https://www.youtube.com/watch?v=4RFrKr6caU4

Jāsaka nosaukums "undark" angliski ir kaut kas līdzīgs "apgaismībai" bet izklausās, ka tas ir tāda gana praktiskā nozīmē

https://undark.org/2024/11/26/unleashed-...s-weapons/

Pastāv autonomo ieroču tehnoloģija. Ko tagad?

Nākotnē cilvēki, iespējams, nebūs vienīgie šķīrējtiesneši, kas dzīvo un mirst karā, jo ieroči iegūst lēmumu pieņemšanas varu.

2021. gada zilo putnu dienā uzņēmuma Fortem Technologies darbinieki devās uz līdzenu Jūtas tuksneša daļu. Zeme bija laba vieta, kur izmēģināt uzņēmuma jauno inovāciju: DroneHunter pielikumu, kas, kā norāda nosaukums pusceļā, ir drons, kas medī citus dronus.

Eksperimenta sākumā DroneHunter, gluds, melnbalts gaisa kuģis ar rotoru, kura garums ir 2 pēdas un kura spārnu izpletums ir tikpat plats kā pieaugušam cilvēkam, sāka saņemt radara datus uz zemes, kas liecināja, ka gaisā atradās lidmašīnas formas drons. kas citos apstākļos varētu pārvadāt munīciju, kas paredzēta, lai kaitētu cilvēkiem. 

"DroneHunter, dodieties medībās," satraucošā mākslīgā intelekta balss sacīja pakalpojumā YouTube ievietotajā notikuma videoklipā. Tā rotori pagriezās uz augšu, un skats pacēlās virs izžuvušās zemes.

Radara sistēma automātiski izsekoja mērķa dronu, un programmatūra vadīja tā vajāšanu, nav nepieciešams vadītājs. Dažu sekunžu laikā abas lidmašīnas saskārās viens ar otru. No DroneHunter izšāva tīkls, kas apvijās ap ienaidnieku kā no Zirnekļcilvēka. Savienots izpletnis — jauna tehnoloģija, kas paredzēta lielāku lidmašīnu nolaišanai — no tīkla gala izlidoja ar gaisa balonu, nolaižot savu upuri uz Zemi.

Mērķis: uzvarēts, bez medībām nav nepieciešams cilvēks. "Mēs atklājām, ka bez izņēmuma mūsu klienti vēlas, lai šajā cilpā būtu cilvēks," sacīja Adams Robertsons, līdzdibinātājs un galvenais tehnoloģiju speciālists Fortem, aizsardzības uzņēmumā, kas orientēts uz droniem, kas atrodas Pleasantgrovā, Jūtā.

Lai gan Fortem joprojām ir salīdzinoši mazs uzņēmums, tā pretdronu tehnoloģija jau tiek izmantota kaujas laukā Ukrainā, un tā pārstāv sistēmu, kurā ASV Aizsardzības departaments investē: mazas, salīdzinoši lētas sistēmas, kas var darboties neatkarīgi. Amerikas Savienotās Valstis pašlaik neizmanto pilnībā autonomus ieročus, proti, tādus, kas paši pieņem lēmumus par cilvēka dzīvību un nāvi.

Tā kā daudziem lietotājiem ir nepieciešama cilvēka operatora iesaiste, Fortem's DroneHunter pilnībā neatbilst Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas autonomā ieroča definīcijai — "jebkuri ieroči, kas atlasa un pielieto spēku mērķiem bez cilvēka iejaukšanās", iespējams, ir vistuvākais standarta skaidrojumam. kas pastāv šajā joprojām brīvajā laukā, taču tas ir viens mazs solis no šīs iespējas, lai gan tas nav paredzēts cilvēkiem.

Tas, kā turpmāk darbosies autonomās un daļēji autonomās tehnoloģijas, ir aktuāls, un ASV valdībai būs jāizlemj, kādus ierobežojumus noteikt tās izstrādei un lietošanai. Šie lēmumi var tikt pieņemti ātrāk nekā vēlāk — tehnoloģijām attīstoties, globāliem konfliktiem turpina plosīties, un citas valstis saskaras ar līdzīgām izvēlēm, kas nozīmē, ka nākamā Trampa administrācija var papildināt vai mainīt esošo Amerikas politiku. Taču eksperti saka, ka autonomām inovācijām ir potenciāls būtiski mainīt kara norisi: nākotnē cilvēki, iespējams, nebūs vienīgie šķīrējtiesneši, kas dzīvo un mirst, bet lēmumus pieņems algoritmi.

Dažiem ekspertiem tas ir pozitīvs: tas varētu samazināt upuru skaitu un karavīru stresu. Taču citi apgalvo, ka tā vietā tas varētu izraisīt nekritisku nāvi bez tiešas atbildības, kā arī saasināt konfliktus starp kodolieroču valstīm. Pīters Asaro, pretautonomijas aizstāvības organizācijas Stop Killer Robots pārstāvis un Starptautiskās Robotu ieroču kontroles komitejas vicepriekšsēdētājs, ir noraizējies par inovāciju galīgo parādīšanos kaujas laukā. "Tas, kā šīs sistēmas faktiski tiek izmantotas, ne vienmēr ir atkarīgs no tā, kā tās tiek veidotas," viņš teica.

Tikmēr aktīvisti un zinātnieki ir arī pauduši bažas par tehnoloģiju nonākšanu nepareizās rokās, norādot, ka pat tad, ja cilvēks paliek pie lēmumu pieņemšanas stūres, gala rezultāts var nebūt ētisks.

Gan optimisti, gan kritiķi mēdz vienoties, ka vajadzētu pastāvēt starptautiskiem aizsardzības pasākumiem un noteikumiem — ideālā gadījumā tādā veidā, kas nodrošina zināmu cilvēku atbildību. Tomēr šādu ierobežojumu ieviešana tiek veikta vairāk nekā desmit gadus, un tas ir neliels progress, pat ja tehnoloģija ir attīstījusies.

Autonomie ieroči var šķist futūristiski, taču tehniski tie pastāv jau vairāk nekā gadsimtu. Ņemiet, piemēram, mīnas, kuras pirmo reizi plaši izmantoja pilsoņu kara laikā un kuras darbojas neatkarīgi, bez jebkādas uztveres. Vai pundži nūjas — asas tapas, kas paredzētas, lai kaitētu karavīriem vai notvertu tos. Kad kāds uzkāpj uz caurumā paslēpto pundži nūju pārsega — Vjetnamas kara laikā plaši izmantots slazda veids — viņš nokrīt lejā un piezemējas uz smailēm.

Pēc tam ir siltumu meklējošas raķetes, kuras vienas pašas dzenā infrasarkano staru izstarojošos objektus kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Un flote joprojām izmanto sistēmu, kas pirmo reizi tika izstrādāta 1960. gados, lai autonomi pārtvertu lādiņus, kas slūžas pret kuģiem.

"Tas, kā šīs sistēmas faktiski tiek izmantotas, ne vienmēr ir atkarīgs no tā, kā tās tiek veidotas."

Mūsdienās autonomija izskatās nedaudz savādāka: mākslīgais intelekts var identificēt cilvēkus pēc viņu fiziskajām īpašībām, teorētiski padarot militārpersonām iespējamu mērķēt uz konkrētiem ienaidnieka kaujiniekiem. Tikmēr automātiskā navigācija un izsekošana ir daudz sarežģītāka. Tomēr, sacīja Zakarijs Kallenborns, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra domnīcas palīgstrādnieks, termins “autonoms ierocis” ietver pārāk daudz. "Tā ir neticami plaša dažādu lietu skala, no kurām dažas, iespējams, ir ļoti nozīmīgas," viņš teica. "Citi, iespējams, vispār nav."

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumu pirmā pilnībā autonomā modernā ieroča potenciālā izmantošana Lībijā notika 2020. gadā, kad bezpilota lidaparāts, iespējams, bija pašmērķis uzbrukt milicijas kaujiniekiem (lai gan ir grūti pierādīt, ka cilvēks nav bijis cilpā. kaut kur). Kopš tā laika kaujas laukā turpināja parādīties daļēji autonomi ieroči ar dažādu cilvēku iesaistīšanās pakāpi: Ukrainā autonomie bezpilota lidaparāti spēj mērķēt uz cilvēkiem, lai gan pašlaik cilvēks to liek darīt. Tiek ziņots, ka notiekošajā konfliktā Gazā Izraēlas Aizsardzības spēki ir izmantojuši ar AI iespējotu datu sistēmu ar nosaukumu Lavender, kas izvēlas cilvēku mērķus, pamatojoties uz uzvedības modeļiem ar "mazu cilvēku pārraudzību", liecina žurnāla +972 un Local Call veiktā izmeklēšana. Tiek ziņots, ka Izraēla kaujā ir izmantojusi arī vietējā uzņēmuma Elbit Systems autonomos bezpilota lidaparātus un AI programmatūru, kas ir nogalinājusi palestīniešu civiliedzīvotājus.

Iespējams, ka nāks vēl vairāk šādu ieroču: amerikāņu kompānija Anduril plāno būvēt rūpnīcu, kas ļautu tai ražot autonomus ieročus plašā mērogā, un tai jau ir piedāvājumi, piemēram, ALTIUS-700M, autonomijas drons, kas var lidināties un uzbrukums ar sprādzienbīstamu munīciju.

Šādi ieroči ir aizskaroši, preventīvi mērķējot un iznīcinot cilvēkus vai sistēmas ar bumbām vai raķetēm. Šie roboti nav nekļūdīgi, sacīja Ērihs Rīsens, Teksasas A&M universitātes filozofs, kura darbu militārās ētikas jomā šajā jaunajā autonomajā laikmetā ir pieminējuši ietekmīgi aizsardzības domātāji. Bet viņi darbojas saskaņā ar noteikumiem, kuriem viņi nevar nepakļauties: viņi vismaz vēl nav morāli autonomi. Cilvēki un viņu rakstītā programmatūra nosaka ieroču morāli.

Cilvēki vienmēr sāk cilpu, sacīja T.X. Hammes, izcils Nacionālās aizsardzības universitātes pētnieks, pat ja kādu dienu viņi tajā nav. "Cilvēkam joprojām ir jābūt iesaistītam no paša sākuma," viņš teica, izstrādājot ieroci un izklāstot tā parametrus, kas nozīmē, ka, viņaprāt, nav tādas lietas kā pilnīga autonomija.

Tomēr mākslīgais intelekts hipotētiski varētu pieņemt šo sākotnējo programmu un pieņemt lēmumus ārpus tā, ko sākotnējie cilvēki iedomājās.

Noteikumi, ko ievēro robots, var nebūt perfekti un var izraisīt kļūdas, taču cilvēki arī pieļauj kļūdas un savus morālos lēmumus. Karavīrs var nogurt vai nobīties, un viņam var pasliktināties spriestspēja.

Tomēr citi daļēji autonomie ieroči tiek galā tikai ar ienākošajiem draudiem. Tieši tur iekristu Fortema darbs vai Izraēlas Dzelzs kupola darbs, kas bloķē raķetes pret ienākošajām raķetēm.

Lielu daļu jaunākās tehnoloģiskās attīstības veicina valdības un uzņēmumi, kas vēlas pārvarēt ieroču sacensību. Šķiet, ka tas attiecas uz neseno ASV iniciatīvu Replicator, kuras mērķis ir līdz 2025. gada augustam izvietot tūkstošiem mazu, lētu bezpilota transportlīdzekļu: kuģus, lidaparātus un pretdronu ierīces, kas varētu būt tādas pašas kā Fortem ražotās ierīces. “Tehnoloģija ir gatava ,” komentārā, kas nosūtīts pa e-pastu, sacīja aizsardzības sekretāra vietnieka pārstāvis Ēriks Pahons.

"Nozare ir gatava," viņš piebilda.

"Cilvēkam joprojām ir jābūt iesaistītam no paša sākuma."

Dažas no replikatora sistēmām būs bruņotas, taču ne vienmēr ir skaidrs, kādā veidā tiks izmantoti to dažādie ieroči vai kā tie tiks izmantoti.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrību, viens ir skaidrs: Replicator ir sava veida sagatavošanas programma privātiem uzņēmumiem. Tas parāda komerciālo sektoru, ka valdība vēlēsies un ir gatava maksāt par autonomām tehnoloģijām. Šis solījums mudina uzņēmumus sākt ieguldīt savus resursus atbilstošu inovāciju izstrādē, teikts Aizsardzības inovāciju vienības tiešsaistes programmas aprakstā. Aizsardzības inovāciju vienība pastāv DOD, un tai ir vadošā loma projektā. Korporāciju iekšējie ieguldījumi autonomijā varētu ļaut viņiem vēlāk pārdot nobriedušu tehnoloģiju Aizsardzības departamentam. (Vienība nepiešķīra Undark interviju.) "Mūsu panākumiem izšķiroša nozīme ir darbam ar nozari," sacīja Pahons e-pastā. "Ja mēs vēlamies saglabāt savu tehnoloģisko priekšrocību, mums ir jānodrošina, ka mēs izmantojam labākos talantus un zināšanas, ko var piedāvāt katra nozare."

Korporācijas patiešām virzās uz priekšu attīstībā, tāpat kā Fortem. Jautāts, vai viņi pretendē uz Replicator, Robertsons, kurš divus termiņus strādāja Jūtas Pārstāvju palātā, hedžē. "Par to nav daudz zināms," viņš teica, norādot, ka uzņēmums tomēr ir "ciešā saiknē" ar Aizsardzības inovāciju vienību, kas "ļoti informēta" par Fortema darbu.

Nesenās ASV iniciatīvas ar nosaukumu Replicator mērķis ir līdz 2025. gada augustam izvietot tūkstošiem mazu, lētu bezpilota transportlīdzekļu: kuģus, lidmašīnas un pretdronu ierīces.

Arī citi mazie uzņēmumi izstrādā savas autonomās tehnoloģijas. Piemēram, viens ar nosaukumu Saronic ražo mazus pašvadošus okeāna kuģus, uz kuriem var novietot ieroci vai citu kravnesību. (Saroniks nepiekrita intervijai ar Undark.)

Lielie, tradicionālie uzņēmumi, piemēram, Lockheed Martin, dara to pašu. Lai gan daži no Lockheed ieguldījumiem autonomijā, kas bieži notiek tās eksperimentālajā nodaļā, kas sarunvalodā tiek dēvēta par Skunk Works, tiek izstrādāti tiešā sadarbībā ar militārpersonām, citi jauninājumi nāk no uzņēmuma iekšējās izpētes, lai Lockheed varētu būt gatavs nākotnes līgumiem.

Šīs Lockheed vadītās pētniecības programmas ietver viņu pašu valdības sadarbību. "Mums ir patiesi priviliģēts, ka mums ir šīs ilgstošās attiecības, kurās mums ir patiešām labas diskusijas par "Ko valdība redz nākotnē?"," sacīja Renē Pasmena, Skunk Works integrēto sistēmu viceprezidente. Lockheed sadarbības ar valdību vēstures dēļ. 

Izmantojot visas šo esošo un ienākošo autonomo ieroču iespējas, saskaņā ar Riesen pētījumu, kas publicēts Journal of Military Ethics, to varētu uzskatīt par daļu no militārpersonu pienākuma pret karavīriem: “Pamatideja ir tāda, ka nācijai ir morāls pienākums pakļaut savus karavīrus nevajadzīgam letālam riskam," sacīja Rīsens. Riski, piemēram, nāve, kā arī, piemēram, PTSS, ko pētījumi liecina, ka karavīri var iegūt pat no dronu kontroles termināļa Nevadā.

Ja militārpersonas izvilktu dronu pilotus un uz zemes esošos spēkus tālāk no lēmumu pieņemšanas loka, kā tas notiktu ar autonomiem ieročiem, viņš teica: "tad mēs glābjam savus karavīrus ne tikai no letāla riska, bet arī no varbūt psiholoģiska un morāls risks."

Lai gan nav skaidrs, kā militārpersonas nākotnē domās par šādiem riskiem — un kādai lomai vajadzētu būt tās karavīriem — tādiem jaunizveidotiem uzņēmumiem kā Fortem, paredzot, ko valdības varētu pasūtīt nākotnē, var būt izšķiroša nozīme viņu ilgtermiņa panākumiem. Un uzņēmuma attīstības sākumā viņiem kļuva skaidrs, ka autonomas skrejlapas izmantošana bezpilota lidaparātu aizsardzībai bija interešu joma.

Robertsons bija studējis elektrotehniku un maģistra grāda ietvaros strādājis pie kompaktajām radaru sistēmām. Gadiem vēlāk viņš dzirdēja, ka viņa izstrādātā radara tehnoloģija izrādījās noderīga nelielam armijas dronam, un nodibināja uzņēmumu, pamatojoties uz šo priekšnoteikumu.

"Tautai ir morāls pienākums nepakļaut savus karavīrus nevajadzīgam letālam riskam."

Pēc tam, 2016. gadā, viņš līdzdibināja Fortem, lai, piemēram, Amazon, nodrošinātu paku piegādi bezpilota lidaparātiem. Taču drīz pēc uzņēmuma dibināšanas Robertsons domāja par citiem lietojumiem.

Viņa bezpilota lidaparātu algoritma maiņa no citu bezpilota lidaparātu vai lidmašīnu noteikšanas un izvairīšanās no citiem bezpilota lidaparātiem vai lidmašīnām, kas ir svarīgas paku piegādei, uz to atklāšanu un uzbrukumiem bija gandrīz tikpat vienkārša kā pluszīmes pārslēgšana uz mīnusa zīmi kaut kur kodā.

Fortem saņēma 1,5 miljonu ASV dolāru attīstības dotāciju no Gaisa spēkiem, un tā radaru sistēma drīz vien bija "izvairīšanās" režīmā.

Pretdronu sistēmas, piemēram, Fortem, atbilst tam, ko DOD meklē savā Replicator programmā, kas šobrīd ir būtiska autonomijas iniciatīva militārajā jomā. Un uzņēmums, kā vēlējās DOD, lielu daļu pētniecības un izstrādes veica pats, attīstot DroneHunter no bezpilota lidaparāta un tīkla, kas izgatavots no Home Depot detaļām, līdz pielāgotam transportlīdzeklim ar rūpnīcā ražotu tīklu. Pateicoties šai radaru sistēmai, tā lidojums, dzīšana un uztveršana ir autonoma un notiek gaisā virs Ukrainas.

DroneHunter tagad ir piedzīvojis vairākas paaudzes un tūkstošiem testu aiz savas ēkas, blakus ūdenim, piemēram, Jūtas ezeram, virs fermu laukiem un militārās iekārtās, cenšoties panākt, lai mākslīgā intelekta sistēma iemācītos darboties dažādos apstākļos un apgūtu būtisku. atšķirības — piemēram, kā atšķirt dronu no putna (vienam ir dzenskrūves, otram nav). "Mēs varam burtiski pārbaudīt savā pagalmā," sacīja Robertsons, Fortem CTO.

Fortem daudzajos testos programmatūra ir arī iemācījusies atšķirt draudus no nekaitīgām ierīcēm: "Vai tas ir drons?" bet arī "Vai drons pieder bērnam, kas fotografē, vai teroristam?"

Daļa no šīs apņēmības ir saistīta ar spēka eskalāciju. DroneHunter var brīdināt citus lidaparātus ar gaismām un sirēnām. Ja mērķis negriežas, bet tuvojas, DroneHunter ir noteicis, ka tas, visticamāk, ir nelietīgs. Vismaz tas ir tas, ko ierīces AI ir iemācījies no kataloģizētām tikšanās reizēm un ar tām saistītajiem uzvedības modeļiem.

Uzņēmums šobrīd izstrādā tehnoloģiju, kas ar munīciju var iznīcināt aizskarošu bezpilota lidaparātu, nevis vienkārši to sagūstīt, kā arī tehnoloģiju, kas varētu izvadīt barus, nevis atsevišķus. 

Daudzi amerikāņu jaunizveidotie uzņēmumi, piemēram, Fortem, cenšas galu galā pārdot savu tehnoloģiju ASV Aizsardzības departamentam, jo ASV ir vislabāk finansētā armija pasaulē — un līdz ar to arī pietiekami daudz naudas līgumu slēgšanai — un tāpēc, ka ir salīdzinoši vienkārši pārdot ieročus savai valstij. , vai sabiedrotajam. To produktu pārdošana citām valstīm prasa zināmu administratīvu darbu. Piemēram, Ukrainā izvietoto DroneHunters gadījumā Fortem tieši noslēdza vienošanos ar valsti. Tomēr tehnoloģiju eksportam bija jānotiek ar ASV Valsts departamenta starpniecību, kas ir atbildīgs par politikas ieviešanu attiecībā uz to, kuras tehnoloģijas kam var pārdot ārzemēs.

Uzņēmums arī tirgo DroneHunter komerciāli, piemēram, kravas kuģu operatoriem, kuri vēlas būt droši strīdīgos ūdeņos, vai stadionu īpašniekiem, kuri vēlas noteikt, vai drons, kas lido pie lielās spēles, pieder potenciālajam terorisma draudam, vai bērns, kurš vēlas fotografēt.

Tā kā Fortem tehnoloģija nav vērsta uz cilvēkiem un lēmumu pieņemšanas procesā uztur cilvēku, ētiskie jautājumi ne vienmēr attiecas uz dzīvību un nāvi.

Situācijā, kurā ir iesaistīti cilvēki, joprojām ir atklāts jautājums, vai autonomais ierocis var precīzi atšķirt civiliedzīvotājus no kaujinieka katru reizi. Tāpat kā tas, vai militārie vadītāji ieprogrammētu ieročus, lai tie darbotos konservatīvi, un vai šī programmēšana paliks neatkarīgi no tā, kura rokās ierocis iekrita.

Galu galā ieroču ražotāji ne vienmēr kontrolē to radīšanu, tiklīdz tas ir iznācis pasaulē — Manhetenas projekta zinātnieki, no kuriem daudzi bija iebildumi pret kodolieroču izmantošanu pēc atombumbas izstrādes, smagi uzzināja. veidā.

Lai ilustrētu šo punktu, Future of Life Institute — bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir samazināt jaudīgu tehnoloģiju radīto risku — izveidoja vīrusu video ar provokatīvu nosaukumu “Slaughterbots”.

Situācijā, kurā ir iesaistīti cilvēki, joprojām ir atklāts jautājums, vai autonomais ierocis katru reizi varētu precīzi atšķirt civiliedzīvotājus no kaujinieka.

"Slaughterbots" sākas ar korporatīvo runu TED Talk stilā, kad pie skaļruņa lidinās mazs dūcošs drons: "Šeit ir trīs grami formas sprāgstvielas," paziņo izpilddirektors. Pēc tam drons dodas uz uz skatuves esošo manekenu, ar sitienu ietriecoties tā pierē. "Ar šo mazo sprādzienu pietiek, lai iekļūtu galvaskausā," viņš saka, "un iznīcinātu saturu."

Pēc tam viņš parāda kadrus, kuros drons iet pēc vīriešiem autostāvvietā. "Tie visi bija sliktie puiši," viņš stāsta auditorijai.

Pēc tam video pārvēršas par izdomātiem ziņu materiāliem. Autonomie droni ir nonākuši nepareizās rokās; AI programmatūra ir nopludināta. Automatizētā bezpilota lidaparāta uzbrukumā iet bojā 11 senatori. Un tad bars dodas pēc koledžas bērniem, masveidā nogalinot studentus.

"Kas to varēja izdarīt?" ziņu raidītājs jautā intervētajam.

"Ikviens," intervējamā atbild.

Kā norāda Slaughterbots, tiklīdz pastāv autonoma letāla tehnoloģija (ko tā jau dara, pat ja vēl nav apstiprināta, ka tā tiek izmantota šādā veidā), labi regulēta valdība var nebūt vienīgā, kas to izmantos — it īpaši, ja tā ir komerciāla. pārdošanai pieejama tehnoloģija. Iespēja, ka tehnoloģija nonāks nepareizās rokās, satrauc Annu Hehiru, Future of Life institūta autonomo ieroču sistēmu programmas vadītāju.

Tā, tā kā 20 sezona pārsteidzīgi un negaidīti beidzās, mēģinām ielādēt kaut ko 18. sezonai līdzīgu!
Uzstādinājumi:

Attached File(s)

  Arma 3 Preset Antistasi_Ultima.html (Size: 8,24 KB / Downloads: 57)

"Subotņiks" par godu b.Jēzum Kristum.

Pēc vakardienas melnās piektdienas, proti, 2024. gada. 13. decembra, šodien ir "subotņiks" par godu b. Jēzus Kristus dzimšanas dienai. Protams, es esmu gana izglītots herētiķis*, un es zinu ka pie vainas ir Romas imperators, kas ciņa pret RA kultu pārcēla b. Jēzus Krista dzimšanas dienu tuvāk ziemas saulgriežiem, kad RA sekotāji taisīja "sabantujus" (saules "dieva nāves" dēļ), bet nu lai jau paliek. Ar smaidu uz lūpām es devos piedalīties "subotņikā", kas izpaudās nodirnēt vienu nosacītu darba dienu. Bet leģendas par b.Jēzus brīnumiem lika man sagaidīt vairāk nekā vienkārši nodirnētu darba dienu. Un es to piedzīvoju. Tā kā ir sestdiena, un visi godīgi strādājošiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem sestdiena ir brīvdiena, tad brīdi, kad "kuņģis" atgādināja, ka vajag uzņemt pusdienu devu ar kalorijām, es devos uz lielveikalu pēc pusdienu salātiem un maizīti. Protams, ka ieejot lielveikalā, man prāta daudz un dažādos veidos nāca br. Jēzu noslepkavojušas tautas pāris īpašības, kas riņķoja ap spekulantiem un "ādu novilcējiem", bet kā apgalvo "sabiedrības medītāji", tad valdošajam politiskajam spēkam "Jenotībai" nav nekāda sakara ar b. Jēzus noslepkavojušās tautas īpašībām, tā esot vienkārša aprobežotība prāta spējās jeb stulbums, kas Latviju ir novedis šais apstākļos. bet nu tas absolūti nekādīgi nemaina apstākļus cenu ziņā  lielveikalā. Tā staigājot pa lielveikalu, pat sāku pukoties, par manis paša domām, t.s., br. Jēzus Kristus piemiņas zaimošana, bez maz vai b. Jēzus - "dodi zīmi, ka Tevi iepriecē varena dirnēšana darbā!". Un viņš deva, pašā brīnišķīgajā veidā kādā mana dvēsele bija gatava pieņemt gandarījumu - viņš nolika kādu sievieti uz ceļiem manā priekšā! - turklāt nenodarot viņai nekādu pāri darījumu vai pat apziņas aizskārumu, ka faktiski viņa atrodas mana priekšā uz ceļiem! Protams, b. Jēzus Krietus tēva ceļi ir neizdibināmi, bet lai piepildītu manu "lūgšanu" viņš izmantoja, domājams, "viņa kalpones" lielveikala darbinieces, kas kārtoja mazi pašā zemākajā plauktā, un centīgi izstiepusi rokas uz manu pusi uzmanīgi lika kukulīti pie kūlīša, lai atkal varētu piecelties kājā uz lepni izslieties! Patiesi, šāds veids, ka nolikt sievietes "pie manām kājām", kas bija pienācis pēc kliju maizes, ir dievišķīgs veids, ka likt man saņemt lūgto zīmi, un vienlaikus nekļūt iedomīgam un lepnam!                      

skaidrojumi:
* -herētiķis: Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris

"Izmeklēšanas komisija jau ir panākusi to, ka šis jautājums ir dienas kārtībā un premjera līmenī. Mēs devām savu kā komisijas novērtējumu par slikti padarīto darbu. Tas ir politisks novērtējums, mūsu subjektīvs novērtējums, bet mēs neesam nedz soģi, nedz policisti, nedz prokurori. Es pilnībā saprotu, ka šis jautājums agri vai vēlu kļūst politisks. Ja no visām 18 personām, ko ielikām sarakstā kā tos, kuriem vajadzēja rīkoties, deviņi premjera vai ministru līmenī ir no vadošā politiskā spēka, ir grūti prasīt atbildību no kāda cita. Un, protams, ka tas politiski kļūst neērti." 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a580178/

Noslēgusies Rail Baltica Iecavas apkopes punkta būvprojektēšana
No Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas saņemts noslēdzošais būvprojektēšanas saskaņojums par Rail Baltica Iecavas infrastruktūras apkopes punkta projektēšanas nosacījumu izpildi visām trīs būvatļaujām. Rail Baltica pamattrases posms virzienā no Rīgas līdz Lietuvas robežai ir noteikts par prioritāru, kur drīzumā paredzēts uzsākt būvniecību.

Pirmie būvdarbi ārpus Rīgas plānoti tieši Iecavas apkopes punkta teritorijā, to sākotnēji iekārtojot kā būvniecības loģistikas bāzi Rail Baltica būvniecībai un izveidojot savienojumu ar esošo dzelzceļa tīklu tehnikas un materiālu transportēšanai no ostām. Šobrīd apkopes punkta teritorijā noslēgumam tuvojas atmežošanas darbi, norisinās būvprojekta izskatīšanas un būvdarbu sagatavošanas fāze no būvdarbiem piesaistītā būvuzņēmuma puses. Pasūtītājs un būvnieks E.R.B. Rail JV PS sadarbojas ar iesaistītajām pusēm, inženiertīklu turētājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, lai sekmīgi uzsāktu un veiktu darbus infrastruktūras apkopes punkta teritorijā.
Būvprojektēšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas uzdevumā veica Latvijas un Itālijas uzņēmumu apvienība – Itālijā dibināts inženieru uzņēmums Sintagma Srl un Latvijas uzņēmums SIA BRD projekts.
Lai gan apkopes punktu pamatfunkcija pēc pilna apjoma būvdarbu pabeigšanas būs Rail Baltica dzelzceļa tīkla uzturēšana, tomēr tie sniegs pievienoto vērtību pirms tiešās darbības. Rail Baltica izbūves laikā apkopes punkti Iecavā un Skultē kļūs par būvnieku pilsētiņām jeb loģistikas bāzēm, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamos sagatavošanas un apstrādes darbus. 
Infrastruktūras apkopes punkti nepieciešami, lai nodrošinātu sliežu ceļu apkopi un uzturēšanu, efektīvu un drošu transporta kustību. Lai jaunizbūvētā Rail Baltica infrastruktūra kalpo ilgu laiku un sniedz maksimālu ieguvumu, tiek plānoti divi šādi Rail Baltica apkopes punkti – viens Iecavas pusē, otrs pie Skultes.
Darbu sekmīgai veikšanai infrastruktūras apkopes punktos paredzēts izveidot atbilstošu infrastruktūru, turēt vajadzīgo aprīkojumu un tehniku, kas ļauj veikt sliežu ceļu materiālu uzglabāšanu, montāžu, atjaunošanu, dzelzceļa sistēmu elementu uzglabāšanu, infrastruktūras tehniskās apkopes ritošā sastāva ekipēšanu un uzturēšanu darbspējīgā stāvoklī. Iecavas infrastruktūras apkopes punkta kopējā platība plānota ap 16 hektāriem. Paredzēts izbūvēt 1435 mm platuma sliežu ceļus aptuveni 14 km garumā, kā arī izbūvēt pieslēgumus tuvumā esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem.
https://www.railbaltica.org/lv/noslegusi...jektesana/

HRW nosoda "zvērības" pret Mali civiliedzīvotājiem pēc ANO izstāšanās
Āfrika

Organizācija Human Rights Watch (HRW) ir nosodījusi zvērības, ko pastrādājuši Mali armija, Vāgnera grupa un islāmistu kaujinieki kopš ANO miera uzturētāju atkāpšanās pagājušā gada decembrī. Valdošā hunta piespieda Apvienoto Nāciju Organizācijas stabilizācijas misiju izstāties, liekot Mali cīnīties ar džihādistu un separātistu vardarbību.
Human Rights Watch ceturtdien nosodīja "zvērības", ko pret civiliedzīvotājiem pastrādājusi Mali armija, Krievijas algotņu grupējums "Vāgners" un islāmistu bruņotie grupējumi kopš ANO miera uzturētāju atkāpšanās pirms gada.

Mali valdošā hunta pagājušā gada decembrī pamudināja ANO stabilizācijas misiju (MINUSMA) pamest attiecības, pasliktinoties attiecībām un krīzes pārņemtajai valstij cīnoties pret džihādistu un separātistu vardarbību.

MINUSMA iepriekš bija uzturējusi aptuveni 15 000 karavīru un policistu Rietumāfrikas valstī, un tā uzdevums bija daļēji aizsargāt civiliedzīvotājus un cilvēktiesības.

Kopš maija Mali armija, ko atbalsta Vāgners, "apzināti nogalinājusi vismaz 32 civiliedzīvotājus", piespiedu kārtā pazudusi vēl četrus un nodedzinājusi vismaz 100 mājas Mali ziemeļos un centrālajā daļā, teikts ceturtdien publicētajā ziņojumā.

HRW paziņoja, ka ar "Al Qaeda" saistītā Islāma un musulmaņu atbalsta grupa (JNIM) un "Islāma valsts Lielajā Sahārā" (ISGS) "kopš jūnija kopumā izpildījusi nāvessodu vismaz 47 civiliedzīvotājiem un pārvietojusi tūkstošiem cilvēku".

Tiesību grupa paziņoja, ka tās ziņojumā norādītais civiliedzīvotāju bojāgājušo skaits var tikt novērtēts par simtiem par zemu, jo ir grūtības veikt pētījumus Mali centrālajā un ziemeļu daļā.

"Kopš MINUSMA pameta Mali pirms gada, ir bijis ārkārtīgi grūti iegūt visaptverošu informāciju par pārkāpumiem, un mēs esam dziļi nobažījušies, ka situācija ir vēl sliktāka, nekā ziņots," tika citēta HRW vecākā Sāhelas pētniece Ilaria Allegrozzi. ziņojumu.

HRW paziņoja, ka tā savu informāciju pamatojusi ar intervijām ar 47 lieciniekiem un 11 citiem informētiem avotiem, kā arī satelīta attēliem un pārbaudītiem fotoattēliem un video.

Tiesību grupa paziņoja, ka ir nosūtījusi savus secinājumus valdībai, bet nav saņēmusi atbildi.

"Mali varas iestāžu nespēja saukt pie atbildības drošības spēku, Vāgnera grupas un islāmistu bruņoto grupu locekļus par smagiem pārkāpumiem, ir atvieglojusi ceļu turpmākām zvērībām," teikts tajā.

MINUSMA beidza savu 10 gadu misiju Mali 2023. gada 31. decembrī.

Hunta, kas 2020. un 2021. gadā sagrāba varu savstarpējos apvērsumos, ir arī pārtraukusi attiecības ar bijušo koloniālo valdnieku Franciju un vērsusies pie Krievijas pēc politiskās un militārās palīdzības. 
https://www.france24.com/en/africa/20241...withdrawal

Es ieskatījos https://kubele.lv vāciņa lapā, un pamanīju ierakstu Saturs, kas ved https://kubele.lv/html/saturs.html, kur ir tikai /html/ lapu saraksts, kam tāds?

Gada inflācija Latvijā novembrī pakāpusies līdz 2,2% 

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024. gada novembrī, salīdzinot ar 2023. gada novembri, palielinājās par 2,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam iepriekšējā mēnesī gada inflācija bija 2%.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada novembrī, salīdzinot ar 2023. gada novembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,3 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+11,4%). Dārgāki bija piena produkti (+10,3%), šokolāde (+19,2%), sviests (+23,1%), mājputnu gaļa (+7,6%), konditorejas izstrādājumi (+6,9%), piens (+7,6%), olīveļļa (+23,4%), siers un biezpiens (+3,2%), svaigi augļi (+3,6%), augļu un dārzeņu sulas (+11,6%). Gada laikā cenas kāpa arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,9%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+9,0 %), kartupeļiem (+9,5%). Savukārt cenas pazeminājās cukuram (−27,4%), miltiem un citiem graudaugiem (−7,4%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7,5%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 13,1%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 4,5%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,8%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (−9,1%) un elektroenerģijai (−5,5%). Lētāks bija cietais kurināmais (−2,4%), kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam (−2%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,1%), atkritumu savākšana (+16,9%), mājokļa īre (+7,4%), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+7%), ūdensapgāde (+4%).
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 5,6%. Gada laikā dārgāki kļuva zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 3,6%, ko noteica degvielas cenu kritums par 8,3%. Dīzeļdegviela palika lētāka par 11,3%, benzīns – par 7,1%, savukārt auto gāze palika dārgāka par 12,8%. Gada laikā cenu kritums bija pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām. Savukārt cenas pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, citiem pakalpojumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,9%, sadārdzinoties ziediem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas abonēšanas maksai, atpūtas un sporta pakalpojumiem. Lētāki bija personālie datori.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,2%

2024. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,1 procentpunkts). 

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu bija svaigiem augļiem (−3,6%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāka bija maize (−0,9%), kafija (−1,5%), atspirdzinošie dzērieni (−4,9%), siers un biezpiens (−0,7%), kā arī tēja (−4,9%). Cenas samazinājās arī svaigām vai atdzesētām zivīm (−4,8%). Savukārt cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+3,8%), sviestam (+5,5%), piena produktiem (+1,3%), olām (+1,7%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija mājputnu gaļa (+0,8%).
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga par 1,7%. Dārgāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, kā arī mājokļa mēbeles, ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 0,8%. Mēneša laikā lielākā ietekme uz cenu kāpumu grupā bija farmaceitiskajiem produktiem. Dārgāki bija arī zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētākas par 0,8%, ko lielākoties ietekmēja cenu samazinājums pasažieru aviopārvadājumiem. Degviela bija lētāka par 0,2%, samazinoties cenām dīzeļdegvielai par 1,1%, savukārt benzīns bija dārgāks par 0,8% un auto gāze – par 1,5%. Cenu kritums bija lietotām automašīnām. Savukārt rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem sadārdzinājās.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas kāpa par 5,8%. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija uzturēšanās maksa veco ļaužu pansionātā, kā arī neelektriskās ierīces personīgai aprūpei.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija dabasgāzei, vīnam, mobilā tālruņa pakalpojumiem, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās elektroenerģijai, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, alum, siltumenerģijai, apaviem, viesnīcu pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2024. gada novembrī bija par 46,4% augstākas. Precēm cenas pieauga par 45,5%, bet pakalpojumiem – par 47%. 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...2.a579520/

Noras galaktikas ceļvedis
https://bsky.app/profile/did:plc:7tjdlbj...fgcgcczk2h

KOSMOSA FAKTU GADS: DIENA 1/365

Fotoniem, ko mēs saņemam no Saules, ir nepieciešams nedaudz vairāk par 8 minūtēm, lai sasniegtu mūs no Saules virsmas. Bet tie ir radīti dziļi Saules kodolā, un ir nepieciešami 100 000 gadu, lai tie nokļūtu no kodola uz virsmu! 

KOSMOSA FAKTU GADS: DIENA 2/365 ?

Mēs precīzi nezinām, cik galaktiku ir novērojamajā Visumā, bet astronomi lēš, ka to ir pat 2 triljoni. Tas ir 2x10^12 jeb **2 miljoni**! 

KOSMOSA FAKTI: DIENA 3/365 ?

Visums ir piepildīts ar zemas enerģijas fotoniem, kas palikuši no Lielā sprādziena un kas ir atdzisuši tikai līdz aptuveni 3 grādiem virs absolūtās nulles, Visuma izplešanās rezultātā. (Pirmoreiz atklājot, viņi domāja, ka signāls varētu būt no baložu sūdiem antenas uztvērējā!)

KOSMOSA FAKTI: DIENA 4/365 ?

Ja paskatās uz nakts debesīm no ļoti tumšas vietas, debesis ir skaisti mētājas ar zvaigznēm, taču patiesībā ar aci ir redzamas tikai aptuveni 5000 zvaigžņu pat no tumšākajām vietām! Tā ir aptuveni viena no 20 000 000 zvaigznēm mūsu galaktikā.

KOSMOSA FAKTI: DIENA 5/365 ?

Aukstākā vieta mūsu Saules sistēmā* ir... Mēness! Divkārši ēnotie krāteri uz Mēness būtībā nav redzējuši saules gaismu miljardiem gadu un ir aptuveni 25 K — tas ir vēsāks nekā Plutona virsma!

KOSMOSA FAKTI: DIENA 6/365 ?

Mūsu Piena Ceļa galaktikas diametrs ir aptuveni 100 000 gaismas gadu, tādēļ tā atrodas spirālveida galaktiku lielā pusē. Bet lielākā zināmā spirālveida galaktika ir UGC 2885 (Rubin’s Galaxy), kas var būt līdz pat 800 000 gaismas gadu plata!

KOSMOSA FAKTI: DIENA 7/365 ?

Saturna gredzeni ir tikai aptuveni kilometru biezi (Maksimāli). Un tie ir aptuveni 282 000 kilometru plati! Ja uzbūvētu gredzenu mēroga modeli ar žiletes biezumu, gredzeni tik un tā būtu platāki par standarta peldbaseinu!

KOSMOSA FAKTI: DIENA 8/365 ?

Zvaigznes savas dzīves beigās sāk uzpūsties šajās milzu un supermilzu formās. Vai pat hipergianti. Viens no lielākajiem izmērītajiem ir VY Canis Majoris, kura rādiuss ir 1420 reizes lielāks par Saules rādiusu — tas būtu lielāks par Jupitera orbītu!

KOSMOSA FAKTI: DIENA 9/365 ?

Tiek lēsts, ka asteroīdu joslā ir no 1,1 līdz 1,9 miljoniem asteroīdu, kas ir lielāki par 1 km, plus miljoniem mazāku un vesela pundurplanēta (Cēresa), un tomēr visa asteroīdu jostas masa ir aptuveni 3% asteroīdu kuru masa ir kā Mēnesim!

KOSMOSA FAKTI: DIENA 10/365

Daudzi objekti Visumā griežas, un ātrākie no tiem ir jaundzimušās neitronu zvaigznes. Ātrākais zināmais ir PSR J1748−2446ad, kas griežas gandrīz 43 000 reižu minūtē. Tas griežas ap savu asi 716 reizes VIENĀ SEKUNDĒ. Tā ekvators griežas aptuveni 0,24c!

UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta igauņu mulgi putras gatavošana un ēšana

UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta igauņu tradicionālās mulgi putras gatavošana un ēšana, ziņo kaimiņvalsts sabiedriskais medijs.
Mulgi putru diendienā ēd Igaunijas Mulgimā reģionā. Pēc apraksta tā atgādina mūsu bukstiņbiezputru, proti, katlā jāliek sagriezti kartupeļi un jāpievieno iepriekš izmērcēti mieži, tad jāpieliek sāls, jāuzlej ūdens un jāvāra, līdz sastāvdaļas ir mīkstas. Gatavai putrai virsū liek apceptus cūkgaļas krūtiņas krikumus.
Putru parasti gatavo vairākām dienām, jo garša laika gaitā uzlabojas. Katrai ģimenei ir savi knifi, kā to vārīt, bet šo ēdienu gatavo ne tikai mājās, bet var dabūt arī sabiedriskajās ēstuvēs un pat restorānos, vai, teiksim, skolas ēdnīcā; mulgi putru varot nopirkt arī veikalā, safasētu burciņās.
Vienlaikus ar igauņu putras tradīciju UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta arī ukraiņu tradicionālā olu apgleznošanas māksla.