Atgriezties pie Saprāta

Četru Man Ray (1890-1976) īsfilmu antoloģija ar SQÜRL oriģinālmūziku (Džims Džārmušs un Kārters Logans). Ietver filmas Starfish (1928), Emak-Bakia (1927), Atgriešanās pie prāta (1923) un Château du Dé noslēpumi (1929).


Return to Reason

An anthology of four Man Ray short films, with original music by SQÜRL (Jim Jarmusch and Carter Logan). Includes the films L'étoile de mer (1928), Emak-Bakia (1927), Le retour à la raison (1923) and Les Mystères du Château du Dé (1929).

    Director  Man Ray
    Stars André de la RivièreRobert DesnosKiki of Montparnasse

Kiberuzbrukuma dēļ komunikāciju operatora "Balticom" translētajos televīzijas kanālos uz laiku nonācis Kremļa propagandas saturs.
Kā sociālajos tīklos skaidro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, uzņēmumam "Balticom" šorīt noticis kiberuzbrukums, kā rezultātā uzņēmums zaudējis kontroli pār televīzijas retranslācijām.
Kiberuzbrukuma laikā visu "Balticom" retranslēto televīzijas programmu vietā ēterā bija redzams Krievijas propagandas saturs – 9. maija parāde pie Kremļa Maskavā.
Šobrīd "iTV" serviss ir atslēgts un tiek noskaidroti notikušā apstākļi, pauž Āboliņš.
Šis īsā laikā ir jau otrais gadījums, kad kiberuzbrukuma rezultātā pie Latvijas skatītājiem nonāk Krievijas propagandas saturs. 17. aprīlī platformā "Tet" ukraiņu kanāla "Freedom" tiešraides laikā 20 minūšu garumā tika atskaņotas Krievijas mākslinieku dziesmas un propagandas klipi. Uzņēmumā "Tet" skaidroja, ka šāds televīzijas kanāla "Freedom" signāls ticis saņems no satelīta.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a553393/

Kas īsti ir Balticom un ko tur īsti rādīja?

Citāts:Jo testos ir ieplānots, ka, lai varētu akceptēt šo mašīnu bruņojumam, tai jānobrauc 200 kilometru pa vispārējās lietošanas ceļiem. Pa vispārējās lietošanas ceļiem var braukt tikai mašīna, kura ir saņēmusi reģistrācijas numuru CSDD, bet CSDD nereģistrē transportlīdzekļus, kuri nav izgājuši atbilstības testus. Līdz ar to loks ir noslēdzies un PATRIA krājas stāvlaukumā.
"Mēs pastāvīgi konstatējam kaut kādas nianses, kas nav paredzētas normatīvajos dokumentos Latvijā. Viens no tiem ir, kā piedalīties ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kas vēl nav formāli nodots ekspluatācijā.
Tad, kad ražotājs ir izsniedzis mašīnai ekspluatācijas sertifikātu, tikai tad mašīnu drīkst reģistrēt.
Un tad, kad viņa piereģistrēta, tad viņa drīkst piedalīties ceļu satiksmē. Mūsu gadījumā mums šī te testēšana pa koplietošanas ceļiem ir jāveic, pirms mēs varam izsniegt sertifikātu.
Nu lūk – mēs nonākam tādā situācijā, ka īsti mēs netiekam pie testēšanas un armija netiks pie mašīnām. Tāds apburtais loks sanāk – mašīnu nevar piereģistrēt, jo nav izsniegts sertifikāts, sertifikātu nevar iegūt, jo mašīna nav notestēta", skaidro "Patria Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Pagaidām LSM publicē filmas replay.lsm.lv. Pamatā tas ir lētas un drausmīgas, bet reizēm trāpās ar kas labāks.
Piemēram: 
Kurjers. Vēsturiska drāma (12+)

Vēsturiska drāma par to, kā divi spiegi palīdzēja novērst kodolkara draudus 1962. gadā Aukstā kara laikā. VDK pulkvedis Oļegs Peņkovskis, vīlies padomju sistēmā, meklē iespēju sazināties ar slepenajiem Rietumu izlūkdienestiem. Britu izlūkošana jeb MI6 savervē britu uzņēmēju Grevilu Vinnu. Viņam jādodas uz Maskavu, jāsazinās ar Peņkovski un jāiegūst slepena militāra informācija par PSRS kodolprogrammu. Iegūtie slepenie dati par Kubā izvietotajiem PSRS kodolieročiem aizsāk konfrontāciju starp ASV un PSRS tā sauktajā Kubas raķešu krīzē.

The Courier. Apvienotā Karaliste, ASV, 2020. Režisors: Dominiks Kuks. Lomās: Benedikts Kamberbačs, Merabs Ninidze, Reičela Brosnahena, Džesija Baklija.

Benedikta Kamberbača piedalīšanās galvenajās lomā, kaut ar pēc 3 gadiem vien jau ir ievērības cienīgs fakts. No otras puse arī pats stāsts par reālu padomju ziņu pienesēju ASV, ir gana interesants.  Es kā reizi atminu padomju filmu par ASV spiegiem Savienības pēdējos gados, tur ar tā filma izskatījās ne mazāk "baltiem diegiem šūta".

https://www.youtube.com/watch?v=JaOjaSiV...uKJqWHnOnV

Marci Shore, "The Meaning of the Maidan: Looking back at the Revolution of Dignity, 8 Years Later"

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...i.a550290/
Eiropas ziņu kanāla "Euronews" pārņemšanā 2022. gadā aizklāti piedalījās fondi, kas ir saistīti ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, konstatēts Ungārijas, Francijas un Portugāles mediju kopīgi veiktā izmeklēšanā.
Problēmās nonākušās mediju kompānijas "Euronews" akciju kontrolpaketi par apmēram 170 miljoniem eiro iegādājās Portugālē bāzēts investīciju fonds "Alpac Capital". Uzņēmuma pārdošanu akceptēja Francijas valdība.
Vismaz trešdaļa no šiem līdzekļiem nākuši no avotiem, kas saistiti ar Orbānu, ceturtdienas vakarā pavēstīja Ungārijas pētnieciskās žurnālistikas vietne "Direkt36", Francijas dienas laikraksts "Le Monde" un Portugāles nedēļas žurnāls "Expresso".

Citāts:Ungārijas investīciju fonds "Szechenyi Funds" piešķīra 45 miljonus eiro "Euronews" iegādei, teikts mediju ziņojumā, atsaucoties uz iekšējiem dokumentiem. Tajā izteikts pieņēmums, ka šim lēmumam bijuši politiski iemesli.

Citāts:"Direkt36" citēts avots pavēstīja, ka rīkojums finansēt šīs investīcijas acīmredzot nācis "no augšas". Avots sacīja, ka šajās investīcijās iesaistītajiem cilvēkiem tika norādīts neko nepubliskot.

Citāts:Orbāns iepriekš noliedza saistību ar "Euronews" iegādes darījumu, uzsverot, ka viņa labējā partija "Fidesz" "nelolo plānus par pasaules impēriju". 

Citāts:"Euronews" sevi pozicionē kā Eiropas vadošo starptautisko ziņu kanālu. Tā raidījumi ir pieejami vairāk nekā 400 miljonos mājsaimniecību 160 valstīs.

Vēl 30 dienas – un Latvija skatīsies pasaules čempionātu hokejā

Pasaules čempionāts hokejā no 10. līdz 26. maijam ierībinās tribīnes Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā, savukārt ekskluzīvas spēļu tiešraides, spraigāko momentu atspoguļojumus, kā arī čempionāta analīzi Latvijas Televīzija (LTV) nodrošinās kanālā LTV7 un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.  

A grupa
Kanāda
Somija 
Šveice
Čehija
Dānija
Norvēģija
Austrija
Lielbritānija 


B grupa
ASV
Vācija
Zviedrija
Slovākija
Latvija
Francija
Kazahstāna
Polija

https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/...a.a549739/

08.04.2024 Kārtības rullis

https://xtv.lv/rigatv24/video/zONvzbeMNP...lis_1_dala

https://xtv.lv/rigatv24/video/DapMAQ0LpL...lis_2_dala

https://xtv.lv/rigatv24/video/OW7qeV967v...lis_3_dala

Mja, vēl joprojām marsieši nav atbraukuši un kā ieviest kārtību nav nemazāko ideju?

Attīstīdams sava varoņa idejas, Dostojevskis nonāk pie tā, ka pilnīgi noliedz iespēju pārveidot sabiedrisko dzīvi pēc saprāta principiem, nonāk pie domas, ka cilvēka daba var tikt pārveidota tikai tiešas reliģiskas, instinktīvas ticības ietekmē. Šis secinājums «Piezīmēs no pagrīdes» nav izteikts tieši, kā Dostojevskis paskaidro brālim, cenzūras likto šķēršļu dēļ: «. .. Labāk jau būtu bijis priekšpēdējo nodaļu (pašu galveno, kurā izteikts pats domas kodols) pavisam nedrukāt nekā drukāt tādu, kāda tā ir, proti, saraustītām frāzēm un pretrunā ar sevi pašu. Bet ko lai dara! Vietas, kur es esmu ņirgājies par visu un reizēm izskata pēc zaimojis dievu, — tie cūkas cenzori ir izlaiduši cauri, bet tās, kur es no visa tā esmu secinājis nepieciešamību ticēt Kristum, — ir aizlieguši…» (Письма, т. 1, с. 353.)

Tiešais pretinieks, pret kuru Dostojevskis uzstājās «Piezīmēs no pagrīdes», ne reizi neminēdams to vārdā, ir N. G. Černiševskis kā romāna «Ko darīt?» autors («Современник», 1863). Cīņa pret Černiševska saprātīgā egoisma teoriju, pret viņa vēsturisko optimismu, pret viņa nesatricināmo ticību demokrātijas uzvarai «Piezīmēs no pagrīdes» sasniedz vēl nebijušu niknumu. Černiševska teoriju Dostojevska varonis pasludina par cilvēka būtībai svešu; saprātīgajā egoismā viņš saskata tikai privātīpašnieciskā gara maskējumu.

Dostojevskis polemizē ne tikai ar Čeniševski vien. Visa Eiropas XVIII gadsimta apgaismotāju ideoloģija, viss Eiropas un krievu utopiskais sociālisms, kura idejām četrdesmitajos gados simpatizēja pats Dostojevskis, tiek pakļauts izsmieklam un kritikai «pagrīdes paradoksālista» runās («Sakarā ar slapjo sniegu»), kuras tieši tēmētas gan pret Dostojevska paša agrīno stāstu «sapņainumu», gan pret citiem naturālās skolas autoriem un Ņekrasova dzeju.

Tulkotāja Anna Ozola-Sakse (10.10.1899 – 01.04.1996) tulkošanas laiks (1950-1985).

Klausieties Fjodora Dostojevska stāsta "Piezīmes no pagrīdes" radioiestudējumu. Stāstu tulkojis Kārlis Štrāls. Režisors Jānis Vītoliņš. Lomās : Jānis Vītoliņš, Dainis Porgants, Kaspars Pūce, Jānis Brodelis un Didzis Cauka. 1992.gada ieraksts. Radioiestudējums 2 daļās.
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radi...s.a122873/

Izrādes galvenais varonis ir četrdesmit gadus vecs bijušais valsts departamenta ierēdnis, tagad pagrīdnieks. Viņš aktīvi nodevies gribas brīvības meklējumiem, klejojot starp sapņiem un īstenību, ideāliem un realitāti. Izraušanās no paša radītā apburtā loka un vakariņas ar bijušajiem skolas biedriem – veiksminiekiem, pēkšņi dāvina viņam tikšanos ar meiteni.

„Es vienkārši gribēju zināt, ka es esmu spējīgs just“, lakoniski pauž Fjodors Dostojevskis.

https://www.jrt.lv/izrades/piezimes-no-pagrides/

Eksistenciālisma filozofijas pārstāvji, īpaši Žans Pols Sartrs, uzskata šo stāstu par eksistenciālās domas aizsācēju un savas filozofijas inspirētāju, savukārt Frīdrihs Nīče par "Piezīmēm no pagrīdes" teicis, ka tās "izkliedz patiesību no asinīm". 22.aprīlī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde režisores Ilzes Olingeres jaunajai izrādei. Izrādei tās veidotāji likuši apakšvirsrakstu: "Veltījums visam skaistajam un cēlajam!". Pats F.Dostojevskis par darbu teicis lakoniski: "Es vienkārši gribēju zināt, ka es esmu spējīgs just. " Izrādes galvenais varonis ir četrdesmit gadus vecs izbijis Pēterburgas ierēdnis. Viņš aktīvi nodevies gribas brīvības meklējumiem, klejojot starp sapņiem un īstenību, ideāliem un realitāti. Paša radītajā izolētībā viņš filozofē par cilvēka rīcības motivāciju, slēptākajām dziņām un attieksmi pret tām. Izraušanās no paša radītā apburtā loka un vakariņas ar bijušajiem skolas biedriem – veiksminiekiem, pēkšņi dāvina viņam tikšanos ar meiteni... Tiešais pretinieks, pret kuru Dostojevskis uzstājās "Piezīmēs no pagrīdes", ne reizi neminēdams to vārdā, ir N. G. Černiševskis, romāna "Ko darīt?" autors. 1860. gadu liberālās idejas un saprātīgā egoisma teorija, pēc kuras cilvēks rīkojas sava labuma vadīts, ir tas, ko noliedz un kam pretojas Dostojevska pagrīdnieks.