https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a582854/

40 gadu Latvijā nodzīvojušais krievu profesors: Kāpēc man mācīties marsiešu valodu?

Vakar, 14:31
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Krievijā jau gandrīz 20 gadu ir spēkā programma, kas veicina tautiešu brīvprātīgu pārcelšanos uz dzīvi Krievijā. Propagandas aģentūra "RIA Novosti" publicējusi sarunu ar vienu no cilvēkiem, kas izmantojis šo programmu, lai aizbrauktu no Latvijas. Kā stāsta profesors Vasilijs Svistunovs, viņš Latvijā nodzīvojis ap 40 gadu, bet latviešu valodu tā arī nav iemācījies.
Profesors apgalvo, ka bez latviešu valodas Latvijā varot iztikt, jo viņam apkārt bijuši "savējie", kas runā krievu valodā.
"Visu cieņu tautai, bet Latvijā nodzīvotajā laikā es neapguvu latviešu valodu. Tas nebija nepieciešams, jo dzīvoju krievu zonā, kur 80% iedzīvotāju bija krievvalodīgie. Ar ko man runāt [latviski], ja visi runā krievu valodā?" vaicā Svistunovs.
"Es gan uz kursiem gāju, gan grāmatas lasīju, gan ierakstus pirku, bet kādēļ man vajadzīga marsiešu valoda, ja man apkārt nebija marsiešu?" prāto profesors.
Viņš apgalvo, ka Latvijā neesot saskāries ar diskrimināciju no vietējo puses, jo dzīvojis krievu rajonā un runājis krievu valodā.
"Man nebija problēmu, jo visapkārt bija savējie. Bet tam, kurš pārbraucis no vienas zonas uz citu [latviešu], protams, tādas būs," spriež Svistunovs.
Viņš apgalvo, ka Latvijā apkārt staigā "stukači" (ziņotāji), kas meklē tos, kuri nerunā latviešu valodā.
Svistunovs arīdzan izplata melīgus apgalvojumus, ka Latvijā esot pieņemts likums, kas pieprasa, lai cilvēki ģimenē runātu latviešu valodā.
"Rūpniecības uzņēmumos viss atkarīgs no saimnieka. Ja viņš ir krievs, visi runās krievu valodā. Ja latvietis, tad otrādi," stāsta bijušais Latvijas iedzīvotājs.
Svistunovs ieradies Latvijā pirms 40 gadiem, šeit vadījis institūtu ekoloģisko pētījumu jomā.
Saskaņā ar Svistunova profilu "LinkedIn" vietnē – viņš bijis Starptautiskā zinātniskā ražošanas ekotehnoloģiju institūta vadītājs.
"RIA Novosti" vēsta, ka 2023. gadā Svistunovs atgriezies Krievijā, izmantojot valsts programmu, kas palīdz ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem atgriezties dzimtenē.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins šādu programmu izveidoja 2006. gadā, un līdz 2024. gada sākumam tās iespējas esot izmantojuši 1,17 miljoni tautiešu.
Krievijas amatpersonas vairākkārt aicinājušas ārzemēs dzīvojošos tautiešus aktīvāk izmantot šo programmu.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņo par atkāpšanos no premjerministra amata
Amerika

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata, ņemot vērā pieaugošo neapmierinātību par viņa vadību un pēc tam, kad viņa finanšu ministra pēkšņā aiziešana norādīja uz pieaugošo satricinājumu viņa valdībā. 
https://www.france24.com/en/live-news/20...cal-crisis

Lielākais Latvijas novads nesteidzas veidot iedzīvotāju padomes – cilvēku domas līdz tālajai domei netiek 

Šodien, 8:30
Latvijā
Autori: Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta producents)
Kad pirms diviem gadiem tika grozīts Pašvaldību likums, politiķi sabiedrībai stāstīja, ka izmaiņas liks vietvarām vairāk ņemt vērā pašu cilvēku domas, lai svarīgu lietu izlemšana nebūtu tikai domnieku rokās. Viens likuma pants paredz konsultatīvo padomju izveidi, bet vēl cits – iedzīvotāju padomju dibināšanu. Taču likumdevējs to nav noteicis kā pašvaldību pienākumu, tādēļ daļa domju nemaz nesteidzas veidot vietējo padomes, kuru viedoklī nāktos ieklausīties. Savukārt bez organizētas vietējās kopienas attālākie novadu stūri grimst aizmirstībā. Piemēram, Dienvidkurzemes novada Nida.

Nida ir gan iecienīta kūrortvieta Kuršu kāpās Lietuvā, kur to ik gadu apmeklē ap 700 000 tūristu, gan vēsturisks zvejniekciems salīdzinoši netālu robežas mūsu pusē, Latvijas dienvidrietumu pašā stūrī, kur kūrortu nav, bet kas tūrisma bukletos izslavēta ar Nidas akmeņaino jūras pludmali.
"Nidas oļainā pludmale ir Latvijas mēroga dabas piemineklis, kurš kopš 1967. gada ir atzīts kā ģeomorfoloģisks veidojums, kas nav raksturīgs citai Latvijas piekrastes joslai," pastāstīja Rucavas tūrisma informācijas centra vadītāja Natālija Grauduže. Viņa norādīja, ka dabā tas izskatās kā biezs oļu slānis gar jūru trīs kilometru posmā no Lietuvas–Latvijas robežas Liepājas virzienā. Baudīt akmeņaino pludmali var acīm un kājām, bet vispirms tur kaut kā ir jānokļūst.
Ceļu uz Nidas oļaino pludmali var jautāt navigācijas aplikācijām, jo nekādu norāžu nav nedz šosejas malā, nedz grantētā un krietni izdangātā ceļa sazarojumu vietās. Navigācijas lietotne gan uz turieni aizved pa maziem celiņiem, kas nereti atduras lietuviski runājošu cilvēku privātīpašumos. Pludmale kļūst sasniedzama, ja izdodas atrast Nidas kapus. Uz kapiem tūristus mudina doties arī vietējā tūrisma zinātāja.
Eiropas nauda aiziet secen
Nidas cilvēku pacietību pirms četriem gadiem pārbaudīja tā laika Rucavas novada dome. Gādājot par tūristiem, tā pieteicās Eiropas fondu naudai, lai par 52 000 eiro pašvaldības zemē Nidā izveidotu 2000 kvadrātmetru plašu mašīnu stāvlaukumu.

Citāts:Taču vietējie iedzīvotāji sacēlās, jo dome plānoja tikai stāvlaukumu, bet piemirsa par atkritumu urnām vai tualetēm.

Citāts:Kamēr skatījāmies citu vietu un veicām priekšdarbus, tajā skaitā topogrāfiju un projektēšanu, finansējumu nepaspējām apgūt laika grafikā.

Citāts:iedzīvotāju padomju nolikumi ir apstiprināti 16 pašvaldībās jeb mazāk nekā pusē no 43 domēm. Nolikumi gan vēl nenozīmē arī pašu padomju izveidi.

Aktualizēta Bībeles redakcija latviešu valodā
Panorāma
Vakar, 20:35
Latvijā
Autori: Ģirts Zvirbulis (LTV Ziņu dienesta korespondents)
Dienasgaismu ieraudzījusi Bībeles jaunākā redakcija latviešu valodā. Tas ir aktualizēts 2012. gada tulkojums. Vairāki vārdi tulkojumā aizstāti ar citiem, kā arī ir citas izmaiņas. Pie teksta teologi un valodnieki strādājuši vairākus gadus.
Šis gan nav pilnīgi jauns tulkojums, bet gan aktualizēta redakcija 2012. gada pilnajam Bībeles tulkojumam no sengrieķu un senebreju valodām. Tā skaidroja izdevēji no Latvijas Bībeles biedrības. Pie jaunās redakcijas kopš 2017. gada strādāja speciālistu komanda, kurā ietilpa gan dažādu konfesiju, gan Valsts valodas centra pārstāvji.
Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns norādīja: "Vairāk tie ir dažādi precizējumi, teksts daudzviet tapis lakoniskāks. Tie ir gan valodnieciski, gan teoloģiski precizējumi. Lai valoda būtu labskanīga, mūsdienīga, jo Bībeles tulkojumam jāiet līdzi laikam."
Jaunajā redakcijā vienādoti dažādi termini, kas iepriekšējos tulkojumos dažādās vietās bija atšķirīgi tulkoti. Ņemti vērā arī lasītāju aizrādījumi. Piemēram, nomainot vārdu "mauka", kas bijis sastopams iepriekšējos tulkojumos, pret vārdu "netikle".
"Tulkotājiem tobrīd šķita, ka šis spēcīgais vārds vislabāk raksturo domu, kas ir pamattekstā. Daudziem bija iebildumi, jo šķita, ka šis vārds nebūtu tas atbilstošākais publiskai lasīšanai baznīcā," pastāstīja Bībeles jaunās redakcijas redaktors Ņikita Andrejevs.
Vienlaikus jaunās redakcijas veidotāji uzsvēra – Bībeles vēstījumi nekādā veidā nav mainīti. Tāpat arī to nevarētu saukt par Bībeli vieglajā valodā.
"Šī nav Bībele vieglajā valodā. Šis ir parastajā valodā, modernajā. Atbilstoši Bībeles tekstu oriģinālizdevumiem," pauda Andrejevs.
Savukārt Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas katoļu draudzes prāvests Jēkabs Rodions Doļa atzina, ka aktualizēts tulkojums ir svarīgs: "Man tas ārkārtīgi svarīgi, jo tas palīdz runāt ar cilvēkiem viņu valodā. Runāt mūsdienīgā valodā."
Bībelei tapis arī mūsdienīgs noformējums, ko veidojis mākslinieks Zigmunds Lapsa.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a582438/

Donalds Tramps paziņo, ka Ilons Musks rada jaunu meklēšanas dzinēju un bezmaksas epastu. Ja izslēdz subjektīvu nepatīku pret monopolistu Google, tad es patiesībā nemaz nezinu ko Ilons ir "radījis", bet zinu tikai to, ka viņš komerciāli veiksmīgi viņam ir ieguldījis. Un ja Ilons nav noskatījis, ko nopirkt, tad es neticu, ka viņam kas veiksmīgs sanāks.

Austrijas kanclers Karls Nēhammers paziņo par atkāpšanos no amata 

Pēc koalīcijas sarunu izjukšanas Austrijas kanclers Karls Nēhammers sestdien paziņojis, ka tuvākajās dienās atkāpsies no kanclera amata un Austrijas Tautas partijas (ÖVP) vadības.
Austrijā piektdien izjuka sarunas par trīspartiju valdības izveidi, mazākajam potenciālās koalīcijas dalībniekam – liberālajai partijai "Neos" - paziņojot par izstāšanos no sarunām. Pēc tam Nēhammera pārstāvētā Austrijas Tautas partija (ÖVP) un centriski kreisie sociāldemokrāti (SPÖ) turpināja sarunas, bet arī tajās vienošanos neizdevās panākt.
Nēhammers sestdien paziņoja, ka ÖVP neturpinās sarunas. Viņš pavēstīja, ka sociāldemokrātu vidū virsroku guvuši destruktīvi spēki, un ÖVP neatbalstīs programmu, kas, tās skatījumā, ir vērsta pret ekonomikas konkurētspēju.
Sociāldemokrātu līderis Andreass Bablers pauda nožēlu ÖVP lēmumu neturpināt sarunas, uzsverot, ka šis lēmums nenāks par labu valstij. Bablers sacīja, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ir saistīts ar to, kā novērst rekordlielo budžeta deficītu, ko atstājusi iepriekšējā valdība.
Parlamenta vēlēšanās septembrī visvairāk balsu izcīnīja galēji labējā Brīvības partija (FPÖ), bet pārējās partijas atteicās ar to sadarboties.
ÖVP un SPÖ iepriekš Austrijā valdījušas kopā, taču septembrī ievēlētajā parlamentā tām ir minimāls vairākums – 92 no 183 deputātu vietām. To daudzi uzskatīja par pārāk mazu rezervi, un abas partijas centās iesaistīt "Neos".
ÖVP tagad jāizraugās jauns līderis, kura vadībā partija var mainīt savu nostāju attiecībā par sarunām ar FPÖ. Otra iespēja ir pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...a.a582399/

Interneta arhīvs: Internets nav mūžīgs
Katru dienu pazūd interneta daļas, jo tās nav izdevīgas vai arī nevienam neinteresē. Tas ir gadu desmitiem ilgās kultūras klusais zaudējums.
Fon Tituss Blome
2024. gada 30. decembris, plkst. 8:10 

Internets ir mūžīgs. Vismaz tāds bija digitālā laikmeta solījums un draudi, kas atbalsojās pārlūkprogrammās, mākoņos un platformās. Katru augšupielādi pievienoja kluss brīdinājums: esiet piesardzīgs, ko publicējat — tas ilgs mūžīgi.

Taču ar katru dienu kļūst arvien skaidrāks, cik mānīgs ir šis izskats. Liela daļa interneta jau ir pazudusi, jo to aprūpētāji tos pameta vai uzskatīja par nerentabliem. Arhīvi pazūd, tiešsaistes bibliotēkas tiek slēgtas, un veseli digitālās kultūras segmenti tiek zaudēti uz visiem laikiem.

Tas notiek ne tikai neskaidros interneta stūros. Saskaņā ar Pew Research Center pētījumu, 38% no visām tīmekļa vietnēm, kas pastāvēja 2013. gadā, vairs nebija pieejamas līdz 2023. gada oktobrim. Pat varenā Vikipēdija nav imūna pret šo parādību; 54% no visiem rakstiem angļu valodā norāda uz vismaz vienu avotu, kas kopš tā laika ir pazudis. Pētnieki šo fenomenu sauc par "digitālo sabrukumu".

Ideja, ka pats internets varētu sabrukt, šķiet pretrunīga. Tik ilgi tas šķita ēterisks un nemateriāls — mūžīgs, pat. 1996. gadā digitālais aktīvists Džons Perijs Bārlovs internetu iztēlojās kā sfēru, kurā "visu cilvēka prāta radīto var reproducēt un izplatīt bezgalīgi un bez maksas", kā viņš rakstīja savā Kibertelpas neatkarības deklarācijā. Taču šī cēlā vīzija neievēroja digitālās pasaules ikdienišķo realitāti.

Internets nav izgatavots no gaismas un gaisa vai pasaku putekļiem. Tas ir veidots uz retzemju minerāliem, satelītiem, zemūdens kabeļiem, serveru fermām un spēkstacijām. Digitālā satura uzturēšana un izplatīšana nav vienkārša vai bezmaksas, un saskaņā ar tirgus loģiku visam, kas maksā naudu, ir jāattaisno tā pastāvēšana. Tas, kas nenes peļņu, tiek izmests.

2024. gada jūnijā Paramount Global klusi slēdza MTV ziņu un kantrimūzikas televīzijas (CMT) vietnes un pārstrukturēja Comedy Central. To darot, tas iznīcināja vairāk nekā 20 gadus popkultūras un mūzikas žurnālistikas un izdzēsa tādu šovu agrīnās sezonas kā The Colbert Report un The Daily Show, kuru skarbā satīra savulaik lika pie atbildības ASV iebrukumu Irākā. Tās nebija tikai izrādes — tās bija mūsdienu vēstures daļas.

"Tev nekas nepiederēs. Un tu būsi laimīgs."

Kultūras preces vairs nav atrodamas skatlogos un vēlāk viesistabās un plauktos vai vismaz bibliotēkās, bet pietiekami bieži tikai uzņēmumu serveros. Lietotāji iegādājas piekļuvi, izmantojot abonementus vai skatoties reklāmas. Ja ceturkšņa rādītāji nav apmierinoši, uzņēmums maina saturu vai slēdz serverus. Fizisko plašsaziņas līdzekļu laikmetā kultūras artefaktiem bija jābūt ienesīgiem tikai vienu reizi: to izlaišanas brīdī. Taču digitālajā laikmetā tiem ir jāpaliek rentabliem uz nenoteiktu laiku.

Šī pāreja no kultūras kā īpašuma uz kultūru kā pakalpojumu ir notikusi kādu laiku.
"Jums nekas nepiederēs. Un jūs būsiet laimīgs," tika pasludināts 2016. gada Pasaules ekonomikas foruma video par mūsu nākotni. Pirmā citāta daļa lielā mērā ir piepildījusies, otrā ir vismaz apstrīdama. Ar šo modeli saistītais kultūras kontroles zaudējums ar katru dienu kļūst arvien nopietnāks.

2009. gadā Yahoo beidza savu tīmekļa mitināšanas pakalpojumu Geo-Cities, dzēšot aptuveni 38 miljonus tajā izveidoto vietņu — agrīnās interneta estētikas un kultūras dārgumu krātuvi. Elons Masks pārņēma Twitter un pētniekiem padarīja piekļuvi arhīvam gandrīz neiespējamu. Facebook un citi uzņēmumi dara to pašu.

Tumblr rīkojās līdzīgi agresīvi pret “pornogrāfisku saturu”, sākot no 2018. gada. Šim nolūkam izmantotie neprecīzie algoritmi no LGBTQ+ cilvēkiem izdzēsa tik daudz neseksuāla un mākslinieciska satura, ka Tumblr par to bija jāatbild Ņujorkas Cilvēktiesību tiesā.

Pat pamata struktūras nav drošas: 2024. gada jūnijā Google paziņoja, ka pārtrauks populāro saišu saīsināšanas pakalpojumu. No 2025. gada visas ar to saīsinātās saites nekur nevedīs — nospiežot pogu, neskaitāmi digitālie ceļi kļūst par strupceļiem.
Ar interneta arhīvu nepietiek

Ar digitālās kultūras glabāšanu nepietiek. Pēdējās desmitgadēs interneta tehnoloģiskie pamati ir attīstījušies tik strauji, ka vecie datu formāti dažkārt noveco jau pēc dažiem gadiem.

Lielisks piemērs ir Lielbritānijas Domesday projekts. Lai atzīmētu Domesday Book, visaptverošu Anglijas zemes reģistru no 1087. gada, 900. gadadienu, BBC izveidoja sava veida jaunu, multimediju Domesday Book 2. Gandrīz 1000 gadus vecā grāmata joprojām ir viegli lasāma ar pareizām valodas zināšanām — oriģinālie Domesday Book 2 diski jau bija novecojuši un nelietojami tikai 20 gadus vēlāk. Faili bija jāatjaunina vairākas reizes, radot lielus izdevumus.

Šī arvien pieaugošā digitālās kultūras produktu novecošanās ietekmē gan aparatūru, gan programmatūru. Tas ir īpaši redzams videospēlēs. 2023. gadā Fils Salvadors, Videospēļu vēstures fonda bibliotēkas direktors, pārbaudīja tādu videospēļu komerciālo pieejamību, kuru konsoles vairs netiek ražotas. Rezultāts: 90% videospēļu, kas tika izlaistas no 1960. līdz 2009. gadam, vairs nebija spēlējamas bez nepieciešamās aparatūras, un lielākā daļa vairs netika pārdotas vai ražotas. Digitālā kultūra ir pastāvīgi jāuztur, lai tā tiktu saglabāta.

Protams, centieni saglabāt digitālo kultūru pastāv. Interneta arhīvs ir bezpeļņas tiešsaistes arhīvs, ko 1996. gadā dibināja interneta aktīvists Brūsters Kāls, lai nodrošinātu digitālās un digitalizētās kultūras ilgtermiņa arhivēšanu. Daži no šajā tekstā minētajiem piemēriem ir ņemti no nesen publicētā ziņojuma Izzūdošā kultūra, kuru veido Interneta arhīvs.

Interneta arhīvam bieži ir izdevies saglabāt daļu no šī kultūras zaudējuma savā arhīvā. Starp 916 miljardiem arhivēto vietņu ir arī 62% no tām, kuras saskaņā ar sākumā minēto Pew pētījumu jau ir pazudušas, kā arī 470 000 satura no MTV News un 70 000 no CMT. Tur ir saglabātas arī daudzas citādi pazaudētas videospēles, kā arī filmas, grāmatas un mūzika.

Kāds ir mūsu attaisnojums?

Taču ar interneta arhīvu nekādā gadījumā nepietiek, lai cīnītos pret digitālo sabrukumu, ko tas nosaucis un aprakstījis. Pirms dažiem mēnešiem tai uzbruka hakeri, un vairākas nedēļas nevarēja neko arhivēt. Izdevniecības grupa Hachette to iesūdzēja tiesā par autortiesību pārkāpumiem un zaudēja. Ierakstu kompānijas līdzīgu iemeslu dēļ pašlaik iesūdz arhīvu par 621 miljonu ASV dolāru, kas varētu nozīmēt tā beigas. Neviens nezina, kas notiks ar miljoniem un miljoniem gigabaitu arhīva materiāla.

Tāpēc mums ir vajadzīgs vecā sakāmvārds: internets ir mūžīgs, kamēr tas ir rentabls, un nekas daudz nav ienesīgs mūžīgi.

Digitālā pasaule varētu būt ideāls arhīvs, taču tās glabātāji mūsdienās ir nevis bibliotekāri, kas saglabā kultūru tās pašas dēļ, bet gan vadītāji, kas sasver saglabāšanu ar peļņu.

Ne visi kultūras produkti ir jāsaglabā, tā ir taisnība. Taču tikpat patiesi ir tas, ka tagadne nespēj paredzēt, kas būs interesants nākotnē. Pārāk daudz slavenu komponistu savā dzīvē cieta neveiksmi, pārāk daudz sieviešu autoru bija jāatklāj no jauna gadu desmitiem pēc viņu nāves, lai mēs tik daudz uzticētos savām prognozēšanas spējām.

Nevienā pagātnē nebija prasības saglabāt un arhivēt visus kultūras produktus, tas arī ir taisnība. Taču fizisko datu nesēju laikmetā tika piemēroti dažādi standarti: kopiju izgatavošana bija darbietilpīga, tāpat kā uzglabāšana un transportēšana, un atsevišķus arhīvus varēja iznīcināt karš, ugunsgrēks vai dabas katastrofas. Ja jautājat, kāpēc netika saglabāts viss, ko mēs radījām pagātnē, tie bija ļoti labi attaisnojumi. Bet kas ir mūsējie?
https://www.zeit.de/kultur/2024-12/inter...ss-storage

CVK izsludina pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā 

Šodien, Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien, 3. janvārī, pieņēma lēmumu izsludināt pašvaldības domes vēlēšanas, kas notiks 2025. gada 7. jūnijā, liecina informācija CVK mājaslapā.
Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta pirmo daļu un 4. pantu.
Minētās likuma normas noteic, ka pašvaldības domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā.
Tāpat likums noteic, ka Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošina tehnoloģisko risinājumu atbilstoši šim likumam un CVK norādījumiem par procesiem, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem domes vēlēšanu organizēšanai.
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Tiesu administrācija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs tiešsaistes režīmā sniedz visus nepieciešamos datus Valsts digitālās attīstības aģentūras pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai.

Sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, tiks ieviestas jaunas vēlēšanu zīmes.

Tiks mainīts vēlēšanu zīmju vizuālais izskats, kā arī aizpildīšanas nosacījumi. Galvenās izmaiņas skars tos vēlētājus, kuri vēlēsies kādu no kandidātiem īpaši izcelt vai arī pret kādu no kandidātiem izvēlētajā sarakstā paust negatīvu attieksmi. Līdz šim bija pierasts, ka kandidātus, kurus konkrētais balsotājs īpaši atbalsta, varēja atzīmēt ar "+" zīmi, bet nevēlamos – vienkārši izsvītrot. 
Atbilstoši jaunajam vēlēšanu zīmes modelim, līdzās katra kandidāta vārdam būs divi dažādu krāsu lauciņi, un vēlētājs varēs aizkrāsot vienu – zaļi krāsoto lauciņu, ja īpaši atbalstīs kādu kandidātu, vai arī aizkrāsot otru – sarkani krāsoto lauciņu, ja konkrētais kandidāts šķitīs nepieņemams.

Jauno vēlēšanu zīmju aizpildīšanas instrukcija būs pieejama katrā vēlēšanu iecirknī, katrā vēlēšanu nodalījumā.
Šāda vēlēšanu zīmes modeļa maiņa nepieciešama, lai nodrošinātu automātisku balsu skaitīšanu turpmākajās vēlēšanās, kā arī tautas nobalsošanās. Tādējādi vienāda veida balsošanas zīmes tiks izmantotas gan 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās, gan 2026. gada Saeimas vēlēšanās, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2029. gadā. 
Vēlēšanu nodrošināšanai katram vēlēšanu iecirknim tiks nodrošināts skeneris, un iegādātā tehnika tiks nodota pašvaldībām.
Tāpat pašvaldībām būs iespēja organizēt izbraukuma vēlēšanu iecirkņus, lai nonāktu iespējami tuvāk vēlētājiem, kā arī organizēt iecirkņu dalīšanu – viena vēlēšanu iecirkņa darbu nodrošinot divās dažādās vienas pašvaldības adresēs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a582257/

Taliban mēģina pāraudzināt sievietes:

Saskaņā ar paziņojumu, ko sestdienas vakarā izplatīja Taliban valdības pārstāvis, jaunajām ēkām nevajadzētu būt logiem, pa kuriem būtu iespējams redzēt "pagalmu, virtuvi, kaimiņu aku un citas vietas, ko parasti izmanto sievietes".
"Sievietes, kas strādā virtuvēs, pagalmos vai savāc ūdeni no akām, var novest pie neķītrām darbībām," teikts valdības pārstāvja Zabihullas Mudžahidas dekrētā, ko sociālo mediju platformā X ievietojis.

Milāna aizliedz jebkādu smēķēšanu ārpus telpām Itālijas līdz šim visstingrākajā aizliegumā

Itālijas stingrākais smēķēšanas aizliegums trešdien stājās spēkā Milānas pilsētā, un smēķētājiem draud naudas sods no 40 līdz 240 eiro par smēķēšanu pilsētas ielās vai pārpildītās sabiedriskās vietās. 2020. gadā pieņemtā rīkojuma par gaisa kvalitāti mērķis ir apkarot piesārņojumu, izraisot iedzīvotāju pretrunīgas reakcijas.
Izdota: 02/01/2025 - 00:11 Pārveidots: 02/01/2025 - 00:14
3 min

Milāna kļuva par pirmo pilsētu Itālijā, kas aizliedza smēķēt daudzās publiskās brīvdabas vietās, piemēram, parkos, stadionos, autobusu pieturās un pat kapsētās.
01:16
Milāna kļuva par pirmo pilsētu Itālijā, kas aizliedza smēķēt daudzās publiskās brīvdabas vietās, piemēram, parkos, stadionos, autobusu pieturās un pat kapsētās. © Piero Cruciatti, AFP

Smēķētājiem Itālijas finanšu un modes galvaspilsētā Milānā draud naudas sods par apgaismojumu pilsētas ielās vai pārpildītās sabiedriskās vietās pēc tam, kad trešdien stājās spēkā valstī visstingrākais aizliegums.

Tiem, kas neievēros jauno aizliegumu piesārņotajā Itālijas ziemeļu pilsētā, var tikt uzlikts naudas sods no 40 līdz 240 eiro (no 41 līdz 249 ASV dolāriem), kas nav piemērots visiem iedzīvotājiem.

"Es domāju, ka šis pasākums ir pārmērīgs. Kamēr mēs runājam par telpu iekštelpās, es piekrītu. jo (smēķēšana) var būt apgrūtinoša un tas nav veselīgi," aģentūrai AFP sacīja 21 gadu vecais tirdzniecības darbinieks Mairians Illiano.

"Bet, ja mēs runājam par atklātu vietu, es nesaprotu, kāpēc to vajadzētu ierobežot."

Tomēr satura veidotāja Kjara Ciufini (39) bija par labu jaunajam solim.

"Piekrītu, jo esmu sportisks, nesmēķējošs cilvēks. Ceru, ka smēķētāji var saprast arī to nesmēķētāju nepieciešamību, kuri vēlas elpot tīrāku gaisu," viņa sacīja.

Milānas rīkojums par gaisa kvalitāti, ko 2020. gadā pieņēma pilsētas dome, paredzēja pakāpeniski stingrākus smēķēšanas aizliegumus.

Sākot ar 2021. gadu, bija aizliegts smēķēt parkos un rotaļu laukumos, kā arī autobusu pieturās un sporta objektos.

Jaunākais smēķēšanas aizliegums, kas stājās spēkā 1.janvārī, attiecas uz "visām publiskajām telpām, ieskaitot ielas", izņemot "izolētas vietas, kur iespējams ievērot vismaz 10 metru distanci no citiem cilvēkiem", teikts tekstā.

Vietējās amatpersonas norāda, ka pasākuma mērķis ir samazināt gaisā esošo daļiņu daudzumu, lai "uzlabotu pilsētas gaisa kvalitāti, aizsargātu iedzīvotāju veselību, tostarp aizsardzību no pasīvās smēķēšanas sabiedriskās vietās, kuras bieži apmeklē arī bērni", teikts paziņojumā.

Emanuele Marinoni, Itālijas Tabakas tirgotāju federācijas viceprezidents un Milānas tabakas veikala īpašnieks, sacīja, ka sagaida, ka bizness samazināsies par "20 līdz 30 procentiem".

"Kad cilvēks atrodas birojā, (lai uzsmēķētu) viņš pāriet uz balkonu vai uz ielu. Ir skaidrs, ka (cigarešu) patēriņš noteikti samazināsies," viņš teica.

Aizliegums, kas ir spēkā pirms 2026. gada Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm, neattiecas uz e-cigaretēm.

Milāna atrodas industriālās Po ielejas vidū un ir nosmacēta ar ceļu satiksmi, un tā ir viena no gaisa ziņā visvairāk piesārņotajām pilsētām Eiropā.

Cigarešu dūmi, "tāpat kā visa sadegšana, veicina smalku daļiņu veidošanos", sacīja Milānas mēra vietniece Anna Skavuco.
Lēti dūmi

Itālijas pirmais nacionālais smēķēšanas aizliegums 1975. gadā aizliedza smēķēt sabiedriskajā transportā un klasēs un dažās citās vietās.

1995. gadā aizliegums tika attiecināts uz valsts pārvaldes zonām, bet 2005. gadā — uz visām slēgtajām sabiedriskām zonām, tādējādi padarot to par pionieri Eiropā.

Saskaņā ar Nacionālā statistikas institūta (ISTAT) datiem, pamatojoties uz 2023. gada datiem, aptuveni 19 procenti itāļu smēķē, kas ir mazāk nekā vidēji 24 procenti Eiropas Savienībā.

Vidēji ap sešiem eiro paciņā Itālijā cigaretes ir vienas no lētākajām arī Eiropā, kur biežāk sastopamas cenas aptuveni 10 eiro apmērā.

Itālijas Veselības ministrija norāda, ka 93 000 nāves gadījumu gadā tiek saistīti ar smēķēšanu.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem smēķēšana izraisa aptuveni 85 procentus no visiem plaušu vēža gadījumiem, kas ir visnāvējošākais vēzis pasaulē.

Eiropas Savienībā 17 valstis ir pieņēmušas likumdošanu par dūmiem brīvu vidi, no kurām visstingrākās ir Īrija, Grieķija, Bulgārija, Malta, Spānija un Ungārija.

Novembrī Lielbritānijā pieņemtais pasaulē vadošais priekšlikums pakāpeniski pārtraukt jauniešu smēķēšanu pārvarēja savu pirmo parlamenta šķērsli, likumdevējiem pārliecinoši balsojot par.

Likumprojekts liegtu legāli smēķēt ikvienam, kurš dzimis pēc 2009.gada 1.janvāra, pakāpeniski palielinot tabakas iegādes vecumu.

Valdība ir paziņojusi, ka tās mērķis ir izveidot Lielbritānijā pirmo "no dūmiem brīvo paaudzi".

Eiropā vismazāk smēķētāju ir Zviedrijā, kur smēķē astoņi procenti iedzīvotāju.

Vissliktāk klājas Bulgārijai, kur smēķētāji veido 37 procentus.
(AFP)