| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Foruma statistika |
» Biedri: 33
» Jaunākais biedrs: janissk
» Foruma virtenes: 877
» Foruma ieraksti: 4'074
Pilna statistika
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 44 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 42 ciemiņš(i) Internet Archive, Applebot
|
|
|
| Tuberkuloze kļūst par galveno nāvējošo infekcijas slimību |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-10-30 12:20 - Forums: Nieki
- Nav atbilžu
|
 |
Esi vesels
Šodien 10:16
Tuberkuloze kļūst par galveno nāvējošo infekcijas slimību
Saskaņā ar otrdien publicēto Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumu, tuberkuloze 2023. gadā ir kļuvusi par galveno nāves izraisošo infekcijas slimību, aizstājot Covid-19.
Pagājušajā gadā apmēram 8,2 miljoniem cilvēku pirmo reizi tika diagnosticēta tuberkuloze, kas ļāva viņiem saņemt piemērotu ārstēšanu. Tas ir lielākais diagnosticēto skaits kopš 1995. gada, raksta ziņu medijs "Reuters". Tas ir strauji pieaudzis arī salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad bija reģistrēti tikai 7,5 miljoni gadījumu, norāda Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra. Dati liecina, ka tuberkulozes likvidēšana joprojām ir nesasniedzams mērķis, jo pastāv būtiski izaicinājumi, piemēram, finansējuma trūkums. Zemu un vidēji zemu ienākumu līmeņa valstis, kurās konstatēti 98% slimības gadījumu, saskaras ar ievērojamu finansējuma trūkumu.
Citāts:"Fakts, ka cilvēki turpina slimot un mirt no tuberkulozes, ir satraucošs, jo mums ir pieejami līdzekļi, lai to novērstu un ārstētu," sacīja PVO ģenerāldirektors Dr. Tedross Adhanoms Gebrejesuss.
Lai gan ar šo slimību saistīto nāves gadījumu skaits samazinājās no 1,32 miljoniem 2022. gadā līdz 1,25 miljoniem 2023. gadā, kopējais tuberkulozes gadījumu skaits pieauga līdz aptuveni 10,8 miljoniem 2023. gadā. PVO norāda, ka globālie mērķi cīņai pret tuberkulozi ir “novirzījušies no kursa”, un ir nepieciešams būtisks progress, lai sasniegtu citus mērķus, kas izvirzīti līdz 2027. gadam.
|
|
|
| Izbaudīt valodu |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-10-25 17:44 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
Māris Zanders: Izbaudīt valodu Apriņķis.lv - Piektdiena, 25.10.2024. 15:10
- Autors: Māris Zanders
Latvijā 15. oktobris bija Valsts valodas diena. Domāju, nekļūdīšos, sakot, ka liela daļa mūsu cilvēku par šādu dienu nezina. Tāpat, cik pamanīju, tās atspoguļojums informatīvajā telpā bija, kā saka, ķeksīša dēļ. Man šķiet, labi nojaušams ir arī iemesls šādai situācijai – mēs parasti par latviešu valodu runājam, uzsverot apdraudējumus tai un žēlojoties par valodas piesārņošanu.
Ja mēs vēlamies, lai cilvēkiem būtu interesanti domāt un runāt par latviešu valodu, vēlams, lai uzmanības centrā būtu kaut kas aizraujošs, pārsteidzošs. Nevis kārtējā īdēšana. Nevēlos lepoties ar svešām spalvām, tādēļ daži tālāk minētie piemēri ir no valodnieces Janīnas Kursītes jaunākās grāmatas “Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu”.
Ja atļauta vēl ironiska piezīme par valodas tēmas pārliecīgu politizēšanu, tad te vietā Kursītes minētais kāda A. Kaimiņa raksts presē 1935. gadā “Mūsu mājlopiem tikai latviskus vārdus!”. Cilvēks sabēdājies par to, ka saimnieki cūkām dod tādus vārdus kā Edisons, Prezidents, Figaro un Spekulants… Interesanti, ka mūsdienās tik pierastais “paldies” agrāk nozīmēja nevis pateicību, bet gan vēlējumu, lai Dievs palīdz. Šādā nozīmē (“palīdzi, Dievs”) tas parādās vēl 17. gadsimta vārdnīcās, savukārt abās nozīmēs – kā pateicība un kā vēlējums – no 18. gadsimta.
Kursīte izsaka arī minējumu, kādēļ šādi pirmsākumi, un man šķiet, ka iemesls raksturīgs mūsu domāšanai joprojām. Proti, zemnieki ar neuzticību izturējās pret citu, svešu cilvēku uzslavām, baidoties, ka to slēptais mērķis ir skaudība un “ļauna acs”. Tādēļ drošāk – katram gadījumam – nevis pateikties par konkrēto uzslavu, bet, ja tā var teikt, pārvirzīt aizdomīgo slavēšanu citā ceļā – iesaistot augstākus spēkus kā situācijas reālos iemeslus un kontrolētājus.
Ņemot vērā, ka latviešu inteliģence kā fenomens ir relatīvi jauns, mēs varam diezgan droši izsekot, kādi vārdi, kurus šodien uztveram kā vienmēr pastāvējušus un pašsaprotamus, parādījušies ar Ausekļa, Raiņa, Brigaderes vai vēl citu konkrētu cilvēku laipnu roku. Tiesa, ne mazāk interesants gadījums ir vārdi, kurus publika tomēr “nesagremoja” (Gaida iesakņojās, Ausekļa rekomendētais Gaidulis nē…), tomēr paliksim pie visiem zināmajiem.
Kursītes izklāstā sanāk tā, ka Pumpura Lāčplēša kā vārda varēja arī nebūt, jo nedz latviešu pasakās, nedz teikās tāda nav. Ir Krūmukodējs. Priežurāvējs. Stiprais Ansis. Egļuvijējs. Iedomāsimies, ka mums būtu rokopera “Kramugrauzējs” un nevienam nekas te smieklīgs neliktos… Acīmredzot liktenis bija lēmis tā, ka Pumpura tēvabrāļa māju nosaukums bijis variants par Lāčplēša vārdu, un arī Taurupē, kur Pumpurs kādu laiku bijis mērnieks, bijušas mājas ar līdzīgu nosaukumu. Tā teikt, nejaušības loma vēsturē.
Lai gan Latvija ir neliela zeme, aizraujoša tēma ir vārdu – konkrētajā gadījumā īpašvārdu – attīstība, ceļojot no viena novada uz otru. Piemēram, Didžus, turklāt izpratnē “liels, dižs”, līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei galvenokārt bija pazīstams Kurzemē, līdz Raiņa ietekmē kļuva par Didzi. Līdzīgi ar Uldžus. Savukārt Latgalē vēl 20. gadsimtā ļaudis skaidri zinājuši, kādi vārdi (piemēram, Anita) ir raksturīgi “čiuļiem”, tādēļ neder kārtīgiem latgaliešiem.
Tā var turpināt ilgi, tomēr noslēgšu ar rudens laikam piestāvošu vēlējumu būt veseliem. Un zīmīgi, ka prūšu valodā wessals nozīmēja ‘jautrs’. Taisnība vien ir.
|
|
|
| Valodas prasības akadēmiskajam personālam |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-10-25 17:38 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
Ar valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
25/10/2024
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām akadēmiskajam personālam. Likumdošanas iniciatīvu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Lai veicinātu augstskolas attīstību tās stratēģiskajā specializācijā, noteikts, ka akadēmiskā personāla amatā varēs ievēlēt arī ārzemnieku, kura valsts valodas prasmes neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Tas neattieksies un lektoriem un asistentiem. Personu bez atbilstošām valsts valodas prasmēm varēs ievēlēt tikai vienu reizi un uz laiku, ne ilgāku par sešiem gadiem, paredz grozījumi.
Vienlaikus augstskolai būs jānodrošina iespēja amatā ievēlētajam ārzemniekam apgūt valsts valodu, un pēc sešu gadu termiņa beigām viņu atkārtoti ievēlēt amatā tajā pašā vai citā augstskolā varēs tikai tad, ja pa šo laiku ārzemnieks būs ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmēm Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Ministru kabinetam minētie noteikumi jāizdod divu mēnešu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās.
Grozījumi stiprinās augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, veicinot starptautiski atvērtu vidi augstskolās. Kā uzsvērts likumprojekta anotācijā, viens no faktoriem, kas šobrīd ietekmē atvērtību, ir normatīvajos aktos noteiktās prasības akadēmiskajam personālam, tostarp par valsts valodas prasmi. Vairākos nozīmīgos pētījumos ir norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus mūsu augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai.
Izmaiņas dos iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, kas ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstīs, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā. Turklāt, nodrošinot iespēju apgūt valsts valodu un nosakot prasības par nepieciešamajām valsts valodas zināšanām, lai pēc sešu gadu termiņa varētu turpināt darbu, tiek aizsargātas arī valsts valodas prasības augstākajā izglītībā un zinātnē.
Vienlaikus ar grozījumiem arī precizēts jautājums par studiju virzienu akreditācijas termiņu pagarināšanu gadījumos, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju un studiju virzienus pārņem cita augstskola.
|
|
|
| Ārvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-10-25 17:31 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Ārvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
25/10/2024,
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums jeb ģenerālvienošanās, tad par virsstundu darbu piemaksa būtu līdz 20%. Šādu priekšlikumu ceturtdien, 24. oktobrī, Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē prezentēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).
Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kurā virsstundas jāapmaksā 100% apmērā, apgalvo LDDK.
FICIL uzskata, ka esošais regulējums nozarēs, uz kurām attiecas ģenerālvienošanās, praksē bieži nedarbojas, un izmaiņas drīzāk varētu samazināt ēnu ekonomiku, piemēram, būvniecībā. Tikšanās laikā FICIL kopumā prezentēja 12 priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, par kuriem iecerēts diskutēt tuvākajos mēnešos.
Ņemot vērā asās diskusijas, kas izcēlās tikšanās laikā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis aicināja visas iesaistītās puses uz nākamo sēdi iesniegt konkrētu vērtējumu par katru no FICIL ierosinājumiem. Tāpat ir jāapkopo plašāka informācija par to, kāda prakse Darba likuma jautājumos ir citās valstīs. “Starptautiskā šķautne pagaidām ļoti pietrūkst,” sacīja V. Valainis.
FICIL piedāvā arī veikt ieturējumus no pēdējās algas izmaksas gadījumā, ja darbinieks, pārtraucot darba attiecības, nav atgriezis darba inventāru u.c.
|
|
|
| Kartvelians izdara izvēli vēlēšanās |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-10-25 14:14 - Forums: Starptautiski notikumi
- Atbildes (7)
|
 |
Kartveli sestdien, 26. oktobrī, notiks parlamenta vēlēšanas, kas noteiks valsts nākotni, un vēlēšanu likme ir augsta – vai Kartveli izvēlēsies Eiropu vai Krieviju? Kandidātus reģistrējušas gandrīz 20 partijas. Lielākas izredzes iekļūt parlamentā, ir piecām politiskām apvienībām un koalīcijām. Gaidāmās vēlēšanas būtiskas ne tikai tāpēc, ka Kartvelians jāizlemj valsts virzība. Šīs būs pirmās proporcionālās vēlēšanas Gruzijā. Arī pirmās elektroniskās vēlēšanas.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a573971/
|
|
|
| BookStack |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-10-25 12:11 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Nav atbilžu
|
 |
https://www.bookstackapp.com/
The content in BookStack is fully searchable. You are able to search at book level or across all books, chapters & pages. The ability to link directly to any paragraph allows you to keep your documentation connected.
BookStack is built using PHP, on top of the Laravel framework and it uses MySQL to store data.
BookStack saturs ir pilnībā meklējams. Jūs varat meklēt grāmatas līmenī vai visās grāmatās, nodaļās un lapās. Iespēja izveidot tiešu saiti uz jebkuru rindkopu ļauj saglabāt dokumentācijas saistību.
|
|
|
| HIV inficētie |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-10-24 23:49 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Sabiedrība Šodien 19:35
Trešdaļa HIV inficēto Latvijā neapzinās savu stāvokli
Jauns.lv/LETA
Pašlaik Latvijā aptuveni 30% ar HIV inficētie pacienti nav informēti par savu savu slimību, un tikai puse iesaistās ārstēšanā, informēja Veselības ministrijā (VM).
Trešdaļa HIV inficēto Latvijā neapzinās savu stāvo...
VM ceturtdien tikās ar nevalstiskajām organizācijām "AGIHAS - atbalsta biedrību cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV" un "Dia+Logs", lai apspriestu stratēģijas HIV, seksuāli transmisīvo slimību (STS), B un C hepatīta izplatības mazināšanai, testēšanas veicināšanai, kā arī veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji uzsvēra gatavību aktīvāk iesaistīties šajās aktivitātēs, vienlaikus akcentējot savai darbībai nepieciešamos resursus un atbalstu, piemēram, telpu pieejamību vai jaunāka autobusa iegādi, jo organizācija "Dia+Logs" nodrošina mobilās vienības pakalpojumu Rīgā un Pierīgā. Pakalpojumā tiek sniegtas konsultācijas, nodrošināti eksprestesti, šļirču maiņa, kā arī prezervatīvi, kas ir būtiska daļa no ierobežojošajiem pasākumiem, lai mazinātu infekciju izplatību sabiedrībā.
VM turpinās vērtēt iespējas paplašināt testēšanas apjomu. Plānots veicināt ģimenes ārstu un arī māsu iesaisti hronisko pacientu aprūpē un precizēt recepšu izrakstīšanas nosacījumus, sarunas laikā akcentēja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Tāpat HIV infekcijas ārstēšanā būtiska loma ir pacientu līdzestībai jeb sadarbībai ar ārstiem. Latvijas Infektoloģijas centrā darbojas līdzestības kabinets, kurā HIV pacienti un viņu tuvinieki saņem konsultācijas un atbalstu pirms ārstēšanas uzsākšanas, ja vajadzīgs veicināt viņu apņemšanos ārstēties.
Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina arī atbalsta personu pakalpojumu, kas palīdz HIV pacientiem saņemt nepieciešamo ārstēšanu un to turpināt. Šos pakalpojumus būtu nepieciešams paplašināt, kā arī pastiprināt informācijas pieejamību par paliatīvās aprūpes pakalpojumu, uzsver ministrijā.
Līdztekus VM plāno rīkot informatīvus pasākums Pasaules AIDS dienā, Eiropas HIV testēšanas nedēļā un Pasaules Hepatīta dienā dažādām sabiedrības mērķgrupām, lai mazinātu ar infekciju saistīto stigmu un informētu par tās profilaksi.
Savukārt valsts pētījumu programmas gaitā tiks īstenots pētījums, lai precīzāk apzinātu HIV izplatību Latvijā un identificēs šķēršļus, kas kavē cilvēkus iesaistīties ārstēšanā. Ministrijā cer, ka tas ļaus labāk saprast galvenās problēmas infekcijas mazināšanā.
|
|
|
| Miris ... |
|
Publicējis: LvSnor - 2024-10-24 16:10 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi
- Nav atbilžu
|
 |
Mūžībā devies kādreizējais Latvijas hokeja izlases treneris Haralds Vasiļjevs
Vakar, 16:59 Hokejs Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Šodien mūžībā devies pazīstamais Latvijas hokeja veterāns Haralds Vasiļjevs (1952–2024). Latvijas Hokeja federācija izsaka visdziļāko līdzjūtību Haralda Vasiļjeva ģimenei, draugiem un kopējai hokeja saimei.
Haralds Vasiļjevs Rīgas "Dinamo" rindās aizvadījis 15 sezonas, no kurām 10 augstākajā līgā, trenējis ne vienu vien vietējo spēlētāju, kā arī ilgus gadus darbojies kā treneris Vācijā, šādi ierakstot savu vārdu starp nozīmīgākajām personībām Latvijas hokejā. Latvijas izlases galvenais treneris (1999–2001, 2017).
|
|
|
|