| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 32 lietotāji tiešsaistē.
» 1 biedrs(i) | 29 ciemiņš(i)
Google, Bing, hobbit_lv
|
|
|
| Atšķirīgo uzskatu dēļ izbeidz sadarbību ar «Progresīvajiem» |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-05-31 13:48 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Partija «Mēs – Talsiem un novadam» atšķirīgo uzskatu dēļ izbeidz sadarbību ar «Progresīvajiem»
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a556174/
Talsos – vislielākais "Progresīvo" atbalsts
Reģionālā partija "Mēs – Talsiem un novadam" 2022. gadā noslēdza ar partiju "Progresīvie" līgumu par sadarbību gan 14. Saeimas vēlēšanās, gan nākotnē.
Tā laika partijas pārstāvji Talsu novada domē – Edgars Zelderis, Ilva Norenberga, Lauris Pīlēģis un Kalvis Kalniņš piekrita būt "Progresīvo" Kurzemes sarakstā. Visvairāk par partiju "Progresīvie" ārpus Rīgas visā Latvijā nobalsoja tieši Talsu novadā un, apsteidzot Kurzemes saraksta pirmo numuru Lieni Gāteri, 14. Saeimā tika ievēlēts Zelderis.
Galvenie sadarbības iemesli bija palīdzēt ar savu pieredzi risināt valstī samilzušās problēmas.
"Minētajai partijai ["Progresīvie"] ir atšķirīgs attīstības un sadarbības redzējums, līdz ar to partijas "Mēs – Talsiem un novadam" valde vienbalsīgi nolēma izbeigt sadarbību ar politisko partiju "Progresīvie"," norādīja reģionālās partijas priekšsēdētāja vietnieks Lauris Pīlēģis.
Partija turpinās aktīvi strādāt Talsu novada domē un pārstāvēt novada iedzīvotāju intereses.
Progresīvie bija ļoti cerīga partija, tā sakot "jaunas vēsmas", bet nu diez vai paši "Progersīvie" tagad zin, kas viņi īsti ir zili, zaļi , sarkanie 
|
|
|
| Krievijas federācijas īpatnības |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-05-30 1:48 - Forums: Starptautiski notikumi
- Atbildes (18)
|
|
Citāts:2024. gada maijā KF Bruņoto spēku Galvenā militāri politiskā direkcija (GVPU) laida klajā žurnāla “Politruk” pirmo numuru (to var lasīt šeit). “Ar saviem sirsnīgajiem vārdiem un pašaizliedzīgās kalpošanas piemēru Tēvzemei politiskie komisāri cementē militāros kolektīvus,” savā ievadrakstā paziņo aizsardzības ministra vietnieks, Galvenās militārās direkcijas vadītājs ģenerālpulkvedis Viktors Goremikins.
Un februārī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins ar slēgtu dekrētu valdības departamentos ieviesa sociālpolitiskā darba vadītāja vietnieka amatu - faktiski to pašu politisko instruktoru. Pēc Kremļa domām, šiem deputātiem būtu "jāstiprina ierēdņu patriotisms" un "jāsniedz dziļa izpratne par valsts oficiālo politiku".
https://milportal.ru/wp-content/uploads/....05.24.pdf
Kas tas ir? Mūsdienu kapitālistiski pareizticīgā krievu sādža?
|
|
|
|
| Frīdrihs Vesmanis |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-05-26 15:58 - Forums: Latvijas pagatne
- Nav atbilžu
|
|
Frīdrihs Vesmanis
Frīdrihs Vesmanis (1875. gada 15. aprīlis — 1941. gada 7. decembris) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Dzīvesgājums
Dzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagasta “Kraukļos”, zemnieku Kārļa Vesmaņa un Elizabetes Vesmanes (dzimušas Straumanes) ģimenē.[1] Mācījās Jelgavas ģimnāzijā.[2] Pēc jaunstrāvnieku arestiem 1897. gadā viņš emigrēja uz Angliju, kur kopš 1899. gada izdeva laikrakstus "Sociāldemokrāts" un "Latviešu Strādnieks".[2] 1903. gadā nelegāli atgriezās Latvijā, kur viņu apcietināja un nometināja Šauļos.[1] 1909. gadā viņš pabeidza tieslietu studijas Pēterburgas universitāti, bija advokāts Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur strādāja par advokātu Pēterburgā, darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā un žurnālistikā.
Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada aprīlī viņš atgriezās Latvijā. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada jūlija līdz augustam Vesmanis bija Tautas padomes loceklis.[1] No 1920. gada februāra līdz maijam viņš bija Jelgavas pilsētas galva, bet vēlāk darbojās Satversmes sapulcē.[1][2] 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bija viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem.[3] No LSDSP Vesmani ievēlēja par 1. Saeimas deputātu un viņš bija pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
No 1925. gada februāra līdz 1932. gada martam Vesmanis bija Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.[1] 1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves bija viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu.[4] 1937. gadā pensionējās.[1]
Pēc Latvijas okupācijas Vesmani 1941. gada 14. jūnijā NKVD apcietināja un notiesāja par to, ka viņš "bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis". Aizsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm, miris 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.[1]
|
|
|
|
| Elvīra Baldiņa |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-05-26 14:26 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
|
Elvīra Baldiņa (dzimusi Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa 1919. gada 11. augustā) ir latviešu teātra un kino aktrise.
Biogrāfija
Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa piedzima 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķa Kraukļu pagasta "Kalna Jostpāpenos". Māte — mājsaimniece, laukstrādniece Anna Baldiņa, tēvs — piensaimnieks Jānis Baldiņš. Brālis — Ēriks Baldiņš. Mācījusies Kārklu četrgadīgajā un Kraukļu sešgadīgajā pamatskolā, 1938. gadā pabeigusi Valsts ģimnāziju Cesvainē. Pēc pārvākšanās uz Rīgu mācījās Latvju Aktieru arodbiedrības teātra skolā. Pēc skolas likvidācijas turpināja apgūt aktiermeistarību Latvju drāmas ansambļa studijā, piedaloties studijas teatrālajos uzvedumos (1941—1944). Pēc kara beigām sāka strādāt Latvijas Jaunatnes teātrī (1945—1976). Pēc aiziešanas pensijā turpināja strādāt teātrī kā ārštata darbiniece līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā.
Piedalījusies daudzos radio teātra uzvedumos un televīzijas iestudējumos, kas paredzēti bērniem. Nodarbojusies ar sabiedrisko darbību, bijusi rajona padomes deputāte. Apbalvota ar ordeni "Goda zīme". Latvijas kultūras fonda stipendiāte.
2009. gadā Elvīra Baldiņa pievienojās Teātra zelta fondam.
Vīrs — diriģents un vijolnieks Leonhards Ostrovskis (1922—1984), dēls — Madis Ostrovskis, mazdēls — pianists Toms Ostrovskis.
|
|
|
|
|
