Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 23
» Jaunākais biedrs: reelsdownload
» Foruma virtenes: 682
» Foruma ieraksti: 3'269

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 17 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 15 ciemiņš(i)
Google, Bing

Pēdējā virtene
Partijas maksā sodus!
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-04-01 22:49
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 12
VP:Edgars
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-04-01 15:20
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 9
Ķīnas TR ...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-04-01 14:30
» Pēdējās atbildes: 6
» Skati: 1'394
Krievijas federācijas - U...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-04-01 12:58
» Pēdējās atbildes: 279
» Skati: 116'116
NATO aktivitātes
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-03-31 12:41
» Pēdējās atbildes: 33
» Skati: 10'307
Evikas laikmets JV
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-03-31 11:29
» Pēdējās atbildes: 20
» Skati: 2'907
thepiratebay.org
Forums: Filmas
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-03-31 11:22
» Pēdējās atbildes: 3
» Skati: 3'482
Īrija
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-03-31 11:05
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 14
Indija
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-03-30 23:09
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 14
Purva metāls
Forums: Mūzika
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-03-30 21:54
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 15

 
  Ļuba Jakimčuka "Donbasa aprikozes"
Publicējis: LvSnor - 2024-07-06 21:20 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Nav atbilžu

Ļuba Jakimčuka (Любов Якимчук, 1985) ir ukraiņu dzejniece, divu dzejas krājumu autore. Par otro, Donbasa aprikozes (Абрикоси Донбасу, 2015) viņa saņēmusi gandrīz neskaitāmas balvas.

Valoda kara laikā – robeža un ierocis. Stāsta ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka

"Kara laikā valodai ir citas funkcijas nekā līdz šim. Valoda ir kā robeža šobrīd. Arī kā ierocis," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" spriež ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka.

Ļuba Jakimčuka raidījumā runā savā dzimtajā – ukraiņu valodā. Tulko atdzejotāja un tulkotāja Māra Poļakova.
Ukraiņu dzejnieces Ļubas Jakimčukas dzīvi neatgriezeniski ir ietekmējis Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Viņa ir no Luhanskas apgabala, un tur, kā dzejniece uzsver, karš ilgst jau desmit gadus. Jau 2014. gadā viņa bija spiesta doties projām no mājām okupētajā Luhanskas apgabalā, un šī pieredze ir klātesoša viņas radošajā darbībā. 

Citāts:"Šis nav kara trešais gads. Karš sākās 2014. gadā. Mana pilsēta ir okupēta kopš tā laika, un kopš 2015. gada manā mājā dzīvo krievu kaujinieks. Man ir pilnīgi skaidrs, ka šis karš iet 10. gadu," uzsver Jakimčuka.
Dzejniece joprojām dzīvo Ukrainā, bet ik pa laikam dodas ārpus tās, lai stāstītu par savu dzeju, un šajās dienās viesojas Latvijā. 
"Tagad es jau esmu pie tā pieradusi, bet, kad sākās pilna apmēra karš, tas man šķita diezgan savādi – it kā es no vienas pasaules pārvietotos un pārceltos uz kādu citu, pilnīgi paralēlu pasauli. Dzīvi, kuru mēs tagad dzīvojam Ukrainā, mēs esam sākuši saukt par "jauno normālo". Tas nozīmē, ka visas tās dīvainās lietas, kas notiek, teiksim, tas, ka nav elektrības, ka elektrība ir četras–sešas stundas diennaktī, vai tas, ka skan sirēnas, pie tā visa mēs esam pieraduši un zinām, kas mums ir jādara, kad tas notiek, un vienkārši to darām," stāsta Jakimčuka.

Vecā dzīve dzejniecei un daudziem citiem Ukrainas iedzīvotājiem šķiet kaut kas tāls, jo "jaunais normālais" dzīvesveids jau ir kļuvis tik pierasts. Jakimčuka atzīst, ka cilvēki citās valstīs nesaprot, kā Ukrainā rit ikdiena.
"Viņiem šķiet, ka mēs Ukrainā visu laiku esam bēdīgi, ka viss ir slēgts, ka nekas nenotiek. Patiesībā ir gandrīz vai otrādi. Darbojas grāmatnīcas, cilvēki ļoti daudz pērk un lasa grāmatas, darbojas restorāni, nav iespējams dabūt biļetes uz teātriem. Ir visvisāda liela aktivitāte," stāsta Jakimčuka.
Sevišķi pieaudzis pieprasījums pēc grāmatām un dzejas. Par spīti ekonomiskajām un cita veida grūtībām, atveras pat jaunas grāmatnīcas. Arvien spēcīgāk tiek izjusts savas valodas spēks un nozīme. 
Citāts:"Kara laikā valodai ir citas funkcijas nekā līdz šim. Valoda ir kā robeža šobrīd. Arī kā ierocis.
Kad karš sākās, karavīri blokposteņos kā pazīšanās zīmi izmantoja vārdu, kurš līdz tam bija zināms tikai filologiem – vārdu, kas apzīmē vienu konkrētu baltmaizes veidu. Karavīri blokposteņos lika izrunāt šo vārdu, un krievi no Krievijas šo vārdu nespēj izrunāt, kurpretī ukraiņi – gan tie, kas runā ukrainiski, gan tie, kas ir no rusofonām ģimenēm – to izrunā bez grūtībām. Tā ar vienu vārdu varēja saprast, vai cilvēks ir vai nav krievu diversants," stāsta dzejniece.
Tāpat līdz ar pilna mēroga kara sākumu Ukrainā sākās arī jauns vilnis pāriešanai no krievu valodas uz ukraiņu valodu. Līdz šim krieviski runājošie ukraiņi sadzīvē un citur sāka pāriet uz ukraiņu valodu. 
"Šī atbrīvošanās no krievu valodas notika ļoti lielā mērā, jo krievu valoda mums izraisīja fizisku nelabumu. Tā asociējas tikai ar ienaidniekiem un uzbrucējiem, tāpēc reāli fiziski bija nelabi, to dzirdot," atzīst Jakimčuka.
Atšķirībā no 2014. gada, kad karš ietekmēja četrus miljonus Donbasā dzīvojošo ukraiņu, šobrīd to, kas ir karš, zina pilnīgi katrs ukrainis, uzsver dzejniece. 
"Nav nevienas ģimenes, kurā nebūtu kāds cilvēks zaudēts – kritis vai armijā kāds no radiem vai no draugiem.
Citāts:Kara pieredze šobrīd ir visiem. Karš ir mainījis un turpina mainīt sabiedrību. Tā sāk sevi no jauna apzināties, apjēgt no jauna, un te milzīga nozīme ir kultūrai," norāda Jakimčuka. 
Tikmēr Rietumu pasaulē izpratne par to, ko patiesībā nozīmē karš, attīstās lēnāk, nekā ukraiņiem tas ir nepieciešams, bet Jakimčuka rietumniekus pie tā nevaino. 
"Mēs saprotam, ka cilvēkiem ir dažāda pieredze, un realitāti lielākoties var saprast tikai katrs caur savu pieredzi. Otra lieta ir tāda, ka vismaz pēdējos trīs gadsimtus ukraiņu stāstu ir stāstījuši krievi. Pasaule par Ukrainu zināja no krieviem. Tikai tagad ukraiņi pārstāj būt objekti šajā stāstā un kļūst par subjektiem – stāsta paši savu vēsturi, paši stāsta savu stāstu, iegūst balsi. Un tikai tagad viņus sāk uzklausīt. Protams, tas ir ilgs process – pasaules dekolonizēšana no Krievijas versijas par Ukrainu," viņa spriež.
Līdz ar to Jakimčuka uzsver, ka ukraiņu dzejniekiem un rakstniekiem ir jābūt atbildīgiem par to, ko viņi runā un rada – stāstos, ko viņi stāsta, ir jābūt cerībai. 
Citāts:"Nedrīkst runāt bezcerīgi. Nedrīkst neatstāt cilvēkiem cerību. Tā ir vienkārša drošības tehnika kara laikā. Pienākums netraumatizēt lasītājus gan Ukrainā, gan ārzemēs.
Ir vajadzīgs līdzsvars starp to, kas ir, un cerību. Cerībai vienmēr ir jāatstāj vieta. Jo patiesībā darbs, kas ir priekšā, būs liels – būs ne tikai jāuzvar karā, bet jāpārbūvē pasaule, visa Eiropas politika. Tādēļ tiešām ir vajadzīga cerība par to, ka būs citādi, būs labāk," pauž Jakimčuka. 
Svētdien, 7. jūlijā, pulksten 18.00 brīvdabas mākslas telpā "Savvaļa" notiks Ļubas Jakimčukas, mūziķes Latvītes Cirses un tulkotājas Māras Poļakovas literāri skanisks priekšnesums "Donbasa aprikozes Savvaļā", kuru papildinās mūziķa un dzejnieka Aleksandra Barona uzstāšanās.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a560463/
https://www.punctummagazine.lv/2024/07/0...aprikozes/


.pdf   punctummagazine.lv- Donbasa aprikozes.pdf (Size: 1,37 MB / Downloads: 76)

Drukāt

  Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu
Publicējis: LvSnor - 2024-07-05 12:10 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Latvijā piektdien darba vizītē ieradies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas prezidents, Trinidādas un Tobāgo diplomāts Deniss Fransiss. Vizītes laikā gaidāmas vairākas tikšanās ar Latvijas amatpersonām, kuru laikā tiks apspriesti gan ģeopolitiskie izaicinājumi un Krievijas karš Ukrainā, gan ilgtspējas jautājumi un ANO reformas.

Citāts:Ģenerālās asamblejas amatpersonas vizīte ir iespēja Latvijai iepazīstināt Fransisu ar mūsu ekspertīzi un prioritātēm starptautiskajās organizācijās, jo Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu.
Kā kopīgā preses konferencē atzīmēja ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"), Latvijas darbs ANO šobrīd ir koncentrēts ne tikai uz Ukrainas pilnīgas teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošanu un Krievijas agresijas izbeigšanu, bet arī vērsts uz jautājumiem, kas ir tikpat svarīgi citām valstīm un reģioniem, piemēram, klimata pārmaiņas.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...i.a560454/

Drukāt

  Darbu atskaņojumi
Publicējis: LvSnor - 2024-07-03 0:35 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Atbildes (1)



Drukāt

  Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs basketbolā
Publicējis: LvSnor - 2024-07-02 16:12 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi - Atbildes (5)

No 2. līdz 7. jūlijam sešas vīriešu valstsvienības - Latvija, Brazīlija, Melnkalne, Gruzija, Filipīnas un Kamerūna - cīnīsies par vienu ceļazīmi uz Parīzes olimpisko spēļu turnīru. Biļetes uz spēlēm varēs iegādāties no 6. marta.
Pirmajā posmā komandas sadalītas divās apakšgrupās. Latvijas valstsvienības pretinieki A apakšgrupas turnīrā Gruzijas un Filipīnas izlases. Divas labākās komandas iekļūs pusfinālā, kur 6. jūlijā sacentīsies ar labākajām komandām no otrā trijnieka - Brazīlija, Melnkalne, Kamerūna (A1-B2, B1-A2).
Pusfināla spēļu uzvarētāji 7.jūlijā finālspēlē cīnīsies par ceļazīmi uz olimpisko turnīru
Rīgas grupas spēļu grafiks:
2. jūlijā: Latvija – Gruzija, Brazīlija – Melnkalne
3. jūlijā: Latvija – Filipīnas, Melnkalne – Kamerūna
4. jūlija: Filipīnas – Gruzija, Kamerūna – Brazīlija
6. jūlijā: A1-B2, B1-A2
7. jūlijā: finālspēle
Vēl trīs turnīri notiks Grieķijā (Pirejā), Puertoriko (Sanhuanā) un Spānijā (Valensijā). Visu turnīru uzvarētāji saņems pēdējās četras ceļazīmes uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Tiesības spēlēt olimpiskajā turnīrā jau ir rīkotājvalsts Francijas komandai, kā arī septiņām komandām, kuras ceļazīmes ieguva Pasaules kausa izcīņā: Vācijai, Serbijai (abas – Eiropas kvota), Kanādai, ASV (abas – Amerikas kvota), Austrālijai (Okeānija), Japānai (Āzija) un Dienvidsudānai (Āfrika). Olimpiskais turnīrs Parīzē notiks no 27. jūlija līdz 10. augustam.

Drukāt

  Taras polārā stacija
Publicējis: LvSnor - 2024-07-02 16:01 - Forums: Cita māksla un kultūra - Nav atbilžu

Taras polārā stacija: Zinātnieki pētīs jūras dzīvi Ziemeļpolā



Francijas Tara Ocean fonds ir uzsācis pārsteidzošas polārās zinātniskās stacijas celtniecību. Taras polārās stacijas atklāšana ir plānota gada beigās, pēc tam tā uzsāks virkni zinātnisku misiju nākamo divu desmitgažu laikā. Laiva, kas pēc izskata atgādina kosmosa staciju, kalpos kā laboratorija, kurā zinātnieki varēs pētīt jūras dzīvi Arktikā. Savā Zinātnes segmentā mēs runājām ar Tara Ocean Foundation direktoru Romainu Troublē.

Drukāt

  tirgus
Publicējis: LvSnor - 2024-07-02 13:41 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Brīvdabas muzejs @brivdabasmuzejs
❗️Uzmanību amatniekiem, pārtikas mājražotājiem un ēdinātājiem. Ir sākusies pieteikšanās uz Mūsdienu amatniecības tirgu -7. , 8. septembrī. http://brivdabasmuzejs.lv/zinas/pieteiks...9-julijam/

Drukāt

  RunA (Rainis un Aspazija)
Publicējis: LvSnor - 2024-07-01 19:03 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Atbildes (3)

Atradu RunA (Rainis un Aspazija) https://runa.lnb.lv/ 

Par kolekciju

Kolekcija “Rainis un Aspazija” (RunA) atklāj abu dzejnieku atstātā mantojuma daudzveidību. Tā piedāvā jaunas, līdz šim Latvijā neizmantotas iespējas atmiņas institūciju un privātās kolekcijās uzkrātu bagātību atklāšanā un eksponēšanā tīmeklī savstarpēji saistītas informācijas veidā.
Kolekcija ietver visu Raiņa un Aspazijas darbu pirmizdevumus ar mūsdienīgām anotācijām, kā arī citus teksta materiālus — nelielu sarakstes daļu ar zinātniskajiem komentāriem, arhīva dokumentus. Tajā skatāmas fotogrāfijas, plakāti; audio — runas, darbu fragmenti; video — kinohroniku fragmenti u.c. materiāli, parādot gan šo mantojuma objektu savstarpējo saistību, gan vēsturisko fonu un saistību ar ārējiem objektiem — personām, institūcijām, vietām, notikumiem. Raiņa un Aspazijas kolekcija iekļauj arī tādus mantojuma objektus, kas iepriekš nav bijuši publicēti, piemēram, materiālus par Raiņa studiju laiku Pēterburgas universitātē, līdz šim nepublicētas fotogrāfijas.
Kolekcija radīta ar mērķi attīstīt to kā resursu humanitāro zinātņu pētniekiem un studentiem, kā arī visiem Raiņa un Aspazijas interesentiem Latvijā un ārpus tās.


Steidzīgi jāizlaupa kamēr krievi nav atnākuši Wink p.s un man ļoti patīk izlaupīt, kur citam skadi nedara Wink

Drukāt

  Artūrs Šilovs un citi vārtsargi
Publicējis: LvSnor - 2024-07-01 9:13 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi - Atbildes (3)

Vankūveras «Canucks» būs pirmpirkuma tiesības uz hokejista Šilova nākamo līgumu

Šodien, 9:51 Hokejs LETA
Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda Vankūveras "Canucks" izteikusi kvalifikācijas līguma piedāvājumu latviešu vārtsargam Artūram Šilovam, informē klubs.
Piedāvājumu izteikšana uzreiz nenozīmē līguma slēgšanu, bet gan to, ka komandām tiek dotas pirmpirkuma tiesības vai drafta izvēles kompensācija, ja spēlētājs paraksta vienošanos ar citu komandu.
Šilovam pēc šīs sezonas ir ierobežoti brīvā aģenta statuss.
23 gadus vecais latviešu vārtsargs šogad Stenlija kausa izcīņā desmit mačos svinēja piecas uzvaras, vidēji ielaida 2,9 ripas un atvairīja 89,8% metienu, komandai aizcīnoties līdz otrajai kārtai. Pamatturnīrā viņš piedalījās četrās spēlēs, izcīnīja trīs uzvaras, caurmērā ielaida 2,5 ripas un atvairīja 88,1% metienu.
Lielāko daļu sezonas Šilovs pavadīja Amerikas Hokeja līgā (AHL), kur 34 cīņās svinēja 16 uzvaras, vidēji ielaida 2,7 ripas un neitralizēja 90,7% metienu. Ziemeļamerikas profesionālajā hokejā latvietis aizvadījis četras sezonas, pēdējās divās no tām tiekot arī pie iespējas spēlēt NHL.


Artūra Šilova seja sāk atgadinat Krišjāni Kariņu - Amerikas iespaids? Wink

Drukāt

  Vēlēšanas Lielbritānijā 2024
Publicējis: LvSnor - 2024-07-01 0:48 - Forums: Starptautiski notikumi - Atbildes (4)

Stārmera solījums vēlētājiem: "Es atkal iedegšu optimisma uguni" Lielbritānijā
Rakstot Observer, leiboristu līderis sola atjaunot uzticības saikni ar politiku, ja viņa partija uzvarēs ceturtdienas vispārējās vēlēšanās.

Keirs Stārmers sola “iedegt” Lielbritānijas iedzīvotāju optimisma un cerības uguni un atjaunot viņu ticību politiķiem kā valsts ierēdņiem, ja viņi ceturtdienas vispārējās vēlēšanās iznāks pietiekamā skaitā un nobalsos par leiboristu valdību. 
Rakstot tikai Observer un tikai dažas dienas līdz vēlēšanu dienai, leiboristu līderis saka, ka pēc 14 gadiem, kad toriji “kalpo paši sev”, “cieņas saites starp cilvēkiem un politiku” atjaunošana būs priekšnoteikums leiboristu valdības panākumiem. .
Pievēršot nopietnu piezīmi un izvairoties no triumfālisma mājiena, viņš raksta: “Esmu pārliecināts, ka daži cilvēki dotu priekšroku mazāk prātīgam vēstījumam. Taču toriji ir tik pamatīgi izsituši no cilvēkiem cerības, ka sagaidīt optimisma koru būtu tas pats, kas kaisīt sēklas uz akmeņainas zemes.
"Es ticu cerībai un ticu, ka mēs varam to atkal iedvesmot. Priekšnosacījums tam ir parādīt, ka tā ir privilēģija kalpot.
Stārmers uzstāj, ka, ja cilvēki izvēlēsies viņu par savu premjerministru, leiboristi uzsāks "nacionālo misiju", lai radītu labklājību katrā kopienā un labotu sabiedriskos pakalpojumus "ar tūlītēju naudas injekciju" līdztekus "steidzamām reformām".
Vienā no viņa personiskākajām kampaņām viņš saka, ka strādnieku šķiras ģimenes, piemēram, tā, kurā viņš uzauga, uzskatīja par pašsaprotamu domu, ka politika ir kalpošana un ka Lielbritānija viņiem piedāvās cerību uz labāku nākotni.
"Ir grūti apgalvot, ka šī cerība Lielbritānijā šobrīd spilgti deg," viņš saka. "Taču nešaubieties — šonedēļ balsojot par leiboristiem, ir jābalso, lai no jauna iekurtu uguni."
Viņa palīgi teica, ka skaņdarbs ir "ļoti Kērs" un atspoguļo viņa patieso pārliecību, ka ticība valsts dienestam ir jāatjauno kā būtiska valsts atgriešanas procesa sastāvdaļa.
Sestdien, kad visas galvenās partijas visā Apvienotajā Karalistē izcēlās pēdējā nedēļas nogalē pirms vēlēšanu dienas, un pēdējā Opinium aptauja izdevumam Observer liecina , ka leiboristi ir saglabājuši 20 punktu pārsvaru pār konservatīvajiem – tāpat kā pirms nedēļas. pietiekami, lai nodrošinātu lielu apakšpalātas vairākumu, ja to atkārtos ceturtdien.
Darbaspēki ir uz 40% (nemainīgi salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš), bet konservatīvie ir uz 20% (arī nemainīgi). Apvienotās Karalistes reformu grupa ir palielinājusies par 1 punktu par 17%, liberāldemokrāti — par 1 punktu par 13%, bet Zaļie – par 3 punktiem pret 6%.
Leiboristu nacionālās kampaņas koordinators Pets Makfedens brīdināja par pārdrošības sajūtu partiju atbalstītāju vidū, sakot, ka miljoniem cilvēku nav izlēmuši vai varētu tos mainīt. "Tāpēc mēs saglabāsim savu disciplīnu līdz ceturtdienas pulksten 22. Pārmaiņas notiks tikai tad, ja cilvēki balsos par leiboristiem.
Kampaņas gaitā konservatīvie deputāti sacīja, ka ierosinājumi, ka partija cieš no “izjukšanas”, kas atstātu tai mazāk nekā 100 deputātu vietas, ir pārspīlēti. "Tas nav tik slikti, kā liecina aptaujas," sacīja kāds vecākais Torijs. "Es tiešām nedomāju, ka mēs atrodamies teritorijā, kurā ir mazāk par 100 vietām."
Taču viens ievērojamais sarkanais mūris Torijs, kurš cerēja noturēties savā vietā, sacīja, ka baidās no sakāves, jo partiju "pilnīgi nogalina Reforma".
Vecāki partiju avoti norādīja, ka torijiem bija paredzēts dubultot brīdinājumus par leiboristu “supervairākumu” . Daži teica, ka vēlētāji tiks brīdināti par to, ka Starmers varētu būt pie varas gadu desmitiem, ja viņi noraidīs konservatīvos to drošākajās vietās.
"Ir liela atšķirība starp leiboristu vairākumu, kas ir pilnīgi neatskaitāms," sacīja kāds vecākais avots. "Iespējams, ka jums tas nebūs piecus gadus. Jums tas būs 10, 15, 20 gadus.
Daudzi torijs saista savas cerības uz milzīgajām atšķirībām vietu skaitā, ko viņiem tiek prognozēts. Nesenās vēlēšanu apgabalu aptauju radītās atšķirības ir krietni vairāk nekā 100 konservatīvo vietu.
Tomēr partijas vadošie darbinieki jau raizējas par sakāves sekām. Daži no viņiem, kas ir tuvu Riši Sunakam, vēlas, lai viņš paliktu partijas vadītājs, ja viņš zaudētu.
Viņi norāda uz piemēru, ko rādīja Maikls Hovards, kurš pēc sakāves palika, lai uzraudzītu līdera sacensības, kurās tika uzstādīts Deivids Kamerons.
"Rishi vajadzētu palikt darbā vismaz sešus mēnešus," sacīja vecākais ministrs. "Viņš to ienīdīs. Es domāju, ka viņš to nevarēs izturēt. Bet es domāju, ka viņš patiesībā būs ļoti labs opozīcijā, jo viņš ir tik tiesu medicīnas eksperts.
“Steidzies piedalīties 1997. gada vadības vēlēšanās būtu šausmīgi. Man par to ir nopietnas bažas. Ceru, ka viņam pietiks spēka palikt. Viņš zinās, ko izdarīja Maikls Hovards, un varbūt par to padomās.
Mītiņā sestdienas vakarā Stārmers mēģināja mazināt šaubīgo vēlētāju bažas, sakot, ka vēlas "dziedēt pēdējo gadu brūces", solot "satuvināt mūsu valsti, atgriezt politiku un sākt veidot jaunu Lielbritāniju. ”.
Mītiņā Londonā leiboristi atklāja slavenību atbalstītājus, tostarp seru Eltonu Džonu, aktierus Kitu Hāringtonu un Džeimsu Nortonu, dziedātāju Beverliju Naitu un komiķus Džeisonu Menfordu un Bilu Beiliju. Kampaņā iepriekš sestdien Alderšotā, Starmers atkal brīdināja nesolīt pārāk daudz, kad novērotājs jautāja par viņa pieeju “drošība pirmajā vietā” kampaņas laikā.
“Es domāju, ka mēs piedāvājam cerību – mēs piedāvājam reālistisku cerību… Es nedomāju, ka vēlētāji vēlas kaut kādu fantastisku cerību, kas, viņuprāt, netiks īstenota. Viņi vēlas parasto cerību, ko esmu nēsājis sev līdzi visu savu dzīvi, lai izdzīvotu viņu ģimenei, kopienai un savai valstij.
Savā rakstā Observer Starmer arī skaidri norāda, ka leiboristu valdība nespēs nekavējoties sniegt rezultātus. “Tas ir liels darāmo darbu saraksts – nav šaubu. Un, ja mums šonedēļ veiksies, mums tas būtu jādara pasaulē, kas ir nestabilāka, nekā tas ir bijis daudzus gadus.
Viņš piebilst: “Tāpēc jau esam sākuši nepieciešamo smago darbu, tāpēc esam gatavi. Neesot pašapmierināts, bet, ja ceturtdien tiksim galā, piektdien mēs speram savus pirmos soļus.


Vēlēšanas tālās zemēs vienmēr ir interesantas, īpaši man, kurš jau savus 10 gadus gaidīja Darba partiju pie varas, bet tagad kaut kā vairs nav nekāda sajūsma Wink

Drukāt

Big Grin Latvijā stājas spēkā Partnerības regulējums
Publicējis: LvSnor - 2024-07-01 0:34 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Šodien, 1. jūlijā, Latvijā stājas spēkā Partnerības regulējums, kas paredz ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Tās ietvaros savas attiecības turpmāk varēs reģistrēt visi pāri, tai skaitā viendzimuma pāri. Pirmais pāris šo iespēju izmantoja uzreiz pēc pusnakts, tiklīdz partnerības noslēgšana Latvijā kļūs pieejama. Pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.


Es kā reizi esmu neprecējies (kas bija manas neatkarīgā rakstura deklarācija) un es negribu, lai visādi "pediņi" man sistu kanti, un vienlaikus, es neesmu fisiki atstat tādu iespaidu, lai VIŅIEM negribētos! Big Grin

Drukāt