Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 17 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 15 ciemiņš(i) Google, Bing
|
|
|
Pašvaldību velēšanas 2025 |
Publicējis: LvSnor - 2025-01-03 19:43 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (8)
|
 |
CVK izsludina pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā
Šodien, Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien, 3. janvārī, pieņēma lēmumu izsludināt pašvaldības domes vēlēšanas, kas notiks 2025. gada 7. jūnijā, liecina informācija CVK mājaslapā.
Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta pirmo daļu un 4. pantu.
Minētās likuma normas noteic, ka pašvaldības domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā.
Tāpat likums noteic, ka Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošina tehnoloģisko risinājumu atbilstoši šim likumam un CVK norādījumiem par procesiem, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem domes vēlēšanu organizēšanai.
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Tiesu administrācija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs tiešsaistes režīmā sniedz visus nepieciešamos datus Valsts digitālās attīstības aģentūras pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai.
Sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, tiks ieviestas jaunas vēlēšanu zīmes.
Tiks mainīts vēlēšanu zīmju vizuālais izskats, kā arī aizpildīšanas nosacījumi. Galvenās izmaiņas skars tos vēlētājus, kuri vēlēsies kādu no kandidātiem īpaši izcelt vai arī pret kādu no kandidātiem izvēlētajā sarakstā paust negatīvu attieksmi. Līdz šim bija pierasts, ka kandidātus, kurus konkrētais balsotājs īpaši atbalsta, varēja atzīmēt ar "+" zīmi, bet nevēlamos – vienkārši izsvītrot.
Atbilstoši jaunajam vēlēšanu zīmes modelim, līdzās katra kandidāta vārdam būs divi dažādu krāsu lauciņi, un vēlētājs varēs aizkrāsot vienu – zaļi krāsoto lauciņu, ja īpaši atbalstīs kādu kandidātu, vai arī aizkrāsot otru – sarkani krāsoto lauciņu, ja konkrētais kandidāts šķitīs nepieņemams.
Jauno vēlēšanu zīmju aizpildīšanas instrukcija būs pieejama katrā vēlēšanu iecirknī, katrā vēlēšanu nodalījumā.
Šāda vēlēšanu zīmes modeļa maiņa nepieciešama, lai nodrošinātu automātisku balsu skaitīšanu turpmākajās vēlēšanās, kā arī tautas nobalsošanās. Tādējādi vienāda veida balsošanas zīmes tiks izmantotas gan 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās, gan 2026. gada Saeimas vēlēšanās, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2029. gadā.
Vēlēšanu nodrošināšanai katram vēlēšanu iecirknim tiks nodrošināts skeneris, un iegādātā tehnika tiks nodota pašvaldībām.
Tāpat pašvaldībām būs iespēja organizēt izbraukuma vēlēšanu iecirkņus, lai nonāktu iespējami tuvāk vēlētājiem, kā arī organizēt iecirkņu dalīšanu – viena vēlēšanu iecirkņa darbu nodrošinot divās dažādās vienas pašvaldības adresēs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a582257/
|
|
|
Taliban |
Publicējis: LvSnor - 2025-01-02 12:39 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Taliban mēģina pāraudzināt sievietes:
Saskaņā ar paziņojumu, ko sestdienas vakarā izplatīja Taliban valdības pārstāvis, jaunajām ēkām nevajadzētu būt logiem, pa kuriem būtu iespējams redzēt "pagalmu, virtuvi, kaimiņu aku un citas vietas, ko parasti izmanto sievietes".
"Sievietes, kas strādā virtuvēs, pagalmos vai savāc ūdeni no akām, var novest pie neķītrām darbībām," teikts valdības pārstāvja Zabihullas Mudžahidas dekrētā, ko sociālo mediju platformā X ievietojis.
|
|
|
No dūmiem brīvo paaudze |
Publicējis: LvSnor - 2025-01-02 9:37 - Forums: Nieki
- Atbildes (2)
|
 |
Milāna aizliedz jebkādu smēķēšanu ārpus telpām Itālijas līdz šim visstingrākajā aizliegumā
Itālijas stingrākais smēķēšanas aizliegums trešdien stājās spēkā Milānas pilsētā, un smēķētājiem draud naudas sods no 40 līdz 240 eiro par smēķēšanu pilsētas ielās vai pārpildītās sabiedriskās vietās. 2020. gadā pieņemtā rīkojuma par gaisa kvalitāti mērķis ir apkarot piesārņojumu, izraisot iedzīvotāju pretrunīgas reakcijas.
Izdota: 02/01/2025 - 00:11 Pārveidots: 02/01/2025 - 00:14
3 min
Milāna kļuva par pirmo pilsētu Itālijā, kas aizliedza smēķēt daudzās publiskās brīvdabas vietās, piemēram, parkos, stadionos, autobusu pieturās un pat kapsētās.
01:16
Milāna kļuva par pirmo pilsētu Itālijā, kas aizliedza smēķēt daudzās publiskās brīvdabas vietās, piemēram, parkos, stadionos, autobusu pieturās un pat kapsētās. © Piero Cruciatti, AFP
Smēķētājiem Itālijas finanšu un modes galvaspilsētā Milānā draud naudas sods par apgaismojumu pilsētas ielās vai pārpildītās sabiedriskās vietās pēc tam, kad trešdien stājās spēkā valstī visstingrākais aizliegums.
Tiem, kas neievēros jauno aizliegumu piesārņotajā Itālijas ziemeļu pilsētā, var tikt uzlikts naudas sods no 40 līdz 240 eiro (no 41 līdz 249 ASV dolāriem), kas nav piemērots visiem iedzīvotājiem.
"Es domāju, ka šis pasākums ir pārmērīgs. Kamēr mēs runājam par telpu iekštelpās, es piekrītu. jo (smēķēšana) var būt apgrūtinoša un tas nav veselīgi," aģentūrai AFP sacīja 21 gadu vecais tirdzniecības darbinieks Mairians Illiano.
"Bet, ja mēs runājam par atklātu vietu, es nesaprotu, kāpēc to vajadzētu ierobežot."
Tomēr satura veidotāja Kjara Ciufini (39) bija par labu jaunajam solim.
"Piekrītu, jo esmu sportisks, nesmēķējošs cilvēks. Ceru, ka smēķētāji var saprast arī to nesmēķētāju nepieciešamību, kuri vēlas elpot tīrāku gaisu," viņa sacīja.
Milānas rīkojums par gaisa kvalitāti, ko 2020. gadā pieņēma pilsētas dome, paredzēja pakāpeniski stingrākus smēķēšanas aizliegumus.
Sākot ar 2021. gadu, bija aizliegts smēķēt parkos un rotaļu laukumos, kā arī autobusu pieturās un sporta objektos.
Jaunākais smēķēšanas aizliegums, kas stājās spēkā 1.janvārī, attiecas uz "visām publiskajām telpām, ieskaitot ielas", izņemot "izolētas vietas, kur iespējams ievērot vismaz 10 metru distanci no citiem cilvēkiem", teikts tekstā.
Vietējās amatpersonas norāda, ka pasākuma mērķis ir samazināt gaisā esošo daļiņu daudzumu, lai "uzlabotu pilsētas gaisa kvalitāti, aizsargātu iedzīvotāju veselību, tostarp aizsardzību no pasīvās smēķēšanas sabiedriskās vietās, kuras bieži apmeklē arī bērni", teikts paziņojumā.
Emanuele Marinoni, Itālijas Tabakas tirgotāju federācijas viceprezidents un Milānas tabakas veikala īpašnieks, sacīja, ka sagaida, ka bizness samazināsies par "20 līdz 30 procentiem".
"Kad cilvēks atrodas birojā, (lai uzsmēķētu) viņš pāriet uz balkonu vai uz ielu. Ir skaidrs, ka (cigarešu) patēriņš noteikti samazināsies," viņš teica.
Aizliegums, kas ir spēkā pirms 2026. gada Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm, neattiecas uz e-cigaretēm.
Milāna atrodas industriālās Po ielejas vidū un ir nosmacēta ar ceļu satiksmi, un tā ir viena no gaisa ziņā visvairāk piesārņotajām pilsētām Eiropā.
Cigarešu dūmi, "tāpat kā visa sadegšana, veicina smalku daļiņu veidošanos", sacīja Milānas mēra vietniece Anna Skavuco.
Lēti dūmi
Itālijas pirmais nacionālais smēķēšanas aizliegums 1975. gadā aizliedza smēķēt sabiedriskajā transportā un klasēs un dažās citās vietās.
1995. gadā aizliegums tika attiecināts uz valsts pārvaldes zonām, bet 2005. gadā — uz visām slēgtajām sabiedriskām zonām, tādējādi padarot to par pionieri Eiropā.
Saskaņā ar Nacionālā statistikas institūta (ISTAT) datiem, pamatojoties uz 2023. gada datiem, aptuveni 19 procenti itāļu smēķē, kas ir mazāk nekā vidēji 24 procenti Eiropas Savienībā.
Vidēji ap sešiem eiro paciņā Itālijā cigaretes ir vienas no lētākajām arī Eiropā, kur biežāk sastopamas cenas aptuveni 10 eiro apmērā.
Itālijas Veselības ministrija norāda, ka 93 000 nāves gadījumu gadā tiek saistīti ar smēķēšanu.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem smēķēšana izraisa aptuveni 85 procentus no visiem plaušu vēža gadījumiem, kas ir visnāvējošākais vēzis pasaulē.
Eiropas Savienībā 17 valstis ir pieņēmušas likumdošanu par dūmiem brīvu vidi, no kurām visstingrākās ir Īrija, Grieķija, Bulgārija, Malta, Spānija un Ungārija.
Novembrī Lielbritānijā pieņemtais pasaulē vadošais priekšlikums pakāpeniski pārtraukt jauniešu smēķēšanu pārvarēja savu pirmo parlamenta šķērsli, likumdevējiem pārliecinoši balsojot par.
Likumprojekts liegtu legāli smēķēt ikvienam, kurš dzimis pēc 2009.gada 1.janvāra, pakāpeniski palielinot tabakas iegādes vecumu.
Valdība ir paziņojusi, ka tās mērķis ir izveidot Lielbritānijā pirmo "no dūmiem brīvo paaudzi".
Eiropā vismazāk smēķētāju ir Zviedrijā, kur smēķē astoņi procenti iedzīvotāju.
Vissliktāk klājas Bulgārijai, kur smēķētāji veido 37 procentus.
(AFP)
|
|
|
2024 latviešu mūzikas piedāvājums |
Publicējis: LvSnor - 2025-01-01 9:09 - Forums: Mūzika
- Nav atbilžu
|
 |
24 pašmāju mūzikas albumi, kurus klausīties arī 2025. gadā
Vakar, 2024, 6:35
Mūzika
Autori: Aiga Leitholde (Mūzikas apskatniece, LSM autore)
Gada albumu izlases dod pārskatu par gadu un atgādina arī to, ka labai mūzikai nav derīguma termiņa, – 2024. gadā izdotos ierakstus droši var klausīties vēl nākamajā un aiznākamajā gadā, kamēr pašiem patīk!
Kā mūzikas apskatniece diendienā noklausos daudz dažādus ierakstus, un visbiežāk atgriezties pie albumiem nesanāk laika, jo iepriekš nedzirdētu albumu ir vēl vairāk. Tomēr arī man ir ieraksti, kas dažādu iemeslu dēļ paliks atmiņā. Piedāvāju savu izlasi – 24 no 2024. gadā izdotajiem latviešu mūziķu albumiem. Tie ir dažādu žanru un stilu, sarindoti alfabētiskā secībā – lai noder gan kopskatam, gan iedvesmai!
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika...a.a581677/
|
|
|
Vai Bībele ir pārāk "seksuāli atklāta" priekš nepilngadīgajiem? |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-31 21:27 - Forums: Nieki
- Atbildes (1)
|
 |
Vai Bībele ir pārāk "seksuāli atklāta" priekš nepilngadīgajiem? Kanjona neatkarīgais skolu rajons Teksasā acīmredzot bija noraizējies, ka tā varētu būt. Apgabals šomēnes izņēma Bībeli no skolu bibliotēku plauktiem, pārskatot potenciāli "seksuāla rakstura materiālus".
Mja, es pat ātrumā nevaru komentēt. Nu tur meitas pieguļ Tēvu, tas jau nav nekas seksuāls, bet vienkārši perversi. Man izklausās pēc agnostiķu sazvērestības!
"Ļaujiet man pateikt ļoti skaidri: Bībele un citi reliģiskie teksti ir aizsargāti saskaņā ar HB 900... Jebkurš apgalvojums par pretējo sakņojas vai nu valsts likumu nezināšanā vai atklātā naidīgā pretrunā ar tautas gribu," rakstīja Patersons. vēstuli Flušem. "Jūsu HB 900 interpretācija ir ne tikai pilnīgi nepareiza, bet arī jūsu lēmums aizliegt Bībeli, visticamāk, bija nelikumīgs."
https://reason.com/2024/12/31/bible-back...al-content
|
|
|
Jebkura saruna palīdz mazināt vientulības izjūtu |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-31 7:13 - Forums: Nieki
- Nav atbilžu
|
 |
Psiholoģe: jebkura saruna palīdz mazināt vientulības izjūtu
REplay.lv Panorāma
29. decembris, 20:07
Veselība
Autori: Ilze Vēbere (LTV Ziņu dienesta žurnāliste )
Vienatne nenozīmē vientulību – uzsver psiholoģe Maruta Freimane-Brēdermane. Ir vienpatība, kad cilvēks pats ar sevi jūtas labi, savukārt cilvēks var vientuļi justies arī, esot kopā ar citiem. Psiholoģe vientulību definē kā sociālas sāpes.
Arvien vairāk cilvēku Latvijā – un arī daudzviet citur pasaulē – dzīvo vieni paši. To parāda arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ja pirms četriem gadiem viena cilvēka mājsaimniecības bija 332 tūkstoši, šogad – jau 361 tūkstotis jeb 43% no visām mājsaimniecībām Latvijā. Šie CSP dati ir balstīti uz deklarēto personu skaitu katrā mājsaimniecībā.
Ja sadala pa dzimumiem, dati rāda stabilu tendenci – vairāk vienas pašas dzīvo sievietes. Šogad vienas dzīvoja 209 tūkstoši sieviešu, bet vīrieši vieni paši – 152 tūkstoši.
Taču dzīve vienatnē sievietēm pārsvarā sākas dzīves otrajā pusē – sākot no 55 gadu vecuma to sieviešu skaits, kuras dzīvo vienas, pārspēj vienatnē dzīvojošo vīriešu skaitu. Turpretī vīrieši vairāk vieni dzīvo spēka gados – dati pērn liecina, ka, sākot no 30 gadu vecumam līdz 49 gadu vecumam, vieni dzīvoja 12–13 tūkstoši vīriešu, kamēr sievietes šajā vecumā grupā – 5–9 tūkstoši.
Bet vai vienatne nozīmē vientulību? Kā novērst to, ka vienatne kļūst par vientulību? Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un klīniskā psiholoģe Maruta Freimane-Brēdermane skaidroja:
"Kad mēs piedzīvojam tās sāpes no vientulības, tas, kā mēs visi esam iekārtoti, vienlaikus pieaug mūsu modrība un nedrošības sajūta pret sociālo apdraudējumu, kas, protams, to vientulību uztur. Mēs daudz mazāk kontaktējamies, mums gribas noslēgties. Mēs neuzticamies cilvēkiem. Tas ir tāds savā ziņā apburtais loks. Ja mēs atgriežamies pie idejas par sociālajām sāpēm, tas ir kaut kas tik neizturams, ka mums vajag to anestēziju. Kā mēs anestezējamies? Ar alkoholu, citu vielu vai procesu atkarības. Tas ir tas redzamākais. Es domāju, ka kopumā jau mums ir mūsdienās daudz, daudz stimulu, kas tiek piedāvāti, lai mēs varētu nejust tās emocionālās sāpes.
Vientulība pa ķēdīti ļoti būtiski ietekmē daudz ko. Mūsu darba spējas, mūsu efektivitāti, mūsu fizisko veselību. Nemaz nerunājot par psiholoģisko veselību."
Speciāliste skaidro, ka vientulība nereti veicina un uztur depresiju, arī trauksmi. Tāpēc viņa mudina neļaut bailēm no sociāla apdraudējuma ņemt virsroku un kontaktēties ar apkārtējiem – pētījumi apliecina, ka palīdz arī tā saucamā seklā saikne, proti, saruna veikalā ar pārdevēju vai īsa vārdu apmaiņa ar kaimiņu.
"Mums nav jāgaida brīdinājuma zīmes, jo, diemžēl, tas, kā tas notiek, ir tāda sniega bumba. Iziešana un saiknes veidošana ar citiem kļūst aizvien grūtāka. Tādēļ, es teiktu, ka patiesībā arī tad, ja mēs nejūtamies vientuļi, tās attiecības vajag uzturēt. Gan tuvās attiecības, gan arī paskatīties, vai mūsu ikdienā ir pietiekami daudz dažāda veida komunikācijas. Arī tādas seklas komunikācijas ar citiem cilvēkiem," pauda psiholoģe.
Lai arī sociālie tīkli nereti var veicināt vientulību, psiholoģe iesaka izmantot to sniegtās priekšrocības, meklējot domubiedrus un tādējādi dibinot attiecības.
"Kad es jūtos vientuļš, man liekas, ka es jau tāds esmu viens, un es šitāds nevienam neesmu vajadzīgs, un es tiem citiem nepatikšu. Atgādināt sev, ka šī ir universāla cilvēku pieredze. Un spert to supergrūto soli un meklēt tās iespējas. Tas pirmais solis ir grūts.
Ja man izdodas atrast to citu cilvēku, vienu, varbūt divus, varbūt grupu ar kaut kādām kopīgām interesēm, tā ir liela lieta.
Tad, kad es šo esmu izdarījis, tā lielā lieta, kur mēs visi varam strādāt, ir līdzjūtība katram pašam pret sevi," sacīja Freimane-Brēdermane.
Līdzjūtība pret sevi nav sevis žēlošana, akcentēja psiholoģe. Līdzjūtība pret sevi nozīmē pieņemošu attieksmi pret sevi, kad ir grūti, un sapratni, ka piedzīvotais vieno ar apkārtējiem, nevis nodala.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...u.a581861/
|
|
|
Substack |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-30 9:24 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Nav atbilžu
|
 |
Substack ir amerikāņu tiešsaistes platforma, kas nodrošina publicēšanu, maksājumus, analīzi un dizaina infrastruktūru, lai atbalstītu biļetenu abonēšanu.[5] Tas ļauj rakstītājiem nosūtīt digitālos biļetenus tieši abonentiem.[6][7] 2017. gadā dibinātā Substack galvenā mītne atrodas Sanfrancisko.[8]
https://substack.com/
|
|
|
2024 grāmatniecības jomā |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-29 17:40 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
Lasītāji uzticīgi Latvijas autoriem. Aizvadītā gada tendences grāmatniecībā
Vakar, 10:30
Literatūra
Autori: Baiba Kušķe (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)
Stabils un darbīgs – tā aizvadīto gadu grāmatniecības jomā raksturo grāmatu izdevēji. Izdoto grāmatu nosaukumu skaits bija līdzīgs kā iepriekšējos gados, līdzās tulkotajai literatūrai daudz bija arī pašmāju autoru darbu. Straujš grāmatu cenu kāpums šogad netika novērots. Grāmatu tirāžas, lai arī lēnām, bet pēdējos gados samazinās, ko, visticamāk, var skaidrot ar Latvijas demogrāfisko situāciju. Vispirktākā grāmata šogad ir bijis Zanes Daudziņas autobiogrāfiskais romāns "Bērnudienas Komunālijā".
Arī šogad turpinājās pēdējo gadu tendence, ka lasītāji ir uzticīgi Latvijas autoriem. Par to liecina fakts, ka vairāk nekā puse no pirktāko grāmatu topa ir pašmāju autoru sarakstīti darbi. Topā augstās vietās ir Zandas Rubenes grāmata "Digitālā bērnība", Valentīnas Freimanes "Antigones likums", Mārča Auziņa "Flirts ar patiesību", Lāsmas Gaitnieces "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē", Sandras Kalnietes "Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva", Daces Rukšānes "Lu-lū un Eņģelis". Pateicoties seriāla "Pansija pilī" panākumiem, arī Anšlava Eglīša grāmata šogad bijusi lasītāju īpaši pieprasīta.
Taču absolūtā līdere 2024. gadā ir Zanes Daudziņas autobiogrāfiskais romāns "Bērnudienas Komunālijā". Tā iznāca vasaras noslēgumā un līdz pat šai dienai noturējusies topa augšējās vietās, piedzīvojusi vairākus metienus.
Ar bērnu literatūru Latvija var lepoties starptautiski
Bērnu grāmatu topa augšgalā gan vairāk ir tulkotā literatūra. Izteikts favorīts ir vācu autora Ingo Zīgnera radītā pūķīša Kokosrieksta sērija. No pašmāju grāmatām topa trešajā vietā ir Līgas Rozentāles grāmata "Ričijs Rū un lielais ceļojums".
Pēdējos gados mūsu bērnu literatūras nozare ir viena no tām, ar ko varam lepoties starptautiski, atzīst Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka:
"Pēdējos gados viena no tām jomām, kur mēs vērojam gan starptautiskus panākumus, gan uzplaukumu, ir bijusi tieši bērnu grāmatu nozare. "Liels un mazs", kas šogad svin 20 gadu jubileju, pirms pāris gadiem tika atzīta par Eiropas labāko bērnu grāmatu izdevniecību. Šogad bija starptautiskais panākums, kad Aleksandra Runde saņēma Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus debijas balvu "Opera Prima 2024".
Citāts:Pirmo reizi latviešu māksliniecei bija tāds panākums, kopš Boloņas grāmatu gadatirgū vispār šīs prēmijas piešķir.
Jāņa Baltvilka balva ir ļoti stabila vērtība, kas šogad arī svin 20 gadus. Tā kā ir bijuši tādi skaisti atzīmējami mirkļi, brīnišķīgas svinības."
Grāmatu tirāžām tendence samazināties
Aizvadīto gadu grāmatu izdošanas jomā grāmatu izdevēji raksturo kā stabilu un darbīgu, bez lieliem satricinājumiem. Grāmatu nosaukumu skaita ziņā tas bijis līdzīgs kā vairāki iepriekšējie gadi. Bet grāmatu tirāžām gan, lai arī lēnām, pēdējos gados ir tendence samazināties, tostarp bērnu literatūras nozarē. To atzīst arī izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore Kristīne Kirkila:
""Latvijas Medijiem" gads ir bijis stabils. Skaitļi ir aptuveni tādi paši kā pagājušajā gadā. Arī izdevumu skaits ir aptuveni tāds pats. Nedaudz vairāk. Ja iepriekšējā gadā mums bija 101 izdota grāmata, tad šogad ir 105. Bet tas, ka tirāžas pamazām iet uz leju, tas nevienam droši vien nav noslēpums.
Citāts:Taču šogad kaut kā tā īpaši iezīmējās tas, ka tieši par bērnu literatūru ir mazāka interese. Līdz ar to tās tirāžas ir katra tiešām rūpīgi jāapdomā.
Kāpēc tirāžas iet uz leju, izskaidrot es īsti nevaru, pieļauju, ka ir gana liela konkurence tirgū."
"Latvijas Mediju" šogad izdotās un pieprasītākās grāmatas apliecina, ka lasītājiem ir interese gan par vēsturi un skandalozām pagātnes liecībām, gan vēlme atveldzēties klasikā un vizuālajā skaistumā:
"Pirmais rādītājs, ka grāmata ir lasītājus interesējoša, ir tas, ka tai ir jātaisa papildu tirāža, un šogad mēs esam papildu tirāžu uztaisījuši trim grāmatām – Lāsmas Gaitnieces grāmatai "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē", Gabriela Garsijas Markesa "Tiksimies augustā" un Lindas Mūrnieces "Meitene ar pistoli uz jumta". Tā ka redzam, ka cilvēkiem, no vienas puses, interesē skandāli, pazīstamu cilvēku dzīve, no otras puses, klasika, jo šis Markesa darbs bija tas, kas pasaulē vēl nekad nebija izdots. Vēl no tādām lielākajām grāmatām mums praktiskajā literatūrā iznāca Andrejs Svilāna "Eiropas skaistākie dārzi", kas arī ir gana labi aizgājusi, neskatoties uz to, ka grāmata ir bieza, smaga un arī dārga."
"Latvijas Mediji" šogad svinēja 25 gadu jubileju, un tai par godu šī gada laikā ir attīstījuši jaunu grāmatu sēriju "Latvijas gēns". Tikko gada nogalē klajā nāca šīs sērijas pirmā grāmata – Baņutas Rubess romāns "Te bija Brunis". Sērija iecerēta kā ilglaicīgs projekts un ietvers romānus par Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem, piemēram, Jana Egle šobrīd raksta grāmatu par Austru Pumpuri, sērijai grāmatas rakstīs arī Jānis Joņevs, Dace Rukšāne, Guna Roze un citi.
Viena no aktuālām tendencēm Eiropā kopumā šobrīd ir audiogrāmatu veidošana. Latvijā tā ir neattīstīta niša, un nākamgad, iespējams, arī mūsu grāmatu izdevēji daudz aktīvāk sāks rosīties šajā virzienā.
Bažas par iespējamo papīra cenu kāpumu
Attiecībā uz nākotni nedaudz bažīgus grāmatu izdevējus dara iespējamais papīra cenu kāpums, skaidro Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka:
"Tā īstenībā ir bažīga situācija kopumā Eiropā. Tā kā mēs kļūstam arvien apzinīgāki tajā ziņā, ka mēs atsakāmies no drukātajiem reklāmas materiāliem arvien vairāk un pārejam uz digitālo reklāmu, tas zināmā mērā atspēlējas uz papīra tirgu, jo papīra ražotājiem ir interese ražot tos papīra veidus, kas ir pieprasītāki un, ja samazinās kopējais patēriņš, viņiem ir savi apsvērumi, kā rīkoties. Tāpēc mums ir diezgan nopietna diskusija ar viņiem par to, kā tad šo situāciju risināt."
Kā labo ziņu Renāte Punka uzsver to, ka šis ir jau trešais gads, kopš grāmatu izdevēji strādā ar samazināto 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi, un tam ir labi augļi, kas atzīts arī valstiskā līmenī. Likmes režīms atkal pagarināts uz turpmākajiem pieciem gadiem.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a581742/
|
|
|
Indīgie komentāri |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-25 18:15 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
"Komentārus uz šo atslēgšu, bet visriebīgākie, indīgākie, netolerantākie komentāri par JEBKO nāk no cilvēkiem, kuriem tagad ir 50-60 gadi. Dīvaina paaudze. No pūšanas uz sienām uz internetu. Tie ir fakti. Domājiet par savu karmu, pilsoņi," aicina mūziķis L. Reiniks.
Izskatās ka Lauris domājis Zigīti un Kundali. Man ir tikai 49 . Bet nu komentāriem ir jābūt objektīviem, un objektivitāti nosaka realitāte, kuru mēs uztveram subjektīvi.
|
|
|
Amerikas savienotās valstis ... |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-23 22:08 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Atkarīgā Amerika
Azartspēles — sporta, akciju un kriptovalūtu jomā — ir jaunie opioīdi
Pols Krugmens
2024. gada 23. decembris
Daži ekonomisti jums pateiks, ka racionāla izvēle — pieņēmums, ka cilvēkiem ir skaidri definētas preferences un viņi rīkojas optimāli, pamatojoties uz šīm vēlmēm — ir mūsu jomas pamats, ka ikviens, kas apšauba šo pieņēmumu, nenodarbojas ar īstu ekonomiku.
Daži ekonomisti nav tik gudri.
Racionāla izvēle ir vienkāršojošs pieņēmums, kas var būt ļoti noderīgs, veidojot modeļus, kas palīdz pārdomāt dažus citādi sarežģītus jautājumus, un cilvēki, kuri domā, ka izvairās no modeļiem, viņus izsmalcina, vienmēr sevi maldina; viņi netieši iesaistās teorijā, to neapzinoties. Bet, ja vien jūs neesat ekonomists, kura deguns ir tā iebāzts vienādojumos, ka jūs nekad neskatāties ārā pa logu, jūs saprotat, ka cilvēki bieži rīkojas neracionāli. Un dažreiz novirzēm no racionalitātes ir milzīgas, reālas sekas.
Azartspēles ir klasisks piemērs. Racionāli domājot, tas ir piedāvājums zaudēt, zaudēt: māja vienmēr uzvar, tāpēc jūs tirgojat paaugstinātu risku ar negatīvu paredzamo peļņu. Bet kazino pelna naudu, jo azartspēles ietekmē mūsu pašiznīcinošos instinktus. Ir daudz literatūras par azartspēļu psiholoģiju, un es esmu tikai izpētījis virsmu, bet galvenie punkti šķiet skaidri. Ja veicat derības un uzvarat, ir spēcīgs impulss veikt vēl vienu derību; ja šī derība vai nākamā būs slikta, rodas spēcīgs impulss veikt likmes vēlreiz, līdz esat kompensējis savus zaudējumus, kas parasti tikai izrauj bedri dziļāk.
Un azartspēles pārāk viegli var izraisīt atkarību. Tiesa, tā nav fiziska atkarība, bet tam tiešām nav nozīmes. 2013. gada rakstā žurnālā Scientific American tas tika teikts šādi:
![[Attēls: https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.ama...88x286.png]](https://substackcdn.com/image/fetch/w_1456,c_limit,f_auto,q_auto:good,fl_progressive:steep/https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.amazonaws.com%2Fpublic%2Fimages%2F6a1a55c1-8edf-48fa-af04-2242c501c0f9_1288x286.png)
[/url]
Tāpēc mani pārsteidza nesenais Wall Street Journal ziņojums :
![[Attēls: https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.ama...08x454.png]](https://substackcdn.com/image/fetch/w_1456,c_limit,f_auto,q_auto:good,fl_progressive:steep/https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.amazonaws.com%2Fpublic%2Fimages%2F4167426d-10fa-4d6e-af7d-fbeab2c3f9a9_1408x454.png)
Patiešām, ir daudz pierādījumu, ka azartspēles — ne tikai tradicionālie veidi, piemēram, sporta derības, bet arī azartspēles uz akcijām un, jā, kriptovalūtu — ir kļuvušas par nacionālu epidēmiju, kas savā veidā, iespējams, ir tikpat nopietna kā opioīdu epidēmija.
Kā tas notika? Viens no veidiem, kā es par to domāju, ir tas, ka stāsts par finansiālo atkarību būtiskā ziņā ir pretējs stāstam par cigarešu smēķēšanu.
Ģenerālķirurga ziņojums, kurā teikts, ka smēķēšana izraisa plaušu vēzi un sirds slimības, tika publicēts 1964. gadā:
![[Attēls: https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.ama...2x1068.png]](https://substackcdn.com/image/fetch/w_1456,c_limit,f_auto,q_auto:good,fl_progressive:steep/https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.amazonaws.com%2Fpublic%2Fimages%2Fa74c9f79-1e0c-43d0-bc84-79fdfb45c52c_982x1068.png)
Tomēr mēs nemēģinājām aizliegt smēķēšanu: politikas veidotāji bija kaut ko mācījušies no aizlieguma sabrukuma. Tā vietā Amerika iesaistījās ilgtermiņa kampaņā pret smēķēšanu, kas ir viens no vēstures veiksmīgākajiem sociālās inženierijas piemēriem:
![[Attēls: https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.ama...08x912.png]](https://substackcdn.com/image/fetch/w_1456,c_limit,f_auto,q_auto:good,fl_progressive:steep/https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.amazonaws.com%2Fpublic%2Fimages%2F36ff1768-f01c-4dd5-8fb3-fec3150fb635_1608x912.png)
Kā šī kampaņa izdevās? Amerikāņiem neviens nespieda atmest smēķēšanu. Taču cigarešu reklāmas tika aizliegtas televīzijā, uz iepakojumiem bija jābūt satraucošiem (un patiesiem) brīdinājumiem par veselības apdraudējumiem, un kļūt par smēķētāju kļuva arvien grūtāk, jo arvien vairāk sabiedrisko vietu kļuva par no dūmiem brīvām zonām. Šiem pasākumiem bija arī pavairojoša ietekme: smēķētāju skaits samazinājās un faktiski tika izstumts no sabiedrības redzesloka, kā rezultātā smēķēšana vairs nebija forša .
Salīdziniet šo vēsturi ar jaunāko azartspēļu vēsturi, īpaši plaši, iekļaujot spekulācijas ar akcijām un kriptovalūtu. Mūsdienās jūs nevarat atrast reklāmas, kas reklamē smēķēšanu; jūs nevarat izvairīties no reklāmām, kas veicina spekulācijas ar akcijām un jo īpaši kriptovalūtu.
Un es nerunāju tikai par parastajām reklāmām, piemēram, tām, kas tika rādītas 2022. gada Super Bowl laikā . Faktiski azartspēļu reklāmas ir iegultas lietotnēs, kuras daudzi no mums izmanto pilnīgi normāliem, ne-spekulatīviem darījumiem. Piemēram, tāpat kā vairāk nekā 80 miljoni citu cilvēku, es bieži izmantoju Venmo nelieliem maksājumiem; pat ietves augļu stendi Ņujorkā to pieņem. (Tomēr es nekad neesmu izmantojis lietotni Matt Gaetz tipa aktivitātēm.) Lūk, ko redzat Venmo viedtālruņa ekrāna apakšā:
![[Attēls: https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.ama...9x401.jpeg]](https://substackcdn.com/image/fetch/w_1456,c_limit,f_auto,q_auto:good,fl_progressive:steep/https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.amazonaws.com%2Fpublic%2Fimages%2F9f78d184-597d-4075-bf52-8b391640feb0_1179x401.jpeg)
Pieskaroties ikonai “kriptovalūta”, tas novedīs pie šī:
![[Attēls: https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.ama...2x1350.png]](https://substackcdn.com/image/fetch/w_1456,c_limit,f_auto,q_auto:good,fl_progressive:steep/https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.amazonaws.com%2Fpublic%2Fimages%2Fa5174b26-e475-4e26-a0d3-f7209b5a59a6_712x1350.png)
Un par šīm lietotnēm: ja ir kļuvis arvien grūtāk būt smēķētājam, kļūt par azartspēli ir kļuvis arvien vieglāk. Reiz jums bija fiziski jādodas uz hipodromu — ja derības bija likumīgas pat tur, bet daudzos gadījumos tā nebija — vai vismaz piezvanīt savam bukmeikers. Tagad vienkārši pieskarieties savam tālrunim.
Sava loma ir bijusi arī politikai, jo īpaši Augstākās tiesas 2018. gada lēmumā legalizēt sporta derības. Kopš tā laika šī nozare ir eksplodējusi:
![[Attēls: https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.ama...46x405.png]](https://substackcdn.com/image/fetch/w_1456,c_limit,f_auto,q_auto:good,fl_progressive:steep/https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.amazonaws.com%2Fpublic%2Fimages%2F3a0930ca-19d8-466a-be9c-5b7c3cd23db2_546x405.png)
Taču galvenais veids, kādā politika ir veicinājusi Amerikas azartspēļu epidēmiju, nav tas, ko izdarīja politikas veidotāji, bet gan tas, ko viņi nedarīja. Tā kā tehnoloģija padarīja azartspēles un spekulācijas būtībā bez problēmām, veicinot plēsonīgā “ [url=https://www.bakerinstitute.org/event/webinar-age-addiction-how-bad-habits-became-big-business] limbiskā kapitālisma " pieaugumu , politika neko nedarīja, lai aizsargātu amerikāņus no viņu pašiznīcināšanās instinktiem.
Un, lai gan parastās azartspēles var sabojāt un sabojā cilvēku dzīves, azartspēles, kas izpaužas kā spekulācijas ar aktīviem, var piesaistīt daudz vairāk cilvēku, jo, kā jau sen norādīja Roberts Šilers , plaši izplatītais optimisms par aktīva cenu kādu laiku var sevi piepildīt, jo tas ierosina “dabisku Ponzi shēmu”:
Citāts:Pastiprināšanas mehānismi darbojas, izmantojot sava veida atgriezeniskās saites cilpu; vēlāk šajā nodaļā tie tiks aprakstīti arī kā dabā sastopams Ponzi procesa veids. Investori, viņu pārliecība un cerības, ko veicināja pagātnes cenu kāpums, vēl vairāk sola akciju cenas, tādējādi pamudinot vairāk investoru rīkoties tāpat, lai cikls atkārtojas atkal un atkal, kā rezultātā tiek pastiprināta reakcija uz sākotnējiem provocējošiem faktoriem… Tie, kas pastāvīgi prognozēja lejupslīdi, sāpīgi apzinājās reputācijas zaudēšanu, jo tik bieži kļūdījās. Tā kā mūsu apmierinātība ar pasaules uzskatu ir daļa no mūsu pašcieņas un personīgās identitātes, ir dabiski, ka agrāk pesimistiski noskaņotie vēlas nosēsties pie cita skatījuma vai vismaz parādīt sevi sabiedrībai ar citu tēmu. Tādējādi izmainītā emocionālā vide ietekmēs viņu uzskatus vai noteikti to izpausmes, kas ir neatkarīgi no objektīviem pierādījumiem, kas apstiprina vai atspēko šos uzskatus.
Šilers runāja par 90. gadu akciju burbuli — es joprojām atceros, kā lielie institucionālie investori beidzot padevās un sāka pirkt dotcoms tieši laikā, lai avārijā zaudētu naudu. Taču aizstājiet “akciju” ar “kriptovalūtu”, un tas skan tieši tāpat kā pēdējo gadu apraksts.
Bet pagaidiet — tagad es saku, ka kriptovalūtu izmanto azartspēlēm; vai es pirms dažām dienām nerakstīju ka to izmanto noziegumiem ? Abi var būt patiesi; tas ir grīdas vasks UN deserta virskārta .
Šīra burbuļu analīze joprojām ir patiesa, taču, tā kā azartspēles par aktīvu cenām ir vieglākas nekā jebkad agrāk, dabiskās Ponzi shēmas var darboties vēl ilgāk un augstākas nekā agrāk. Un kriptogrāfija, kas balstīta uz tehnobabulas un libertāra derp pamata, ir gan Ponzi shēma, gan kults.
Turklāt papildus tam, kā viedtālruņi ir padarījuši azartspēles, gan atklātas, gan izliekoties par investīcijām, ir vienkāršākas nekā jebkad agrāk, ir jāpierāda, ka sociālie mediji arvien vairāk ir pārvērtuši pūļa gudrību pūļa neprātā.
Veterānam investoram Klifam Asnessam ir jauns dokuments par to, kā sociālie mediji degradē tirgus; Man jau agrāk ir bijusi sadursme ar Asness, bet es domāju, ka viņam ir taisnība šajā jautājumā:
Citāts:Bet ko darīt, ja pūlis nav neatkarīgs, bet darbojas vienoti? Tas var ne tikai iznīcināt burvju pūļa gudrību, bet arī pārvērst to negatīvā. Tātad, vai jebkad ir bijis labāks līdzeklis, lai gudru, neatkarīgu pūli pārvērstu par koordinētu bezjēdzīgu, pat bīstamu pūli nekā sociālie mediji?
Cik lielu kaitējumu nodarīs nacionālā azartspēļu epidēmija? Mēs neuzzināsim pilnu kaitējuma apmēru, kamēr šīs dabiskās Ponzi shēmas nesabruks, un tas arī notiks. Atcerieties Dornbuša likumu : "Krīzei ir nepieciešams daudz ilgāks laiks, nekā jūs domājat, un tad tā notiek daudz ātrāk, nekā jūs būtu domājuši."
Taču mēs jau esam redzējuši, ka azartspēļu epidēmijas kriptogrāfijas daļa kļūst tik liela, ka tā nopietni deformē mūsu politiku .
Par šo visu vēl daudz ko teikt. Pagaidām pieņemsim, ka milzīga atkarības problēma pārņēma Ameriku, kamēr mēs nepievērsām uzmanību.
|
|
|
|