Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 24
» Jaunākais biedrs: Wurind
» Foruma virtenes: 767
» Foruma ieraksti: 3'590

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 27 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 25 ciemiņš(i)
Google, Bing

Pēdējā virtene
Ziemeļkoreja
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
25 minutes ago
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 0
Eclesiar
Forums: Citas spēles
Pēdējā ziņa no: LvSnor
29 minutes ago
» Pēdējās atbildes: 13
» Skati: 1'690
sphinx [lokalais] meklētā...
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
1 stunda ago
» Pēdējās atbildes: 5
» Skati: 3'324
Krievijas federācijas īpa...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
5 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 33
» Skati: 6'814
[LV|EU] Tornis Antistasi ...
Forums: ArmA3
Pēdējā ziņa no: LvSnor
0:27
» Pēdējās atbildes: 13
» Skati: 415
Citāti ...
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-17 18:14
» Pēdējās atbildes: 165
» Skati: 75'412
Francija palielina militā...
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-16 0:56
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 15
Latvijas kolabracionisti
Forums: Latvijas pagatne
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-15 20:34
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 31
Html 5
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-13 17:33
» Pēdējās atbildes: 4
» Skati: 1'428
Eclesiar - Lietuva
Forums: Citas spēles
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-07-13 11:48
» Pēdējās atbildes: 2
» Skati: 82

 
  2024-2025 g. Hokeja Latvijas un Baltijas čempionāts sievietēm
Publicējis: LvSnor - 2025-03-29 19:38 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi - Nav atbilžu

Klāt Baltijas un Latvijas čempionāta hokejā sievietēm finālspēles!

Šo sestdien, 29.03.2025., un svētdien, 30.03.2025., norisināsies Baltijas un Latvijas čempionāta hokejā sievietēm izslēgšanas spēļu fināli starp komandām Rīgas Hokeja skola un SHK Laima un cīņa par bronzas medaļām starp komandām HS Kurbads/SHK Lauvas un Sostine Hockey U18 (Lietuva).
Laika posmā no 2024.gada septembra līdz 2025.gada martam norisinās Baltijas un Latvijas čempionāts hokejā sievietēm. Čempionāts sezonas laikā vienuviet pulcē 16 sieviešu hokeja komandas no Lietuvas un Latvijas, no kurām 7 komandas startē augstākajā grupā (A grupā) un 9 startē pēc spēka samēra otrajā grupā (B grupā).
A grupā par Baltijas čempiona un Latvijas čempiona titulu cīņu uzsāka 7 komandas, no tām 5 Latvijas komandas: Rīgas hokeja skola, sieviešu hokeja komandas (turpmāk - SHK) “Laima”, hokeja skola “Kurbads”/SHK Lauvas, hokeja komanda L&L “Hope” un SHK “Tukums”, un divas komandas no Lietuvas: Lietuvas sieviešu hokeja izlase un Sostine Hockey U18. Čempionāta ietvaros A grupā komandas aizvadīja četru apļu turnīru, savstarpēji izspēlējot spēles katra komanda ar katru. 
Komandu sadalījums A grupā, noslēdzot pirmo Čempionāta etapu:
1.vieta Rīgas hokeja skola
2.vieta SHK “Laima”
3.vieta HS Kurbads/SHK Lauvas
4.vieta Sostine Hockey U18
5.vieta Lietuvas sieviešu hokeja izlase
6.vieta SHK Tukums
7.vieta SHK L&L Hope
Nedēļas nogalē no 21.marta līdz 23.martam norisinājās augstākās līgas (A grupas) pirmās kārtas – pusfinālu, izslēgšanas spēles, kurās līdz 2 uzvarām par iekļūšanu finālos cīnījās Rīgas hokeja skola ar Sostine Hockey U18 un SHK Laima ar HS Kurbads/SHK Lauvas. Pirmajā kārtā abos mačos pārliecinātu uzvaru guva Rīgas hokeja skola un SHK “Laima”. Abas komandas šajā nedēļas nogalē cīnīsies par Baltijas un Latvijas čempionāta titulu. Tikmēr komandas Sostine Hockey U18 un HS Kurbads/SHK Lauvas cīnīsies par bronzas medaļām.
Tāpat šajā nedēļas nogalē, 29.03.2025., Kurbads ledus hallē norisināsies B grupas viens no noslēdzošajiem sabraukumiem, kurā par svarīgiem izspēles punktiem cīnīsies HK Klaipeda Girls (Lietuva), SHK Ozolnieki, SHK Laima, SHK Ventspils un HS Kurbads/Lauvas 2.komanda (visas – Latvija).
A grupas izslēgšanas spēļu finālus un B grupas sabraukuma turnīru iespējams vērot klātienē Rīgas hokeja skolas, Daugavas ledus halles un Kurbads ledus halles arēnās bez maksas!
A grupas izslēgšanas spēļu izslēgšanas sēriju spēles būs iespējams vērot arī tīmekļvietnē: www.latvijashokejs.tv 
Vēlam veiksmi, izturību un aizraujošas spēles visām komandām un atbalstītājiem!
Informāciju sagatavoja:
Agnese Kārkliņa
Latvijas Hokeja federācijas sieviešu hokeja attīstības projektu vadītāja

Drukāt

  2025 IIHF PČ
Publicējis: LvSnor - 2025-03-29 18:49 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi - Nav atbilžu

Latvijas hokeja izlase 31. marta, Daugavas ledus hallē uzsāks gatavošanos 2025. gadā IIHF Pasaules čempionātam hokejā, kas no 9. līdz 25. maijam norisināsies Stokholmā un Herningē.
Pirmajā treniņu nedēļā uz ledus dosies divi vārtsargi, desmit aizsargi un 13 uzbrucēji. Laikam ejot, izlases rindas papildinās vairāki hokejisti, kuriem būs noslēgušās sezonas Eiropā un Ziemeļamerikā. LHF informēs par spēlētājiem, kas papildinās izlases rindas.
Treniņi Daugavas ledus hallē Latvijas hokeja izlasei norisināsies no plkst.10:00 līdz 13:00.
Latvijas nacionālā izlase pirmās pārbaudes spēles aizvadīs jau 4. un 5. aprīlī, viesos spēkojoties ar Austrijas valstsvienības. Visas šī pavasara pārbaudes spēles video tiešraidē varēs redzēt kanālā TV6.
Pēcāk Latvijas nacionālā hokeja izlase 9. un 10. aprīlī “Arēna Rīga” uzņems Somijas izlasi.
Savukārt 24. un 25. aprīlī Harija Vītoliņa vadītā izlase savā laukumā uzņems Šveices komandu. Sagatavošanās posmu Latvijas nacionālā izlase noslēgs ar cīņām 2. un 3. maijā viesos pret Norvēģijas komandu.

Latvijas izlases treniņnometnes sastāvs
VĀRTSARGI DZ.G. NŪJ. SAT. AUGUMS SVARS KLUBS
ĒRIKS VĪTOLS 2001 K 184 85 JYP (LIIGA, SOMIJA)
BRUNO BRŪVERIS 2002 K 183 77 MAIAMI UNIV. (NCAA, ASV)

AIZSARGI KLUBS
MIKS TUMĀNOVS 2001 K 195 90 JYP (LIIGA, SOMIJA)
KRISTAPS ZĪLE 1997 K 186 87 LITVINOV (ČEHIJA)
MARKUSS KOMULS 1998 L 183 86 KLADNO (ČEHIJA)
SANDIS SMONS 1999 K 180 86 LA CHAUX-DE-FONDS (SL, ŠVEICE)
NAURIS SĒJĒJS 2001 K 184 84 GUSNACHT LIONS (SL, ŠVEICE)
GUSTAVS OZOLIŅŠ 2003 K 178 82 RPI (NCAA, ASV)
ARTŪRS ANDŽĀNS 2001 K 190 90 HPK (LIIGA, SOMIJA)
ARVILS BERGMANIS 1999 K 182 86 RPI (NCAA, NCAA)
NIKS FEŅENKO 2004 K 186 79 JOKERIT (MESTIS, SOMIJA)
RIHARDS SIMANOVIČS 2002 K 190 93 MIAMI UNIV. (NCAA)
UZBRUCĒJI KLUBS
KASPARS DAUGAVIŅŠ 1988 K 183 100 BEZ KLUBA
HARALDS EGLE 1996 L 180 88 HC 32 LIPTOVSKY MIKULAS (SLOVĀKIJA)
RIHARDS BUKARTS 1995 L 177 86 HC VITKOVICE (ČEHIJA)
FĒLIKSS GAVARS 2002 K 180 83 ST. LAWRENCE UNIV. (NCAA, ASV)
ANRĪ RAVINSKIS 2003 K 191 91 HPK (LIIGA, SOMIJA)
GĻEBS PROHORENKOVS 2001 K 187 85 NIAGARA UNIV. (NCAA, ASV)
RAINERS RULLERS 2004 K 194 88 RPI (NCAA, ASV)
MARTINS LAVIŅŠ 2003 L 186 84 UNIV. OF NEW HAMPSHIRE (NCAA, ASV)
GEORGS GOLOVKOVS 1995 K 183 82 FRYDEK MISTEK (MAXA LIGA, ČEHIJA)
KRISTAPS SKRASTIŅŠ 2003 L 178 81 UNIV. OF NEW HAMPSHIRE (NCAA, ASV)
RODŽERS BUKARTS 2004 K 183 86 GUSNACHT LIONS (SL, ŠVEICE)
KLĀVS VEINBERGS 2003 K 191 90 COLORADO COLLEGE (NCAA, ASV)
RAIMONDS VĪTOLIŅŠ 2002 L 184 85 MIAMI UNIV. (NCAA, ASV)

Drukāt

  Žurnāls Dēkla
Publicējis: LvSnor - 2025-03-29 18:39 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Nav atbilžu

Žurnāls Dēkla

Žurnāls Dēkla
10. Februāris ·
Iespēja iesūtīt savus fantāzijas un fantastikas žanru tekstus un mākslu!
Maģistra darba izstrādes procesā top makets interneta un drukātās formas fantāzijas un fantastikas literatūras un mākslas žurnālam. Kamēr šis raksts ir šeit redzams, viss vēl ir izstrādes procesā!
Vai ir apnicis lasīt stāstus par prinčiem ar angliskiem vārdiem un pūķiem, kuri nekad neatceļo uz Laimas un Ūsiņa zemi? Apnicis lasīt tieši tulkotus terminus, kas zaudē jēgu latviešu valodā? Apnicis lasīt par svešu tautu ticējumiem fantastiskās pasaulēs? Vai ir apnicis pakāpeniski zaudēt jēgu gadskārtām, tradīcijām, ticējumiem un tautasdziesmām? Pacelsim latiņu un parādīsim, ka latviska fantāzijas un fantastikas literatūra un māksla ir!
Latviešu kultūrtelpa ir gana ilgi klanījusies svešu mitoloģiju priekšā, laiks restaurēt un pilnveidot mūsējo. Kā būtu bijis tad, ja mēs būtu pierakstījuši un dokumentējuši savus dievus dziesmās kā senie grieķi? Mēs būtu pierakstījuši, kā Saule, Laima, Pērkons, Jumis, Dēkla un citi veidoja jaunus tēlus un radības, kādos piedzīvojumos nonāca un kā dzīvoja starp cilvēkiem pirms tika patriekti, pirms radās Lāčplēsis. Kāda būs nākotne, ja mēs to pierakstīsim? Saule mūsu solāros, nē, saules paneļus sildīs, Pērkons uzlādēs telefonu, un Jumis laboratorijā strādās pie ĢMO. Kādas dievības un radības vēl slēpjas un gaida tikt atklātas Latvijas mežos, purvos, ezeros un upēs? Varbūt mēs varam tos pievienot žurnāla "Dēkla" bestiārijā – radību enciklopēdijā? Kādas pasaules varam uzburt, atklāt un izveidot, iedvesmojoties no mūsu valodas un tās mantojuma? Kādu fantastisku nākotni mēs gribētu vai tieši negribētu piedzīvot mūsu kultūrā? Kādas šausmas patiesībā ir apraktas pagātnē, kuras mūsu senči nepierakstīja?
Ja nerakstīsim un neradīsim jaunus mītus un to interpretācijas, tad nekad neuzzināsim atbildes uz šiem jautājumiem. Tāpēc jāraksta, jāveido un jāsūta uz e-pastu: zurnalsdekla@gmail.com !
Ierosmei iesakām darbos iekļaut šādas kategorijas:
• Latvija/Baltija vai oriģināla laiktelpa;
• maz svešu terminu izdomātu parādību raksturošanai; personvārdi un īpašvārdi nav anglocentriski, ja tam nav simboliska nozīme;
• izmantoti oriģināli vai latviešu mitoloģijā sastopami tēli/radības/dievi/personāži.
Ieteicamās tehniskās prasības iesniedzamajiem darbiem:
• iepriekš nepublicēts teksts;
• vidējais rakstu apjoms no 6000 līdz 10000 rakstzīmēm (ieskaitot tukšumzīmes);
• dzejas publikācija – 2 līdz 10 dzejoļu kopa;
• mākslas darbu attēlu formāts ir PNG, JPG, GIF.
Digitāliem mākslas darbiem lūdzam pievienot pierādījumu, ka tie nav pilnībā datorģenerēti ar mākslīgā intelekta palīdzību (pievienot attiecīgās programmas datni vai ekrānuzņēmumus ar darba veidošanas procesu).
Lai iesniegtu darbus (sūtot uz e-pastu zurnalsdekla@gmail.com), pievieno savu vārdu vai pseidonīmu, darba nosaukumu un, ja nepieciešams, žanru un apakšžanru.
Literatūras un mākslas veidi, kurus lūkojam visvairāk:
īsā proza, oriģināli stāsti, lugas un scenāriji, dzeja un dziesmas, esejas un recenzijas, izdomātu oriģinālu tēlu un radību apraksti;
digitālā māksla, fotogrāfijas, digitalizēti zīmējumi un attēli ar rokdarbiem.
Te saraksts ar (dažiem!) apakšžanriem, kurus vari pārstāvēt:
tvaikpanks (steampunk); distopija jeb antiutopija; kiberpanks (cyberpunk); saulpanks (solarpunk); urbānā fantāzija; pārdabiskā fantastika; supervaroņu fantastika/fantāzija; alternatīvā vēsture; augstā (episkā) fantāzija; tumšā fantāzija; pasakas; fabulas; šausmas; paralēlās pasaules; maģiskais reālisms.

https://bsky.app/profile/zurnals-dekla.bsky.social
https://www.facebook.com/profile.php?id=61572916926703

Drukāt

  Francijas banka izveido kriptofondu
Publicējis: LvSnor - 2025-03-29 15:17 - Forums: Eiropas Savienība un NATO - Nav atbilžu

Francijas valsts banka Bpifrance izveido 27 miljonu ASV dolāru kriptofondu
Bloomberg News
Publicēts : 2025. gada 28. marts, plkst. 7:58, EDT
https://www.bnnbloomberg.ca/markets/cryp...ypto-fund/

Francijas investīciju banka Bpifrance paziņoja, ka tā uzsāk 25 miljonus eiro (27 miljonus ASV dolāru) vērtu kriptovalūtu riska stratēģiju, lai tieši ieguldītu digitālajos aktīvos kā daļu no plašākas atbalsta stratēģijas topošajam sektoram.
Valstij piederošā banka izmantos līdzekļus, lai ieguldītu jaunuzņēmumos, kur tā saņems žetonus, nevis pašu kapitālu, teikts Bpifrance ceturtdienas paziņojumā. Investīcijas tiks virzītas uz blokķēdes projektiem ar "spēcīgu Francijas nospiedumu", sacīja uzņēmums, aptverot tādas jomas kā decentralizēta finanse, marķieri, ķīlas un mākslīgais intelekts.
Bpifrance pēdējo desmit gadu laikā ir ieguldījusi vairāk nekā 150 miljonus eiro blokķēdes projektos un jaunuzņēmumos, tostarp līdzdalībā tirgus veidotājā Flowdesk un tehnoloģiju firmās Dfns un Ariaee. Tas ir arī nodrošināts ar vairākiem kriptovalūtu fondiem. Banka sāka izmēģināt simboliskus ieguldījumus 2022. gadā, tostarp vienošanos ar decentralizēto finanšu aizdevumu platformu Morpho.
Žetonu ieguldījumu kārtas ir izplatītas riska kapitāla un eņģeļu investoru vidū, taču tradicionālie uzņēmumi un ieguldījumu fondi ir cīnījušies, lai savu dalību saskaņotu ar normatīvajām prasībām. Lai gan žetonu darījumi bieži ir likvīdāki, pateicoties plaukstošajiem kriptovalūtu tirgiem, tie arī rada lielāku nepastāvības un neveiksmes risku.
Spēja veikt simboliskus ieguldījumus kļuva “daudz steidzamāka”, ņemot vērā ASV paātrināto kriptovalūtu stratēģiju, sacīja Bpifrance izpilddirektora vietnieks Arno Caudoux, un Francija vēlas, lai tā netiktu atstāta novārtā. Prezidents Donalds Tramps ir padarījis kriptovalūtu nozares atbalstīšanu par savas administrācijas stūrakmeni.
"Jaunā ASV politika rada milzīgu pievilcību visiem kriptovalūtu uzņēmumiem no visas pasaules," preses brīfingā sacīja Kaudū. "Mēs vēlamies paturēt šos uzņēmumus šeit, jo esam stingri pārliecināti, ka nākotnē ir ļoti svarīgi izveidot savu ekosistēmu."
---
Emīlija Nikola, Bloomberg News

Drukāt

  Download Instagram Reels
Publicējis: reelsdownload - 2025-03-27 10:51 - Forums: Datortehnika un programmatūra - Atbildes (3)

Our Reels Downloader is a user-friendly tool designed to help you Instagram Reels Video Download effortlessly. With just a few clicks, you can save your favorite reels directly to your device, allowing you to enjoy them anytime, anywhere, without the need for an internet connection. Whether you're a content creator looking to save your work, a marketer gathering inspiration, or simply a fan of entertaining videos, our tool caters to all your needs.

Drukāt

  Padomju izsūtījumi 1941 1945
Publicējis: LvSnor - 2025-03-25 12:21 - Forums: Latvijas pagatne - Nav atbilžu

«Baigā gada» šausmas Rīgas Centrālcietumā Ineses Dreimanes grāmatā «Pēc mums vēl ilgi zeme skums»
Šodien, 11:24
Literatūra
Autori: Baiba Kušķe (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

25. martā pieminam deportāciju upurus, tādēļ raidījumā "Labrīt" apskatītās grāmatas izvēle šoreiz ir nopietna un skarba – vēsturnieces Ineses Dreimanes darbs "Pēc mums vēl ilgi zeme skums". Tās pamatā pētījums par kādu arī ļoti traģisku mūsu vēstures lappusi – Latvijas iedzīvotāju beztiesas nogalināšanu Rīgas Centrālcietumā 1941. gadā no 27. līdz 29. jūnijam. Grāmata tapusi ļoti rūpīgā izpētes darbā 10 gadu garumā.
Tautas mutē iegājies, ka Latvijā pirmo PSRS okupācijas gadu mēdzam dēvēt par "Baigo gadu", tā raksturojot režīma baisās ļaundarības. Un šis gads patiešām tāds arī bija, tas ietver gan 1941. gada 14. jūnija deportācijas, gan brutālo slaktiņu, kad jūnija beigās Rīgas Centrālcietumā bez tiesas tika nogalināti 99 Latvijas iedzīvotāji. Padomju laikā to, protams, nedrīkstēja publiski pieminēt, bet tautas mutē klīda šausminoši nostāsti par Centrālcietumā notikušo, gadu gaitā arvien vairāk apaugot arī izdomājumiem un pārspīlējumiem.
Pēc neatkarības atgūšanas par to ticis daudz runāts, bet tomēr vienīgais zinātniskais pētījums par šiem notikumiem ir šogad klajā nākusī Ineses Dreimanes grāmata, balstīta faktos gan par bojāgājušo personībām, gan arestu iemesliem un cilvēku nogalināšanas apstākļiem.
Grāmatā atspoguļota arī nogalināto ekshumēšana un identificēšana, kas norisinājās dažādos laika periodos, sniegtas arī ziņas par izdzīvojušo likteņiem.
Grāmatas ievadā autore atzīst, ka darbs nebija vienkāršs, jo informācija bija ļoti fragmentāra un izkliedēta. Tā bija burtiskā nozīmē jāmeklē visur un visos iespējamos veidos. Līdzās arhīvu un preses materiāliem tās bija arī sarunas un sarakstes ar bojāgājušo cilvēku tuviniekiem.
Kas tad bija šie arestētie un Centrālcietumā nogalinātie cilvēki? Kad sākās karš starp Padomju Savienību un Vāciju, okupācijas varas mainījās, aresti visā Latvijas teritorijā notika nepārtraukti. Lai kādu iedzīvotāju arestētu, nemaz nevajadzēja daudz, pietika inkriminēt, ka viņš, piemēram, nepakļaujas karastāvokļa likumiem vai ir naidīgi noskaņots pret padomju varu, lai viņu jau ieskaitītu sociāli bīstama pretpadomju elementa kategorijā. Grāmatā varam konkrēti uzzināt, par ko apsūdzēja šos cilvēkus, kas pēc 22. jūnija nonāca Centrālcietumā, un par ko 99 no viņiem pēc dažām dienām tika nogalināti.
Pamats, lai čekas darbinieki to izdarītu, bija divi šajās dienās izdoti dokumenti. Viens no tiem jau daudzkārt apspriestais "Šustina saraksts" ar vairāk nekā 70 personu vārdiem, kas beidzas ar teikumu: "Sociālās bīstamības dēļ visus nošaut", un ko parakstījis LPSR čekas priekšnieks Semjons Šustins.
Otrs – "Vēvera saraksts", par kura eksistenci nevienam nebija nojausmas līdz pat 2014. gadam, bet kas ir tikpat nozīmīgs kā Šustina saraksts un apstiprina vēl 32 cilvēku aresta gadījumus, to parakstījis čekas izmeklēšanas daļas priekšnieks Jānis Vēvers.
Smagākā un traģiskākā ir pētījuma daļa, kurā aprakstīts asiņainais un brutālais nogalināšanas process. Nošaušana notika attālākajā cietuma daļā, nogalinātos apraka divās bedrēs. Bet to plašāk neiztirzāšu, vien piebildīšu, ka veids, kā nošauts absolūtais vairākums cilvēku, liek domāt, ka slepkava pamatā varēja būt viens cilvēks un grāmatā ir minēts arī viņa vārds. Ne mazāk skarba ir nodaļa par ekshumāciju, kas sākās 4. jūlijā, kam dienu vēlāk sekoja atpazīšana, kad tuvinieki nāca atpazīt savus tuvos cilvēkus, pēc tam arī nogalinātie tika apbedīti.
Bet vēsturniece atsevišķu nodaļu veltījusi arī mītiem par Rīgas Centrālcietumu, proti, kāpēc sabiedrībā iesakņojās stāsti par tik šausminošām apcietināto spīdzināšanām un sakropļošanu – par izrautām acīm, novilktu ādu un tā tālāk? Kādēļ bija tik ļoti nepieciešams piedzejot nogalinātajiem vēl papildus ciešanas, ja viņu liktenis – nogalināšana bez tiesas un pat reāla iemesla – pats par sevi ir traģēdija?
Inese Dreimane par to ir neizpratnē, uzskatot, ka tā ir necieņa pret traģiski bojā gājušajiem. Un grāmatā cenšas kliedēt šos mītus.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatas atvēršanas pasākums, kurā autore atklāja izpētes procesa gaitu. Piemēram, pastāstīja savu pieredzi, tiekoties ar nogalināto tuviniekiem. Viena no tām bija Kārļa Cīruļa mazmeita, kura pastāstīja, ka viņas vecāmāte bijusi uz atpazīšanu, bet savu vīru tā arī nav atpazinusi. Kaut arī viņa vārds patiešām ir
"Vēvera sarakstā". Vēsturniece domā, ka tas ir pat ļoti saprotami, ka tā varēja notikt, jo redzētais, kad nogalinātie tika atrakti, bija tik briesmīgs, ka cilvēkam to pieņemt bija nepanesami.
Pēc kāda laika Cīruļa mazmeita atkal sazinājās ar vēsturnieci, jo bija atklājusi kādu zīmīgu detaļu. Proti, vienā no ekshumācijas protokoliem ļoti smalki bija aprakstīts, kas katram cilvēkam bijis mugurā, un par vienu teikts, ka viņam kājās bijušas mājās pašaustas garās apakšbikses.
Tieši tādu pašu pašaustas veļas komplektu mazmeita bija atradusi mājās, noglabātu vēl no tiem laikiem. Vecāmāte to bija rūpīgi iepakojusi, acīmredzot, ar domu, ka tad, kad vīrs nāks mājās, viņam vajadzēs tīras drēbes. Tas ir tikai viens no stāstiem, bet autore satikusies ar daudziem cilvēkiem, un, lai gan ar cilvēku atmiņām pētniekam jābūt ļoti uzmanīgam, jo tās ir nestabilas, līdzās dokumentiem tās var kļūt par vērtīgu papildinājumu kopējai informācijas ainai.
Kā atzīst autore – šis pētījums ir, Knuta Skujenieka vārdiem runājot, tā asinsnasta, ko pagātne uzlika viņas pleciem. Viņa nesa to pēc labākās sirdsapziņas un pa ceļam nenometa, vienīgi brīžiem nācās apstāties un atvilkt elpu. Un tagad tā ir nolikta lasītāju priekšā.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...s.a592855/

Drukāt

  Vatnik Soup
Publicējis: LvSnor - 2025-03-23 15:50 - Forums: Eiropas Savienība un NATO - Nav atbilžu

https://vatniksoup.com/

Kas ir Vatnik zupa?

Vatnik Soup ir Twitter pavedienu sērija, kurā es iepazīstinu ar prokrieviskajiem aktieriem un propagandistiem no visas pasaules (“Vatniks”), neatkarīgi no tā, vai viņi ir tā dēvētie “neatkarīgie žurnālisti”, politiķi, militārpersonas vai vienkārši parastie grifteri, kas vēlas iegūt vieglu naudu.

Sērijā ir arī ievadi un dziļāks ieskats par to, kā darbojas tiešsaistes propaganda un dezinformācija un tiek izplatīta. Piemēram, es runāšu par troļļu fermām, manipulācijām ar sociālajiem medijiem un Krievijas tiešsaistes informācijas operācijām.

Es jūtu, ka ir svarīgi ieviest šos sliktos dalībniekus kopā ar stratēģijām, kuras viņi izmanto informācijas telpā. Tikai šādā veidā mēs varam īstenot vienu lietu, ko parasti sauc par kara pirmo upuri: patiesību.

Izbaudiet zupas, sekojiet man sociālajos medijos un dariet man zināmu, ko jūs domājat par šo projektu - es vienmēr esmu gatavs labai diskusijai!

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...m.a592328/

Drukāt

  ASV 6 paaudzes lidaparāts
Publicējis: LvSnor - 2025-03-23 2:38 - Forums: Eiropas Savienība un NATO - Nav atbilžu

Gaisa spēku priekšnieks: jaunais F-47 kā F-22 aizstājējs
2025. gada 21. marts | Džons A. Tirpaks

Gaisa spēki ir daudzsološi jauninājumi diapazonā, slepenībā analizētais dizains, izmaksas un lidmašīnu skaits, tās nākamās paaudzes gaisa dominējošajam cīnītājam - jaunam lidaparātam kristības F-47, kas aizstās F-22 gaisa kuģus.

Štāba priekšnieks ģenerālis Deivids W. Allvins, kurš 21. martā pievienojās prezidentam Donaldam Trumpu Baltajā namā, lai atklātu jauno Air Superyicy Fighter, pēc paziņojuma publiskoja paziņojumu, kurā tika piedāvāta daudz jaunu informāciju par NGAD, kas gadiem ilgi ir apslāpēta slepenībā.

"Neskatoties uz to, ko apgalvo mūsu pretinieki, F-47 patiesi ir pasaulē pirmais apkalpes loceklis sestās paaudzes cīnītājs," sacīja Allvins -acīmredzami domājot Ķīnu, kas nesen atklāja vairākus jaunus slepena izskata kaujas lidmašīnu veidus.

F-47 pievienosies B-21 bumbas sprādzienam Gaisa spēku sestā paaudzes flotē, - Allvins sacīja, ka šai jaunajai gaisa kuģu paaudzei būs “nākamās paaudzes slepenība, sensoru saplūšana un tālsatiksmes spējas, lai cīnītos pret vismodernākajiem pretiniekiem strīdīgā vidē”.

Gaisa spēku piegādātie F-47 apmetumi, kas apzināti slēpj daudzas tā īpašības, izraisa atšķirīgas atšķirības no piektās paaudzes lidmašīnām, piemēram, F-22 un F-35. Kamēr attēli parāda tradicionāli slepeno degunu un burbuļu nojumi ar noslīpētu čīnu un saplacinātu vispārējo fizelāžas formu, tie arī atklāj gan kanardus, gan spārnus ar atšķirīgu augšupvērstu leņķi, kas nav raksturīgas iepriekšējiem slepenajiem dizainparaugiem.

F-47 būs arī “ievērojami lielāks diapazons” nekā F-22, apgalvoja Allvins. F-22 diapazons ir vairāk nekā 1850 jūdzes ar divām ārēju spārnu degvielas tvertnēm, pirms tā ir jāpiepilda. Gaisa spēku vadītāji ir pārrunājuši iespēju, ka NGAD tiks uzbūvēts divos variantos - lielāks ar lielāku diapazonu, lai tiktu galā ar lielajiem Klusā okeāna teātra attālumiem - un mazāku lidmašīnu, kas vairāk piemērota īsākiem lidošanas attālumiem starp militārajiem mērķiem Eiropas teātrī.

Visu sakot, gaisa spēki paziņojumā sacīja, ka F-47 “atspoguļo ievērojamu progresu salīdzinājumā ar F-22”, un tam ir modulārs dizains, kas ļaus tai būt “dominējošai platformai nākamajām desmitgadēm”.

Allvins sacīja, ka X-Planes pēdējos piecus gadus ir pārbaudījuši NGAD tehnoloģijas, “lidojot simtiem stundu, pārbaudot visprogresīvākās koncepcijas un pierādot, ka mēs varam ar pārliecību virzīt tehnoloģiju malu”. Lidojošā kampaņa ir “paātrinājusi tehnoloģiju, uzlabot mūsu operatīvās koncepcijas un pierādīts, ka mēs varam šo spēju izvietot ātrāk nekā jebkad agrāk. Tāpēc šis cīnītājs lidos prezidenta Trumpa administrācijas laikā,” viņš sacīja.

Trumpa administrācija ilgs līdz 2029. gada janvārim, mazāk nekā četrus gadus pēc šī brīža. Salīdzinājumam-F-22 tika izvēlēts par uzlabotā taktisko cīnītāju konkursa uzvarētāju 1991. gadā uz pirmo ražošanas modeļa lidojumu sešu gadu laikā.

Gaisa spēku amatpersonas vispirms atsaucās uz Flying NGAD prototipiem 2020. gadā, un bijušais sekretārs Frenks Kendalls vēlāk atklāja, ka X-Plane prototipi lidoja pat agrāk nekā 2010. gadu vidū.

Allvins arī apsolīja, ka F-47 “maksās mazāk un būs vairāk pielāgojamas turpmākiem draudiem-un mūsu krājumā būs vairāk F-47”.

F-22 lidojošās izmaksas, kas ietver tikai vienas lidmašīnas būvēšanas materiālu izmaksas, un tajā nav ietverta pētniecība un attīstība, militārā celtniecība vai jebkura cita neregulāra inženierija-bija aptuveni 140 miljoni USD. Ieskaitot šos citus elementus, F-22 izmaksas palielina līdz aptuveni 350 miljoniem USD; Augstāks, nekā gaidīts, jo gaisa spēki bija izveidojuši programmu, lai iegūtu vairāk nekā 400 lidmašīnu, kas būtu sadalījuši attīstības un neatbilstošos izdevumus.

F-22 programma tika pārtraukta 186 ražošanas lidmašīnās. Gaisa spēku amatpersonas ir privāti apspriedušas NGAD spēku skaitu no 220 līdz 250 lidmašīnām.

Baltajā namā Trump teica: “Mēs nevaram jums pateikt cenu, jo tas atdotu daļu no lidmašīnas tehnoloģijām un daļu no lidmašīnas lieluma; tā ir laba izmēra lidmašīna.”

Allvins sacīja, ka F-47 būs arī “ilgtspējīgāks, atbalstāmāks un ar augstāku pieejamību nekā mūsu piektās paaudzes cīnītājiem”. Tās, visticamāk, ir atsauces uz strūklas zemas novērošanas virsmas apstrādes izturību; Maskēšanās pirmajās dienās šādai ārstēšanai, ieskaitot lenti un drīviju, bija darbietilpīgi jāveic ar rokām uz gaisa kuģu šuvēm, un šis process patērēja daudzas stundas apkopes laika starp lidojumiem.

Turpretī sestā paaudzes B-21 uzņēmums ir raksturojis kā “ikdienas skrejlapu” ar paskaidrojumu, ka tas ir saistīts ar izturīgāku un blakus esošāku slepeno virsmu un gaisa spēku uzturētāju iekļaušanu daudzās dizaina izvēlēs attiecībā uz šo gaisa kuģi. Tie paši principi, iespējams, tika piemēroti F-47 projektēšanā.

F-47 tika veidots arī ar “veidotu, lai pielāgotu” domāšanas veidu, sacīja Allvins, iespējams, atsauce uz digitālo dizainu un atvērto sistēmu arhitektūru, kas ļaus biežām programmatūras, sensoru un citu misijas pārnesumu maiņām. Viņš arī sacīja, ka cīnītājs “izvietošanai prasīs ievērojami mazāk darbaspēka un infrastruktūras”, kas liecina par samazinātu atkarību no zemes aprīkojuma un vairāk apkopei draudzīgām komponentiem.

Boeing šodien tika piešķirts līgums “Fonds inženierzinātņu un ražošanas attīstības posmā, kas ietver visu NGAD platformas aspektu nobriešanu, integrēšanu un pārbaudi”, teikts Gaisa spēku paziņojumā. “Šis posms novērtēšanai radīs nelielu skaitu testa gaisa kuģu. Līgumā ir iekļautas arī konkurences cenas sākotnējās ražošanas cenas cenas,” pieeja, kas līdzīga tai, kas izmantota ar B-21 bumbvedēju.

"Turpmākajos gados tiks noteikti turpmākie lēmumi par pamatiem un papildu programmas elementi, jo Gaisa spēki virza F-47 uz operatīvo izvietošanu," teikts dienesta paziņojumā.

Stīvs Pārkers, pagaidu prezidents un Boeing Aizsardzības, kosmosa un drošības izpilddirektors, sacīja: “Mēs atzīstam, cik svarīgi ir projektēt, būvēt un piegādāt sestās paaudzes iznīcinātāju spēju Amerikas Savienoto Valstu gaisa spēkiem. Gatavojoties šai misijai, mēs veicām visnozīmīgāko ieguldījumu mūsu aizsardzības biznesa vēsturē, un mēs esam gatavi nodrošināt visaugstāko un novatoriskāko NGAD Aircraft vēsturi, lai atbalstītu misiju.

Boeings sacīja, ka F-47 balstīsies uz “Boeing’s Fighter Legacy”, kurā ietilpst P-51 Mustang, F-4 Phantom, F-15 Eagle, F/A-18 Hornet un EA-18 Growler.

Gaisa spēki nekavējoties piedāvāja iemeslus, kāpēc Boeing tika izvēlēts pār Lockheed. Boeing ir apskatījis virkni programmisku kļūdu ar savu KC-46 tankkuģi, T-7 treneri un VC-25B prezidenta transportu, kas kopīgi izmaksāja uzņēmumam gandrīz 10 miljardu dolāru pārsniegtu izmaksu dēļ, ņemot vērā šo līgumu fiksēto cenu struktūru. Darbuzņēmējam ir bijusi arī virkne negadījumu un nopietnu kvalitātes aizbēgšanu no komerciālajiem lidmašīnām.

Tikmēr Lockheed ir saskārusies ar visu gadu ilgu piegādes aizturēšanu F-35 iznīcinātājiem, jo kavējas ar Jet tehnoloģijas atjaunošanas 3 jaunināšanas pārbaudi, kā arī hroniskas problēmas ar šī cīnītāja uzturēšanas izmaksām. Tomēr tas ir virzījis F-22 iespējas saglabāt tās kaujas spēju, jo ir attīstīta NGAD.

Boeings sacīja, ka “tehniskā un programmatiskā informācija [F-47] paliek klasificēta saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu nacionālās drošības un eksporta likumiem”. Paziņojumā Lockheed sacīja, ka tas ir “sarūgtināts par šo iznākumu” un “mēs gaidīsim turpmākas diskusijas ar ASV gaisa spēkiem”.

Allvins piedāvāja pārsteidzošu reaktīvās vispārējās iespējas aprakstu.

"Ar F-47 mēs stiprināsim savu globālo stāvokli, saglabājot ienaidniekus ārpus balansa un līcī," viņš teica. "Un, kad viņi uzmeklē, viņi neredzēs neko citu kā tikai sakāvi, kas gaida tos, kuri uzdrošinās mūs izaicināt."

Drukāt

  Cenas pārtikai Latvijā augstākas?
Publicējis: LvSnor - 2025-03-22 18:15 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Atbildes (3)

Vai patiesi cenas pārtikai Latvijā augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā?
Andis Beitāns

Cik patiesas ir runas par to, ka tagad Lietuvā cenas pārtikai kļuvušas augstākas un lietuvieši brauc pie mums iepirkties, bet viszemākās cenas tagad esot Igaunijā? Veicām pētījumu – izanalizējām visās trijās valstīs strādājošo veikalu tīklu informāciju, kura bija publiski pieejama un atbilstošam pārtikas sortimentam salīdzināma. Cenu uzraugiem ir par ko padomāt.
Mūžsens stereotips vēsta, ka pie kaimiņiem - leišiem un igauņiem - viss ir labāk. Kam zāle zaļāka, debesis zilākas, benzīns un ēdiens lētāks. Salīdzinājumam izvēlējāmies produktus, no kuriem var pagatavot pankūkas. Centāmies noskaidrot, kurā no Baltijas valstīm pankūkas var pagatavot visizdevīgāk.
Analizējām piecu ikdienā bieži lietotu produktu cenas - olas, sviests, piens, cukurs un kviešu milti. Šie produkti ir ne tikai būtiskas sastāvdaļas klasiskajā pankūku receptē, bet arī plaši patērētas pārtikas preces ikvienā mājsaimniecībā, tādēļ tās atspoguļo arī kopējo ikdienas pārtikas cenu līmeni.
Pētījuma pamatā ir publiski pieejami un salīdzināmi dati par aktuālajām cenām 2025. gada 20. martā divos mazumtirdzniecības tīklos Baltijas valstīs - “Rimi” un “Maxima”. Šī pieeja ļauj izveidot vienotu un līdzsvarotu salīdzinājumu starp valstīm, jo tiek vērtēti vienādi mazumtirdzniecības zīmoli. Konkrētie mazumtirdzniecības zīmoli pētījumam izvēlēti tādēļ, ka tiem pieejami pārtikas interneta veikali visās Baltijas valstīs. Katrā valstī un veikalu tīklā atlasīti produkti pēc principa - zemākā cena par vienību, neņemot vērā atlaides un akcijas.
Veikalu uzrādītās cenas liecina, ka vislētākās olas nopērkamas Igaunijā. Tur par 10 M izmēra olām būs jāsamaksā 1,29 eiro, bet visdārgākās būs pie mums - 1,99 eiro. Lietuvā - 1,59 eiro. Sviestu visizdevīgāk var iegādāties 180 gramu iepakojumā Lietuvā par 1,55 eiro. Tikai nedaudz vairāk tas maksās Igaunijā - 1,59 eiro, bet visdārgākais sviests būs pie mums, par 180 gramiem jāsamaksā vismaz 1,99 eiro. Vislētākais piens pieejams Igaunijā. Tur par 1 litru piena ar 2,5% tauku saturu jāmaksā tikai 0,58 eiro, bet Lietuvā 0,69 eiro. Tikmēr Latvijā zemākā cena par litru piena būs 0,95 eiro. Arī cukuru pirkt izdevīgāk sanāks Igaunijā, tur par 1 kilogramu jāmaksā 0,73 eiro. Tiesa, arī Latvijā cena ir ļoti līdzīga - 0,75 eiro. Visdārgākais cukurs šobrīd ir Lietuvā - 0,89 eiro. Visbeidzot kviešu milti vismazāk maksā jau atkal Igaunijā - tur 2 kg iepakojums nopērkams par 0,95 eiro, bet Latvijā un Lietuvā - 1,28 un 1,14 eiro attiecīgi. Respektīvi, pie mums visdārgāk.
Ja katrā no Baltijas valstīm iepirktos maksimāli taupīgi un katru no pankūku sastāvdaļām pirktu veikalā, kur tā maksā mazāk, kopumā vislētākās pankūkas būtu Igaunijā - tur kopējās izmaksas 5,18 eiro, bet visdārgākās - Latvijā, visi nepieciešamie produkti kopā - 6,56 eiro. Skatīt tabulu:
[Attēls: 738245_e834bd373e.jpg]
Veicot nelielu aprēķinu ar mākslīgā intelekta palīdzību, noskaidrojam, ka Latvijā pankūkas izmaksās par 11,95% dārgāk nekā Lietuvā un par krietniem 26,64% dārgāk nekā Igaunijā. Šāda cenu atšķirība var neapšaubāmi radīt patērētājiem vēlmi doties iepirkties uz kaimiņvalsti. Īpaši tiem, kuri dzīvo tuvāk robežai. Līdz ar to daļa nodokļu ieņēmumu mūsu valstij iet secen.
Centrālā statistikas pārvalde informē, ka 2025. gada februārī, salīdzinot ar 2024. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,7%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām salīdzināmajā periodā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (−24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (−4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (−7,4%).
Latvijas inflācija 2024. gada augustā bija 0,9%, kas ir ievērojami zemāka nekā Eiropas Savienības vidējā inflācija tajā pašā mēnesī - 2,4%. Līdz 2025. gada februārim Latvijā inflācija pieauga līdz 3,7%, bet ES vidējais rādītājs - 2,7%. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā inflācija lielākoties bija zemāka nekā Igaunijā, bet līdzīga vai nedaudz augstāka nekā Lietuvā. Savukārt Lietuvā inflācija saglabājās līdzīgā līmenī ar Latviju, piemēram, februārī Lietuvā tā bija 3,2%, bet Latvijā - 3,7%. No patēriņa cenu viedokļa šāda inflācija nozīmē, ka preču un pakalpojumu cenas Latvijā pieauga, taču šis pieaugums bija mērenāks nekā, piemēram, Igaunijā, kur inflācija bija ievērojami augstāka. Tomēr, neskatoties uz šādu inflācijas rādītāju atšķirību, arvien pārtikas cenas augstākas ir Latvijā.
Tikmēr marta sākumā publiski izskanējusi ziņa, ka gan Latvijas, gan ārzemju pārtikas ražotāji veikalniekiem iesnieguši vairākus desmitus lūgumu palielināt produktu cenas. Veikalu tīkls “Maxima” šī gada laikā esot saņēmis 77 šādus ražotāju pieteikumus, “Lats” - 37, savukārt “Rimi” informē, ka cenas prasīts palielināt 290 produktiem, nenorādot precīzu ražotāju skaitu. Šādi aicinājumi esot pamatoti ar izejvielu cenu pieaugumu, minimālās algas palielināšanu, kā arī degvielas un iepakojumu nodokļa kāpumu.
Tā kā cilvēki visbiežāk izvēlas uz veikalu doties ar auto, salīdzinām degvielas cenas, lai saprastu, kurā valstī brauciens būs izdevīgāks. Informācija no tīmeklī publiski pieejamās informācijas par aktuālajām degvielas cenām DUS tīklā “Circle K”, kurš darbojas visās Baltijas valstīs:
[Attēls: 738244_3b18af055a.jpg]
*Piebilde: jāņem vērā, ka degvielas cenas var nedaudz atšķirties atkarībā no konkrētās uzpildes stacijas un tās atrašanās vietas, taču kopējā tendence Baltijas valstīs šobrīd ir šāda. (20.03.2025.)
Šobrīd lētākā degviela starp visām Baltijas valstīm ir tieši Latvijā, lai gan ievērojamas atšķirības starp valstīm nav. Izcelt varētu vienīgi dīzeļdegvielas cenu Lietuvā, kas ir manāmi augstāka nekā citur. Pārējās pozīcijās gan atšķirība nav būtiska, jo par pāris centiem cenas var mainīties ik dienu pat vienā un tajā pašā degvielas uzpildes stacijā.
https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/4862...aunija.htm

Drukāt

  Kuveita
Publicējis: LvSnor - 2025-03-18 20:47 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

“Mosties kā Bezvalstnieks”: autoritāras apspiešanas atņem 42 000 Kuveitas pilsonību
Analīze
Tuvie Austrumi

Gandrīz 42 000 Kuveitiešiem ir atņemta pilsonība tikai pēdējo sešu mēnešu laikā un izaicinot starptautiskās tiesību normas. Sākot ar aizvien autoritārākajiem Kuveitas jaunā monarha, emīra Mishal al-Ahmad al-Jaber al-Sabah pakļautībā, politika apgalvo, ka ir vērsta pret ārzemniekiem, kuri nelikumīgi ieguvuši Kuveitas pilsonību, bet (dabā) naturalizēti pilsoņi un politiskie pretinieki tiek ķerti kampaņās. 

Kopš jaunā Kuveita monarha, Kuveita uzņēmusi izteikti autoritārāku virzienu, monarhs 84 gadus vecais Emirs Mishal al-Ahmad al-Jaber al-Sabah stājās amatā 2023. gada decembrī.

Apgalvojot, ka viņš neļaus demokrātiju “izmantot valsti iznīcināšanai”, Emīrs pagājušā gada 10. maijā apturēja parlamentu un paziņoja par konstitūcijas pārskatīšanu ar mērķi izbeigt politisko krīzi, kas, viņaprāt, gadu desmitiem ir paralizējis Kuveitu.

Tika arestēti vairāki cilvēki, kuri kritizēja šo iniciatīvu, un parlamenta locekļi tika izvirzīti apsūdzēti represiju vilnī, kuru nosaka Amnesty International.

Kopš septembra ir atņemta gandrīz 42 000 Kuveitas pilsoņu, kas ir radikāla politikas maiņa Persijas līča valstij. Pilsonības atsaukšana iepriekš tika izmantota Kuveitā, tāpat kā citās Persijas līča monarhijās, tikai sporādiski un pēc tiesas lēmumiem, dažreiz pret politiskajiem pretiniekiem vai tiem, kas apsūdzēti terorismā, piemēram, aizturētie, kas notika ASV bāzē Gvantanamo, Kubā.

Decembra pieņemšana decembrī par likumdošanas grozījumu, kas atļauj pilsonības atsavināšanu par “morālu pastāvību vai negodīgumu, vai darbībām, kuru mērķis ir apdraudēt valsts drošību, ieskaitot emīra vai reliģisko figūru kritiku”, ir paplašinājusi pilsonības atsaukšanas jomu.

Iekšlietu ministra vadītā Augstākā komiteja izskata lietas, lai noskaidrotu, kam ir juridiska prasība Kuveitas pilsonībai. Un katru nedēļu to cilvēku vārdi, kas atņemti no tautības, tiek publiskoti - ar satrauktu Kuveitu, kas pārņem sarakstus, meklējot savus vārdus vai radinieku vārdus, ziņoja Financial Times.
Kuveitas sievas

Ne mazāk kā 464 pilsoņi tika atņemti no savas tautības vienā dienā 6. martā, ieskaitot 12 cilvēkus, kas apsūdzēti par “nelikumīgi” divkāršo tautību, un 451 sacīja, ka viņi ir vainīgi “viltojumos un krāpšanā”, ziņoja Tuvo Austrumu ziņu vietne Al-Monitor.

Kuveita nepieļauj divkāršu tautību, tāpēc tiem, kas iegūst Kuveitas pilsonību, ir jāatsakās no sākotnējās tautības.

Un šie naturalizētie Kuveitis ir īpaši mērķtiecīgi, it īpaši sievietes, kuras naturalizējās pēc tam, kad apprecējās ar Kuveitu. Atbrīvoti no Kuveitas pilsonības, viņi nonāk bezvalstīs un bez pamattiesībām - piemēram, viņiem vairs nav piekļuves valsts veselības aprūpei, kā arī nevar atjaunot bērnu uzņemšanu valsts skolās.

Neuzvaitis nevar piekļūt dāsnajiem sociālās labklājības pabalstiem, ko piedāvā šī turīgā petro-monarhija, kā arī viņiem nevar piederēt zeme vai turēt vairākuma akciju uzņēmumā. Daži, kas ir zaudējuši tautību, ir ziņojuši, ka viņu autovadītāju apliecības ir atzītas par nederīgām vai arī atzinušas piekļuvi viņu bankas kontiem.

“Kuveitā ir nepieredzēts šo pasākumu ātrums un skarto cilvēku skaita mērogs. Valdība rīkojas nejauši,” saka Klēra Beaugrand, Parīzes Dauphine University-PSL Nacionālā zinātnisko pētījumu centra (CNRS) pētniece.

Saskaroties ar sabiedrības trauksmi par denaturalizācijas kampaņu, valdība decembrī mēģināja pielāgot savu nostāju attiecībā uz laulātajiem naturalizēties pēc laulībām, solot atjaunot savas pensijas un sociālos ieguvumus.
“Bezvalstnieks uz nakti”

Saskaņā ar ziņu Financial Times ietekmē visus sabiedrības līmeņus jaunie noteikumi par tautību. Britu ikdienā aprakstīts Kuveitas uzņēmēja Faisāla stāsts, kurš ir bijis izmisumā kopš viņa pases konfiscēšanas lidostā, kad viņš gatavojās ceļot. Viņš saka, ka neviens iemesls netika dots. Bet viņa tēvs, naturalizēts Kuveiti, tika atņemts arī no viņa tautības. "Viņi mani padarīja bezvalstnieku uz nakti," sacīja Faisāls. "Šodien viss, par ko es varu domāt, ir aiziešana un apmešanās Dubaijā."

Vēl viens potenciāls šo atsaukšanas upuris ir politiskā opozīcija. "Baumo ir Kuveitā, ka administratīvo procesu draudi pret" krāpniecisku "naturalizāciju ir vērsti uz cilvēku iebiedēšanu no cilts izcelsmes, kas veidoja parlamenta opozīcijas audzēšanas vietu, kuru varas iestādes uzskata par" neuzticamu "," saka Beaugrand.

Atsaukšana ir atgādinājums, ka ir vēl viena bezvalstnieku Kuveitas kategorija, Bidoon, no kuriem daudzi ir nomadu cilšu pēcnācēji. Bidons, burtiski “bez tautības”, nekad nav spējis pierādīt, ka viņi ir Kuwati pilsoņi un vairākas paaudzes ir palikušas likumīgi.

Viņu pieteikumus pilsonībai apstrādā īpaša iestāde, kas viņus neuzskata par ne pilsoņiem, ne likumīgiem ārvalstu iedzīvotājiem. Šī nemierīgā statusa dēļ viņiem tiek liegtas sociālās, politiskās un ekonomiskās tiesības, kas piešķirtas pārējiem iedzīvotājiem. Kuveitā ir aptuveni 100 000 Bidoon.
Ksenofobiska retorika

Lai attaisnotu savu kampaņu pret ārvalstu pilsoņiem, valdība reizēm izmanto ksenofobisku retoriku, kas atspoguļo, ko izmanto galēji labēji ASV un Eiropā - it īpaši brīdinot, ka ārvalstu noziedznieki izmanto dāsnos labklājības pabalstus, kas paredzēti Kuveitisam, un ir jāsoda.

Citas tautības Kuveitu ir “nolaupījusi”, martā Kuveitas Alrai TV sacīja iekšlietu ministrs Šeihs Fahads Al-Yousef. "Es neminēšu šīs tautības. Ir tautības, kas ir svešas Kuveitas sabiedrībai - tās sociālajai dzīvei, valoda, raksturs un sociālās attiecības." Karaliskās ģimenes loceklis Yousefs minēja draudus graut Kuveitas sabiedrības “autentisko raksturu” un radīt “cilmes apjukumu”.

Valdība pat ir atvērusi “karsto līniju”, lai mudinātu Kuveitu ziņot par diviem pilsoņiem un nosodīt tos, kas viņiem ir aizdomas par nepatiesiem dokumentiem, lai iegūtu tautību.
Kuveitas atpalikušā ekonomika

Valdība arī izvirza ekonomisku argumentu, lai attaisnotu savu kampaņu, kas dažreiz tiek atkārtota plašsaziņas līdzekļos.

"Valdība un prese šos pasākumus raksturo kā veidu, kā samazināt valsts izdevumus, samazinot pilsoņu skaitu, kas gūst labumu no dāsnajām priekšrocībām, ko piedāvā Kuveitas labklājības valsts," saka Beaugrand.

Saskaroties ar ekonomisko stagnāciju, Kuveitas varas iestādes uztraucas, ka viņi atpaliek no saviem līcī kaimiņiem, kuri veiksmīgi dažādo savu ekonomiku no atkarības no naftas.

“Kad viņš nāca pie varas, emīrs solīja uzsākt ekonomiskās reformas, lai veicinātu izaugsmi,” atzīmē Beaugrand. Bet kopš brīža, kad viņš likvidēja parlamentu, neskatoties uz daudzsološajām reformām, “mēs galvenokārt esam redzējuši denaturalizāciju”.
https://www.france24.com/en/middle-east/...ationality

Drukāt