Lietuvas parlamenta vēlēšanās vadībā sociāldemokrāti; koalīcijas sastāvu izšķirs otrā kārta 

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Notikušais balsojums iezīmējies ar otru augstāko vēlētāju līdzdalību pēdējo 20 gadu laikā. Balsis jau ir saskaitītas, un, gluži kā to paredzēja aptaujas, lielāko daļu vēlētāju balsu ir ieguvuši sociāldemokrāti. Taču otrā kārta izšķirs galīgo vietu sadalījumu Lietuvas Seimā. 
Pirmajā kārtā uzvar sociāldemokrāti
Lietuvas Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā politiskajām partijām ir jāpārvar 5% slieksnis, bet partiju apvienībām – 7% slieksnis.
Balsu skaitīšana noslēdzās agrās pirmdienas rīta stundās.
Kā liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati, tad daudzmandātu apgabalā sociāldemokrāti ir ieguvuši 19,36% vēlētāju atbalstu jeb 18 vietas no 70, kuras tiek ievēlētas no daudzmandātu apgabala.
Līdzšinējās valdošās koalīcijas virzītājspēks – premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītā konservatīvā "Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti" – ieguvuši 17,96% vēlētāju atbalstu un attiecīgi 17 vietas parlamentā. Bet 15% vēlētāju atbalstu ir saņēmusi labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma", kura ieguvusi 14 vietas Seimā.
Parlamentā iekļūs arī bijušā premjera Sauļus Skverneļa vadītā "Demokrātiskā savienība "Lietuvas vārdā"", Zemnieku un zaļo savienība, kā arī šobrīd valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība. 
Cits pašreizējās koalīcijas spēks – Brīvības partija – nav pārvarējusi 5% atzīmi, lai tiktu ievēlēta Lietuvas parlamentā pēc partiju sarakstiem jeb daudzmandātu apgabalā. Kas interesanti, Lietuvā partiju apvienībām ir jāpārvar 7% slieksnis, lai tās tiktu ievēlētas parlamentā. Tā ka Zemnieku un zaļo savienība par mata tiesu – ar 7,02% – ir iekļuvusi Seimā.
Kas attiecas uz vienmandāta apgabaliem, tad vēlēšanu uzvarētājs tika noteikts tikai astoņos apgabalos. Tātad pēc divām nedēļām kļūs zināmi pārējo 63 Seima deputātu vārdi. Daudzviet par uzvaru nāksies pacīnīties kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem. Vēlēšanu otrajā kārtā sacenšas divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.
Sociāldemokrātu līdere pauž gatavību strādāt ar Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību
Sociāldemokrātiskā partija ir pirmās kārtas uzvarētāji, taču otrā kārta izšķirs galīgo vietu sadalījumu Lietuvas Seimā. 
Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte pauda gatavību strādāt kopā ar Skverneļa vadīto Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību. Viņa noliedza, ka būtu gatava ņemt koalīcijā līdz šim pie varas esošos kristīgos demokrātus, kā arī populistisko "Nemunas rītausmu". 
Vēlu svētdienas Blinkevičūte tikās ar Skverneli. Pēc tam sociāldemokrāte paziņoja par plāniem veidot koalīciju kopīgi ar Skverneļa spēku, kā arī savstarpēju atbalstu viens otram vēlēšanu otrajā kārtā. Blinkevičūte arī aicinājusi koalīcijā iesaistīties Liberāļu savienību.
Vaicāts par sadarbību ar "Nemunas rītausmu" jaunajā koalīcijā, Skvernelis paziņoja, ka tas būs atkarīgs no kopīgi pieņemta lēmuma ar sociāldemokrātiem.
Līdz šim valdošās konservatīvās "Tēvzemes savienības" pārstāvis Mindaugs Linge svētdienas naktī, vēl pirms tika saskaitītas visas balsis paziņoja, ka šāds politiskā spēka rezultāts bija sagaidāms. Viņš gan pauda, ka par zaudējumu sociāldemokrātiem varēs runāt no rīta, kad būs saskaitītas visas balsis. 
Savukārt partijas "Nemunas rītausma" līderis Remigijs Žemaitaitis sava spēka sniegumu raksturoja kā lielu uzvaru.
Politologs: Salīdzinot ar nesenām vēlēšanām citur Eiropā, Lietuvā, visticamāk dominēs centriskās partijas
Par to, ko varētu sagaidīt pēc pirmās vēlēšanu kārtas, Latvijas Radio lūdza komentāru Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesoram Ramūnam Vilpišauskam. Politologa vērtējumā galvenais šo vēlēšanu secinājums, kas, visticamāk, būs spēkā arī pēc vēlēšanu otrās kārtas, ir tas, ka centriskās partijas dominēs, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, kur nesen notika vēlēšanas un tajās triumfēja dažādi labēji, populistiski spēki. Savukārt līdz šim valdošie konservatīvie kristīgie demokrāti, visticamāk, nonāks opozīcijā. Taču šobrīd nav skaidrs, kāds varētu būt nākamās valdošās koalīcijas sastāvs. 
Vilpišausks norādīja: "Mēs jau zinām, ka sociāldemokrāti mēģinās veidot kreisi centrisku koalīciju ar bijušā premjerministra Sauļus Skverneļa "Demokrātisko savienību". Bet viņiem nebūs pietiekams mandātu skaits pat pēc otrās kārtas. Tāpēc viņiem varētu būt vajadzīgi viens vai, visticamāk, divi, ja ne pat vairāk koalīcijas partneri. Iespējamie partneri varētu būt Liberāļu kustība, ja viņi lemj mainīt savus labējos principus apmaiņā pret palikšanu pie varas. Un tas būtu visai iespējams, īpaši ņemot vērā, ka partijas biedri, kas ievēlēti vienmandāta apgabalos, ir tradicionāli kreisi politiķi – sociāli konservatīvi, bet ekonomiski kreisi. Viņus varētu kārdināt iespēja pievienoties šai koalīcijai. Cits jautājums ir par Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību, kas knapi iekļuva parlamentā. Kopš šķīrās viņu ceļi ar bijušo premjerministru Sauļu Skverneli, ir jautājums, vai Ramūnas Karbauska kungs izlems pievienoties jaunajai kreisi centriskajai koalīcijai. Ja tā, vairākuma izveidei varētu pietikt, bet ne obligāti. Tā ir jautājuma zīme. Nākamais jautājums – vajadzība jaunajai koalīcijai iespējami paļauties uz "Nemunas rītausmu", (..) un tad varētu būt dažādi veidi, kā nodrošināt šīs partijas atbalstu bez iekļaušanas valdībā, lai nebūtu pārāk toksiski mūsu ārzemju sabiedrotajiem un prezidentam Gitanam Nausēdam valdības apstiprināšanai."
Lietuvas parlamenta vēlēšanas parāda to, ka matemātikai ir liela nozīme un vēlētāju rokās ir izšķirt iespējamās jaunās koalīcijas sastāvu.

Neatkarības partija pārtrauc valdības sadarbību - Bjarni vēlas, lai 30. novembrī notiktu vēlēšanas

Mēs sakām, ka ziņu maiņa šodien ir beigusies
Šeit varat izlasīt galvenās lietas, kas šodien notika uz politiskās skatuves:

• Ministru prezidents Bjarni Benediktsons negaidīti sasauca preses konferenci Ministru kabinetā pulksten 15.30.
  
• Sanāksmē viņš paziņoja par valdības atlaišanu ar Kreiso Zaļo partiju un Progresīvo partiju.
  
• Bjarni pulksten 9 no rīta dodas uz tikšanos ar Islandes prezidenti Hallu Tomasdotiru. Tur viņš iesniegs petīciju par parlamenta darba pārtraukšanu.
  
• Vēlēšanas, iespējams, notiks 30.novembrī
  
• Šķiet, ka Bjarnas lēmums pārsteidzis viņa valdībā esošās koalīcijas partijas. Vakar tikās valdības partiju līderi. Vinstri grænna priekšsēdētājs Svandís Svavarsdóttir un Progresīvās partijas priekšsēdētājs Sigurðurs Ingi Jóhannsson sacīja, ka lēmums viņus pārsteidzis.
  
• Politikas analītiķi norāda, ka Bjarnas lēmums nebija pārsteidzošs, ņemot vērā pēdējo nedēļu nesaskaņas valdības partijās.
  
• Citu Altingi politisko partiju līderi apgalvo, ka ir gatavi vēlēšanām.
  
• Pirātu un Progresīvo partijas šovakar satikās Alþingi.
  
• Sigurdūrs Ingi sacīja, ka maz ticams, ka tiks atrasta partija jaunas valdības veidošanai.
  
• Pirāti plāno rīkot priekšvēlēšanas visos vēlēšanu apgabalos.
  

Nobela prēmiju literatūrā ieguvusi dienvidkorejiešu rakstniece Hana Kana 

Nobela prēmija literatūrā piešķirta dienvidkorejiešu rakstniecei Hanai Kanai par viņas intensīvo poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atklāj cilvēka dzīves trauslumu.

Savā daiļradē Kana sastopas ar vēsturiskām traumām un neredzamiem likumsakarību kopumiem. Katrā no saviem darbiem autore atklāj cilvēka dzīves trauslumu. Viņa unikāli apzinās ķermeņa un dvēseles, dzīvā un mirušā saikni, un ar savu poētisko un eksperimentālo stilu ir kļuvusi par mūsdienu prozas novatori, savu izvēli pamatojusi balvas žūrija.
Hana Kana dzimusi 1970. gadā Dienvidkorejas pilsētā Gvandžu, bet deviņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Seulu. Viņa nāk no literāras vides, jo arī Kanas tēvs ir pazīstams rakstnieks.
Līdztekus rakstniecībai Kana pievērsusies arī mākslai un mūzikai, kas labi redzams visā viņas literārajā daiļradē, vērtēja Nobela prēmijas komitejas priekšsēdētājs Anderss Olsons.
Kana savu karjeru sāka 1993. gadā, publicējot vairākus dzejoļus žurnālā "Literatūra un sabiedrība". Prozā viņa debitēja 1995. gadā ar īso stāstu krājumu "Josu mīlestība", kam drīz pēc tam sekoja vairāki citi prozas darbi – gan romāni, gan stāsti.
Kanas nozīmīgākais starptautiskais izrāviens bija romāns "Veģetāriete", kas sarakstīts trijās daļās. Daiļdarbā aprakstītas vardarbīgās sekas, kas rodas, kad tā galvenā varone atsakās pakļauties pārtikas uzņemšanas normām.

2016. gadā Kana kļuva par pirmo dienvidkorejiešu rakstnieci, kura par šo romānu saņēma prestižo Bukera starptautisko balvu.
Pērn Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem. Autors nereti tiek dēvēts par norvēģu mūsdienu drāmas "jauno Ibsenu". Fose ir sarakstījis aptuveni 40 lugas, un viņa darbi mūsdienās ir vieni no biežāk iestudētajiem pasaulē.
Šogad Nobela prēmiju medicīnā pirmdien ieguva Masačūsetsas Universitātes profesors Viktors Ambross un Hārvarda Medicīnas skolas ģenētikas profesors Gērijs Ruvkuns par mikroRNS atklāšanu un gēnu izpēti.
Savukārt prestižo balvu fizikā otrdien piešķīra Džonam Hopfīldam un Džefrijam Hintonam par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas nodrošina mašīnmācīšanos ar mākslīgajiem neironu tīkliem.
Bet trešdien Nobela prēmiju ķīmijā saņēma trīs cilvēki – Deivids Beikers par proteīnu skaitļošanas dizainu, kā arī zinātnieku tandēms Demiss Hasabiss un Džons Džampers par proteīnu struktūras prognozēšanu.
Nobela prēmiju literatūrā piešķir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija Stokholmā, Zviedrijā. Balvas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (ap 970 000 eiro) naudas balvu. To piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.
Piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas ieguvēja vārds, bet Nobela prēmijas ekonomikā laureātus paziņos pirmdien, 14. oktobrī.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a572023/

Vakar, 21:42 Latvijā LETA
Izglītības un zinātnes ministrijā ir ideja kā obligātu noteikt izglītību līdz 18 gadiem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Plānam konkrētas aprises vēl nav, līdz ar to vēl nav skaidrs, kā tas varētu izskatīties un ko tas nozīmētu jauniešiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") norāda, ka skola ir galvenais pamata punkts un ir svarīgi, lai jaunieši neizkrīt no izglītības sistēmas.
Tikmēr labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš iepriekš uzsvēris, ka ir jādomā, kā iesaistīt darba tirgū vairākus tūkstošus jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, domā, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt vidējo izglītību par obligātu.
Kā atzīmē "Nekā personīga", par to skaļāk un klusāk runā jau sen. 2017. gadā tā laika izglītības ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka atteikšanās no obligātās vidējās izglītības bijusi viena no lielākajām kļūdām.
Raidījums vēsta, ka Latvijā ir 27 000 jauniešu, kuri nemācās un nestrādā.

Mēs esam biedrība "Tvērums"
Mūsu mērķi ir popularizēt filosofiju Latvijas sabiedrībā, izdot žurnālu “Tvērums” un sniegt platformu jaunajiem filosofijas nozares pārstāvjiem. Mēs uzskatām, ka filosofijai nav jābūt slēgtam, nepieejamam, elitāram pulciņam, un esam noguruši no stigmas, ka ar filosofiem “parastam cilvēkam” nav iespējams saturīgi un saprotami sarunāties. Mēs vēlamies parādīt to, ka filosofija ir visiem un ka tai ir būtiska vieta mūsdienu vidē.
Laikā, kuru raksturo milzīgs informācijas pārplūdums, nav nekā svarīgāka par prasmi kritiski domāt, analizēt un izvērtēt notikumus un informāciju sev apkārt. Mūsuprāt, visa sabiedrība tikai iegūtu, ja vien tai ceļš pie filosofijas šķistu pieejamāks un nesaistītos ar sarežgītu un tikai dažiem cilvēkiem saprotamu terminoloģiju.
Mēs ceram, ka “Tvērums” kalpos kā atgādinājums, ka filosofija nav apstājusies un ka tā nav tikai nišas lieta, kas pieejama šauram cilvēku lokam. Filosofija ir pieejama visiem, kuri nebaidās palūkoties uz pierasto no neordināra skatiena, jebkuram, kurš gatavs palīst ‘’zem ādas’’ acīmredzamajam, jebkuram, kurš tiecas izprast pasauli viņam apkārt.
Bez mūsu pamatmērķa - filosofijas žurnāla "Tvērums" izdošanas - rīkojam dažāda veida pasākumus, aktīvi darbojamies sociālajos tīklos un starplaikā veidojam filosofisko feļetonu "Vārtrūme".

https://tverums.lv/pages/biedriba-tverums

"Pesimisms ir bezatbildīgs: Vācijas grāmatu tirdzniecības Miera balvas ieguvēja Anne Applebaum runā par autokrātiju tīklu, kas apdraud mūsu demokrātiju." 
‪klaus radke‬ ‪@kradke.bsky.social‬ 1h
https://bsky.app/profile/kradke.bsky.soc...vtpzgg4u2o

"Mums piederēja ziņas. Mēs bijām vārtsargi, un mums ļoti piederēja arī fakti... Mūsdienās cilvēki var meklēt ziņas no dažādiem avotiem. Un viņi daudz vairāk jautā par to, kas mēs esam sakot," sacīja WSJ EIC Emma Takere. 

Un šeit rodas jautājums, vai šis nav savdabīgs "Kantisms", kad "iemesla definētam" (racionālam) cilvekam vajadzētu sekot "pamatotiem principiem", bet dabā vairums cilvēkiem nedz pietiek nedz laika, nedz zināšanas, lai spētu iedziļināties, un subjektīvs populāru iemeslu "testiņš".  
Līdzīgi ir ar avotiem, kam cilvēkiem ir iespēja izpētīt, bet viņi to nedara, jeb dara tikai tad, kad ir ļoti neapmierināti ar nenovēršamām sekām?

Nedrīkst pieļaut globālo normu selektīvu piemērošanu vai neievērošanu
Nedrīkst pieļaut globālo normu selektīvu piemērošanu vai neievērošanu, uzrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. 

Viņš uzsvēra, ka alternatīva ir šausmīga pasaule, kurā valda spēks un likuma vara zaudē spēku.
Prezidents atgādināja, ka rit jau trešais gads kopš Krievija īsteno neizprovocētu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu. Turklāt tā turpina izaicināt starptautiskās sabiedrības izturību un apņēmību nosargāt noteikumos balstītu kārtību.

Citāts:Rinkēvičs norādīja, ka šis karš nopietni ietekmē stabilitāti reģionā un ārpus tā. Tam ir tālejošas sekas attiecībā uz principiem, kas atbalsta suverenitāti, teritoriālo integritāti un starptautiskās tiesības.

Citāts:"Piekļuve pārtikai ir cilvēktiesības. Badu nekad nedrīkst izmantot kā politikas instrumentu," viņš teica, piebilstot, ka Latvija solidarizējas ar valstīm, kuras visvairāk skārusi pārtikas krīze.

Citāts:"Mēs saglabājam cerību, ka drīzumā izdosies panākt progresu karadarbības izbeigšanā," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka starptautiskajai sabiedrībai un ANO ir primāri jāatbalsta centieni, kas nodrošina visu civiliedzīvotāju aizsardzību, un jācenšas panākt ilgtspējīgu risinājumu.

Citāts:Vienlaikus viņš aicināja koncentrēties arī uz politiskā procesa atjaunošanu, lai pārrautu vardarbības ciklu un panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru. "Mieru, kas risina gan izraēliešu, gan palestīniešu likumīgās vēlmes un drošības apsvērumus," viņš piebilda.

Vai globāla konflikta gadījumā uz Zemes, Visums būtu pati drošākā vieta? Tā sakot vai ir jēga iegadāties savai ģimenei kosmisko satelītu caur kuru būtu iespējams sazināties? Kas valda orbītās ap Zemi?

"The Telegraph”: Krievija gatavojas Trešajam pasaules karam - orbītā izvieto pavadoņus - slepkavas
https://nra.lv/pasaule/459031-the-telegr...pkavas.htm

Ja “Kosmos 2576” patiešām būtu uzbrucis “USA 314”, tas būtu bijis kara akts, bet situācijā, kad karš jau ir sācies, Krievijas kosmosa spēku galvenā prioritāte būtu pēc iespējas vairāk amerikāņu izlūkošanas un sakaru satelītu padarīt aklu vai atspējot tos.
“The Telegraph” norāda, ka amerikāņiem ir arī "inspekcijas satelīti" un "slepens kosmosa kaujas lidaparāts", kas spēj traucēt citu valstu kosmosa kuģu darbību - un to dara arī ķīnieši.
"Lielākā atšķirība ir tā, ka ASV un Ķīna pašlaik neeskalē lielu karu uz Zemes virsmas, kas demonstrētu viņu neapdomību," teikts publikācijā.

Proti, vismaz 3 valstīm ir "kosmosa karu plāni", un jāsaprot, virs zemes kaujas operācijā ir grūti, kādu pārsteigt, ja pretiniekam ir pilna vizuālā kontrole pa tavu teritoriju.

Vai neandertālieši valkāja drēbes?
Jaunumi - Autore: Kristīna Kilgrova -publicēts - vakar

Lai cīnītos pret aukstajiem laikapstākļiem, neandertāliešiem bija jābūt izturīgiem ķermenim un jāzina, kā radīt uguni. Bet vai viņi valkāja drēbes?

Lai cīnītos pret aukstajiem laikapstākļiem Ziemeļeiropā, neandertāliešiem bija jābūt izturīgiem ķermeņiem un iespējai kurināt uguni. Bet vai viņi valkāja drēbes? Netieši pierādījumi liecina, ka aukstos reģionos dzīvojošie neandertālieši gandrīz noteikti ģērbušies no galvas līdz kājām ādā un kažokās. Tomēr mēs nekad neesam atraduši neandertāliešu apģērbu vai apģērba paliekas.
"Diemžēl mēs, visticamāk, nekad neiegūsim arheoloģiskus pierādījumus par neandertāliešu drēbēm," izdevumam Live Science stāsta Notredamas universitātes cilvēka bioloģe Kara Okoboka . "Šīs lietas slikti saglabājas."

Aukstumam pielāgoti cilvēki
Neandertālieši dzīvoja līdz pat Sibīrijai. Viņu platās krūtis, deguns, pleci un iegurnis, kā arī īsās ekstremitātes ļauj viņiem saglabāt ķermeņa siltumu aukstajā klimatā, kurā viņi dzīvoja.
"Man patīk domāt par viņiem kā par cilvēka evolūcijas atbalstītājiem," sacīja Okoboks. Viens no veidiem, kā atbalstīt šo "sastāva" ķermeņa uzbūvi, bija ēst daudz gaļas, kas arī palielināja neandertāliešu radītā ķermeņa siltuma daudzumu, sacīja Okoboks. Neandertālieši arī varēja uzturēt siltumu, būdami aktīvi un atpūšoties sēžot pie uguns.
Bet "viņiem noteikti būtu bijis vajadzīgs kāds cits šķērslis ārpus savas ādas, lai palīdzētu uzturēt iekšējo ķermeņa temperatūru," sacīja Okoboks. "Es nebūtu pārsteigts, ja viņiem būtu dažādi pārklājumi gan sejai, galvai, rokām, kājām, rokām, kājām - tas viss."

Pierādījumi apģērbam

Lai gan pierādījumi par seno apģērbu pastāv no vēlākiem, anatomiski moderniem cilvēkiem, piemēram, 5000 gadus vecā Ledus vīra Öci ādas tērpiem , neviens nav atradis līdzīgus pierādījumus neandertāliešu vietās.
Taču ir netieši pierādījumi: uz akmens skrāpja, kas atradās Neumark-Nord vietā Vācijā, bija neliels daudzums atlikumu, kas, iespējams, iestrēga ādas apstrādes laikā pirms 200 000 gadu. Atlikumā bija skābe no ozola mizas, ko var izmantot dzīvnieku ādas miecēšanai vai konservēšanai. Tomēr nav skaidrs, vai šis atlikums bija no apģērba vai kažokādas gultas pārklāju izgatavošanas. Akmens un kaula zīles (smailie darbarīki) no vēlīnās neandertāliešu vietas Francijas centrālajā daļā arī liecina, ka šie senie cilvēki ir izstrādājuši rīkus, lai piestiprinātu jēlādas apģērbam vai pajumtei.
Galvas un ķermeņa utu ģenētika liecina, ka neandertālieši un Homo sapiens atšķīrās kaut kur starp 170 000 un 72 000 gadiem un ka viena veida ķermeņa utis H. sapiens tika atkārtoti ievestas no citas senās cilvēku populācijas — iespējams, neandertāliešiem — pirms 100 000 gadiem. Tā kā ķermeņa utis dzīvo uz apģērba, tas liecina, ka mūsu senči sāka valkāt apģērbu kaut kad pirms tam.
Būtībā visu neandertāliešu priekšējie zobi ir nodiluši daudz vairāk nekā aizmugurējie zobi, kas nozīmē, ka viņi izmantoja muti, lai turētu un manipulētu ar priekšmetiem, nevis tikai ēst. Šis zobu apģērbs neandertāliešiem ir līdzīgs mūsdienu inuītu cilvēku apģērbam, kas izmanto zobus, lai mīkstinātu dzīvnieku ādas, lai izgatavotu apģērbu.
Vecākais tiešais pierādījums neandertāliešu šķiedru tehnoloģijai ir trīs slāņu auklas fragments, kas ir pielīmēts pie akmens instrumenta no vietas Francijas dienvidaustrumos, kas datēts pirms 41 000 līdz 52 000 gadiem. Lai gan auklas un virves var izmantot tīklu, grozu un slazdu veidošanai, tās var arī pārvērst apavos un audumā.
Viena neizpētīta pētniecības tēma, saskaņā ar Delavēras universitātes bioloģiskās antropoloģes Sāru Leisiju , ir pierādījumi par neandertāliešu apsaldējumiem. Apsaldējums var būt problēma pat mūsdienu cilvēkiem, kuri dzīvo Arktikā.
"Ja neandertālieši nevalkātu drēbes, vai mēs negaidītu, ka viņi amputēs pirkstus, kāju pirkstus, degunus?" Leisija stāstīja Live Science. Okoboks norādīja, ka neandertālieši, iespējams, būtu pasargājuši savus dzimumorgānus no aukstuma ar sava veida "neandertāliešu siksnu". "Ja dzimumloceklis nokrīt, tas ir pabeigts," viņa teica.
Tā kā neandertāliešu skeletos nav plaši izplatītu pierādījumu par apsaldējumiem, tas apstiprina domu, ka viņi valkāja roku un kāju aizsargus.

Neandertāliešu "mode"

Lai gan lielākā daļa pētnieku piekrīt, ka neandertālieši valkāja drēbes, par to, kādus apģērba gabalus viņi valkāja, var diskutēt. Agrāk zinātnieki domāja, ka neandertālieši valkāja vienkāršus jostas audumus vai brīvi pieguļošus apmetņus . Taču, ņemot vērā neandertāliešu inteliģenci, Leisija domā, ka viņi nav dabūjuši pietiekami daudz kredītu.
Aplūkojot mūsdienu inuītu apģērbu, kurā ietilpst pamata parka, bikses un zābaki, Leisijai ir aizdomas, ka neandertāliešu vīriešiem un sievietēm, iespējams, būtu bijis līdzīgs tērps, bet sieviešu apģērbs varētu būt nedaudz brīvāks, lai pielāgotos grūtniecībai. Iespējams, ka neandertāliešu mazuļi bija ietīti kažokās, kad viņi nebija aprūpētāja tuvumā.
"Visi šie hominīni, kas dzīvo tālāk par 40 grādiem ziemeļu platuma [aptuveni tur, kur šodien atrodas Madride], iespējams, ir mūsu pirmie modes cienītāji," sacīja Leisija. "Ir loģiski, ka šie cilvēki būtu tie, kas novatoriskus apģērbus."

Kristīna Kilgrova
Live Science līdzstrādnieks
Kristīna Kilgrova ir arheoloģe, kuras specializācija ir seno cilvēku skeleti un zinātnes komunikācija. Viņas akadēmiskie pētījumi ir publicēti daudzos zinātniskos žurnālos, savukārt viņas ziņu stāsti un esejas ir publicētas tādās vietās kā Forbes, Mental Floss un Smithsonian. Kristīna ieguvusi doktora grādu antropoloģijā Ziemeļkarolīnas Universitātē Chapel Hill, kā arī ieguvusi bakalaura un maģistra grādu klasiskajā arheoloģijā.
https://www.livescience.com/archaeology/...ar-clothes