2024-12-02 10:59
Pašnāvības, slīkšana un nodzeršanās: ārējo nāves cēloņu statistika Latvijā uz Eiropas fona ir briesmīga
Edvīns Rakickis
Jauns.lv
Latvijā ārējie nāves cēloņi ir trešais lielākais nāves iemesls aiz asinsrites sistēmas slimībām un audzējiem. Piecu gadu laikā (2018.–2022.) Ārēju nāves cēloņu dēļ dzīvību zaudējuši vairāk nekā 5800 cilvēku, kas atbilst aptuveni 1320 nāves gadījumiem gadā.
Tātad gadā izmirst skaits, kas atbilst nelielas mazpilsētas iedzīvotāju skaitam. Šajā statistikā dominē pašnāvības, kritieni, transporta negadījumi un citas traģēdijas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Valsts kancelejas (VK) sniegtā informācija.
Teju visur figurē alkohols
Statistika ietver sevī arī pašnāvības (1361 gadījums laika periodā), kas ir visbiežākie ārējie nāves cēloņi vīriešu vidū – piecas reizes biežāki, nekā sieviešu vidū, turklāt 51% gadījumu ir saistīti ar alkohola reibumu.
Pēcāk seko kritieni (966 gadījumi), kas bieži ir letāli vecāka gadagājuma cilvēkiem. 83% šādi bojāgājušo ir vecāki par 50 gadiem. Tad seko avārijas ar transportu (806 gadījumi), no kurām gandrīz puse saistās ar alkohola lietošanu.
Statistikā par saindēšanos un alkohola iedarbību (kopā 756 gadījumi) no visiem gadījumiem 421 saistīts ar alkoholu savukārt, ja par noslīkšanu (573 gadījumi) – 68% gadījumu jau atkal saistīti ar alkohola lietošanu.
Gana lielu daudzumu dzīvību paņēmusi arī uguns un dūmu iedarbošanās (528 gadījumi), nosalšana (502 gadījumi, atkal saikne ar alkohola lietošanu) un vardarbība (362 gadījumi, atkal saikne ar alkohola lietošanu).
Uz Eiropas fona atkal izskatāmies ļoti slikti
Latvijā mirstība ārējo cēloņu dēļ ir par 60% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Lai arī ir vērojama pakāpeniska šādu nāvju skaita samazināšanās, valstī ir izvirzīts mērķis – līdz 2027. gadam ir samazināt ārēju nāves cēloņu gadījumu skaitu no 81,8 uz 100 000 iedzīvotāju.
Riska priekšgalā ir Latgale un Pierīga. Valsts situāciju cer risināt, izglītojot un informējot sabiedrību, izvēršot kampaņas par drošību uz ceļiem un ūdens, kā arī piedāvājot dažādas psihiskās veselības veicināšanas kampaņas un pakalpojumus.
Sliktā ziņa ka ir tie ka pašnāvības izdara cilvēki virs 50 un arī man tuvojas 50 ...
( tā sakot proties). No otras puses, tie ir pēdējā padomju paaudze, kuru dzīve "salūza 90tajos" ... līdz ar to izskaidrojams alkohols, jo tāda ir padomiskā cietuma kultūra. Un komiskā piebilde - uz Eiropas fona - ļoti labi raksturo attieksmi pret līdzcilvēkiem kaimiņos.
Edvīns Rakickis
Jauns.lv
Latvijā ārējie nāves cēloņi ir trešais lielākais nāves iemesls aiz asinsrites sistēmas slimībām un audzējiem. Piecu gadu laikā (2018.–2022.) Ārēju nāves cēloņu dēļ dzīvību zaudējuši vairāk nekā 5800 cilvēku, kas atbilst aptuveni 1320 nāves gadījumiem gadā.
Tātad gadā izmirst skaits, kas atbilst nelielas mazpilsētas iedzīvotāju skaitam. Šajā statistikā dominē pašnāvības, kritieni, transporta negadījumi un citas traģēdijas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Valsts kancelejas (VK) sniegtā informācija.
Teju visur figurē alkohols
Statistika ietver sevī arī pašnāvības (1361 gadījums laika periodā), kas ir visbiežākie ārējie nāves cēloņi vīriešu vidū – piecas reizes biežāki, nekā sieviešu vidū, turklāt 51% gadījumu ir saistīti ar alkohola reibumu.
Pēcāk seko kritieni (966 gadījumi), kas bieži ir letāli vecāka gadagājuma cilvēkiem. 83% šādi bojāgājušo ir vecāki par 50 gadiem. Tad seko avārijas ar transportu (806 gadījumi), no kurām gandrīz puse saistās ar alkohola lietošanu.
Statistikā par saindēšanos un alkohola iedarbību (kopā 756 gadījumi) no visiem gadījumiem 421 saistīts ar alkoholu savukārt, ja par noslīkšanu (573 gadījumi) – 68% gadījumu jau atkal saistīti ar alkohola lietošanu.
Gana lielu daudzumu dzīvību paņēmusi arī uguns un dūmu iedarbošanās (528 gadījumi), nosalšana (502 gadījumi, atkal saikne ar alkohola lietošanu) un vardarbība (362 gadījumi, atkal saikne ar alkohola lietošanu).
Uz Eiropas fona atkal izskatāmies ļoti slikti
Latvijā mirstība ārējo cēloņu dēļ ir par 60% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Lai arī ir vērojama pakāpeniska šādu nāvju skaita samazināšanās, valstī ir izvirzīts mērķis – līdz 2027. gadam ir samazināt ārēju nāves cēloņu gadījumu skaitu no 81,8 uz 100 000 iedzīvotāju.
Riska priekšgalā ir Latgale un Pierīga. Valsts situāciju cer risināt, izglītojot un informējot sabiedrību, izvēršot kampaņas par drošību uz ceļiem un ūdens, kā arī piedāvājot dažādas psihiskās veselības veicināšanas kampaņas un pakalpojumus.
Sliktā ziņa ka ir tie ka pašnāvības izdara cilvēki virs 50 un arī man tuvojas 50 ...
( tā sakot proties). No otras puses, tie ir pēdējā padomju paaudze, kuru dzīve "salūza 90tajos" ... līdz ar to izskaidrojams alkohols, jo tāda ir padomiskā cietuma kultūra. Un komiskā piebilde - uz Eiropas fona - ļoti labi raksturo attieksmi pret līdzcilvēkiem kaimiņos.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs