Citāts:Kam un par ko maksājam asins naudu
Agita Puķīte 15.01.2024 11
Asins graudi, nauda nesmird, nodevēji un vēl citi līdzīgi epiteti šais dienās, bet jo īpaši vakar, kad Latvija uzņēmām Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pārpludināja sociālos tīklus un ziņu lapu komentāru sadaļas, ironiski aicinot atbildīgajiem par Krievijas graudu importu kopā ar Zelenski fotografēties uz labības vagonu fona.
Par to, ka Krievijas graudu vagoni Latvijā iebrauc lielā skaitā, trauksmi sociālajos tīklos jau decembra sākumā cēla Latgales aktīvisti un viņu vidū arī zemnieki, norādot, ka diennakts laikā Krustpils stacijā tika fiksēti vairāk nekā 200 no Krievijas puses braucoši vagoni. Viņi par to informēja Valsts prezidenta kanceleju, un jautājums tiks skatīts valdībā, kur Zemkopības ministrijai tika uzdots ziņot par Krievijas pārtikas produktu importa apjomiem.
Fakti, kas atspoguļoti Zemkopības ministrijas ziņojumā pirms dažām dienām, bija tiešām pārsteidzoši, jo citkārt pieticīgā Latvija – lai atceramies, ka vairākās jomās, tai skaitā izglītotības, – esam Eiropas Savienības valstu pēdējā vietā, te nu izrādījusies otrā varenākā. Kā teikts ziņojumā, 2023. gadā no janvāra līdz oktobrim Latvija importēja 12% no kopējās Eiropas Savienības importa no Krievijas. Apkopotā statistika norāda, ka 90% no Latvijas importa vērtības veidoja četras produktu grupas: 44% pārtikas rūpniecības atlieku (galvenokārt biešu mīkstumi lopbarībai un rauši no saulespuķu sēklām un sojas pupām, un citi produkti), 24% – graudaugi (galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši), 14% – dārzeņi (galvenokārt zirņi) un 8% – tauki un eļļas (galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes). Pieauguši arī tranzīta apjomi – 2023. gadā no janvāra līdz novembrim graudu un rapša tranzīts Latvijā no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Baltkrievijas veidoja 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 110% vairāk nekā 2022. gadā kopā…
Bet tie ir tikai dati par lauksaimniecību un arī ne pilnīgi. Kopējā Krievijas preču importa vērtība, piemēram, 2023. gada novembrī Latvijā bija 50,5 miljoni eiro. Mazliet mazāks vai lielāks apjoms bijis katru 2023. gada mēnesi. Ieskatoties Centrālās statistikas pārvaldes datos un izvērtējot Krievijas importa vērtību kopš 2014. gada, kad, Krievijai iebrūkot Ukrainā, Eiropas Savienība noteica pirmās sankcijas, jāteic, ka lielu ietekmi tās neatstāja. Piemēram, pēc 2014. gada jūlija, kad tika noteikta stingra ekonomisko ierobežojumu pakete, importa apjoms pat pieauga un vidēji mēnesī bija no 65 līdz 188 miljoniem eiro mēnesī. Zīmīgi, ka gadu pirms pilna apjoma kara sākuma Krievijas preču importa apjoms Latvijā pieauga uz pusi vai pat trīskāršojās, sasniedzot mēnesī pat 248 miljonus eiro… Krievijas kara dēļ noteiktās sankcijas šo situāciju īpaši nemainīja, tikai no 2023. gada sākuma importa apjoms krasi samazinājās, sasniedzot 2012. un 2013. gada līmeni, vai, kā jau minēts, – vidēji 55-70 miljonu eiro mēnesī. Kā jau noprotams, lielāko daļu no šis summas aizņem augu valsts produkti, bet nākamie ir minerālie produkti jeb minerālais kurināmais, eļļas, apmešanas materiāli, metāli, plastmasa, papīrs, zivis utt.
Par ko viss iepriekš rakstītais liecina? Pirmkārt, par to, ka Krievija jau iepriekš mērķtiecīgi no savu preču importa pieauguma prata iegūt līdzekļus, lai sagatavotos karam Ukrainā, otrkārt, mūsu valsts uzņēmēji un arī jau valsts institūcijas tam aktīvi palīdzēja, jo, kā rāda statistikas dati, sankciju paketes šo importa apjomu nekādi neierobežoja. Otrkārt, lai arī, kā teikts ZM ziņojumā, ES valstu vadītāji Versaļas deklarācijā 2022. gada martā bija apņēmušies pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa, kā arī izbeigt atkarību no Krievijas pārtikas, jo ES šajā ziņā ir pašpietiekama, reāli tas nav noticis. Līdz ar to arī neesam izdarījuši pašu galveno, kādēļ šāds lēmums tika pieņemts, – lai Krievija nevarētu tirdzniecības ceļā iegūt finansējumu karam un lai tā nevarētu tirgoties, piemēram, ar Ukrainā nozagto pārtiku, jo īpaši graudiem.
Kāpēc slejā pieminēju Latvijas zemo vietu Eiropas Savienībā izglītotības ziņā? Tāpēc, ka, ticams, tam ir cieša saistība ar to, kādus produktus un preces Latvijā ievedam un ko ikdienā lietojam. Piemēram, aptiekā piedāvātais «Citramons», izrādās, ir Krievijas «Ņižfarm» ražojums, tajā pašā laikā Latvijā ražotā nav. Un šādu zāļu ir ne mazums… Kāds te varētu iebilst: ”Nu kāda jēga cepties par vienu zāļu kastīti!?” Bet tieši no šiem ”sīkumiem”, no mūsu ikdienas paradumiem un nevērības preču izvēlē jau ik mēnesi arī veidojas tie 55 miljoni asins naudas, kurus samaksājam Krievijai, lai tā droši var turpināt postīt Ukrainas pilsētas un laukus, lai turpinātu nogalināt Ukrainas cilvēkus – arī sievietes, sirmgalvjus un bērnus. Un, ja pieskaita tās summas, ko tieši tāpat samaksā citas Eiropas Savienības valstis un arī tās, kas ir ārpus savienības, tad nav jābrīnās, Krievijai naudas pietiek un pietiks visam, arī lai turpinātu karu Ukrainā un draudētu ar iznīcību citiem kaimiņiem. Jā, tai skaitā arī mums…

Lietuva zaudē jau otrajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prāvā par slepenu CIP cietumu

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a539164/

Par nelikumīgu personas turēšanu slepenā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumā netālu no Viļņas nāksies maksāt kompensāciju, tā lēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), piespriežot Lietuvas valstij izmaksāt simt tūkstoš eiro kompensāciju Saūda Arābijas pilsonim Mustafam al Havsavi. 
Lietuvas Tieslietu ministrija paziņoja, ka spriedumu izpildīs. Tā ir otrā lieta Strasbūras tiesā, kas saistīta ar CIP cietuma atrašanos Lietuvā. Abās prāvās Lietuva ir zaudējusi.
Saskaņā ar tiesas saņemto informāciju viņš turēts izolatorā, viņa kājas bijušas pastāvīgi saslēgtas važās, un viņš pakļauts trokšņa un gaismas iedarbībai, kas bija ierasta CIP prakse toreizējās slepeno cietumnieku programmas ietvaros.
"Lietuvas iestādēm bija jāzina, ka CIP šādi izturēsies pret viņu slepenajā cietumā, kas atradās tās teritorijā, ņemot vērā tolaik plaši pieejamo informāciju par spīdzināšanu, ļaunprātīgu izturēšanos un vardarbību pret terorismā aizdomās turētajiem ASV cietumos," teikts ECT paziņojumā.
"Tās arī atļāva viņa pārvešanu uz citu slepenu CIP ieslodzījuma centru [Afganistānā], kur pret viņu turpināja nežēlīgi izturēties, un uz ASV, kur viņam draudēja rupja tiesiskuma liegšana un nāvessods," lasāms dokumentā.

Citāts:ECT konstatēja, ka Lietuva, kuras teritorijā al Havsavi tika turēts, ir pārkāpusi dažādus Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantus, piemēram, tos, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz taisnīgu tiesu, dzīvību, brīvību un drošību.

Citāts:Tiesa arī noteica 30 000 eiro kompensāciju nevalstiskajai organizācijai "REDRESS", kas pārstāvēja al Havsavi.

Citāts:Turklāt Viļņa nekad nav atzinusi šādu cietumu pastāvēšanu savā teritorijā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...i.a537698/

Kā mainās latviešu valoda, un vai tā zaudē kvalitāti? Spriež valodnieki
Kultūras rondo
Kultūrtelpa
Autori: Gustavs Terzens (Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" vadītājs)

"Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda. Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" par latviešu valodas attīstības iespējām stāsta Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Ina Druviete.

Sarunā pievienojas raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja, tulkošanas eksperte un valodas konsultante Aiga Veckalne un galvenā lingviste Latviešu valodas aģentūrā Evelīna Zilgalve.

Valodas politiskie aspekti un tās konkurētspēja sabiedrībā ir jautājumi, kurus pēta un aktualizē valodas speciālisti. "Jākonkurē ir tāpēc, lai mēs saglabātos pasaules valodas saimē, un šī konkurence tiešām ir asa. Mēs nevaram runāt vienā reizē divās valodās, kaut arī, protams, pārvaldām trīs četras vai vēl vairāk. Valodas politika gluži vienkārši nozīmē aktīvu nostāju savas valodas uzturēšanā, savas valodas lietošanā, un to var īstenot gan valsts institūcijas, gan ikviens no mums saziņā ar savu kaimiņu, ar saviem draugiem, ar visiem, ar ko mēs runājam," skaidro Ina Druviete.
Lingviste uzsver, ka ir būtiski runāt par savas valsts valodas aizsardzību savā teritorijā, un atgādina, ka latvietim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums runāt latviešu valodā visur, kur vien tas ir iespējams. Izņēmums ir ārzemes, kurās valoda ir pielāgojama, izrādot cieņu citu valstu pārstāvjiem.
Aiga Veckalne stāsta, ka arī mūsdienās valoda attīstās ar jaunu vārdu veidošanos, šī procesa pamatā nereti ir tieši tulkošana. "Mēs runājam mūsdienu valodā, un katrā laikmetā ir savas iezīmes, protams. Mūsdienās informācijas aprites ātrums ir lielāks, tāpēc mums ir angļu vārdu ietekmes. Angļu valoda šobrīd ir tā lingua franca [atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda – red.] gan zinātnē, gan popkultūrā, visur; kolīdz mēs dzirdam kaut ko jaunu, tā mēs to ieceļam tiešā veidā," uzsver Veckalne.
Valodas lietojums sabiedrībā
Iezīmējot sabiedrības attiecības ar valodu, Druviete skaidro, ka valoda pielāgojas sabiedrībai un sabiedrība nosaka valodas lietojumu. Viņa uzsver, ka ir svarīgi nošķirt valodas lietojumu un valodas kvalitāti un ka valodnieki jau 30 gadus runā par to, cik svarīgi ir valodu lietot. "Runājot par valodas lietojumu,
ir jānošķir pārejošas un noturīgas parādības valodā, un parādības, kas ir virspusējas, un tendences, kas tiešām var apdraudēt valodu," skaidro pētniece.
Druviete atklāj, ka jauniešu valodā vienmēr ir bijis vairāk aizguvumu nekā vecākās paaudzes valodā un sarunu valodā ir pieļaujama lielāka brīvība nekā publiskajā valodā, tāpēc ir svarīgi arī skolas sistēmā parādīt, ka valoda ir daudzveidīga un tā nav vienmuļa. "Mēs izvēlamies [valodas] formu saistībā ar sarunas biedru un saistībā ar situāciju. Kā rāda viens no jaunākajiem Latviešu valodas aģentūras pētījumiem, vidusskolēni ļoti labi apzinās šo starpību," uzsver lingviste.
"Latviešu valodas pozīcijas pašlaik ir pietiekami stabilas. Es runāju par valodas attīstības līmeni. Protams, mēs nedrīkstam apstāties nevienu brīdi, ir jāveido jauni termini, jātulko, jo tikai tā valoda bagātinās.
Pagaidām nav pamata pesimistiskam uzskatam, ka latviešu valoda zaudē savu kvalitāti tieši šo aizguvumu dēļ," stāsta Druviete.
Aiga Veckalne ikdienā darbojas lietišķās sarakstes jomā, konsultējot un vadot lekcijas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem. Viņa novērojusi, ka cilvēkiem nereti trūkst apzinātības attiecībā uz valodu, bieži vien lielāka uzmanība tiek pievērsta ārējam tēlam – izskatam vai apģērbam, bet tiek aizmirsts, ka arī valoda ir tāds pats tēlu veidojošs elements.
"Tas, ko es vienmēr cenšos darīt, ir parādīt, ka ir vērts aizdomāties, būt apzinātam, ir vērts atrast to [atbilstošo] vārdu latviešu valodā. Veidojot saturu internetā un "Instagram", bieži vien saņemu jautājumus, kā to vai citu pateikt latviski, vai to, ka mums jau nav tāda vārda, vai tas latviskais vārds man galīgi nepatīk.
Patiesībā latviešu valodā mēs varam runāt par jebko, jā, dažreiz mums ir jāiegulda laiks, lai atrastu to terminu, varbūt kādam būs jāpajautā, jāatrod vārdnīca, bet mēs tiešām varam runāt par jebko," uzsver Veckalne.
Latviešu valoda turpina attīstīties
Valodas izkopšanā liela nozīme ir izglītībai, lasīšanai un rakstīšanai, tomēr par lasīšanas problemātiku jauniešu vidū tiek spriests regulāri. "Piespiešana nestrādā nevienā jomā, ne tikai grāmatu lasīšanā vai valodas mācīšanā, arī citās jomās. Mums veidojas saturs latviešu valodā ne tikai grāmatās, ne tikai drukātā vidē, bet arvien vairāk cilvēku veido emuārus jeb blogus, saturu sociālajos medijos, raidierakstus jeb podkāstus. Tas, manuprāt, ir viens no pīlāriem, kā mēs šo konkurētspēju varam veicināt, un, ja nepatīk lasīt, varbūt var klausīties labus piemērus," aicina raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja.
Valodnieks Andrejs Veisbergs iepriekš skaidroja, ka kopumā latviešu valoda nekad nav bijusi tik plaša un tik dziļa kā tagad. Latviešu valodas vārdu krājums ir paplašinājies un pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis divas reizes, arī tulkojumu apjoms ir pieaudzis. "Man liekas, ka tuvojas situācija, ka kādi 10% [cilvēku] lietos elegantu, skaistu latviešu valodu un pārējie lietos visai vienkāršu valodu," paredz Veisbergs. Viņš uzsver, ka šāda situācija novērojama arī citās sabiedrībās.
Druviete piekrīt valodniekam, sakot, ka latviešu valoda tiek lietota pilnīgi visās jomās, attīstās terminoloģija, arī tulkojumu ir daudz un tie ir izcili, un ir ļoti labi rakstnieki un oriģinālliteratūra. "Es ceru, ka neviens neatkārtos teicienu, ka latviešu valodā kaut ko nevar pateikt vai ka citas valodas ir bagātākas.
Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda.
Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," uzsver pētniece.
"Visvairāk mani satrauc tas, ka mēs esam gatavi diskutēt par kāda vārda iederību vai neiederību, bet sabiedrībā tomēr nav pietiekami daudz nosodījuma tiem gadījumiem, kad politiķi atļaujas Latvijas sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos nerunāt valsts valodā vai kad mūsu jaunajiem darba ņēmējiem joprojām tiek uzspiestas citas valodas prasmes. Mums ir jāsaprot, ka valoda var būt izcila, bagāta un kopta, bet, ja nenodrošināsim un valstiski neaizsargāsim tiesības šo valodu lietot, tad valoda tā arī paliks kā skaista vāze uz plaukta, kā piemineklis," valodas aizsardzību valsts līmenī skaidro Druviete.
Runāt, kopt un interesēties par valodu
Pētniece komentē, ka ikviena latviski runājoša cilvēka uzdevums sabiedrībā ir runāt latviski, un uzsver, ka nepieciešams aktualizēt jautājumu par to, kāpēc tas ir svarīgi. Daudzi cilvēki joprojām nesaprot, kāpēc viņi ar savu kaimiņu nevar runāt krievu valodā, ja tā ir ērtāk. "Mums ir pilnībā jāmaina savs skatījums uz latviešu valodas pozīcijām Latvijā," aicina Druviete.
Lingviste Zilgalve stāsta, ka skolām regulāri tiek izsūtīti mācību materiāli un organizētas tikšanās ar skolotājām, kas strādā ar bērniem un jauniešiem. Savukārt ikdienā, strādājot par valodas konsultanti, viņa novēro, cik daudz cilvēku interesējas par valodu, jo ik dienu saņem no 100 līdz 200 vēstulēm ar dažādiem valodniecības jautājumiem. "Valoda interesē tiem, kas to lieto, tiklīdz to lietojam, parādās daudz un dažādu aspektu un interešu, interesēties dziļāk un saprast, kurās situācijās mums ir nepieciešama cita valoda un kurās mēs varam vairāk piestrādāt pie savas," skaidro Zilgalve.
Veckalne uzsver, ka
šobrīd cilvēki latviešu valodā raksta tik daudz kā nekad. To veicinājusi dažādu tehnoloģiju attīstība, tiek rakstītas ziņas "Twitter", ikdienā tiek rakstītas e-pasta ziņas, un bieži raksta cilvēki, kuriem nav pieredzes rakstīšanā vai pieredzes rakstu valodā.
"Mēs jau neesam roboti, skaidrs, ka, runājot un rakstot, īpaši, ja neatceramies gramatikas vielu vai mums nav pieredzes, mēs varam kļūdīties.
Viens no veidiem, kā uz to reaģēt ir, pirmkārt, neaizmirst par laipnību, nevis uzbrukt un pārmest, bet laipni atgādināt vai ierosināt, pašiem rādīt ar savu piemēru, kā ir rakstīt pareizi," aicina Veckalne.
Viņa min, ka saikļu "ka" un "kad" lietojums, visticamāk, tika jaukts arī pirms 30 gadiem, tikai tagad tas ir izteiktāk pamanāms, jo cilvēki runā un raksta daudz vairāk.
"Šī neiecietība patiešām pastāv," norāda Druviete, "un, manuprāt, tā nestiprina latviešu valodas pozīcijas. Mums ir jāsaprot, ka valoda ir daudzveidīga, mainīga, ir varianti, mana taisnība nav vienīgā, praktiski par jebkuru valodas jautājumu ir bijušas diskusijas latviešu valodas rakstu vēsturē." Viņa piekrīt, ka veids, kādā tiek aizrādīts par valodas nepilnībām, ir ļoti svarīgs.
Atbildība par valodas lietojumu
"Man šķiet, ka viss, ko mēs redzam, dzirdam, lasām, ļoti ietekmē to, kas, tā sacīt, nāk no mums ārā. Tas, ko redzam, dzirdam, lasām, ietekmē to, kā mēs pēc tam domājam un ko uzskatām par pareizu esam," novērojumos dalās Zilgalve. Lingviste norāda, ka to, kādas vārdu konstrukcijas regulāri dzirdam ikdienā, nereti veido to, ko pieņemam par pareizu, un katrs valodas lietotājs ir atbildīgs par to, ko viņš saka un raksta.
Veckalne norāda, ka valodu var vingrināt tāpat kā jebkuru citu muskuli cilvēka ķermenī, un piekrīt – katrs, kurš ir redzams un dzirdams, ir atbildīgs par to, kā raksta un runā.
"Īpaši mūsdienās, ja raugāmies uz šiem satura lietotājiem digitālajā vidē, bieži vien liekas – kā es māku, tā runāju. Es jau runāju no sirds, bet patiesībā viņi tajā brīdi arī izglīto savu auditoriju.
Es uzskatu, ka ikvienam, kurš ir publiski lasāms, dzirdams, ir nepieciešamas šīs pāris nodarbības ar profesionāli, ja cilvēks jūt, ka viņam vajag šo palīgu," komentē tulkošanas eksperte.
"Mums ir jāatrod līdzsvars starp [valodas] simbolu, juridisko nodrošinājumu un katra cilvēka aktīvu rīcību. Vai mums tas izdodas? Daļēji jā, bet man jāatgriežas pie jautājuma par valodas lietošanu; nepietiek atgādināt, ka valoda ir simbols, tā ir jāciena, jāmīl, tā ir skaista, izkopta un kāda vēl ne, bet šo valodu nelietot. Visur nepieciešams līdzsvars," uzsver Druviete.
Viņa skaidro, ka priekšstats, ka valsts un tās identitātei lojāls cilvēks var nerunāt latviešu valodā, savulaik tika izmantots, lai attaisnotu sabiedrībā zināmu cilvēku nevēlēšanos runāt latviski. "Biežāk sastopams ir cits maldīgs uzskats, ka cilvēks latviešu valodā nerunā, bet ir īstens Latvijas patriots. Manuprāt, tas nav iespējams. Tas var būt pirmajā gadā pēc ierašanās Latvijā, bet mēs zinām, ka jau tagad daudzi ukraiņu bēgļi ir apguvuši latviešu valodu un to lieto. Arī latviešiem jāsaprot, ka saziņā ar ukraiņiem krievu valoda var būt tikai īslaicīgs pārejas elements, bet nekādā gadījumā pastāvīgs princips," atzīmē valodas pētniece.

https://www.nasa.gov/specials/artemis/
https://blogs.nasa.gov/artemis/

NASA Mēness apgūšanas programma.
Artēmijs ir pirmais solis nākamajā cilvēka izpētes laikmetā. Kopā ar komerciālajiem un starptautiskajiem partneriem NASA izveidos ilgtspējīgu klātbūtni uz Mēness, lai sagatavotos misijām uz Marsu.

Šis emuārs būs informācijas avots par Artemis palaišanu un izpētes gaitu, aptverot mūsu zinātnes, tehnoloģiju un cilvēku izpētes programmu atjauninājumus. Kad būsim gatavi lidot, skatiet šo emuāru, lai uzzinātu par palaišanas atjauninājumiem un citām misijas darbībām.

https://blogs.nasa.gov/artemis/2024/01/0...on-flight/

Šodien, sākot no plkst. 11:00 pēc austrumu laika, klausieties NASA TV vai aģentūras tīmekļa vietni NASA Mēness zinātnes mediju telekonferencei, kurā tiks uzsvērtas NASA kravas, kas lido uz Mēnesi ar Astrobotic lidmašīnu Peregrine, kas ir daļa no aģentūras iniciatīvas CLPS ( Commercial Lunar Payload Services ). un Artemis programma.

Pirms palaišanas NASA Commercial Lunar Payload Services (CLPS) iniciatīvas ietvaros Astrobotic Mēness nolaišanās iekārta Peregrine gatavojas iekapsulēšanai United Launch Alliance raķetes Vulcan lietderīgās kravas apvalkā jeb priekšgala konusā 2023. gada 21. novembrī Astrotech Space. Operāciju objekts netālu no aģentūras Kenedija kosmosa centra Floridā.
Pirms palaišanas NASA Commercial Lunar Payload Services (CLPS) iniciatīvas ietvaros Astrobotic Mēness nolaišanās iekārta Peregrine gatavojas iekapsulēšanai United Launch Alliance raķetes Vulcan lietderīgās kravas apvalkā jeb priekšgala konusā 2023. gada 21. novembrī Astrotech Space. Operāciju objekts netālu no aģentūras Kenedija kosmosa centra Floridā. Astrobotic's Peregrine Mission One palaišana 2024. gada sākumā nogādās NASA un komerciālās kravas uz Mēnesi, lai pētītu Mēness eksosfēru, termiskās īpašības un Mēness regolīta ūdeņraža pārpilnību, magnētiskos laukus un Mēness virsmas radiācijas vidi. Fotoattēlu kredīts: United Launch Alliance
Šodien, sākot no plkst. 11:00 pēc austrumu laika, klausieties NASA TV vai aģentūras tīmekļa vietni NASA Mēness zinātnes mediju telekonferencei, kurā tiks uzsvērtas NASA kravas, kas lido uz Mēnesi ar Astrobotic lidmašīnu Peregrine, kas ir daļa no aģentūras iniciatīvas CLPS ( Commercial Lunar Payload Services ). un Artemis programma.
Dalībnieku vidū ir:
Kriss Kalberts, NASA komerciālo Mēness slodzes pakalpojumu programmas vadītājs
Nikijs Verkheizers, NASA galvenās mītnes Kosmosa tehnoloģiju misijas direktorāta Tehnoloģiju nobriešanas direktors
Pols Nīls, CLPS projekta zinātnieks, NASA Džonsona kosmosa centrs
Niks Stofls, NASA Džonsona lineārās enerģijas pārneses spektrometra zinātnes un operāciju vadītājs
Tonijs Kolaprets, NASA Eimsas pētniecības centra Tuvo infrasarkano staru gaistošo spektrometru sistēmas galvenais pētnieks
Ričards Elfiks, NASA Eimsas pētniecības centra neitronu spektrometru sistēmas galvenais pētnieks
Barbara Koena, NASA Godāras kosmosa lidojumu centra Peregrine Ion-Trap masas spektrometra galvenā pētniece
Daniels Kremons, galvenā pētnieka vietnieks Laser Retroreflector Array, NASA Goddard
Pēc tam piektdien, 5. janvārī, pulksten 15.00 notiks Mēness piegādes gatavības mediju telekonference, lai apstiprinātu, ka visas derīgās kravas ir palaišanai.
Dalībnieku vidū ir:
Džoels Kērns, NASA galvenās mītnes Zinātnes misijas direktorāta izpētes asociētā administratora vietnieks
Raiens Vatkinss, NASA galvenās mītnes izpētes zinātnes stratēģijas un integrācijas biroja programmas zinātnieks
Džons Torntons, Astrobotic izpilddirektors
Gerijs Vencs, ULA valdības un komerciālo programmu viceprezidents
Melodija Lovina, Kanaveralas zemesraga Kosmosa spēku stacijas 45. laikapstākļu eskadras palaišanas meteoroloģiskais darbinieks
United Launch Alliance ir plānots palaist savu Vulcan raķeti un Astrobotic's Peregrine nolaižamo aparātu 8. janvārī plkst. 2:18 EST no 41. palaišanas kompleksa Kanaveralas zemesraga kosmosa spēku stacijā Floridā.
Peregrine mērķis ir nolaisties uz Mēness 2024. gada 23. februārī. NASA kravnesība, kas atrodas uz nolaišanās aparāta, ir paredzēta, lai palīdzētu aģentūrai attīstīt spējas, kas nepieciešamas, lai izpētītu Mēnesi zem Artemīdas un pirms cilvēku misijām uz Mēness virsmas. Peregrīns nolaidīsies uz ķēves — senas, sacietētas lavas plūsmas — ārpus Gruithuisen Domes , kas ir ģeoloģiska mīkla gar ķēves/augstienes robežu uz Oceanus Procellarum jeb Vētru okeāna, lielākā tumšā plankuma uz Mēness, ziemeļaustrumu robežas. Lietderīgās kravas pētīs Mēness eksosfēru, Mēness regolīta termiskās īpašības, ūdeņraža daudzumu augsnē nosēšanās vietā, magnētiskos laukus un veiks radiācijas vides monitoringu.
Lai uzzinātu vairāk par dažiem zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju demonstrācijām, kas lido uz Mēnesi CLPS iniciatīvas ietvaros, apmeklējiet vietni https://www.nasa.gov/clps

Saruna par karavīru sagatavošanos Latvijas apstākļos.

https://www.jautajumsnoprovinces.lv/visa...n-karosana

Killers of the Flower Moon (2023)

Režisors: Martins Skorsēze (Martin Scorsese)
Galvenājās lomās: Leonardo Dikaprio (Leonardo DiCaprio) Roberts Deniro (Robert De Niro) un Lili gladstone (Lily Gladstone)

When oil is discovered in 1920s Oklahoma under Osage Nation land, the Osage people are murdered one by one - until the FBI steps in to unravel the mystery. 
Kad 1920-tajos gados Oklahomā zem Osedže cilts zemes tiek atklāta nafta, Osadže cilvēki tiek noslepkavoti pa vienam vien, līdz iesaistās FIB, lai atrisinātu šo noslēpumu.

https://www.imdb.com/title/tt5537002/

https://blueskyweb.org/

Bluesky User FAQ
May 19, 2023 by The Bluesky Team
Welcome to the Bluesky beta app! This is a user guide that answers some common questions.
For general questions about the Bluesky company, please visit our FAQ here. If you’re interested in learning more about the protocol Bluesky is built on (the AT Protocol), please refer to our protocol documentation or our protocol FAQ.
Data Privacy
What is public and what is private on Bluesky?
Bluesky is a public social network. Think of your posts as blog posts – anyone on the web can see them, even those without an invite code. An invite code simply grants access to the service we’re running that lets you publish a post yourself. (Developers familiar with the API can view all posts regardless of whether they have an account themselves.)
Specifically:
Posts and likes are public.
Blocks are public.
Mutes are private, but mutelists are public lists. Your mutelist subscriptions are private.
Invites and invite trees are private.
Why are my posts, likes, and blocks public?
The AT Protocol, which Bluesky is built on, is designed to support public conversations. To make public conversations portable across all sorts of platforms, your data is stored in data repositories that anyone can view. This means that regardless of which server you choose to join, you’ll still be able to see posts across the whole network, and if you choose to change servers, you can easily take all of your data with you. This is what causes the user experience of Bluesky, a federated protocol, to be similar to all the other social media apps you have used before.
Can I set my profile to be private?
Currently, there are no private profiles on Bluesky.
What happens when I delete a post?
After you delete a post, it will be immediately removed from the user-facing app. Any images attached to your post will be immediately deleted in our data storage too.
However, it takes a bit longer for the text content of a post to be fully deleted in storage. The text content is stored in a non-readable form, but it is possible to query the data via the API. We will periodically perform back-end deletes to entirely wipe this data.
Can I get a copy of all of my data?
Yes — the AT Protocol keeps user data in a content-addressed archive. This archive can be used to migrate account data across servers. For developers, you can use this method to export a copy of your repository. For non-devs, the tooling is still being built to make it easy.
Update: Technical folks can read more about downloading and extracting data in this atproto developer blog post.
You can read our privacy policy here.
Moderation
What does muting do?
Muting prevents you from seeing any notifications or top-level posts from an account. If they reply to a thread, you’ll see a section that says “Post from an account you muted” with an option to show the post. The account will not know that they have been muted.
What does blocking do?
Blocking prevents interaction. When you block an account, both you and the other account will no longer be able to see or interact with each other’s posts.
How do I flag abuse?
You can report posts by clicking on the three-dot menu. You can also report an entire account by visiting their profile and clicking the three-dot menu there.
Where can I read more about your plans for moderation?
We wrote about our approach to composable moderation here and we’ll continue to publish more in the near future.
Custom Feeds
What are custom feeds?
Custom feeds is a feature on Bluesky that allows you to pick the algorithm that powers your social media experience. Imagine you want your timeline to only be posts from your mutuals, or only posts that have cat photos, or only posts related to sports — you can simply pick your feed of choice from an open marketplace.
For users, the ability to customize their feed returns control of their attention to themselves. For developers, an open marketplace of feeds provides the freedom to experiment and publish algorithms that anyone can use.
You can read more about custom feeds and algorithmic choice in our blog post here.
How do I use custom feeds?
On Bluesky, click the hashtag icon on the bottom of the app. From there, you can add and discover new feeds.
How can I create a custom feed?
Developers can use our feed generator starter kit to create a custom feed. Eventually, we will provide better tooling such that anyone, including non-developers, can build custom feeds.
Custom Domains
How can I set up my domain as my handle?
Please refer to our tutorial here.
Can I purchase a domain directly through Bluesky?
Yes, you can purchase a domain and set it as your username through Bluesky here.
Invite codes
I don’t have access to Bluesky yet. How can I get an invite code?
We regularly send out invites to our waitlist, which you can sign up for here.
Now that I have an invite code, how can I access Bluesky?
When you get an invite code, you can download Bluesky from the iOS App Store and the Google Play Store. You can also use our web app at bsky.app.
When do I get invite codes? Do they expire?
Most accounts receive invite codes after they’ve been on Bluesky for a while. We periodically send invites to existing users. These codes do not expire, unless we perform a security upgrade on all codes. In that case, a security upgrade will change each invite code’s combination of letters, but it will not affect the number of codes that you have.
Occasionally, when we take action to moderate an account, we may revoke invite codes from that account and other accounts in the same invite tree.
Why does Bluesky use an invite code system?
Invites helps us control growth of our beta as we finish building the tooling for moderation and curation. It also gives us visibility into the growing social graph. We will likely continue to use invite codes as we increase access to the app. At that time, each account will receive many more invite codes to hand out.
The code we use to distribute invites is open source and can be used by other server admins to grow their own communities over time as well.
How does the Bluesky server use the invite tree?
We reference the invite tree to track behavior on the social graph. For example, if we take action to moderate an account, we may revoke invite codes from other accounts in the same invite tree.
Security
How can I reset my password?
Click “Forgot” on the sign-in screen. You will receive an email with a reset code.
What if I didn’t get a password reset email?
Confirm your account email in your settings, and please add noreply@bsky.social to your allowed senders list.
How can I change my account email?
You can update and verify your account email in Settings.
Will you implement two-factor authentication (2FA)?
Yes, implementing 2FA is on our short-term roadmap.
Bluesky, the AT Protocol, and Federation
What’s the difference between Bluesky and the AT Protocol?
Bluesky, the public benefit company, is developing two products: the AT Protocol, and the microblogging app Bluesky. Bluesky, the app, is meant to demonstrate the features of the underlying protocol. The AT Protocol is built to support an entire ecosystem of social apps that extends beyond microblogging.
You can read more about the differences between Bluesky and the AT Protocol in our general FAQ here.
How does federation affect me, as a user of the Bluesky app?
We’re prioritizing user experience and want to make Bluesky as user-friendly as possible. Regardless of which server you join, you’ll be able to see posts from people on other servers and take your data with you if you choose to move servers.
Is Bluesky built on a blockchain? Does it use cryptocurrency?
No, and no.
Miscellaneous
How can I submit feedback?
On the mobile app, open the left side menu and click “Feedback.” On the web app, there is a link to “Send feedback” on the right side of the screen.
You can also email support@bsky.app with support requests. Please do not use this email to request an invite. Instead, sign up for the waitlist here.
What is a post on Bluesky called?
The official term is “post.”
How can I find friends or mutuals from other social networks?
Third-party developers maintain tools to find friends from other social networks. Some of these projects are listed here. Please generate an App Password via Settings > Advanced > App Passwords to login to any third-party apps.
Is there a dark mode?
Yes. You can change the display settings to be light or dark mode, or to match your system settings, via Settings > Appearance.
The answers here are subject to change. We’ll update this guide regularly as we continue to release more features. Thank you for joining our beta!

https://www.idrlabs.com/communism/test.php Testing your degree of communist beliefs



36% komunists

Tā sakot, lai šīs gada tumšākais laiks aiziet kā nācis un neatstāj sliktas pēdas.



F. Art - For Black Man Christmas No Weekend (1993)

https://www.youtube.com/watch?v=WRt27cvyE-8

Sen senos laikos (vai ar nemaz ne tik senos laikos) https://www.mozilla.org/ ļoti sekmīgi izlaida Firefox jeb UgunsLapsu, kopš tiem sensenajiem laikiem daudz kas ir izmainījies, tā sakot, UgunsLapsa ir bijusi  gan jaunavīgi slaida, gan sportiski ātra, gan pilnīga, un mazliet "uzpūtusies" it kā gatava jaunām dzemdībām, bet adrese viņai nav mainījusies: https://www.mozilla.org/en-US/?v=3   

Un kopā ar viņu, pēc mātes - netscape parauga, tika izveidots arī epasta klients, kas saucas thunderbird (NegaisaPutns), kas ka jau viss decentralizētais epastu tīkls, sanāca vidēji sarežģīts.  Un lai Firefox nenomāktu, un iedvestu n-to elpu projektā, tika izveidota neatkarīga projekta administrācija, lai līdz galam atrautos no nestscape comuniccatot ēnas, un adrese ir https://www.thunderbird.net/lv/