ciešanas, briesmīgākais ir būt tajās vienam". Turklāt mijiedarbība var nebūt arī tieša, bet pastarpināta, piemēram, veicot ierakstus sociālajos tīklos. Atgriezeniskās saites saņemšana no citiem dod sajūtu, ka tu savās ciešanās neesi unikāls.
Citāts:Jāpiemin arī tas, ka socializēšanās pilda ne vien atbalsta, bet arī prieka funkciju, jo, kā vēsta sens latviešu sakāmvārds, - dalīta bēda – pusbēda, dalīts prieks – dubultprieks.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...s.a585786/

Drukāt

  Aicina vecākus būt atbildīgiem pret saviem bērniem
Publicējis: LvSnor - 2025-02-03 1:32 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Bērnu aizsardzības centrs aicina vecākus būt atbildīgiem pret saviem bērniem

Šodien, 15:02
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Bērnu aizsardzības centrs aicina vecākus būt atbildīgiem pret saviem bērniem, savukārt sabiedrībai kopumā būt vērīgiem un izpalīdzīgiem, ja bērnam nepieciešama palīdzība.
Bērnu aizsardzības centra vadošā eksperte Simona Saule atzīmēja, ka bērnam līdz septiņu gadu vecumam nepieciešama pieaugušā cilvēka uzraudzība pastāvīgi, lai novērstu jebkādu negadījumu riskus. Vecāka primārais pienākums ir rūpēties par bērna labklājību un izvairīties no apdraudējuma, kas var skart bērnu.
"Sabiedrībā svešu bērnu nav, tādēļ aicinām pievērst uzmanību, kas notiek mums blakus, un nepieciešamības gadījumā ziņot atbildīgajām iestādēm," norādīja Saule.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a586169/

Drukāt

  ASV izraidāmo ārvalstnieku sarakstā ir arī 125 Latvijas valstspiederīgie
Publicējis: LvSnor - 2025-02-02 3:16 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

ASV izraidāmo ārvalstnieku sarakstā ir arī 125 Latvijas valstspiederīgie
Vakar, 23:47
Pasaulē
LETA
ASV Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) sarakstā ar gandrīz pusotru miljonu ārvalstnieku, par kuriem pieņemts lēmums par deportāciju, ir arī 125 Latvijas valstspiederīgie, atsaucoties uz ASV mediju publicētu sarakstu, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Sarakstā kopumā ir 1 445 549 cilvēku. Dokuments liecina, ka ASV plāno izraidīt 125 Latvijas pilsoņus, 259 Lietuvas pilsoņus, 94 Igaunijas pilsoņus, kā arī 22 Somijas pilsoņus.
Attiecībā uz šīm personām ir pieņemts galīgais lēmums par deportāciju, taču šie cilvēki vēl nav aizturēti.
Visvairāk sarakstā ir Hondurasas pilsoņu. ASV gatavojas deportēt 261 000 šīs valsts pilsoņu.
ASV prezidents Donalds Tramps, kurš 20. janvārī atgriezās Baltajā namā, jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja stingrāku imigrācijas politiku. Pēc Trampa inaugurācijas ICE saņēma pilnvaras paātrināt deportāciju procesu.
ICE arī veic plašas kratīšanas visā valstī, aiztur migrantus bez dokumentiem. Pēdējo dienu laikā aizturēto skaits ir audzis.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...e.a586137/

Drukāt

  Biatloniste Bendika izcīna Eiropas zeltu iedzīšanā
Publicējis: LvSnor - 2025-02-01 22:41 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi - Nav atbilžu

Biatloniste Bendika izcīna Eiropas zeltu iedzīšanā
https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlon...104/Šodien, 12:45
Biatlons
Autori: Ludmila Glazunova (LSM.lv sporta autore)
Latvijas biatloniste Baiba Bendika sestdien izcīnīja zelta medaļu Itālijā notiekošajā Eiropas čempionātā biatlonā desmit kilometru iedzīšanā, vēsta organizatori.
Bendika startēja ar trešo numuru 49 sekundes pēc līderes Annas Karinas Hejdenbergas. Pirmajā šautuvē Baiba bija precīza un trasē atgriezās kā otrā.
Otrajā šautuvē Bendika atkal bija precīza un trasē atgriezās jau kā līdere. Arī trešajā Baiba bija precīza, bet pēdējā šautuve gan sagādāja raizes, taču tas viņai netraucēja finišēt kā līderei, trasi veicot 33 minūtēs un 54,4 sekundēs.

Otrā palika Hejdenberga, kura finišēja 15,6 sekundes aiz Bendikas, bet trijnieku noslēdza itāliete Linda Zingerle. Sandra Buliņa finišēja 33. vietā, no Bendikas atpaliekot trīs minūtes un 32,7 sekundes.

Jāatgādina, ka piektdien sprinta sacensībās Bendika izcīnīja bronzas medaļu.

Tikmēr vīriešu sacensībās 12,5 kilometru iedzīšanā Latvijas sportists Renārs Birkentāls, kļūdoties tikai pēdējā šautuvē, finišēja 37. pozīcijā. Par Eiropas čempionu tika kronēts itālis Patriks Braunhofers, sudrabs norvēģim Īsakam Frejam, bet vecā kontinenta bronza – norvēģim Sverrem Dālenam-Aspenesam.

Drukāt

  Antifragile - All That Remains
Publicējis: LvSnor - 2025-01-31 14:15 - Forums: Mūzika - Nav atbilžu

"Antifragile" ir amerikāņu Metalcore grupas desmitais studijas albums, kas paliek. Tas tika izlaists 2025. gada 31. janvārī neatkarīgi.

https://en.wikipedia.org/wiki/Antifragil...ins_album)
https://www.reddit.com/r/Metalcore/comme...?rdt=56757
https://genius.com/albums/All-that-remains/Antifragile
https://open.spotify.com/album/3IFjSlXvV4NUaT8oj4jfS2

Drukāt

  Latvijas debesīs 2025. gadā
Publicējis: LvSnor - 2025-01-29 21:58 - Forums: Cita māksla un kultūra - Atbildes (1)

Planētu parāde, Saules un Mēness aptumsumi – ko redzēsim Latvijas debesīs 2025. gadā
Campus

2025. gads priecēs astronomijas entuziastus un tos, kam vienkārši patīk vērot debesis bez papildu iedziļināšanās – vienkārši tāpēc, ka smuki un aizraujoši. Pēc divu gadu pauzes Latvijā atkal varēs redzēt labi pamanāmu daļēju Saules aptumsumu, kā arī pilnu Mēness aptumsumu, informē Latvijas Astronomijas biedrība un astronomijas popularizētāji SIA "StarSpace".
2025. gadā būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Venera, Marss, Jupiters un Saturns, turklāt janvārī vakara debesīs būs novērojama tā sauktā planētu parāde, kad kopā ar visām četrām spožākajām planētām ar kvalitatīvu binokli vai nelielu teleskopu varēs novērot arī Urānu un Neptūnu. Aktīvāko meteoru plūsmu – kvadrantīdu, perseīdu un geminīdu – maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 3. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī. Turpinoties Saules aktivitātes maksimumam, ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi, tādēļ Latvijā arī 2025. gadā varētu būt novērojamas ziemeļblāzmas.
Nākamajā gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, no kuriem Latvijā būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums.
14. martā Rietumeiropā, Rietumāfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Šī aptumsuma sākuma pusēnas fāze būs redzama arī Latvijā īsi pirms Mēness rieta, taču to būs grūti pamanīt, jo Mēness atradīsies ļoti tuvu horizontam.
29. martā daļā ziemeļu puslodes būs redzams Saules aptumsums. Kanādas ziemeļos tas būs vislielākais (Mēness aizklās vairāk nekā 90 procentus Saules diska). Aptumsums būs redzams arī Grenlandē, Islandē, Eiropā un Krievijas ziemeļos. Rīgā aptumsums būs novērojams no pulksten 12.52 līdz pulksten 14.18. Aptumsuma maksimumā, pulksten 13.36, Rīgā būs aizsegta nedaudz vairāk nekā piektā daļa no Saules diska.
Ja pa rokai nav speciālās brilles aptumsumu vērošanai, bet tomēr gribas redzēt, cik lielu robu Mēness "izgrauzis" mums redzamajā Saules diskā, tad noderēs šis raksts – kā "Campus" 2021. gada vasarā vēroja daļēju Saules aptumsumu, izmantojot vien baltu A4 lapu un kartona loksni.

7. septembrī Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Rīgā šī aptumsuma pilnā fāze sāksies pulksten 20.30, pusstundu pēc Mēness lēkta, bet aptumsuma maksimums būs pulksten 21.12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies pulksten 21.53, bet daļējā fāze – pulksten 22.57.

2025. gadā Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 8. martu, bet labākā rīta redzamība būs ap 7. decembri. Saules sistēmas visspožākā planēta Venera būs novērojama vakaros no janvāra līdz marta vidum, bet no jūnija līdz oktobrim Venera būs redzama no rītiem īsi pirms saullēkta, zemu pie horizonta. Marss līdz pavasarim būs ļoti labi novērojams augstu debesīs visu nakti, bet no aprīļa līdz jūnija vidum – vakaros. Jupiters no janvāra līdz aprīlim būs redzams augstu debesīs vakaros, no augusta līdz oktobrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no novembra līdz gada beigām – visu nakti. 
12. augustā rīta pusē būs novērojama Jupitera un Veneras konjunkcija, kad abas spožākās planētas atradīsies 0,9 grādu attālumā viena no otras.
Saturns būs novērojams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē. Septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros. Interesanti, ka Saturns, kas bieži tiek saukts par gredzenoto milzi, nākamajā gadā izskatīsies visai neatbilstoši šim raksturojumam, jo no marta līdz novembrim Saturna gredzeni būs pavērsti pret Zemes orbītas plakni, tādēļ spēcīgā binoklī vai nelielā teleskopā tie būs redzami tikai kā šaura līnija uz abām pusēm no Saturna diska.
Pēdējos gados aizvien palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ ļoti bieži naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie diezgan nopietni traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus. Par to, kā šie satelītu mākslīgi radītie "zvaigznāji" traucē astronomiskajiem novērojumiem, bažas parādījās jau ar pirmajiem kosmosā nogādātajiem "Starlink" pavadoņiem pirms vairākiem gadiem. Taču ne vienmēr vainojams ir Īlons Masks un "Starlink" – arī citas kompānijas pamatīgi var pabojāt dzīvi tiem, kas mēģina izzināt Visuma noslēpumus, veicot novērojumus ar teleskopiem.

Drukāt