Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 17
» Jaunākais biedrs: Teresa
» Foruma virtenes: 521
» Foruma ieraksti: 2'658

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 8 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 6 ciemiņš(i)
Applebot, Google

Pēdējā virtene
Sociālie tīkli
Forums: Nieki
Pēdējā ziņa no: LvSnor
52 minutes ago
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 0
Latvijas dziesmas
Forums: Mūzika
Pēdējā ziņa no: LvSnor
4 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 16
» Skati: 1'458
Latvijā vairs nav postkom...
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
16:45
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 7
Valles pamatskola ir veik...
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-09-18 13:39
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 15
Ministrs Atvainojas
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-09-17 18:51
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 14
Sarunu forums elvē
Forums: Nieki
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-09-17 14:20
» Pēdējās atbildes: 53
» Skati: 8'430
ASV prezidenta vēlēšanas ...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-09-17 3:06
» Pēdējās atbildes: 22
» Skati: 2'289
Krievija pēc sakaves ...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-09-17 2:08
» Pēdējās atbildes: 24
» Skati: 3'829
Krievijas federācijas īpa...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-09-17 2:02
» Pēdējās atbildes: 14
» Skati: 919
Citāti ...
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2024-09-16 19:33
» Pēdējās atbildes: 108
» Skati: 32'209

 
  Ķīnas TR
Publicējis: LvSnor - 2024-08-24 22:45 - Forums: Starptautiski notikumi - Atbildes (1)

Pavisam nejauši sanāca ieslēgt M$ Edge un tur MSN.com kurina naidu pret Kīņas TR.

"'We don't want to see Communist China win,' says Donald Trump's former UN envoy, who later ran against him for Republican presidential nomination Nikki Haley, a former rival to Donald Trump for the US Republican presidential nomination, said on Saturday that isolationism was not healthy and that the Republican Party should stand with the country's allies, especially in the face of China."

""Mēs nevēlamies, lai komunistiskā Ķīna uzvarētu," saka Donalda Trampa bijušais sūtnis ANO, kurš vēlāk kandidēja pret viņu Republikāņu partijas prezidenta amatam Nikija Heilija, bijusī Donalda Trampa sāncense par ASV republikāņu prezidenta nomināciju, sestdien sacīja izolacionisms nav veselīgs un ka Republikāņu partijai vajadzētu nostāties ar valsts sabiedrotajiem, īpaši Ķīnas priekšā."

un tādā pašā garā, turpina

"Šim pēdējam mēģinājumam leģitimizēt Ķīnas it kā suverenitāti un jurisdikciju pār Filipīnu iezīmēm un jūras zonām nav starptautiskajās tiesībās nekāda pamata," paziņoja Filipīnu Ārlietu ministrija saskaņā ar NBC News.

Kur atgādina par komunistu pretenzijām dienvidķīnas jūrā.
[Attēls: AA1gBw3b.img?w=1920&h=1080&q=60&m=2&f=jpg]

Un atgādina ka Ķīnas TR arī ar Krievijas FR ir diskusijas pamats.
[Attēls: BB1hqM04.img?w=1920&h=1080&q=60&m=2&f=jpg]

Zaharova piebilda, ka 2008.gadā tika noteikta kopīgas robežas demarkācija visā salas garumā, piebilstot, ka gan Krievija, gan Ķīna ir apstiprinājušas "savstarpēju teritoriālu pretenziju neesamību" vismaz kopš 2001.gada.

Drukāt

  [LV|EU] Tornis, 20.sezona
Publicējis: LvSnor - 2024-08-23 13:21 - Forums: ArmA3 - Atbildes (9)

Mēģināsim sākt jaunu sezonu

https://steamcommunity.com/sharedfiles/f...searchtext=  Liberation RX - St Kapaulio
Mēģināsim CFP_B_ILIDF pret PLA, bet to redzēsim vakarā, jo datnes ir daudz un lielas.

Drukāt

  Siliņas nodokļu reforma
Publicējis: LvSnor - 2024-08-22 23:22 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Atbildes (3)


.pdf   Nodokļu pārskatīšanas scenārijs_2024.08.16.pdf (Size: 261,35 KB / Downloads: 27) Šodien, 14:22

Kas notiek Latvijā?
Autori: Madara Fridrihsone (LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore)

Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, kas paredz no 2026. gada ieviest fiksētu neapliekamo minimumu un četras dažādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, bet jau nākamgad samazināt 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi no līdzšinējiem 6% līdz 4%, Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzskata par kompromisu.

To valdības vadītāja atzina trešdien intervijā LTV raidījumam "Kas notiek Latvijā?", komentējot nodokļu pārskatīšanas scenāriju, kuru pagājušās nedēļas nogalē Finanšu ministrija izsūtīja apspriešanai organizācijām, kas strādāja nodokļu reformas darba grupā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" publicē Finanšu ministrijas izstrādāto piedāvājumu un aprēķinus.

Apspriešanai piedāvātais scenārijs, kuru pēc sociālo partneru paustās asās kritikas tagad tiek solīts pārstrādāt, paredzēja no nākamā gada samazināt 2. pensiju līmenī novirzāmo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļu no pašreizējiem 6% līdz 4%, vienlaikus samazinot VSAOI likmi no 34,09% līdz 33,09%. Konkrētāk – samazinot darba devēju maksāto VSAOI likmi par vienu procentpunktu.
Tāpat šis piedāvājums paredzēja no 2026. gada ieviest četras iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, pašreizējo zemāko likmi, kas ir 20%, saglabājot vien ienākumiem līdz 9000 eiro gadā. Šis slieksnis atbilst plānotajam minimālās mēnešalgas apmēram.
Savukārt ienākumus, kas pārsniedz 9000 eiro gadā, bet nepārsniedz 48 000 eiro gadā, no 2026. gada piedāvāts aplikt ar 26% lielu IIN likmi, bet ienākumus no 48 000 eiro gadā līdz 105 300 eiro gadā – ar 28% lielu IIN likmi. Ienākumus, kas pārsniedz 105 300 eiro, piedāvāts aplikt ar IIN likmi 36,1% apmērā.
Vienlaikus no 2026. gada piedāvāts ieviest fiksētu ar IIN neapliekamo minimumu, proti, atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma.
Ministru prezidente Evika Siliņa, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" komentējot šo piedāvājumu, nepiekrita, ka tas būtu uzskatāms par nodokļa palielinājumu, uzsverot, ka neapliekamā minimuma palielinājums nozīmē "atspaidu" mazajām algām. Tāpat viņa apšaubīja raidījuma vadītāja Jāņa Dombura aizrādījumu, ka piedāvātie IIN sliekšņi faktiski nozīmē nodokļos maksājamo summu samazinājumu tieši valsts augstākajām amatpersonām, kam šobrīd ir jāmaksā 31% par to algas daļu, kas pārsniedz VSAOI maksimālo apmēru jeb 78 100 eiro gadā. Šogad ministru atalgojums gadā šo summu pārsniedz par vairāk nekā 11 tūkstošiem.
Jautāta, kā scenārija autori nonāca pie piedāvātajām likmēm, Siliņa teica: "Tas ir zināma veida kompromiss, kas tika piedāvāts, lai panāktu, ka mazajām algām ir mazāki nodokļi un lielajām algām ir lielāki nodokļi." Viņasprāt, scenārija kritiķi negrib maksāt lielākus nodokļus.
Patlaban IIN likme ienākumiem, kas nepārsniedz 20 004 eiro gadā, ir 20%, bet ienākumiem, kas pārsniedz šo summu – 23%. Par ienākumiem, kas gadā pārsniedz 78 100 eiro, ir jāmaksā 31% liels IIN.

Drukāt

  Somijā satraukums par konservatīvo politiku
Publicējis: LvSnor - 2024-08-22 22:03 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

Citāts:Eksperti satraukti par starptautisko speciālistu trūkumu

Nesen publicētā aptaujā, kuru veica Somijas Akadēmisko inženieru un arhitektu asociācija TEK un Somijas Inženieru savienība, piedalījās vairāk nekā 1000 ekspertu tehnoloģiju jomā, kuri pārvalda angļu valodu. Lielākā to daļa strādā pastāvīgu darbu un dzīvo Somijā vismaz dažus gadus. Teju 90% respondentu pauda bažas par to, kā sabiedrībā notiek diskusija par Somijas imigrācijas politiku. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka tuvāko piecu gadu laikā Somija nekļūs par labāku galamērķi strādājošajiem migrantiem.
Citāts:Tikai 14% aptaujāto uzskata, ka ziemeļvalsts nākotnē varēs piesaistīt starptautiskos speciālistus.
Somijas Akadēmisko inženieru un arhitektu asociācijas TEK sabiedrisko attiecību vadītājs Juhani Nokela aptaujas rīkotāju preses relīzē paudis viedokli, ka situācija valstī ir nepanesama. Tiekot panākts, ka valsts padzen tos cilvēkus, kas veicinās ekonomisko izaugsmi nākotnē. Kā Nokela skaidroja raidsabiedrībai "Yle", speciālisti tehnoloģijās no ārvalstīm Somijai ir kritiski svarīgi. Viņaprāt, valdības noteikto investīciju pētniecībā un attīstībā palielinājumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta nevarēs sasniegt, ja nebūs kvalificētu ekspertu.
To, ka plānotās izmaiņas ietekmēs arī ārvalstu darbaspēku citās jomās, raidsabiedrībai "Yle" apliecina Somijas Celtniecības nozaru konfederācijas ģenerāldirektors Aleksi Randels. Viņš atzīmē, ka Helsinku reģionā vairāk nekā 30% būvniecībā strādājošo ir ārzemnieki, un neatkarīgi no ekonomiskā cikla, nozarē ir hronisks darbaspēka trūkums. Randels aicina valdību pārskatīt savu lēmumu.
Valdība plāno likumprojektu iesniegt izskatīšanai parlamentā šoruden.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...a.a565907/

Drukāt

  1990-1991. gada izmaiņas
Publicējis: LvSnor - 2024-08-19 11:04 - Forums: Latvijas pagatne - Nav atbilžu

Nu ir atkal pienākusi diena atminēties, kā tad pie mums Latvijā notika šķiršanās no Krievijas maigajām skavām.

1991. gada naktī no 18. un 19. augustu Maskavā sākās valsts apvērsuma mēģinājums ar tūlītējām atskaņām Rīgā. Piedāvājam unikālus fotogrāfa Ulda Pāžes kadrus, kuros dokumentēti saspringto augusta dienu mirkļi.
Tolaik puča iespējamību Latvijā īpaši nopietni neuztvēra, tāpēc 19. augusta rīts, kad Padomju armijas militārā tehnika nobloķēja galvenos pieejas ceļus Rīgai, atnāca negaidīti, atzina Augstākās Padomes deputāts Tālavs Jundzis.
Vakarā tika ieņemta Latvijas Televīzija un Iekšlietu ministrija, nākamajā dienā – arī Latvijas Radio. Tā kā Latvijā bija tūkstošiem karavīru, bija skaidrs, ka neatkarība būs jānosargā ar citiem līdzekļiem.
21. augustā, Doma laukumā atrodoties OMON bruņutransportieriem, Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu. Pēc divām dienām virs Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Pučisti bija zaudējuši.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...a.a417543/

Drukāt

  Miris Alēns Delons
Publicējis: LvSnor - 2024-08-18 21:04 - Forums: Nieki - Atbildes (1)

Diemžēl sēru ziņa, miris franču aktieris Alēns Delons.

Citāts:Franču kino leģenda Alēns Delons miris 88 gadu vecumā, pēc cīņas ar sliktu veselību ziņu aģentūrai AFP svētdien paziņoja viņa trīs bērni.

Nu man vislabāk patika Zorro. Bet pamatā jau viņš popularitāti ieguva 60-tajos gados.

Drukāt

  Hokeja olimpiskās kvalifikācijas turnīrs
Publicējis: LvSnor - 2024-08-17 21:48 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi - Atbildes (11)

Bez Latvijas Latvijas karogsvēl par ceļazīmi uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm cīnīsies Francija Francijas karogs , Slovēnija  Slovēnijas karogs un Ukraina Ukrainas karogs . Ceļazīmi uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm izcīnīs spēcīgākā šīs kvalifikācijas fināla kārtas komanda.
Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs "Arēna Rīga" norisināsies no 29. augusta līdz 1. septembrim. 
Latvijas hokeja izlases kandidāti olimpiskās kvalifikācijas turnīram:
Vārtsargi: Kristers Gudļevskis (Brēmerhāfenes "Fischtown Pinguins", Vācija), Artūrs Šilovs (Vankūveras "Canucks", NHL), Gustavs Grigals (Milvoki "Admirals", AHL), Linards Feldbergs (Šerbrūkas "Phoenix", QMJHL).
Aizsargi: Uvis Balinskis (Floridas "Panthers", NHL), Jānis Jaks, Roberts Mamčics (abi – Karlovi Vari "Energia", Čehija), Kristiāns Rubīns (Plzeņas "Škoda", Čehija), Kristaps Zīle (Litvīnovas "Verva", Čehija), Ralfs Freibergs (Hradeckrālovas "Mountfield", Čehija), Arvils Bergmanis (Aļaskas Fērbenksas Universitāte, NCAA), Markuss Komuls ("Nove Zamky", Slovākija), Oskars Cibuļskis (Herningas "Blue Fox", Dānija), Bogdans Hodass ("Hertlanders", ECHL), Ralfs Bergmanis (Minesotas Universitāte, NCAA).
Uzbrucēji: Zemgus Girgensons (Tampabejas "Lightning", NHL), Rodrigo Ābols (Filadelfijas "Flyers", NHL), Oskars Batņa (Hradeckrālovas "Mountfield", Čehija), Haralds Egle (Bratislavas "Slovan", Slovākija), Dans Ločmelis, Ģirts Silkalns (abi – Masačūsetsas Universitāte Emerstā, NCAA), Raivis Ansons (Vilksbāras/Skrentonas "Penguins", AHL), Martins Laviņš (Ņūhempšīras Universitāte, NCAA), Rūdolfs Balcers (Cīrihes "Lions", Šveice), Kaspars Daugaviņš, Renārs Krastenbergs (abi – Mihalovces "Dukla", Slovākija), Miks Indrašis (Jēvles "Brynas", Zviedrija), Mārtiņš Dzierkals (Šellefteo AIK, Zviedrija), Eduards Tralmaks (Kladno "Rytīrži", Čehija), Roberts Bukarts, Rihards Bukarts (abi – Vītkovices "Ridera", Čehija), Sandis Vilmanis (Šarlotas "Checkers", AHL), Fēlikss Gavars (Sv. Lorenca Universitāte, NCAA).

Drukāt

  Vilipsona jubilejas izstāde un dziesminieces Eņģeles koncerts
Publicējis: LvSnor - 2024-08-17 13:57 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Atbildes (1)

Rīgas svētki arī Čaka muzejā – Vilipsona jubilejas izstāde un dziesminieces Eņģeles koncerts

Šodien, 10:42
Kultūrtelpa
Autori: Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Par godu Rīgas dzimšanas dienai ikgadējie svētki ir arī Aleksandra Čaka muzejā, kur sestdien, 17.augustā, bez maksas var iepazīties ne tikai ar latviešu modernās dzejas pamatlicēja daiļradi, bet arī ar mākslinieka Aivara Vilipsona jubilejas izstādi, kas apskatāma vēl gandrīz mēnesi. Tāpat būs klausāms dziesminieces Antas Eņģeles koncerts, kas Čaka dzīvokli piepildīs ar Rīgas dziesmām.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...s.a565388/

Drukāt

  Kuros vecuma posmos cilvēki noveco visstraujāk
Publicējis: LvSnor - 2024-08-17 3:06 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Citāts: Pētījumā, kurā tika novērotas tūkstošiem dažādu molekulu 25 līdz 75 gadus veciem cilvēkiem, tika konstatēti divi galvenie ar vecumu saistīto izmaiņu viļņi aptuveni 44 gadu vecumā un vēlreiz 60 gadu vecumā. Šie atklājumi varētu izskaidrot, kāpēc noteiktos vecumos strauji pieaug dažas veselības problēmas, tostarp muskuļu problēmas, kā arī sirds un asinsvadu slimības.
Zinātnieki atklājuši, kuros vecuma posmos cilvēki noveco visstraujāk 
https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/617...isstraujak

No remonta un resursa viedokļa bija tā, ka katru reizi kā kaut ko montē demontē zūd resurs. Un tā kā ieremontēja kovidremontā - man veljoprojam ir par ko viņu vainot!

Drukāt

  Balvas zinatnē
Publicējis: LvSnor - 2024-08-16 15:00 - Forums: Cita māksla un kultūra - Nav atbilžu

Pasniegta Kavli balva – prestižs apbalvojums astrofizikā, neiroloģijā un nanozinātnē

Zināmais nezināmajā
Šodien, 13:06
Tehnoloģijas un zinātne
Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā" (Latvijas Radio raidījums)

Kavli balva ir prestižs apbalvojums, kas koncentrējas uz trim nozarēm – astrofiziku, neiroloģiju un nanozinātni. Šogad tā pasniegta zinātniekiem, kas identificējuši specifisku reģionu smadzenēs, atklājuši eksoplanētas, radījuši metodes, kā meklēt dzīvību kosmosā, un kas nanostrukturētus sintētiskos materiālus sakombinējuši ar bioloģiski aktīvām molekulām. 
Par šī gada Kavli balvas laureātu veikumu Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Ekskakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un "Starpspace" observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere.
Kas ir Kavli balva? 
Esam raduši dzirdēt Nobela prēmiju kā galveno zinātnes sasniegumu balvu medicīnā, ekonomikā, fizikā un citās jomās, taču ir vēl kāds apbalvojums – Kavli balva, kas arī tapusi Norvēģijā, bet specializējas uz konkrētām nozarēm – astrofiziku, neiroloģiju un nanozinātni. 
Katra no tām izzina pasauli, kuru ikdienā ar acīm grūti saskatīt – cilvēka prātu, kosmosu tālu prom no planētas Zeme un sīksīku pasauli, ko dēvējam par nano izmēra. 
"Kavli balva specializējas tikai uz dažām nozarēm, un tādām ļoti specifiskām, jo biznesmenis un filantrops [Freds] Kavli, kurš dibināja šo balvu, bija ieinteresēts tajās nozarēs, kas rada tādus kā cilvēces virzītājspēkus," stāstīja Gintere. 
Piemēram, astrofizikā zinātnieki skatās kosmosā ne tikai ar domu par cilvēku nonākšanu uz citām planētām, bet arī par to, no kurienes esam nākuši un uz kurieni virzāmies. Tāpat arī nanozinātne un neirozinātne attīstās virzienos, kas ir cilvēces progresu veicinoši.
Pirmo reizi Kavli balva tika piešķirta tikai 2008. gadā. Lai arī Nobela prēmija ir ar daudz senāku vēsturi un ir daudz plašāk pazīstama, tāpēc Kavli balvu aizēno, taču no zinātnes viedokļa Kavli balva ir nopietns un augsts vērtējums, skaidroja Gintere. 
Identificē specifisku smadzeņu reģionu
Šī gada Kavli balvas laureāti neirozinātnē ir trīs nozīmīgi zinātnieki – Nensija Kanvišera, Vīrihs Frīdvalds un Dorisa Tsao.
"Patiesībā no šiem trim tas lielākais pienesums ir saistīs ar Nensiju Kanvišeru, kuras globālais skatījums uz cilvēku ir tāds: vai mēs varam teikt, ka cilvēkam ir kaut kādi atšķirīgi apstrādes moduļi valodai, sejai, vides uztverei un dažādām jomām, vai arī tie visi ir savā starpā saistīti, un tajā brīdī, kad mēs saprotam pasauli, mūsos darbojas vienots, liels mehānisms, kas sašuj tās dažādās jomas kopā?" stāstīja Šķilters.
Kanvišera fascinējošu neirozinātņu eksperimentu rezultātā ir demonstrējusi, ka, visticamāk, mēs darbojamies, balstoties dažos apstrādes moduļos.
"Piemēram, tas, kas izdevās Kanvišerai, par ko viņai šī balva arī tika piešķirta, ir noteikt smadzeņu darbības reģionu, kas atbild par seju atpazīšanu. Pilnīgi vienalga, vai mēs skatāmies seju frontāli vai profilā, vai mēs skatāmies zīmētu seju, vienalga, mums šis smadzeņu reģions tiek aktivēts," skaidroja Šķilters.
Tikmēr, piemēram, mājas un citi objekti, ko arī bieži redzam ikdienā, šo konkrēto reģionu smadzenēs neatmodina. 
"Līdz ar to tas Kanvišeras arguments ir tāds, ka patiesībā mūsu neirālie un arī kognitīvie procesi ir vairāk specializēti. Tas, ko paveikusi Kanvišera, ir puzles gabaliņš tajā, ko sauc par cilvēka kognitīvajiem un arī neirālajiem procesiem, – viens no līdz šim trūkstošajiem gabaliņiem," norādīja Šķilters. 
Par cilvēku spēju atpazīt sejas zinātnieki joprojām nezina daudz, bet Kanvišeras un kolēģu veikums, precīzi identificējot to reģionu smadzenēs, kas par to atbild, ir milzīgs solis uz priekšu. 
Atklāj eksoplanētas un meklē dzīvību kosmosā
Šī gada Kavli balvas laureāti astrofizikā ir Sāra Sīgere un Deivids Šarbono.
"Deivids Šarbono ir viens no tiem cilvēkiem, kurš atklāja pašu pirmo citplanētu (jeb eksoplanētu), kas riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tas gan bija gāzu milzis, nedaudz lielāks nekā mūsu Jupiters, kas atradās ļoti tuvu šai zvaigznei, un to bija viegli atklāt. Tas bija karstais Jupiters, kuram ir ļoti uzpūsta atmosfēra," stāstīja Gintere.
Šo eksoplanētu Šarbono ar komandu atklāja jau 1999. gadā, un tas ir bijis pirmais nozīmīgais sasniegums daudzās planētu izpētes jomās. Metodes, ko pielietoja Šarbono, tiek izmantotas joprojām, un ar to palīdzību padziļināti izpētīti vairāk nekā pieci tūkstoši eksoplanētu. 
"Tie bija ļoti būtiski sasniegumi, kuri vēlāk jau ir rezultējušies ļoti apjomīgos pētījumos. Šarbono ir tāds kā celmlauzis. Savukārt Sāra Sīgere, varētu teikt, ir tāds dzīvības meklētājs kosmosā. Viņas fokuss ir meklēt tā saucamos biomarķierus, molekulas, savienojumus, kuri varētu liecināt, ka uz šīs planētas ir dzīvība," stāstīja Gintere.
Sīgeres izstrādātā formula ar samazinātu kritēriju skaitu ir vienkāršāks veids, kā meklēt dzīvību uz citām planētām. Viņa ir pionieris, kas mēģina rast dažādas metodes, kā mēs varētu ērti identificēt, vai uz konkrētās planētas ir dzīvība vai nav.
Sniedz praktisku pienesumu medicīnā
Šī gada Kavli balvas laureāti nanozinātnē ir trīs amerikāņi – Roberts S. Langers, Armands Pols Alivisatos un Čads A. Mirkins. Katrs no viņiem bijuši pionieri nanostrukturētu sintētisko materiālu kombinēšanā ar bioloģiski aktīvām molekulām. 
Pavisam sarežģīto vienkāršojot, var teikt, ka viņu pētījumi nanozinātnē ir snieguši lielu artavu medicīnā – dažādās terapijās, vakcīnu izstrādē un pat diagnostikā. 
Viņu fundamentālie pētījumi jau šobrīd rezultējušies biomedicīniskos, praktiskos pielietojumos.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/t...e.a565151/

Drukāt