Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
Foruma statistika |
» Biedri: 19
» Jaunākais biedrs: Reginka11
» Foruma virtenes: 652
» Foruma ieraksti: 3'130
Pilna statistika
|
Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 33 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 32 ciemiņš(i) Applebot
|
|
|
Pašnāvības, slīkšana un nodzeršanās: ārējo nāves cēloņu statistika Latvijā uz Eiropas |
Publicējis: LvSnor - 2024-12-02 10:59 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Pašnāvības, slīkšana un nodzeršanās: ārējo nāves cēloņu statistika Latvijā uz Eiropas fona ir briesmīga
Edvīns Rakickis
Jauns.lv
Latvijā ārējie nāves cēloņi ir trešais lielākais nāves iemesls aiz asinsrites sistēmas slimībām un audzējiem. Piecu gadu laikā (2018.–2022.) Ārēju nāves cēloņu dēļ dzīvību zaudējuši vairāk nekā 5800 cilvēku, kas atbilst aptuveni 1320 nāves gadījumiem gadā.
Tātad gadā izmirst skaits, kas atbilst nelielas mazpilsētas iedzīvotāju skaitam. Šajā statistikā dominē pašnāvības, kritieni, transporta negadījumi un citas traģēdijas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Valsts kancelejas (VK) sniegtā informācija.
Teju visur figurē alkohols
Statistika ietver sevī arī pašnāvības (1361 gadījums laika periodā), kas ir visbiežākie ārējie nāves cēloņi vīriešu vidū – piecas reizes biežāki, nekā sieviešu vidū, turklāt 51% gadījumu ir saistīti ar alkohola reibumu.
Pēcāk seko kritieni (966 gadījumi), kas bieži ir letāli vecāka gadagājuma cilvēkiem. 83% šādi bojāgājušo ir vecāki par 50 gadiem. Tad seko avārijas ar transportu (806 gadījumi), no kurām gandrīz puse saistās ar alkohola lietošanu.
Statistikā par saindēšanos un alkohola iedarbību (kopā 756 gadījumi) no visiem gadījumiem 421 saistīts ar alkoholu savukārt, ja par noslīkšanu (573 gadījumi) – 68% gadījumu jau atkal saistīti ar alkohola lietošanu.
Gana lielu daudzumu dzīvību paņēmusi arī uguns un dūmu iedarbošanās (528 gadījumi), nosalšana (502 gadījumi, atkal saikne ar alkohola lietošanu) un vardarbība (362 gadījumi, atkal saikne ar alkohola lietošanu).
Uz Eiropas fona atkal izskatāmies ļoti slikti
Latvijā mirstība ārējo cēloņu dēļ ir par 60% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Lai arī ir vērojama pakāpeniska šādu nāvju skaita samazināšanās, valstī ir izvirzīts mērķis – līdz 2027. gadam ir samazināt ārēju nāves cēloņu gadījumu skaitu no 81,8 uz 100 000 iedzīvotāju.
Riska priekšgalā ir Latgale un Pierīga. Valsts situāciju cer risināt, izglītojot un informējot sabiedrību, izvēršot kampaņas par drošību uz ceļiem un ūdens, kā arī piedāvājot dažādas psihiskās veselības veicināšanas kampaņas un pakalpojumus.
Sliktā ziņa ka ir tie ka pašnāvības izdara cilvēki virs 50 un arī man tuvojas 50 ... ( tā sakot proties). No otras puses, tie ir pēdējā padomju paaudze, kuru dzīve "salūza 90tajos" ... līdz ar to izskaidrojams alkohols, jo tāda ir padomiskā cietuma kultūra. Un komiskā piebilde - uz Eiropas fona - ļoti labi raksturo attieksmi pret līdzcilvēkiem kaimiņos.
|
|
|
Sīrija |
Publicējis: LvSnor - 2024-11-30 19:48 - Forums: Starptautiski notikumi
- Atbildes (15)
|
 |
Sīrijas armija sestdien paziņoja, ka nemiernieku lielā uzbrukumā, kas iebruka Alepo pilsētā ziemeļrietumos, tika nogalināti vairāki desmiti tās karavīru, liekot armijai pārdislocēties, radot milzīgu neveiksmi Bašara al Asada režīmam.
Islāmistu Hajata Tahrira al Šama (HTS) vadītais negaidītais uzbrukums ir satricinājis Sīrijas pilsoņu kara frontes, kas lielākoties ir iesaldētas kopš 2020. gada, atdzīvinot kaujas sašķeltās valsts nostūrī netālu no Turcijas robežas. Armija paziņoja, ka gatavo pretuzbrukumu valsts varas atjaunošanai.
Atzīstot nemiernieku virzību uz priekšu, Sīrijas armijas pavēlniecība paziņoja, ka nemiernieki ir iekļuvuši lielās Alepo daļās, kuras bija pilnībā valsts kontrolē, kopš Krievijas un Irānas atbalstītie valdības spēki pirms astoņiem gadiem padzina nemierniekus.
Attēlos no Alepo redzama nemiernieku kaujinieku grupa, kas pulcējās pilsētas Saadallah al-Jabiri laukumā pēc tam, kad naktī bija iebraukusi pilsētā, un aiz viņiem slejas Asada reklāmas stends.
"Es esmu Alepo dēls, un pirms astoņiem gadiem, 2016. gadā, tiku pārvietots no tās. Paldies Dievam, mēs tikko atgriezāmies. Tā ir neaprakstāma sajūta," televīzijā demonstrētajos kadros sacīja Ali Džumba, nemiernieku kaujinieks.
Sīrijas militārā pavēlniecība paziņoja, ka kaujinieki uzbrukuši lielā skaitā un no vairākiem virzieniem, liekot "mūsu bruņotajiem spēkiem veikt pārdislokācijas operāciju, kuras mērķis ir stiprināt aizsardzības līnijas, lai absorbētu uzbrukumu, saglabātu civiliedzīvotāju un karavīru dzīvības un sagatavotos. par pretuzbrukumu”.
Armija sacīja, ka bombardēšana ir apturējusi nemierniekus no fiksētu pozīciju izveidošanas. Tā solīja "izraidīt viņus un atjaunot valsts kontroli ... pār visu pilsētu un tās laukiem".
Apvienotajā Karalistē bāzētais uzraugs Syrian Observatory for Human Rights paziņoja, ka nemiernieki ir virzījušies arī Hamas un Idlibas provincēs, pārņemot kontroli pār "desmitiem stratēģisku pilsētu bez jebkādas pretestības".
"Daudzas no pilsētām, kuras viņi ir sagrābuši, ir spoku pilsētas, kuru iedzīvotāji tika iztukšoti, kad Sīrijas armija tās sagūstīja ar Irānas palīdzību," sacīja FRANCE 24 Tuvo Austrumu eksperts Vasims Nasrs.
"Tātad cilvēki, kas šodien cīnās, cīnās, lai atgrieztos šajās pilsētās," piebilda Nasrs.
Kaujas atdzīvina ieilgušo Sīrijas konfliktu, jo plašāku reģionu satricina kari Gazā un Libānā, kur trešdien stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un Irānas atbalstīto Libānas grupējumu Hezbollah.
Krievijas gaisa triecieni
Uzbrukums tika sākts no nemiernieku kontrolētajiem apgabaliem Sīrijas ziemeļrietumos, kas joprojām atrodas ārpus Asada tvēriena.
Divi Sīrijas militārie avoti paziņoja, ka Krievijas un Sīrijas kara lidmašīnas sestdien uzbrukušas nemierniekiem Alepo priekšpilsētā.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs piektdien sacīja, ka Maskava uzskata, ka nemiernieku uzbrukums ir Sīrijas suverenitātes pārkāpums. "Mēs esam par to, lai Sīrijas varas iestādes ieviestu kārtību šajā reģionā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu konstitucionālo kārtību," viņš sacīja.
Sīrijas civilā aizsardzība, glābšanas dienests, kas darbojas opozīcijas kontrolētajās Sīrijas daļās, ierakstā par X paziņoja, ka Sīrijas valdība un Krievijas lidmašīnas veikušas gaisa triecienus dzīvojamajiem rajoniem, degvielas uzpildes stacijai un skolai nemiernieku kontrolētajā Idlibā, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl seši ievainoti.
Abi Sīrijas militārie avoti sacīja, ka Krievija ir apsolījusi Damaskai papildu militāro palīdzību, kas sāks ierasties tuvāko 72 stundu laikā.
"Krievi vēlas vairāk palīdzēt Sīrijas režīmam, taču viņu militārie resursi Sīrijā ir ievērojami samazināti Ukrainā notiekošā kara rezultātā," sacīja FRANCE 24 Nasr.
Irāna un tās sabiedrotie novājinājās
Nemiernieki, tostarp Turcijas atbalstītās frakcijas, piektdien paziņoja, ka viņu kaujinieki plosās pa dažādiem Alepo rajoniem.
Nemiernieku brigādes Jaish al-Izza komandieris Mustafa Abduls Džabers sacīja, ka viņu ātro virzību veicinājis Irānas atbalstītā darbaspēka trūkums, lai atbalstītu valdību plašākā Alepo provincē.
Irānas sabiedrotie reģionā ir cietuši vairākus triecienus no Izraēlas rokām, Gazas karam izvēršoties Tuvajos Austrumos. Tas ir devis HTS iespēju, sacīja FRANCE 24 Nasr.
"Sīrijas nemierniekiem ir ilgs asins parāds ar Irānu, un ofensīva notiek tagad, jo Irāna un tās sabiedrotie ir pārāk vāji, lai turpinātu stiprināt Sīrijas režīmu," skaidroja FRANCE 24 Nasr.
Irānas ārlietu ministrs Abass Arakči piektdien telefonsarunā ar savu Sīrijas kolēģi apsūdzēja ASV un Izraēlu par nemiernieku uzbrukumu.
Opozīcijas kaujinieki paziņojuši, ka kampaņa ir atbilde uz pēdējo nedēļu laikā pastiprinātajiem Krievijas un Sīrijas gaisa spēku triecieniem pret civiliedzīvotājiem Idlibas provinces apgabalos un lai novērstu jebkādus Sīrijas armijas uzbrukumus.
Opozīcijas avoti, kas sazinās ar Turcijas izlūkdienestu, sacīja, ka Turcija, kas atbalsta nemierniekus, ir devusi zaļo gaismu ofensīvai. Turcijas amatpersonas sestdien nebija pieejamas komentāriem.
Turcijas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka sadursmes starp nemierniekiem un valdības spēkiem ir izraisījušas nevēlamu spriedzes eskalāciju.
Paziņojumā pārstāvis Oncu Keceli sacīja, ka Turcijas prioritāte ir izvairīties no lielākas nestabilitātes reģionā, piebilstot, ka Ankara brīdinājusi, ka nesenie uzbrukumi Idlibai grauj deeskalācijas vienošanos garu un īstenošanu.
https://observers.france24.com/en/middle...for-rebels
|
|
|
Elevatora sāgas grāmatas |
Publicējis: LvSnor - 2024-11-25 4:00 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
"Elevatora sāgas grāmatas: 1. Vilna, 2. Maiņa, 3. Putekļi", kas tiek dēvēti par "postapokaliptiskās zinātniskās fantastikas distopiskā sēriju"
Vilna / Hjū Hovijs (1975-...) ; [no angļu valodas tulkojusi Santa Andersone].
[Rīga] : Prometejs, c2013.
Maiņa / Hjū Hovijs ; [no angļu valodas tulkojusi Santa Andersone ; redaktore Maija Rūrāne ; mākslinieks Kao Viets Ngujens].
Rīga : Prometejs, c2014.
Putekļi / Hjū Hovijs ; [no angļu valodas tulkojusi Santa Andersone ; redaktore Maija Džeriņa ; mākslinieks Kao Viets Ngujens].
[Rīga] : Prometejs, [2015].
Tā sakot, es biju viņas izlasījis. Un tagad es noskatījos, tā sakot, Elevatora sāgas daudzsēriju filmas Sezonu1 jeb pirmās 10 sērijas. Nu ekranizācija pamatīgi pazudusi konkrētā kastu sistēma, ka cilvēki pieder "noteiktam ceham", sākot no zemākajiem cehiem līdz pašiem austākajiem, proti, administrācijas, kurus visus pārvalda IT. Ekranizācija uzradusies "juridiskā nodaļa" ar nosacīju tiesnesi, kur grāmatās bija IT drošības nodaļa.
Noteikti iesaku distopiju analītikas cienītājiem.
|
|
|
Ilzes Aizsilas “Šis nav randiņš” |
Publicējis: LvSnor - 2024-11-25 0:04 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
Autore Ilze Aizsila jūtas priecīgs.
Mans jaunākais romāns “Šis nav randiņš” jau pieejams arī e-formātā.
PAR GRĀMATU
“Mistiski. Mīklaini. Romantiski. Ilzes Aizsilas “Šis nav randiņš” atgādina, ka laime, tāpat kā bailes un noslēgšanās sevī, ir cilvēka izvēles brīvība.” Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece
“Autore uzbur laikmetīgu un sirsnīgu stāstu pieaugušajiem, prasmīgi savienojot maģijas caurvītu dzimtas vēstures izzināšanu ar romantiku.” Džena Andersone, rakstniece
Par ko tā ir?
Romāns stāsta par jaunu, veiksmīgu muzeja darbinieci Letīciju, kuras vientuļajai būtībai piestāv mierīga vide, dārgu un senu lietu pētīšana. Maģijai viņa netic, jo nav pierādījumu tās eksistencei, no uguns paniski baidās, tomēr komandējumā, entuziasma vadīta, izveido burvju sveci ar vēlējumu – tās gaismā ieraudzīt savu otro pusīti. Kādu dienu, piedzīvojusi dīvainus notikumus, viņa neplānoti pārrodas mājās ar sērkociņu kārbiņu somā. Tagad it viss atgādina par neīstenoto sveces iedegšanu, un Letīcija beidzot saņemas… Taču cerētā kavaliera vietā liesmiņa pievilina kādu, kurš vairs nav starp dzīvajiem.
Vāka un iekšlapu dizaina autors: Artūrs Bērziņš.
Redaktore: Santa Brauča
Projekta vadītāja: Bārbala Simsone
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Žanrs: fantāzija, romantika
Romānu var iegādāties “Zvaigzne ABC” grāmatnīcās (vai citās grāmatu tirdzniecības vietās), kā arī pasūtīt attālināti: www.zvaigzne.lv mājaslapā.
Paldies visiem, kuri atbalsta manu daiļradi! Lai patīkams lasīšanas laiks un grāmata noder arī dāvanām Ziemassvētkos!
P.S. Tā ir piemērota arī jauniešiem.
|
|
|
Ārkārtas notikums |
Publicējis: LvSnor - 2024-11-23 23:52 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Jau ziņots, ka piektdien gāzes noplūdes dēļ Bauskā kopumā evakuēti 825 cilvēki.
Plkst. 12.16 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma informāciju, ka Dārza ielā, Bauskā, jūtama gāzes smaka. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka no pazemes gaisā noplūst, iespējams, dabas gāze. Izvērtējot gāzes koncentrācijas daudzumu un vēja virzienu, tika pieņemts lēmums evakuēt cilvēkus 100 metru attālumā vēja virzienā no blakus esošās izglītības iestādes, sabiedriskām ēkām un dzīvojamās mājas.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...n.a577549/
|
|
|
Daugavpilī dibina jaunu partiju „Sarauj, Latgale” |
Publicējis: LvSnor - 2024-11-23 15:32 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Daugavpilī dibina jaunu partiju „Sarauj, Latgale”
Šodien, 12:34
Papildināts šodien, 13:24
Latvijā
Autori: Renāte Lazdiņa ("Latvijas Radio" Latgales studijas vadītāja), Ivars Soikāns ("Latgales Laiks" žurnālists un LSM.lv autors Latgalē)
Sestdien Daugavpils Universitātes telpās sākās jaunas partijas "Sarauj, Latgale!" dibināšanas sapulce, kurā atklāsies, vai to vadīs Daugavpils valstspilsētas līdzšinējais mērs Andrejs Elksniņš un kuri būs viņa sabiedrotie. Pēc Latvijas Radio novērojumiem sapulces dalībnieku reģistrācijā klāt ir arī Elksniņš, tāpat sanākuši pašvaldību iestāžu darbinieki, skolotāji, direktori - lielākoties tie, kas iepriekš bijuši saistīti ar partiju "Saskaņa" Daugavpilī.
Materiālos, kas pieejami pirms partijas dibināšanas, teikts, ka jaunā partija būs Latgales reģionālā sociālkonservatīvā partija, kuras mērķis ir nodrošināt stabilu Latgales attīstību un sociālo taisnīgumu, kā arī tuvināt galvaspilsētu austrumu robežai.
Starp jaunās partijas atbalstītājiem manāms daudz sabiedrībā pazīstamu cilvēku, tai skaitā daudzi pašreizējie Daugavpils domes deputāti "saskaņieši" - Valērijs Kononovs, Anatolijs Gržibovskis, Viktorija Sporāne-Hudojana, Dmitrijs Valainis, Nataļja Kožanova, kā arī bijušais Daugavpils mērs Igors Prelatovs, kurš domē ticis ievēlēts no "Mūsu partijas".
Uz jaunās partijas dibināšanas sapulci ieradusies arī no "Mūsu partijas" domē ievēlētā deputāte Līvija Jankovska, kura paralēli deputātes pienākumiem vada arī Daugavpils Latviešu biedrību. Tāpat dibināšanas sapulcē manīts no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušai "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs.
Atbalstīt Elksniņu ieradušies arī vairāki Daugavpils izglītības iestāžu vadītāji – Daugavpils zinātņu vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors Ilmārs Zučiks, Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktore Kristīna Ivancova, Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Elita Ševčenko, pašvaldības iestādes "Vienības nams" vadītājas vietniece Sandra Maskaļova, citas sabiedrībā atpazīstamas personas.
Starp atbalstītājiem ir dažāda gadu gājuma un dažādu tautību pārstāvji – krievi, latvieši, poļi, baltkrievi.
Daugavpils mēru Andreju Elksniņu pašvaldībā ievēlēja no partijas "Saskaņa", no kuras Elksniņš izstājās 2023. gada janvārī. Viņa piemēram sekoja arī citi Daugavpils domes deputāti. Jau rudens sākumā Elksniņš izteicās, ka dibinās jaunu partiju, kas "iziešot ārpus Daugavpils robežām", tā Latvijas Televīzijai norādīja pilsētas mērs.
Domes Sporta un jaunatnes departamenta vadītāja Valērija Linkeviča atzina, ka atbalstīt partijas "Sarauj, Latgale!" dibināšanu nolēmusi, jo tas viņai tas šķiet "interesants projekts". Gados jaunajai meitenei tas došot arī jaunu pieredzi.
Citāts:"Mans redzējums sakrīt ar partijas redzējumu sporta un jaunatnes jomas attīstībā. Sakritība ir arī citās jomās un arī dzīves uztverē kopumā. Darbojoties partijā atbildēšu par sporta jomu, iestāšos par sporta un jaunatnes jomas attīstību pilsētā, sekmējot sporta infrastruktūras attīstību un dodot iespēju augt un pilnveidoties jaunajiem sportistiem," skaidroja Linkeviča.
Daugavpils pilsētas domes pašreizējai koalīcijai opozīcijā esošais deputāts Ivars Šķinčs, partijas "Sarauj, Latgale!" izveidi komentēja neslēpjot sarkasmu:
Citāts:"Nezinu kādas partijas "Saskaņas" vai "Daugavpils pilsētas partijas" turpinājums būs šī jaundibinātā Elksniņa partija. Es domāju, ka viņi savas jaunveidojamās partijas deklarācija godīgi var ierakstīt: mēs turpināsim pilsētas izzagšanu, savu nekompetento darbinieku iekārtošanu augstos amatos, sociālo pakalpojumu sadārdzināšanu, izglītības iestāžu likvidāciju un tas būs godīgi. Ja nē, tad tas atkal tāds bla, bla, bla vien būs."
Rēķinot matemātiski Elksniņam šobrīd ir izdevies apvienot vairāk nekā pusi no domē strādājošajiem deputātiem. "Gribam, lai nākamais Daugavpils domes sastāvs būtu stabils un darbspējīgs, lai pilsēta varētu attīstīties," norādīja Elksniņš. "Sarauj, Latgale!" sevi pozicionē kā sociāli konservatīvu Latgales reģiona partiju, kuras darbības mērķis būs aizstāvēt Latgales reģiona intereses.
Partijas galvenie mērķi būs uzlabot Latgales iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicināt Latgales sociāli ekonomisko attīstību, tajā skaitā sekmēt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas, kā arī saglabāt kultūras mantojumu un reģiona unikālo identitāti. Partija tieksies nodrošināt pārvaldes caurspīdīgumu, stiprināt reģionālās pašvaldības, veicināt aktīvu dialogu ar valdību un citu reģionu pašvaldībām, kā arī sekmēt ilgtspējīgu Latgales attīstību, ņemot vērā tās ģeogrāfiskās, ekonomiskās un kultūras īpatnības.
Tā gādāšot arī par to, lai "glābtu otru lielāko Latgales pilsētu Rēzekni, gan no ieceltās pagaidu administrācijas, gan politiķiem, kas pilsētu līdz šādam stāvoklim noveduši". Pēc Elksniņa domām jaunveidojamajai partijai lieti noderētu nosaukums "Vienoti Latvijai", diemžēl šāda partija jau ir bijusi.
Ceturtdienas vakarā tika izplatīts anonīms paziņojums par partijas "Sarauj, Latgale!" dibināšanas sapulci, ko parakstījusi "partijas "Sarauj, Latgale!" organizatoriskā komanda", nekādas konkrētas kontaktpersonas nenorādot. Pats Elksniņš medijiem nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka "Sarauj, Latgale!" būs viņa jaunā partija, vienlaikus mudinot apmeklēt sapulci un tur gūt informāciju. Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanas Latvijā norisināsies jau 2025. gada 7. jūnijā.
|
|
|
Vailds O. "Doriana Greja ģīmetne" |
Publicējis: LvSnor - 2024-11-22 12:50 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
Vailds O.
Doriana Greja ģīmetne
— Es kļūšu vecs un riebīgs. Bet ģīmetne būs mūžam jauna. Nekad tā nekļūs vecāka kā šinī brīnišķā jūnija dienā... Ak, kaut būtu otrādi! Kaut es paliktu mūžam jauns, bet ģīmetne novecotu! Par to, ak, par to es atdotu visu! Jā! Nav nekā šinī pasaulē, ko es nespētu dot! Savu dvēseli es atdotu par to!
“Tie, kas skaistumā redz ļaunumu, ir samaitāti, turklāt samaitātība nedara tos pievilcīgus.Tas ir liels trūkums.Tie, kas skaistumā spēj saskatīt tā augstāko sūtību, ir kulturāli. Tie var cerēt. Taču izredzētie ir tie, kas skaistumā redz vienīgi skaistumu.”
Noklausītājos vēlreiz "Doriana Greja ģīmetne" un vēlreiz atzīmēju, ka "viltus vērtības" var sabojāt dzīvi, ja pēc kāda laika nākas atzīt, ka "viltus vērtību" sasniegšanai veltītais laiks ir bijusi dzīšanās pēc niekiem, kas laika priekšā nav nozīmīgi. Pat dzīšanas pēc niekiem dinamika reizēm sniedz izklaidi, ilgstoši tas nespēj sniegt gandarījumu. No otras puses, vecums nav sods, un tas nav nekādīgi saistīts to cik "skaidra tava dvēsele". Proti, tavs smukums nekādā formā nav saistīts to cik tu esi vai neesi "liels maita". Tie tā sakot, ir mākslinieciski līdzekļi.
|
|
|
Čulpana Hamatova |
Publicējis: LvSnor - 2024-11-22 10:25 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (4)
|
 |
Šodien 09:35
"...vai arī tāpēc, ka esmu krieviete" - Latvijas labdarības organizācijas nevēloties sadarboties ar Čulpanu Hamatovu
Aktrise Čulpana Hamatova ir pazīstama ne tikai ar savām lomām kino un teātrī, bet arī ar aktīvo darbošanos labdarībā. Tā bija pirms tam, kad aktrise emigrēja no Krievijas. Diemžēl Latvijā Hamatovai ar strādāšanu šajā virzienā tik gludi neveicas.
Čulpana Hamatova sniegusi interviju raidījumam Votvot, kuras laikā tās vadītāji Mihails Šacs un Gariks Oganisjans jautāja, vai aktrise turpina nodarboties ar labdarību. “Protams, ne tādā apjomā, kā tas bija Maskavā, bet cenšos ar labdarības koncertiem, vācam naudu gan Latvijā, gan Lietuvā – pēdējo reizi vācām naudu pārtikai deokupētajām teritorijām,” viņa atbildēja.
Uz Mihaila Šaca jautājumu, vai viņa sadarbojas ar Latvijas labdarības fondiem, Hamatova atbildēja, ka praktiski ne. "Vai arī tāpēc, ka esmu krieviete un neviens negrib, bet viņi man kaut kā paiet garām, tas ir, es esmu gatava un piedāvāju savus pakalpojumus, bet..." Čulpana skumji rezumē.
Čulpana Hamatova ilgus gadus bija viena no spožākajām Krievijas teātra un kino zvaigznēm, mākslas autoritāte ne vien savā valstī, bet arī starptautiskā līmenī, tostarp Latvijā. Kad 2022. gadā Krievija sāka pilna mēroga karadarbību Ukrainā, viņa no savas valsts emigrēja un pārcēlās uz Latviju. 2022. gada "Spēlmaņu naktī" Hamatova saņēma Latvijas teātra galveno balvu kā Gada aktrise, izpelnoties plašas diskusijas kultūras cienītāju aprindās.
2023. gada 20. janvārī, 15:25
"Es gribu ātrāk atteikties no aktiermākslas" - Latvijā dzīvojošā Čulpana Hamatova pastāsta par problēmām, kas traucē aktieru darbā
Jauns.lv
"Es gribu ātrāk atteikties no aktiermākslas," tā intervijā Sanfrancisko saka Čulpana Hamatova. Un iemesli tam ir vairāki, raksta "Super.ru".
Pirmkārt, kā izrādās, Čulpanai ir spēcīgas bailes no publiskiem priekšnesumiem, kas ar gadiem un pieredzi nekur nepazūd. Izejot pie skatītājiem, aktrise piedzīvo vienas un tās pašas sajūtas. "Katru reizi, kad iznāku uz skatuves, jūtu, kā sāk trīcēt rokas, un šajā brīdī nožēloju, ka esmu izvēlējusies savu profesiju. Un brīnos: par ko es sevi tā nemīlu, ka esmu kļuvusi par aktrisi?" nesen "YouTube" kanālā "Silīcija ielejas tehnologi" atzinās Hamatova.
"Vakar Sanfrancisko, izejot uz skatuves, es arī izelpoju, izelpoju, nolādēju, nolādēju..." piebilda Čulpana. Uz jautājumu "Vai tiešām bailes no publiskas uzstāšanās ir kā bailes no nāves?" Hamatova atbildēja noliedzoši. "Tās ir tikai bailes, no kurām tu vai nu atbrīvojies, vai saki sev: "nu jā, es baidos, bet tas nekas, un, pat ja es tagad baidos, es taču varu turpināt runāt."
"Es ļoti vēlos ātrāk atteikties no aktiermākslas. Būt aktierim - tas ir vai nu izcils ģēnijs, vai jauns. Aktierisms, un īpaši kino, ir jauniešu privilēģija: kad ir daudz spēka, kad tev tonusā ir muskuļi, ieskaitot artikulācijas aparātu.
Es šobrīd jūtu, kā izgāžos visā, salīdzinot ar sevi piecus gadus atpakaļ. No vienas puses, ar vecumu rodas lielāka pieredze un tu zini, kā tikt galā gan ar vienu, gan otru. No otras - aiziet instrumenti, kurus esi pieradusi lietot.
Es nesaprotu, kā tā - pēkšņi pārstāj izdoties burts "č", kad tu ātri runā. Tās jau ir kaut kādas laikam neizbēgamas vecuma lietas. Tāpēc mācīt, dāvināt, atdot savas zināšanas būtu lieliski. Un es pie tā strādāšu."
Čulpana piebilda, ka vēlas pievērsties arī kaut kam dvēselei, piemēram, vadīt radio raidījumu vai lasīt dzejoļus, kurus mīl pati un kurus būs patīkami klausīties citiem.
|
|
|
|