Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
Foruma statistika |
» Biedri: 24
» Jaunākais biedrs: Wurind
» Foruma virtenes: 737
» Foruma ieraksti: 3'460
Pilna statistika
|
Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 26 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 24 ciemiņš(i) Google, Bing
|
|
|
Vardarbība bērnudārzos |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-28 21:53 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
"Bērnam atņēma ēdienu": Beļģijā pieaug sūdzību skaits par vardarbību bērnudārzos
Lilē, Francijā kopš pirmdienas, 23. septembra, notiek tiesas prāva pret diviem bijušajiem bērnudārza "People & Baby" darbiniekiem. Viņi tiek apsūdzēti par fiziskas un psiholoģiskas vardarbības veikšanu pret deviņiem bērniem bērnudārzā.
Tiesas process sakrīt ar žurnālista Viktora Kastanē grāmatas "Les Ogres" iznākšanu, kurš ir pazīstams ar to, ka jau ir atklājis "OPERA" aprūpes nama skandālu. Šoreiz franču žurnālists atklāj ļaunprātīgu izturēšanos pret ļoti maziem bērniem. Finanšu grupas, kuru rokās ir šo struktūru vadības groži un kuras piespiež darbiniekus aizvien vairāk taupīt.
Beļģijā šīs grupas nav ļoti izplatītas. Taču tas nenozīmē, ka sūdzības nepastāv. Lai gan tikai dažas no tām attiecas uz ļaunprātīgu izturēšanos, "Office de la Naissance et de l'Enfance" (ONE) lēš, ka pagājušajā gadā sūdzību skaits ir pieaudzis: "Mēs saņemam no 60 līdz 70 sūdzībām gadā. Puse no tām attiecas uz administratīvām vai finansiālām lietām. No 3 līdz 5 sūdzībām bija par ļaunprātīgu izturēšanos. Taču pēdējā laikā esam novērojuši pieaugumu. Skaitļi joprojām ir zemi, aptuveni 6 līdz 9 sūdzības," skaidro ONE pārstāve Silvija Anzalone. Pat ja šie skaitļi joprojām ir zemi, tendence ir augšupejoša.
"Manam bērnam tika atņemta pārtika"
Nora (kas nav viņas īstais vārds) vēl joprojām ir sašutusi par to, ko piedzīvoja viņas bērns: "Mēs redzējām, ka ekonomija ir milzīga... Pārtikas, apkures trūkums. Bērnudārza medmāsām tika pavēlēts izslēgt apkuri." Noras meita arī nāca mājās neēdusi: "Mana meita nāca mājās izsalkuša, manam bērnam tika atņemta pārtika. Viņa arī nāca mājās bez pārģērbšanas vai ar autiņbiksītēm un drēbēm, kas nebija viņas," skaidro māte.
Saskaroties ar šīm problēmām, Nora uzdeva jautājumus. Galu galā par to ziņoja pašas bērnudārza medmāsas: "Viņas ziņoja ne tikai par to visu, bet arī par to, ka bērnudārzā bērnus baro ar ļoti nekvalitatīvu pārtiku, lai gan mums tika apgalvots, ka tā ir bioloģiska un ražota no maziem vietējiem ražotājiem."
Saskaroties ar personāla trūkumu, pat bērnu pudelītes netika pienācīgi nodrošinātas: "Bija pārāk maz bērnu aprūpētāju un pārāk daudz bērnu," vēlreiz norāda Nora. Viņa un citi vecāki ir iesnieguši sūdzību, un lieta joprojām ir izskatīšanas procesā Briselē.
Arī Elīnai ir līdzīga pieredze kā Norai. Viņas dēlam tagad ir trīs gadi, bet, kad viņš bija pavisam mazs, arī viņš piedzīvoja ciešanas vecāku izvēlētajā bērnudārzā: "Viņu visu laiku modināja. Viņš nevarēja gulēt savā tempā, viņam bija jāguļ noteiktos laikos, lai aprūpētājām nebūtu tā, ka visi bērni vienlaicīgi ir pamodušies, citādi viņas nespētu tikt galā," viņa skaidro. Elīna arī, ka viņas bērnam, kuram ir laktozes nepanesamība, sākās problēmas ar gremošanas sistēmu: "Mēs sapratām, ka viņam dod augļu jogurtus! Lai gan es biju minējusi, ka manam dēlam ir laktozes nepanesamība, domāju, ka varu viņiem uzticēties."
Tāpat kā Nora, arī Elīne norāda uz lielu personāla mainību: "Man bija jāprasījusi darbinieces vārds, kurai atstāju savu bērnu, jo tas tik bieži mainījās. Viņām bija ļoti saspringts darba ritms, un pārāk daudz bērnu."
Abi bērnudārzi, par kuriem stāsta Nora un Elīna, atrodas Briselē un ietilpst Flandrijas reģionā. Pēdējos gados Flandrijā ir bijuši vairāki skandāli. 2022. gadā tika slēgti 27 flāmu bērnudārzi.
Tiek izskatītas visas sūdzības un ieviesti drošības pasākumi.
Franču valodā runājošajā Beļģijā par audžuģimeņu atzīšanu un uzraudzību atbild ONE. Šķiet, ka ļaunprātīgas izturēšanās rādītāji ir zemāki nekā Flandrijā un Francijā. Pēc preses pārstāves domām, tas ir tāpēc, ka ir ieviesti drošības pasākumi un tiek veiktas daudzas pārbaudes: "Mēs pārbaudām jebkuru sūdzību. Ja redzam, ka pastāv bažas vai neatbilstoša prakse, mēs oficiāli brīdinām uzņemošo vietu, un tai ir dažas nedēļas, lai izpildītu prasību," skaidro Silvija Anzalone.
"Ja ir pierādīta nopietna vardarbība, bieži vien bērnudārzs vairs nevar darboties. Ja bērna emocionālo un fizisko drošību vairs nevar garantēt un briesmas ir nenovēršamas, tad šajā brīdī mēs bērnudārzu slēdzam."
Federācijā uz vienu auklīti ir 7 bērni. Flandrijā likums nosaka, ka uz katriem 9 bērniem ir 1 auklīte. Pat ja nav iespējams panākt nulles risku, preses pārstāve uzskata, ka ONE darbības veids palīdz samazināt riskus: "Visā bērnu aprūpes vidē jūs pavadīs un uzraudzīs ONE darbinieki, kas ierobežo riskus."
Privātās aukles pret valsts apmaksātām auklītēm: nozare finanšu krīzē
Katru gadu ONE slēdz 5 līdz 6 bērnudārzus daudzu trūkumu dēļ un lielākajā daļā gadījumu tie ir bērnudārzi, kas nesaņem subsīdijas: "Es pat teiktu, ka 100% gadījumu tie ir bērnudārzi bez subsīdijām," piebilst Silvija Anzalone.
Pēc viņas domām, šī nozare, tāpat kā citas, pilnībā izjūt atkārtotu krīžu ietekmi: "Mums bija Covid, tad enerģijas pieaugums, algu indeksācija, pārtikas produktu pieaugums...". Dažām struktūrām, kas nesaņem subsīdijas, kļūst arvien sarežģītāk savilkt galus kopā... Dažas no tām ir spiestas taupīt, kas dažkārt noved pie ļaunprātīgas rīcības."
Mēs runājam par iestādēm, kas ir vairāk orientētas uz naudas nopelnīšanu .
Valonijā un Briselē 75% bērnu aprūpes centru saņem subsīdijas, bet pārējie 25% nesaņem. Kontrole un standarti ir vienādi visiem aprūpes centriem. "Es nevēlos nomelnot šos darbiniekus, no kuriem lielākā daļa dara lielisku darbu," saka Silvija Anzalone, "bet mums ir jāsaprot, ka finansiālās problēmas nevar attaisnot spēkā esošo noteikumu un standartu neievērošanu."
ONE aicina šo nozari nepārvērst par uzņēmumu, kā tas arvien biežāk notiek citur: "Mēs vēlamies, lai nozare nebūtu tirgus. Tas nenozīmē, ka mēs esam pret nozares privatizāciju. Tās papildina piedāvājumu, jo īpaši tāpēc, ka ir liels pieprasījums. No otras puses, nedaudz problemātiskāk ir tad, kad mēs runājam par uzņēmēju vidi, kas vairāk darbojas naudas pelnīšanas dinamikā."
Norai šī pieredze bija "īsta nokāpšana ellē": "Patiesībā mēs bijām īpaši šokēti, jo domājām, ka mūsu bērna aprūpes iestāde ir apstiprināta, uzraudzīta un regulāri tiek pārbaudīta. Un patiesībā mēs sapratām, ka nē, tur valda reāla nesodāmība. Un tāpēc ir vecāki, kuri burtiski maksā veselu kaudzi naudas, nesaņemot nekādu garantiju, ka bērnudārzs, kurā viņi ir pierakstījuši savu bērnu, patiešām atbilst standartiem, ir pārbaudīts un ka šis bērnudārzs atbilst vismaz minimālajām prasībām zīdaiņu un mazu bērnu uzņemšanai."
Nozare, kurā trūkst vietu (pagājušā gada aprīlī "Ligue des familles" barometrs paziņoja, ka gandrīz katrs ceturtais vecāks ir spiests saīsināt darba laiku, jo trūkst vietu bērnudārzos), strādājošie ar zemiem ienākumiem un ārvalstu grupas, kas tur vēlas iedzīvoties... Nākotnes izaicinājumi bērnu aprūpes videi un mūsu mazāko bērnu veselībai ir ļoti lieli.
Šī raksta tulkošanā izmantota mākslīgā intelekta palīdzība
https://www.rtbf.be/article/on-privait-m...e-11440250
|
|
|
4 dienu dabadiena |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-28 21:05 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Talsu pašvaldības iestādes jau pusgadu strādā četru darbadienu režīmā
REplay.lv Panorāma
Dalīties: Šodien, 20:53
Latvijā
Autori: Ģirts Zvirbulis (LTV Ziņu dienesta korespondents)
Lai mazinātu pašvaldības izdevumus un sabalansētu šī gada budžetu, Talsu novada dome pavasarī pieņēma virkni taupības pasākumu. Jūtamākais no tiem – lēmums pašvaldības administrācijā un iestādēs pāriet uz četru dienu darba nedēļu, attiecīgi samazinot arī atalgojumu. Nu jau pusgadu Talsu novads strādā šādā režīmā. Latvijas Televīzija devās noskaidrot, kā tas mainījis darbinieku un iedzīvotāju ikdienu.
Spriežot pēc plakātiem uz afišu stendiem un vietējo iedzīvotāju teiktā, dzīve Talsos nav apstājusies arī pašvaldībai pārejot uz četru darba dienu režīmu. Notiek gan kultūras pasākumi, gan strādā visas iestādes. Tiesa – pašiem pašvaldības darbiniekiem ir grūtāk.
Talsu iedzīvotāja Ausma stāstīja, ka principā būtiskas izmaiņas pašvaldības iestāžu darbā nejūt. Līdzīgās domās bija arī Ilze, taču viņa piebilda, ka drošvien tie, kas strādā pašvaldībā šīs pārmaiņas jūt.
"Nu, teiksim bērnudārza audzinātāji un skolotāji... ja viņiem piektdienās ir alga, tad viņi to nesaņem. Viņi saņem nākošajā nedēļā. Jo piektdienās pašvaldība nestrādā," teica Ilze.
"Nu nav viegli, nav. Naudas izteiksmē baigi ietekmē. Viens ir noņemt naudas izteiksmē algu, samazināt. Otrs ir ka bērniem atņem brīvpusdienas skolā. Nu – tas iedod kārtīgi pa kabatu," nopūtās Talsu iedzīvotājs Jānis. "Ja tev divi bērni ir, kuriem noņem nost, un tev vēl algu samazina... nu tā kārtīgi..."
Talsu novada domē skaidro – pāreja uz četru darbadienu nedēļu veidota tā, lai iedzīvotāji to justu pēc iespējas mazāk.
Centrālajā pārvaldē patiešām ir viena darba diena, kad darbinieki fiziski nenāk uz darbu. Bet vairums iestāžu, kas saistītas ar pakalpojumiem iedzīvotājiem, piemēram, klientu apkalpošanas centri, bērnudārzi, kultūras iestādes ar slīdošajiem grafikiem nodrošina, lai iedzīvotājiem būtu pieejami tāpat kā iepriekš.
Tas nozīmē, ka darbiniekiem tas pats vai pat lielāks darba apjoms jāizdara īsākā laikā par mazāku atalgojumu.
"Mēs veicam savas funkcijas, bet, protams, ir virkne darbinieku, kas nepiekrita samazināšanas noteikumiem, jo tas samazina viņu ienākumus un darbības laiku. Tie, kas nepiekrita, nolēma pārtraukt darba attiecības. Tai pat laikā – speciālisti vietā ne uzreiz ir dabūjami," norādīja Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Valdis Bārda. "Vakance ir ceļu speciālistē, vakance ir energoauditā, vakance ir juristos, kur ir liels trūkums."
No 22 līdz 15 slodzēm darbinieku skaitu samazinājis arī Talsu muzejs. Taupības dēļ tas šogad atteicies no dalības "Baltās nakts " un "Leģendu nakts" pasākumos.
Bet ikdienā ir apmeklētājiem tikpat pieejams kā līdz šim. Muzeja direktors norāda – pagaidām tas iespējams, pateicoties darbinieku entuziasmam un spītīgai neatlaidībai.
"Mēs vienkārši nezinām, cik ilgi cilvēki varēs šādā režīmā to darbu veikt. Jo ir 4 darbadienas, bet darbu daudzums joprojām ir savs. Kas bija jāizdara 5 dienās plus vēl šie 30 procenti darba, kas nāk klāt," pauda Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons. "Tas vienkārši notiek pateicoties tam, ka cilvēki ir pietiekami atbildīgi un entuziastiski ir gatavi darīt lietas, bet tas nav iespējams darīt ilgtermiņā."
Tādēļ gan muzejā gan citās pašvaldības iestādēs strādājošie ļoti gaida no domes vadības ziņu – ko nesīs nākamais gads. Četru dienu darba režīms ir spēkā līdz šī gada 31. decembrim. Domes vadība apņēmusies to nepagarināt.
"Gan politiskā līmenī, gan izpildvaras līmenī, mēs ejam uz to lai 2025. gadā būtu piecas darbdienas," solīja Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks (LZS) Dainis Karols.
Šobrīd situācija Talsu novada budžetā esot stabilizējusies. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana pārsniedz gaidīto.
Tādēļ pašvaldība spēj segt savas saistības, nomaksāt rēķinus un algas. Arī no valsts aizdevuma 3 miljonu apmērā izlietoti aptuveni 1,9 miljoni eiro nevis visa summa. Tas rada cerību, ka grūtākais Talsiem jau aiz muguras.
Hmzs, 4 dienu darba diena ir īstena krāpniecība - tipa ko jūs teiksiet ka mēs samazināsim jums algu, nesamazinot darbu, jo daba laika ilgums nav atbilstošs darba apjomam. Un visos darba līgumos ir ierakstītas darba stundas 40h nedēļā, no kurām apmaksātas tev ir 32h, un noslodze uz vienu darbavietu ir rēķināta uz 40h.
|
|
|
Karš par ūdeni? |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-28 20:54 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Ferganas ieleja ir zaļa oāze Vidusāzijas sauso zālāju vidū. Reģions, kas atrodas starp Uzbekistānu, Tadžikistānu un Kirgizstānu, koncentrē visus ūdens resursus teritorijai, kurā dzīvo 15 miljoni cilvēku. Taču jau gadu desmitiem šī zeme ir bijusi jauna konflikta vieta: karš par ūdeni.
Pēdējos gados uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas pieaug vardarbīgas sadursmes. Ap ūdenskrātuvēm Kirgizstānas armija izvietojusi speciālo vienību, un tiek raidīti šāvieni pret tadžikiem, kuri mēģina piekļūt teritorijai. Ir izcēlušās desmitiem sadursmju, un visnāvējošākā notika 2022. gadā, kad tika nogalināti 36 cilvēki. Ūdenim kļūstot par trūcīgu resursu, ko pasliktina ledāju kušana, pierobežas ciematu vietējie iedzīvotāji pārņem lietas savās rokās, jo notiek laupīšanas un māju nodedzināšana.
https://www.france24.com/en/tv-shows/rep...ana-valley
|
|
|
Kurbijkurne forums |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-26 22:04 - Forums: Nieki
- Atbildes (1)
|
 |
Es piereģistrējos Kurbijkurne forums http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?act=idx
Jaunais Kurbijkurne lietotāj! Šajā pavedienā ir virkne noderīgu saišu, lai vieglāk orientētos foruma sadaļās - atrodi tik to gabaliņu Kurbijkurnes kas ir tuvāka Tev!
Šeit: Kaucekļi sarunām ar biedriem - pastāsti kā iet, ko dari, novēli labu nakti vai rītu.
Šeit: Problēmas, jautājumi? Paskaties vai tavs jautājums nav jau vaicāts!
Šeit: Vēlies izteikt viedokli? Par forumu un tajā notiekošo? Laipni lūdzam!
Šeit : Vari parunāt un diskutēt par Harija Potera pasauli.
Šeit : Vari parunāt un diskutēt par Gredzenu Pavēlnieka pasauli.
Šeit :Vari parunāt un diskutēt par Šerloka Holmsa pasauli.
Šeit: Iepazīsti citus uzspēlējot kādu spēli.
Šeit: Interaktīvākas spēles - Lomu Spēļu sadaļa.
Šeit: Lomu spēles brīvā dabā.
Šeit: Ko tu šobrīd lasi?
Šeit: Parunā par grāmatām, ko vēlies ieteikt, esi tikko lasījusi, esi sajūsmā vai ne tik ļoti - padalies pieredzē!
Šeit un šeit: Mītiskas diskusijas par mītiskām tēmām un būtnēm.
Šeit: Fotografē, zīmē? Parādi un gūsti atsauksmes!
Šeit: Raksti stāstus, dzeju? Padalies un iegūsti lasītājus!
Šeit: Tulko stāstus? Iegūsti sev lasītājus un parādi viņiem jaunus stāstus kam sekot līdzi.
Šeit: Ar datoriem un tehnoloģijām saistītas tēmas.
Šeit: Interesē mūzika un filmas? Pastāsti par kādu filmu vai mūziķi!
Šeit: Sarunas par skolu un izglītību - atrod kopīgus klasesbiedrus, vai parunā par to kura skola labāka.
Šeit: Uzzini vairāk par pārējiem foruma biedriem un parādi ka esi šeit!
|
|
|
Zobena ēnā (1976) |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-26 1:24 - Forums: Filmas
- Nav atbilžu
|
 |
Zobena ēnā (1976)
Filmas apraksts
1620. gads Turaidā, visu Latviju posta bads, mēris un svešzemju karapūļi. Kačas mazmeita Maija, saukta arī par Turaidas Rozi, kalpo pilī pie barona meitas, viņas līgavainis ir zemnieku puisis Kaspers. Pilī ierodas algotņu armijas virsnieks Jakubovskis un iekāro Maiju, bet viņa labāk izvēlas nāvi.
(līdzīga J.Raiņa "Mīlestība stiprāka par nāvi" motīviem)
|
|
|
Ietekmes jomas |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-25 20:21 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
IETEKMES JOMAS
Šis termins nostiprinājās diplomātiskajā lietojumā pēc 1884. gada Berlīnes konferences, kurā Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Portugāle un Beļģija formāli sadalīja Āfriku savā starpā: noteica, kur atradīsies kolonijas, un vienojās, kā tās izmantos. un tirgot tos savā starpā un “civilizēt” vietējos iedzīvotājus. Tālāk sekoja cīņa par Āfriku, un Eiropas lielvaras trīs desmitgažu laikā pārņēma gandrīz visu kontinentu.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Eiropas lielvaras noslēdza savstarpējus divpusējus līgumus par “ietekmes sfēru noteikšanu” (kā viņi rakstīja dokumentos) dažādās Āfrikas daļās un pēc tam arī Ķīnā, Dienvidaustrumāzijā un Tuvajos Austrumos.
Tā laika politikas filozofi notiekošo skaidroja no “spēku līdzsvara” teorijas viedokļa. Viņi to ilustrēja ar šo astronomisko metaforu. Valstis un tautas pastāvīgi saduras savā starpā, kā debess ķermeņi pirmatnējā haosā. Lai atjaunotu kārtību, no šiem ķermeņiem ir jāveido organizētas Saules sistēmas: lieli stāvokļi kļūs par saulēm, bet mazākie kļūs par planētām, kas riņķo ap tām. Un būs vispārējs miers. Periodiski asteroīdi vai komētas - neorganizēta "nacionālā materiāla" masas - lidos uz Saules sistēmām, bet pēc tam veidos jaunas planētas un atradīs savu pareizo orbītu.
Īsāk sakot, tas bija mēģinājums attaisnot koloniālo politiku un atrast tai augstāku mērķi – vispārēju mieru un labklājību. Praksē izrādījās gluži pretēji: pasaules sadalīšana ietekmes sfērās izraisīja daudzus lielus un mazus karus, miljoniem cilvēku brutālu ekspluatāciju. Kongo brīvvalsts, Beļģijas karaļa Leopolda II personīgais īpašums, praktiski bija viena liela koncentrācijas nometne. Un tad sākās Pirmais pasaules karš.
Attīstot kosmisko metaforu, cilvēce saskaras ar trīs ķermeņu problēmu : kamēr planētas ietekmē daudzas "saules", nevar būt ne runas par stabilām orbītām.
TĀ KĀ MUMS IR POSTKOLONIĀLISMS. KAS TAGAD IR IETEKMES JOMAS?
Patiešām, dekolonizācijas process - koloniju pārveide par suverēnām valstīm - tika praktiski pabeigts līdz divdesmitā gadsimta beigām. Aptuveni tajā pašā laikā pazuda arī jautājums par “sauļu” daudzveidību: pēc PSRS sabrukuma pasaulē bija palikusi tikai viena lielvalsts.
Taču 2010. gadu beigās daudzi eksperti sāka runāt par ietekmes sfēru jēdziena atgriešanos starptautiskajā politikā ( viens , divi , trīs ). Visbiežāk viņi sliecās uzskatīt, ka ASV nav spējušas tikt galā ar vienīgās lielvaras lomu un citas valstis atkal sāka tiekties pēc dominēšanas savos reģionos.
Pirmkārt, tas bija par Krieviju, Irānu un Ķīnu. Viņi visi ar atšķirīgu atklātības pakāpi izmanto gan tiešus ietekmes instrumentus (militāri politiskās un ekonomiskās alianses, aizdevumus, investīcijas), gan netiešos (mēs vēstulē jau runājām par to, kā dažādas valstis mēģina slepeni vadīt kāda cita politiku). “Rietumu kuratori” ).
Putins savās runās bieži atsaucas uz draudiem Krievijas drošībai. Viņam ir vajadzīga ietekmes sfēra, it kā aizsargāt Krieviju. Piemēram, lai palielinātu citu cilvēku raķešu un lidmašīnu lidojuma laiku. Atcerieties, debatēs bija tāds arguments par to, vai Ukrainai var atļaut iestāties NATO.
Drošības ideja šajā interpretācijā nozīmē, ka Krievijas kaimiņiem un kaimiņu kaimiņiem ir jāpakļaujas tās vajadzībām. Un nav svarīgi, vai tas padarīs viņu pašu dzīvi drošāku.
“Drošības intereses” vienmēr ir manipulatīvs arguments (mūsu tāda paša nosaukuma vēstule bija par to ). Politiķi, ja vēlas, var pasludināt jebko par drošības apdraudējumu, lai attaisnotu negodīgu un/vai nepopulāru lēmumu. 19. gadsimtā ietekmes sfēru veidošana tika skaidrota ar brīvās tirdzniecības un civilizācijas izplatības interesēm, 21. gadsimtā - ar nacionālās drošības interesēm, un rezultāts ir viens: spēcīgas valstis ierobežo valsts suverenitāti. vājie, līdz pat faktiskajai pakļautībai. Un viņu valdnieki rada sev spēcīgu līderu tēlu, no kuriem visi baidās un ciena, un tādējādi stiprina savu varu.
Politologs Roberts Kagans iebilst , ka patiesībā Krievija – tāpat kā Ķīna – nav apdraudēta tieši ASV hegemonijas dēļ. Gluži otrādi: lai gan ASV autoritāte netika apšaubīta, tā “kalpoja par reģionālā līdzsvara garantu Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos. Tā rezultātā, atšķirībā no pagātnes laikmetiem, lielvaras nesaskārās ar fundamentāliem draudiem savai fiziskajai drošībai.
Jaunas ietekmes sfēras 21. gadsimtā nenosaka tieši koloniālie iekarojumi un lielvaru vienošanās, kā tas bija 19. gadsimtā. Vēl nesen starptautiskie politologi uzskatīja, ka galvenais instruments ir starpvalstu organizācijas. Piemēram, Eirāzijas Savienība un CSTO ir Krievijas interešu sfēra. Un vispār valstis, kas pretendē uz lielvarām, spēj mierīgi kārtot lietas.
Taču pēc 2022. gada šī ideja ir novecojusi.
VAI VISPĀR IR IESPĒJAMS IZTIKT BEZ IETEKMES SFĒRĀM?
Tas ir diezgan grūts jautājums.
Ir, piemēram, utopiska demokrātiskā miera teorija. Tas nozīmē, ka demokrātiskas valstis neinteresē kari, bet ir ieinteresētas katras valsts sadarbībā un labklājībā. Un, ja visa pasaule kļūs demokrātiska, tad vajadzība pēc "saulītēm" - reģionālajiem hegemoniem - vienkārši izzudīs. Atliek tikai gaidīt, kad pasaule nobriest.
Gandrīz katrs ASV valsts sekretārs apliecina apņemšanos ievērot demokrātiskās pasaules principus: Kondolīza Raisa 2008. gadā, Hilarija Klintone 2010. gadā, Džons Kerijs 2013. gadā, Antonijs Blinkens 2021. gadā. Taču, lai kā viņi uzstātu, ka neatzīst nekādas ietekmes sfēras, patiesībā, pēc Hārvardas politologa Greiema Elisona domām, viņi neatzīst nekādas citas ietekmes sfēras kā tikai amerikāņu. Un šajā ziņā "pasaules hegemona" kritiķi, tostarp Vladimirs Putins, nav tik nepareizi.
Elisons uzskata , ka buferjoslas un ietekmes sfēras nepazudīs, kamēr pastāvēs militāra, ekonomiska un cita nelīdzsvarotība starp dažādām valstīm. Nelīdzsvarotības klātbūtne nozīmē, ka vienmēr ir reģionālie "čempioni" (un dažreiz arī viens globāls) un "izaicinātāji", kas iegūst spēku un izaicina "čempionus". Tas neizbēgami noved pie konfliktiem, tostarp militāriem.
Ja tā ir taisnība, ka pasaule ir atgriezusies tādā ietekmes sfēru pārdales stāvoklī kā 19.-20.gadsimtu mijā, tad, lai izkļūtu no šī, ir jēga pievērsties tiem risinājumiem, kas tolaik tika izdomāti. valsts.
Savstarpējo attiecību līmenī galvenais vardarbības ierobežotājs jau sen ir valsts: tai ir policija un tiesa, un tā uzņemas kārtības uzturēšanas funkciju. Bet starpvalstu attiecībās tādas augstākas varas nav – tātad valstis cīnās savā starpā.
Pēc Pirmā pasaules kara Nāciju līga tika uzskatīta par “supervalsti”, bet pēc Otrā pasaules kara – Apvienoto Nāciju Organizācija. Ne vienam, ne otram tas neizdevās. Grūti iedomāties, ka mūsdienu valstis tik viegli kādam piešķirs tiesības uz “pēdējo vārdu” starptautiskajās un iekšējās lietās kādam ārpus tās.
Iespējams, problēma ir tajā, ka šo starptautisko struktūru teorētiķi vadījās no līgumiskās valsts rašanās teorijas: cilvēki brīvprātīgi piekrita izveidot institūciju un atdeva tai daļu savu tiesību, lai tā uzturētu kārtību un drošību. Nāciju savienības un ANO dibināšanas dokumentiem bija jāpilda vieni un tie paši brīvprātīgie līgumi valstīm.
Bet līgumu teorija ir ļoti spekulatīva. Gandrīz visos gadījumos, kad valsts dzimšanu var pētīt no vēstures avotiem, viss notiek pavisam savādāk: viena bruņota grupa pārņem kontroli pār noteiktu teritoriju un liek vietējiem iedzīvotājiem sevi uzturēt. Pamazām pierod viens pie otra, savstarpēji mīkstina, iegūst kopīgu identitāti – un veidojas valsts.
Ja mēģinām šo modeli pārnest uz starpvalstu attiecībām, izrādās, ka kādas lielvaras ietekmes sfēra ir “supervalsts” embrijs, kurā leģitīmas vardarbības monopolam galu galā būtu jānoved pie miera, kārtības un labklājību.
Atliek tikai visiem “pārstāt uztraukties un iemīlēt bumbu”, proti, samierināties ar ietekmes sfērām un cerēt, ka viss notiks tieši tā, kā modele prognozē. Bet nevienam pasaulē nav tik daudz laika, lai to vienkārši gaidītu.
NEGAIDĪTS ATKLĀJUMS, KO VEICĀM, SAGATAVOJOT ŠO VĒSTULI
Ir kaujas fantāzijas cikls, ko sauc : “Ietekmes sfēra”.
Mēs runājam par Visumu, ko autors apraksta apmēram šādi: “Karš nepamet šo pasauli ne uz minūti. Barbaru klani, desmitiem pastāvīgi karojošu rasu, pilsētvalstis ar savām interesēm un mazas karaļvalstis ar impēriskām ambīcijām.
Un sižets sākas ar faktu, ka krievu svešinieks ieceļas šajā karojošajā pasaulē.
https://getsignal.news/
|
|
|
ANO vides programmas vadītāja: Pieaug vienprātība par globālu plastmasas līgumu |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-23 10:35 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
ANO vides programmas vadītāja: Pieaug vienprātība par globālu plastmasas līgumu
ANO vides programmas vadītāja svētdien paziņoja, ka, neraugoties uz domstarpībām par ražošanas ierobežojumiem un nodoklim līdzīgu maksu par plastmasu, viņa ir sākusi saskatīt vienprātību attiecībā uz pasaulē pirmo saistošo līgumu par plastmasas piesārņojumu. ANO vides programmas vadītāja Ingera Andersena sacīja, ka viņas komanda "gatavojas" novembra beigās Dienvidkorejas pilsētā Pusanā paredzētajām galīgajām sarunām. Tajā valstis cer noslēgt potenciāli revolucionāru vienošanos, lai risinātu milzīgo plastmasas piesārņojuma problēmu. "Ir dažas jomas, kurās, manuprāt, mēs sākam saskatīt vienprātību," Andersena teica no Ņujorkas pirms ikgadējās pasaules līderu sanāksmes ANO.
Uzrunas laikā Andersena pauda cerību, ka dalībvalstīm izdosies vienoties par "zināmu globālu pienākumu vai pamatnostādņu izstrādi attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem". Viņa norādīja, ka arvien vairāk tiek panākta vienprātība par nepieciešamību izveidot zinātnisku iestādi un "zināmā mērā izstrādāt tekstu, kas attiektos uz atkritumiem, atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi". "Ir arī skaidra izpratne, ka mums ir nepieciešams kāds dokuments, kas risinātu mantotā vai esošā piesārņojuma jautājumu, proti, piesārņojuma, kas izskalojas mūsu krastos pat pēc tam, kad esam aizskrūvējuši plastmasas krānu," piebilda Andersena. "Un ir arī skaidra izpratne, ka mums ir vajadzīga sava veida ziņošanas sistēma."
Aizķeršanās punkti
Sarunu dalībnieki jau ir vairākkārt tikušies, lai apspriestu vienošanos, kas varētu ietvert ražošanas ierobežojumus, vienotus noteikumus par pārstrādājamību un pat aizliegumus attiecībā uz konkrētām plastmasas vai ķīmiskām sastāvdaļām. Tomēr joprojām pastāv būtiskas nepilnības, tostarp jautājumā par ražošanas ierobežojumiem, teica Andersena. "Mēs vēlamies, lai tiktu samazināta neapstrādātu polimēru ražošana tiem, kas ir vienreizlietojami un īstermiņa produkti," viņa sacīja, paskaidrojot, ka ierobežojumi galvenokārt būtu vērsti pret piesārņojošiem produktiem. "Es neredzu okeānā peldošas automašīnu detaļas, lidmašīnu spārnus un tamlīdzīgas lietas," viņa teica.
"Mums ir jāveido izsmalcinātāka diskusija, ne tikai par to, vai noteikt ierobežojumus vai nē, jo tā nav gudra saruna." Vēl viens strīda punkts ir saistīts ar "globālo plastmasas maksu," pēc UNEP vadītājas teiktā. "Tātad jautājums par to, vai tiks ieviesta kāda veida plastmasas nodokļa maksa, joprojām tiek apspriests. Bet tas varētu aizņemt mazliet vairāk laika. Iespējams, mēs nonāksim pie idejas par kaut ko un vēlāk apspriedīsim detaļas, jo sīkas nianses prasīs laiku." Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem plastmasas ražošana pēdējo 20 gadu laikā ir dubultojusies, un pie pašreizējām tendencēm tā līdz 2060. gadam var trīskāršoties.
Tomēr vairāk nekā 90 % plastmasas netiek pārstrādāti, un liela daļa no tās tiek izmesta dabā vai apglabāta izgāztuvēs.
|
|
|
Izraēlas iebrukums Libanā |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-20 18:18 - Forums: Starptautiski notikumi
- Atbildes (5)
|
 |
Izraēlas triecienos Libānas galvaspilsētā nogalināti vismaz 8 un ievainoti 59 cilvēki
Šodien, 18:03
Pasaulē
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Kristaps Vanags (LTV Ziņu dienesta korespondents), Rihards Millers (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)
Izraēlas gaisa spēki uzbrukuši kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" mērķiem Libānas galvaspilsētā Beirūtā, ziņo Izraēlas armijas pārstāvji. Triecienos nogalināti vismaz 3 un ievainoti 17 cilvēki, liecina līdz šim pieejamā informācija.
Tas, ka uz Izraēlas ziemeļiem no Gazas joslas ir pārcelta elites vienība, varētu kalpot par zīmi plānotai sauszemes operācijai. Pētniece gan ir pārliecināta, ka ierīču sprādzieni ir nodarījuši triecienu "Hizbullāh" spējām, bet tuvākās dienas parādīs šo notikumu nozīmi. Viņa arī secina, ka spriedze abu pušu starpā nemazināsies.
"Abas puses kopš konflikta sākuma teikušas, ka vēlas izvairīties no visaptveroša kara, kas varētu potenciāli izplatīties Tuvajos Austrumos. Tas, ko mēs tagad redzam – tās ir izmaiņas Izraēlas retorikā. Mēs dzirdam Izraēlas amatpersonas sakām, ka viņi vairāk netic konflikta Libānas–Izraēlas robežā diplomātiskam risinājumam. Mēs tagad varētu redzēt, ka izraēlieši gatavo militāru operāciju, lai "Hizbullāh" padzītu no pierobežas un nodrošinātu no Izraēlas ziemeļiem evakuēto pilsoņu atgriešanos," sacīja Renne.
Bažas par karadarbības ietekmi paudis Libānas vēstnieks Lielbritānijā Rami Mortada. Laikrakstam "The Times" viņš brīdināja, ka kara izcelšanās viņa valstij būtu pastardienas scenārijs. Pēdējo dienu notikumi Libānā ir temats, kurš tiks apspriests šovakar ANO Drošības padomes sēdē.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...i.a569641/
|
|
|
Sociālie tīkli |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-20 14:52 - Forums: Nieki
- Nav atbilžu
|
 |
Kurš tur sēž (Latvijas fakti, 2023)
Sociālajos tīklos “ir” 90% iedzīvotāju, tajā skaitā 79% “ieiet” vismaz reizi nedēļā, 57% – katru dienu vai gandrīz katru dienu. Sociālos tīklus biežāk lieto gados jaunāki cilvēki, ar augstāko izglītību un augstāku ienākumu līmeni.
“Facebook” (aktīvi izmanto 54% aptaujāto) – galvenokārt iedzīvotāji vecumā līdz 44 gadiem, strādājošie, ar augstāko izglītību, ar vidēju vai vidēji augstu ienākumu līmeni, rēķinot uz katru ģimenes locekli.
“Instagram” (19%) – lielākoties jaunieši, sievietes, pilsētu iedzīvotāji. Vecuma grupā līdz 24 gadiem lietotāju skaits ir vairāk nekā puse (52%).
“TikTok” (11%) – galvenokārt jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, kuru vidū “TikTok” lietotāju skaits sasniedz pusi.
“Telegram” (10%) – lielākoties jaunieši vecumā līdz 34 gadiem, cittautieši, Rīgas iedzīvotāji.
“Draugiem”(9%): galvenokārt cilvēki vecumā virs 35 gadiem, latvieši, ar vidēju vai zemu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī.
“X” (bijušais “Twitter”) (5%): visbiežāk jaunieši vecumā līdz 34 gadiem, finansiāli nodrošināti, ar augstāko izglītību, Rīgas iedzīvotāji.
Šodien, 14:15
Latvijā
Autori: Sergejs Pavlovs (LSM.lv autors)
Visu Latvijas valdību vadītāji, sākot ar Laimdotu Straujumu, bijuši superjūtīgi pret reakciju tviterī, kas tagad pārdēvēts par "X", saka kāda Latvijas politikas veterāne. Jā, ietekme ir, piekrīt eksperti. Kā iznācis, ka mazas grupas var diktēt savu gribu ministriem un ne tikai, un kādēļ tas notiek sociālajā medijā, kuru izmanto vismazāk cilvēku, skaidroja LSM.
Tvīts: Aktuālais KM pētījums rāda, ka tviteri Latvijā aktīvi lieto vien 5%. Esam maz, bet gana ietekmīgi. (Jānis Žilde, 27. februārī)
Nevienu citu sociālo mediju Latvijā nav pieņemts tā "vainot" ietekmē uz politiķiem un vadītājiem kopumā.
Latvijas politikas veterāne Ilze Viņķele teica, ka Marijas Golubevas aiziešanu no iekšlietu ministres amata noteikti izraisījis tviterī rakstītais (un daļēji arī to, ka Krišjānis Kariņš šogad atstāja ārlietu ministra amatu). Politologs Jānis Ikstens rakstīja, ka Eiroparlamentā ievēlētais Reinis Pozņaks ar savu "tviterkonvoju" ir tīrs "tvitera produkts", bet LTV atteikšanās no priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā notikusi ne bez sociālo tīklu ietekmes. Labējā spārna aktīvisti publicēja zīmējumu, kurā nāve ar izkapti apmeklē dažādas istabas, uz kuru durvīm ir uzraksti "Ždanoka "Lampā"", "Cūku komikss", "Pases par 60 eiro" utt. – piemēri, kad notikušas pārmaiņas pēc trokšņa platformā "X". No jaunākā – skandāls ap "airBaltic" pusmiljarda eiro norakstīšanu, kad pēc vētras "X" steidzami komentēt "tehnisku grāmatvedības operāciju" bija spiesti vadošie politiķi līdz pat prezidentam (un tika sākts vērtēt satiksmes ministra Kaspara Briškena atbilstību amatam).
Varētu likties, ka tas ir paradokss – platformā "X" 2023. gadā aktīvi "sēdēja" tikai 5% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam: "Facebook" – 54%, "Instagram" – 19%. Pat "TikTok" un "Telegram" cilvēku ir divreiz vairāk – attiecīgi 11% un 10% (visos gadījumos runa ir tieši par aktīvajiem lietotājiem). Un otrkārt – Latvijas iedzīvotāji sociālajiem medijiem kopumā un konkrēti tviterim neuzticas. Pēc pētījuma datiem, pilnībā vai vismaz daļēji platformai "X" uzticas tikai 18%. Un vispār influenceriem – tikai 16%.
Tvitera zelta laikmets
Populāra atbilde uz jautājumu "kādēļ tieši tviteris" ir – "tā izveidojies vēsturiski".
Sākumā – apmēram 2008.–2009.gadā - tviterī "ieradās" latviešu žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti un reklāmisti. Tā bija "sava kompānija" ar saviem jokiem, konkursiem un strīdiem (to gaisotni un sarunu kvalitāti tvitera veterāni atceras joprojām). 2012. gadā tur jau čupojās vadošie politiķi un visu virzienu aktīvisti. Politiķi novērtēja, ka var uzrakstīt īsu komentāru, kuru ieraudzīs visi, kam vajag, un tas nebūs jāizsūta pieciem dažādiem žurnālistiem. Publika novērtēja, ka politiķi ir tieši tur, klikšķa attālumā, un atbild uz jautājumiem paši. Abas puses viena otru bija atradušas.
"Tā šī platforma kļuva par politiski ietekmīgu pamatplūsmu. Šis mantojums daudzējādā ziņā saglabājas arī šodien,
lai gan "X" tagad ir kļuvusi par daudz bļaustīgāku un impulsīvāku platformu," saka šī sociālā tīkla veterāns, komunikācijas stratēģiskās plānošanas eksperts Zigurds Zaķis.
Šajā stāstā ir daļa atbildes uz jautājumu, kādēļ nebūt ne populārākā platforma Latvijā ieguvusi lielu ietekmi: tādēļ, ka tviterī koncentrējusies "pareizā" auditorija – sociāli un politiski aktīva. Un svarīgi arī tas, ka šī auditorija ir lielākoties latviska ("krievu" partijas tradicionāli neiekļūst valdošajā koalīcijā, tādēļ to vēlētāju viedokļi, noskaņojums, kliedzieni un asaras ietekmes ziņā nav pārāk svarīgas).
Tas, ka viena otru platformā "X" atradušas tieši abas puses, arī ir svarīgs apstāklis.
Kā personiskā sarunā norādīja kāds zinātājs no sabiedriski politiskās sfēras: "Visi politiķi sēž tur. Ja viņu tur nebūtu, pārsimt tvitertroļļu vienkārši gaudotu pret Mēnesi."
"Paskaidrot politiķiem tautas vietā". Tviteris aizstāj "Dienu"
Šo versiju papildina cita – par to, kā strauji degradējās iepriekšējās ietekmes līderes. Avīzes.
90. gados un šī gadsimta pirmajos gados Latvijas politiķi bija iemācīti lasīt redakcijas viedokļu slejas un avīzes kopumā – lai orientētos sabiedrības noskaņojumā, norāda Iveta Kažoka, politoloģe un pētījumu centra "Providus" direktore. Tā bija Rietumeiropas un Amerikas norma. "Redakcijas tad bija ļoti ietekmīgas. Politiķiem likās, ka plašsaziņas līdzekļi veido sabiedrības noskaņojumu un spēj precīzāk formulēt, ko šī sabiedrība domā," teic Kažoka.
Ar drukāto plašsaziņas līdzekļu ēras norietu, ko Latvijā pastiprināja savulaik visietekmīgākās avīzes "Diena" degradācija, radās jautājums – kur tagad politiķiem meklēt signālus par sabiedrības noskaņojumu. Tradicionālie varianti – tikšanās ar vēlētājiem, socioloģiskās aptaujas. Starp jaunajiem variantiem – sociālie mediji. Tiesa, te radās problēma.
"Atšķirībā no laikrakstu redakcijām tviterī nav filtra, katra balss var skanēt [vienādi] skaļi.
Jo skaļāki kliedzieni, jo lielākas iespējas tikt sadzirdētam. Un politiķiem vajadzēja mācīties šos signālus interpretēt pašiem, nepaļaujoties – kā agrāk – uz plašsaziņas līdzekļiem, kas tautas vietā skaidroja, ko šī tauta patiesībā domā," ironizē "Providus" direktore.
Starp citu, daudzus šķietamās tvitera ietekmes piemērus (arī sākumā uzskaitītos) apvieno viena problēma – pierādījumi. Jā, tvitera vētras par tiem vai citiem jautājumiem ir bijušās, un reizēm skaļas. Taču vai lēmumu pieņemšanu ietekmējis tieši šis sociālais medijs, nevis, teiksim, "vīrusu saķērušais" "Facebook" (kurā arī ir daudzi politiķi) vai vispār LTV "Panorāmas" sižets? Tas dažos gadījumos nav vienkāršs jautājums. Kažoka uzskata, ka "X" tomēr ir vairāk diskusiju ierosinātājs: "Man liekas – ja kāda vētra paliktu tikai tvitera līmenī un neietu tālāk, nekādas ietekmes uz politiku tai nebūtu."
Turklāt "TikTok" un "Facebook" politiķi reizēm saņem pat svarīgākus signālus nekā tviterī, saka "Providus" vadītāja:
"No ietekmes viedokļa šiem sociālajiem medijiem var būt ne mazāka loma, tomēr mēs no malas to varam neredzēt, ja mūsu tur nav.
Tā arī ir problēma – mēs visu izskaidrojam ar tviteri, jo tas ir vienīgais, ko mēs redzam."
Lieta tāda, ka nav veida, kā, vērojot no malas, šo lielo bildi salikt kopā, saka Kažoka. Viņa uzskata, ka tagad ir grūti laiki analītiķiem un politiķiem. Tādēļ vairāk jāorientējas uz korektām aptaujām, kurās atspoguļojas visa Latvijas sabiedrība un tās vēlmes: "Piemēram, socioloģija parādīja, ka sabiedrība ar pateicību pieņēma prezidenta un valdības maiņu. Ja tā nebūtu bijis, droši vien paraksti par parlamenta atlaišanu [pagājušā gada beigās] būtu savākti.
Taču – vai es to būtu sapratusi, sēžot tviterī vai citos sociālajos tīklos? Visdrīzāk ne.
Tviterī man būtu licies, ka šim referendumam vispār nav nekāda potenciāla. Bet, ja "TikTok" es būtu Šlesera vai "Stabilitātei!" sekotāja, tad būtu bijusi pārliecināta, ka parakstus savāks "vienos vārtos" trīs dienās."
Labākā atbilde uz jautājumu "Kurš jūs ietekmē?" būtu, ja par to pastāstītu kāds no valdības. Tādēļ arī ir interesanti iespaidi, kas radušies Ilzei Viņķelei – Latvijas politikas veterānei, divkārtējai ministrei, trīskārtējai Saeimas deputātei, savulaik pabijušai četrās politiskajās partijās.
"Nekad nevarat zināt, no kuras puses tas nāks". Skats no Ministru kabineta loga
"Es no savas pieredzes varu apliecināt – sākot ar Laimdotu Straujumu un [Krišjāni] Kariņu, un beidzot ar [Eviku] Siliņu –
visi premjeri bijuši superjūtīgi pret tvitera reakciju.
Turklāt reizēm interneta aktīvistiem pietiek vienkārši nobļauties," saka Viņķele, kura agrāk bijusi labklājības ministre un veselības ministre. Par galvenajiem tviteratkarīgajiem – tas ir Viņķeles formulējums – viņa uzskata (un min konkrētus piemērus) "Progresīvos", "Jauno Vienotību", kā arī savu pašreizējo partiju "Kustība "Par!"" (iepriekš viņa bijusi gan "Vienotībā", gan Pilsoniskajā savienībā, bet karjeras pašā sākumā – TB/LNNK).
"Mēs paši, mūsu partija, arī esam tviteratkarīgie,
tā ir superaugsta prioritāte," viņa atzīst, piebilstot, ka tas ir īpaši aktuāli izpildvarai, tostarp valdībai. Turklāt visi politiķi saprot, ka tas ir mikroskopisks tīmekļa burbulis, sabiedrības niecīga daļa, viņa saka. Bet nez kādēļ tieši tviteris var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Klasisks piemērs – Marijas Golubevas atkāpšanās no iekšlietu ministres amata pēc 2022. gada 10. maija notikumiem pie pieminekļa "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem": "Tas bija tviteris. Nacionālā apvienība iešūpoja, un
sākās bļaušana, visos flangos ļoti aktīvi dusmīgi cilvēki pieslēdzās, hops! – un ir [premjera] rīkojums.
Man pašai ar vakcīnām bija līdzīgi. Nekad nevarat zināt, no kuras puses tas nāks. Vai tie būs jūsu superīgie fani liberāļi, kuri saslēgsies un pateiks, ka jūsos kļūdījušies un tagad šis upuris jānoslīcina. Un tāpat supernacionālisti var saslēgties.
Un seksīgi ir tas, ka nekad nezināt, ar ko tas beigsies."
Kā tieši politiķi "mēra" rezonansi un atšķir "svarīgu troksni" no vienkārši trokšņa – pēc atzīmju "patīk" un retvītu skaita? Vai arī ietekmes formula ir frāzē "visos flangos ļoti aktīvi dusmīgi cilvēki pieslēdzās", – kad vienotu viedokli pauž arī "zvērināti pretinieki", tie, kuri parasti cits citam nevienā lietā nepiekrīt? Algoritma nav, viss ir pēc izjūtām, saka eksministre. Ir padomnieku, sabiedrisko attiecību speciālistu korpuss, kuri pateiks "tas ir pret tavu tēlu". Un paši politiķi arī jūt.
"Piemēram, lūk, Kaspars Briškens mēģina būt tāds eiropeisks ministrs, un pēkšņi tviterī nāk klajā ar paziņojumu, ka uzdevis izvērtēt [Jāņa] Iesalnieka iecelšanu ["Rail Baltica" projekta īstenotāja Latvijā uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" Projekta ieviešanas un vadības departamenta būvdarbu līgumu vadītāja] amatā.
Nu what the fuck, kas tas tāds! Bet tā ir tīrā veidā reakcija uz vētru tviterī,
kas savukārt sākusies pēc sabiedriskā medija televīzijas sižeta. Lai gan ir skaidrs, ka tas nav ministra jautājums – satraukties par darbā pieņemtu juristu."
Vai stāsts par apsūdzībām vardarbībā ģimenē grupas "Dzelzs vilks" bundziniekam. (Mūziķa bijušās sievas stāsts pagājušā gada decembrī izraisīja aktīvu reakciju sociālajos medijos, arī "X", tur pat to komentēja premjerministre Evika Siliņa, aicinot atbildīgos dienestus tikt skaidrībā.)
"Es nemazinu vardarbības problēmas nozīmi, bet kurā gan vēl valstī tādu gadījumu komentētu premjerministrs? Tas ir tvitera unikālais efekts Latvijā," uzskata Viņķele. Viņa to apspriedusi ar politikas pētniekiem ārzemēs un dzirdējusi, ka ne Vācijā, ne Austrijā un pat ne Amerikā tviterim nav tik nenormālas – turklāt tik ātras – ietekmes uz valdību.
Platformā "X" koncentrējas visaktīvākie latviski rakstošie "latviešu partiju" vēlētāji, politiķe atkal skaidro fundamentālo iemeslu. Vai tad ministri tic, ka ""X" publika" ir Latvijas sabiedrības vai viņu vēlētāju viedokļu atspoguļojums? Viņķele vīpsnā:
"Pat ja mēs neesam augstās domās par politiķiem, nē, viņi nav tik stulbi."
Bet kādēļ tad tas viņiem ir prioritāte? Paradokss, atbild divkārtējā eksministre.
"Acīmredzot tieši šajā tīklā kaut kas izraisa rezonansi, un tieši tādēļ "tviterakcijas" un "tvitervētras" daudziem politiķiem liekas relevantas un nozīmīgas viņu karjerai. Var meklēt zinātniskas teorijas, būvēt hipotēzes. Par "ehokameras" efektu. Par piederības grupām, ar kurām politiķi sevi asociē. Visdrīzāk, tāpat kā jebkurā sarežģītā jautājumā, daudzi faktori salikušies kopā…" viņa pieļauj.
Iespējams, te ir vērts atgriezties pie vienas no versijām – politiķi ļaujas "X" ietekmei tādēļ, ka paši sēž "X" un kļūst emocionāli līdzatkarīgi. Ilzes Viņķeles stāsts to it kā apstiprina: "Varbūt tās ir tikai manas izjūtas, bet tās ir tādas – tviteris telefonā, tāpat kā mans telefons, ir personiskās telpas daļa. Un, ja manā telpā mani aplej ar sūdiem… Tas nav visai patīkami (smejas). Lai gan, ja tieši to paši uzrakstīs komentāros "Delfos", tad tas neaizskar." Viņa atzīstas – būdama veselības ministre, pandēmijas laikā pat nolēmusi neskatīties, ko par viņu raksta tviterī: "Tas bija kā karā. Tas ietekmē emocionāli, un es melotu, ja teiktu, ka neietekmē."
Taču nesteigsimies ar secinājumiem. Analoģiskus stāstus par jūtīgumu pret uzbrukumiem personiskajā telpā, kurā tevi redz, nosacīti, "mīļotā vecmāmiņa", "Providus" direktorei Ivetai Kažokai stāstījuši daudzi Latvijas politiķi. Tikai tvitera vietā viņi nosaukuši "Facebook".
Bet Rosļikovs un "zaļzemnieki" nebaidās
Тvīts: Pāris dienas neieejot tviterī, ir pārsteigums, ka te ir citas kaislības! Tiekoties ar radiem un draugiem, secināju, ka no apmēram pussimt cilvēku tviterī reizēm ieskatās tikai pāris (bet netvīto). "Facebook" un "Instagram" gan daudz vairāk. Nez, man vienam tādi tuvinieki?
(Aidis Tomsons, 2024. gada 26. februārī)
"Vismaz divām no trim valdības partijām no "X" nākošie signāli vēl joprojām liekas svarīgi. Lai gan esmu pārliecināta, ka signāli, kas tiek saņemti, nepārstāv pat visu Latvijas "tviterpubliku", nemaz nerunājot par konkrētās partijas visiem vēlētājiem," saka Iveta Kažoka. Viņa piekrīt Viņķeles "tviteratkarīgo" partiju sarakstam, piebilstot, ka arī Nacionālā apvienība nav vienaldzīga pret "tvitervētrām". Kopumā šī sociālā tīkla ietekmi viņa vērtē kā nopietnu, taču pastāvīgi sarūkošu (šajā ziņā viņai piekrīt arī citi eksperti) un tādu, kas nav universāla: "Dažas partijas baidās [no "tvitervētrām"], citas ne. Nebaidās tās, kuras droši zina, ka to vēlētāju tur nav. Tā ir Zaļo un Zemnieku savienība – viņiem no tvitera un citiem sociālajiem tīkliem ne silts, ne auksts. Viņus ļoti pamatīgi sita konkurenti – izmantojot "TikTok", "Facebook", citas platformas. Taču pagaidām nav redzams, ka līdz viņu vēlētājam šī informācija būtu nonākusi un pārliecinājusi vēlēšanās balsot par kādu citu."
Pēc "Providus" direktores novērojumiem, partija "Latvija pirmajā vietā" pirmām kārtām orientējas uz "Facebook" un "TikTok". Nacionālā apvienība diezgan ilgi varēja tviteri ignorēt, jo tās vēlētāji bija drīzāk vecākā paaudze, – taču pēdējā laikā tviterī šīs vecuma grupas pārstāvju kļūst vairāk. Tādēļ "nacionāļi" šodien ļoti ieklausās tajā, kas notiek šajā sociālajā tīklā.
""Jaunā Vienotība", "Progresīvie", "Latvijas attīstībai" un "Kustība "Par!"" joprojām ir jūtīgas, lai gan tām ir problēma – tviteris ir mainījies. "Vairs nav tāda sociālā tīkla, kur šīs partijas būtu tiešā kontaktā ar saviem vēlētājiem. Agrāk galvenā tviterpublika bija liberāli noskaņoti salīdzinoši jauni cilvēki. Bet pēdējos gados, es teiktu, ka
šis vēlētāju segments nolēmis savu dzīvi sociālajos tīklos organizēt kaut kā citādi,"
saka "Providus" vadītāja.
Varētu likties – var saprast loģiku, pēc kuras politiķi agrāk orientējās uz tviteri, uzskatot, ka tajā sēž plašā nozīmē isteblišments jeb, kā teiktu klasiķi, "pilsētas labākie cilvēki". Bet ja galu galā, kā saka daudzi eksperti, "X" Latvijā sagrābuši bļaustīgie un bieži vien anonīmie personāži, kādēļ viņos ieklausās?
Kažoka bez vēsturiskās inerces redz divus izskaidrojumus. Pirmais – reizēm "tvitervētras" nopietni uztver plašsaziņas līdzekļi un aiznes tās līdz daudz plašākai auditorijai. Otrais – dažām partijām nav alternatīvu signālu par to, ko domā to vēlētāji.
"Grūtības ar atgriezenisko saikni – tā ir pirmām kārtām varas partiju īpatnība: tās ļoti bieži zaudē kontaktu ar cilvēku noskaņojumu,"
teic Kažoka. "Bet pavisam bez signāliem orientēties ir grūti. Tādēļ varas partiju politiķi pēc pieraduma mēģina tos uztvert platformā "X"."
Talebs un citi. Kā halals un košers pakļauj cūkgaļas ēdājus
Тvīts: "Eksperti atsakās no intervijām, jo nevēlas piedzīvot publiskus pazemojumus par datiem, secinājumiem." Šis arī ir rezultāts "Twitter" mazās, bet agresīvās kopas uzbrukumiem. Sliktākais, ka valsts amatpersonas un citi nozākātie tos ņem par pilnu."
(Inga Spriņģe, 2024. gada 8. aprīlī)
"Politika ir vienlaikus šauru grupu un plašu aprindu lieta. Un tviteris dod šo līdzsvaru," uz jautājumu par mazo tvitera grupu ietekmi uz lielo politiku atbild Zigurds Zaķis. "Turklāt tviteris nekādā gadījumā nav sabiedrības atspoguļojums – nevienā jautājumā.
Un neviens sociālais tīkls, neviens plašsaziņas līdzeklis, pat ja tas ir sabiedriskais, nav sabiedrības spogulis. Taču, lai būtu ietekme, tas arī nav vajadzīgs."
Cits jautājums, ka šī ietekme tomēr ir vairāk taktiskos jautājumos, nevis uz stratēģiju, piebilst eksperts.
Tikmēr
ekonomikā situācijas, kad hiperaktīvais mazākums diktē savu gribu pasīvajam vairākumam, ir ikdienas normas variants.
Par to rakstīts gan augstskolu mācību grāmatās, gan populāros bestselleros. Piemēram, slavenās "melnā gulbja" koncepcijas autora Nasima Taleba grāmatā "Risks ar savu ādu. Ikdienas slēptās asimetrijas".
Talebs min šādu piemēru: Lielbritānijā praktizējošu musulmaņu ir tikai 3–4%, taču halala gaļas īpatsvars veikalos šajā valstī ir daudz lielāks. Gandrīz 70% jēra gaļas, kas tiek importēta no Jaunzēlandes, atbilst halala standartiem. Apmēram 10% ātrās ēdināšanas restorānu "Subway" pārdod tikai halala gaļu (tātad – nekādas cūkgaļas!). Tas pats ir Dienvidāfrikas Republikā, kur musulmaņu īpatsvars ir tāds pats, – tur ir neproporcionāli daudz sertificētas halala vistas gaļas, raksta Talebs.
Bet kā "halala" mazākums kļuva tik neproporcionāli ietekmīgs?
Tādēļ, ka salīdzinoši nelielajai grupai, kas šos noteikumus ievēro, tas ir principiāls jautājums, pērkot gaļu, – citu gaļu viņi nepirks. Bet vairākumam šis jautājums nešķiet principiāli svarīgs
– ja "halala" un "harama" cena praktiski neatšķiras, šis vairākums pieskaņosies "nesamierināmajam mazākumam". Otrs obligāts noteikums – "nesamierināmajam mazākumam" jābūt izplatītam pa visu valsti, citādi vienkārši izveidosies "pārtikas produktu anklāvi".
Otrais piemērs no Taleba. Ja viens no ģimenes locekļiem principiāli neēd neko ģenētiski modificētu, viņš droši vien noteiks visas ģimenes pārtikas patēriņu. Jo ir taču vienkāršāk gatavot visiem, bet ne katram atsevišķi. Un atkal – ar noteikumu, ka pārējiem šis jautājums nav principiāls, bet izmaksas tikpat kā neatšķiras. Talebs stāsta par personīgo pieredzi, kad piknikā Jaunanglijas Komplekso sistēmu institūta darbiniekiem viņš pamanījis, ka visas limonādes atbilda košera noteikumiem (lai tā būtu, ražotājam vajag tikai neizmantot konkrētas sastāvdaļas), – lai gan mazāk nekā 1% ASV iedzīvotāju ievēro košeru. Pats autors šajā jautājumā ir "vienaldzīgais vairākums", un košera sertifikātu uz pudeles, mazu burtu U, ko ietver aplis, pamanīja, kad uz to bija norādījuši divi darbinieki, kas ievēroja šīs jūdaisma prasības.
Tā Talebs uzzināja, ka, izrādās, visu mūžu lietojis reliģiski pareizu dzērienu.
Kā iznācis, ka ražotāji attiecinājuši mazas reliģiskās grupas standartu uz visiem? Pirmkārt, arī 1% no apgrozījuma ir svarīgs. Otrkārt, papildu izdevumi ir minimāli vai arī to nav. Treškārt, ir lētāk pilnībā pāriet uz vienotu standartu, nevis dalīt "košera" un "parastās" limonādes ražošanā un loģistikā. Visbeidzot, košera produkti vienlaikus atbilst arī halala noteikumiem (taču ne otrādi), bet ticīgie musulmaņi ir vēl viena pircēju grupa.
Līdzīga parādība ar nosaukumu "koncentrētas intereses" aprakstīta augstskolu studentu mācību grāmatās (konkrēti vienā populārākajām grāmatām "Economics", kuras autori ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesori Stenlijs Fišers, Rīdigers Dornbušs un Ričards Šmalenzī). Kā norāda autori, "koncentrētas konkrētas intereses politiski ir ietekmīgākas nekā izplūdušas vispārējas intereses, – un šis fakts palīdz izprast daudzus valsts lēmumus".
Piemērs – subsīdijas, kuras Amerika maksāja saviem piena ražotājiem, lai gan ražošanas apmērs pārsniedza pieprasījumu iekšējā tirgū. Šis atbalsts dārgi izmaksāja nodokļu maksātājiem un patērētājiem, tomēr ASV valdības to darīja. Kādēļ? Piena ražotāji un fermeri ir apvienoti koncentrētā grupā, bet patērētāji un nodokļu maksātāji nav. Pirmajiem tas ir principiāls jautājums, otrajiem – nav. Fermeru organizācija viegli var sniegt atbalstu politiķiem, kuri aizstāv fermeru intereses. Bet plašākai sabiedrībai piena subsīdiju jautājumā (tāpat kā jebkurā citā jautājumā, kas nav vitāli svarīgs) apvienoties būtu problemātiski.
Pāris simtu skaļu, neelastīgu, koncentrētu aktīvistu (kas turklāt cits cita rakstīto atzīmē ar "patīk") ietekme nav nemaz tika pārsteidzoša, ja lūkojas caur Taleba un Masačusetsas Tehnoloģiju institūta profesoru optiku,
Tādēļ aktīvistiem pat nav katrā ziņā jāpretendē uz "sabiedrības" vai "vairākuma" viedokļa vai sašutuma pārstāvniecību, ir pilnīgi pietiekami izskatīties kā nozīmīgam mazākumam, kas nav gatavs kompromisiem. Tiesa, ir svarīgi, lai šai grupai nebūtu pretstāves ar citu mazākumu, arī principiālu.
Kā raksta Talebs,
ja vismaz 3–4% pastāv uz savu, bet pārējiem jautājums nav īpaši svarīgs, tad vairākums pieskaņosies.
Loģisks jautājums – kādēļ halals tādā gadījumā nav pārņēmis 100% Lielbritānijas tirgus? Talebs uz to atbild – tādēļ, ka bez vienaldzīgajiem Rietumu sabiedrībā ir arī savi nesamierināmie, kuriem svešas reliģiskās un kultūras prakses, kā arī patēriņa ierobežojumi, ir tabu. Halals viņiem ir svešas kultūras ekspansija. Bet attiecībā uz kašrutu (jūdaisma pārtikas kanonu) Amerikā un Eiropā tādu idejiski nesamierināmo tikpat kā nav, un košera produkti dažos segmentos var sasniegt 100%, raksta Talebs.
Latvijas valdības koalīcijās uzskatāms piemērs "neelastīgām mazākuma" ietekmei, kas galu galā maina darba kārtību, ir Nacionālā apvienība. Tās nostādnes krievu skolu un krievu valodas jautājumos, ar kurām tā ienāca valdībā 2001. gadā, latviešu pamatplūsma sākumā uztvēra kā pārāk "radikālas" (tādēļ arī izgāzās mēģinājums sarīkot referendumu par nacionālo mazākumtautību skolu pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā). Bet desmit gadus vēlāk visas tās nostādnes, kas bija "nacionālajiem zēniem", kuri, kā dažiem sākumā šķita, pa tukšo "maisīja gaisu" (tā teica dzejnieks un disidents Knuts Skujenieks), kļuvušas par vispārnacionālu pamatplūsmu, ar kuru neviens vairs nestrīdas. Izrādījās, ka latviešu vairākums, kas pirms desmit gadiem nebija par, nebija arī pret.
Kā "tautas balss" sociālajos tīklos tiek pārbaudīta praksē, vai "langisti" ir mikroburbulis un kādēļ ir interesanta "tvitervētra" ap banku "Indexo", lasiet otrajā daļā pēc vairākām dienām.
Ehokamera
Vide, kurā cilvēki redz un izplata tikai to informāciju un viedokļus, kuri saskan ar viņu pārliecību. Ticība idejām tiek nostiprināta ar to daudzkārtēju atkārtošanu domubiedrus apvienojošās slēgtās sistēmas iekšienē. Termins kļuvis populārs interneta vidē un sociālajos tīklos.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...d.a569384/
Es savā ziņā nekad neesmu bijis "sociālājos tīklos"
|
|
|
Latvijā vairs nav postkomunistiska sabiedrība |
Publicējis: LvSnor - 2024-09-19 14:45 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Latvija vairs nav postkomunistiska sabiedrība. Saruna ar sociālantropoloģi Viedu Skultāni
REplay.lv Brīvības bulvāris
Šodien, 6:31
Sarunas
Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija, Gints Grūbe (producents, raidījuma "Brīvības bulvāris" vadītājs)
Latvijā vairs nav postkomunistiska sabiedrība, kuras procesus varētu skaidrot ar attiecīgiem argumentiem. Milzīgas izmaiņas ir vērojamas pēdējos gados – daļēji tāpēc, ka daudzi ir strādājuši ārpus Latvijas, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda sociālantropoloģe Vieda Skultāne.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/s...i.a569210/
Kā jau Hobits zin, es viņai nepiekritīšu - vel joprojām eksistē ļoti daudz ieradumi, kas saista mūsdienu Latvijas iedzīvotājus ar LPSR iedzīvotājiem, es domāju kā viņi, protams, mazinās, bet tomēr vel joprojām ir pat ļoti pamanāmi. Nereti to nodrošina taisni, nosacītais pretpadomju konservatoristā dzīves veida piekopēji, kuri turpina "apkarot" nu jau pasen izgaisušo "kārtību".
|
|
|
|