Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 24
» Jaunākais biedrs: Wurind
» Foruma virtenes: 737
» Foruma ieraksti: 3'457

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 27 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 24 ciemiņš(i)
Google, Bing, Applebot

Pēdējā virtene
Misijas serverim
Forums: ArmA3
Pēdējā ziņa no: LvSnor
43 minutes ago
» Pēdējās atbildes: 11
» Skati: 6'358
Lielbritānija
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 1
Didjē Maruāni
Forums: Mūzika
Pēdējā ziņa no: LvSnor
11:31
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 2
Polija
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
11:17
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 1
Latviešu nacionālistu sav...
Forums: Latvijas pagatne
Pēdējā ziņa no: LvSnor
11:10
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 2
Laipni lūdzam atmosfērā
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-06-01 18:00
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 4
Par Forumu
Forums: Par forumu
Pēdējā ziņa no: Vietuieraditajs
2025-06-01 13:30
» Pēdējās atbildes: 28
» Skati: 15'379
ASV Aizsardzības ministri...
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-05-31 13:36
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 6
Pašvaldību velēšanas 2025
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-05-31 12:35
» Pēdējās atbildes: 18
» Skati: 2'914
World music un Auļi
Forums: Mūzika
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-05-30 18:22
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 5

 
  Ideja, kā demokratijas pamats
Publicējis: LvSnor - 2024-10-07 11:22 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Nav atbilžu

"Pesimisms ir bezatbildīgs: Vācijas grāmatu tirdzniecības Miera balvas ieguvēja Anne Applebaum runā par autokrātiju tīklu, kas apdraud mūsu demokrātiju." 
‪klaus radke‬ ‪@kradke.bsky.social‬ 1h
https://bsky.app/profile/kradke.bsky.soc...vtpzgg4u2o

Drukāt

  Interese par plurālismu informācijas avotos
Publicējis: LvSnor - 2024-10-07 10:26 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

"Mums piederēja ziņas. Mēs bijām vārtsargi, un mums ļoti piederēja arī fakti... Mūsdienās cilvēki var meklēt ziņas no dažādiem avotiem. Un viņi daudz vairāk jautā par to, kas mēs esam sakot," sacīja WSJ EIC Emma Takere. 

Un šeit rodas jautājums, vai šis nav savdabīgs "Kantisms", kad "iemesla definētam" (racionālam) cilvekam vajadzētu sekot "pamatotiem principiem", bet dabā vairums cilvēkiem nedz pietiek nedz laika, nedz zināšanas, lai spētu iedziļināties, un subjektīvs populāru iemeslu "testiņš". Smile  
Līdzīgi ir ar avotiem, kam cilvēkiem ir iespēja izpētīt, bet viņi to nedara, jeb dara tikai tad, kad ir ļoti neapmierināti ar nenovēršamām sekām?

Drukāt

  VP: Edgars uzrunā ANO
Publicējis: LvSnor - 2024-10-05 20:36 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Nedrīkst pieļaut globālo normu selektīvu piemērošanu vai neievērošanu
Nedrīkst pieļaut globālo normu selektīvu piemērošanu vai neievērošanu, uzrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. 

Viņš uzsvēra, ka alternatīva ir šausmīga pasaule, kurā valda spēks un likuma vara zaudē spēku.
Prezidents atgādināja, ka rit jau trešais gads kopš Krievija īsteno neizprovocētu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu. Turklāt tā turpina izaicināt starptautiskās sabiedrības izturību un apņēmību nosargāt noteikumos balstītu kārtību.

Citāts:Rinkēvičs norādīja, ka šis karš nopietni ietekmē stabilitāti reģionā un ārpus tā. Tam ir tālejošas sekas attiecībā uz principiem, kas atbalsta suverenitāti, teritoriālo integritāti un starptautiskās tiesības.
Prezidents uzsvēra, ka ir jānodrošina, lai globālā kārtība būtu noturīga pret agresiju, īpaši, ja agresors ir kodolieroču valsts un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.
"Krievija cenšas nojaukt to, ko mēs visi esam kopā uzcēluši. Krievija mēģina pārkārtot starptautisko kārtību, lai ieguvēji būtu tikai agresori," atgādināja prezidents.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija turpina pieprasīt nekavējoties un bez nosacījumiem izvest visu Krievijas karaspēku un militāro tehniku no visas Ukrainas teritorijas. "Nevar būt nekādu kompromisu attiecībā uz Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti," brīdināja amatpersona.
Latvijas prezidents klātesošajiem atgādināja, ka Krievijas neizprovocētajam uzbrukumam ir plašas sekas ārpus Ukrainas robežām. Tas ietekmē globālo pārtikas nodrošinājumu, kodoldrošību un humāno situāciju.

Citāts:"Piekļuve pārtikai ir cilvēktiesības. Badu nekad nedrīkst izmantot kā politikas instrumentu," viņš teica, piebilstot, ka Latvija solidarizējas ar valstīm, kuras visvairāk skārusi pārtikas krīze.
Rinkēvičs arī piebilda, ka nopietnas bažas rada Ukrainas bērnu piespiedu deportācijas un nelikumīgas adopcijas uz Krieviju. Tāpēc viņš aicināja ANO ieņemt aktīvāku nostāju šajā jautājumā.
Vienlaikus prezidents mudināja visas ANO dalībvalstis atbalstīt un pievienoties Šveices Miera samitā pieņemtajam paziņojumam, lai sāktu veidot uz ANO Statūtu principiem balstītu miera procesu.
"Krievijai ir jāuzņemas pilna juridiskā un finansiālā atbildība par savu agresiju. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai panāktu Krievijas visaptverošu atbildību par visiem Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem," uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš aicināja veidot īpašu tribunālu, kas spētu saukt pie atbildības galvenos agresijas nozieguma izdarītājus un nodrošinātu pilnīgu atbildību.
Prezidents arī norādīja, ka ir būtiski novērst krīzes padziļināšanos Tuvajos Austrumos un izvairīties no tās izplatīšanās reģionā.
Citāts:"Mēs saglabājam cerību, ka drīzumā izdosies panākt progresu karadarbības izbeigšanā," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka starptautiskajai sabiedrībai un ANO ir primāri jāatbalsta centieni, kas nodrošina visu civiliedzīvotāju aizsardzību, un jācenšas panākt ilgtspējīgu risinājumu.
Viņš atgādināja, ka Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir aicinājusi panākt tūlītēju karadarbības pārtraukšanu Gazā, visu ķīlnieku beznosacījumu atbrīvošanu un humānās palīdzības pieejamības nodrošināšanu plašā mērogā.
"Mēs nosodām visus teroristu uzbrukumus Izraēlai. Mēs atzīstam Izraēlas likumīgās tiesības uz pašaizsardzību. Taču tās ir jāīsteno saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši - starptautiskajām humanitārajām tiesībām, kas ir ieviestas, lai aizsargātu visus civiliedzīvotājus," akcentēja prezidents.
Citāts:Vienlaikus viņš aicināja koncentrēties arī uz politiskā procesa atjaunošanu, lai pārrautu vardarbības ciklu un panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru. "Mieru, kas risina gan izraēliešu, gan palestīniešu likumīgās vēlmes un drošības apsvērumus," viņš piebilda.
Kā vēstīts, Rinkēvičs līdz piektdienai, 27.septembrim, piedalās ANO Ģenerālās asamblejas 79.sesijā Ņujorkā, ASV.

Drukāt

  Karš kosmosā ...
Publicējis: LvSnor - 2024-10-05 19:20 - Forums: Starptautiski notikumi - Atbildes (1)

Vai globāla konflikta gadījumā uz Zemes, Visums būtu pati drošākā vieta? Tā sakot vai ir jēga iegadāties savai ģimenei kosmisko satelītu caur kuru būtu iespējams sazināties? Kas valda orbītās ap Zemi?

"The Telegraph”: Krievija gatavojas Trešajam pasaules karam - orbītā izvieto pavadoņus - slepkavas
https://nra.lv/pasaule/459031-the-telegr...pkavas.htm

Ja “Kosmos 2576” patiešām būtu uzbrucis “USA 314”, tas būtu bijis kara akts, bet situācijā, kad karš jau ir sācies, Krievijas kosmosa spēku galvenā prioritāte būtu pēc iespējas vairāk amerikāņu izlūkošanas un sakaru satelītu padarīt aklu vai atspējot tos.
“The Telegraph” norāda, ka amerikāņiem ir arī "inspekcijas satelīti" un "slepens kosmosa kaujas lidaparāts", kas spēj traucēt citu valstu kosmosa kuģu darbību - un to dara arī ķīnieši.
"Lielākā atšķirība ir tā, ka ASV un Ķīna pašlaik neeskalē lielu karu uz Zemes virsmas, kas demonstrētu viņu neapdomību," teikts publikācijā.

Proti, vismaz 3 valstīm ir "kosmosa karu plāni", un jāsaprot, virs zemes kaujas operācijā ir grūti, kādu pārsteigt, ja pretiniekam ir pilna vizuālā kontrole pa tavu teritoriju.

Drukāt

  Vai neandertālieši valkāja drēbes?
Publicējis: LvSnor - 2024-10-05 18:54 - Forums: Cita māksla un kultūra - Nav atbilžu

Vai neandertālieši valkāja drēbes?
Jaunumi - Autore: Kristīna Kilgrova -publicēts - vakar

Lai cīnītos pret aukstajiem laikapstākļiem, neandertāliešiem bija jābūt izturīgiem ķermenim un jāzina, kā radīt uguni. Bet vai viņi valkāja drēbes?

Lai cīnītos pret aukstajiem laikapstākļiem Ziemeļeiropā, neandertāliešiem bija jābūt izturīgiem ķermeņiem un iespējai kurināt uguni. Bet vai viņi valkāja drēbes? Netieši pierādījumi liecina, ka aukstos reģionos dzīvojošie neandertālieši gandrīz noteikti ģērbušies no galvas līdz kājām ādā un kažokās. Tomēr mēs nekad neesam atraduši neandertāliešu apģērbu vai apģērba paliekas.
"Diemžēl mēs, visticamāk, nekad neiegūsim arheoloģiskus pierādījumus par neandertāliešu drēbēm," izdevumam Live Science stāsta Notredamas universitātes cilvēka bioloģe Kara Okoboka . "Šīs lietas slikti saglabājas."

Aukstumam pielāgoti cilvēki
Neandertālieši dzīvoja līdz pat Sibīrijai. Viņu platās krūtis, deguns, pleci un iegurnis, kā arī īsās ekstremitātes ļauj viņiem saglabāt ķermeņa siltumu aukstajā klimatā, kurā viņi dzīvoja.
"Man patīk domāt par viņiem kā par cilvēka evolūcijas atbalstītājiem," sacīja Okoboks. Viens no veidiem, kā atbalstīt šo "sastāva" ķermeņa uzbūvi, bija ēst daudz gaļas, kas arī palielināja neandertāliešu radītā ķermeņa siltuma daudzumu, sacīja Okoboks. Neandertālieši arī varēja uzturēt siltumu, būdami aktīvi un atpūšoties sēžot pie uguns.
Bet "viņiem noteikti būtu bijis vajadzīgs kāds cits šķērslis ārpus savas ādas, lai palīdzētu uzturēt iekšējo ķermeņa temperatūru," sacīja Okoboks. "Es nebūtu pārsteigts, ja viņiem būtu dažādi pārklājumi gan sejai, galvai, rokām, kājām, rokām, kājām - tas viss."

Pierādījumi apģērbam

Lai gan pierādījumi par seno apģērbu pastāv no vēlākiem, anatomiski moderniem cilvēkiem, piemēram, 5000 gadus vecā Ledus vīra Öci ādas tērpiem , neviens nav atradis līdzīgus pierādījumus neandertāliešu vietās.
Taču ir netieši pierādījumi: uz akmens skrāpja, kas atradās Neumark-Nord vietā Vācijā, bija neliels daudzums atlikumu, kas, iespējams, iestrēga ādas apstrādes laikā pirms 200 000 gadu. Atlikumā bija skābe no ozola mizas, ko var izmantot dzīvnieku ādas miecēšanai vai konservēšanai. Tomēr nav skaidrs, vai šis atlikums bija no apģērba vai kažokādas gultas pārklāju izgatavošanas. Akmens un kaula zīles (smailie darbarīki) no vēlīnās neandertāliešu vietas Francijas centrālajā daļā arī liecina, ka šie senie cilvēki ir izstrādājuši rīkus, lai piestiprinātu jēlādas apģērbam vai pajumtei.
Galvas un ķermeņa utu ģenētika liecina, ka neandertālieši un Homo sapiens atšķīrās kaut kur starp 170 000 un 72 000 gadiem un ka viena veida ķermeņa utis H. sapiens tika atkārtoti ievestas no citas senās cilvēku populācijas — iespējams, neandertāliešiem — pirms 100 000 gadiem. Tā kā ķermeņa utis dzīvo uz apģērba, tas liecina, ka mūsu senči sāka valkāt apģērbu kaut kad pirms tam.
Būtībā visu neandertāliešu priekšējie zobi ir nodiluši daudz vairāk nekā aizmugurējie zobi, kas nozīmē, ka viņi izmantoja muti, lai turētu un manipulētu ar priekšmetiem, nevis tikai ēst. Šis zobu apģērbs neandertāliešiem ir līdzīgs mūsdienu inuītu cilvēku apģērbam, kas izmanto zobus, lai mīkstinātu dzīvnieku ādas, lai izgatavotu apģērbu.
Vecākais tiešais pierādījums neandertāliešu šķiedru tehnoloģijai ir trīs slāņu auklas fragments, kas ir pielīmēts pie akmens instrumenta no vietas Francijas dienvidaustrumos, kas datēts pirms 41 000 līdz 52 000 gadiem. Lai gan auklas un virves var izmantot tīklu, grozu un slazdu veidošanai, tās var arī pārvērst apavos un audumā.
Viena neizpētīta pētniecības tēma, saskaņā ar Delavēras universitātes bioloģiskās antropoloģes Sāru Leisiju , ir pierādījumi par neandertāliešu apsaldējumiem. Apsaldējums var būt problēma pat mūsdienu cilvēkiem, kuri dzīvo Arktikā.
"Ja neandertālieši nevalkātu drēbes, vai mēs negaidītu, ka viņi amputēs pirkstus, kāju pirkstus, degunus?" Leisija stāstīja Live Science. Okoboks norādīja, ka neandertālieši, iespējams, būtu pasargājuši savus dzimumorgānus no aukstuma ar sava veida "neandertāliešu siksnu". "Ja dzimumloceklis nokrīt, tas ir pabeigts," viņa teica.
Tā kā neandertāliešu skeletos nav plaši izplatītu pierādījumu par apsaldējumiem, tas apstiprina domu, ka viņi valkāja roku un kāju aizsargus.

Neandertāliešu "mode"

Lai gan lielākā daļa pētnieku piekrīt, ka neandertālieši valkāja drēbes, par to, kādus apģērba gabalus viņi valkāja, var diskutēt. Agrāk zinātnieki domāja, ka neandertālieši valkāja vienkāršus jostas audumus vai brīvi pieguļošus apmetņus . Taču, ņemot vērā neandertāliešu inteliģenci, Leisija domā, ka viņi nav dabūjuši pietiekami daudz kredītu.
Aplūkojot mūsdienu inuītu apģērbu, kurā ietilpst pamata parka, bikses un zābaki, Leisijai ir aizdomas, ka neandertāliešu vīriešiem un sievietēm, iespējams, būtu bijis līdzīgs tērps, bet sieviešu apģērbs varētu būt nedaudz brīvāks, lai pielāgotos grūtniecībai. Iespējams, ka neandertāliešu mazuļi bija ietīti kažokās, kad viņi nebija aprūpētāja tuvumā.
"Visi šie hominīni, kas dzīvo tālāk par 40 grādiem ziemeļu platuma [aptuveni tur, kur šodien atrodas Madride], iespējams, ir mūsu pirmie modes cienītāji," sacīja Leisija. "Ir loģiski, ka šie cilvēki būtu tie, kas novatoriskus apģērbus."

Kristīna Kilgrova
Live Science līdzstrādnieks
Kristīna Kilgrova ir arheoloģe, kuras specializācija ir seno cilvēku skeleti un zinātnes komunikācija. Viņas akadēmiskie pētījumi ir publicēti daudzos zinātniskos žurnālos, savukārt viņas ziņu stāsti un esejas ir publicētas tādās vietās kā Forbes, Mental Floss un Smithsonian. Kristīna ieguvusi doktora grādu antropoloģijā Ziemeļkarolīnas Universitātē Chapel Hill, kā arī ieguvusi bakalaura un maģistra grādu klasiskajā arheoloģijā.
https://www.livescience.com/archaeology/...ar-clothes

Drukāt

  Tukuma lidlauks
Publicējis: LvSnor - 2024-10-04 17:24 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Tukuma lidlauks joprojām nīkuļo; investori neziņā par sadarbību ar valsti 

Gadiem nīkuļojošās, netālu no Tukuma esošās lidostas "Jūrmala" kapitāldaļas vēlas iegādāties Vācijas kompānija. Plānots ieguldīt tajā gandrīz 50 miljonus eiro, lai jau pēc trim gadiem sāktu komerclidojumus ar zaļās enerģijas lidaparātiem. Tomēr ieilgusī īpašnieku maiņa nenoris tik raiti, jo nav skaidrs, vai un kāda būs sadarbība ar valsti. Nav izslēgts, ka investīcijas Latvijai var iet secen.
Lidosta "Jūrmala Airport" pēdējo gadu laikā ir nīkuļojusi -  viena gada laikā tā nodrošinājusi vien 700 privāto lidmašīnu apkalpošanu. Drošības apsvērumu dēļ saistībā ar īpašniekiem lidostai kopš 2015. gada licence ir anulēta, ko varētu atjaunot, mainoties īpašniekiem un atrodot investoru.

Citāts:Tas ir atrasts - Brēmenē bāzētais aviācijas uzņēmums "Evia- Aero GmbH", tomēr tas bez garantijām nav gatavs lidostu iegādāties. 
"Latvijas pusei lūgsim atļauju pievienoties tīklam. Tīkls un savienojumi ir būtiska lieta. Vajadzīgs politisks risinājums nākamā mēneša laikā. Tad visi varēs iesniegt tīkla piedāvājumus. Bez tīkla savienojuma nevaram attīstīties, nevaram kļūt par akcionāru Jūrmalas lidostā," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Florians Krūzs.
"Evia-aero" vēlas lidostu pārveidot par zaļās jeb bezemisiju aviācijas bāzi Baltijā, kā arī ir mērķis kļūt par vadošo sekundāro lidostu Baltijas valstīs.  
"Ūdeņraža lidmašīnai nav emisiju. Nebūs piesārņojumu atmosfērai.  Vienīgā emisija no motora būs ūdens. Optimāla priekšrocība, un pasažieri varēs lidot uz Zviedriju, Somiju un visām Baltijas valstīm," stāsta uzņēmuma "Cranfield Aerospace Solutions" pārstāvis Marks Kelks.
Lidaparātu uzlādei lidostas teritorijā 50 hektāru platībā plānots izbūvēt saules elektrostaciju ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu, kā arī nodrošināt ūdeņraža ražošanu.
Citāts:Tomēr šī iecere var arī neīstenoties, jo valsts Satiksmes ministrijas personā  no vienas puses ir atbalstoša privātā kapitāla ienākšanai Latvijas aviācijas nozarē, taču norāda arī uz trūkumiem 
"Jānoņem jebkādas reputācijas riska iespējas jeb varbūtības. Otrs protams, lai šo lidlauku atjaunotu komerciālai satiksmei, ir nepieciešamas būtiskas investīcijas paša lidlauka infrastruktūrā, tas, protams, ir investoru rokās," uzsver ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.
Valstij nāksies arī dot zaļo gaismu gan lidostas elektrostaciju pieslēgšanai kopējam tīklam, lidostas sertifikācijai un tā vēlas arī redzēt konkrētu uzņēmēju rīcības plānu. Tikmēr vietējā pašvaldība cer uz projekta ātrāku virzību, jo sarunas ar ministrijām notiek jau gadu. 
"Esam bijuši visās iespējamajās ministrijās, augstsprieguma tīklos, sadales tīklos – visi smaida , sola palīdzēt, bet neesam izkustējušies ne par centimetru," pauž Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa ("Latvijas Reģionu Apvienība")
Ekonomikas ministrijā norāda, ka ar investoriem tikšanās, iespējams, notiks oktobra vidū, kad ministrs ar plašu delegāciju dosies vizītē uz Vāciju. Ministrijā norāda, ka pieprasījums pēc jaunām elektroenerģijas ražošanas jaudām šobrīd pārsniedz piedāvājumu, un tādi investori, kuri ir gatavi ieguldīt 100 miljonus eiro, esot vairāki. Līdz ar to atbildīgajām iestādēm būšot rūpīgi jāvērtē katrs projekts un piedāvājums.

Drukāt

  Zinātnes vārdā
Publicējis: LvSnor - 2024-09-30 14:39 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Fizikas brīnums. Saruna ar Ģ.Zāģeri
https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-v...i.a196959/

Kas ir matemātiskais brīnums? Kā pareizi "iepakot" fiziku? Kā Tev ikdienā palīdz skaitliskā modelēšana? Kā domā fiziķi? Kādēļ izpratne ir svarīgāka par iegaumēšanu? Kā digitālās tehnoloģijas maina izglītības jomu? Kā uzlabot matemātikas slavu? Kas kopīgs juvelierim un modeli veidojošam fiziķim?

Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, bijušo Jauno fiziķu skolas vadītāju un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri. 

Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.

https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-v...i.a196959/
https://open.spotify.com/episode/1t6A8RC...b4bf1a4d8e

Matemātisks negadījums Big Grin Big Grin Big Grin

Jauno fiziķu skola https://jfs.lu.lv/

Drukāt

  5000 iedzīvotāju saņēmuši vēstules no VID, ka apgrozījums kontā krietni pārsniedz ien
Publicējis: LvSnor - 2024-09-30 10:31 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...s.a570581/

Jau 1000 iedzīvotāji pēc vēstules saņemšanas ir sazinājušies ar VID, tāpēc Garanča no VID stāsta, kā rodas starpība starp deklarētajiem ienākumiem un konta apgrozījumu.

Citāts:"Katrs ienākums, kas pārsniedz 10 000 eiro gadā, ir jādeklarē. Saņemot dāvanas, piemēram, no saviem tuviem cilvēkiem un tā tālāk, tas ir jādeklarē, cilvēki to aizmirst.
Jau šobrīd mēs arī redzam tiešām tādus skaidrojumus – tur tēvs pārdeva dzīvokli, bija vienošanās, ka to naudiņu ieskaitīs saviem bērniem, viņš to arī izdarījis. Nodoklis nav jāmaksā, bet deklarēt viņu vajadzēja. Un otra lieta, cilvēkam ir vairāki konti, viņš no viena konta pārskaita uz otru, tā kā veidojas, var teikt, mākslīgi šis apgrozījums. Ģimenes locekļi savā starpā pārskaita naudiņu kaut kādu izdevumu un varbūt arī lielāku segšanai, kas nav ne dāvinājums, ne ienākums, bet kontā tas atspoguļojas un veido šo neatbilstību. Bet, protams, mūs visvairāk interesēs tās situācijas, kur šī neatbilstība ir liela, tad jau detalizēti vērtēsim, vai tur nav jāsāk jau kontroles pasākumi."
Tas, ka bankas sniedz informāciju VID par iedzīvotāju konta apgrozījumiem, ir viens no pasākumiem cīņā ar ēnu ekonomiku. Leitāne no LU gan vērtēja, ka vispirms tieši valsts iestādēm būtu jārāda piemērs, kā taupīgi tērēt mūsu visu kopīgo naudu.

Drukāt

  Austrija
Publicējis: LvSnor - 2024-09-29 17:33 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

Nacionālās padomes vēlēšanas:Austrijā virziens pa labi – FPÖ uz priekšu atbilstoši prognozēm
2024. gada 29. septembris, 17:04

Kopš plkst.17 slēgti visi vēlēšanu iecirkņi. Labējie populisti ap Herbertu Kikli pirmo reizi kļūst par spēcīgāko spēku. Vairāk nekā seši miljoni cilvēku tika aicināti balsot. 

Austrijā virziens pa labi
FPÖ guva spēcīgus panākumus Nacionālās padomes vēlēšanās Austrijā. Saskaņā ar sākotnējām prognozēm labējie populisti pirmo reizi iekļūs pirmajā vietā. 

Savu līdz šim labāko rezultātu FPÖ sasniedza tās toreizējā līdera Jerga Haidera vadībā 1999. gadā ar 26,94 procentiem. Toreiz ar šo rezultātu pietika tikai otrajai vietai aiz SPÖ, bet tomēr valdības koalīcijai ar trešajā vietā esošo Volfganga Šisela vadīto ÖVP. Līdz šim, ar diviem izņēmumiem (1999. gadā: 2. vieta un 2006. gadā: 4. vieta), zilie vienmēr ir palikuši trešajā vietā visās Nacionālās padomes vēlēšanās. Jūnijā notikušajās ES vēlēšanās Herberta Kikla partijai pirmo reizi izdevās ieņemt pirmo vietu valsts mēroga vēlēšanās.

Saskaņā ar prognozēm ÖVP, kas iepriekš nodrošināja federālajam kancleram Kārli Nehammeru, pēc smagiem zaudējumiem ierindojās otrajā vietā ar skaidru pārsvaru. Pirms pieciem gadiem konservatīvā partija guva ievērojamus panākumus tās toreizējā priekšsēdētāja Sebastiana Kurca vadībā. Toreiz ÖVP varēja gūt labumu no FPÖ sabrukuma pēc Ibizas afēras un izdevumu skandāla.

Saskaņā ar prognozēm SPÖ nespēja uzlabot savu līdz šim sliktāko rezultātu – 21 procentu 2019. gadā. Neos, visticamāk, gūs ievērojamus ieguvumus un ar savu līdz šim labāko rezultātu Nacionālās padomes vēlēšanās varētu apsteigt zaļos, kuriem bija jāsamierinās ar zaudējumiem. KPÖ un Alus partija, visticamāk, ir cietusi neveiksmi pie četru procentu šķēršļa.

[Attēls: 2024-09-29-18-19-28-2024-gada-v-l-anas-A...progno.jpg]

Austrijas Brīvības partija (FPÖ) http://www.fpoe.at/

Austrijas Tautas partija (vācu: Österreichische Volkspartei, abreviatūra — ÖVP), zināma arī kā Jaunā Tautas partija (Die neue Volkspartei), ir konservatīva, kristīgi demokrātiska politiskā partija Austrijā. Partija dibināta 1945. gada 17. aprīlī un kopš tā laika ir viena no galvenajām politiskajām partijām Austrijā. Austrijas Tautas partijas priekšsēdētājs Karls Nehammers ir arī Austrijas kanclers.
Austrijas Sociāldemokrātiskā partija (vācu: Sozialdemokratische Partei Österreichs, abreviatūra — SPÖ) ir sociāldemokrātiska politiskā partija Austrijā. Partija dibināta 1889. gada 17. janvārī kā Austrijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (Sozialdemokratische Arbeiterpartei Österreichs, SDAPÖ), bet 1945. gada 14. aprīlī pārsaukta par Austrijas Sociāldemokrātisko partiju. Tā ir viena no vecākajām partijām Austrijā. Sociāldemokrātiskā partija ir viena no tradicionāli galvenajām politiskajām partijām Austrijā. Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs ir Andreass Bablers.

NEOS — Jaunais Austrijas un liberāļu forums (‹Skatīt Tfd›vācu: NEOS — Das Neue Österreich und Liberales Forum) ir liberāla politiskā partija Austrijā. Tā tika dibināta kā NEOS – The New Austria 2012. gadā. 2014. gadā NEOS apvienojās ar Liberal Forum un pieņēma savu pašreizējo nosaukumu.

Drukāt

  Automātiskie tulkotāji
Publicējis: LvSnor - 2024-09-29 15:53 - Forums: Datortehnika un programmatūra - Atbildes (1)

Viens no viņiem ir https://hugo.lv/lv

Citāts:Valsts pārvaldes valodas rīki
Teksta tulkošana, Runas atpazīšana un runas sintēze, kā arī dažādi rīki daudzvalodu atbalstam e-pakalpojumos.
Hugo.lv tulko 24 Eiropas Savienības valodās!
Hugo.lv ir savienota ar Eiropas Komisijas tulkošanas pakalpojumu eTranslation un piedāvā automātisko tulkošanu visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās. Tulkošana valodās, kas atzīmēta ar “e”, var aizņemt mazliet vairāk laika.

Valodu rīki
Hugo.lv platforma nodrošina rīkus tulkošanas, runas sintēzes un atpazīšanas funkcionalitātes lietošanai jūsu datorā, mobilajā ierīcē, profesionālā tulkošanas vidē un pat jūsu mājaslapā.

Drukāt