Nu ir atkal pienākusi diena atminēties, kā tad pie mums Latvijā notika šķiršanās no Krievijas maigajām skavām.

1991. gada naktī no 18. un 19. augustu Maskavā sākās valsts apvērsuma mēģinājums ar tūlītējām atskaņām Rīgā. Piedāvājam unikālus fotogrāfa Ulda Pāžes kadrus, kuros dokumentēti saspringto augusta dienu mirkļi.
Tolaik puča iespējamību Latvijā īpaši nopietni neuztvēra, tāpēc 19. augusta rīts, kad Padomju armijas militārā tehnika nobloķēja galvenos pieejas ceļus Rīgai, atnāca negaidīti, atzina Augstākās Padomes deputāts Tālavs Jundzis.
Vakarā tika ieņemta Latvijas Televīzija un Iekšlietu ministrija, nākamajā dienā – arī Latvijas Radio. Tā kā Latvijā bija tūkstošiem karavīru, bija skaidrs, ka neatkarība būs jānosargā ar citiem līdzekļiem.
21. augustā, Doma laukumā atrodoties OMON bruņutransportieriem, Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu. Pēc divām dienām virs Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Pučisti bija zaudējuši.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...a.a417543/

Diemžēl sēru ziņa, miris franču aktieris Alēns Delons.

Citāts:Franču kino leģenda Alēns Delons miris 88 gadu vecumā, pēc cīņas ar sliktu veselību ziņu aģentūrai AFP svētdien paziņoja viņa trīs bērni.

Bez Latvijas vēl par ceļazīmi uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm cīnīsies Francija , Slovēnija  un Ukraina . Ceļazīmi uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm izcīnīs spēcīgākā šīs kvalifikācijas fināla kārtas komanda.
Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs "Arēna Rīga" norisināsies no 29. augusta līdz 1. septembrim. 
Latvijas hokeja izlases kandidāti olimpiskās kvalifikācijas turnīram:
Vārtsargi: Kristers Gudļevskis (Brēmerhāfenes "Fischtown Pinguins", Vācija), Artūrs Šilovs (Vankūveras "Canucks", NHL), Gustavs Grigals (Milvoki "Admirals", AHL), Linards Feldbergs (Šerbrūkas "Phoenix", QMJHL).
Aizsargi: Uvis Balinskis (Floridas "Panthers", NHL), Jānis Jaks, Roberts Mamčics (abi – Karlovi Vari "Energia", Čehija), Kristiāns Rubīns (Plzeņas "Škoda", Čehija), Kristaps Zīle (Litvīnovas "Verva", Čehija), Ralfs Freibergs (Hradeckrālovas "Mountfield", Čehija), Arvils Bergmanis (Aļaskas Fērbenksas Universitāte, NCAA), Markuss Komuls ("Nove Zamky", Slovākija), Oskars Cibuļskis (Herningas "Blue Fox", Dānija), Bogdans Hodass ("Hertlanders", ECHL), Ralfs Bergmanis (Minesotas Universitāte, NCAA).
Uzbrucēji: Zemgus Girgensons (Tampabejas "Lightning", NHL), Rodrigo Ābols (Filadelfijas "Flyers", NHL), Oskars Batņa (Hradeckrālovas "Mountfield", Čehija), Haralds Egle (Bratislavas "Slovan", Slovākija), Dans Ločmelis, Ģirts Silkalns (abi – Masačūsetsas Universitāte Emerstā, NCAA), Raivis Ansons (Vilksbāras/Skrentonas "Penguins", AHL), Martins Laviņš (Ņūhempšīras Universitāte, NCAA), Rūdolfs Balcers (Cīrihes "Lions", Šveice), Kaspars Daugaviņš, Renārs Krastenbergs (abi – Mihalovces "Dukla", Slovākija), Miks Indrašis (Jēvles "Brynas", Zviedrija), Mārtiņš Dzierkals (Šellefteo AIK, Zviedrija), Eduards Tralmaks (Kladno "Rytīrži", Čehija), Roberts Bukarts, Rihards Bukarts (abi – Vītkovices "Ridera", Čehija), Sandis Vilmanis (Šarlotas "Checkers", AHL), Fēlikss Gavars (Sv. Lorenca Universitāte, NCAA).

Rīgas svētki arī Čaka muzejā – Vilipsona jubilejas izstāde un dziesminieces Eņģeles koncerts

Šodien, 10:42
Kultūrtelpa
Autori: Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Par godu Rīgas dzimšanas dienai ikgadējie svētki ir arī Aleksandra Čaka muzejā, kur sestdien, 17.augustā, bez maksas var iepazīties ne tikai ar latviešu modernās dzejas pamatlicēja daiļradi, bet arī ar mākslinieka Aivara Vilipsona jubilejas izstādi, kas apskatāma vēl gandrīz mēnesi. Tāpat būs klausāms dziesminieces Antas Eņģeles koncerts, kas Čaka dzīvokli piepildīs ar Rīgas dziesmām.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...s.a565388/

Citāts: Pētījumā, kurā tika novērotas tūkstošiem dažādu molekulu 25 līdz 75 gadus veciem cilvēkiem, tika konstatēti divi galvenie ar vecumu saistīto izmaiņu viļņi aptuveni 44 gadu vecumā un vēlreiz 60 gadu vecumā. Šie atklājumi varētu izskaidrot, kāpēc noteiktos vecumos strauji pieaug dažas veselības problēmas, tostarp muskuļu problēmas, kā arī sirds un asinsvadu slimības.

Pasniegta Kavli balva – prestižs apbalvojums astrofizikā, neiroloģijā un nanozinātnē

Zināmais nezināmajā
Šodien, 13:06
Tehnoloģijas un zinātne
Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā" (Latvijas Radio raidījums)

Kavli balva ir prestižs apbalvojums, kas koncentrējas uz trim nozarēm – astrofiziku, neiroloģiju un nanozinātni. Šogad tā pasniegta zinātniekiem, kas identificējuši specifisku reģionu smadzenēs, atklājuši eksoplanētas, radījuši metodes, kā meklēt dzīvību kosmosā, un kas nanostrukturētus sintētiskos materiālus sakombinējuši ar bioloģiski aktīvām molekulām. 
Par šī gada Kavli balvas laureātu veikumu Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Ekskakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un "Starpspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere.
Kas ir Kavli balva? 
Esam raduši dzirdēt Nobela prēmiju kā galveno zinātnes sasniegumu balvu medicīnā, ekonomikā, fizikā un citās jomās, taču ir vēl kāds apbalvojums – Kavli balva, kas arī tapusi Norvēģijā, bet specializējas uz konkrētām nozarēm – astrofiziku, neiroloģiju un nanozinātni. 
Katra no tām izzina pasauli, kuru ikdienā ar acīm grūti saskatīt – cilvēka prātu, kosmosu tālu prom no planētas Zeme un sīksīku pasauli, ko dēvējam par nano izmēra. 
"Kavli balva specializējas tikai uz dažām nozarēm, un tādām ļoti specifiskām, jo biznesmenis un filantrops [Freds] Kavli, kurš dibināja šo balvu, bija ieinteresēts tajās nozarēs, kas rada tādus kā cilvēces virzītājspēkus," stāstīja Gintere. 
Piemēram, astrofizikā zinātnieki skatās kosmosā ne tikai ar domu par cilvēku nonākšanu uz citām planētām, bet arī par to, no kurienes esam nākuši un uz kurieni virzāmies. Tāpat arī nanozinātne un neirozinātne attīstās virzienos, kas ir cilvēces progresu veicinoši.
Pirmo reizi Kavli balva tika piešķirta tikai 2008. gadā. Lai arī Nobela prēmija ir ar daudz senāku vēsturi un ir daudz plašāk pazīstama, tāpēc Kavli balvu aizēno, taču no zinātnes viedokļa Kavli balva ir nopietns un augsts vērtējums, skaidroja Gintere. 
Identificē specifisku smadzeņu reģionu
Šī gada Kavli balvas laureāti neirozinātnē ir trīs nozīmīgi zinātnieki – Nensija Kanvišera, Vīrihs Frīdvalds un Dorisa Tsao.
"Patiesībā no šiem trim tas lielākais pienesums ir saistīs ar Nensiju Kanvišeru, kuras globālais skatījums uz cilvēku ir tāds: vai mēs varam teikt, ka cilvēkam ir kaut kādi atšķirīgi apstrādes moduļi valodai, sejai, vides uztverei un dažādām jomām, vai arī tie visi ir savā starpā saistīti, un tajā brīdī, kad mēs saprotam pasauli, mūsos darbojas vienots, liels mehānisms, kas sašuj tās dažādās jomas kopā?" stāstīja Šķilters.
Kanvišera fascinējošu neirozinātņu eksperimentu rezultātā ir demonstrējusi, ka, visticamāk, mēs darbojamies, balstoties dažos apstrādes moduļos.
"Piemēram, tas, kas izdevās Kanvišerai, par ko viņai šī balva arī tika piešķirta, ir noteikt smadzeņu darbības reģionu, kas atbild par seju atpazīšanu. Pilnīgi vienalga, vai mēs skatāmies seju frontāli vai profilā, vai mēs skatāmies zīmētu seju, vienalga, mums šis smadzeņu reģions tiek aktivēts," skaidroja Šķilters.
Tikmēr, piemēram, mājas un citi objekti, ko arī bieži redzam ikdienā, šo konkrēto reģionu smadzenēs neatmodina. 
"Līdz ar to tas Kanvišeras arguments ir tāds, ka patiesībā mūsu neirālie un arī kognitīvie procesi ir vairāk specializēti. Tas, ko paveikusi Kanvišera, ir puzles gabaliņš tajā, ko sauc par cilvēka kognitīvajiem un arī neirālajiem procesiem, – viens no līdz šim trūkstošajiem gabaliņiem," norādīja Šķilters. 
Par cilvēku spēju atpazīt sejas zinātnieki joprojām nezina daudz, bet Kanvišeras un kolēģu veikums, precīzi identificējot to reģionu smadzenēs, kas par to atbild, ir milzīgs solis uz priekšu. 
Atklāj eksoplanētas un meklē dzīvību kosmosā
Šī gada Kavli balvas laureāti astrofizikā ir Sāra Sīgere un Deivids Šarbono.
"Deivids Šarbono ir viens no tiem cilvēkiem, kurš atklāja pašu pirmo citplanētu (jeb eksoplanētu), kas riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tas gan bija gāzu milzis, nedaudz lielāks nekā mūsu Jupiters, kas atradās ļoti tuvu šai zvaigznei, un to bija viegli atklāt. Tas bija karstais Jupiters, kuram ir ļoti uzpūsta atmosfēra," stāstīja Gintere.
Šo eksoplanētu Šarbono ar komandu atklāja jau 1999. gadā, un tas ir bijis pirmais nozīmīgais sasniegums daudzās planētu izpētes jomās. Metodes, ko pielietoja Šarbono, tiek izmantotas joprojām, un ar to palīdzību padziļināti izpētīti vairāk nekā pieci tūkstoši eksoplanētu. 
"Tie bija ļoti būtiski sasniegumi, kuri vēlāk jau ir rezultējušies ļoti apjomīgos pētījumos. Šarbono ir tāds kā celmlauzis. Savukārt Sāra Sīgere, varētu teikt, ir tāds dzīvības meklētājs kosmosā. Viņas fokuss ir meklēt tā saucamos biomarķierus, molekulas, savienojumus, kuri varētu liecināt, ka uz šīs planētas ir dzīvība," stāstīja Gintere.
Sīgeres izstrādātā formula ar samazinātu kritēriju skaitu ir vienkāršāks veids, kā meklēt dzīvību uz citām planētām. Viņa ir pionieris, kas mēģina rast dažādas metodes, kā mēs varētu ērti identificēt, vai uz konkrētās planētas ir dzīvība vai nav.
Sniedz praktisku pienesumu medicīnā
Šī gada Kavli balvas laureāti nanozinātnē ir trīs amerikāņi – Roberts S. Langers, Armands Pols Alivisatos un Čads A. Mirkins. Katrs no viņiem bijuši pionieri nanostrukturētu sintētisko materiālu kombinēšanā ar bioloģiski aktīvām molekulām. 
Pavisam sarežģīto vienkāršojot, var teikt, ka viņu pētījumi nanozinātnē ir snieguši lielu artavu medicīnā – dažādās terapijās, vakcīnu izstrādē un pat diagnostikā. 
Viņu fundamentālie pētījumi jau šobrīd rezultējušies biomedicīniskos, praktiskos pielietojumos.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/t...e.a565151/

Ko Baltijas valstu pieslēgšanās Eiropas energotīklam nozīmēs elektrības patērētājam? 

Baltijas valstis jau kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) virzījušās uz lielāku integrāciju ar ES valstīm elektroenerģijas jomā, lai mazinātu atkarību no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Latvija pārtrauca elektroenerģijas importu un eksportu ar Krieviju un Baltkrieviju, bet šobrīd pieņemts lēmums, ka Baltijas valstis pieslēgsies Eiropas energotīklam nevis 2026. gadā, kā bija plānots iepriekš, bet jau 2025. gada februārī. 
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis stāstīja, ka, lai varētu pieslēgties Eiropas energotīklam, Latvijā kopš 2009. gada uzbūvēti jau vairāki infrastruktūras objekti.
"Piemēram, divi savienojumi ar Somiju, viens savienojums ar Zviedriju un viens savienojums ar Poliju. Projekta mērķis ir sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas sistēmām caur Lietuvas un Polijas savienojumu. Tātad no Eiropas puses arī ir sagatavots pasākuma katalogs, kurš mums ir jāievieš, un šobrīd tas jau ir ieviests par aptuveni 80%. Un šajā ietvarā tad mēs izstrādājam dažādus jaunus infrastruktūras projektus, viens no tiem ir sinhronie kompensatori, kas Baltijā kopumā būs deviņi, katrā valstī pa trim. Arī Latvijā un Lietuvā mēs attīstām uzkrājošās tehnoloģijas, lai nodrošinātu jaudas rezerves. Ja pēkšņi pazūd kāds liels ražošanas avots, tad šīs baterijas var nodrošināt papildu enerģijas apjomu tīklā, tādā veidā nodrošinot tīkla stabilitāti un frekvences stabilitāti," pastāstīja Irklis.
Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu ar Krieviju un Baltkrieviju un sinhronizācija ar Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā, kas ir būtiska valsts drošībai. To uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība)
"Jautājums, kāpēc to vajag darīt? Tā ir drošība, stabilitāte un lai mēs paši arī tad spējam sevi nodrošināt. Jo mēs redzam, kas notiek pasaulē, kas notiek kaimiņvalstīs, tie riski, kas tagad iezīmē, ka kaut kāda situācija varētu būt, nu, tas ir viens no tiem iemesliem, kāpēc arī mēs pārslēdzamies, lai tādu risku nākotnē vairāk nebūtu," atzīmēja Melnis.

Citāts:Lai pieslēgtos Eiropas energotīklam, Latvija investīcijās ieguldījusi gandrīz pusmiljardu jeb 465 miljonus eiro. 

Citāts:Tas, kur mums būs papildus izmaksas no nākamā gada, ir saistīts ar šo jaudas rezervju uzturēšanu, bet arī šeit mēs būsim kopīgā tirgū – gan Baltijas tirgū, gan savienosimies ar Eiropas tirgiem, lai tas atstātu pēc iespējas mazāku iespaidu uz Latvijas un Baltijas elektroenerģijas patērētāju," paskaidroja Irklis.

Citāts:Tas elektrības cenu kāpums, ja būs, viņš būs ļoti minimāls, mēs runājam par kaut kādiem burtiski pāris procentiem.

No ārzemniekiem līdz karavīriem – pirmie svētceļnieki ierodas Aglonā 

Vakar, 20:54
Latvijā
Autori: Dinija Jemeļjanova (LTV Ziņu dienesta korespondente )
Intensīvu gājēju satiksmi otrdienas pēcpusdienā varēja novērot Latgales vidienē – simtiem ticīgo pārvar pēdējos kilometrus, ierodoties galamērķī Aglonā. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības sāksies trešdienas vakarā, bet lielākā daļa svētceļnieku grupu ierodas diennakti agrāk. Viņu vidū ārzemnieki, ģimenes ar bērniem, arī karavīri.
Svētceļnieku parasti var atpazīt pēc somas plecos, krustiņa kaklā, grupu vienojoša lakatiņa vai cepures. Taču militārajā pārgājienā dodas dienesta formā, pat ja tas ir svētceļojums. 11 karavīri aizvakar uzsāka svētceļojumu tieši no Daugavpils, lai pieminētu Brīvības cīņu noslēgumu, Latgales atbrīvošanai nākamgad – 105 gadi.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba bataljona kapelāns Renārs Birkovs sacīja: "Latvijas armija nesākas no mums, mums ir spēcīga aizmugure – mantojums, kas mums ir jāpiemin, un arī par viņiem jāaizlūdz. Jāmācās no viņiem šī varonība, par Latviju, par mieru."
Savukārt NBS štāba bataljona komandiere Antoņina Bļodone pauda: "Mēs esam par to, lai izsargātu, mēs gribam, lai ir miers. Un mēs visu to darām gan ar saviem darbiem, gan ar savu ticību un lūgšanu."
Karavīri galamērķi plāno sasniegt trešdien.
Jo tuvāk Aglonai, jo intensīvāka satiksme. Kravas auto vietā – svētceļnieki. Pie Aglonas apļa atpūtas pauzi pirms galamērķa katra savā ceļa malā ieturēja pat divas svētceļnieku grupas. Kad viena gatava ceļam, no otras atvadās ar dziesmu. Starp svētceļniekiem ir gan mazuļi, gan ārzemnieki.

Nākamo gadu pāvests Francisks iezīmējis kā īpašu "Jubilejas" jeb svēto gadu. Tā moto būs "Cerības svētceļnieki", aicinot doties uz Romu, stāstīja klostermāsa Rita Refalo. Viņa pauda: "Tas ir žēlastības laiks, lai visi atgrieztos pie Dieva. Tie, kas ir tuvu pie Dieva, arvien vairāk ir pie Dieva. Tie, kas tālu, lai atgrieztos pie Dieva."
Lielākā daļa svētceļnieku naktsmītni Aglonā atrod katoļu ģimnāzijas telpās. Šogad nakšņot te pieteikušies apmēram 700 svētceļnieku, bet tas ir tikai aptuvenais gaidāmo svētceļnieku skaits. Trešdienas vakarā gaidāms Krusta ceļš, bet ceturtdien svētku galvenā Svētā Mise.

Nozīmīgs arguments vārda brīvības aizsardzībai ir arī šīs brīvības loma patiesības izzināšanā. Šī argumenta izcelsme tiek saistīta ar 19. gadsimta angļu filozofu Džonu Stjuartu Millu, kurš uzskatīja, ka patiesības atklāšana ir iespējama tikai dažādu, tai skaitā nepatiesu, ideju publiskošanas un diskusiju rezultātā.* Nepārtrauktas diskusijas un argumenti, kas pamato patieso viedokli, ir pamats tam, lai sabiedrība nonāktu pie labākiem sociālās un politiskās sistēmas modeļiem un jau pieņemtie uzskati nekļūtu par dogmām, bet tiktu nepārtraukti pārbaudīti pretstatā jaunām idejām.
* -  Stuart J. M. Selected Writings of John Stuart Mill. [B.v.]: The New American Library, 1968, p. 121.–230.
("100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Artūrs Kučs)

Pusgada dati rāda izzūdošu rūpniecību un uzpūstu kopproduktu

Arnis Kluinis

Pusgadu noslēdzošais jūnijs atsāka rūpniecības kritumu nulles virzienā un noturēja iekšzemes kopprodukta procentuālo rādītāju virs nulles ar matemātisku manipulāciju palīdzību.
Statistiķu izskaitļotie Latvijas tautsaimniecības 2024. gada pirmās puses rādītāji brīdina, ka priekšā stāvošā ziema daudziem liks salt un badoties. Pastāv praktiski nepārskatāms variantu kopums makroekonomisko rādītāju un individuālo likteņu salāgošanai. Ļoti daudzos gadījumos lieta grozīsies ap darba zaudēšanu. Uzņēmumi gan izputēs, gan centīsies izdzīvot, vai nu atlaižot daļu no darbiniekiem, vai nemaksājot par darbu. Citas ievirzes notikumos cilvēkam var uzkrist uz galvas ķieģelis vai viņš pats var nokrist no trešā stāva līdz pagrabam tāpēc, ka kādai valsts iestādei, privātam uzņēmumam vai viņam pašam pietrūcis naudas, lai sastutētu ēku, kurā viņam jāstrādā vai jādzīvo. Šādos negadījumos cietušos aizvedīs uz slimnīcu un aizmirsīs uzņemšanas nodaļā nevis uz piecām stundām kā tagad, bet uz desmit stundām. Tomēr pagaidām mēs vēl esam tālu no tā, lai cilvēku dzīves līmeņa pazemināšanos nosauktu par sociālo katastrofu.

Pussolītis uz augšu, pieci plati soļi uz leju

Centrālās statistika pārvaldes (CSP) aprēķinātais rūpniecības produkcijas apjoms jūnijā samazinājās par 5,5% pret pagājušā gada jūniju. Samazinājums pietiekami pārliecinošs, lai to nevarētu norakstīt uz nejaušībām gan ražošanā, gan tās rezultātu uzskaitē. Vēl jo vairāk tas attiecas uz ilgumu tādam laika periodam, kurā katrs nākamai mēnesis nāk ar samazinājumu pret aizvien mazāku bāzi. “Gandrīz vienlaidus samazinājums sākās 2022. gada jūlijā un turpinājās 18 mēnešus līdz jau parādītajiem šā gada pirmajiem četriem mēnešiem,” “Neatkarīgā” atzīmēja 11. jūnijā zem virsraksta “Kāpēc Latvija tiek vaļā no rūpniecības”. Tātad šiem 18 samazinājuma mēnešiem bija jāpieskaita vēl četri mēneši un tagad ir jāpieskaita vēl divi. Skatoties aritmētiski, tie nebija vienlaidus samazinājuma mēneši. “Pārvēršot statistiķu sniegtos skaitļus attēlā, mums atklājas kalna nogāze, pa kuru aizvien ātrāk ripo akmens. Akmens kustību uz leju nemaina, bet izdaiļo daži momenti, kuros tas atsitas pret šķēršļiem, palecas uz augšu un pāriet kritienā lejup ar vēl lielāku ātrumu,” kā tika rādīts un skaidrots 11. jūlijā. Ar “lielāku ātrumu” tobrīd bija domāti -7,7% rūpniecībai šā gada aprīlī pret pērno aprīli. Tagad statistiķi datus precizējuši, paātrinot aprīļa kritumu līdz -7,8%, bet toties palielinot arī marta atgūšanos no +0,5% līdz +0,6%. Sekoja maijs ar -0,5%, ko varēja traktēt kā svārstības ap nulli un mājienu pagaidīt un palūkoties, kādā virzienā šīs svārstības nosvērsies. Ak, nosvērās uz leju un padarīja 2024. gada pirmā puses ainavu šādu:


Taupīgi cilvēki nepērk Latvijas preces

Jūnija samazinājuma sadalījums rūpniecības nozaru pamatdalījumā ir -3,8% apstrādes rūpniecībai, -20,4% enerģētikai un +7,5% ieguves rūpniecībai. Pa īstam apspriežamais rādītājs -3,8% apstrādes rūpniecībai, jo enerģētika un ieguves rūpniecība daudz lielākā mērā saistīta ar dabas apstākļiem, kas pat vienā un tajā pašā mēnesī atšķiras gadu no gada. Enerģētikai vissvarīgākais ir ūdens daudzums Daugavas HES kaskādē. Vienu gadu jūnijā pēc pavasara palu ūdeņu noskriešanas iestājas totāls karstums un sausums, bet citu gadu jūnijs var atnākt ar negaisiem un plūdiem kā nupat jūlijā. Turklāt ūdens daudzumu Daugavas HES kaskādē nosaka dabas apstākļi Krievijā un Baltkrievijā, kur Daugava savāc ūdeni garākā tecējumā nekā pie mums pašiem. Tikpat nepārskatāms un nesaistīts ar Latviju ir pieprasījums pēc elektrības NordPool biržā, atbilstoši kuram tiek vai netiek iekurtas Rīgas termoelektrostaciju krāsnis. Šo krāšņu neiekuršana jūnijā nav obligāti slikta liecība par Latviju.
Nožēla attiecas uz to, cik strauji apstrādes rūpniecības rādītājus uz leju vilkusi iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana ar -26,2%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana ar -18,2%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana ar -10,8% un pat dzērienu ražošana ar -9,4%. Ne tik kliedzošs, bet neiegūto ieņēmumu ziņā izšķirošs bija kritums trijās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanai -7,2%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanai -3,3% un pārtikas produktu ražošanai -0,3%.
Apstrādes rūpniecības samazinājums izriet no ārējā pieprasījuma samazinājuma, tiklīdz šo pieprasījumu vairs neuztur eiro drukāšana un izvietošana Rietumeiropas rezidentu banku kontos. Kontu īpašnieki tad pirka Latvijas produkciju tāpēc, lai pārvērstu šo bezskaidro naudu par vismaz kaut ko taustāmu, dažkārt pat izmantojamu. Tiklīdz viņiem šādu naudu vairs nedod, viņi novērtē Latvijas piedāvājumu ar kaulainu aci un izlemj nepirkt Latvijas preces par naudu, ko viņi nopelnījuši, nevis saņēmuši no Eiropas Centrālās bankas vienkārši tāpat.

Vienīgā plaukstošā nozare ir valsts pārvalde

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu ātrais novērtējums šā gada 2. ceturksnim devis +0,1% pret 2023.gada 2. ceturksni. Aritmētiski pieaugums tāds pats, kāds bija arī 1. ceturksnī. Aritmētisko vienādību 0,1=0,1 vēl var ietekmēt 2. ceturkšņa datu precizēšana, bet jāpatur vērā, ka arī jau precizētos datus CSP mēdz precizēt atkal un atkal.
Abos ceturkšņos vienādajam vai arī pēc iespējamiem precizējumiem līdzīgajam IKP pieauguma tempam ir viens un tas pats dzinējspēks, ko “Neatkarīgā” jau aprakstījusi: “Samazinoties rūpniecības devumam cilvēku izdzīvošanai nepieciešamo ienākumu kopumā, rūpniecības un vispār jebkādas saimnieciskās darbības devuma iztrūkumu aizpilda valsts. CSP aprēķini uzrāda iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada 1. ceturksnī par 0,1% tikai pateicoties tam, ka par visstraujāk augošo nozari Latvijā kļuvusi valsts pārvalde ar +9,7%. Ērtu ieganstu šim pieaugumam dod nepieciešamība stiprināt armiju un valsts drošības iestādes, bet šo un visu citu iestāžu stiprināšana sākas un beidzas ar valsts kalpotāju skaita palielināšanu un viņu algu paaugstināšanu. Tagad valsts kalpotāju kopējā atalgojuma (nodarbināto skaita un viņu atalgojuma reizinājuma) pieaugums padarīts par galveno valsts attīstības dzinējspēku.”
IKP samazināšanās jānoslēpj par katru cenu
Viss sacītais par valsts un tālāk par ierēdņu tēriņiem kā galveno faktoru ekonomisko rādītāju noturēšanai pieklājības robežās paliek spēkā, bet 2. ceturkšņa IKP noturēšanu CSP izskaidro arī šādi, ka “produktu subsīdiju (samazina IKP) apjoms samazinājies par 45,4%”. Ir vērts saprast, ko šie vārdi nozīmē. Proti, ka šogad valsts vairs nesubsidē energoresursu iegādi komersantiem un iedzīvotājiem.
Tik tiešām pareizi un labi, ka IKP pieaugumu no ierēdņu algu kāpuma izrēķinājušie statistiķi nav atkārtojuši šo pašu darbību attiecībā uz subsīdijām, taču IKP pieaugums uz subsīdiju samazināšanas rēķina kaut cik salīdzināms ar to, ka cilvēks ieskaita par saviem ieņēmumiem neizdotu naudu par nepaēstām pusdienām, uzņēmums - no darbiniekiem neizmaksātām algām u.tml. neapmaksātiem rēķiniem. Kādu brīdi tā iztikt var, bet nepatīkamas patiesības ar laiku atklāsies. Šajā reizē runa par to, ka Latvijas IKP īstenībā samazinās, kas skaitās traģēdija no neierobežotā ekonomiska pieauguma dogmu viedokļa, un ik pa laikam izvēršas īstās traģēdijās vai vismaz būtiskās nepatikšanās konkrētiem cilvēkiem.