Apvienotajā Karalistē pelnu izkaisīšana pieļaujama gandrīz jebkur, ja ir zemes īpašnieka atļauja. Populārākās vietas: jūra, kalni, dārzi, kapsētas, sporta stadioni (ar īpašnieka atļauju). Temzā un citās ūdenstilpēs tas ir atļauts, bet ieteicams par to informēt vietējās iestādes. Vācijā pastāv stingri ierobežojumi. Kremācijas pelni jāsaglabā urnā un jāapglabā kapsētā. Izņēmumi ir tikai dažās federālajās zemēs, kas pieļauj pelnu izkaisīšanu dabā, bet tikai ar iepriekšēju atļauju. Francijā pelnu izkaisīšana brīvā dabā ir atļauta, bet ir aizliegts tos glabāt mājās. Ja pelni tiek izkaisīti, vieta ir jāreģistrē pašvaldībā. Nav atļauts pelnus izkaisīt publiskās vietās vai ūdenskrātuvēs. Spānijā daudzos reģionos atļauta pelnu izkaisīšana jūrā, bet pilsētu un publisku vietu izmantošana šim mērķim ir ierobežota. Barselonā un Madridē aizliegts pelnus izkaisīt parkos un pilsētas teritorijā. Sporta arēnas un vēsturiskās vietās parasti nepieļauj pelnu izkaisīšanu. Itālijā kopš 2001. gada pelnu izkaisīšana ir atļauta, bet ar stingriem nosacījumiem. Parasti nepieciešama pašvaldības atļauja. Pelnu uzglabāšana mājās ir atļauta, ja to paredz mirušā vēlme.
Amerikas Savienotajās Valstīs likumi atšķiras – tie ir dažādi katrā štatā, bet kopumā tie ir diezgan liberāli. Pelnus atļauts izkaisīti nacionālajos parkos, bet tam jādabū administrācijas atļauja. Jūrā pelnus atļauts izkaisīt vismaz trīs jūdžu (4,8 km) attālumā no krasta. Sporta stadionos un citās ievērojamās kultūrvēsturiskās vietās pelnus izkaisīt parasti aizliegts, ja nav īpašnieka piekrišanas. Kanādā ir līdzīgi kā ASV. Dažu provinču noteikumi pelnu izkaisīšanu pieprasa saskaņot ar pašvaldībām.
Japānā pelnus aizliegts izkaisīt pilsētu teritorijās. Tas atļauts speciālās “izkaisīšanas kapsētās” tas ir pieļaujams. Jūrā izkaisīšana ir atļauta, ja tiek ievērotas vides prasības. Indijā pelņu izkaisīšana ir ļoti izplatīta “svētajās upēs”, īpaši Gangā, jo šī prakse ir daļa no hindu reliģijas. Lielākajā daļā Ķīnas ir ļoti stingri noteikumi – tradicionāli mirušos apglabā, un pelnu izkaisīšana nav populāra. Dažās lielpilsētās, piemēram, Pekinā, ir atļautas ekoloģiskas apbedīšanas alternatīvas, tostarp pelnu izkaisīšana jūrā.
Austrālijā pelnu izkaisīšana ir atļauta un arī izplatīta. Privātīpašumos ir nepieciešama īpašnieka atļauja, jūrā – atļauta. Jaunzēlandē, tāpat kā Austrālijā, ir ļoti brīvi noteikumi. Tur tā atļauta jūrā un dabas teritorijās.

Reliģiskās dogmas

Vatikāns 2016. gadā paziņoja, ka katoļiem nav atļauts izkaisīt pelnus dabā, bet tiem jābūt apglabātiem svētītā vietā, arī pelnu glabāšana mājās katoļticīgajiem nav atļauta.
Islāmā kremācija ir aizliegta, un līdz ar to pelnu izkaisīšana nav iespējama. Hinduismā pelnu izkaisīšana ir ļoti izplatīta, jo tā ir daļa no reliģiskās tradīcijas. Budisti dažādās valstīs var rīkoties atšķirīgi, bet parasti pelnu izkaisīšana viņiem ir pieņemama.
Izlemjot, kā apglabāt vai izkaisīt mirušā pelnus, pirmām kārtām būtu jāņem vērā aizgājēja vēlmes. Tās būtu jārespektē, ievērojot spēkā esošos likumus un noteikumus. Tāpat, izkaisot pelnus, jāņem vērā sabiedrības attieksme un iespējamā reakcija, lai izvairītos no konfliktsituācijām.
Islāmā kremācija ir aizliegta, un līdz ar to pelnu izkaisīšana nav iespējama.
Hinduismā pelnu izkaisīšana ir ļoti izplatīta, jo tā ir daļa no reliģiskās tradīcijas.
Budisti dažādās valstīs var rīkoties atšķirīgi, bet parasti pelnu izkaisīšana viņiem ir pieņemama.

Izlemjot, kā apglabāt vai izkaisīt mirušā pelnus, pirmām kārtām būtu jāņem vērā aizgājēja vēlmes. Tās būtu jārespektē, ievērojot spēkā esošos likumus un noteikumus. Tāpat, izkaisot pelnus, jāņem vērā sabiedrības attieksme un iespējamā reakcija, lai izvairītos no konfliktsituācijām.

Mirušā pelni nav kaitīgi

Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā).
Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.

Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā).

Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.

Lai pelnu izkaisīšana būtu videi draudzīga, tos vēlams izkaisīt plašā teritorijā, nevis vienā koncentrētā vietā; izvairīties no izkaisīšanas ūdens tilpnēs, ja tas neatbilst vietējiem noteikumiem. Ja pelni tiek iestrādāti augsnē, tos ieteicams sajaukt ar zemi vai kompostu, lai neietekmētu augsnes pH līmeni. Secinājums ir tāds, ka nelielos daudzumos pelni nekaitē dabai, pelnu izkaisīšana var būt ekoloģiski nekaitīga un pat simboliski nozīmīga darbība.ušā pelni nav kaitīgi

Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.
Lai pelnu izkaisīšana būtu videi draudzīga, tos vēlams izkaisīt plašā teritorijā, nevis vienā koncentrētā vietā; izvairīties no izkaisīšanas ūdens tilpnēs, ja tas neatbilst vietējiem noteikumiem. Ja pelni tiek iestrādāti augsnē, tos ieteicams sajaukt ar zemi vai kompostu, lai neietekmētu augsnes pH līmeni. Secinājums ir tāds, ka nelielos daudzumos pelni nekaitē dabai, pelnu izkaisīšana var būt ekoloģiski nekaitīga un pat simboliski nozīmīga darbība.

https://betterweb.qwant.com/en/2024/02/0...h-history/

Starptautiskā sieviešu un meiteņu diena zinātnē, kas notika 10. februārī, ir iespēja atskatīties uz ievērojamajiem sieviešu sasniegumiem 

Starptautiskā sieviešu un meiteņu diena zinātnē, kas notika 10. februārī, ir iespēja atskatīties uz ievērojamajiem sasniegumiem sievietēm, kuras ir veidojušas tehnoloģiju vēsturi. Šeit ir veltījums dažām no šīm iedvesmojošajām sievietēm, kuras bija pionieri tehnoloģiju jomā.
Ada Lovelace (1815-1852)

Ada Lovelace, kas tika uzskatīta par pirmo sieviešu programmētāju vēsturē, uzrakstīja pirmo algoritmu, kuru apstrādā mašīna. Sadarbībā ar Čārlzu Babbage analītiskajā mašīnā Lovelace lika pamatus datorprogrammēšanai. Viņa agrīnais redzējums un ieskats pavēra ceļu digitālajam laikmetam, ko mēs šodien piedzīvojam.
Grace Hopper (1906-1992)

Iesauka “Amazing Grace”, Grace Hopper bija izšķiroša loma agrīno datoru un programmēšanas valodu attīstībā. Viņa palīdzēja izveidot COBOL valodu, kas ir kļuvusi būtiska komerciālās lietojumprogrammās. Viņas neatlaidība pavēra ceļu sievietēm datorzinātnēs, un viņas mantojums dzīvo caur Grace Hopper fondu, kas veicina dažādību tehnoloģiju jomā.
Hedy Lamarr (1914-2000)

Pazīstama kā leģendārā aktrise, Hedijs Lamārs bija arī kaislīgs izgudrotājs. Viņa līdzīgi izgudrota frekvences lēcienam-paņēmienam, kas lika pamatus WiFi un Bluetooth, kurus mēs visi izmantojam katru dienu. Diemžēl viņas ieguldījums tehnoloģijā netika pilnībā atzīts tikai vēlāk viņas dzīvē, un Hedy Lamarr galvenais tēls vienmēr galvenokārt paliks aktrise.
Ketrīna Džonsone (1918-2020)

Matemātiķei un fiziķei Ketrīnai Džonsonei bija izšķiroša loma NASA agrīnajās kosmosa misijās. Viņa precīzais aprēķina darbs bija būtisks pirmo apkalpoto kosmosa lidojumu trajektorijās, ieskaitot Džona Glenna 1962. gadā. Džonsons pārkāpa rasu un dzimumu barjeras, kļūstot par iedvesmojošu ikonu sievietēm un mazākumtautībām zinātnē.
Shafi Goldwasser (1958. gada dz.)

Tēringa balvas ieguvējs Šafi Goldwasser ir teorētisks datorzinātnieks, kurš ir devis ievērojamu ieguldījumu kriptogrāfijā. Viņa darbs pie varbūtības pierādījumu un datora drošības sarežģītības ir ievērojami ietekmējis datu aizsardzību digitālajā pasaulē. Būdama Emerita MIT, viņa turpina iedvesmot nākamo sieviešu paaudzi datorzinātnēs.

Varbūt viņa bija iedvesma qwant ? radīšanai

https://www.ecosia.org/search?method=index&q=kubele
https://blog.ecosia.org/

Pirmām kārtām tas ir 'vecās pasaules', proti, vācu serveris.

https://blog.ecosia.org/eusp/

  Ja jūs esat sekojis mūsu darbam Digitālo tirgu likumā, jūs zināt, ka mēs vienmēr cenšamies panākt taisnīgāku, konkurētspējīgāku un demokrātiskāku tehnoloģiju. Mēs lepojamies, ka dalāmies nākamajā solī mūsu ceļojumā uz Tech Neatkarību - veidojot mūsu pašu meklēšanas indeksu! Mēs esam apvienojuši spēkus ar saviem draugiem Qwant, lai izveidotu Eiropas meklēšanas perspektīvu, kas nodrošinās stabilu pamatu nākotnes tehnoloģijām, ieskaitot AI infrastruktūru.
Kas ir meklēšanas indekss?

Meklēšanas indekss ir datu bāze, ko meklētājprogrammas izmanto, lai iegūtu informāciju un iepazīstinātu tos ar visatbilstošāko secību; Tādā pašā veidā bibliotēkas apzīmē un šķiro grāmatas.

Pašlaik mēs paļaujamies uz gan Google, gan Bing bibliotēku sajaukumu, lai sniegtu jums atbildes uz jūsu meklēšanu. Sākot ar 2025. gadu, mūsu jaunais indekss tiks pievienots datu bāzes baseinā, lai kalpotu rezultātiem gan franču, gan vācu valodā. Mēs sākam mazus un attiecīgi dzimtenes gan Qwant, gan ekosijas valstīs.
Kāpēc izveidot mūsu pašu meklēšanas indeksu?

Izmantojot Eiropas meklēšanas perspektīvu, mēs vēlamies veidot digitālo suverenitāti Eiropā un nodrošināt caurspīdīgu un drošu datu kopumu topošajām AI tehnoloģijām. Mēs izstrādāsim privātumu vispirms meklēšanas indeksu, kuru izmantos gan ekosija, gan Qwant, un atšķirībā no patentētajiem risinājumiem mēs padarīsim indeksu pieejamu citiem.

Mēs ar prieku atzīmējam nākamo tehnoloģiju autonomijas posmu, jo tas nozīmē, ka mēs sev dodam lielāku brīvību veidot zaļo tehnoloģiju nākotni, kuru mēs vēlamies. Klimata ietekmes ekosijas daudzums, ko var radīt, vienmēr ir bijis atkarīgs no tā, cik labi mūsu meklētājprogramma darbojas jūsu labā, tāpēc, kā mēs to redzam, šīs novatoriskās tehnoloģijas izstrāde ir būtiska planētai.

https://www.qwant.com/

Vienmēr pārliecināts un drošs ar Qwant
Jūsu personas datu pārdošana nav pārdod
Qwant nesaglabā jūsu meklēšanas datus
Franču meklētājprogramma, kas tiek mitināta Eiropā

https://www.gramatins.lv/

Latviešu valodas
gramatikas palīgs
"Grāmatiņš" tehnoloģija pielāgojas jūsu rakstīšanas vajadzībām,
nodrošinot, ka neatkarīgi no jūsu projekta veida,
jūsu gramatika ir profesionāla. rdi, vai garāks teksts, izmantojot mūsu teksta redaktoru, gramatikas kļūdas tajā neatradīsiet.

Reģistrējies
Environment Word
Environment Word MS Word Spraudnis
Universitātē vai darba vietā, Microsoft Word ir nozīmīgs rīks. Uzlabo savu rakstīto tekstu vai izlabo kolēģus, izmantojot gramatikas pārbaudes spraudni sev pierastā vidē.
Pieejams drīzumā

Environment Chrome
Environment Chrome Chrome Spraudnis
Uzlabo savu latviešu valodu jebkurā tīmekļa vietnē, izmantojot Chrome spraudni.
Pieejams drīzumā

KNAB: Septiņas partijas vai to apvienības pretlikumīgi tērējušas 2023.gadā piešķirto valsts finansējumu, grēkāžu skaitā "Progresīvie", "Jaunā Vienotība" un "Saskaņa" 

Ziņu nodaļa
Jauns.lv/LETA

Septiņas valsts budžeta līdzekļus saņēmušās politiskās organizācijas pretlikumīgi izlietojušas daļu tām 2023.gadā izmaksātā finansējuma, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) mājaslapā publicētā informācija.
KNAB pēc veiktajām politisko partiju un to apvienību 2023.gada pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm konstatējis, ka gandrīz visas valsts budžeta līdzekļus saņēmušās politiskās organizācijas savā darbībā pieļāvušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus.
KNAB vairāk nekā pusei šo politisko spēku atklājis būtisku valsts budžeta finansējuma izlietojuma pārkāpumu - pretlikumīgu finansējuma izlietošanu.
KNAB pārbaudīja 60 politisko organizāciju gada pārskatus, tai skaitā valsts budžeta finansējuma izlietošanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. 2023.gadā 12 politiskajām organizācijām tika izmaksāts 5 675 351,04 eiro valsts budžeta finansējums, un lielāko šī finansējuma daļu politiskās organizācijas izlietoja darbinieku atalgojumam, telpu īrei un pakalpojumiem, kas saistīti ar darbinieku un telpu uzturēšanu.
Pārbaudot valsts budžeta finansējuma izlietojuma pozīciju, KNAB atklāja, ka viena politiskā partija - "Jaunā konservatīvā partija" - ir gandrīz par 58 000 eiro pārsniegusi pieļaujamo 60% slieksni, kuru partijas attiecīgajā gadā drīkst izlietot vienai mērķu grupai. Partijai piemērots 1200 eiro administratīvais naudas sods, kas vēl nav samaksāts.

Savukārt trīs politiskās organizācijas - "Progresīvie" 4649,83 eiro apmērā, politisko partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV) 34 731,18 eiro apmērā un "Saskaņa" 869,56 eiro apmērā - nav ievērojušas algas izmaksas ierobežojumus attiecībā uz valsts amatpersonas atalgojuma segšanu, kopsummā pārtērējot 40 250,57 eiro valsts budžeta finansējuma.

"Jaunā vienotība" (JV) ir sākusi 24 731,18 eiro nepareizi izlietotā valsts budžeta finansējuma atmaksu Valsts kasē. KNAB pārskatā norāda, ka JV nav ievērojusi atalgojuma izmaksas aizliegumu 2023.gadā 30 436,57 eiro apmērā, savukārt 2024.gadā konstatēts šī aizlieguma pārsniegums 4294,61 eiro apmērā. JV līdz šim atmaksājusi 12 365,61 eiro.

Tāpat KNAB norāda, ka četros gadījumos fiksēta valsts budžeta līdzekļu nepamatota izmantošana, piemēram, alkoholisko dzērienu iegādei vai soda naudu un izklaides pasākumu apmaksai, ko aizliegts darīt. Šāda veida pārkāpumu rezultātā pretlikumīgi izlietoti kopsummā 4922,82 eiro. KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka pretlikumīgi izlietotais finansējums daļēji atmaksāts valsts budžetā.

Līdztekus tam KNAB gada pārskatu pārbaudēs konstatēja, ka trešdaļa politisko organizāciju, kas nesaņem valsts budžeta finansējumu, pieļāvušas vairākus politisko organizāciju finansēšanas regulējuma pārkāpumus. Sešas politiskās organizācijas nav ievērojušas saņemto ziedojumu iesniegšanas kārtību, kopsummā nedeklarējot 8302,86 eiro. Tāpat piecos gadījumos nav ievērota norēķinu kārtība, kādā jāveic iegādāto preču un pakalpojumu apmaksa 4174,45 eiro apmērā.

Pārbaužu rezultātā KNAB sauca pie administratīvās atbildības 26 politiskās organizācijas un piemēroja tām kopumā 14 675 eiro naudas sodu vai izteica brīdinājumu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumiem.
Par 2023.gada pārskatu iesniegšanas kārtības neievērošanu astoņas politiskās partijas sauktas pie administratīvās atbildības, un tām uzlikts naudas sods kopējā 8900 eiro apmērā.

Tostarp 1200 eiro naudas sods piemērots politiskajām partijām "Atmoda", "Atmoda Latvijai", "Vienoti Latvijai", "Jaunā Saskaņa", "Sadarbība", "Tautas kalpi Latvijai", "Par cilvēcīgu Latviju", bet 500 eiro naudas sods piemērots "Rīcības partijai".
Par 2023.gada pārskatu iesniegšanas kārtības neievērošanu, tas ir, pārskata savlaicīgu neiesniegšanu, ir pieņemts viens lēmums izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ pret politisko partiju "Tev, Jūrmalai".

Politisko partiju "Atmoda Latvijai" un "Sadarbība" darbība ir izbeigta. Politiskajām partijām "Atmoda" un "Par Cilvēcīgu Latviju" noris darbības izbeigšanas process. Savukārt politiskajām partijām "Vienoti Latvijai" un "Rīcības partija" noris darbības apturēšanas process.
Papildus KNAB informē, ka divu politisko organizāciju, kas gada pārskatus nebija iesniegušas noteiktajā termiņā, darbība ir izbeigta. Savukārt četru politisko organizāciju darbības apturēšanas vai izbeigšanas process vēl turpinās.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimu aicina veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām.

Īrijā bezpajumtnieku skaits sasniedz rekordaugstu līmeni: vairāk nekā 15 300 cilvēkiem nav mājokļa
Bez pajumtes dzīvojošo cilvēku skaits Īrijā, kuri dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās, ir sasniedzis rekordaugstu rādītāju - 15 378 cilvēki.
Šie dati attiecas uz februāri. No kopējā bezpajumtnieku skaita 4653 ir bērni.
Mājokļu departamenta publicētie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar janvāri, bezpajumtnieku skaits ir pieaudzis par 92 cilvēkiem, kuri pieprasīja ārkārtas izmitināšanas pakalpojumu.
Gada griezumā tas ir pieaugums par 11,1% jeb kopumā par 1537 cilvēkiem.
Īrijas "Simona kopienu" izpilddirektore paziņoja, ka šie skaitļi liecina par "drūmu situāciju" un ka ir pienācis laiks veikt pārmaiņas, lai risinātu šo problēmu.
"Valdībā ir acīmredzama nesaskaņa attiecībā uz mājokļiem, bezpajumtniecību un profilakses stratēģijām," sacīja Bera Grogana.
Viņa piebilda: "Bezdarbība tieši ietekmē pieaugošo bezpajumtnieku skaitu, ko mēs šodien redzam."
"Skaitļi pieaug mēnesis pēc mēneša, un mēs redzam, ka ģimenes, bērni un jaunieši cīnās par stabilu un drošu mājokli."
Savukārt "Focus Ireland" aicināja valdību piešķirt prioritāti sociālā mājokļa piešķiršanai ģimenēm, kas ilgstoši ir dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās.
Izpilddirektors Pats Denigans sacīja, ka šobrīd ir laiks, kad vakari kļūst gaišāki, kas nozīmē, ka bērni vēlēsies vairāk laika pavadīt ārā.
"Tā vietā 4653 bērni ir iestrēguši ārkārtas izmitināšanas vietās. Tā nav vieto, ko bērni varētu saukt par mājām. Vēl pirms desmit gadiem šāda situācija būtu uzskatāma par pilnīgi nepieņemamu, un mums jāatceras, ka to ir iespējams atrisināt," viņš teica.
https://www.rte.ie/news/ireland/2025/032...s-figures/

Indija – lielākā demokrātija pasaulē, kuras sabiedrību joprojām ietekmē varnu/kastu sistēma
REplay.lv (ne)Diplomātiskās pusdienas
Šodien, 14:57
Pasaulē
Autori: Kārlis Bukovskis, Uģis Lībietis (Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs), Albīne Hlopņicka (Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece)

Dzīvojot Eiropas Savienībā (ES), bieži dzirdam tādus vārdus kā cilvēku līdztiesība, vienlīdzība un diskriminācijas izskaušana. Tomēr Indijā visas šis demokrātiskās vērtības tiek pārkāptas jau gadu simtiem pastāvošā dzīvesveida, precīzāk – varnu jeb kastu sistēmas dēļ. Indija ir lielākā demokrātija pasaulē, tomēr cilvēki tur dzīvo pēc noteikta dalījuma grupās, kas, pēc daudzu vēsturnieku domām, radās pirms 3000 gadiem.

ĪSUMĀ:
Pastāv vairākas varnu jeb kastu sistēmas rašanās teorijas.
Šī sistēma liek cilvēkiem dzīvot noteiktā hierarhijā.
Daliti jeb "nepieskaramie" – viszemākie no visiem.
Jau vairāk nekā 70 gadus diskriminācija Indijā aizliegta.
Valstī radīta rezervācijas sistēma ar mērķi mazināt diskrimināciju.
59% darba vietu valsts institūcijās rezervē zemāko kastu pārstāvjiem.
Zemāko kastu pārstāvjus joprojām diskriminē dievkalpojumos.
Piederība kastām ietekmē arī ēšanas paradumus.
Varnu/kastu sistēmai vairākas rašanās teorijas

Varnu jeb kastu sistēma ir tik sena, ka pāris vārdos izskaidrot, kas tā ir un kāpēc joprojām ietekmē Indijas sabiedrību, ir grūti. Tādēļ būs nedaudz jāiedziļinās vēsturē.
Vispār ir vairākas varnu/kastu sistēmas rašanās teorijas. Piemēram, tradicionālā teorija nosaka, ka sistēmai ir dievišķā izcelsme – visi cilvēki radās no Brahmas, dievības ar četrām galvām, četrām rokām, ķermeņa un kājām. Piederību varnai un kastai noteica tas, no kuras ķermeņa daļas ir nākuši cilvēka senči.
Rasu teorija nosaka, ka sistēma radās pēc ariju, Centrālāzijas tautas, ierašanās Indijā. Ariji pakļāva Indijas iedzīvotājus, nosakot viņiem zemākas kastas. Jābilst, ka nav viennozīmīgu pierādījumu, ka ariji kādreiz vispār ir bijuši Indijā.
Pastāv arī reinkarnācijas teorija. Tā nosaka, ka cilvēks dzimst noteiktā kastā savu darbību iepriekšējā dzīvē dēļ. Politiskās teorijas piekritēji apgalvo, ka šo sistēmu radīja turīgākie cilvēki, lai pakļautu nabadzīgākos. Sistēma ir, ja drīkst tā teikt, instruments, lai ekspluatētu zemākas kastas piederīgos. Šai teorijai atbilst arī tas, ka Lielbritānija okupācijas laikā izmantoja varnu/kastu sistēmu, lai pakļautu Indijas iedzīvotājus un noturētu viņus stingros grožos.
Starp varnām un kastām pastāv noteiktas atšķirības. Varna nozīmē "krāsa", tāpēc varna ir saistīta ar cilvēka rasi un nodarbošanos.
Taču kasta nozīmē "piedzimšana" un ir saistīta ar cilvēka dzimšanu noteiktā kastā. Tādēļ varnas atsevišķos gadījumos cilvēks var mainīt, bet kastu ne. Varnas ir tikai četras, taču zināms, ka pastāv 3000 kastu un 25 000 apakškastu.

Sistēma liek dzīvot noteiktā hierarhijā

Pats svarīgākais ir tas, ka šī sistēma liek cilvēkiem dzīvot noteiktā hierarhijā, kas rada lielāko diskrimināciju arī mūsdienās. Pēc tradicionālās teorijas, kas arī ir populārākā Indijas sabiedrībā, hierarhijas augšgalā ir brahmaņi, kas nāca no Brahmas galvas.
Viņi tradicionāli ir bijuši priesteri. Kšatriji jeb karavīri un valdnieki nāca no Brahmas rokām. Vaišjas jeb tirgotāji tika radīti no viņa augšstilbiem. Apakšā ir šudras, kas radās no dievības kājām. Šudras ir lētais darbaspēks.
Pastāv arī "nepieskaramo" šķira jeb daliti, kas nav pieskaitāmi nevienai no varnām vai kastām – nabadzīgākie cilvēki, kuriem nav gandrīz nekādu tiesību. Viņi veica visu netīrāko un smagāko darbu.

Daliti jeb "nepieskaramie" – viszemākie no visiem

Dalitu nosaukums "nepieskaramie" radās, jo viņu klātbūtne tika uzskatīta par netīru un aptraipošu – augstāku kastu piederīgie steidzās nomazgāties, ja uz viņiem krita dalita ēna. Kastu sistēmai ir vairākas negatīvās sekas arī mūsdienu Indijā, piemēram, ekonomiskās un intelektuālās attīstības kavēšana, liekot indivīdiem darboties tikai vienā, noteiktā profesijā.
Otrkārt, daudzas politiskās partijas pārstāv noteiktu kastu intereses, bieži vien neievērojot citu kastu vēlmes. Tas noved pie sava veida politiskā monopola, kad uzvaru gūst kāda partija. Un, protams, starpkastu konflikti un naidīgums.
Jau vairāk nekā 70 gadus diskriminācija Indijā aizliegta
Spēcīga diskriminācija un cilvēku apspiešana Indijā valdīja līdz pat 1947. gadam, kad Indija guva neatkarību, un 1950. gadam, kad tika pieņemta jaunā Konstitūcija, kas aizliedza diskrimināciju uz kastu pamata. Dalitu statuss tika aizliegts, un uz papīra tas vairs nepastāv. Konstitūcijā tiek uzsvērts, ka nevienu pilsoni nedrīkst pakļaut diskriminācijai reliģijas, rases, kastas, dzimuma vai dzimšanas vietas dēļ.
Tomēr arī šobrīd varnu/kastu sistēma pastāv, ietekmējot cilvēku dzīvi. Piemēram, cilvēku piederību noteiktai kastai vēl joprojām var noteikt pēc viņa uzvārda.
Jaunā konstitūcija ir pieņemta nu jau vairāk nekā pirms 70 gadiem, tomēr vai jaunāko paaudžu, kas ir dzimušas pēc Konstitūcijas pieņemšanas, attieksme pret varnu/kastu sistēmu atšķiras no vecāko paaudžu uzskatiem? Šo jautājumu raidījums uzdeva Latvijā dzīvojošam interneta satura veidotājam un studentam indietim Gokulam.
Es teiktu, ka jaunās paaudzes attieksme ievērojami atšķiras no vecākās paaudzes. Mūsdienās, īpaši Indijā, savulaik par zemākajām uzskatīto kastu pārstāvjiem tiek piešķirtas rezervācijas valdības darbam un studijām universitātēs. Ar to es domāju, ka noteikts skaits darbavietu vai studiju vietu tiek rezervēts šiem cilvēkiem, tādējādi dodot viņiem tādas iespējas, kādu iepriekš viņiem nebija. Tāpēc, manuprāt, kastu sistēma – īpaši Indijas dienvidu daļā, no kurienes nāku arī es, – faktiski jau ir izmirusi. Vienīgā lieta, kur cilvēki ņem vērā kastu principu, ir sarunāto laulību gadījumos, kad cilvēki parasti precas ar savas kastas vai sava kastas līmeņa cilvēkiem. Bieži vien tiek praktizētas laulības starp viena līmeņa dažādu kastu pārstāvjiem, taču arī šī prakse pamazām izzūd.
Arvien biežāk ir redzamas laulības starp dažādu reliģiju pārstāvjiem, starp dažādu kastu pārstāvjiem, un, ievērojami pieaugot arī izglītības un lasītprasmes līmenim, šīs lietas vienkārši pazūd. Vismaz Indijas dienvidos, par ko es varu runāt. No savas pieredzes varu teikt, ka tiešām visas šīs "nepieskaramo" tēmas, kas agrāk bija ļoti aktuālas, tagad tādas vairs nav. Un cilvēkiem, pret kuriem agrāk bija aizspriedumi, tagad tiek dota iespēja iegūt izglītību un labu darbu, uzlabot savu finansiālo situāciju, tādējādi dodot labumu arī visai kopienai.
Kā jau es minēju, kastu jautājums aktualizējas galvenokārt tikai laulību gadījumā. Visādi citādi mūsdienu modernajā pasaulē, šajā digitālajā ērā, visi strādā kopā un visi ieņem amatus.
Ja runājam par reliģiskajiem aspektiem, jā, tur joprojām aktīvi darbojas brahmaņi. Viņi ir veģetārieši, un tikai viņiem ir dotas tiesības ieiet tempļa dievietes kambaros, kas ir pati svētākā tempļa vieta. Viņi arī joprojām rūpējas par visiem rituāliem un tos vada.
Visādi citādi, runājot par kastām, nekādas diskriminācijas vai sociālās šķelšanās vairs īsti nav. Valdības sniegto iespēju un rezervāciju dēļ pārmaiņas notiek jau vienā vai divās paaudzēs. Šīs iespējas zemāko kastu pārstāvjiem jau nozīmē ļoti daudz, jo agrāk nebija iespēju ne iegūt labu darbu, ne izglītību, ne uzlabot savu kopienu, ne nodrošināt izaugsmi savai ģimenei. Bet doma par augstākām un zemākām kastām lēnām, bet pilnīgi noteikti sāk izgaist. Vismaz Indijas dienvidos.
Neskatoties uz to, ka, pēc Gokula teiktā, jaunākās paaudzes attieksme pret varnu/kastu sistēmu ir mainījusies, šī sistēma vēl joprojām ir pastāvoša Indijas sabiedrībā.
Rezervācijas sistēma ar mērķi mazināt diskrimināciju
Indijas valdība ir centusies novērst varnu/kastu sistēmas radīto nevienlīdzību, tādēļ jau 1947. gadā ieviesa pirmās rezervācijas visvairāk diskriminētai grupai – dalitiem. Tad 1980. gadu beigās rezervācijas piešķīra cilvēkiem, kuri hierarhijā atradās starp zemāko un augstāko kastu. 2019. gadā rezervācijas ieguva ekonomiski vājākā daļa no augstākās kastas. Rezervācijas sistēma paredz rezervētas darba vietas valsts institūcijās un likumdošanas iestādēs, kā arī studiju vietas izglītības iestādēs noteiktām cilvēku grupām.
Interesanti ir tas, ka tagad augstākās kastas uzskata, ka rezervācijas sistēma rada jaunu diskrimināciju. Viņi apgalvo, ka tagad zemāko kastu pārstāvjiem piešķir privilēģijas uz citu kastu rēķina, neļaujot augstāko kastu talantīgākajiem un zinošākiem pārstāvjiem iegūt darba vai studiju vietu, jo šī vieta ir rezervēta zemākas kastas pārstāvim, kuram, iespējams, nav tik labu spēju.
Viens no augstāko kastu argumentiem ir tāds, ka Indijas ekonomika cietīs, jo spējīgi jaunie cilvēki no augstākām kastām nespēj iegūt studiju vai darba vietu, jo tā ir paredzēta zemākas kastas pārstāvim, kurš nespēs veikt darbu tikpat kvalitatīvi.
Augstāko kastu piederīgie uzskata, ka šī sistēma ir kastu rezervācijas, nevis noteiktas grupas rezervācijas, jo, piemēram, nabadzīgākiem augstāko kastu pārstāvjiem ir grūtāk iegūt rezervācijas.
Tātad cilvēks var būt nabadzīgs, tomēr, piederot augstākai kastai, viņš zaudē tiesības iegūt atbalstu, bet zemākas kastas pārstāvis, kurš varētu būt bagātāks, – iegūst noteiktas privilēģijas. Protams, zemāko kastu pārstāvji atzinīgi vērtē rezervācijas sistēmas, jo tās tik tiešām sniedz iespējas, par kurām nu vēl 76 gadus atpakaļ daudzi cilvēki pat nevarēja sapņot.

59% darba vietu valsts institūcijās – zemāko kastu pārstāvjiem

59% no darba vietām valsts institūcijās ir rezervētas zemāko kastu pārstāvjiem. Tātad augstāko kastu pārstāvji var pretendēt tikai uz 41% no vietām. Šeit gan svarīgi pieminēt, ka 59% ir minimālais rezervāciju apjoms – zemākās kastas var pretendēt arī, piemēram, uz 70% vietu. Bet augstāko kastu pārstāvji var pretendēt maksimāli uz 41%. Līdzīgi sistēma darbojas arī studiju vietu un likumdošanas iestāžu darba vietu rezervācijās.
Indijā pastāv liels reliģiskais un kulturālais daudzveidīgums. Tomēr rezervācijas sistēma lielākoties tiek attiecināta uz hinduistiem, kuri 2023. gadā veidoja aptuveni 80% no visiem Indijas iedzīvotājiem. 13% sastādīja musulmaņi, kuri arī apgalvo, ka rezervācijas sistēma ir jauna veida reliģiskā diskriminācija, jo musulmanis un hindusists var būt no vienas kastas, tomēr rezervēto darba vai studiju vietu saņems hinduists.

Zemāko kastu pārstāvjus joprojām diskriminē dievkalpojumos

Zemāku kastu pārstāvji vēl joprojām saskaras ar diskrimināciju, apmeklējot dievkalpojumus. Vēsturiski ir bijis tā, ka brahmaņi ir vadījuši dievkalpojumus, kšatriji un vaišjas varēja apmeklēt visus dievkalpojumus, bet šudras to darīja tikai noteiktās vietās. Dalitiem dalība dievkalpojumos bija liegta vispār.
Mūsdienās tik asa diskriminācija vairs tiešām nepastāv, tomēr zemāko kastu pārstāvji, īpaši lauku apvidos, apgalvo, ka joprojām saskaras ar ierobežojumiem, ja uz dievkalpojumu ierodas daudzi augstākas kastas pārstāvji.
Nevar nepieminēt arī vienu no šausmīgākiem noziegumiem, kas tiek veikts pret zemāku kastu sievietēm, proti, zemāku kastu sievietes, īpaši no dalitu kopienām, biežāk tiek izvarotas. Izvarošanu veic augstāku kastu pārstāvji. Lauku apvidos meitenes un jaunas sievietes dodas pēc ūdens divatā vai pat bariņos, jo tad jūtas drošāk.

Piederība kastām ietekmē arī ēšanas paradumus

Mūsdienās Indija ir populāra savas tradicionālās virtuves dēļ. Indija ir pazīstama visā pasaulē ar tādiem ēdieniem kā vista tikka masala mērcē, birjāni un samosa. Tomēr kā cilvēku piederība kastām ir ietekmējusi viņu ēdienkarti? Gokuls jau pieminēja, ka brahmaņi tradicionāli bijuši veģetārieši.
Interesanti ir tas, ka visi brahmaņi izvairījās no sīpolu un ķiploku ēšanas, jo tie tika saistīti ar tumsu un nogurumu.
Kšatriji varēja būt veģetārieši, ja paši to vēlējās, tomēr biežāk uzturā izvēlējās lietot aitas, vistas un jēra gaļu. Lai padarītu ēdienus sātīgus, gaļu pasniedza ar rīsiem un zirņiem. Un, protams, lielu daudzumu garšvielu. Vaišjas, kas ir bijuši tirgotāji, kuri bieži vien ceļoja, izmēģināja arī citu kultūru ēdienus. Tomēr kopumā viņi nebija ļoti bagāti – ja varēja atļauties, tad uzturā lietoja gaļu, ja ne – gatavoja veģetārus ēdienus.
Šudras parasti nodarbojās ar fiziski smagu darbu, kuru slikti apmaksāja. Tādēļ viņiem ir bijusi ierobežota piekļuve pārtikai – uzturā viņi lietoja lielākoties maizi, zirņus un dažādus dārzeņus. Dažreiz viņiem bijusi piekļuve zivīm un vistai. Dalitiem, kas tika sociāli nošķirti, piekļuve ēdienam bija ļoti ierobežota, viņi bija ļoti nabadzīgi, tādēļ ēda reti un vienveidīgi – lētākos ēdienus, ko varēja atrast.

https://purvametals.bandcamp.com/track/vellu-mednieki
Vellu Mednieki

Teksts skar mūžīgi sociālo tēmu par tiem cilvēkiem, kuri mūsdienās joprojām cenšas tikt pie varas un naudas. Tie, kuri iet alkatīgā un varaskārā Velna pēdās, paši pārvēršas par velniem. Tiem pretī stājas cilvēki, kuri ir brīvības, patiesības un taisnības cīnītāji jeb mednieki. Viņi dzen pēdas alkatīgajam Velna kungam pāri purvam, cauri mežam, lai notvertu un iemestu to atpakaļ paša radītajā murgā, purva dibenā. Lai Purva kungs un visi tie kuri kalpo šim kungam, turpina pūt tur purva dibenā, savā pilnā godībā - mantkārībā un varaskārē.

Šī paša teksta fonā ir daļēji apspēlētas un ar šo stāstu kopā sapludinātas īstas mūsdienu medības (tās notika rīta pusē). Dzinēji caur mežu devās Lielajā Kangaru purvā dzīt ragainos bukus pretī mednieku posteņiem un viņu stobriem. Ragaiņiem gan tai reizē sanāca  aizlaisties.

--- 
lyrics
Purvā viens Vells visus sauc,
Kā mežonīgs nezvērs tas kauc.
Tur mednieki pustumsā trauc
Un Vellu uz nakts jakti sauc:

„Nāc ārā Līkcepure,
Tev zelts, ko glabā puvē.
Lai pūst, dūrst, sūrst tur purvā,
Lai sūrst, dūrst, pūst tur purva dirsā!”

„Nāc ārā, Purva gars,
Tev zelts, tas viss ir tavs.
Lai pūst, dūrst, sūrst tur purvā,
Lai sūrst, dūrst, pūst tur purva dirsā!”

Lai to sadzird, kas dzird tur purvā!
Lai tas dūņās tur smird kā murgā!

Nakts jakts mednieki, tumšā mežā!
Aiz ragiem, aiz nagiem Velna kungu rokās ķēra!
credits
from Purva Metāls, released April 20, 2021
https://open.spotify.com/track/7ywqAA3yp...476abc4063

Klāt Baltijas un Latvijas čempionāta hokejā sievietēm finālspēles!

Šo sestdien, 29.03.2025., un svētdien, 30.03.2025., norisināsies Baltijas un Latvijas čempionāta hokejā sievietēm izslēgšanas spēļu fināli starp komandām Rīgas Hokeja skola un SHK Laima un cīņa par bronzas medaļām starp komandām HS Kurbads/SHK Lauvas un Sostine Hockey U18 (Lietuva).
Laika posmā no 2024.gada septembra līdz 2025.gada martam norisinās Baltijas un Latvijas čempionāts hokejā sievietēm. Čempionāts sezonas laikā vienuviet pulcē 16 sieviešu hokeja komandas no Lietuvas un Latvijas, no kurām 7 komandas startē augstākajā grupā (A grupā) un 9 startē pēc spēka samēra otrajā grupā (B grupā).
A grupā par Baltijas čempiona un Latvijas čempiona titulu cīņu uzsāka 7 komandas, no tām 5 Latvijas komandas: Rīgas hokeja skola, sieviešu hokeja komandas (turpmāk - SHK) “Laima”, hokeja skola “Kurbads”/SHK Lauvas, hokeja komanda L&L “Hope” un SHK “Tukums”, un divas komandas no Lietuvas: Lietuvas sieviešu hokeja izlase un Sostine Hockey U18. Čempionāta ietvaros A grupā komandas aizvadīja četru apļu turnīru, savstarpēji izspēlējot spēles katra komanda ar katru. 
Komandu sadalījums A grupā, noslēdzot pirmo Čempionāta etapu:
1.vieta Rīgas hokeja skola
2.vieta SHK “Laima”
3.vieta HS Kurbads/SHK Lauvas
4.vieta Sostine Hockey U18
5.vieta Lietuvas sieviešu hokeja izlase
6.vieta SHK Tukums
7.vieta SHK L&L Hope
Nedēļas nogalē no 21.marta līdz 23.martam norisinājās augstākās līgas (A grupas) pirmās kārtas – pusfinālu, izslēgšanas spēles, kurās līdz 2 uzvarām par iekļūšanu finālos cīnījās Rīgas hokeja skola ar Sostine Hockey U18 un SHK Laima ar HS Kurbads/SHK Lauvas. Pirmajā kārtā abos mačos pārliecinātu uzvaru guva Rīgas hokeja skola un SHK “Laima”. Abas komandas šajā nedēļas nogalē cīnīsies par Baltijas un Latvijas čempionāta titulu. Tikmēr komandas Sostine Hockey U18 un HS Kurbads/SHK Lauvas cīnīsies par bronzas medaļām.
Tāpat šajā nedēļas nogalē, 29.03.2025., Kurbads ledus hallē norisināsies B grupas viens no noslēdzošajiem sabraukumiem, kurā par svarīgiem izspēles punktiem cīnīsies HK Klaipeda Girls (Lietuva), SHK Ozolnieki, SHK Laima, SHK Ventspils un HS Kurbads/Lauvas 2.komanda (visas – Latvija).
A grupas izslēgšanas spēļu finālus un B grupas sabraukuma turnīru iespējams vērot klātienē Rīgas hokeja skolas, Daugavas ledus halles un Kurbads ledus halles arēnās bez maksas!
A grupas izslēgšanas spēļu izslēgšanas sēriju spēles būs iespējams vērot arī tīmekļvietnē: www.latvijashokejs.tv 
Vēlam veiksmi, izturību un aizraujošas spēles visām komandām un atbalstītājiem!
Informāciju sagatavoja:
Agnese Kārkliņa
Latvijas Hokeja federācijas sieviešu hokeja attīstības projektu vadītāja