Lembergs: ukraiņiem mēs varam palīdzēt, bet paši sev nē – vai tas nav nožēlojami?

https://www.labdien.lv/lembergs-ukrainie...ozelojami/

Gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā. Līdz šī gada beigām vēl turpināsies nepieciešamās infrastruktūras, tostarp patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā. Politiķis Aivars Lembergs neslēpj, ka uzskata to par nožēlojamu progresu.
“Tātad 32 neatkarību gadu laikā Latvija ir spējusi uzbūvēt daļu no žoga gar Baltkrievijas robežu, bet vai tas žogs aizsargā pret droniem, tankiem, bruņu transportu, raķetēm un lidmašīnām? Kad uzsāks būvēt aizsardzības sistēmu?” komentēja Lembergs.
“Ja žogam vajadzēja 32 gadus un tas vēl nav pabeigts. Kur tad ir drošība pirmajā vietā? Kur ir NATO palīdzība?” pauda politiķis.
“Ukraiņiem mums ir iespēja palīdzēt, bet pašiem savu drošību nostiprināt, aizsardzību izveidot diemžēl ne laika, ne varēšana nepietiek. Nožēlojami,” skarbs savos izteicienos bija Lembergs.

"Sabiedrība nevar iet tālu ar smiltīs apraktu galvu." - Gideons Levijs

Imants Ziedonis (dzimis 1933. gada 3. maijā, miris 2013. gada 27. februārī) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju[1]) autors, tulkotājs, scenārists. Viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem, spilgts Dziesmotās revolūcijas laika sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts.
 
Es domāju, ka zinātajiem tas apraksta pietiekami daudz, nezinātajiem pietiekami maz.

Atradu Imanta Ziedoņa "Lāču pasaka" 1976
https://stradnieks.eu/arhivs/books/imant...acu-pasaka

https://zombo.com/

Cilvēki zināja par zombo.com. Vai zinājāt, ka zombo.com joprojām pastāv? Vai zinājāt, ka pirms dažiem gadiem viņi to pārrakstīja, lai palaistu HTML5, lai atceltu Flash prasību. Tā ir vecā interneta iestrāde, un es to joprojām izmantoju kā audio un tīkla pārbaudei.

‪wildweasel‬ ‪@wildweasel486.bsky.social

Lietuvas parlamenta vēlēšanās vadībā sociāldemokrāti; koalīcijas sastāvu izšķirs otrā kārta 

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Notikušais balsojums iezīmējies ar otru augstāko vēlētāju līdzdalību pēdējo 20 gadu laikā. Balsis jau ir saskaitītas, un, gluži kā to paredzēja aptaujas, lielāko daļu vēlētāju balsu ir ieguvuši sociāldemokrāti. Taču otrā kārta izšķirs galīgo vietu sadalījumu Lietuvas Seimā. 
Pirmajā kārtā uzvar sociāldemokrāti
Lietuvas Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā politiskajām partijām ir jāpārvar 5% slieksnis, bet partiju apvienībām – 7% slieksnis.
Balsu skaitīšana noslēdzās agrās pirmdienas rīta stundās.
Kā liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati, tad daudzmandātu apgabalā sociāldemokrāti ir ieguvuši 19,36% vēlētāju atbalstu jeb 18 vietas no 70, kuras tiek ievēlētas no daudzmandātu apgabala.
Līdzšinējās valdošās koalīcijas virzītājspēks – premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītā konservatīvā "Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti" – ieguvuši 17,96% vēlētāju atbalstu un attiecīgi 17 vietas parlamentā. Bet 15% vēlētāju atbalstu ir saņēmusi labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma", kura ieguvusi 14 vietas Seimā.
Parlamentā iekļūs arī bijušā premjera Sauļus Skverneļa vadītā "Demokrātiskā savienība "Lietuvas vārdā"", Zemnieku un zaļo savienība, kā arī šobrīd valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība. 
Cits pašreizējās koalīcijas spēks – Brīvības partija – nav pārvarējusi 5% atzīmi, lai tiktu ievēlēta Lietuvas parlamentā pēc partiju sarakstiem jeb daudzmandātu apgabalā. Kas interesanti, Lietuvā partiju apvienībām ir jāpārvar 7% slieksnis, lai tās tiktu ievēlētas parlamentā. Tā ka Zemnieku un zaļo savienība par mata tiesu – ar 7,02% – ir iekļuvusi Seimā.
Kas attiecas uz vienmandāta apgabaliem, tad vēlēšanu uzvarētājs tika noteikts tikai astoņos apgabalos. Tātad pēc divām nedēļām kļūs zināmi pārējo 63 Seima deputātu vārdi. Daudzviet par uzvaru nāksies pacīnīties kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem. Vēlēšanu otrajā kārtā sacenšas divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.
Sociāldemokrātu līdere pauž gatavību strādāt ar Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību
Sociāldemokrātiskā partija ir pirmās kārtas uzvarētāji, taču otrā kārta izšķirs galīgo vietu sadalījumu Lietuvas Seimā. 
Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte pauda gatavību strādāt kopā ar Skverneļa vadīto Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību. Viņa noliedza, ka būtu gatava ņemt koalīcijā līdz šim pie varas esošos kristīgos demokrātus, kā arī populistisko "Nemunas rītausmu". 
Vēlu svētdienas Blinkevičūte tikās ar Skverneli. Pēc tam sociāldemokrāte paziņoja par plāniem veidot koalīciju kopīgi ar Skverneļa spēku, kā arī savstarpēju atbalstu viens otram vēlēšanu otrajā kārtā. Blinkevičūte arī aicinājusi koalīcijā iesaistīties Liberāļu savienību.
Vaicāts par sadarbību ar "Nemunas rītausmu" jaunajā koalīcijā, Skvernelis paziņoja, ka tas būs atkarīgs no kopīgi pieņemta lēmuma ar sociāldemokrātiem.
Līdz šim valdošās konservatīvās "Tēvzemes savienības" pārstāvis Mindaugs Linge svētdienas naktī, vēl pirms tika saskaitītas visas balsis paziņoja, ka šāds politiskā spēka rezultāts bija sagaidāms. Viņš gan pauda, ka par zaudējumu sociāldemokrātiem varēs runāt no rīta, kad būs saskaitītas visas balsis. 
Savukārt partijas "Nemunas rītausma" līderis Remigijs Žemaitaitis sava spēka sniegumu raksturoja kā lielu uzvaru.
Politologs: Salīdzinot ar nesenām vēlēšanām citur Eiropā, Lietuvā, visticamāk dominēs centriskās partijas
Par to, ko varētu sagaidīt pēc pirmās vēlēšanu kārtas, Latvijas Radio lūdza komentāru Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesoram Ramūnam Vilpišauskam. Politologa vērtējumā galvenais šo vēlēšanu secinājums, kas, visticamāk, būs spēkā arī pēc vēlēšanu otrās kārtas, ir tas, ka centriskās partijas dominēs, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, kur nesen notika vēlēšanas un tajās triumfēja dažādi labēji, populistiski spēki. Savukārt līdz šim valdošie konservatīvie kristīgie demokrāti, visticamāk, nonāks opozīcijā. Taču šobrīd nav skaidrs, kāds varētu būt nākamās valdošās koalīcijas sastāvs. 
Vilpišausks norādīja: "Mēs jau zinām, ka sociāldemokrāti mēģinās veidot kreisi centrisku koalīciju ar bijušā premjerministra Sauļus Skverneļa "Demokrātisko savienību". Bet viņiem nebūs pietiekams mandātu skaits pat pēc otrās kārtas. Tāpēc viņiem varētu būt vajadzīgi viens vai, visticamāk, divi, ja ne pat vairāk koalīcijas partneri. Iespējamie partneri varētu būt Liberāļu kustība, ja viņi lemj mainīt savus labējos principus apmaiņā pret palikšanu pie varas. Un tas būtu visai iespējams, īpaši ņemot vērā, ka partijas biedri, kas ievēlēti vienmandāta apgabalos, ir tradicionāli kreisi politiķi – sociāli konservatīvi, bet ekonomiski kreisi. Viņus varētu kārdināt iespēja pievienoties šai koalīcijai. Cits jautājums ir par Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību, kas knapi iekļuva parlamentā. Kopš šķīrās viņu ceļi ar bijušo premjerministru Sauļu Skverneli, ir jautājums, vai Ramūnas Karbauska kungs izlems pievienoties jaunajai kreisi centriskajai koalīcijai. Ja tā, vairākuma izveidei varētu pietikt, bet ne obligāti. Tā ir jautājuma zīme. Nākamais jautājums – vajadzība jaunajai koalīcijai iespējami paļauties uz "Nemunas rītausmu", (..) un tad varētu būt dažādi veidi, kā nodrošināt šīs partijas atbalstu bez iekļaušanas valdībā, lai nebūtu pārāk toksiski mūsu ārzemju sabiedrotajiem un prezidentam Gitanam Nausēdam valdības apstiprināšanai."
Lietuvas parlamenta vēlēšanas parāda to, ka matemātikai ir liela nozīme un vēlētāju rokās ir izšķirt iespējamās jaunās koalīcijas sastāvu.

Neatkarības partija pārtrauc valdības sadarbību - Bjarni vēlas, lai 30. novembrī notiktu vēlēšanas

Mēs sakām, ka ziņu maiņa šodien ir beigusies
Šeit varat izlasīt galvenās lietas, kas šodien notika uz politiskās skatuves:

• Ministru prezidents Bjarni Benediktsons negaidīti sasauca preses konferenci Ministru kabinetā pulksten 15.30.
  
• Sanāksmē viņš paziņoja par valdības atlaišanu ar Kreiso Zaļo partiju un Progresīvo partiju.
  
• Bjarni pulksten 9 no rīta dodas uz tikšanos ar Islandes prezidenti Hallu Tomasdotiru. Tur viņš iesniegs petīciju par parlamenta darba pārtraukšanu.
  
• Vēlēšanas, iespējams, notiks 30.novembrī
  
• Šķiet, ka Bjarnas lēmums pārsteidzis viņa valdībā esošās koalīcijas partijas. Vakar tikās valdības partiju līderi. Vinstri grænna priekšsēdētājs Svandís Svavarsdóttir un Progresīvās partijas priekšsēdētājs Sigurðurs Ingi Jóhannsson sacīja, ka lēmums viņus pārsteidzis.
  
• Politikas analītiķi norāda, ka Bjarnas lēmums nebija pārsteidzošs, ņemot vērā pēdējo nedēļu nesaskaņas valdības partijās.
  
• Citu Altingi politisko partiju līderi apgalvo, ka ir gatavi vēlēšanām.
  
• Pirātu un Progresīvo partijas šovakar satikās Alþingi.
  
• Sigurdūrs Ingi sacīja, ka maz ticams, ka tiks atrasta partija jaunas valdības veidošanai.
  
• Pirāti plāno rīkot priekšvēlēšanas visos vēlēšanu apgabalos.
  

Nobela prēmiju literatūrā ieguvusi dienvidkorejiešu rakstniece Hana Kana 

Nobela prēmija literatūrā piešķirta dienvidkorejiešu rakstniecei Hanai Kanai par viņas intensīvo poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atklāj cilvēka dzīves trauslumu.

Savā daiļradē Kana sastopas ar vēsturiskām traumām un neredzamiem likumsakarību kopumiem. Katrā no saviem darbiem autore atklāj cilvēka dzīves trauslumu. Viņa unikāli apzinās ķermeņa un dvēseles, dzīvā un mirušā saikni, un ar savu poētisko un eksperimentālo stilu ir kļuvusi par mūsdienu prozas novatori, savu izvēli pamatojusi balvas žūrija.
Hana Kana dzimusi 1970. gadā Dienvidkorejas pilsētā Gvandžu, bet deviņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Seulu. Viņa nāk no literāras vides, jo arī Kanas tēvs ir pazīstams rakstnieks.
Līdztekus rakstniecībai Kana pievērsusies arī mākslai un mūzikai, kas labi redzams visā viņas literārajā daiļradē, vērtēja Nobela prēmijas komitejas priekšsēdētājs Anderss Olsons.
Kana savu karjeru sāka 1993. gadā, publicējot vairākus dzejoļus žurnālā "Literatūra un sabiedrība". Prozā viņa debitēja 1995. gadā ar īso stāstu krājumu "Josu mīlestība", kam drīz pēc tam sekoja vairāki citi prozas darbi – gan romāni, gan stāsti.
Kanas nozīmīgākais starptautiskais izrāviens bija romāns "Veģetāriete", kas sarakstīts trijās daļās. Daiļdarbā aprakstītas vardarbīgās sekas, kas rodas, kad tā galvenā varone atsakās pakļauties pārtikas uzņemšanas normām.

2016. gadā Kana kļuva par pirmo dienvidkorejiešu rakstnieci, kura par šo romānu saņēma prestižo Bukera starptautisko balvu.
Pērn Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem. Autors nereti tiek dēvēts par norvēģu mūsdienu drāmas "jauno Ibsenu". Fose ir sarakstījis aptuveni 40 lugas, un viņa darbi mūsdienās ir vieni no biežāk iestudētajiem pasaulē.
Šogad Nobela prēmiju medicīnā pirmdien ieguva Masačūsetsas Universitātes profesors Viktors Ambross un Hārvarda Medicīnas skolas ģenētikas profesors Gērijs Ruvkuns par mikroRNS atklāšanu un gēnu izpēti.
Savukārt prestižo balvu fizikā otrdien piešķīra Džonam Hopfīldam un Džefrijam Hintonam par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas nodrošina mašīnmācīšanos ar mākslīgajiem neironu tīkliem.
Bet trešdien Nobela prēmiju ķīmijā saņēma trīs cilvēki – Deivids Beikers par proteīnu skaitļošanas dizainu, kā arī zinātnieku tandēms Demiss Hasabiss un Džons Džampers par proteīnu struktūras prognozēšanu.
Nobela prēmiju literatūrā piešķir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija Stokholmā, Zviedrijā. Balvas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (ap 970 000 eiro) naudas balvu. To piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.
Piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas ieguvēja vārds, bet Nobela prēmijas ekonomikā laureātus paziņos pirmdien, 14. oktobrī.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a572023/

Vakar, 21:42 Latvijā LETA
Izglītības un zinātnes ministrijā ir ideja kā obligātu noteikt izglītību līdz 18 gadiem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Plānam konkrētas aprises vēl nav, līdz ar to vēl nav skaidrs, kā tas varētu izskatīties un ko tas nozīmētu jauniešiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") norāda, ka skola ir galvenais pamata punkts un ir svarīgi, lai jaunieši neizkrīt no izglītības sistēmas.
Tikmēr labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš iepriekš uzsvēris, ka ir jādomā, kā iesaistīt darba tirgū vairākus tūkstošus jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, domā, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt vidējo izglītību par obligātu.
Kā atzīmē "Nekā personīga", par to skaļāk un klusāk runā jau sen. 2017. gadā tā laika izglītības ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka atteikšanās no obligātās vidējās izglītības bijusi viena no lielākajām kļūdām.
Raidījums vēsta, ka Latvijā ir 27 000 jauniešu, kuri nemācās un nestrādā.

Mēs esam biedrība "Tvērums"
Mūsu mērķi ir popularizēt filosofiju Latvijas sabiedrībā, izdot žurnālu “Tvērums” un sniegt platformu jaunajiem filosofijas nozares pārstāvjiem. Mēs uzskatām, ka filosofijai nav jābūt slēgtam, nepieejamam, elitāram pulciņam, un esam noguruši no stigmas, ka ar filosofiem “parastam cilvēkam” nav iespējams saturīgi un saprotami sarunāties. Mēs vēlamies parādīt to, ka filosofija ir visiem un ka tai ir būtiska vieta mūsdienu vidē.
Laikā, kuru raksturo milzīgs informācijas pārplūdums, nav nekā svarīgāka par prasmi kritiski domāt, analizēt un izvērtēt notikumus un informāciju sev apkārt. Mūsuprāt, visa sabiedrība tikai iegūtu, ja vien tai ceļš pie filosofijas šķistu pieejamāks un nesaistītos ar sarežgītu un tikai dažiem cilvēkiem saprotamu terminoloģiju.
Mēs ceram, ka “Tvērums” kalpos kā atgādinājums, ka filosofija nav apstājusies un ka tā nav tikai nišas lieta, kas pieejama šauram cilvēku lokam. Filosofija ir pieejama visiem, kuri nebaidās palūkoties uz pierasto no neordināra skatiena, jebkuram, kurš gatavs palīst ‘’zem ādas’’ acīmredzamajam, jebkuram, kurš tiecas izprast pasauli viņam apkārt.
Bez mūsu pamatmērķa - filosofijas žurnāla "Tvērums" izdošanas - rīkojam dažāda veida pasākumus, aktīvi darbojamies sociālajos tīklos un starplaikā veidojam filosofisko feļetonu "Vārtrūme".

https://tverums.lv/pages/biedriba-tverums

"Pesimisms ir bezatbildīgs: Vācijas grāmatu tirdzniecības Miera balvas ieguvēja Anne Applebaum runā par autokrātiju tīklu, kas apdraud mūsu demokrātiju." 
‪klaus radke‬ ‪@kradke.bsky.social‬ 1h
https://bsky.app/profile/kradke.bsky.soc...vtpzgg4u2o