Jā, noskatījos Megapole - "Megapole" (angļu: Megalopolis) ir 2024. gada ASV episka zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Frānsiss Fords Kopola.- ļoti knaps scenārījs.

Magpie ir 2024. gada neo-noir trillera filma, kuras režisors ir Sems Jeits un kurā galvenajās lomās ir Deizija Ridlija un Šazads Latifs. Tā pirmizrāde notika 2024. gada festivālā South by Southwest 2024. gada 9. martā.
Telpas

Tēvs pavada savu meitu, kura piedalās filmā ar populāru aktrisi, kamēr viņa sieva ir mājās ar jaundzimušo bērnu. Drīz viņš atklāj, ka iemīlas aktrisē.
lomās:
Deizija Ridlija Anetes lomā
Shazad Latif kā Bens
Matilda Luca Alīsijas lomā
Hiba Ahmeds Matildes lomā
Šerela Skīte Emīlijas lomā
Pippa Beneta-Vornere Esteres lomā
Alisters Petrijs Ričarda lomā

Mārtiņš Hiršs: Tramps nevar vienā dienā atrisināt sarežģītus un ieilgušus konfliktus

Saruna ar Rīgas Juridiskās augstskolas lektoru, ASV ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu par jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa iespējamo ārpolitiku, viņa izteikumiem un to nopietnību attiecībā uz mūsu reģionu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...d.a575952/

Aizsardzības ministrija no Spānijas uzņēmuma apsver pirkt kaujas mašīnas «ASCOD»

Aizsardzības ministrija uzsākusi līguma sarunas ar Spānijas uzņēmumu "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" par iespējamu "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu iegādi, lai stiprinātu sauszemes aizsardzības spējas.
Ministrijā informēja, ka līguma sarunas ar Spānijas uzņēmumu varētu noslēgties šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Lēmuma pieņemšanā vērtēti tādi kritēriji kā funkcionālo testu rezultāti, platformu cena, piegāžu termiņi un vietējās industrijas līdzdalība.
"ASCOD" bāzes modeļa kājnieku kaujas mašīnas šobrīd jau izmanto Spānijas, Austrijas, Lielbritānijas, ASV un Filipīnu bruņotie spēki.
"Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku eksperti veikuši rūpīgu analīzi, lai izvēlētos mūsu vajadzībām piemērotākās kaujas mašīnas, kas palielinās Sauszemes spēku mobilitātes spējas un uguns jaudu," norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Aizsardzības ministrija paziņojumā nav norādījusi, cik kaujas mašīnu plānots iegādāties, arī līguma iespējamā summa netika minēta.
Kājnieku kaujas mašīnu iegādes procedūra tika uzsākta 2023. gada sākumā, priekšizpētē izvēloties vairākus potenciālos piegādātājus. 2023. gada rudenī tika veikti piegādātāju kājnieku kaujas mašīnu platformu funkcionālie testi, lai iegūtu datus par platformu operacionālajām spējām.
Pēc funkcionālajiem testiem Nacionālie bruņotie spēki veica iegūto rezultātu izvērtējumu atbilstoši bruņoto spēku operacionālajām vajadzībām. Tāpat tika vērtētas platformu izmaksas, pieejamais ekipējums, vietējās industrijas iesaistes prasību izpilde, piegāžu termiņi un citi aspekti.
Saskaņā ar valsts aizsardzības koncepciju bruņotajiem spēkiem jāattīsta spējas, palielinot uguns jaudu un distances, kas pretiniekam liedz brīvi darboties gaisā, jūrā un uz zemes. Vienlaikus jāturpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī jāievieš bruņojumā kājnieku kaujas platformas, atzīmēja ministrijā.
Arī NATO attīstības mērķu ietvaros kājnieku kaujas mašīnu spēja tiek izvirzīta kā viena no prioritātēm, un to ieviešana Latvijā atbalstīs NATO spēju mērķu izpildi, norādīja ministrija.

Neizdodas savākt nepieciešamo balsu skaitu, lai rosinātu atlaist Saeimu
Ziņu nodaļa
Jauns.lv / LETA
Par tautas nobalsošanu, lai rosinātu atlaist Latvijas 14. Saeimu, viena gada laikā ir parakstījušies teju 40 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un ar to ir par maz, lai rīkotu referendumu šī jautājuma izskatīšanā.

Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu un rīkotu tautas nobalsošanu par 14. Saeimas atlaišanu, par iniciatīvu bija jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb 154 241 Latvijas pilsonim, kas sasniedzis 18 gadu vecumu. Iniciatīvu šoreiz ir atbalstījuši 2,54% no balsstiesīgajiem.
Pieteikumus sarīkot referendumu par Saeimas atlaišanu CVK bija iesniegusi partija "Latvija pirmajā vietā", partija "Tautas varas spēks", partija "Suverēnā vara", partiju apvienība "Pamats-LV", partija "Tautas kalpi Latvijai", partija "Apvienība Jaunlatvieši", partija "Stabilitātei!", partiju apvienība "Jaunā Saskaņa", partija "Nacionālā savienība Taisnīgums" un biedrība "Varu Latvijas tautai". Visas iniciatīvas tika apvienotas vienotā parakstu vākšanā.

Parakstu vākšana oficiāli sākās 2023.gada 10.novembrī un turpinājās vienu gadu, noslēdzoties 2024.gada 9.novembrī.
Sākotnēji parakstu vākšana noritēja itin aktīvi, iesaistītajām partijām gana aktīvi aģitējot un mobilizējot savus atbalstītājus. Pirmā mēneša laikā tika savākti ap 35 000 parakstu, taču pēc tam parakstu vākšana faktiski apstājās.

Parakstīties par iniciatīvu balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji varēja portālā "Latvija.gov.lv", klātienē dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesās, kas veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja, kā arī Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kur veic notariālās darbības.
https://jauns.lv/raksts/zinas/628687-nei...ist-saeimu

Skolām neesot naudas, un vecākiem likt pirkt mācību grāmatas nedrīkst. Bet vecāki grib, lai bērniem sekmes ir labas.

"Apzinos, ka šī summa varbūt nav pietiekama. Te ir atkal jāatsaucas uz, iespējams, labo pašvaldības gribu. Ir pašvaldības, kas arī savas izglītības iestādes atbalsta, konkrēti arī mācību materiālu iegādē," stāsta Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a575842/

PAPILDU FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANA MĀCĪBU LĪDZEKĻU IEGĀDEI LATVIJAS SKOLĀM
https://manabalss.lv/papildu-finansejuma...kolam/show

Latvijas skolās trūkst mācību līdzekļu, kas negatīvi ietekmē gan skolotāju darbu, gan skolēnu izglītības kvalitāti. Kā liecina izdevniecības "Skolas Vārds” 2024. gada oktobrī veiktā pedagogu aptauja" [1], 76% pedagogu atzīst, ka skolām ir nepieciešams papildu finansējums mācību materiālu iegādei. Šī gada valsts budžetā mācību līdzekļiem bija paredzēti tikai 35 eiro uz vienu skolēnu, kas ir nepietiekami, lai nodrošinātu kvalitatīvus mācību līdzekļus visiem priekšmetiem. Liela daļa skolotāju ir spiesti lūgt vecākiem pirkt darba burtnīcas vai izmantot nelikumīgas metodes, piemēram, grāmatu kopēšanu, lai nodrošinātu mācību materiālus visiem skolēniem. Ir nepieciešams būtiski palielināt valsts piešķirto finansējumu mācību līdzekļu iegādei, jo pašvaldību rocība ir ierobežota un ir pašvaldības, kas mācību līdzekļiem var veltīt tikai 2 000 eiro gadā.[2] Arī skolu vadītāji norāda uz problēmu, minot, ka “mācību līdzekļu finansēšanas kārtība sarīda pašvaldību pret pašvaldību un pedagogu pret pedagogu.”.[3] Tas ne tikai nodrošinās skolotājiem nepieciešamos materiālus, bet arī uzlabos skolēnu mācību rezultātus un vispārējo izglītības kvalitāti Latvijā. Vēlamies panākt, lai Latvijas valdība būtiski palielina valsts budžetā paredzēto finansējumu mācību līdzekļu iegādei visām skolām. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir aprēķinājusi, [4] ka, lai visiem skolēniem nodrošinātu nepieciešamos mācību līdzekļus, nepieciešami papildus 14 miljon eiro gadā. [1] https://www.skolasvards.lv [2] https://www.reitingi.lv [3] https://www.delfi.lv [4] https://www.delfi.lv
Iniciatīvas ietvaros tiek aicināts izstrādāt un pieņemt grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, kas nodrošina, ka šie līdzekļi ir pieejami visām skolām un atbilst visu skolēnu mācību vajadzībām. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai pedagogi būtu informēti par piešķirto finansējumu un varētu piedalīties tā izlietošanas procesā.
Palielinot finansējumu mācību līdzekļu iegādei, tiks uzlabota izglītības kvalitāte Latvijā. Skolotājiem būs pieejami visi nepieciešamie materiāli, lai dažādotu un kvalitatīvi nodrošinātu mācību procesu, savukārt skolēniem būs pilnvērtīgi mācību līdzekļi, kas tieši ietekmēs viņu mācību sasniegumus un motivāciju. Šādas pārmaiņas veicinās arī labāku eksāmenu rezultātus un sagatavos skolēnus nākotnes izaicinājumiem. Visa sabiedrība gūs no labākas izglītības sistēmas, jo kvalitatīva izglītība ir pamats valsts attīstībai un labklājībai.

Donalds Džons Tramps (dzimis 1946. gada 14. jūnijā) ir amerikāņu politiķis, mediju personība un uzņēmējs, kurš no 2017. līdz 2021. gadam bija ASV 45. prezidents. Republikāņu partijas biedrs, pēc uzvaras ir ievēlētais prezidents. 2024. gada prezidenta vēlēšanām, un to plānots 2025. gada 20. janvārī inaugurēt kā 47. prezidentu.
https://en.wikipedia.org/wiki/Donald_Trump



Atšķirībā no pirmās prezidentūras gan senātā, gan apakšpalātā 50~50.

Sveiki, gribētu uzrīkot apjauju pa patriotiskiem jautājumiem:

Vācijas valdošā koalīcija sabrūk pēc Šolca finanšu ministra atlaišanas

Nepiekrītot saviem liberālajiem sabiedrotajiem par ekonomikas un budžeta politiku, sociāldemokrātu kanclers nolēmis izsludināt parlamentā uzticības balsojumu, kam vajadzētu novest pie ārkārtas vispārējām vēlēšanām 2025.gada martā. 

Donalda Trampa uzvarai bija jāpastiprina tās koalīcijas rindas, kas Berlīnē ir pie varas kopš 2021. gada; beigās tas izraisīja tā sabrukumu. Trešdienas, 6.novembra, vakarā sociāldemokrātiskais kanclers Olafs Šolcs atlaida no amata finanšu ministru, Liberāldemokrātiskās partijas (FDP) prezidentu Kristianu Lindneru, ar kuru attiecības bija kļuvušas bēdīgi vētrainas. Ceturtdienas rītā viņš viņu aizstāja ar tuvu padomnieku Jorgu Kukiesu.
Šis lēmums iezīmē beigas tā dēvētajam "luksofora vairākumam", kurā ietilpst sociāldemokrātiskā SPD, Zaļie un FDP, jo faktiski ieliek kancleru un viņa valdību Bundestāgā mazākumā. Visticamāk, pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas notiks 2025. gada sākumā, vēlākais, marta beigās, jo Šolcs paziņoja, ka 15. janvārī pakļausies parlamenta deputātu uzticības balsojumam. Sākotnēji bija nākamās vispārējās vēlēšanas. paredzēts 2025. gada 28. septembrī.
"Esmu spiests pieņemt šo lēmumu, lai izvairītos no jebkāda kaitējuma mūsu valstij," trešdienas vakarā presei sacīja Šolcs. "Mums ir vajadzīga valdība, kas ir spējīga rīkoties, kurai ir spēks pieņemt nepieciešamos lēmumus." Viņš sacīja, ka vēlas satuvināties ar opozīcijas līderi, Kristīgo demokrātu savienības (CDU) prezidentu Frīdrihu Mercu, kurš pats jau ir pieteikts kanclera amata kandidāts, lai "sadarbotos" ekonomikas un aizsardzības politikā. "Mūsu ekonomika nevar sagaidīt jaunas vēlēšanas. Mums ir vajadzīga skaidrība par to, kā turpmākajos gados finansēsim savu drošību un aizsardzību," sacīja Šolcs.

https://www.lemonde.fr/en/international/...953_4.html

Vai zini, kāpēc lietvārdus var dēvēt par viltvārdiem, bet darbības vārdiem uzticamies? Sociologa Tāļa Tisenkopfa pārdomas
REplay.lv Vai zini? Vakar, 15:21
Kultūrtelpa
Autori: Tālis Tisenkopfs (Sociologs, zinātniskā institūta "Baltic Studies Centre" vadošais pētnieks, LU profesors)
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Pēdējā laikā man ir sarežģītas attiecības ar lietvārdiem. Šiem mūžīgajiem karognesējiem, teikuma priekšmetiem un galvenajiem varoņiem, kuri visādos veidos pakļauj darbības vārdus. Man šķiet, ka lietvārdi melo un izliekas. Tāpēc esmu sācis tiem neuzticēties un dēvēt tos par viltvārdiem, sevišķi abstraktos lietvārdus, kuri apzīmē idejas.
Vai zini?
Nesen kādas mazpilsētas centrālajā laukumā ieraudzīju no atspoguļojošām plāksnēm uzbūvētu viltus fasādi, kura aizslēpa graustu. Īpašnieku strīdu un nolaidības dēļ grausts bija tur stāvējis desmitiem gadu un nokaitinājis pilsētas vadību. Tad nu tā bija izlēmusi graustu paslēpt, un vietējā reklāmas firma bija uzslējusi spoguļfasādi. Uz spīdīgās virsmas bija uzrakstīti vārdi, kuru uzdevums bija iedvesmot garāmgājējus, kuri ieklīda gandrīz mirušajā laukumā: ģimene, kultūra, miers, centība, izaugsme, patiesība, godīgums, tradīcija...
Atspoguļojošās plāksnes bija nelīdzenas un rādīja kroplu attēlu ar izlauzītām mājām un līkiem karogu kātiem. Es izbijies raudzījos savā aukstajā atspulgā un domāju – ko šiem vārdiem no manis vajag?
Lietvārdiem piemīt nevaldāma tieksme parādības definēt – uzdot patiesību, pareizību, jābūtību. Taču cilvēki nespēj vienoties par šo vārdu nozīmēm, tāpēc vieni un tie paši lietvārdi tiek izmantoti pilnīgi pretēju ideoloģiju, reliģiju un sadzīvisku pārliecību būvēšanā. Cilvēki iecērtas uz lietvārdiem un to paustajām pārliecībām, un tad tās kļūst par maldiem.
Tāpēc man labāk patīk darbības vārdi.
Šovasar dzīvoju laukos. Kā pašam šķiet, vienkāršu un piepildītu dzīvi. Pusi laika strādāju – rakstīju, vērtēju, kritizēju, slavēju; otru pusi darbojos – krāsoju, raku, zāģēju, skrūvēju, skaldīju, pļāvu. Arī atgūlos, atpūtos, ēdu. Mazliet satikos, parunāju, palīdzēju. Un man sāka šķist, ka darbības vārdos ir ieslēpta pareizās dzīves formula.
Es sāku tos kārtot, grupēt un veidot proporcijas. Man iznāca četras darbības vārdu kategorijas: darbības vārdi lietai, piemēram – saskaldīt malku; darbības vārdi baudai, piemēram – dzert pēcpusdienas tēju; darbības vārdi ilūzijai, piemēram – uzrakstīt recenziju; un darbības vārdi cilvēkiem, piemēram – neatteikt. Varbūt man pietrūka darbības vārdu dvēselei – klausīties, iejusties, izprast.
Un man sāka šķist, ka dzīves māksla ir prasme izveidot pareizās attiecības starp darbības vārdiem. Tādiem kā pavedieniem, kuri izveido mūsu biogrāfiju un dzīves ceļu. Un mums darbības vārdiem ir tikai nedaudz jāpalīdz.
Mīlenbaha / Endzelīna vārdnīcā ir 125 tūkstoši vārdu, un pēc datorlingvistu aplēsēm latviešu valodā ir 20 miljoni vārdformu.
Kembridžas angļu valodas vārdnīcā 37% vārdu ir lietvārdi, un 30% – darbības vārdi. Latviešu valodā varētu būt līdzīgi. Lietvārdi ir galvenā vārdu šķira valodā un vārdnīcās, bet vai arī cilvēka dzīvē?
Lietvārdi nosaka mērķi, ar darbības vārdiem mēs cenšamies to sasniegt. Darbības vārdi ir atbildīgi par dzīves skriešanu, lietvārdi – par apmānīšanu.
Kā raksta poļu autore, 2019. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāte Oksana Tokarčuka – "Pasaule ir pilna steigā skrienošiem, sasvīdušiem un nogurušiem ļaudīm un viņu pazudušajām dvēselēm, kas nav jaudājušas tikt līdzi."
Un es aizdomājos – vai darbības vārdi vieni paši var izveidot pareizu dzīvi?
Un kas notiktu tad, ja pazustu visi lietvārdi un darbības vārdi?
Vasaras nogalē es atklāju sev poļu dzejnieci Vislavu Šimborsku un izlasīju dažus viņas dzejoļus. Viņas personība un dzeja bija mans spilgtākais vasaras izskaņas iespaids. Tā paplašināja manu pasauli un atgrieza pie lietvārdiem. Manī iesākās tāda kā lietvārdu renesanse.
Mēs nevaram iztikt bez darbības vārdiem, lietvārdiem un citām vārdu šķirām. Bet, varbūt, svarīgāki par tiem ir īpašvārdi? Visbiežāk ar tiem apzīmē cilvēkus, kuriem mēs veltām visas vārdu šķiras un kuri apkopo mūsu eksistences mērķi ārpus mums.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...s.a574601/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Soci%C4%81lais_medijs
Kopīgās iezīmes
Patlaban pieejamo savrupo un iebūvēto sociālo mediju pakalpojumu daudzveidība ievieš definīcijas problēmas; tomēr ir dažas kopīgas iezīmes:
Sociālie mediji ir interaktīvas interneta lietojumprogrammas.[2][4]
Lietotāja radīts saturs, piemēram, teksta ziņas vai komentāri, digitāli fotoattēli vai video un dati, kas ģenerēti, izmantojot visas tiešsaistes mijiedarbības, ir sociālo mediju dzīvības avots.[2][4]
Lietotāji izveido pakalpojumam atbilstošus profilus un identitātes tīmekļa vietnei vai lietotnei, ko izstrādā un uztur sociālo mediju organizācija.[2][5]
Sociālie mediji veicina sociālo tīklošanos tiešsaistē, savienojot lietotāja profilu ar citu personu vai grupu profilu.[2][5]
Tomēr bieži sociālie mediji tiek jaukti ar tiešsaistes sociālajiem tīkliem,[nepieciešama atsauce] kas ir tīmekļa vietnes, kurās, reģistrējoties un izveidojot individuālo profilu, ir iespējams kontaktēties un sazināties ar citiem lietotājiem.

https://explodingtopics.com/blog/top-soc...-platforms
35 populārākās sociālo mēdiju vietnes (2024 gada septembris)