| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Foruma statistika |
» Biedri: 22
» Jaunākais biedrs: hrenmalin
» Foruma virtenes: 939
» Foruma ieraksti: 4'323
Pilna statistika
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 26 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 25 ciemiņš(i) Baidu
|
|
|
| Krievija pārkapj NATO robežas |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-05-29 9:54 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
 |
Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons
Šodien, 5:09
Papildināts šodien, 9:20
Pasaulē
Autori: Ina Strazdiņa (LSM korespondente ASV), Rihards Plūme (Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents), Albīne Hlopņicka (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktore)
Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons, savā paziņojumā apliecinājusi Rumānijas Aizsardzības ministrija. Izcēlies ugunsgrēks. Divi cilvēki guvuši vieglas traumas.
"Naktī no 28. uz 29. maiju Krievijas Federācija īstenoja dronu uzbrukumu civilajiem un infrastruktūras mērķiem Ukrainā, kas atrodas tuvu robežai ar Rumāniju. Viens no šiem droniem ielidoja Rumānijas gaisa telpā, to pamanīja radarā Galacas pilsētas dienvidu daļā, " vēstīja ministrija.
"Drons ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku," norādīja ministrija.
Rumānija, kas ir NATO dalībvalsts, gaisā pacēla divus F-16 iznīcinātājus un helikopteru, kuriem tika uzdots notriekt mērķi. Attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem tika izsūtīti arī brīdinājuma ziņojumi par bīstamību.
Rumānijas Ārkārtas situāciju ģenerālinspekcija sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja, ka drons trāpīja 10. stāva dzīvoklim, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus.
Vēl diviem panikas lēkmju dēļ sniegta palīdzība uz vietas. No kvartāla tika evakuēti aptuveni 70 cilvēki.
Esot detonējusi visa drona sprādzienbīstamā krava, bet ugunsgrēks ticis nodzēsts.
Rumānijas Aizsardzības ministrija situāciju raksturojusi kā "dinamisku".
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos medijos norādīja, ka Latvija nosoda Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukumu daudzdzīvokļu ēkai Rumānijā. "Vēlu ātru atveseļošanos ievainotajiem. Latvija pilnībā solidarizējas ar mūsu sabiedroto Rumāniju un ir gatava atbalstīt atbilstošus pasākumus, lai novērstu šādus pārkāpumus," pauda prezidents.
Prezidents Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja: "Drošības situācija ir ļoti slikta ārpus mūsu valsts robežām. Šonakt atkal bija incidents – Rumānijā vienā daudzdzīvokļu namā ietriecās Krievijas drons. Tas tikai parāda, ka problēmas Austrumu flanga valstīm ir līdzīgas – vienalga, vai tie ir Krievijas vai Ukrainas droni."
Krievija vairākkārt ir uzbrukusi Ukrainas ostai Reņi pie Donavas, netālu no Galacas. Attālums no Reņi līdz Galacai tiešā līnijā ir aptuveni 20 kilometru.
Rumānijas pierobežas zonā vairākas reizes atrastas Krievijas drona atlūzas. Saskaņā ar varasiestāžu teikto tikai pirms mēneša Galacā avarēja Krievijas drons, kas ietriecās dzīvojamās mājas piebūvē – toreiz neviens necieta.
Rumānijas Aizsardzības ministrija ziņojusi, ka kopš kara Ukrainā sākuma Rumānijas teritorijā dronu fragmenti tika atrasti 47 reizes, no kuriem 12 gadījumos – šogad. Tomēr iepriekš neviens nebija cietis, tādēļ drona ietriekšanās daudzstāvu dzīvojamā mājā ir pirmā reize, kad ievainojumus guvuši Rumānijas iedzīvotāji. Krievija pagaidām nav sniegusi komentārus par notikušo.
"Šis incidents liecina par nopietnu un bezatbildīgu situācijas eskalāciju no Krievijas puses," paziņoja Rumānijas Ārlietu ministrija, piebilstot, ka Bukareste par notikušo ir informējusi NATO ģenerālsekretāru un lūgusi veikt pasākumus, lai paātrinātu gaisa aizsardzības līdzekļu piegādi Rumānijai.
NATO pārstāve Elisona Hārta platformā "X" nosodīja "Krievijas bezatbildību", piebilstot, ka alianses turpinās "stiprināt savu aizsardzību pret visiem draudiem, tostarp droniem".
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...s.a649235/
|
|
|
| Divi prokurori (2024) |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-05-23 14:26 - Forums: Filmas
- Nav atbilžu
|
 |
Izcilā ukraiņu režisora Sergeja Lozņicas jaunākā filma (Mans prieks) ir skalpeļprecīzs stāsts par totalitārās birokrātijas šausmām. Pielāgojot padomju rakstnieka un politieslodzītā Georgija Demidova romānu, kura darbība norisinās Padomju Savienībā 1937. gadā, Lozņica seko ideālistiska valdības iecelta prokurora (Aleksandra Kuzņecova) mēģinājumiem atklāt slikto izturēšanos pret boļševiku disidentu rakstnieku, kurš ir ieslodzīts un spīdzināts bez pierādījumiem par nepareizām darbībām. Kā viņš pamazām saprot, iemesla trūkums vīrieša ieslodzīšanai Staļina režīmā diez vai ir unikāls, un iesācējs jurists, iespējams, pakļauj sevi briesmām, atklājot savu morālo taisnību. Lozņica veido savu stāstu ar pacietīgu, taču nepārprotamu pieaugošu baiļu sajūtu, koncentrējoties uz postošajām detaļām, kas ļauj fašismam darboties mūsu pasaulē. (NYFF)
TWO PROSECUTORS
1937. gadā PSRS jaunieceltais prokurors atklāj neiznīdētu ieslodzītā vēstuli, kas atklāj korupciju slepenpolicijā NKVD. Viņa patiesības meklējumi kļūst bīstami.
https://www.youtube.com/watch?v=slLpoM7_GnM
https://www.imdb.com/title/tt35521200/?ref_=vp_ov_t
|
|
|
| Latvijas kino lomu "krievu pasaules" skavās |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-05-23 14:07 - Forums: Filmas
- Nav atbilžu
|
 |
Rīgas Stradiņa universitātes lektore un docētāja un Nacionālā kino centra direktore un kinokritiķe Dita Rietuma par Latvijas kino lomu "krievu pasaules" skavās.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...u.a647012/
Nesen laikraksts "The Guardian" publicēja publikāciju, ka NATO visā Eiropā un ASV rīko slēgtas sanāksmes kino un televīzijas scenāristiem, režisoriem un pat producentiem, aicinot palīdzēt, kā kritizēja daži no uzaicinātajiem, palīdzēt NATO propagandā. Vai šis ir veids, kādā Eiropa un NATO dalībvalstis var meklēt savus risinājumus, kā iesaistīties šajā kopējā hibrīdkarā, kurā atrodas Eiropa?
Nenoliedzami. Žēl, ka tas notiek tikai tagad – daudzus gadus pēc kara sākuma.
Citāts:Es domāju, ka Eiropa un arī Latvija īsti līdz galam nenovērtē to spēku, kas piemīt kino kā audiovizuālajam medijam arī antipropagandas naratīva veidošanā vai kādu īpašu eiropeisku vai nacionālu vērtību stiprināšanā.
Mums vajag savus stāstus, mums vajag stāstus, kas ir tikpat intensīvi un klātesoši kā Krievijas ideāli diriģētie propagandas naratīvi, kas kā tādas smalkas tērcītes aizsūcas līdz pat Kannām un līdz pat Venēcijai. Un mēs par tiem runājam.
|
|
|
| Premjers Andris K. |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-05-16 16:13 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (1)
|
 |
2026. gada lēmuma Nr.2 par premjeru tiek aicināts Andris Kulbergs (AP)
[Andris Kulbergs](https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-...s-kulbergs) (dzimis 1979. gada 26. maijā) ir latviešu uzņēmējs, auto nozares pārstāvis un politiķis, kurš kļuva plašāk pazīstams gan biznesa vidē, gan vēlāk valsts politikā.
### Izglītība un uzņēmējdarbība
* Absolvējis Starptautisko Konkordijas universitāti (bakalaura grāds starptautiskajā biznesā, 2002).
* Ilgus gadus darbojies uzņēmējdarbībā, īpaši auto industrijā un nekustamo īpašumu jomā.
* Bijis SIA VK Development valdes priekšsēdētājs.
* Plaši zināms kā Latvijas Auto asociācijas vadītājs, aktīvi pārstāvot auto tirgotāju, transporta un mobilitātes nozares intereses.
* Piedalījies Latvijas Darba devēju konfederācijas darbībā.
### Politiskā karjera
* 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no “Apvienotā saraksta” (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija).
* Parlamentā darbojas tautsaimniecības, klimata, enerģētikas un uzņēmējdarbības jautājumos.
* Vada Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju.
* Ieguvis reputāciju kā uzņēmējdarbības un ekonomikas politikas pārstāvis ar uzsvaru uz investīcijām, enerģētisko drošību un konkurētspēju. ([Apvienotais saraksts][1])
### Politiskie uzsvari
Kulbergs bieži publiski runā par:
* ekonomikas attīstību,
* investīciju klimata uzlabošanu,
* enerģētikas reformām,
* transporta infrastruktūru,
* birokrātijas mazināšanu uzņēmējdarbībā.
### Sabiedriskā loma
Viņš bieži pozicionējas kā pragmatisks uzņēmējs-politķis, kurš cenšas ieviest privātā sektora pieeju publiskajā pārvaldē.
### Jaunākā politiskā attīstība
2026. gadā “Apvienotais saraksts” viņu izvirzīja kā savu premjera amata kandidātu, kas liecina par viņa pieaugošo lomu partijas vadībā un nacionālajā politikā. ([lasi.lv][2])
### Kopsavilkums
Andris Kulbergs ir:
* uzņēmējs,
* auto nozares līderis,
* 14. Saeimas deputāts,
* ekonomikas un enerģētikas politikas aktīvs veidotājs,
* viens no redzamākajiem “Apvienotā saraksta” politiķiem.
Viņa profils apvieno biznesa pieredzi ar konservatīvi-pragmatisku politisko pieeju.
[1]: https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-...s-kulbergs "Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts"
[2]: https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/apvi...ergu.42299 ""Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu"
|
|
|
| “Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes” |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-05-07 18:03 - Forums: Filmas
- Nav atbilžu
|
 |
https://open.spotify.com/episode/0jDHff4T8xRrPsQbQvi2BZ
Sērijas apraksts
Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi?
Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinozinātnieci un kritiķi, Johana Gūtenberga universitātē Maincā doktora grādu ieguvušo pētnieci un žurnāla Kino Raksti redaktori Elīnu Reiteri.
Septiņas raidieraksta “Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes” sērijas ir veidotas ar nolūku uzrunāt kultūras un mākslas ekspertus, praktiķus, pedagogus, pētniekus un kultūrpratības veidotājus, lai veidotu dialogu par kultūrpratības un mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu mūsdienu sabiedrībā. Raidieraksti sniedz kritisku ieskatu nepietiekami aktualizētos kultūrpratības jautājumos par kino lomu izglītībā, medijpratību, fotogrāfiju, MI, cenzūru mākslā, tabu tēmām mākslas izglītībā un sociālo atdevi no ieguldījumiem kultūrizglītībā.
Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa:
https://www.clivieproject.eu/
|
|
|
|