Izvēlētajam produktam no 2024. gada 1. jūlija samazināsies elektroenerģijas cena. Izmaiņas stāsies spēkā automātiski atbilstoši līguma nosacījumiem.
Izvēlētajam produktam Elektrum Ekonomiskais no 2024. gada 1. jūlija samazināsies elektroenerģijas cena. Izmaiņas stāsies spēkā automātiski atbilstoši līguma nosacījumiem.


Elektroenerģijas cena
Cena līdz 30.06.2024.
Cena no 01.07.2024.

Cena par kWh (ar PVN)
0.20050 EUR/kWh
0.14649 EUR/kWh

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-f...u.a554230/

Krievu izcelsmes latvietis – izvēlējos precīzāko identitātes raksturojumu. Saruna ar kinorežisoru Staņislavu Tokalovu

18. maijs, 15:39
Ekrāns
Autori: LSM.lv Kultūras redakcija, "Viens pret vienu" (Latvijas Televīzijas raidījums)
Sākoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kinorežisors Staņislavs Tokalovs piedzīvoja lielu neskaidrību par savu identitāti un to, kā vērtēt savu izcelsmi. Viņš nonāca pie secinājuma, ka ir krievu izcelsmes latvietis – viņš nenoliedz savas saknes, bet uzskata sevi par latvieti. Šajā laikā tapa arī viņa dokumentālā filma "Viss būs labi", Tokalovs stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu".
Es redzu, no kā man ir bail, un eju uz turieni, jo tā, visticamāk, ir vieta, kas jāizpēta visvairāk – teicis kinorežisors Staņislavs Tokalovs. Šī gada nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nomināciju sarakstos 17 reizes lasāmi Tokalova kino darbu nosaukumi – arī pēdējā laikā lielu popularitāti sabiedrības vidū iemantojušais seriāls "Padomju džinsi".

Cerības meklējumi
Tokalovs atklāja, ka seriālu "Padomju džinsi" veidojis kā traģikomēdiju jeb "dramedy", jo vēlējies rast cerību. Seriāla scenārija rakstīšana sākās vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet sakrita ar Covid-19 pandēmijas laiku, kā arī momentu, kad Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā un tika apcietināts.
"Tikko beidzās kovids, kas, kā mēs visi zinām, diezgan smagi ietekmēja emocionālo stāvokli, tad vēl Navaļnijs atgriezās un tika ielikts uzreiz cietumā un tiesāts… Tā kā tā cerība vēl mazāka uz to brīdi palika, un gribējās kaut kādu cerību.
Mēs izlēmām, ka gribas cerību, ka negribas drūmu stāstu par to, cik ir un bija slikti, bet gribas, ka tomēr beigās vai caur tiem varoņiem parādās cerība, ka būs arī citi laiki," pauda Tokalovs.

Tad pienāca 24. februāris
Tad pienāca 2022. gada 24. februāris, kad Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā. Tokalovs atklāja, ka gluži tāpat kā citi tajā mirklī bijis pārsteigts, nobijies un izjuta ļoti lielu neskaidrību.
"Man neskaidrība bija saistīta ar savu krievu izcelsmi un kā to vērtēt. No sākuma man bija sajūta, ka tas ir kaut kāds pārpratums un tas viss ir labojams. Es domāju, ka tā man bija tīri subjektīvi tāda personiska aizsargreakcija. Es atceros, ka pirmās dienas vakarā es jau sāku zvanīt cilvēkiem, ko pazīstu, ko es uzskatīju par tuviem draugiem Krievijā, ar piedāvājumu, ja viņi nesāks pretoties, viņiem steidzīgi jābrauc ārā, ka es varu piedāvāt viņiem, kur palikt," stāstīja Tokalovs.
Vēl pirms tam viņš bija sazvanījis savu tēvu Odesā, kurš sākumā bija nolēmis Ukrainā palikt, bet pēc nedēļas, kad Krievijas uzlidojumi kļuva arvien biežāki, pārdomāja un pieņēma dēla palīdzību. Vairāki draugi gan režisoru pārsteiguši ar savu nostāju.
"Dabūjis atbildi no ļoti tuviem draugiem Krievijā, ka "viss nav tik viennozīmīgi", es sapratu, ka diez vai ar tiem cilvēkiem pie viena galda es sēdīšos vairāk.
Tad bija diezgan ilgs un sāpīgs pašrefleksijas process par krievu nācijas drosmi. Es sapratu, ka nekādas drosmes nav,"
atzina Tokalovs.
Šis laiks režisoram bijis sāpīgs, bet daudz palīdzējusi dokumentālās filmas "Viss būs labi" veidošana, kurš ir personīgs stāsts, kas seko trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem Tokalova ģimenē, un visas sarunas, kas notika filmas tapšanas laikā.
"Izvēlējos to, kas visprecīzāk raksturo, kas es esmu"
"Es priekš sevis sapratu, ka esmu krievu izcelsmes latvietis. Es vienkārši izvēlējos to, jo tas visprecīzāk raksturo, kas es esmu. Es neesmu gatavs atteikties no savas krievu izcelsmes, tas arī neliekas kā kaut kas, ko es varētu ietekmēt. Es varu saprast, ka būdams savienībā ar latvieti, mani bērni būs latvieši, bet es esmu krievu izcelsmes latvietis. Es neesmu krievs, es esmu latvietis," pauda Tokalovs.
Viņš skaidroja, ka viņa vectēvs patiesībā nāk no Latgales, bet vecmāmiņa no Kurskas Krievijā, un ģimenes vēsture aizvirzījusies tā, ka krievu valoda bija pamata valoda, kas tika izmantota ģimenē, līdz ar to arī krievu kultūra. Tāpēc "krievu izcelsmes latvietis" ir visprecīzākais apzīmējums, kā aprakstīt savu identitāti, skaidroja Tokalovs, kurš pats piedzimis un uzaudzis Purvciemā.
"Latviešu valodu pirmo reizi es dzirdēju sešos, septiņos gados.
Biju diezgan pārsteigts, domāju, vai kādi tūristi atbraukuši vai kas. Mēs braucām uz centru, tāpēc es dzirdēju trolejbusā [latviešu valodu], un tad es pajautāju mammai – kas tā par valodu? Mamma pateica – tā ir latviešu valoda," stāstīja Tokalovs.
Viņš norādīja, ka savas tuvākās Purvciema apkārtnes rajonā latviešu ģimenes sāka parādīties un dzīvot tikai pēc 90. gadiem, bet līdz tam viņš dzīvojis sava veida krievu kultūras burbulī. "Tas ir burbulis, kurā mēs dzīvojām, tāpēc arī tik novēloti kaut kāda informācija sāka pie manis pienākt," atzina Tokalovs.
"Viss būs labi"
Savā filmā "Viss būs labi" režisors atklāj, kā dzīvo krievu izcelsmes ģimene Latvijā – viņa ģimene. Tokalova vecmāmiņa ir Otrā pasaules kara veterāne, kura 1955. gadā ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos, māte strādā par pasniedzēju Transporta un sakaru institūtā, bet 18 gadus vecā māsa ir jaunā māksliniece.
Filmā režisors šķetina paaudžu atšķirības un cenšas izprast, vai šai ģimenei ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā 30 neatkarības gadu laikā.

"Viens draugs, kas noskatījās filmu, pateica: es saprotu, kāpēc jūs ar māsu neesat tik daudz mājās, kāpēc māsa brauc prom, un tu arī esi mājās minimāli, tāpēc, ka, ja jūs gribat dzīvot tālāk, jums kaut kā citādāk ir jādzīvo, nevar tā dzīvot. Mums ir jādzīvo kā neatņemamai daļai no latviešu sabiedrības, ja mēs uzskatām Latviju par vietu, kur gribam turpināt savu dzīvi. Tas sevī ietver valodas zināšanu, iesaistīšanos sociālos procesos," pauda Tokalovs.
Tokalovs atzina, ka ir daļa cilvēku no krievu kopienas Latvijā, kas domā pretēji un ir noskaņoti radikāli, bet viņš vērtēja, ka tie ir 10–15%. Viņaprāt, ja Krievija kādreiz iebruktu Latvijā, uz šiem cilvēkiem paļauties nevarētu. 
"Man liekas, tas ir ļoti sarežģīts jautājums, kā saprast, kas ir tie cilvēki. Es neesmu pārliecināts, ka visus var atrast, piemēram, ar likumu par valodas zināšanām. Bet tie ir 15%, un 10–15% radikāli noskaņotu pilsoņu ir norma, tā nav kaut kāda galējība, kas mums šeit ir īpaša. Tāpat ir nenormāli radikāli noskaņoti latvieši pretējā pusē, kuri arī izraisa daudz jautājumu man kā krievu izcelsmes cilvēkam," pauda Tokalovs. 
Režisors vērtēja, ka arī šāda attieksme situāciju un savstarpējo komunikāciju starp latviešu un krievvalodīgo kopienām neuzlabo.

Citāts:Vienlaikus viņš atzina, ka krievu kopienai Latvijā integrēties traucē tā saucamais imperiālistiskais gars, kas ļoti pretojas jebkādām izmaiņām.

Citāts:"Viņi iet pakaļ viedokļiem, spēcīgiem viedokļiem, un tie var būt dažādi. Man liekas, ka tiem viedokļiem jānāk no latviešiem, tiem jābūt skaidriem, precīziem un virzītiem uz mijiedarbību un sadarbību.

Citāts: It has been dubbed ‘Modinomics’ and, at first glance, Indian Prime Minister Narendra Modi’s economic policy appears to be paying dividends. India's GDP is rising and the country is on track to boast the world’s third-largest economy by 2027. However, as India’s super-rich see their wealth sharply rise, critics say the country’s poorest are being left behind. A recent report suggests there is more inequality in the country today than there was under the colonial British Raj period.

Francija nemieru dēļ izvietos armiju Jaunkaledonijā
pirms 21 stundas
Lūsija Klārka-Billingsa , BBC ziņas

Francijas valdība paziņojusi, ka, turpinoties nemieriem, izvietos karaspēku, lai nodrošinātu ostas un galveno lidostu Jaunkaledonijas Klusā okeāna teritorijā.
Sadursmes pirmdien izcēlās pēc tam, kad likumdevēji Parīzē atbalstīja izmaiņas balsotāju sarakstā, kas, pēc pamatiedzīvotāju domām, mazinās viņu politisko ietekmi.
Vardarbībā gājuši bojā vismaz četri cilvēki, tostarp policists.
Runājot pēc krīzes sanāksmes vadīšanas, Francijas premjerministrs Gabriels Attāls sacīja, ka tiek ieviests TikTok aizliegums un jauna komandantstunda, lai mēģinātu atjaunot mieru.
Prezidents Emanuels Makrons iepriekš bija izsludinājis ārkārtas stāvokli, brīdinot, ka uz vardarbību tiks sniegta stingra reakcija.
Nemieri sākās pēc tam, kad Parīzes likumdevēji ierosināja piešķirt Francijas iedzīvotājiem, kuri šajā teritorijā dzīvojuši 10 gadus, balsstiesības provincē.
Izmaiņas trešdienas rītā apstiprināja Francijas parlaments.
Ir izlaupīti veikali un nodedzinātas sabiedriskās ēkas, un simtiem cilvēku, tostarp aptuveni 100 policistu un žandarmu, ir ievainoti, paziņoja Francijas iekšlietu ministrs Džeralds Darmanins.
"Karavīri ir izvietoti, lai nodrošinātu ostas un lidostu Jaunkaledonijā," trešdien Parīzē notikušajā krīzes ministru sanāksmē sacīja Atāls.
Centrālās valdības pārstāvis šajā teritorijā Luiss Le Francs "pasludinājis komandanta stundu un aizliedzis TikTok", sacīja Attals.

Galvaspilsētu Numē jau vairākas naktis ir satricinājuši vardarbīgi protesti, tostarp ziņojumi par apšaudēm starp nemierniekiem un civilās aizsardzības grupām.
Otrdien Francijas varasiestādes ieviesa komandanta stundu naktī un aizliedza rīkot publiskas pulcēšanās.
Tomēr varas iestādes trešdien paziņoja, ka "nopietnās nekārtības" turpinās, un ir bijis mēģinājums izkļūt no cietuma.
Jaunkaledonijā dzīvo aptuveni 300 000 cilvēku, no kuriem Kanaku pamatiedzīvotāji veido aptuveni 40% jeb 112 000 cilvēku.
Salu grupa, kas atrodas starp Austrāliju un Fidži, ir Francijas teritorija kopš 19. gadsimta. Šie ir lielākie nemieri, kādi ir bijuši kopš astoņdesmitajiem gadiem.
Saskaņā ar 1998. gada Nouméa Accord Francija piekrita piešķirt teritorijai lielāku politisko autonomiju un ierobežot balsošanu provinču un asamblejas vēlēšanās tikai tiem, kas tajā laikā bija iedzīvotāji.
Kopš tā laika uz Jaunkaledoniju ir pārcēlušies vairāk nekā 40 000 Francijas pilsoņu.
Vienošanās ļāva rīkot trīs referendumus par valsts nākotni. Neatkarība tika noraidīta visos gadījumos.
Pirmie divi uzrādīja nelielu vairākumu par atlikušo Francijas daļu. Trešo, 2021. gada decembrī, boikotēja neatkarību atbalstošās partijas pēc tam, kad varas iestādes atteicās atlikt balsojumu Covid epidēmijas dēļ.
"Šovakar Francija ir skaistāka, jo Jaunkaledonija ir nolēmusi palikt tās sastāvā," pēc pēdējā balsojuma 2021.gadā sacīja Makrons.
Jaunkaledonijai ir liela autonomija, taču tā ir ļoti atkarīga no Francijas tādos jautājumos kā aizsardzība un izglītība, un joprojām saņem lielas subsīdijas no Parīzes.

https://www.bbc.com/news/articles/cq5n5z97pelo

Kas ir ļaunprātīga reklamēšana?
Ļaunprātīga reklamēšana ir ļaunprātīga tiešsaistes reklamēšanas metode, kas ietver ļaunprātīgas programmatūras izplatīšanu, izmantojot tiešsaistes reklāmas vai dažos gadījumos kopā ar pārlūkprogrammas push paziņojumiem. Kibernoziedznieki izmanto šīs šķietami likumīgās reklāmas, lai piegādātu ļaunprātīgu programmatūru nenojaušot lietotāju ierīcēs, kad viņi noklikšķina uz apdraudētajām reklāmām vai mijiedarbojas ar tām.
Kibernoziedznieki ir pietiekami gudri, lai viņu ļaunprātīgās reklāmas uznirstošie logi izskatītos patiesi. Bieži vien šajos krāpnieciskajos uznirstošos logos tiek izmantots atpazīstams pretvīrusu uzņēmuma logotips. Mērķis ir pārliecināt lietotājus, ka viņi sastopas ar likumīgu paziņojumu no pretvīrusu nodrošinātāja. Šie brīdinājumi parasti parāda ziņojumus, ka datorā ir atrasts vīruss un abonēšanas plāna termiņš ir beidzies.
Noklikšķinot uz šiem maldinošajiem uznirstošajiem logiem, nenojauši lietotāji var tikt novirzīti uz viltotu vietni. Šīs krāpnieciskās vietnes bieži izpaužas kā vienkāršas pikšķerēšanas lapas, kurās lietotājiem tiek lūgts ievadīt personīgo kredītkartes informāciju, aizsedzot ar pretvīrusu pakalpojumu nodrošināšanu. Krāpniecība var izpausties dažādos veidos.

Iepriekšējos ziņojumos esam brīdinājuši par ļaunprātīgiem push paziņojumiem; šis ceturksnis nav izņēmums. Šī metode joprojām ir populāra krāpnieku vidū, jo tās efektivitāte joprojām ir ievērojama, īpaši mobilajos tālruņos.

What is malvertising?
Malvertising is a malicious online advertising technique that involves the distribution of malware through online ads or, in some cases, in conjunction with browser push notifications. Cybercriminals use these seemingly legitimate ads to deliver malware to unsuspecting users' devices when they click on or interact with the compromised advertisements. 
Cybercriminals are smart enough to make their malvertising pop-ups look genuine. Frequently, these fraudulent pop-ups exploit the recognizable antivirus company’s logo. The goal is to convince users they are encountering a legitimate notification from an antivirus provider. These alerts typically display messages that a virus on a computer has been found and that the subscription plan has expired. 
Upon clicking these deceptive pop-ups, unsuspecting users may find themselves redirected to a fake website. These fraudulent sites often take the form of straightforward phishing pages, where users are asked to enter personal credit card information under the guise of providing antivirus services. The scam can take many forms. 
We have warned about malicious push notifications in previous reports; this quarter is no exception. This method continues to remain popular with scammers as its effectiveness is still considerable, especially on mobile phones.

https://blog.avast.com/avast-threat-repo...lvertising

Atgriezties pie Saprāta

Četru Man Ray (1890-1976) īsfilmu antoloģija ar SQÜRL oriģinālmūziku (Džims Džārmušs un Kārters Logans). Ietver filmas Starfish (1928), Emak-Bakia (1927), Atgriešanās pie prāta (1923) un Château du Dé noslēpumi (1929).


Return to Reason

An anthology of four Man Ray short films, with original music by SQÜRL (Jim Jarmusch and Carter Logan). Includes the films L'étoile de mer (1928), Emak-Bakia (1927), Le retour à la raison (1923) and Les Mystères du Château du Dé (1929).

    Director  Man Ray
    Stars André de la RivièreRobert DesnosKiki of Montparnasse

Kiberuzbrukuma dēļ komunikāciju operatora "Balticom" translētajos televīzijas kanālos uz laiku nonācis Kremļa propagandas saturs.
Kā sociālajos tīklos skaidro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, uzņēmumam "Balticom" šorīt noticis kiberuzbrukums, kā rezultātā uzņēmums zaudējis kontroli pār televīzijas retranslācijām.
Kiberuzbrukuma laikā visu "Balticom" retranslēto televīzijas programmu vietā ēterā bija redzams Krievijas propagandas saturs – 9. maija parāde pie Kremļa Maskavā.
Šobrīd "iTV" serviss ir atslēgts un tiek noskaidroti notikušā apstākļi, pauž Āboliņš.
Šis īsā laikā ir jau otrais gadījums, kad kiberuzbrukuma rezultātā pie Latvijas skatītājiem nonāk Krievijas propagandas saturs. 17. aprīlī platformā "Tet" ukraiņu kanāla "Freedom" tiešraides laikā 20 minūšu garumā tika atskaņotas Krievijas mākslinieku dziesmas un propagandas klipi. Uzņēmumā "Tet" skaidroja, ka šāds televīzijas kanāla "Freedom" signāls ticis saņems no satelīta.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a553393/

Kas īsti ir Balticom un ko tur īsti rādīja?

Citāts:Jo testos ir ieplānots, ka, lai varētu akceptēt šo mašīnu bruņojumam, tai jānobrauc 200 kilometru pa vispārējās lietošanas ceļiem. Pa vispārējās lietošanas ceļiem var braukt tikai mašīna, kura ir saņēmusi reģistrācijas numuru CSDD, bet CSDD nereģistrē transportlīdzekļus, kuri nav izgājuši atbilstības testus. Līdz ar to loks ir noslēdzies un PATRIA krājas stāvlaukumā.
"Mēs pastāvīgi konstatējam kaut kādas nianses, kas nav paredzētas normatīvajos dokumentos Latvijā. Viens no tiem ir, kā piedalīties ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kas vēl nav formāli nodots ekspluatācijā.
Tad, kad ražotājs ir izsniedzis mašīnai ekspluatācijas sertifikātu, tikai tad mašīnu drīkst reģistrēt.
Un tad, kad viņa piereģistrēta, tad viņa drīkst piedalīties ceļu satiksmē. Mūsu gadījumā mums šī te testēšana pa koplietošanas ceļiem ir jāveic, pirms mēs varam izsniegt sertifikātu.
Nu lūk – mēs nonākam tādā situācijā, ka īsti mēs netiekam pie testēšanas un armija netiks pie mašīnām. Tāds apburtais loks sanāk – mašīnu nevar piereģistrēt, jo nav izsniegts sertifikāts, sertifikātu nevar iegūt, jo mašīna nav notestēta", skaidro "Patria Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Pagaidām LSM publicē filmas replay.lsm.lv. Pamatā tas ir lētas un drausmīgas, bet reizēm trāpās ar kas labāks.
Piemēram: 
Kurjers. Vēsturiska drāma (12+)

Vēsturiska drāma par to, kā divi spiegi palīdzēja novērst kodolkara draudus 1962. gadā Aukstā kara laikā. VDK pulkvedis Oļegs Peņkovskis, vīlies padomju sistēmā, meklē iespēju sazināties ar slepenajiem Rietumu izlūkdienestiem. Britu izlūkošana jeb MI6 savervē britu uzņēmēju Grevilu Vinnu. Viņam jādodas uz Maskavu, jāsazinās ar Peņkovski un jāiegūst slepena militāra informācija par PSRS kodolprogrammu. Iegūtie slepenie dati par Kubā izvietotajiem PSRS kodolieročiem aizsāk konfrontāciju starp ASV un PSRS tā sauktajā Kubas raķešu krīzē.

The Courier. Apvienotā Karaliste, ASV, 2020. Režisors: Dominiks Kuks. Lomās: Benedikts Kamberbačs, Merabs Ninidze, Reičela Brosnahena, Džesija Baklija.

Benedikta Kamberbača piedalīšanās galvenajās lomā, kaut ar pēc 3 gadiem vien jau ir ievērības cienīgs fakts. No otras puse arī pats stāsts par reālu padomju ziņu pienesēju ASV, ir gana interesants.  Es kā reizi atminu padomju filmu par ASV spiegiem Savienības pēdējos gados, tur ar tā filma izskatījās ne mazāk "baltiem diegiem šūta".

https://www.youtube.com/watch?v=JaOjaSiV...uKJqWHnOnV