Sveiki , esmu atvēris jaunu, modernu pelēko forumu latviešu valodā. Tur jūs varat runāt par jebko, dalīties ar noderīgu informāciju un galvenokārt jautri pavadīt laiku. Piedāvājam arī spēļu serverus. Esam fokusēti vairāk uz Counter-Strike 2, bet mūsu forums ir paredzēts visiem. No spēļu serveriem jau strādā JailBreak serveris, kas ir cietuma izmukšanas režīms, kur vieni spēlē par apsargiem un otri par cietumniekiem. Īsumā, apsargu uzdevums ir komandēt cietumniekus un kontrolēt tos, savukārt cietumnieku uzdevums ir aizmukt vai izdzīvot. Savas idejas sūti man pa taisno.

Šis pašlaik ir vienīgais tāda tipa forums un serveris Latvijā, tāpēc, ja jūs spēlējat CS2 vai arī tāpat ieinteresēju jūs, tad nāc - Aimnet.lv 

Vācijas Mercs atklāj koalīcijas darījumu ar sociāldemokrātiem pēc nedēļām ilgas sarunas
Eiropa

Vācijas konservatīvais kanclers, kas gaidīja Frīdrihu Merzu, trešdien preses konferencē atklāja savas partijas koalīcijas vienošanos ar centra kreisajiem sociāldemokrātiem, solot "atkal virzīties uz priekšu", veicinot ekonomiku un aizsardzību.

Izdots: 09/04/2025 - 15:26
Francija 24


Vācu konservatīvie Frīdriha Merca vadībā vienojās par koalīcijas vienošanos ar centra kreisajiem sociāldemokrātiem (SPD), cenšoties atdzīvināt izaugsmi Eiropas lielākajā ekonomikā, tāpat kā globālais tirdzniecības karš apdraud lejupslīdi.

Darījumu ierobežošanas nedēļas, kas saistītas ar to, ka starp kancleru gaidīto Merzu un SPD pēc viņa konservatīvās CDU/CSU alianses bija vēlēšanas februārī, bet vairākums bija lielāka par vairākumu, ar galēji labējo alternatīvu Vācijai, kas stājās otrajā vietā.

Spiediens panākt vienošanos ir pieņēmis jaunu steidzamību, jo valdība uzņemsies atbildību par globālās turbulences laikā palielinošajā tirdzniecības konfliktā, ko izraisīja ASV prezidenta Donalda Trumpa plašā importa tarifi.

Darījuma prezentējot, Mercs apņēmās, ka Vācija "reformēs un ieguldīs, lai saglabātu Vāciju stabilu, padarītu to drošāku un padarītu to atkal ekonomiski spēcīgāku", piebilstot, ka "Eiropa var paļauties uz Vāciju".

Koalīcija "ir ļoti spēcīgs un skaidrs signāls mūsu valsts pilsoņiem. Un tas ir arī skaidrs signāls mūsu partneriem Eiropas Savienībā", CDU līderis stāstīja preses konferencē ar saviem koalīcijas partneriem.

Ieskicējot daudzu politiku, koalīcija vienojās samazināt nodokļus vidējiem un zemākiem ienākumiem, samazināt uzņēmumu nodokli, zemākas enerģijas cenas, atbalstīt elektrisko automašīnu rūpniecību un nodot pretrunīgi vērtēto piegādes ķēdes likumu.

Tā arī plānoja Komisiju par Vācijas konstitucionāli nostiprināto tēriņu ierobežojumu turpmāku reformu, kas pazīstama kā “parāda bremze”, ko kritiķi jau sen uzskatīja par izaugsmi.

Kad AFD elpoja kaklā, koalīcija arī liecināja par stingrāku migrācijas nostāju, plānojot novērst patvēruma meklētājus Vācijas robežās un starp citiem pasākumiem ātri metāllūžņos.

Tā arī paziņoja par brīvprātīgu militāro dienestu un Nacionālās drošības padomes izveidi, kā arī pāriet uz aizsardzības iepirkumu paātrināšanai, apņemoties turpināt atbalstu Ukrainai.

69 gadus vecais Merzs, kurš Trumpa ASV sauca par neuzticamu sabiedroto, jau ir apsolījis veidot aizsardzības izdevumus, jo Eiropa saskaras ar naidīgu Krieviju un atbalstīt uzņēmumus, kas cīnās ar augstām izmaksām un vāju pieprasījumu.

Stingrākā migrācijas nostāja novirza Vāciju no liberālākas politikas viņa konservatīvās priekšgājējas Angela Merkeles vadībā 2015. gada Eiropas migrantu krīzes laikā.

Koalīcijas darījums joprojām ir jāratificē ar SPD dalības balsojumu.

Ja viņi atbalstītu darījumu, kanclers atgriezīsies konservatīvajos pēc SPD Olafa Scholz trīs gadu starpreģionu, kura pilnvaru termiņu iezīmēja Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainas ekonomiskā un politiskā nokrišana 2022. gadā.

CDU bija paredzēts uzņemties atbildību par ekonomiku un ārvalstu ministrijām, kā arī par kancleriem, savukārt SPD pārņemtu finanses un aizsardzību, teikts Reuters redzamajā dokumentā.

Tas liek SPD līderim Larsam Klingbeilam, lai kļūtu par finanšu ministru, un, iespējams, atstāj populāro aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu.

megared17
•
6y ago
• Edited 6y ago
Or, for anyone that wants to use the version of adb they already have, or install it from trusted sources (for any supported OS https://developer.android.com/studio/command-line/adb ) , instead of trusting a random binary from a stranger, here are the key commands from this "script"
adb shell pm uninstall -k --user 0 com.facebook.katana
adb shell pm uninstall -k --user 0 com.facebook.system
adb shell pm uninstall -k --user 0 com.facebook.appmanager
adb shell pm uninstall -k --user 0 com.facebook.orca
And for anyone thats wants to understand what these are trying to do:
adb shell simply connects you to the shell CLI on the phone to run commands.
In the above, instead of calling adb multiple times, you could just run adb shell and then run the following commands at the android shell prompt:
pm uninstall -k --user 0 com.facebook.katana
pm uninstall -k --user 0 com.facebook.system
pm uninstall -k --user 0 com.facebook.appmanager
pm uninstall -k --user 0 com.facebook.orca
You can read about what pm is at:
https://www.cheatography.com/citguy/chea...manager-pm
You can also learn how to do this yourself for this app or any other at:
https://www.xda-developers.com/uninstall...ot-access/

Apvienotajā Karalistē pelnu izkaisīšana pieļaujama gandrīz jebkur, ja ir zemes īpašnieka atļauja. Populārākās vietas: jūra, kalni, dārzi, kapsētas, sporta stadioni (ar īpašnieka atļauju). Temzā un citās ūdenstilpēs tas ir atļauts, bet ieteicams par to informēt vietējās iestādes. Vācijā pastāv stingri ierobežojumi. Kremācijas pelni jāsaglabā urnā un jāapglabā kapsētā. Izņēmumi ir tikai dažās federālajās zemēs, kas pieļauj pelnu izkaisīšanu dabā, bet tikai ar iepriekšēju atļauju. Francijā pelnu izkaisīšana brīvā dabā ir atļauta, bet ir aizliegts tos glabāt mājās. Ja pelni tiek izkaisīti, vieta ir jāreģistrē pašvaldībā. Nav atļauts pelnus izkaisīt publiskās vietās vai ūdenskrātuvēs. Spānijā daudzos reģionos atļauta pelnu izkaisīšana jūrā, bet pilsētu un publisku vietu izmantošana šim mērķim ir ierobežota. Barselonā un Madridē aizliegts pelnus izkaisīt parkos un pilsētas teritorijā. Sporta arēnas un vēsturiskās vietās parasti nepieļauj pelnu izkaisīšanu. Itālijā kopš 2001. gada pelnu izkaisīšana ir atļauta, bet ar stingriem nosacījumiem. Parasti nepieciešama pašvaldības atļauja. Pelnu uzglabāšana mājās ir atļauta, ja to paredz mirušā vēlme.
Amerikas Savienotajās Valstīs likumi atšķiras – tie ir dažādi katrā štatā, bet kopumā tie ir diezgan liberāli. Pelnus atļauts izkaisīti nacionālajos parkos, bet tam jādabū administrācijas atļauja. Jūrā pelnus atļauts izkaisīt vismaz trīs jūdžu (4,8 km) attālumā no krasta. Sporta stadionos un citās ievērojamās kultūrvēsturiskās vietās pelnus izkaisīt parasti aizliegts, ja nav īpašnieka piekrišanas. Kanādā ir līdzīgi kā ASV. Dažu provinču noteikumi pelnu izkaisīšanu pieprasa saskaņot ar pašvaldībām.
Japānā pelnus aizliegts izkaisīt pilsētu teritorijās. Tas atļauts speciālās “izkaisīšanas kapsētās” tas ir pieļaujams. Jūrā izkaisīšana ir atļauta, ja tiek ievērotas vides prasības. Indijā pelņu izkaisīšana ir ļoti izplatīta “svētajās upēs”, īpaši Gangā, jo šī prakse ir daļa no hindu reliģijas. Lielākajā daļā Ķīnas ir ļoti stingri noteikumi – tradicionāli mirušos apglabā, un pelnu izkaisīšana nav populāra. Dažās lielpilsētās, piemēram, Pekinā, ir atļautas ekoloģiskas apbedīšanas alternatīvas, tostarp pelnu izkaisīšana jūrā.
Austrālijā pelnu izkaisīšana ir atļauta un arī izplatīta. Privātīpašumos ir nepieciešama īpašnieka atļauja, jūrā – atļauta. Jaunzēlandē, tāpat kā Austrālijā, ir ļoti brīvi noteikumi. Tur tā atļauta jūrā un dabas teritorijās.

Reliģiskās dogmas

Vatikāns 2016. gadā paziņoja, ka katoļiem nav atļauts izkaisīt pelnus dabā, bet tiem jābūt apglabātiem svētītā vietā, arī pelnu glabāšana mājās katoļticīgajiem nav atļauta.
Islāmā kremācija ir aizliegta, un līdz ar to pelnu izkaisīšana nav iespējama. Hinduismā pelnu izkaisīšana ir ļoti izplatīta, jo tā ir daļa no reliģiskās tradīcijas. Budisti dažādās valstīs var rīkoties atšķirīgi, bet parasti pelnu izkaisīšana viņiem ir pieņemama.
Izlemjot, kā apglabāt vai izkaisīt mirušā pelnus, pirmām kārtām būtu jāņem vērā aizgājēja vēlmes. Tās būtu jārespektē, ievērojot spēkā esošos likumus un noteikumus. Tāpat, izkaisot pelnus, jāņem vērā sabiedrības attieksme un iespējamā reakcija, lai izvairītos no konfliktsituācijām.
Islāmā kremācija ir aizliegta, un līdz ar to pelnu izkaisīšana nav iespējama.
Hinduismā pelnu izkaisīšana ir ļoti izplatīta, jo tā ir daļa no reliģiskās tradīcijas.
Budisti dažādās valstīs var rīkoties atšķirīgi, bet parasti pelnu izkaisīšana viņiem ir pieņemama.

Izlemjot, kā apglabāt vai izkaisīt mirušā pelnus, pirmām kārtām būtu jāņem vērā aizgājēja vēlmes. Tās būtu jārespektē, ievērojot spēkā esošos likumus un noteikumus. Tāpat, izkaisot pelnus, jāņem vērā sabiedrības attieksme un iespējamā reakcija, lai izvairītos no konfliktsituācijām.

Mirušā pelni nav kaitīgi

Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā).
Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.

Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā).

Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.

Lai pelnu izkaisīšana būtu videi draudzīga, tos vēlams izkaisīt plašā teritorijā, nevis vienā koncentrētā vietā; izvairīties no izkaisīšanas ūdens tilpnēs, ja tas neatbilst vietējiem noteikumiem. Ja pelni tiek iestrādāti augsnē, tos ieteicams sajaukt ar zemi vai kompostu, lai neietekmētu augsnes pH līmeni. Secinājums ir tāds, ka nelielos daudzumos pelni nekaitē dabai, pelnu izkaisīšana var būt ekoloģiski nekaitīga un pat simboliski nozīmīga darbība.ušā pelni nav kaitīgi

Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.
Lai pelnu izkaisīšana būtu videi draudzīga, tos vēlams izkaisīt plašā teritorijā, nevis vienā koncentrētā vietā; izvairīties no izkaisīšanas ūdens tilpnēs, ja tas neatbilst vietējiem noteikumiem. Ja pelni tiek iestrādāti augsnē, tos ieteicams sajaukt ar zemi vai kompostu, lai neietekmētu augsnes pH līmeni. Secinājums ir tāds, ka nelielos daudzumos pelni nekaitē dabai, pelnu izkaisīšana var būt ekoloģiski nekaitīga un pat simboliski nozīmīga darbība.

https://betterweb.qwant.com/en/2024/02/0...h-history/

Starptautiskā sieviešu un meiteņu diena zinātnē, kas notika 10. februārī, ir iespēja atskatīties uz ievērojamajiem sieviešu sasniegumiem 

Starptautiskā sieviešu un meiteņu diena zinātnē, kas notika 10. februārī, ir iespēja atskatīties uz ievērojamajiem sasniegumiem sievietēm, kuras ir veidojušas tehnoloģiju vēsturi. Šeit ir veltījums dažām no šīm iedvesmojošajām sievietēm, kuras bija pionieri tehnoloģiju jomā.
Ada Lovelace (1815-1852)

Ada Lovelace, kas tika uzskatīta par pirmo sieviešu programmētāju vēsturē, uzrakstīja pirmo algoritmu, kuru apstrādā mašīna. Sadarbībā ar Čārlzu Babbage analītiskajā mašīnā Lovelace lika pamatus datorprogrammēšanai. Viņa agrīnais redzējums un ieskats pavēra ceļu digitālajam laikmetam, ko mēs šodien piedzīvojam.
Grace Hopper (1906-1992)

Iesauka “Amazing Grace”, Grace Hopper bija izšķiroša loma agrīno datoru un programmēšanas valodu attīstībā. Viņa palīdzēja izveidot COBOL valodu, kas ir kļuvusi būtiska komerciālās lietojumprogrammās. Viņas neatlaidība pavēra ceļu sievietēm datorzinātnēs, un viņas mantojums dzīvo caur Grace Hopper fondu, kas veicina dažādību tehnoloģiju jomā.
Hedy Lamarr (1914-2000)

Pazīstama kā leģendārā aktrise, Hedijs Lamārs bija arī kaislīgs izgudrotājs. Viņa līdzīgi izgudrota frekvences lēcienam-paņēmienam, kas lika pamatus WiFi un Bluetooth, kurus mēs visi izmantojam katru dienu. Diemžēl viņas ieguldījums tehnoloģijā netika pilnībā atzīts tikai vēlāk viņas dzīvē, un Hedy Lamarr galvenais tēls vienmēr galvenokārt paliks aktrise.
Ketrīna Džonsone (1918-2020)

Matemātiķei un fiziķei Ketrīnai Džonsonei bija izšķiroša loma NASA agrīnajās kosmosa misijās. Viņa precīzais aprēķina darbs bija būtisks pirmo apkalpoto kosmosa lidojumu trajektorijās, ieskaitot Džona Glenna 1962. gadā. Džonsons pārkāpa rasu un dzimumu barjeras, kļūstot par iedvesmojošu ikonu sievietēm un mazākumtautībām zinātnē.
Shafi Goldwasser (1958. gada dz.)

Tēringa balvas ieguvējs Šafi Goldwasser ir teorētisks datorzinātnieks, kurš ir devis ievērojamu ieguldījumu kriptogrāfijā. Viņa darbs pie varbūtības pierādījumu un datora drošības sarežģītības ir ievērojami ietekmējis datu aizsardzību digitālajā pasaulē. Būdama Emerita MIT, viņa turpina iedvesmot nākamo sieviešu paaudzi datorzinātnēs.

Varbūt viņa bija iedvesma qwant ? radīšanai

https://www.ecosia.org/search?method=index&q=kubele
https://blog.ecosia.org/

Pirmām kārtām tas ir 'vecās pasaules', proti, vācu serveris.

https://blog.ecosia.org/eusp/

  Ja jūs esat sekojis mūsu darbam Digitālo tirgu likumā, jūs zināt, ka mēs vienmēr cenšamies panākt taisnīgāku, konkurētspējīgāku un demokrātiskāku tehnoloģiju. Mēs lepojamies, ka dalāmies nākamajā solī mūsu ceļojumā uz Tech Neatkarību - veidojot mūsu pašu meklēšanas indeksu! Mēs esam apvienojuši spēkus ar saviem draugiem Qwant, lai izveidotu Eiropas meklēšanas perspektīvu, kas nodrošinās stabilu pamatu nākotnes tehnoloģijām, ieskaitot AI infrastruktūru.
Kas ir meklēšanas indekss?

Meklēšanas indekss ir datu bāze, ko meklētājprogrammas izmanto, lai iegūtu informāciju un iepazīstinātu tos ar visatbilstošāko secību; Tādā pašā veidā bibliotēkas apzīmē un šķiro grāmatas.

Pašlaik mēs paļaujamies uz gan Google, gan Bing bibliotēku sajaukumu, lai sniegtu jums atbildes uz jūsu meklēšanu. Sākot ar 2025. gadu, mūsu jaunais indekss tiks pievienots datu bāzes baseinā, lai kalpotu rezultātiem gan franču, gan vācu valodā. Mēs sākam mazus un attiecīgi dzimtenes gan Qwant, gan ekosijas valstīs.
Kāpēc izveidot mūsu pašu meklēšanas indeksu?

Izmantojot Eiropas meklēšanas perspektīvu, mēs vēlamies veidot digitālo suverenitāti Eiropā un nodrošināt caurspīdīgu un drošu datu kopumu topošajām AI tehnoloģijām. Mēs izstrādāsim privātumu vispirms meklēšanas indeksu, kuru izmantos gan ekosija, gan Qwant, un atšķirībā no patentētajiem risinājumiem mēs padarīsim indeksu pieejamu citiem.

Mēs ar prieku atzīmējam nākamo tehnoloģiju autonomijas posmu, jo tas nozīmē, ka mēs sev dodam lielāku brīvību veidot zaļo tehnoloģiju nākotni, kuru mēs vēlamies. Klimata ietekmes ekosijas daudzums, ko var radīt, vienmēr ir bijis atkarīgs no tā, cik labi mūsu meklētājprogramma darbojas jūsu labā, tāpēc, kā mēs to redzam, šīs novatoriskās tehnoloģijas izstrāde ir būtiska planētai.

https://www.qwant.com/

Vienmēr pārliecināts un drošs ar Qwant
Jūsu personas datu pārdošana nav pārdod
Qwant nesaglabā jūsu meklēšanas datus
Franču meklētājprogramma, kas tiek mitināta Eiropā

https://www.gramatins.lv/

Latviešu valodas
gramatikas palīgs
"Grāmatiņš" tehnoloģija pielāgojas jūsu rakstīšanas vajadzībām,
nodrošinot, ka neatkarīgi no jūsu projekta veida,
jūsu gramatika ir profesionāla. rdi, vai garāks teksts, izmantojot mūsu teksta redaktoru, gramatikas kļūdas tajā neatradīsiet.

Reģistrējies
Environment Word
Environment Word MS Word Spraudnis
Universitātē vai darba vietā, Microsoft Word ir nozīmīgs rīks. Uzlabo savu rakstīto tekstu vai izlabo kolēģus, izmantojot gramatikas pārbaudes spraudni sev pierastā vidē.
Pieejams drīzumā

Environment Chrome
Environment Chrome Chrome Spraudnis
Uzlabo savu latviešu valodu jebkurā tīmekļa vietnē, izmantojot Chrome spraudni.
Pieejams drīzumā

KNAB: Septiņas partijas vai to apvienības pretlikumīgi tērējušas 2023.gadā piešķirto valsts finansējumu, grēkāžu skaitā "Progresīvie", "Jaunā Vienotība" un "Saskaņa" 

Ziņu nodaļa
Jauns.lv/LETA

Septiņas valsts budžeta līdzekļus saņēmušās politiskās organizācijas pretlikumīgi izlietojušas daļu tām 2023.gadā izmaksātā finansējuma, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) mājaslapā publicētā informācija.
KNAB pēc veiktajām politisko partiju un to apvienību 2023.gada pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm konstatējis, ka gandrīz visas valsts budžeta līdzekļus saņēmušās politiskās organizācijas savā darbībā pieļāvušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus.
KNAB vairāk nekā pusei šo politisko spēku atklājis būtisku valsts budžeta finansējuma izlietojuma pārkāpumu - pretlikumīgu finansējuma izlietošanu.
KNAB pārbaudīja 60 politisko organizāciju gada pārskatus, tai skaitā valsts budžeta finansējuma izlietošanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. 2023.gadā 12 politiskajām organizācijām tika izmaksāts 5 675 351,04 eiro valsts budžeta finansējums, un lielāko šī finansējuma daļu politiskās organizācijas izlietoja darbinieku atalgojumam, telpu īrei un pakalpojumiem, kas saistīti ar darbinieku un telpu uzturēšanu.
Pārbaudot valsts budžeta finansējuma izlietojuma pozīciju, KNAB atklāja, ka viena politiskā partija - "Jaunā konservatīvā partija" - ir gandrīz par 58 000 eiro pārsniegusi pieļaujamo 60% slieksni, kuru partijas attiecīgajā gadā drīkst izlietot vienai mērķu grupai. Partijai piemērots 1200 eiro administratīvais naudas sods, kas vēl nav samaksāts.

Savukārt trīs politiskās organizācijas - "Progresīvie" 4649,83 eiro apmērā, politisko partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV) 34 731,18 eiro apmērā un "Saskaņa" 869,56 eiro apmērā - nav ievērojušas algas izmaksas ierobežojumus attiecībā uz valsts amatpersonas atalgojuma segšanu, kopsummā pārtērējot 40 250,57 eiro valsts budžeta finansējuma.

"Jaunā vienotība" (JV) ir sākusi 24 731,18 eiro nepareizi izlietotā valsts budžeta finansējuma atmaksu Valsts kasē. KNAB pārskatā norāda, ka JV nav ievērojusi atalgojuma izmaksas aizliegumu 2023.gadā 30 436,57 eiro apmērā, savukārt 2024.gadā konstatēts šī aizlieguma pārsniegums 4294,61 eiro apmērā. JV līdz šim atmaksājusi 12 365,61 eiro.

Tāpat KNAB norāda, ka četros gadījumos fiksēta valsts budžeta līdzekļu nepamatota izmantošana, piemēram, alkoholisko dzērienu iegādei vai soda naudu un izklaides pasākumu apmaksai, ko aizliegts darīt. Šāda veida pārkāpumu rezultātā pretlikumīgi izlietoti kopsummā 4922,82 eiro. KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka pretlikumīgi izlietotais finansējums daļēji atmaksāts valsts budžetā.

Līdztekus tam KNAB gada pārskatu pārbaudēs konstatēja, ka trešdaļa politisko organizāciju, kas nesaņem valsts budžeta finansējumu, pieļāvušas vairākus politisko organizāciju finansēšanas regulējuma pārkāpumus. Sešas politiskās organizācijas nav ievērojušas saņemto ziedojumu iesniegšanas kārtību, kopsummā nedeklarējot 8302,86 eiro. Tāpat piecos gadījumos nav ievērota norēķinu kārtība, kādā jāveic iegādāto preču un pakalpojumu apmaksa 4174,45 eiro apmērā.

Pārbaužu rezultātā KNAB sauca pie administratīvās atbildības 26 politiskās organizācijas un piemēroja tām kopumā 14 675 eiro naudas sodu vai izteica brīdinājumu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumiem.
Par 2023.gada pārskatu iesniegšanas kārtības neievērošanu astoņas politiskās partijas sauktas pie administratīvās atbildības, un tām uzlikts naudas sods kopējā 8900 eiro apmērā.

Tostarp 1200 eiro naudas sods piemērots politiskajām partijām "Atmoda", "Atmoda Latvijai", "Vienoti Latvijai", "Jaunā Saskaņa", "Sadarbība", "Tautas kalpi Latvijai", "Par cilvēcīgu Latviju", bet 500 eiro naudas sods piemērots "Rīcības partijai".
Par 2023.gada pārskatu iesniegšanas kārtības neievērošanu, tas ir, pārskata savlaicīgu neiesniegšanu, ir pieņemts viens lēmums izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ pret politisko partiju "Tev, Jūrmalai".

Politisko partiju "Atmoda Latvijai" un "Sadarbība" darbība ir izbeigta. Politiskajām partijām "Atmoda" un "Par Cilvēcīgu Latviju" noris darbības izbeigšanas process. Savukārt politiskajām partijām "Vienoti Latvijai" un "Rīcības partija" noris darbības apturēšanas process.
Papildus KNAB informē, ka divu politisko organizāciju, kas gada pārskatus nebija iesniegušas noteiktajā termiņā, darbība ir izbeigta. Savukārt četru politisko organizāciju darbības apturēšanas vai izbeigšanas process vēl turpinās.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimu aicina veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām.

Īrijā bezpajumtnieku skaits sasniedz rekordaugstu līmeni: vairāk nekā 15 300 cilvēkiem nav mājokļa
Bez pajumtes dzīvojošo cilvēku skaits Īrijā, kuri dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās, ir sasniedzis rekordaugstu rādītāju - 15 378 cilvēki.
Šie dati attiecas uz februāri. No kopējā bezpajumtnieku skaita 4653 ir bērni.
Mājokļu departamenta publicētie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar janvāri, bezpajumtnieku skaits ir pieaudzis par 92 cilvēkiem, kuri pieprasīja ārkārtas izmitināšanas pakalpojumu.
Gada griezumā tas ir pieaugums par 11,1% jeb kopumā par 1537 cilvēkiem.
Īrijas "Simona kopienu" izpilddirektore paziņoja, ka šie skaitļi liecina par "drūmu situāciju" un ka ir pienācis laiks veikt pārmaiņas, lai risinātu šo problēmu.
"Valdībā ir acīmredzama nesaskaņa attiecībā uz mājokļiem, bezpajumtniecību un profilakses stratēģijām," sacīja Bera Grogana.
Viņa piebilda: "Bezdarbība tieši ietekmē pieaugošo bezpajumtnieku skaitu, ko mēs šodien redzam."
"Skaitļi pieaug mēnesis pēc mēneša, un mēs redzam, ka ģimenes, bērni un jaunieši cīnās par stabilu un drošu mājokli."
Savukārt "Focus Ireland" aicināja valdību piešķirt prioritāti sociālā mājokļa piešķiršanai ģimenēm, kas ilgstoši ir dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās.
Izpilddirektors Pats Denigans sacīja, ka šobrīd ir laiks, kad vakari kļūst gaišāki, kas nozīmē, ka bērni vēlēsies vairāk laika pavadīt ārā.
"Tā vietā 4653 bērni ir iestrēguši ārkārtas izmitināšanas vietās. Tā nav vieto, ko bērni varētu saukt par mājām. Vēl pirms desmit gadiem šāda situācija būtu uzskatāma par pilnīgi nepieņemamu, un mums jāatceras, ka to ir iespējams atrisināt," viņš teica.
https://www.rte.ie/news/ireland/2025/032...s-figures/