Biatloniste Bendika izcīna Eiropas zeltu iedzīšanā
https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlon...104/Šodien, 12:45
Biatlons
Autori: Ludmila Glazunova (LSM.lv sporta autore)
Latvijas biatloniste Baiba Bendika sestdien izcīnīja zelta medaļu Itālijā notiekošajā Eiropas čempionātā biatlonā desmit kilometru iedzīšanā, vēsta organizatori.
Bendika startēja ar trešo numuru 49 sekundes pēc līderes Annas Karinas Hejdenbergas. Pirmajā šautuvē Baiba bija precīza un trasē atgriezās kā otrā.
Otrajā šautuvē Bendika atkal bija precīza un trasē atgriezās jau kā līdere. Arī trešajā Baiba bija precīza, bet pēdējā šautuve gan sagādāja raizes, taču tas viņai netraucēja finišēt kā līderei, trasi veicot 33 minūtēs un 54,4 sekundēs.

Otrā palika Hejdenberga, kura finišēja 15,6 sekundes aiz Bendikas, bet trijnieku noslēdza itāliete Linda Zingerle. Sandra Buliņa finišēja 33. vietā, no Bendikas atpaliekot trīs minūtes un 32,7 sekundes.

Jāatgādina, ka piektdien sprinta sacensībās Bendika izcīnīja bronzas medaļu.

Tikmēr vīriešu sacensībās 12,5 kilometru iedzīšanā Latvijas sportists Renārs Birkentāls, kļūdoties tikai pēdējā šautuvē, finišēja 37. pozīcijā. Par Eiropas čempionu tika kronēts itālis Patriks Braunhofers, sudrabs norvēģim Īsakam Frejam, bet vecā kontinenta bronza – norvēģim Sverrem Dālenam-Aspenesam.

"Antifragile" ir amerikāņu Metalcore grupas desmitais studijas albums, kas paliek. Tas tika izlaists 2025. gada 31. janvārī neatkarīgi.

https://en.wikipedia.org/wiki/Antifragil...ins_album)
https://www.reddit.com/r/Metalcore/comme...?rdt=56757
https://genius.com/albums/All-that-remains/Antifragile
https://open.spotify.com/album/3IFjSlXvV4NUaT8oj4jfS2

Planētu parāde, Saules un Mēness aptumsumi – ko redzēsim Latvijas debesīs 2025. gadā
Campus

2025. gads priecēs astronomijas entuziastus un tos, kam vienkārši patīk vērot debesis bez papildu iedziļināšanās – vienkārši tāpēc, ka smuki un aizraujoši. Pēc divu gadu pauzes Latvijā atkal varēs redzēt labi pamanāmu daļēju Saules aptumsumu, kā arī pilnu Mēness aptumsumu, informē Latvijas Astronomijas biedrība un astronomijas popularizētāji SIA "StarSpace".
2025. gadā būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Venera, Marss, Jupiters un Saturns, turklāt janvārī vakara debesīs būs novērojama tā sauktā planētu parāde, kad kopā ar visām četrām spožākajām planētām ar kvalitatīvu binokli vai nelielu teleskopu varēs novērot arī Urānu un Neptūnu. Aktīvāko meteoru plūsmu – kvadrantīdu, perseīdu un geminīdu – maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 3. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī. Turpinoties Saules aktivitātes maksimumam, ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi, tādēļ Latvijā arī 2025. gadā varētu būt novērojamas ziemeļblāzmas.
Nākamajā gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, no kuriem Latvijā būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums.
14. martā Rietumeiropā, Rietumāfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Šī aptumsuma sākuma pusēnas fāze būs redzama arī Latvijā īsi pirms Mēness rieta, taču to būs grūti pamanīt, jo Mēness atradīsies ļoti tuvu horizontam.
29. martā daļā ziemeļu puslodes būs redzams Saules aptumsums. Kanādas ziemeļos tas būs vislielākais (Mēness aizklās vairāk nekā 90 procentus Saules diska). Aptumsums būs redzams arī Grenlandē, Islandē, Eiropā un Krievijas ziemeļos. Rīgā aptumsums būs novērojams no pulksten 12.52 līdz pulksten 14.18. Aptumsuma maksimumā, pulksten 13.36, Rīgā būs aizsegta nedaudz vairāk nekā piektā daļa no Saules diska.
Ja pa rokai nav speciālās brilles aptumsumu vērošanai, bet tomēr gribas redzēt, cik lielu robu Mēness "izgrauzis" mums redzamajā Saules diskā, tad noderēs šis raksts – kā "Campus" 2021. gada vasarā vēroja daļēju Saules aptumsumu, izmantojot vien baltu A4 lapu un kartona loksni.

7. septembrī Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Rīgā šī aptumsuma pilnā fāze sāksies pulksten 20.30, pusstundu pēc Mēness lēkta, bet aptumsuma maksimums būs pulksten 21.12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies pulksten 21.53, bet daļējā fāze – pulksten 22.57.

2025. gadā Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 8. martu, bet labākā rīta redzamība būs ap 7. decembri. Saules sistēmas visspožākā planēta Venera būs novērojama vakaros no janvāra līdz marta vidum, bet no jūnija līdz oktobrim Venera būs redzama no rītiem īsi pirms saullēkta, zemu pie horizonta. Marss līdz pavasarim būs ļoti labi novērojams augstu debesīs visu nakti, bet no aprīļa līdz jūnija vidum – vakaros. Jupiters no janvāra līdz aprīlim būs redzams augstu debesīs vakaros, no augusta līdz oktobrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no novembra līdz gada beigām – visu nakti. 
12. augustā rīta pusē būs novērojama Jupitera un Veneras konjunkcija, kad abas spožākās planētas atradīsies 0,9 grādu attālumā viena no otras.
Saturns būs novērojams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē. Septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros. Interesanti, ka Saturns, kas bieži tiek saukts par gredzenoto milzi, nākamajā gadā izskatīsies visai neatbilstoši šim raksturojumam, jo no marta līdz novembrim Saturna gredzeni būs pavērsti pret Zemes orbītas plakni, tādēļ spēcīgā binoklī vai nelielā teleskopā tie būs redzami tikai kā šaura līnija uz abām pusēm no Saturna diska.
Pēdējos gados aizvien palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ ļoti bieži naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie diezgan nopietni traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus. Par to, kā šie satelītu mākslīgi radītie "zvaigznāji" traucē astronomiskajiem novērojumiem, bažas parādījās jau ar pirmajiem kosmosā nogādātajiem "Starlink" pavadoņiem pirms vairākiem gadiem. Taču ne vienmēr vainojams ir Īlons Masks un "Starlink" – arī citas kompānijas pamatīgi var pabojāt dzīvi tiem, kas mēģina izzināt Visuma noslēpumus, veicot novērojumus ar teleskopiem.

Mazāk birokrātijas – vairāk uzņēmējdarbības. Publicē plānus Eiropas Savienības konkurētspējas celšanai
REplay.lv Panorāma
Šodien, 18:22
Papildināts šodien, 20:23
Ekonomika
Autori: Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Ilze Nagla (Latvijas Televīzijas korespondente Briselē)

Lai atgūtu konkurētspēju, Eiropai ir nepieciešams mazināt birokrātiju un paātrināt attīstības tempus. Tāds ir trešdien Briselē prezentētā Eiropas konkurētspējas kompasa vadmotīvs. Šis ir augsta līmeņa plāns, ko Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vēlas īstenot Eiropas Savienībā (ES) savā otrajā pilnvaru termiņā.
Vēstījums ir it kā nepārprotams, lai gan šķiet grūti izpildāms – Eiropai ir jākļūst uzņēmējdarbībai labvēlīgākai, lai tā spētu konkurēt ar ASV un Ķīnu, vienlaikus nezaudējot savus mērķus klimata jomā.
"Īsi sakot, pēdējo 20 līdz 25 gadu laikā mūsu uzņēmējdarbības modelis pamatā ir balstījies uz lētu darbaspēku no Ķīnas, uz lētu enerģiju no Krievijas un daļēji uz ārpakalpojumiem drošības jomā," sacīja EK vadītāja. "Šie laiki ir pagājuši. Un mēs redzam, ka šodien Eiropa joprojām atpaliek no ASV un Ķīnas produktivitātes pieauguma ziņā, un mums ir jānovērš mūsu trūkumi, lai atgūtu konkurētspēju."
Galvenais elements ir tiesību akti, kas racionalizēs noteikumu kopumu par to, kā uzņēmumi ziņo par savu atbilstību ES zaļajiem noteikumiem. Tomēr šī vienkāršošana nozīmē, ka EK atcels iepriekšējā termiņā pieņemto regulējumu un mainīs noteikumus vides jomā jeb Zaļo kursu, bet tikai padarīs tos efektīvākus.
Kritizētāji uzskata, ka šis ir solis atpakaļ attiecībā uz ES Zaļo kursu un padošanās labējo spiedienam, kas šo Zaļo kursu kritizē. EK prezidente to noliedz.
"Vēlos pateikt ļoti skaidri. Eiropas Savienība neapšaubāmi turpina virzību uz Zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Tā ir mūsu unikālā priekšrocība, un mums ir jānodrošina paredzamība ieguldītājiem un uzņēmumiem, kas darbojas tīro tehnoloģiju jomā," pauda fon der Leiena.
Viens piemērs – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva un Korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudes direktīva paredz, ka lieliem un maziem uzņēmumiem būs jāsavāc un jāpublicē dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ūdens patēriņu, temperatūras paaugstināšanās ietekmi uz darba apstākļiem, ķīmisko vielu noplūdēm un to, vai piegādātāji, kas bieži vien ir izkaisīti pa visu pasauli, ievēro cilvēktiesības un darba tiesību aktus. Šis ir plaši kritizēts, jo palielina izmaksas Eiropas uzņēmumiem salīdzinājumā ar citām vietām, kurās vides regulējums ir vājāks.
Eksperti sarēķinājuši, ka vidēji lielam uzņēmumam Francijā pirmajos divos īstenošanas gados tas varētu izmaksāt līdz 800 tūkstošiem eiro. Tieši šādu problēmu EK vēlas risināt, vienkāršojot noteikumus.
Bet plāns skar ne tikai birokrātijas mazināšanu, bet arī MI izmantošanas veicināšanu, it īpaši ražošanā, enerģētiku un palīdzību Eiropas jaunuzņēmumiem paplašināt savu darbību. Šobrīd ir 27 dalībalstu atšķirīgajām prasībām nodokļu, korporatīvo tiesību un citās jomās.
"Tāpēc mēs viņiem piedāvāsim iespēju pievienoties 28. režīmam – jūs brīvprātīgi varat izvēlēties 28. režīmu, kas ir viens un vienkāršots noteikumu kopums visai Eiropas Savienībai," pauda fon der Leiena.

"Pēc savas dabas mizantropija ir pesimisma, individuālisma, kā arī egoisma galēja izpausmes forma, kas ir pretstats humānismam."
https://lv.wikipedia.org/wiki/Mizantropija
"Mizantropija ir vispārējais naids, nepatika vai neuzticēšanās cilvēku sugai, cilvēka uzvedībai vai cilvēka dabai. Mizantrope vai mizantrops ir kāds, kam ir šādi uzskati vai jūtas. Mizantropija ietver negatīvu novērtējošu attieksmi pret cilvēci, kuras pamatā ir cilvēces trūkumi. Mizantropi uzskata, ka šie trūkumi raksturo visus vai vismaz lielāku vairākumu cilvēku."
https://en.wikipedia.org/wiki/Misanthropy

Bojāts LVRTC optisko šķiedru kabelis Baltijas jūrā; NBS apsekojuši, iespējams, iesaistīto kuģi

Šodien, 15:01
Papildināts šodien, 18:39
Latvijā
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Aija Kinca (LTV Ziņu dienesta korespondente), Sandra Dieziņa (Latvijas Radio korespondente)
Svētdienas agrā rītā ir bojāts VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis, informēja centrs. Šī centra datu pārraides uzraudzības sistēmā tika fiksēti datu pārraides pakalpojumu traucējumi posmā Ventspils - Gotlande. Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka kabelis ir būtiski bojāts un ka bojājums ir ārējas iedarbības. Tāpat atklāts iespējamais vaininieks – kuģis, kurš bija uzņēmis kursu uz Krieviju.
ĪSUMĀ:
Svētdienas agrā rītā ir bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis.
Sistēmā fiksēti datu pārraides pakalpojumu traucējumi posmā Ventspils - Gotlande.
LVRTC nodrošināja alternatīvu datu pārraides plūsmu.
Lai arī iespējams mazāks datu pārraides ātrums, lielākoties Latvijā interneta lietotājus tas neietekmē.
Ir pamats aizdomām, ka kabelis būtiski bojāts ārējās iedarbības rezultātā, sākts kriminālprocess.
LVRTC gaida no sadarbības uzņēmuma ziņas, kad varētu sākt kabeļa apsekošanu un labošanu.
Latvijas Jūras spēki apsekoja kuģi, kas bija rajonā bojājumu laikā, zem Maltas karoga kuģojošo "Michalis San".
Kuģis bija ceļā uz Krieviju, uz tā klāja nebija aizdomīgu darbību, enkurs nav bojāts.
Iekšlietu ministrs: Kuģa aizturēšanai ir vajadzīga kopīga un skaidra NATO nostāja.
Aptuvenajā zemūdens infrastruktūras bojājuma rajonā tika identificēti vēl divi kuģi.
Latvija turpina sadarboties ar NATO un Baltijas jūras reģiona valstīm.
Datu pārraide nodrošināta, uzsāk kriminālprocesu
LVRTC turpina sniegt pakalpojumus, izmantojot citus datu pārraides maršrutus.
Šobrīd ir iespējama datu pārraides ātruma aizture, bet lielākoties tā neietekmē galalietotājus Latvijā, skaidroja centrā.
Sadarbībā ar tehnoloģiskajiem partneriem LVRTC ir veicis sistēmas darbības pārbaudi, kā arī mērījumus tīklā no iekārtām Ventspilī. "Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka kabelis ir būtiski bojāts un ka bojājums ir ārējas iedarbības," uzsvēra LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.
LVRTC par notikušo ir informējis atbildīgos un rosinājis sākt kriminālprocesuālas darbības, un pašlaik ir ierosināts kriminālprocess.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks LTV sacīja, ka pašlaik "tiek meklēti iemesli, vai tas ir fizisks pārrāvums vai cita veida pārrāvums. Esam uzsākuši vienu kriminālprocesu, attiecīgi par tīšu svešas mantas bojāšanu, un kas attiecas uz kabeļa pārrāvumu, tad tiek skaidroti apstākļi un vainīgās personas."
"Tiek vērtēti, kādi kuģi ir bijuši tuvumā. Kas tieši ir pārtrūcis. Un būs svarīgi saprast, kāds traucējumi, jo man nav tiešas apstiprinošas informācijas, ka ir fizisks pārrāvums. Vajadzīgas dažas stundas, lai pateiktu precīzi," sacīja Ruks.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida pēc iespējas ātrāku zemūdens kabeļa bojājumu izmeklēšanas rezultātu un ciešu koordināciju ar sabiedrotajiem, aģentūrai LETA norādīja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Cer salabot kabeli pēc iespējas ātrāk
Ievērojot to, ka kabelis atrodas vairāk nekā 50 metru dziļumā, bojājumu veidu varēs noteikt, tikai uzsākot kabeļa remonta darbus, informēja LVRTC.
Saskaņā ar LVRTC rīcībā šobrīd esošo informāciju elektronisko sakaru komersanti, kas līdz šim izmantoja optiskās šķiedras jūras kabeli, pakalpojumu nodrošināšanai izmanto citus datu pārraides maršrutus.
LVRTC turpina sarunas ar uzņēmumu, kas tehniski var nodrošināt jūras kabeļa remontu. Centrā norāda, ka tas ir ārvalstu uzņēmums ar lielu pieredzi šādu tehnoloģiski sarežģītu uzdevumu veikšanā.
Bojājumu novēršana tiks uzsākta līdz ko būs panākta vienošanās par remonta kuģa iziešanu jūrā, skaidroja Sprugaine.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols preses konferencē norādīja - LVRTC cer, ka sadarbības uzņēmums pēc iespējas ātrāk varēs pateikt datumu, kad remonta kuģis varēs sākt izpēti un kabeļa labošanu.
Viņš arī piebilda, ka centram ir risinājumi datu plūsmas novirzīšanai kabeļu bojājumu gadījumā, un tas strādā – ietekme patērētājiem Latvijā nav novērojama.

Iespējamais vainīgais kuģis identificēts

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki saņēma no LVRTC informāciju par Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā konstatētu optiskā kabeļa Ventspils-Gotlande bojājumu.
Jūras spēki nekavējoties norīkoja patruļkuģi, lai apsekotu, iespējams, iesaistīto kuģi.
Jūras spēki par notikušo ir sazinājušies ar NATO sabiedrotajiem, tostarp ar Zviedriju, un notiek pastāvīga informācijas apmaiņa. Jūras operāciju centrs ir veicis kuģu kustību analīzi kabeļa bojājuma rajonā.
Jūras spēku komandieris, admirālis Māris Polencs preses konferencē atklāja, ka sadarbībā ar LVRTC bija izstrādāts algoritms rīcībai šādās situācijās, un tas arī tika iedarbināts. Jūras spēku patruļkuģis apsekoja iespējamo kabeļa bojājuma rajonu, kā arī pārbaudīja kuģi "Michalis San".
Konstatēts, ka kuģis ir ceļā uz Krieviju. Nekādas aizdomīgas darbības uz kuģa klāja vai enkura bojājumus Jūras spēki nekonstatēja. Bet NBS turpina analizēt pārējo kuģu kustību rajonā, kā arī sazinās ar NATO sabiedrotajiem.
Publiski pieejama informācija liecina, ka beramkravu pārvadātājs "Michalis san" kuģo zem Maltas karoga. Kuģis bijis ceļā no Alžīrijas ostas pilsētas Bežajas, liecina kuģu izsekošanas vietnē "MarineTraffic" pieejamie dati.
Starptautiskās jūras tiesības ir pietiekami komplicētas, tāpēc iesaistītā kuģa aizturēšanai ir vajadzīga kopīga un skaidra NATO nostāja, aģentūrai LETA atzina Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Vaicāts, cik liela būs iespēja aizturēt incidentā, iespējams, vainīgo kuģi, ministrs atbildēja, ka, kuģim atrodoties Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas varasiestādes to varētu īstenot, bet ārpus Latvijas ūdeņiem tas nebūtu tik vienkārši, jo starptautiskās jūras tiesības ir gana komplicētas.
Tā vietā ir jābūt kopīgai un skaidrai NATO nostājai, jo starptautiskajos ūdeņos atrodas daudz un dažādu valstu kuģi.
Aptuvenajā zemūdens infrastruktūras bojājuma rajonā tika identificēti vēl divi kuģi, kas atradās ārpus Latvijas teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Izmeklēšanā cieši sadarbosies ar Zviedriju un NATO partneriem

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sasaukusi atbildīgo ministriju un dienestu sanāksmi saistībā ar notikušo. Premjere norādīja, ka Latvija turpina sadarboties ar NATO un Baltijas jūras reģiona valstīm, lai noskaidrotu apstākļus un izmeklētu notiekošo.
Preses konferencē pēc sanāksmes Siliņa informēja, ka ir sazinājusies ar Zviedrijas valdības vadītāju un Baltijas valstu premjeriem, Zviedrijas krasta apsardzei ir lūgts iesaistīties izmeklēšanā, un Zviedrija apsolījusi jebkāda veida palīdzību, kas būs nepieciešama.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien apliecināja pilnīgu solidaritāti Baltijas jūras valstīm, kuras skārusi Latviju un Zviedriju savienojošā zemūdens kabeļa sabojāšana.
"Pilnīga solidaritāte ar Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības valstīm pēc Zviedrijas un Latvijas zemūdens datu pārraides kabeļa sabojāšanas," platformā "X" pauda EK prezidente.
"Mūsu kritiskās infrastruktūras izturība un drošība ir galvenā prioritāte," uzsvēra Leiena.
"Komisija ir apņēmusies uzlabot [bojājumu] konstatēšanu, novēršanu un labošanu kopā ar globālajiem partneriem," norādīja EK prezidente.
Jau ziņots, ka iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra.
NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.
LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators Latvijā. LVRTC pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļas.

Visā darbošanās ar spēļu serveri, mēs izlēmām izmantot Server 64-bit 3.13.7  https://teamspeak.com/en/downloads/#server un uzstādīšana ir gana ķēpīga, bet mēs viņu uzstādījām jau pasen proti, kaut kur ap 2022 gadu. Un tur ir bezmaksas license. Team speak serveris ir tīrais skaņas serveris. Pats serveris, ja viņš iet viss ir baigi labi. Bet kēpa viņam ir ar licensi, kura ir aktivizeta 2022 un ir spēkā līdz 2027 gadam.
Pati licenses uzlikšana ir kēpīga, un arī darbībā viņa mēdz izkrist ar neko neizsakošiem paziņojumiem.

Citāts:VirtualServerBase Info listening on 0.0.0.0:9987, [::]:9987
25.01.2025 22:18:46 VirtualServerBase Info rejecting myteamspeakid: revoke list out of date
25.01.2025 22:18:46 VirtualServerBase Info client is connecting with a invalid or revoked myTeamSpeak ID 

RFS ar trekniem burtiem raksta Latvijas futbola vēsturi un uzvar vareno Amsterdamas «Ajax»
Dalīties:
EPA, TOMS KALNINS
Vakar, 23:54
Futbols
Autori: Kārlis Ķilkuts (LSM.lv sporta redaktors)
Ceturtdien Eiropas futbola līgā savu pēdējo pirmās turnīra fāzes mājas spēli aizvadīja RFS, kas uzņēma komandu, kura komentārus neprasa – Amsterdamas "Ajax". "Daugavas" stadions nebija viesmīlīgs arī pret šāda kalibra komandu, jo rīdziniekiem izdevās šokēt savus pretiniekus, uzvarot ar 1:0. Vienīgos vārtus guva somu pussargs Adams Marhijevs.
Vakar, 20:44
"Ajax" Rīgā bija ieradušies ar veselu fanu armādu – tiek lēsts, ka "Daugavas" stadiona tālajā tribīnē bija ieradušies vairāk nekā 2000 karstasinīgo komandas līdzjutēju, kuri pirms mača jau bija paspējuši izraisīt nekārtības.
RFS galvenais treneris Viktors Morozs šim vakaram bija izvēlējies formāciju 3-5-2 – trīs aizsargi, pieci pussargi ar diviem uzbrucējiem – Jāni Ikaunieku un kotdivuārieti Sedriku Kuadio.
Spēle iesākās lēni, "Ajax" futbolistiem šķietami cenšoties pierast pie laukuma zāliena, pirmo sitienu pa Fabrica Ondoā vārtiem mēģinot raidīt 7. minūtē, taču tas lidoja augstu pāri vārtiem.
No līdzīgas pozīcijas 11. minūtē pie sitiena tika arī Roberts Savaļnieks, bet iznākums bija identisks "Ajax" mēģinājumam.
Savukārt 19. minūtē mājinieki ar bumbu viesojās "Ajax" soda laukumā – soms Adams Marhijevs tur iespraucās starp trim pretinieku aizsargiem, taču viņa sitiens tika bloķēts.
Pirmo standartsituāciju pie mūsu soda laukuma "Ajax" nopelnīja vien 23. minūtē, taču tā beidzās bez bīstama momenta. 27. minūtē viesi beidzot izdarīja daudzmaz bīstamu centrējumu mūsu soda laukumā, taču RFS aizsargi bija vietā, nosedzot visas iespējas rezultatīvi noslēgt uzbrukumu, un slovēņu aizsargs Žiga Lipuščeks ar galvu bumbu vienkārši izraidīja ārpus laukuma.
29. minūtē tika pārbaudīta Ondoā modrība – no distances spēcīgi bumbu tālajā vārtu stūrī mēģināja iegriezt Burkinafaso uzbrucējs Bertrands Traore, bet rīdzinieku vārtsargs perfekti nolasīja situāciju un augstā lēcienā to atvairīja, noķerot bumbu rokās.
Īsā laikā – 33. un 34. minūtē – RFS aizsargi nopelnīja divas standartsituācijas uz saviem vārtiem. Pirmā no asa leņķa tika mēģināta izspēlēt asprātīgā veidā, bet ciešā aizsardzība ar to tika galā. Otrajā jau soda laukumā pēc pirmā centrējuma pie sitiena ar galvu tika Traore, taču bumba pret Lipuščeku mainīja virzienu un izlidoja ārpus gala līnijas. Stūra sitiens noslēdzās bez bīstama momenta.
Desmit minūtēs vēlāk viens pēc otra norisinājās pirmā puslaika satraucošākie brīži mūsu soda laukumā – 43. minūtē no labās malas Traore ar pēdas ārmalu lielisku griezto piespēli pa skrējienam izspēlēja beļģu uzbrucējam Mikam Godsam, kurš tika ļoti tuvu mūsu vārtiem, bet tika gāzts noteikumu robežās, līdz ar to viņam neizdevās kārtīgs sitiens pa vārtiem.
44. minūtē noelsās viss "Daugavas" stadions, jo nīderlandiešu uzbrucējs Braiens Broubejs tika pie bumbas un centās ar spēku izsist sev ceļu tuvāk Ondoā vārtiem, bet beigās piespēlēja daudz labākā pozīcijā esošajam tautietim Kimam Ficam-Džimam, kurš burtiski no vārtu priekšas aizsita garām vārtiem.
Puslaika izskaņā viesi centās izveidot vēl kādu bīstamu momentu, taču atdūrās pret rīdzinieku aizsardzības valni, mača galvenajam arbitram, moldāvam Marianam Barbu signalizējot par pārtraukumu – 0:0.
Otrā puslaikā ievadā bumba vienīgo reizi paviesojās RFS vārtu tīklā – Fics-Džims šoreiz bija nekļūdīgs, taču mirkli iepriekš, kādreizējā Anglijas izlases kapteiņa Džordana Hendersona piespēles brīdī, aizmugures stāvoklī atradās Gods. Līdz ar šo priekšrocību beļģis arī varēja veiksmīgi izspēlēt savam komandas biedram uz labu sitienu.
52. minūtē "Ajax" soda laukumā otro reizi šajā mačā veiksmīgi ielauzās Marhijevs, kurš izspēlēja labā pozīcijā esošajam Kuadio, bet viņš nespēja pietiekami veikli apstrādāt bumbu un pie sitiena netika.
Iespējams, labāko situāciju šajā mačā viesi neizmantoja 54. minūtē, pēc stūra sitiena izspēles lielisks centrējums sasniedza Horvātijas izlases aizsarga Josipa Šutalo galvu, kurš sita jau garām RFS vārtsargam, bet burtiski no vārtu līnijas bumbu nocēla Ikaunieks.
Vēl viens sitiens no tuvas distances sekoja 58. minūtē, kad atkal savu spēcīgāko ieroci – spēli ar muguru pret vārtiem – soda laukumā mēģināja izmantot Broubejs. Tomēr, nespēdams sev izkārtot ērtu pozīciju, mēģinājums apdraudēt vārtus nebija pārāk spēcīgs, ar to tiekot galā Ondoā.
Nākamo nepilnu desmit minūšu laikā RFS aizsargiem bija jāaizstāvas krietni sparīgāk, jo "Ajax" jūtami palielināja spiedienu uz rīdzinieku vārtiem, cenšoties beidzot tos uzlauzt. To pastiprināja arī Nīderlandes izlases uzbrucēja, 1,97 metrus garā Vauta Veghorsta došanās laukumā, ko brīžiem varēja apturēt tikai ar noteikumu pārkāpumu.
Taču visi pūliņi beidzās ar neveiksmēm, ko pastiprināja Traores izmisuma sitiena mēģinājums 70. minūtē no tālas distances, kas bija gaužām neprecīzs, lidojot augstu pāri vārtiem.
RFS nu jau vairs retu reizi spēja atbildēt ar pretuzbrukumu – vienā no tādiem 74. minūtē šķita, ka varētu izveidot ko bīstamu, taču nogurums darīja savu un Marhijeva piespēli uz kreiso malu Ikaunieks soda laukumā nespēja apstrādāt.
Taču pagurums bija manāms arī pretinieku nometnē – izspēles un atsevišķu spēlētāju izrāvieni vairs nebija tik asi, mēģinot vairāk paļauties uz tālām izspēlēm un centrējumiem. Vienā no tādiem augumā raženais Veghorsts tika pie sitiena ar galvu, bet Ondoā bija veiksmīgi izvēlējies pozīciju un bumbu bez problēmām tvēra.
Un beidzot Marhijevs tika pie savas zelta iespējas šajā turnīrā – 78. minūtē pussargs pārtvēra bumbu laukuma vidusdaļā un izskrēja pret "Ajax" vārtiem. Lai gan starp viņu un vārtsargu Remko Pasvēru vēl bija arī itāļu aizsargs Daniele Ruganī, soms ar lielisku, zemu tālsitienu atklāja rezultātu un pirmo reizi RFS vēsturē savu klubu izvirzīja vadībā Eiropas līgā – 1:0.
Kārtējo iespēju izniekoja Fics-Džims – 88. minūtē viņš pēc lieliskas komandas biedru izspēles tika izvirzīts viens pret Ondoa vārtiem, taču ar purngalu sita pāri gan uz zemes esošajam Ondoā, gan arī vārtiem.
Kompensācijas laika sākumā "Ajax" atkal iekrita uz rīdzinieku pretuzbrukumu, kur bumba tika izspēlēta Ikauniekam. Viņš meistarīgi sagaidīja savu iespēju grieztajam sitienam, un tikai Pasvēra pirkstu gali glāba komandu no otro vārtu zaudējuma.
Sešas minūtes pieliktais laiks pretiniekiem neko nedeva, un RFS svinēja vēsturisku uzvaru.

Vardarbības pieauguma apstākļos Kolumbija atkārtoti izdod partizānu līderu aresta orderus
Amerika

Kolumbija trešdien atjaunoja 31 Nacionālās atbrīvošanas armijas (ELN) līdera aresta orderus, reaģējot uz uzbrukumiem, kuros gāja bojā 80 un tika pārvietoti 32 000 cilvēku. ELN, 5800 locekļu kreiso kaujinieku grupa, kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību, ir pastiprinājusi valsts drošības krīzi, izmantojot vardarbību attālos pierobežas reģionos ar Venecuēlu. 

Kolumbija trešdien atjaunoja aresta orderus vairākiem desmitiem partizānu komandieru, kas vainojami bruņotos uzbrukumos, kas lika pārvietoties 32 000 cilvēku un izraisīja pēdējo gadu nopietnāko drošības krīzi valstī.

Prezidenta Gustavo Petro valdība atcēla orderus 31 Nacionālās atbrīvošanas armijas jeb ELN vadītājam, kas ir 5800 cilvēku lielā kreiso kaujinieku grupa, kas ir cieši saistīta ar narkotiku tirdzniecību.

ELN tiek apsūdzēta vairāku uzbrukumu rīkošanā pret konkurējošiem kaujiniekiem valsts kalnainajā un nelikumīgajā pierobežas reģionā ar Venecuēlu.

Saskaņā ar valdības un Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēsēm, ir gājuši bojā vismaz 80 cilvēki, desmitiem ir nolaupīti un desmitiem tūkstošu ir pārvietoti.

Atbildot uz to, Petro izsludināja ārkārtas stāvokli, apturēja miera sarunas un izvietoja apgabalā aptuveni 5000 karavīru.

Četrdesmit astoņus gadus vecā Zilenia Pana aizbēga no kaujām kopā ar saviem astoņus un 13 gadus veciem bērniem, atrodot relatīvo drošību Okanā, mazā pilsētiņā kordiljeras rietumu malā.

Redzēt "mirstīgos ķermeņus bija skumji, sāpīgi. Tas salauž jūsu dvēseli, jūsu sirdi", viņa sacīja AFP.

Viņa tikai lūdz, lai cīnītāji apstājas, lai viņa varētu atgriezties mājās ar saviem bērniem, sakot, ka "tas ir viss, ko mēs vēlamies, tas ir viss, ko mēs prasām no šiem cilvēkiem".

Neraugoties uz Petro solījumu uzsākt "karu" ELN, Kolumbijas militārpersonas līdz šim ir iekļuvušas tikai nemiernieku kontrolētajās teritorijās, izveidojot novērošanas posteņus un veicot patruļas pilsētu teritorijās.

Trešdien pierobežas pilsētā Tibu AFP reportieri dzirdēja vismaz piecus skaļus sprādzienus, kas, pēc militārpersonu teiktā, bija artilērijas izmēģinājumi.

Tomēr ir maz pazīmju par pilna mēroga ofensīvu, kas vērsta pret partizāniem viņu lauku cietokšņos.

Taču Petro lēmums atjaunot aresta orderus ir vēl viena spriedzes saasināšanās pazīme.

Pilnīgs miers?

Daudziem kolumbiešiem nesenā asinsizliešana rada bailīgas atbalsis gandrīz sešus desmitus gadus ilgušam pilsoņu karam, kurā gāja bojā aptuveni 450 000 cilvēku un valsts kļuva par bruņotas vardarbības lamuvārdu.

Taču aptaujas arī regulāri liecina, ka vairāk nekā puse kolumbiešu iebilst pret miera sarunām ar tik nīsto ELN un uzskata, ka valdības drošības stratēģija ir kļūdaina.

Neskatoties uz ideoloģiskajiem pamatiem, grupējums ir viens no pasaules lielākajiem spēlētājiem kokaīna tirdzniecībā un nodarbojas ar izspiešanu, ķīlnieku sagrābšanu un dažādu preču kontrabandu.

"Viņi mēģināja pārņemt kontroli pār Kolumbijas un Venecuēlas robežu," sacīja Kolumbijas iekšlietu ministrs Huans Fernando Kristo ar stratēģisku mērķi gūt "noziedzīgus ienākumus".

Petro, kurš pats bija bijušais kreisais partizāns, gadiem ilgi ir mēģinājis sēdināt ELN un citas grupas pie sarunu galda.

Pēc īslaicīga pamiera un sarunām par atkal un atkal, pēdējā ELN ofensīva ir sagrāvusi cerības, ka grupējums ir gatavs atbruņoties.

Šķiet, ka Petro parakstītā stratēģija "Total Peace" — militāro operāciju dramatiska samazināšana cerībā nodrošināt mieru — tagad ir mirusi.

Prezidents otrdien atzina, ka vardarbības pieaugums ir "neveiksme", un viņš apšaubīja, kā ELN varēja kļūt tik "spēcīga šodien, kad tikai pirms mēnešiem tā bija ļoti vāja, militāri runājot".

Kritiķi saka, ka valdības vieglprātīgā pieeja drošībai ir ļāvusi augt tādām grupām kā ELN.

"Pilnīgs miers kopā ar efektīvas drošības un tiesiskuma politikas trūkumu ir ļāvis bruņotām grupām paplašināt savu klātbūtni un brutālu kontroli pār attālām kopienām visā Kolumbijā," sacīja bijusī Kolumbijas likumdevēja Huanita Gēbertusa, kura tagad ir Cilvēktiesību direktore Amerikas Savienotajās Valstīs. Skatīties.

"Valdībai būtu steidzami jāpārskata savas miera un drošības stratēģijas, lai apturētu līdzīgu konfliktu pieaugumu visā valstī."

Malala Jusafzai mudina musulmaņu līderus "neleģitimizēt" talibus
Āzija / Klusais okeāns

Nobela Miera prēmijas laureāte Malala Jusafzai svētdien vērsās pie musulmaņu līderiem ar aicinājumu atbalstīt sieviešu un meiteņu izglītību, neskatoties uz Afganistānas talibu valdības noteiktajiem aizliegumiem, kas, pēc ANO domām, ir pielīdzināmi "dzimuma aparteīdam". Viņa arī mudināja musulmaņu valstis "neleģitimizēt" Afganistānas talibu valdību. 

Nobela Miera prēmijas laureāte Malala Jusafzai svētdien mudināja musulmaņu līderus "neleģitimizēt" Afganistānas talibu valdību un "parādīt patiesu vadību", iebilstot pret sieviešu un meiteņu izglītības ierobežošanu.

"Neleģitimējiet viņus," viņa sacīja Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā samitā par meiteņu izglītību musulmaņu valstīs.

"Kā musulmaņu līderiem, tagad ir laiks pacelt balsi, izmantot savu varu. Jūs varat parādīt patiesu vadību. Jūs varat parādīt patiesu islāmu," sacīja 27 gadus vecais Jusafzajs.

Divu dienu konference pulcēja ministri un izglītības amatpersonas no desmitiem musulmaņu vairākuma valstu, ko atbalsta Musulmaņu Pasaules līga.

Kopš atgriešanās pie varas 2021. gadā Taliban valdība ir ieviesusi stingru islāma likumu versiju, ko Apvienoto Nāciju Organizācija nodēvējusi par "dzimuma aparteīdu".

Viņu apmales ir slēgušas sievietes un meitenes no vidusskolas un universitātes izglītības, kā arī daudzām valdības darbavietām, un tās ir izstumtas no daudziem sabiedriskās dzīves aspektiem. 

Afganistānas talibu valdības delegāti uz pasākumu neieradās, lai gan bija uzaicināti, sestdien aģentūrai AFP sacīja Pakistānas izglītības ministrs Halids Makbuls Sidiki.

"Vienkārši sakot, talibi neuzskata sievietes par cilvēkiem," konferencē sacīja Jusafzai.

"Viņi savus noziegumus maskē kultūras un reliģiskā attaisnojumā."

Pakistānas talibi Jusafzai iešāva sejā, kad viņa bija 15 gadus veca skolniece 2012. gadā, kad viņa aģitēja par sieviešu tiesībām uz izglītību.

Viņas aktivitāte 2014. gadā viņai nopelnīja Nobela Miera prēmiju, un kopš tā laika viņa ir kļuvusi par globālu sieviešu un meiteņu izglītības tiesību aizstāvi.

"Taliban ir skaidri izteikts par savu misiju: viņi vēlas izskaust sievietes un meitenes no visiem sabiedriskās dzīves aspektiem un izdzēst viņas no sabiedrības," viņa sacīja konferencē.

Lai gan lielākajā daļā starptautiskās sabiedrības ir sašutums par Taliban valdības ierobežošanu, tautas ir dalītas jautājumā par to, kā šajā jautājumā sazināties ar Kabulas valdniekiem.

Dažas valstis apgalvo, ka tās būtu jāizslēdz no diplomātiskās kopienas, līdz tās atkāpjas, savukārt citas dod priekšroku iesaistei, lai pierunātu viņus apgriezties.

Neviena valsts nav oficiāli atzinusi Taliban varas iestādes, taču vairākas reģionālās valdības ir iesaistījušās tirdzniecības un drošības tēmās.
https://www.france24.com/en/live-news/20...se-taliban