Es piereģistrējos Kurbijkurne forums http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?act=idx

Jaunais Kurbijkurne lietotāj! Šajā pavedienā ir virkne noderīgu saišu, lai vieglāk orientētos foruma sadaļās - atrodi tik to gabaliņu Kurbijkurnes kas ir tuvāka Tev!
Šeit: Kaucekļi sarunām ar biedriem - pastāsti kā iet, ko dari, novēli labu nakti vai rītu.
Šeit: Problēmas, jautājumi? Paskaties vai tavs jautājums nav jau vaicāts!
Šeit: Vēlies izteikt viedokli? Par forumu un tajā notiekošo? Laipni lūdzam!
Šeit : Vari parunāt un diskutēt par Harija Potera pasauli.
Šeit : Vari parunāt un diskutēt par Gredzenu Pavēlnieka pasauli.
Šeit :Vari parunāt un diskutēt par Šerloka Holmsa pasauli.
Šeit: Iepazīsti citus uzspēlējot kādu spēli.
Šeit: Interaktīvākas spēles - Lomu Spēļu sadaļa.
Šeit: Lomu spēles brīvā dabā.
Šeit: Ko tu šobrīd lasi?
Šeit: Parunā par grāmatām, ko vēlies ieteikt, esi tikko lasījusi, esi sajūsmā vai ne tik ļoti - padalies pieredzē!
Šeit un šeit: Mītiskas diskusijas par mītiskām tēmām un būtnēm.
Šeit: Fotografē, zīmē? Parādi un gūsti atsauksmes!
Šeit: Raksti stāstus, dzeju? Padalies un iegūsti lasītājus!
Šeit: Tulko stāstus? Iegūsti sev lasītājus un parādi viņiem jaunus stāstus kam sekot līdzi.
Šeit: Ar datoriem un tehnoloģijām saistītas tēmas.
Šeit: Interesē mūzika un filmas? Pastāsti par kādu filmu vai mūziķi!
Šeit: Sarunas par skolu un izglītību - atrod kopīgus klasesbiedrus, vai parunā par to kura skola labāka.
Šeit: Uzzini vairāk par pārējiem foruma biedriem un parādi ka esi šeit!

Zobena ēnā (1976)
Filmas apraksts
1620. gads Turaidā, visu Latviju posta bads, mēris un svešzemju karapūļi. Kačas mazmeita Maija, saukta arī par Turaidas Rozi, kalpo pilī pie barona meitas, viņas līgavainis ir zemnieku puisis Kaspers. Pilī ierodas algotņu armijas virsnieks Jakubovskis un iekāro Maiju, bet viņa labāk izvēlas nāvi.

(līdzīga J.Raiņa "Mīlestība stiprāka par nāvi" motīviem)

IETEKMES JOMAS
Šis termins nostiprinājās diplomātiskajā lietojumā pēc 1884. gada Berlīnes konferences, kurā Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Portugāle un Beļģija formāli sadalīja Āfriku savā starpā: noteica, kur atradīsies kolonijas, un vienojās, kā tās izmantos. un tirgot tos savā starpā un “civilizēt” vietējos iedzīvotājus. Tālāk sekoja cīņa par Āfriku, un Eiropas lielvaras trīs desmitgažu laikā pārņēma gandrīz visu kontinentu.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Eiropas lielvaras noslēdza savstarpējus divpusējus līgumus par “ietekmes sfēru noteikšanu” (kā viņi rakstīja dokumentos) dažādās Āfrikas daļās un pēc tam arī Ķīnā, Dienvidaustrumāzijā un Tuvajos Austrumos.
Tā laika politikas filozofi notiekošo skaidroja no “spēku līdzsvara” teorijas viedokļa. Viņi to ilustrēja ar šo astronomisko metaforu. Valstis un tautas pastāvīgi saduras savā starpā, kā debess ķermeņi pirmatnējā haosā. Lai atjaunotu kārtību, no šiem ķermeņiem ir jāveido organizētas Saules sistēmas: lieli stāvokļi kļūs par saulēm, bet mazākie kļūs par planētām, kas riņķo ap tām. Un būs vispārējs miers. Periodiski asteroīdi vai komētas - neorganizēta "nacionālā materiāla" masas - lidos uz Saules sistēmām, bet pēc tam veidos jaunas planētas un atradīs savu pareizo orbītu.
Īsāk sakot, tas bija mēģinājums attaisnot koloniālo politiku un atrast tai augstāku mērķi – vispārēju mieru un labklājību. Praksē izrādījās gluži pretēji: pasaules sadalīšana ietekmes sfērās izraisīja daudzus lielus un mazus karus, miljoniem cilvēku brutālu ekspluatāciju. Kongo brīvvalsts, Beļģijas karaļa Leopolda II personīgais īpašums, praktiski bija viena liela koncentrācijas nometne. Un tad sākās Pirmais pasaules karš.
Attīstot kosmisko metaforu, cilvēce saskaras ar trīs ķermeņu problēmu : kamēr planētas ietekmē daudzas "saules", nevar būt ne runas par stabilām orbītām.
TĀ KĀ MUMS IR POSTKOLONIĀLISMS. KAS TAGAD IR IETEKMES JOMAS?
Patiešām, dekolonizācijas process - koloniju pārveide par suverēnām valstīm - tika praktiski pabeigts līdz divdesmitā gadsimta beigām. Aptuveni tajā pašā laikā pazuda arī jautājums par “sauļu” daudzveidību: pēc PSRS sabrukuma pasaulē bija palikusi tikai viena lielvalsts.
Taču 2010. gadu beigās daudzi eksperti sāka runāt par ietekmes sfēru jēdziena atgriešanos starptautiskajā politikā ( viens , divi , trīs ). Visbiežāk viņi sliecās uzskatīt, ka ASV nav spējušas tikt galā ar vienīgās lielvaras lomu un citas valstis atkal sāka tiekties pēc dominēšanas savos reģionos.
Pirmkārt, tas bija par Krieviju, Irānu un Ķīnu. Viņi visi ar atšķirīgu atklātības pakāpi izmanto gan tiešus ietekmes instrumentus (militāri politiskās un ekonomiskās alianses, aizdevumus, investīcijas), gan netiešos (mēs vēstulē jau runājām par to, kā dažādas valstis mēģina slepeni vadīt kāda cita politiku). “Rietumu kuratori” ).
Putins savās runās bieži atsaucas uz draudiem Krievijas drošībai. Viņam ir vajadzīga ietekmes sfēra, it kā aizsargāt Krieviju. Piemēram, lai palielinātu citu cilvēku raķešu un lidmašīnu lidojuma laiku. Atcerieties, debatēs bija tāds arguments par to, vai Ukrainai var atļaut iestāties NATO.
Drošības ideja šajā interpretācijā nozīmē, ka Krievijas kaimiņiem un kaimiņu kaimiņiem ir jāpakļaujas tās vajadzībām. Un nav svarīgi, vai tas padarīs viņu pašu dzīvi drošāku.
“Drošības intereses” vienmēr ir manipulatīvs arguments (mūsu tāda paša nosaukuma vēstule bija par to ). Politiķi, ja vēlas, var pasludināt jebko par drošības apdraudējumu, lai attaisnotu negodīgu un/vai nepopulāru lēmumu. 19. gadsimtā ietekmes sfēru veidošana tika skaidrota ar brīvās tirdzniecības un civilizācijas izplatības interesēm, 21. gadsimtā - ar nacionālās drošības interesēm, un rezultāts ir viens: spēcīgas valstis ierobežo valsts suverenitāti. vājie, līdz pat faktiskajai pakļautībai. Un viņu valdnieki rada sev spēcīgu līderu tēlu, no kuriem visi baidās un ciena, un tādējādi stiprina savu varu.
Politologs Roberts Kagans iebilst , ka patiesībā Krievija – tāpat kā Ķīna – nav apdraudēta tieši ASV hegemonijas dēļ. Gluži otrādi: lai gan ASV autoritāte netika apšaubīta, tā “kalpoja par reģionālā līdzsvara garantu Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos. Tā rezultātā, atšķirībā no pagātnes laikmetiem, lielvaras nesaskārās ar fundamentāliem draudiem savai fiziskajai drošībai.
Jaunas ietekmes sfēras 21. gadsimtā nenosaka tieši koloniālie iekarojumi un lielvaru vienošanās, kā tas bija 19. gadsimtā. Vēl nesen starptautiskie politologi uzskatīja, ka galvenais instruments ir starpvalstu organizācijas. Piemēram, Eirāzijas Savienība un CSTO ir Krievijas interešu sfēra. Un vispār valstis, kas pretendē uz lielvarām, spēj mierīgi kārtot lietas.
Taču pēc 2022. gada šī ideja ir novecojusi.
VAI VISPĀR IR IESPĒJAMS IZTIKT BEZ IETEKMES SFĒRĀM?
Tas ir diezgan grūts jautājums.
Ir, piemēram, utopiska demokrātiskā miera teorija. Tas nozīmē, ka demokrātiskas valstis neinteresē kari, bet ir ieinteresētas katras valsts sadarbībā un labklājībā. Un, ja visa pasaule kļūs demokrātiska, tad vajadzība pēc "saulītēm" - reģionālajiem hegemoniem - vienkārši izzudīs. Atliek tikai gaidīt, kad pasaule nobriest.
Gandrīz katrs ASV valsts sekretārs apliecina apņemšanos ievērot demokrātiskās pasaules principus: Kondolīza Raisa 2008. gadā, Hilarija Klintone 2010. gadā, Džons Kerijs 2013. gadā, Antonijs Blinkens 2021. gadā. Taču, lai kā viņi uzstātu, ka neatzīst nekādas ietekmes sfēras, patiesībā, pēc Hārvardas politologa Greiema Elisona domām, viņi neatzīst nekādas citas ietekmes sfēras kā tikai amerikāņu. Un šajā ziņā "pasaules hegemona" kritiķi, tostarp Vladimirs Putins, nav tik nepareizi.
Elisons uzskata , ka buferjoslas un ietekmes sfēras nepazudīs, kamēr pastāvēs militāra, ekonomiska un cita nelīdzsvarotība starp dažādām valstīm. Nelīdzsvarotības klātbūtne nozīmē, ka vienmēr ir reģionālie "čempioni" (un dažreiz arī viens globāls) un "izaicinātāji", kas iegūst spēku un izaicina "čempionus". Tas neizbēgami noved pie konfliktiem, tostarp militāriem.
Ja tā ir taisnība, ka pasaule ir atgriezusies tādā ietekmes sfēru pārdales stāvoklī kā 19.-20.gadsimtu mijā, tad, lai izkļūtu no šī, ir jēga pievērsties tiem risinājumiem, kas tolaik tika izdomāti. valsts.
Savstarpējo attiecību līmenī galvenais vardarbības ierobežotājs jau sen ir valsts: tai ir policija un tiesa, un tā uzņemas kārtības uzturēšanas funkciju. Bet starpvalstu attiecībās tādas augstākas varas nav – tātad valstis cīnās savā starpā.
Pēc Pirmā pasaules kara Nāciju līga tika uzskatīta par “supervalsti”, bet pēc Otrā pasaules kara – Apvienoto Nāciju Organizācija. Ne vienam, ne otram tas neizdevās. Grūti iedomāties, ka mūsdienu valstis tik viegli kādam piešķirs tiesības uz “pēdējo vārdu” starptautiskajās un iekšējās lietās kādam ārpus tās.
Iespējams, problēma ir tajā, ka šo starptautisko struktūru teorētiķi vadījās no līgumiskās valsts rašanās teorijas: cilvēki brīvprātīgi piekrita izveidot institūciju un atdeva tai daļu savu tiesību, lai tā uzturētu kārtību un drošību. Nāciju savienības un ANO dibināšanas dokumentiem bija jāpilda vieni un tie paši brīvprātīgie līgumi valstīm.
Bet līgumu teorija ir ļoti spekulatīva. Gandrīz visos gadījumos, kad valsts dzimšanu var pētīt no vēstures avotiem, viss notiek pavisam savādāk: viena bruņota grupa pārņem kontroli pār noteiktu teritoriju un liek vietējiem iedzīvotājiem sevi uzturēt. Pamazām pierod viens pie otra, savstarpēji mīkstina, iegūst kopīgu identitāti – un veidojas valsts.
Ja mēģinām šo modeli pārnest uz starpvalstu attiecībām, izrādās, ka kādas lielvaras ietekmes sfēra ir “supervalsts” embrijs, kurā leģitīmas vardarbības monopolam galu galā būtu jānoved pie miera, kārtības un labklājību.
Atliek tikai visiem “pārstāt uztraukties un iemīlēt bumbu”, proti, samierināties ar ietekmes sfērām un cerēt, ka viss notiks tieši tā, kā modele prognozē. Bet nevienam pasaulē nav tik daudz laika, lai to vienkārši gaidītu.
NEGAIDĪTS ATKLĀJUMS, KO VEICĀM, SAGATAVOJOT ŠO VĒSTULI
Ir kaujas fantāzijas cikls, ko sauc : “Ietekmes sfēra”.
Mēs runājam par Visumu, ko autors apraksta apmēram šādi: “Karš nepamet šo pasauli ne uz minūti. Barbaru klani, desmitiem pastāvīgi karojošu rasu, pilsētvalstis ar savām interesēm un mazas karaļvalstis ar impēriskām ambīcijām.
Un sižets sākas ar faktu, ka krievu svešinieks ieceļas šajā karojošajā pasaulē.
https://getsignal.news/

ANO vides programmas vadītāja: Pieaug vienprātība par globālu plastmasas līgumu
ANO vides programmas vadītāja svētdien paziņoja, ka, neraugoties uz domstarpībām par ražošanas ierobežojumiem un nodoklim līdzīgu maksu par plastmasu, viņa ir sākusi saskatīt vienprātību attiecībā uz pasaulē pirmo saistošo līgumu par plastmasas piesārņojumu. ANO vides programmas vadītāja Ingera Andersena sacīja, ka viņas komanda "gatavojas" novembra beigās Dienvidkorejas pilsētā Pusanā paredzētajām galīgajām sarunām. Tajā valstis cer noslēgt potenciāli revolucionāru vienošanos, lai risinātu milzīgo plastmasas piesārņojuma problēmu. "Ir dažas jomas, kurās, manuprāt, mēs sākam saskatīt vienprātību," Andersena teica no Ņujorkas pirms ikgadējās pasaules līderu sanāksmes ANO.
Uzrunas laikā Andersena pauda cerību, ka dalībvalstīm izdosies vienoties par "zināmu globālu pienākumu vai pamatnostādņu izstrādi attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem". Viņa norādīja, ka arvien vairāk tiek panākta vienprātība par nepieciešamību izveidot zinātnisku iestādi un "zināmā mērā izstrādāt tekstu, kas attiektos uz atkritumiem, atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi". "Ir arī skaidra izpratne, ka mums ir nepieciešams kāds dokuments, kas risinātu mantotā vai esošā piesārņojuma jautājumu, proti, piesārņojuma, kas izskalojas mūsu krastos pat pēc tam, kad esam aizskrūvējuši plastmasas krānu," piebilda Andersena. "Un ir arī skaidra izpratne, ka mums ir vajadzīga sava veida ziņošanas sistēma."
Aizķeršanās punkti
Sarunu dalībnieki jau ir vairākkārt tikušies, lai apspriestu vienošanos, kas varētu ietvert ražošanas ierobežojumus, vienotus noteikumus par pārstrādājamību un pat aizliegumus attiecībā uz konkrētām plastmasas vai ķīmiskām sastāvdaļām. Tomēr joprojām pastāv būtiskas nepilnības, tostarp jautājumā par ražošanas ierobežojumiem, teica Andersena. "Mēs vēlamies, lai tiktu samazināta neapstrādātu polimēru ražošana tiem, kas ir vienreizlietojami un īstermiņa produkti," viņa sacīja, paskaidrojot, ka ierobežojumi galvenokārt būtu vērsti pret piesārņojošiem produktiem. "Es neredzu okeānā peldošas automašīnu detaļas, lidmašīnu spārnus un tamlīdzīgas lietas," viņa teica.
"Mums ir jāveido izsmalcinātāka diskusija, ne tikai par to, vai noteikt ierobežojumus vai nē, jo tā nav gudra saruna." Vēl viens strīda punkts ir saistīts ar "globālo plastmasas maksu," pēc UNEP vadītājas teiktā. "Tātad jautājums par to, vai tiks ieviesta kāda veida plastmasas nodokļa maksa, joprojām tiek apspriests. Bet tas varētu aizņemt mazliet vairāk laika. Iespējams, mēs nonāksim pie idejas par kaut ko un vēlāk apspriedīsim detaļas, jo sīkas nianses prasīs laiku." Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem plastmasas ražošana pēdējo 20 gadu laikā ir dubultojusies, un pie pašreizējām tendencēm tā līdz 2060. gadam var trīskāršoties.
Tomēr vairāk nekā 90 % plastmasas netiek pārstrādāti, un liela daļa no tās tiek izmesta dabā vai apglabāta izgāztuvēs.

Izraēlas triecienos Libānas galvaspilsētā nogalināti vismaz 8 un ievainoti 59 cilvēki

Šodien, 18:03
Pasaulē
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Kristaps Vanags (LTV Ziņu dienesta korespondents), Rihards Millers (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)
Izraēlas gaisa spēki uzbrukuši kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" mērķiem Libānas galvaspilsētā Beirūtā, ziņo Izraēlas armijas pārstāvji. Triecienos nogalināti vismaz 3 un ievainoti 17 cilvēki, liecina līdz šim pieejamā informācija.

Tas, ka uz Izraēlas ziemeļiem no Gazas joslas ir pārcelta elites vienība, varētu kalpot par zīmi plānotai sauszemes operācijai. Pētniece gan ir pārliecināta, ka ierīču sprādzieni ir nodarījuši triecienu "Hizbullāh" spējām, bet tuvākās dienas parādīs šo notikumu nozīmi. Viņa arī secina, ka spriedze abu pušu starpā nemazināsies.
"Abas puses kopš konflikta sākuma teikušas, ka vēlas izvairīties no visaptveroša kara, kas varētu potenciāli izplatīties Tuvajos Austrumos. Tas, ko mēs tagad redzam – tās ir izmaiņas Izraēlas retorikā. Mēs dzirdam Izraēlas amatpersonas sakām, ka viņi vairāk netic konflikta Libānas–Izraēlas robežā diplomātiskam risinājumam. Mēs tagad varētu redzēt, ka izraēlieši gatavo militāru operāciju, lai "Hizbullāh" padzītu no pierobežas un nodrošinātu no Izraēlas ziemeļiem evakuēto pilsoņu atgriešanos," sacīja Renne.
Bažas par karadarbības ietekmi paudis Libānas vēstnieks Lielbritānijā Rami Mortada. Laikrakstam "The Times" viņš brīdināja, ka kara izcelšanās viņa valstij būtu pastardienas scenārijs. Pēdējo dienu notikumi Libānā ir temats, kurš tiks apspriests šovakar ANO Drošības padomes sēdē.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...i.a569641/

Kurš tur sēž (Latvijas fakti, 2023)
Sociālajos tīklos “ir” 90% iedzīvotāju, tajā skaitā 79% “ieiet” vismaz reizi nedēļā, 57% – katru dienu vai gandrīz katru dienu. Sociālos tīklus biežāk lieto gados jaunāki cilvēki, ar augstāko izglītību un augstāku ienākumu līmeni.
“Facebook” (aktīvi izmanto 54% aptaujāto) – galvenokārt iedzīvotāji vecumā līdz 44 gadiem, strādājošie, ar augstāko izglītību, ar vidēju vai vidēji augstu ienākumu līmeni, rēķinot uz katru ģimenes locekli.
“Instagram” (19%) – lielākoties jaunieši, sievietes, pilsētu iedzīvotāji. Vecuma grupā līdz 24 gadiem lietotāju skaits ir vairāk nekā puse (52%).
“TikTok” (11%) – galvenokārt jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, kuru vidū “TikTok” lietotāju skaits sasniedz pusi.
“Telegram” (10%) – lielākoties jaunieši vecumā līdz 34 gadiem, cittautieši, Rīgas iedzīvotāji.
“Draugiem”(9%): galvenokārt cilvēki vecumā virs 35 gadiem, latvieši, ar vidēju vai zemu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī.
“X” (bijušais “Twitter”) (5%): visbiežāk jaunieši vecumā līdz 34 gadiem, finansiāli nodrošināti, ar augstāko izglītību, Rīgas iedzīvotāji.

Latvija vairs nav postkomunistiska sabiedrība. Saruna ar sociālantropoloģi Viedu Skultāni
REplay.lv Brīvības bulvāris
Šodien, 6:31
Sarunas
Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija, Gints Grūbe (producents, raidījuma "Brīvības bulvāris" vadītājs)
Latvijā vairs nav postkomunistiska sabiedrība, kuras procesus varētu skaidrot ar attiecīgiem argumentiem. Milzīgas izmaiņas ir vērojamas pēdējos gados – daļēji tāpēc, ka daudzi ir strādājuši ārpus Latvijas, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda sociālantropoloģe Vieda Skultāne.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/s...i.a569210/

26. augusta vakarā Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš savā "Facebook" profilā ierakstīja: "Valles pamatskola ir veiksmes stāsts. Valles pamatskola ir maza skola starp mežiem un laukiem, bet ar lielu gribasspēku un "Bērns 1. vietā" attieksmi. Paldies vecākiem par uzticēšanos. Paldies skolotājiem par atbalstu. 3 nedēļās +26 bērni bērnudārzā. Gada laikā +29% bērnu skolā. Gada laikā +7 skolotāji. Aktivizējām speciālo programmu bērniem ar valodas traucējumiem." 

Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš pēc izglītības ir jurists un uzņēmējs, nevis pedagogs, un tieši šīs prasmes viņam ir palīdzējušas paglābt Valles pamatskolu un uzlabot tās rādītājus, Viegliņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols". Pats piedzīvojis gan trūkumu un vientulību, gan atmešanu dzīves lielajam sapnim ar roku, šobrīd viņš iedvesmo ticēt pašiem sev gan skolotājus, gan skolēnus.

Viegliņa mamma vairāk nekā 30 gadus strādāja Valles pamatskolā par vēstures skolotāju, taču dēlu viņa audzināja viena, pati nākdama no bērnunama. Viegliņš atklāja – bērnībā dzīvojis lielā trūkumā. 
Viņam nav bijis nedz zeķu, nedz apakšbikšu, mammai ir bijuši lieli parādi, un viņi principā daudzus gadus ir pārtikuši tikai no kartupeļiem, taču vienlaikus Viegliņam vienmēr bijusi ticība, ka viss dzīvē būs labi, jo viņš kļūs par operdziedātāju.

"Daļēji šis sapnis piepildās, jo es tāpat esmu pie cilvēkiem. Tas, kurš vienreiz ir bijis uz skatuves, viņš zina šo sajūtu, cik tā enerģētiski baro, cik tu daudz atdod, bet cik tu daudz saņem. Kaut kā līdzīgi es tagad arī esmu uz skatuves un uzmanības lokā," secināja Viegliņš.
Viss paša dzīvē pieredzētais Viegliņam liek arī citādi skatīties uz bērniem. Skolā viņa direktora kabineta durvis vienmēr ir vaļā, un tajā ir laipni aicināti iegriezties ne tikai skolotāji, bet arī bērni.

Citāts:"Tad, kad es biju maziņš, man pašam nebija, pie kā aiziet. Es vienmēr atceros to sajūtu, kad man neviena nebija, un es nekad nevēlos, lai tiem bērniem, no kuriem arī, iespējams, kādam neviena nav, manas durvis būtu ciet.

Latvijas mērogā nebijis notikums  - ministrs atvainojas!

Abu Meri atvainojas, ka papildu naudu veselības nozarei var nedabūt

Šodien, 16:21
Latvijā
Autori: Jānis Kincis (Latvijas Radio korespondents)
Nozares ministrijas pieprasītais papildu finansējums 153,3 miljoni eiro veselības aprūpei nākamajā gadā ir izdzīvošanas minimums, kam jāparādās nākamā gada valsts budžetā – šādu viedokli pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome. Ekonomiskā situācija gan nesola rast šādu papildu finansējumu, par ko nozares ministrs atvainojās, solot turpmākajās budžeta sarunās vēl aizstāvēt veselības aprūpes politiku kā vienu no valsts drošības stūrakmeņiem.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...t.a569121/

Kārlis Skrastiņš (dzimis 1974. gada 9. jūlijā Rīgā, miris 2011. gada 7. septembrī Jaroslavļā) bija latviešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bija Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā Skrastiņš aizvadīja 832 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Našvilas "Predators", Kolorādo "Avalanche", Floridas "Panthers" un Dalasas "Stars". Latvijas izlases rindās Skrastiņš piedalījās trīs olimpisko spēļu turnīros, kā arī deviņos Pasaules čempionātos, kopā izlases sastāvā laukumā dodoties 151 spēlē.
https://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rli...5%86%C5%A1