Gribēju pievērsties interesantai tēmai - nihilismam postmodernisma laikmetā, un google man piedāvā LU 687.sējumu "Filosofijā" un pirmais ir nu jau pāragri viņā saulē aizgājušais Andris Rubenis "Kas ir tikumu ētika?"

Citāts:Mūsdienās notiek t. s. tikumu ētikas renesanse. Tai laikā, kad tradicionālā normatīvā ētika centrā izvirza morāli pareizu nošķīrumu (spriedumu), tikumu ētika primāro uzmanību pievērš morāli atbilstīgai rīcībai, ieskatiem, dispozīcijai un rakstura iezīmēm. Tikumu ētika paredz, ka morālajā novērtējumā primārais priekšmets ir nevis rīcība pati par sevi, bet tāda cilvēka rīcība, kas demonstrē noteiktu morālo pozīciju.
Cilvēku par rīcību var padarīt atbildīgu. To pašu nevar teikt par rakstura iezīmēm vai uzvedības dispozīciju. Tikumus un dispozīciju mēs neizvēlamies tā, kā izvēlamies rīcību. Tiesiskās un tikumiskās normas un to interpretācija Rietumu demokrātijā lielā mērā balstās uz racionālu cilvēka tēlu eiropeiskā apgaismībā, kas centrā izvirzīja cilvēku, kurš atbild par savu rīcību. Taču tikumu ētika apšauba tieši šo morāles pamatojumu, uzskatot, ka tas bijis nolemts neveiksmei. Tikumu ētiku raksturo tas, ka tā, pirmkārt, morālajā izvērtēšanā mērķē primāri nevis uz rīcību un tās sekām, bet uz pašu rīcības veicēju. Te runa ir par raksturu un norisēm, kas izpaužas tikai atsevišķos gadījumos. Otrkārt, tikumu ētikas teorētiķi cenšas saskatīt motivāciju pašā tikumā, tā nereducējamā aspektā. No teiktā var secināt, ka tikumu ētikā pārdomu pamats ir nevis rīcība un tās izvērtēšana, bet pati morālā persona.
Pret tikumu ētiku var celt divus būtiskus iebildumus. Pirmkārt, ir apšaubāmi, vai var būt pārliecinoša tāda morāles teorija, kas tik lielu vietu ierāda rīcības veicēja rakstura novērtējumam – mēs taču nevērtējam tikai personas rakstura iezīmes, bet arī pašu rīcību. Otrkārt, tikumu ētika nevar piedāvāt nekādu orientieri praktiskos jautājumos.
Tomēr mūsdienās tikumu ētika var pavērt jaunus pētniecības horizontus, risinot tādus jautājumus kā taisnīgums, cilvēka tiesības, dzimumatšķirību ietekme uz morāli, kā arī ar medicīnas ētiku, feminismu un citām jomām saistītās ētiska rakstura problēmas.

Viens no faktoriem, kas neļauj ar pilnu spēku spēku ieguldīties Ukrainas atbalstā, pēc Krievijas iebrukuma ir bailes no Krievijas federācijas sabrukuma un milzīgas teritorijas nonākšanas haosa stāvoklī, t.i., "vēl vieni 90-tie gadi". Proti, plānu neesamību gadījumam, ja krievijas federācijas šaurā elite zaudē spējas kontrolēt šo valsti, un par ko TĀ valsts domā tagad!

Putinam uz galda divi nākotnes scenāriji – Karaganova un Surkova
Krievijas informatīvajā telpā vienlaikus parādījušies divi “programmatiski” raksti, kuros iezīmēti divi visai atšķirīgi nākotnes attīstības scenāriji. Viens ir Sergeja Karaganova raksts izdevumā “Russia in Global Affairs” “Kā nepieļaut trešo pasaules karu”; otrs Vladislava Surkova teksts izdevumā “Aktuaļnije komentarii” “Ziemeļu dzimšana”.
29.09.2023. Bens Latkovskis
Abonē digitālo avīzi
Neatkariga.lv bez maksas

Vispirms jāpaskaidro, kāpēc vārdu “programmatiski” ielieku pēdiņās. Tāpēc, ka abu rakstu autori ir reālām, oficiālām varas struktūrām nepiederoši cilvēki. Jā, abi ir plaši pazīstami, ietekmīgi cilvēki, kādreiz pat ļoti ietekmīgi (īpaši Surkovs), taču šobrīd viņi neko konkrētu nepārstāv. Tāpēc var rasties jautājums: kāpēc šo personu tekstus vispār apspriest?
Atbilde ir vienkārša. Putinologu vidū valda samērā liela vienprātība, ka Putins ir labs taktiķis, bet galīgi nav stratēģis. Viņš nerīkojas pēc ilgtermiņa stratēģiskā plāna (kā kādreizējais Ķīnas līderis Dens Sjaopins, kurš plānoja simt un vairāk gadu perspektīvā), bet lēmumus pieņem situatīvi, pēc apstākļiem.
Gan Karaganovs, gan Surkovs labi pazīst Putinu, viņa domāšanas veidu un savos rakstos cenšas trāpīt: kā šajā situācijā varētu domāt pats Putins. Ja izdotos trāpīt, tad parādītos iespēja tikt atpakaļ “galmā”, no kura pārāk tālu viņi nekad nav bijuši. Līdz ar to šo personu teksti ļauj apkārtējai pasaulei labāk saprast un prognozēt Putina iespējamo rīcību nākotnē. Turklāt abi translē noteiktu Krievijas sabiedrībā nozīmīgu slāņu redzējumu par notiekošo.
Jāmeklē izeja no strupceļa
Šobrīd pasaules politisko procesu vērotāju vidū ir gandrīz simtprocentīga vienprātība par to, ka Putina plāns, 2022. gada 24. februārī iebrūkot Ukrainā, galīgi nebija tāds, kāds tas ir izvērties tagad.
Plāns balstījās uz pieņēmumu, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bēgs, valsts un militārās pārvaldes vadība pajuks, sistēma zaudēs koordinācijas spējas, iestāsies haoss un armija padosies kā Krimā 2014. gadā. Krievijas bruņotie spēki viegli pārņems kontroli pār Ukrainu un Kijivā iesēdinās savu “prezidentu”.
Jānorāda, ka tas nebija tikai “paralēlā realitātē” dzīvojošā Putina pieņēmums. Tieši tāpat notikumus prognozēja Rietumu izlūkdienesti un analītiskie centri. Vēl vairāk. Tieši ASV kara pirmajā dienā piedāvāja Zelenskim transportu, ar ko “evakuēties”, uz ko Ukrainas prezidents atbildēja ar leģendāro: “Mums nav vajadzīgi taksometri, mums vajadzīgi ieroči.”
Tikai Ukrainas bruņoto spēku pašaizliedzīgā varonība visus šos plānus izjauca, un, kā tas bieži gadās, viss aizgāja ne pa to ceļu, kā bija domāts. Tāpēc tagad tiek meklēta izeja no šī strupceļa. Var jau teikt, ka viss tiks izšķirts kaujas laukā, bet ne mazāk svarīga ir pasaules svarīgāko spēlētāju nostāja.
Par to arī abu autoru raksti. Jānorāda, ka abi ir stilistiski un saturiski ļoti atšķirīgi. Karaganova opuss ir mokoši garš un arhaisks. Viņš translē agresīvi impērisko, deržimordisko spēku viedokli. Surkova teksts ir krietni īsāks, izturēts interesantā, pat asprātīgā literārā kompozīcijā un šodienas Krievijai izskatās pavisam neparasti.
Ilgstošu mieru varot nodrošināt tikai ierobežots kodolkarš
Karaganovs faktiski atkārto sava jūnijā publicētā raksta ideju, ka Rietumu ilgstošajai hegemonijai ir pienācis gals. Par šo Karaganova versiju “Neatkarīgā” jau rakstīja šeit. Rietumiem esot jānoiet no vēstures skatuves, un, lai tie savā agonijā neparautu līdzi arī visu pārējo “veselīgo” cilvēces daļu, nepieciešams piespiest Rietumus labprātīgi padoties.
Tas panākams ar demonstratīviem kodoltriecieniem par atsevišķām ne pārāk nozīmīgām Eiropas valstu pilsētām. Šāda veida demonstrācija nepieciešama, lai Vašingtonā, Londonā un citos varas centros saprastu, ka joki mazi un nākamais trieciens, ja viņi nesapratīs un nekapitulēs, būs jau pa Ņujorku, Parīzi un citiem līdzvērtīgiem mērķiem.
Karaganovs norāda uz divām lietām, kas “jālabo”. 1) Rietumos esot aizmirsuši baidīties no kodolkara. Viņš norāda uz, viņaprāt, absurdiem aptauju rezultātiem, kurās kodolkara draudi ierindoti pēdējās vietās, par daudz lielākiem apdraudējumiem uzskatot “visādus nebūtiskus niekus”, piemēram, klimata pārmaiņas, kas, pēc Karaganova domām, nav salīdzināmas ar kodolkatastrofas draudiem.
2) Esot jāaizmirst plaši izplatītais maldīgais pieņēmums, ka jebkura kodolieroču izmantošana novedīšot pie eskalācijas un visaptveroša kodolkara. Tā neesot taisnība. Esot jāatmasko kaitīgais mīts, ka Rietumi uz Krievijas kodoluzbrukumu reaģēšot ar atbildes triecienu pa Krievijas bruņotajiem spēkiem vai citiem tās objektiem. Tas, pēc Karaganova domām, esot visīstākais blefs. Neko viņi neatbildēs, jo pa nepubliskiem, diplomātiskiem kanāliem tiks nodots skaidrs vēstījums, kas sekošot, ja viņi atbildēs.
Tāpēc nepieciešams atjaunot “bailes no kodolkara” Rietumos, bet pašu mājās, tieši otrādi, jāiedveš pārliecība, ka tas, kurš pirmais kodolieročus izmantos, tas arī “paņems banku”. Pretinieks nobīsies, kapitulēs un noies no skatuves, dodot vietu jaunajiem “nākotnes” spēkiem, kurus iemiesojot Krievija, Ķīna, Indija un citi “globālo dienvidu” spēlētāji.
Visu nosaka ģeopolitiskas halucinācijas
Radikāli citu nākotnes ainu zīmē Surkovs. Viņš sāk no tālienes. Ar portugāļu jūrasbraucēja Vasko da Gamas slaveno kuģojumu uz Indiju. Portugāles tā laika progresīvais karalis Manuels II uzdeva Vasko da Gamam iedibināt kontaktus ar Kalkutas radžu un turienes ietekmīgo valdnieku svētīto Jāni.
Uzdevums tika izpildīts tikai daļēji. Ar radžu kontakti tika nodibināti, bet ar galveno Indijas valdnieku - svētīto Jāni - ne. Tas bija īpaši sāpīgi, jo savienība ar varenu kristīgo lielvaru “tur aiz Nīlas” solīja Portugālei pasakainas iespējas, kontrolējot zelta un garšvielu tranzīta ceļus.
Šos kontaktus neizdevās iedibināt ne jau tāpēc, ka Vasko da Gama nebūtu pietiekami centies, bet gan tā iemesla dēļ, ka nekāda kristīgā lielvalsts “tur aiz Nīlas” un valdnieka Jāņa nebija dabā. Manuelu pievīlusi viņa paļaušanās “uz zinātni”. Tā laika zinātnē (bez pēdiņām, jo tolaik citas zinātnes nebija un visi zinātnieki patiešām tādi arī bija: zināja latīņu un sengrieķu valodu; brīvi orientējās matemātikā un trigonometrijā; bija lasījuši visus tā laika intelektuālo spīdekļu darbus) valdīja pārliecība, ka kaut kur Āfrikā vai Āzijā ir spēcīga kristīgā valsts, ar kuru tikai jāatrod kontakts, un iestāsies mūžīgā laimība virs zemes. Diemžēl šī “spēcīgā kristīgā lielvalsts” izrādījās ģeopolitiska halucinācija.
Iezīmējot šo fona dekorāciju, Surkovs uz skatuves izvieto mūsdienu ģeopolitiskos aktierus. Katram ģeopolitiskajam stratēģim esot savs “svētītais Jānis”, sava mīļākā ilūzija, reibinošā kļūda, kura ielavījusies gluži skaidros, racionālos aprēķinos. Bez “svētītā Jāņa” faktora kā galvenā dzinējspēka netiekot uzsākta neviena “lielā spēle”, apgalvo Surkovs.
“Lielie Ziemeļi” pret “Globālajiem Dienvidiem”
Lasot šo Surkova tekstu, šajā brīdi var likties, ka viņš staigā pa ārkārtīgi plānu ledu. Tā taču kliedzoša ķecerība. Tas taču tieši kā par Kremļa saimnieku, kurš pārrēķinājies, domājot, ka Ukrainā viņu sagaidīs ar ziediem. Taču Surkovs, it kā nestaigātu pa mīnu lauku, turpina spriedelēt par cilvēku domāšanas kļūdām, īpatnībām, dīvainībām, līdz nonāk līdz mūsdienām: “Mūsdienu pasaules pārdalē ģeopolitiskās halucinācijas spēlē ne mazāku lomu kā Vasko da Gamas laikos.”
Pats par sevi saprotams, šajās halucinācijās dzīvo ne jau Putins, bet gan Vašingtonas un Berlīnes “stratēģi”. Pārrēķinājušies esot tieši viņi. Pēc tam, kad dūmi izklīdīšot, kad šaušalīgā asinsizliešana būs beigusies, tad atklāsies aina, kuru neviens nebija domājis vai plānojis. Kāda tā būs Surkova jaunākajā interpretācijā?
Būšot “Lielie Ziemeļi” - Krievija, ASV un Eiropa, kas veidos vienotu sociālkulturālo telpu. Trīsvienīgs ziemeļu ģeopolitiskais klasteris. Šo “Ziemeļu” izveidi nosaka arī termina “Globālie Dienvidi” strauja aktivizēšanās, bet “dienvidi bez ziemeļiem nemēdz būt”, rezumē Surkovs.
Šobrīd esot grūti iedomāties, kā patlaban konfliktējošās puses sasniegšot šo “augsto konverģences pakāpi”, bet to esot tikpat grūti iedomāties kā vienotu Krieviju tad, kad Tveras kņazs Mihails karoja ar Maskavas kņazisti. Pēc Surkova domām, notiekot vētraina jaunas civilizācijas sintēze, kuras laikā “viss melīgais atkritīs un Rietumi un Austrumi saplūdīs Lielajos Ziemeļos”.
Tiesa, tas nenotikšot ne rīt un varbūt pat ne parīt. Varbūt nākamajās paaudzēs. “Trīs lielākās ziemeļu civilizācijas: krievu, eiropiešu un amerikāņu savā politiskajā attīstībā smeļas iedvesmu no Pax Romana tēla. Tēva Filofeja vārdi joprojām neapzināti virza Krieviju, Eiropas Savienība par savu priekšteci pasludinājusi Kārli Lielo, bet slavenākais Vašingtonas paugurs nosaukts leģendārā Kapitolija vārdā. Visu šo trīs metakultūru pirmkods ir ielikts Homēra “Iliādā” un Evaņģēlijā. To radniecība ir neapstrīdama,” savu opusu noslēdz Surkovs.
Patiesības labad, viņš vēl beigās kaut ko bubina par “mūsu uzvaru” un piesauc līdzīgas obligātās kara laika piedevas, bet tās jau ir acīmredzamas “nodevas” režīmam. Faktiski Surkovs aicina izbeigt Rietumu demonizāciju, aicina izbeigt Čingizhana, Batija, ordas un mongoļu-tatāru Krievijas izcelsmes versijas apoloģētiku un aicina atgriezties pie “Krievija ir Eiropa” versijas. Faktiski viņš aicina uz mieru ar Rietumiem.
Savā ziņā Surkovs piespēlē tam ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas spārnam, kurš grupējas ap nacionālās drošības padomnieku Džeiku Salivanu un CIP direktoru Viljamu Bērnsu. Tam spārnam, kurš jau veido nākotnes koalīciju neizbēgamajā karā ar Ķīnu un Krieviju redz kā sabiedroto šajā pagaidām vēl imaginārajā karā. Krievija kopā ar ASV un Eiropu pret “Globālajiem Dienvidiem” ar Ķīnu priekšgalā.
Surkovs it kā rāda Putinam izeju no tā strupceļa, kurā pats Putins Krieviju ievedis. Viņš it kā saka: Vladimir Vladimirovič, beidz plēsties ar Rietumiem. Esi “gudrāks”. Apspēlē tos “lohus”. Tieši šādā valodā, jo Putins tikai tādu spēj dzirdēt. Nekādas piekāpšanās vai draudzības. Viltīga apspēle uzpirksteņu stilā, saka Surkovs, lai gan patiesībā domā: nu kāda gan Krievija Āzija. To jau vienīgi Karaganovs, Dugins un viņam līdzīgi auni var izdomāt. Tāpat es par visiem gudrāks, un būs tieši tā, kā es teicu.
Ja būtu jāliek totalizatorā, kuru no šiem ceļiem beigu beigās izvēlēsies Putins (ja viņam izdosies izbēgt no cīņubiedru “tabakdozes” vai Hāgas tribunāla sola), tad es liktu uz Surkova piedāvāto. Par pašu Surkovu krievu intelektuālās aprindas vienmēr ir vīpsnājušas kā iznireli, bet viņa radītie jēdzieni “suverēnā demokrātija”, “dziļā tauta” ir krievu sociālkultūrā aizgājuši un izrādījušies pravietiski.
No otras puses, nekad politikā ilgstoši nenotiek tā, kā plānots vai prognozēts. Agri vai vēlu kaut kas aiziet ne tā. Vienmēr atlido kāds “melnais gulbis” un visu bildi pamaina. Tāpēc to, pa kuru ceļu aizies cilvēce, varam tikai minēt.

Apgabaltiesa Lembergam par gadu samazina sodu – 4 gadi ieslodzījumā

Otrās instances tiesa – Rīgas apgabaltiesa – pasludināja spriedumu Aivara Lemberga tiesas prāvā, samazinot viņam pirmās instances noteikto piecu gadu cietumsodu. Tagad Lembergam piespriesti četri gadi cietumā un mantas konfiskācija.
Lemberga soda izciešanas laikā tiks ieskaitīts iepriekš ieslodzījumā, kā arī mājas arestā pavadītais laiks. Viņš apcietinājumā un mājas arestā no 2007. gada marta līdz 2008. gada februārim pavadījis 11 mēnešus un no 2021.gada februāra līdz 2022.gada februārim – gadu.

Citāts:Lembergs atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā.

Citāts:Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa piesprieda cietumsodu – 1 gadu un 11 mēnešus, konfiscējot spriedumā norādīto mantu.

Ukrainai ir saspīlētas attiecības ar Ungāriju un pēdējā laikā arī ar priekšvēlēšanu kampaņas pārņemto Poliju, bet līdzīgas problēmas ukraiņiem var rasties ar vēl vienu kaimiņvalsti – Slovākiju, kur sestdien notiks parlamenta vēlēšanas.
Slovākijas Zinātņu akadēmijas Politikas zinātnes institūta direktors, doktors Jurajs Marušjaks intervijā Latvijas Radio secina, ka šobrīd aptauju līderpozīcijās esošā ekspremjera Roberta Fico retorika ir ļoti līdzīga Ungārijas premjera Viktora Orbāna saukļiem.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...a.a525445/

Orbanām līdzīgi laipotāji, kad dabā atbalsta Ukrainu, bet retorikā nē.

varētu padomāt ka tas ir joks uz krievijas iebrukuma fona, bet realitāte ir skarba

Citāts:Ivars Āboliņš @Ivars_Abolins Oct 14, 2022
Latvijai konsekventi jāpalielina saturs latviešu valodā un jāmazina saturs krievu valodā - šobrīd no 250 NEPLP reģistrētajām televīzijām 126 var skatīties krieviski, bet tikai 43 latviski. Latvija nav krievvalodīga valsts un nekad nebūs

https://www.youtube.com/watch?v=Kd-sHp8oN8M


Lai tiek rītdienai.

Eiropas mobilitātes nedēļas noslēgumā - 22. septembrī, sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas

Lai popularizētu sabiedriskā transporta lietošanu, vienlaikus samazinot satiksmes intensitāti, kā arī vides un gaisa piesārņojumu pilsētā, Eiropas mobilitātes nedēļas izskaņā, 22. septembrī, ikvienam būs iespēja izmantot Rīgas pašvaldības sabiedrisko transportu bez maksas.

Daudzviet Eiropā no 16. līdz 22. septembrim ar saukli “Taupi enerģiju” norisināsies tradicionālā Eiropas mobilitātes nedēļa, aicinot iedzīvotājus pēc iespējas mazāk izmantot privātos transportlīdzekļus, tādā veidā popularizējot videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu un samazinot emisiju un piesārņojuma apjomu pilsētās.
Lai popularizētu sabiedriskā transporta lietošanu rīdzinieku vidū, Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien, 14.septembrī, atbalstīja Ārtelpas un mobilitātes departamenta priekšlikumu par braukšanas maksas atvieglojuma piešķiršanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā Eiropas Mobilitātes nedēļās ietvaros. Par aktivitātes dienu izvelēts Eiropas mobilitātes nedēļas noslēdzošā diena – 22.septembris. 

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Pasažieriem ērts un pieejams sabiedriskais transports ir viena no atbildēm, kā mazināt pilsētā sastrēgumus, tādējādi mazinot arī transporta radīto gaisa piesārņojumu pilsētā. Kopš gada sākuma, kad ir ieviesta “Rīgas Satiksmes” biļešu reforma, kas veidota, lai vairotu pastāvīgo pasažieru rindas, pilsētā tiek ierīkotas arvien jaunas sabiedriskā transporta joslas un citi uzlabojumi, lai autobusu, trolejbusu un tramvaju kustība notiktu raitāk, mēs redzam, ka tas nes augļus – pasažieru skaits pastāvīgi palielinās. Vienlaikus ikvienam, kuram sabiedriskais transports vēl nav pierasta izvēle ikdienas gaitām, jādod iespēja iepazīt sabiedriskā transporta ērtības, lai apjaustu, ka tā ir laba alternatīva privātajam auto.”

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.pantu viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, tādēļ Rīgas pašvaldība atbalsta iniciatīvas un aktivitātes, kuras ir vērstas uz pilsētai noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Viens no Rīgas mērķiem ir apkārtējās vides un gaisa piesārņojuma samazināšana, tomēr to nav iespējams veikt bez sabiedrības iesaistes un satiksmes plūsmas samazināšanas.

Šogad Rīgas pašvaldībā tiks organizēti dažādi tematiskie pasākumi un diskusijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību sabiedriskajam transportam, elektriskajam autotransportam, veloinfrastruktūrai, kā arī tehnoloģijām, ar kuru palīdzību var uzlabot pilsētvidi. Pasākuma programma pieejama riga.lv mājas lapā.

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas uzņēmumus, pakalpojumu sniedzējus, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļā un mudināt savus darbiniekus šajā laikā neizmantot privātās automašīnas, bet ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgu pārvietošanās veidu, tā rādot priekšzīmi citiem.

Pēdējā Kubeles foruma palaišanas diena ir 2019-09-22 16:39. To tad ari pasludinām par Foruma dienu!

Kaut ar pirms tam bija ari posms ar kubele.tk, kur ar jau bija forums.

Citāts:
Par kubele.tk
Pk, 01/01/2016 - 23:05 — paugurs
Mazliet jāatvainojas par diezgan ievērojamu kavēšanos un jāizstāsta kā šī vietne kļuva par kubele.tk. Pamatā, tas notika jau 2015 gada augustā, kad bija jāatjauno vecais nosaukums labsas.tk, ko vairāk var lasīt: kubele.tk/?q=category/nor%C4%81dv%C4%81rdi/labsa un kā jau tur ir pieminēts, administrators vēl joprojām slimo ar neuzmanību jeb precīzāk pārāk aizraujas ar dzīves sīkumiem un palaiž garām, kaut kādas pus birokrātiskus pienākumus. Arī šoreiz, atjaunināšana tika palaista garam un nācās domāt ko darīt un šai brīdī. Un tika pieņemts formāli nomainīt pilnīgi nosaukumu, kas vairs nav saistīts ar "labsa (sa) jūtu".

Citāts:Anahronistisks gājiens jeb Brīve un democracy
Pk, 23/03/2012 - 01:00 — tas_pats
Anahronistisks gājiens jeb Brīve un democracy
Atnāk pavasaris jauks
Tur, kur pelni, drupu lauks.
Vācu bērzus ziedu laiks
Plaucē delikāts un svaigs.
Dienvidos, kur viss ir plauskmē,
Pacelts velēšanu trauksmē,
Skrandains gājiens lepni nes
Divas vecas izkārtnes.

Citāts:
Sveiki
2008.02.24 -
Sveicināti! Liekas, ka Labsa lab ir notikusi liela izmaiņa. Kas dod pamatu domāt, ka Labsa lab 2 versija ir sākusies.

Citāts:13:06 - labsa lab v2
Hehe vai kāds nezin, kas ir http://labsa.awardspace.info/ un http://labsa.freehostia.com/ . Kāpēc viņas ir tik līdzīgas?

Azerbaidžānas karaspēks sācis plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...a.a524519/

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sākuši "pretterorisma pasākumus" Kalnu Karabahas reģionā. Operācijas mērķis esot novērst provokācijas un aizsargāt civiliedzīvotājus. Armēnija tikmēr apgalvo, ka Azerbaidžāna gatavojas veikt etnisko tīrīšanu pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem, kas lielākoties ir etniskie armēņi.

Armēnijas iedzīvotāji pieprasa reaģēt uz agresiju

Armēnijas galvaspilsētas Erevānas centrā tikmēr pulcējušies cilvēki, pieprasot, lai Armēnijas valdība nekavējoties reaģē uz Arzerbaidžānas agresiju Kalnu Karabahā.
Protestētāji apsūdz Armēnijas premjeru Nikolu Pašinjanu bezdarbībā un pieprasa viņa atkāpšanos.

Armēnijas Aizsardzības ministrija informē, ka situācija uz robežas ar Azerbaidžānu ir samērā mierīga.

Armēnijas premjers Pašinjans paziņojis, ka Azerbaidžāna mēģina izprovocēt Armēniju uz plaša mēroga karu, bet Kalnu Karabahas iedzīvotāju aizstāvēšanā vispirms vajadzētu iesaistīties Krievijas miera uzturēšanas spēku vienībām.

Kalnu Karabahā ir izvietoti Krievijas miera uzturēšanas spēku karavīri, kuru uzdevums ir mazināt saspīlējumu starp abām konfliktējošām pusēm. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvo, ka krievu spēki iepriekš nav brīdināti par Azerbaidžānas plānoto operāciju.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pieprasījis Azerbaidžānai nekavējoties pārtraukt militārās operācijas un atsākt dialogu starp Azerbaidžānu un Kalnu Karabahas armēņiem.

Arī Eiropas Parlamenta deputāti, kas atbildīgi par attiecībām ar Armēniju un Azerbaidžānu, izplatījuši paziņojumu, kurā nosodīta Azerbaidžānas rīcība un pieprasīta tūlītēja karadarbības pārtraukšana.

EP deputāti brīdina, ka pretējā gadījumā ES varētu "fundamentāli pārskatīt" attiecības ar Azerbaidžānu un ieviest sankcijas pret Azerbaidžānas varasiestādēm.

Eiropas Savienība pēdējā laikā centusies kļūt par vidutāju Azerbaidžānas un Armēnijas konflikta risināšanā. Tā mēģina aizpildīt varas vakuumu, ko radījusi Krievijas ietekmes mazināšanās reģionā, jo Kremlis pašlaik visu uzmanību velta agresijai pret Ukrainu.

Azerbaidžāna jau mēnešiem ilgi ir bloķējusi Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļš, pa kuru iespējams veikt piegādes no Armēnijas uz Kalnu Karabahu.

120 000 reģiona iedzīvotāju bija palikuši bez pārtikas, medikamentu un citu preču piegādēm.

Izglītības satura centra (VISC) materiāls "Seksuālā izglītība: jautājumi un atbildes" izraisījis sašutuma vētru un diskusijas Latvijas soctīklos. Tajā tiek iztirzītas tādas tēmas, kuras daudzi vecāki nav gatavi un negribētu apspriest ar saviem mazgadīgajiem bērniem. 

https://jauns.lv/raksts/zinas/576274-man...tuma-vetru