Latvija vairs nav postkomunistiska sabiedrība. Saruna ar sociālantropoloģi Viedu Skultāni
REplay.lv Brīvības bulvāris
Šodien, 6:31
Sarunas
Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija, Gints Grūbe (producents, raidījuma "Brīvības bulvāris" vadītājs)
Latvijā vairs nav postkomunistiska sabiedrība, kuras procesus varētu skaidrot ar attiecīgiem argumentiem. Milzīgas izmaiņas ir vērojamas pēdējos gados – daļēji tāpēc, ka daudzi ir strādājuši ārpus Latvijas, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda sociālantropoloģe Vieda Skultāne.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/s...i.a569210/

26. augusta vakarā Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš savā "Facebook" profilā ierakstīja: "Valles pamatskola ir veiksmes stāsts. Valles pamatskola ir maza skola starp mežiem un laukiem, bet ar lielu gribasspēku un "Bērns 1. vietā" attieksmi. Paldies vecākiem par uzticēšanos. Paldies skolotājiem par atbalstu. 3 nedēļās +26 bērni bērnudārzā. Gada laikā +29% bērnu skolā. Gada laikā +7 skolotāji. Aktivizējām speciālo programmu bērniem ar valodas traucējumiem." 

Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš pēc izglītības ir jurists un uzņēmējs, nevis pedagogs, un tieši šīs prasmes viņam ir palīdzējušas paglābt Valles pamatskolu un uzlabot tās rādītājus, Viegliņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols". Pats piedzīvojis gan trūkumu un vientulību, gan atmešanu dzīves lielajam sapnim ar roku, šobrīd viņš iedvesmo ticēt pašiem sev gan skolotājus, gan skolēnus.

Viegliņa mamma vairāk nekā 30 gadus strādāja Valles pamatskolā par vēstures skolotāju, taču dēlu viņa audzināja viena, pati nākdama no bērnunama. Viegliņš atklāja – bērnībā dzīvojis lielā trūkumā. 
Viņam nav bijis nedz zeķu, nedz apakšbikšu, mammai ir bijuši lieli parādi, un viņi principā daudzus gadus ir pārtikuši tikai no kartupeļiem, taču vienlaikus Viegliņam vienmēr bijusi ticība, ka viss dzīvē būs labi, jo viņš kļūs par operdziedātāju.

"Daļēji šis sapnis piepildās, jo es tāpat esmu pie cilvēkiem. Tas, kurš vienreiz ir bijis uz skatuves, viņš zina šo sajūtu, cik tā enerģētiski baro, cik tu daudz atdod, bet cik tu daudz saņem. Kaut kā līdzīgi es tagad arī esmu uz skatuves un uzmanības lokā," secināja Viegliņš.
Viss paša dzīvē pieredzētais Viegliņam liek arī citādi skatīties uz bērniem. Skolā viņa direktora kabineta durvis vienmēr ir vaļā, un tajā ir laipni aicināti iegriezties ne tikai skolotāji, bet arī bērni.

Citāts:"Tad, kad es biju maziņš, man pašam nebija, pie kā aiziet. Es vienmēr atceros to sajūtu, kad man neviena nebija, un es nekad nevēlos, lai tiem bērniem, no kuriem arī, iespējams, kādam neviena nav, manas durvis būtu ciet.

Latvijas mērogā nebijis notikums  - ministrs atvainojas!

Abu Meri atvainojas, ka papildu naudu veselības nozarei var nedabūt

Šodien, 16:21
Latvijā
Autori: Jānis Kincis (Latvijas Radio korespondents)
Nozares ministrijas pieprasītais papildu finansējums 153,3 miljoni eiro veselības aprūpei nākamajā gadā ir izdzīvošanas minimums, kam jāparādās nākamā gada valsts budžetā – šādu viedokli pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome. Ekonomiskā situācija gan nesola rast šādu papildu finansējumu, par ko nozares ministrs atvainojās, solot turpmākajās budžeta sarunās vēl aizstāvēt veselības aprūpes politiku kā vienu no valsts drošības stūrakmeņiem.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...t.a569121/

Kārlis Skrastiņš (dzimis 1974. gada 9. jūlijā Rīgā, miris 2011. gada 7. septembrī Jaroslavļā) bija latviešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bija Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā Skrastiņš aizvadīja 832 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Našvilas "Predators", Kolorādo "Avalanche", Floridas "Panthers" un Dalasas "Stars". Latvijas izlases rindās Skrastiņš piedalījās trīs olimpisko spēļu turnīros, kā arī deviņos Pasaules čempionātos, kopā izlases sastāvā laukumā dodoties 151 spēlē.
https://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rli...5%86%C5%A1

Kaugurieši (1941) Rīgas Mākslas filmu studija rež. Voldemārs Pūce,
spēlfilma - 70 min - 35 mm
https://www.filmas.lv/movie/3106/

Filmas darbība notiek 1802. gadā. Zemnieki kļūst neapmerināti, jo staciņš tiek pārvērsts galvasnaudas maksājumā, tāpēc pēc vienas no sanāksmēm tiek nolemts pielietot spēku, lai atbrīvotu apcietinātos zemniekus.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/33...-raidijums

"Lībieši. Tad un tagad" ir četru dokumentālu stāstu cikls, kuru centrā ir cilvēkstāsti, atmiņas un viņu nebeidzams darbs kopienas labā, lai saglabātu valodu, rituālus, tradīcijas un nodotu tās no paaudzes paaudzē. Kādam tā ir nejaušība vai likteņa "pirksts" būt saistītiem ar lībiešiem, kādam citam – pētniecības objekts un mūža darbs, vēl kādam citam atgriešanās pie savām saknēm. Daļa stāstnieku būs lībiešu pēcteči, daļa tādi, kas sevi identificē kā lībiešus,, bet daļa – cilvēki, kuriem šādas tiešas saiknes nav, taču kuru darbība vai neviltota interese saistīta ar šo tautu. Katra epizode būs veltīta kādai citai virstēmai un tiks skatīta kā pagātnes, tā arī tagadnes griezumā. Projektu autoru mērķis nav detalizēti izstāstīt kādu laika posmu, bet gan ar zināmu "skatu no malas" iemūžināt atsevišķu cilvēku stāstus, atmiņas un viedokļus. 
1. raidījums
Ziemeļkurzemes lībiešu ciemi izsenis tikuši atdalīti. Vai tas būtu savā starpā muižu pārvaldes ietekmē, vai no visas pasaules padomju varas slēgto teritoriju dēļ. Un pat šodien tie ir divu vietvaru pārraudzībā. Kā tas ietekmējis te dzīvojošos lībiešus? Tad un tagad. 
Tiksimies ar pārstāvjiem no Popes muižas un Dundagas pils, lai labāk izprastu, kā muižkungi izturējās pret piejūras lībiešu zvejnieku ciemiem un kādas bija attiecības, kā arī mēģināsim saprast, vai un kā muižu pārvaldības ietekmē ciemi atšķiras savā starpā. Tad gremdēsimies atmiņas stāstos par vecmāmiņām, pie kurām, lai brauktu ciemos, padomju varas slēgto teritoriju dēļ bija nepieciešamas īpašas atļaujas. Un pēcāk runāsim ar divām lībiešu pēctecēm šodien, lai jautātu, kā ir dzīvot un saimniekot lībiešu ciemos mūsdienās.

Ārpus cīņas sporta Anastasijai ļoti patīk spēlēt futbolu un tenisu, dejot, kā arī doties izjādē ar zirgu. Viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās ikkatrs var atrast sev piemērotu sporta veidu. Arī pastaiga kopā ar draugu vai labu mūziku austiņās var būt lieliska alternatīva.
Anastasija iedrošina, kā motivēt sevi pievērsties aktīvākam dzīvesveidam – ieviest pirms un pēc treniņa rituālus. Arī profesionāliem sportistiem ir dienas, kad grūti piecelties no gultas un aiziet uz treniņu, tomēr tādos brīžos sev jāatgādina, kāpēc tas ir svarīgi.
"Pirms treniņa var izdomāt kādu aktivitāti, kas palīdzēs noskaņoties, savukārt pēc treniņa pasaki sev paldies, ka izdarīji ko labu savam ķermenim," iesaka Anastasija. "Ieviešot fiziskās aktivitātes ikdienā, uzlabosies gan garastāvoklis, gan fiziskā veselība, kā arī atradīsi jaunus draugus un būsi uzlādēts."
https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/14...m.a568390/

Ja jūs nonākt saskarē ar kaut ko Ķīnisku, tad agrāk vai vēlāk jūs saskarsieties ar Cyberspace Administration of China.

2014. gada februāra reformu rezultātā tika izveidota Centrālā kiberdrošības un informācijas vadošā grupa.  SIIO tika pārveidots, lai kļūtu par Centrālās vadošās grupas galvenā biroja ārējo nosaukumu.[2] Turklāt tā nomainīja savu nosaukumu angļu valodā uz Ķīnas kibertelpas administrāciju, bet ķīniešu nosaukums palika nemainīgs.[1]

Lu Vejs, kurš bija CAC vadītājs līdz 2016. gadam, iepriekš bija Pekinas ĶKP Centrālās komitejas Publicitātes nodaļas vadītājs un pārraudzīja Interneta pārvaldības biroju, kas ir "milzīgs cilvēku darbs", kurā bija iesaistīti vairāk nekā 60 000 interneta propagandas darbinieku un divi miljoni citu darbinieku. ārpus algas. Tieši šī pieredze palīdzēja ĶKP ģenerālsekretāram Sji Dzjiņpinam izvēlēties Lu par CAC vadītāju.

CAC ir valsts interneta regulēšanas aģentūra Ķīnā. Tās funkcijās ietilpst noteikumu izstrāde, administratīvās licencēšanas un sodīšanas darbības.

2017. gadā CAC izdeva noteikumu, saskaņā ar kuru nepublisks kapitāls nedrīkst ieguldīt interneta ziņu vākšanā.

2022. gadā CAC izdeva pasākumus un vadlīnijas par drošības novērtējumiem pārrobežu datu pārsūtīšanai, cenšoties institucionalizēt datu pārsūtīšanas pārskatīšanas mehānismus (cenzūra).

Un es ar to saskaros, izskatot pavisam nevainīgu https://www.kwai.com/ piedāvājumu, kurš mani aizveda uz Hokongu, kur mīt viņa ipašnieks https://www.kuaishou.com/ , kam viena kāja jau ir Pekinā, un kas pieder CAC.

Igaunija līdz 2028. gadam iegādāsies munīciju 1,1 miljarda eiro vērtībā

2024 gada 13. septembris. Igaunijas valdība ir nolēmusi līdz 2028. gadam iegādāties munīciju 1,1 miljarda eiro vērtībā.

"Koalīcijas līguma ietvaros esam vienojušies par summu 1,1 miljarda dolāru apmērā uz pašreizējās valdības pilnvaru laiku, tas ir, līdz 2028. gadam," sacīja izglītības un pētniecības ministre, partijas Igaunija 200 priekšsēdētāja Kristīna Kallasa. ERR piektdien.
pasaulē

Viņa norādīja, ka politiskā vienošanās ir 1,6 miljardu eiro apmērā, "tikai šīs valdības lēmumu pieņemšanas kompetence nepārsniedz 2028.gadu, un nākamās valdības lems, kā mēs varam turpināt iepirkt munīciju."

Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Andruss Merilo pagājušajā nedēļā ceturtdien iesniedza valdībai bruņoto spēku ieteikumu, kurā teikts, ka, ja karavīri nesaņems munīciju 1,6 miljardu eiro vērtībā, bet saņems tikai pusi, tad plkst. kara gadījumā visas kaujas notiks Igaunijas teritorijā un novedīs pie katastrofāliem zaudējumiem.

https://www.err.ee/1609446116/kvj-sojali...sti-pinnal


KVJ militārais padoms: Igaunijas teritorijā notiktu karš ar pusi no pieprasītās munīcijas
Igaunija
06.09.2024 14:44
Atjaunināts: 06.09.2024 15:28

Aizsardzības spēku vadītājs Andruss Merilo ceturtdien valdību iepazīstināja ar Aizsardzības spēku militārajiem padomiem, kas nosaka, ja Aizsardzības spēki nesaņem munīciju par 1,6 miljardiem, bet saņems tikai pusi, gadījumā kara laikā visas kaujas operācijas notiktu Igaunijas teritorijā un radītu katastrofālus zaudējumus.

"Aizsardzības spēku vadītājs iepazīstināja jauno valdību ar esošajiem militārajiem padomiem, kas jūnijā izraisīja sabiedrības interesi par papildu munīcijas nepieciešamību. Turklāt viņš iepazīstināja ar prasībām NATO militāro spēju attīstībai un ar to saistītajām lietām," sacīja Aizsardzības spēku vadītājs. ERR pastāstīja Aizsardzības spēku preses nodaļas priekšnieks Tāvi Karotamms.

Karotamms atzīmēja, ka diskusija starp valdību un aizsardzības spēku vadītāju bija konstruktīva un saturīga, taču nepiekrita sniegt pārskatu par to.

"Sīkāka informācija par aizsardzības priekšnieka militārajiem ieteikumiem un NATO spēju mērķiem nav publiski pieejama," viņš sacīja.

Hanno Pevkurs nesen informēja Andrusu Merilo un viņam teica, ka 1,6 miljardi neatnāks par munīciju, un tā vietā var rēķināties ar nedaudz vairāk kā 800 miljoniem eiro. Šajā sakarā Merilo sniedza stingri formulētu militāru padomu un paskaidroja, ko tas nozīmētu.

Piemēram, Merilo militārajā ieteikumā norādīts, ka papildu munīcijai noteikts būtisks finanšu resursu limits, kas neļauj pildīt aizsardzības spēku vadītāja militāros ieteikumus.

Pēc Merilo domām, Igaunijas aizsardzības spēki tad nesasniegs letalitātes līmeni un netiks izpildīts mērķis padarīt agresiju pret Igauniju neiespējamu.

Militāras agresijas gadījumā visas kaujas darbības notiktu Igaunijas teritorijā, kas novestu pie katastrofāliem zaudējumiem, teikts dokumentā.

Merilo norādīja, ka politiskajam līmenim ir jāsaprot, ka pie šādiem finansiāliem ierobežojumiem aizsardzības spēkiem trūkst spēju šos riskus mazināt.

Munīcijas jautājums

Šis ir tas pats militārais padoms, kas jūnijā izraisīja sabiedrības interesi. Tad publiski kļuva atklāta aizsardzības spēku vēlme saņemt 1,6 miljardus eiro munīcijas iegādei, kas izriet no Igaunijas aizsardzības plānos izstrādātajiem plāniem iznīcināt uzbrucēja ieročus un vienības jau otrpus Igaunijas robežai.

Padomā teikts, ka Igaunijas Aizsardzības spēku attīstība ir sasniegusi stadiju, kurā uzsvars no tuvcīņas pāriet uz dziļkauju un ienaidnieka iznīcināšanu no lielāka attāluma, un tam nepieciešama piemērota munīcija. Pēc padoma, gatavošanās uzbrucēja notveršanai no tālākas vietas ļautu novērst vai vismaz līdz minimumam samazināt dzīvību zaudēšanu un postījumus Igaunijas teritorijā.

Nav zināms, vai vasaras laikā saistībā ar aizsardzības spēku priekšnieka maiņu padomu formulējums ir būtiski mainījies.

Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pirmdien sacīja, ka jūlijā Igaunijai prezentētie jaunie NATO militāro spēju mērķi nozīmē, ka Igaunijas aizsardzības izmaksām vajadzētu pieaugt līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai tos pilnībā izpildītu.

Hanno Pevkurs piektdien nepiekrita komentēt ceturtdienas tikšanos un aizsardzības spēku vadītāja militāros padomus ERR.

https://jumava.lv/preces-kategorija/e-gramatas/