Ir nodoms izveidot anonīmo čatiņu ar neraksturīgiem segvārdiem "patrokšņošanai", nu vienīgais ka iesākumā jāizdomā kādi noteikumi, lai netaisnīga un subjektīva administrācija nenovestu kādu līdz asarām! Bet nodoms tāds ir. Šeit būs saite, kas ļaus jums pieslēgties šai sarunai.
Pievienojieties sarunai "Vilku osta" https://labsa.mooo.com/cloud/index.php/call/x77htr2p jeb https://bit.ly/VilkuOsta

Lai Latvijas ekonomika attīstītos, nepieciešami zinoši un prasmīgi cilvēki, taču trešdaļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju trūkst kompetenču konkurēšanai darba tirgū. Par risinājumu uzskata pieaugušo izglītību, taču tai atvēlēto finansējumu neizmanto efektīvi, mazkvalificētā darbaspēka iesaiste ir zema, un liela daļa mācību dalībnieku iegūtās prasmes profesionālajā dzīvē neizmanto. Kas ir cilvēki, kuri mācījušies iepriekšējos gados, un kuriem izglītoties būtu svarīgāk?

Gudri cilvēki – Latvijas ekonomikas atslēga

"Latvijas ekonomiskā attīstība tiešā mērā ir atkarīga no tā, cik gudri mums ir cilvēki. Mums nav citu resursu [..]. Brīdī, kad mēs kā valsts saprotam, ka gribam dubultot iekšzemes kopproduktu (IKP), tad vienīgais resurss ir cilvēki. [Nepieciešams] saprast, ko mēs darām ar to, ka
cilvēki šobrīd nevar iedot ekonomikai zināšanas, prasmes vai rezultātu, ar kuru mums būs ekonomiskais sprādziens," sarunā ar LSM.lv uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2024. gadu – vairāk nekā 285 tūkstošiem jeb trešajai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir iegūta tikai pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, ar ko ir par maz, lai šobrīd konkurētu darba tirgū, jo trūkst profesionālo prasmju. Kā norādīja Voroņenko, "šī ir tā sabiedrības daļa, kuriem nav kvalifikācijas vai profesionālo iemaņu, lai mēs varētu virzīties pa "trepi", kas celtu mūsu ekonomiku uz augšu". LDDK ieskatā pieaugušo izglītība ir labs instruments, lai uzlabotu šo iedzīvotāju spēju konkurēt darba tirgū, taču ar esošo kapacitāti nepietiek un ir nepieciešami jauni stratēģiski risinājumi.
Vai pieaugušo izglītības programmas nes gaidīto rezultātu?
Problēmas pieaugušo izglītības īstenošanā saskata arī Valsts kontrole, tās 2023. gadā publicētajā revīzijas ziņojumā secināts, ka ieguldītie līdzekļi netiek efektīvi izmantoti – vismaz 17,9 miljonus eiro varēja izlietot produktīvāk, ja mācības būtu mērķtiecīgi organizētas personām, kurām visvairāk nepieciešamas, un ja novērstu pieaugušo izglītības organizētāju – Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) – funkciju pārklāšanos un birokrātiju.
Sarunā ar LSM.lv Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa skaidroja, ka līdzīgi kā citās valstīs Latvijā pieaugušo izglītība pamatā tiek finansēta no Eiropas fondu līdzekļiem, svarīgi, ka šim ieguldījumam ir maksimāla atdeve un praktiskā jēga ne tikai cilvēkam, kas mācās, bet arī valstij: "Problēma bija ar valsts redzējumu, ko mēs par šo projektu finansējumu vēlamies sasniegt, jo, neskatoties uz to, ka mums ir tik akūtas vajadzības un darba tirgū trūkst profesionālu cilvēku, uzstādījums no valsts puses bija, ka mācīties ir labi. Un galvenais, lai cilvēki vispār mācās. [..] Rezultātā aktīvās iesaistes kritēriju valsts izpildīja uz sociāli aktīvu cilvēku "rēķina", tostarp tādu, kas ir augstos, vadošos amatos ar augstu izglītību un labi atalgoti. [..]
Mērķa grupu, kas ir slogs valstij jau šobrīd, mēs neaizsniedzām un arī nebijām devuši no valsts puses uzdevumu projekta īstenotājiem risināt tieši šo prioritāti."
Pēc revīzijas aktuālie mērķi un uzdevumi fondu finansētajās programmās ir precizēti un vērsti tieši uz mazkvalificētu personu iesaisti mācībās. Tāpat Valsts kontroles ieteikumi iezīmējuši pozitīvas izmaiņas tālākizglītības programmu īpatsvara palielināšanā un mācību ietekmes monitorēšanā, jo revīzijā izpētīts, ka 44% mācībām nebija konstatējama tieša sasaiste ar nodarbinātību.
Tomēr pēc ministriju iesniegtajiem starpziņojumiem Valsts kontrolei šī gada februārī neizskatās, ka administratīvais aparāts, kurā pārklājas funkcijas, ir konsolidēts, teica Āboliņa un uzsvēra, ka ir jāpārskata cilvēkresursi, informācijas sistēmas un citas administratīvas funkcijas. Lai gan "uz papīra" iezīmēti uzlabojumi pieaugušo izglītības pakalpojuma nodrošināšanā, tomēr reālos rezultātus Valsts kontrole plāno vētīt tikai 2027. gadā.
Vērtējot līdzšinējo pieaugušo izglītības procesu, Voroņenko norādīja, ka investīcijas pieaugušo izglītībā nav nesušas cerēto ietekmi uz ekonomiku, kā vienu no iemesliem minot to, ka daļa apmācāmo programmas nepabeidza vai mācībās iegūto praktiski dzīvē neizmantoja:
"Mums visiem liekas, ka izmācīsimies datu analītiku, tad nonāksim darba tirgū un būsim datu analītiķi, bet diemžēl pierādījās, ka tā tas nenotiek. Lielākoties [izrādījās, ka] to, ko ir izvēlējušies mācīties paši iedzīvotāji individuāli, tās ir vairāk hobiju mācības.
Tas arī ir ļoti, ļoti svarīgi, jo jāsaprot, ka visu laiku jāmāca mūsu sabiedrība pāriet uz citu kultūru: ja agrāk mēs dzīvojām ar sajūtu – pabeidzi augstskolu un tad tev būs garantēts darbs un tu labi dzīvosi, tad šobrīd, ja tu neesi visu laiku mācīšanās kultūrā, tad ir problēmas, tad tu izkrīti kaut kādā brīdī ārā no aprites."
Saskaņā ar VIAA datiem, no mācībām projektā "Mācības pieaugušajiem" atskaitīti 13% apmācāmo. Kā visbiežāk minētie iemesli mācību pārtraukšanai minētas grūtības atrast laiku mācībām, neapmierinātība ar saturu un pasniedzēju darbu, bieži minēti arī personīgi iemesli, grūtības apgūt vielu un motivācijas zudums.
"Lai gan izpratne par regulāru prasmju pilnveidi un jaunu prasmju apgūšanu iedzīvotāju un darba devēju vidū pakāpeniski pieaug, tomēr Latvijā joprojām ir vērojams salīdzinoši zems līdzdalības līmenis pieaugušo izglītībā," situāciju raksturoja VIAA. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gadā 83,1% pieaugušo nevēlas mācīties.
Motivācijas meklēšana – paša rokās
Iemesli, kādēļ nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni neiesaistās pieaugušo izglītībā, var būt dažādi. Kā biežākos VIAA minēja pozitīvas mācīšanās pieredzes trūkumu, nespēju ieraudzīt, kādi ieguvumi darba dzīvē un labklājībā būs no mācīšanās, kā arī karjeras pašvadības prasmju trūkumu, kas sevī ietver nespēju atrast nepieciešamo informāciju par iespējām izglītoties, problēmas ar laika plānošanu un mērķu uzstādīšanu, savu prasmju novērtēšanu. 
Spēju pašam novērtēt savas kompetences kā būtisku faktoru, lai atrastu vilkmi izglītoties, iezīmēja arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas priekšsēdētāja Eva Selga: "Skatoties gan uz darba tirgu, gan uz cilvēku kā personību, katram pašam ir jāsaprot, ko es nezinu, jāuztaisa sevis inventarizācija: to es zinu ļoti labi, to es varbūt ne visai zinu, to es galīgi nezinu. [Nepieciešams] saprast, kas ir manas ļoti stiprās puses un ļoti vājās puses un kur es varu kaut ko mācīties, ne tikai cerot uz darba devēju, bet arī individuāli."
Personāla atlases speciāliste Baiba Lauva skaidroja, ka cilvēku attieksme pret mūžizglītību pēdējos gados ir pozitīvāka un par iemeslu tam varētu būt tas, ka piedāvāto mācību klāsts ir kļuvis interesantāks un modernāks, tomēr darba devēji, lai gan novērtē papildu sertifikātus, vēlas darbiniekus jau ar pieredzi. Lauva apstiprināja, ka arī saviem klientiem, kuri ir darba meklējumos, mēdz ieteikt kursus un mācības, tostarp tādus, kas pieejami bez maksas, piemēram, gadījumos, ja pieredze ir, bet pietrūkst zināšanu bāzes vai terminoloģijas konkrētā virzienā.
Būtiska nozīme strādājošo iesaistē mācībās ir organizācijas kultūrai un tam, vai mācīšanās uzņēmumā tiek uztverta kā vērtība. Runājot par darbinieku motivēšanu, Lauva atzina, ka nevienu nevar piespiest mācīties: "Ja es negribēšu, es nemācīšos. Pat ja uzņēmums sūta un apmaksā to, bet man nebūs intereses, tad es aiziešu tur "atsēdēt". Ne vienam, ne otram no tā nav jēgas.

Citāts:Cilvēkam ir jāmācās tikai tad, ja viņš grib un tam redz pievienoto vērtību un ieguvumu."

Citāts:Tas, ka cilvēks ir kļuvis par vadītāju, nenozīmē, ka viņš tagad var neko neapgūt, neko jaunu nemācīties. 

Citāts:"Jebkurā profesijā noderēs sadarbības prasmes – sadarbība ar kolēģiem, sadarbība ar vadītāju, sadarbība ar darbiniekiem, lai spējam komunicēt.

Citāts:te Voroņenko saredz iespēju profesionālās izglītības iestādēm: "Mums ir tehnikumi, kuros ir brīnišķīga infrastruktūra un notikuši ļoti daudzi modernizācijas projekti,

Citāts:daudzas prasmes iespējams apgūt ikdienā, ja mācīšanās apzināti tiek padarīta par daļu no uzņēmuma kultūras.

• Valsts Izglītības attīstības aģentūras platforma stars.gov.lv – piedāvā iespēju izveidot savu individuālo mācību kontu, kurā uzkrāt informāciju par iepriekš iegūto izglītību un pieredzi, kā arī pārbaudīt savas zināšanas un apskatīt aktuālos mācību piedāvājumus.
  
• Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapa – informācija par darba meklētājiem un bezdarbniekiem pieejamajām izglītības programmām.
  

Panorāmas ratu Rīgā atklās ceturtdien (Uzvaras parkā)

Rīgas panorāmas ratu "Riga Rise" atklās ceturtdien, 17. aprīlī. No plkst. 13.00 tas būs pieejams apmeklētājiem, un 15 minūšu ilgais brauciens pieaugušajiem maksās 17 eiro. Noteiktām apmeklētāju grupām gan solītas atlaides.
Paredzēts, ka 65 metrus augstais panorāmas rats darbosies visos gadalaikos, jo tā kabīnes aprīkotas gan ar gaisa kondicionēšanas, gan arī apsildes iekārtām. Tas varēs uzņemt vienlaikus 240 pasažieru – astoņus vienā kabīnē.
Viens brauciens ar panorāmas ratu ilgs 15 minūtes, un tā cena pieaugušajiem būs 17 eiro, bērniem no 3 līdz 12 gadu vecumam – 13 eiro, studentiem ar "ISIC" karti un pensionāriem – 15 eiro. Tāpat solītas dažādas atlaides noteiktām apmeklētāju grupām, piemēram, vairāku veidu ģimenes biļetes. Visas biļetes varēs iegādāties biļešu kasēs rata pakājē.

Rīgas panorāmas rats Pārdaugavā

Panorāmas rats darbosies ceturtdienās no plkst. 13.00 līdz 21.00 un no piektdienas līdz pirmdienai no plkst. 11.00 līdz 23.00.
Rīgas panorāmas rata būvniecības gaitā labiekārtota arī daļa no vēsturiskā Uzvaras parka starp Uzvaras bulvāri, Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...s.a593560/

2. aprīlis, 7:00
Literatūra
Autori: LSM.lv Kultūras redakcija
No 2. aprīļa līdz 24. aprīlim Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv norisinās "Latvijas Literatūras gada balvas 2025" (LALIGABA) publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt savu simpātiju.
Balsojums norisinās līdz 24. aprīļa pulksten 23.59. Balsot par savu favorītu iespējams vienu reizi dienā, autorizējoties ar savu e-pastu vai sociālo tīklu kontu.
Latvijas Literatūras gada balvas nominantus sešās kategorijās – labākais dzejas darbs, labākais prozas darbs, labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā, labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem, spilgtākā debija literatūrā un spilgtākais darbs literatūras pētniecībā – paziņoja 1. aprīlī preses konferencē.
Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā saņems tulkotāja Mudīte Treimane, savukārt speciālbalvas žūrijas eksperti lēmuši piešķirt tulkotājam un publicistam Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu frankofonajā kultūrtelpā, kā arī Vairai Vīķei-Freibergai par monogrāfiju "The logic of poetry. Structure and poetics of the Latvian Dainas".
LALIGABA apbalvošanas ceremonija notiks 26. aprīlī pulksten 16.00 Spīķeru koncertzālē.
Pirms laureātu apbalvošanas ceremonijas notiks LALIGABA nominantu lasījumi Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) – 10. aprīlī pulksten 18.30 ikviens laipni gaidīts apmeklēt dzejas lasījumus, savukārt 17. aprīlī pulksten 18.30 norisināsies prozas tekstu lasījumi.
Kā balsot?
Izvēlies savu favorītu.
Balsojuma apakšā autorizējies ar savu e-pastu, "Google" vai "Draugiem.lv" profilu!
Seko instrukcijām!
Ja autorizējies ar sociālo tīklu kontu, spied "Balsot".
Ja autorizējies ar e-pastu, apstiprini balsojumu, spiežot uz saites, ko saņemsi e-pastā.
Kad balsojums pieņemts, ekrānā redzēsi paziņojumu "Paldies! Jūsu balsojums ir pieņemts."
Balsot iespējams vienu reizi dienā.
Latvijas Literatūras gada balva 2025

Klikšķa attālumā līdz Kremlim – kā Krievijas interneta reklāmas aģentūra vāc mūsu datus?
REplay.lv
Atvērtie faili
Vakar, 8:15  Latvijā
Autori: Andrejs Vasks (Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnālists), Anete Bērzkalne (Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece), Ģederts Ģelzis (Latvijas Radio)

Vairākos populāros Latvijas ezotērikas un izklaides ziņu portālos izvietotas maskētas saites, kas informāciju par lasītāju paradumiem tīmeklī, visticamāk, pārsūta uz Krieviju. To Latvijas Radio raidījumam "Atvērtie faili" palīdzēja atklāt žurnālistu izmeklēšana par pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās.

3min
Pārsteidzošais "TikTok" kandidāts
Fragments no BBC televīzijas ziņu sižeta 2024. gada 25. novembrī: "Kad ir saskaitīti 99% balsu, galēji labējais prokrieviskais kandidāts ir izrāvies vadībā. Kalins Džordžesku ir neapstrīdams līderis ar vairāk nekā 300 tūkstošiem balsu. Viņam nav politiskās partijas, un viņš ir pazīstams kā "Tiktok" kandidāts."
Šādi 2024. gada 25. novembrī britu raidsabiedrība BBC televīzijā iesāka sižetu par Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu.
"Viņš izmantoja sociālo mediju platformu, kur stimulēja savus atbalstītājus, arī pieprasot pārtraukt palīdzību Ukrainai. Viņš ir skeptisks par Rumānijas dalību NATO," vēstīts sižetā.
Galēji labēji noskaņotā sazvērestības teoriju piekritēja Kalina Džordžesku uzvara bija pārsteigums. Aptaujas pirms vēlēšanām viņam solīja tikai dažu procentu atbalstu, bet par viņu nobalsoja gandrīz ceturtā daļa vēlētāju.
Neparastā popularitāte radīja bažas Rumānijas valdībā un daļā sabiedrības, ka rezultāti sasniegti priekšvēlēšanu kampaņā, pārkāpjot likumu.
"To arī apstiprināja [Rumānijas] drošības dienesti, kas jau vēlēšanu procesa laikā ziņoja un deklasificēja informāciju par to, ka ne tikai mēs varam vērot ārēju iejaukšanos Rumānijas prezidenta vēlēšanās, bet, ka arī rumāņu ārējais izlūkdienests ziņo, ka, iespējams, tur ir saites ar Krieviju," stāstīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.
Izmeklētāji noskaidroja, ka trešās personas bija iztērējušas vairāk nekā miljonu eiro, lai pirms vēlēšanām vietnē "TikTok" izplatītu Džordžesku atbalstošu saturu. Šim nolūkam krāpnieki tur mobilizēja 25 tūkstošus kontu.
"Šāda situācija ir bezprecedenta. Tāda līmeņa iejaukšanās, kas ne tikai norāda uz Krievijas ietekmi, bet pat noved līdz tam, ka tiek atcelti pirmās kārtas vēlēšanu rezultāti, nav bijusi. Un līdz ar to tas ir ļoti interesanti ekspertiem un vērotājiem, bet, protams, milzīgs izaicinājums pašai Rumānijai," skaidroja Astukevičs.
Prokremliskās idejas Džordžesku popularitātei netraucēja
Konstitucionālā tiesa decembra sākumā vēlēšanu rezultātus anulēja. Atkārtotas vēlēšanas valdība izsludināja maijā. Arī uz tām savu kandidatūru pieteica Džordžesku. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka nu par viņu gatavi balsot vēl vairāk rumāņu.
Tomēr vēlēšanu komisija atteicās reģistrēt viņa pieteikumu. Vēlāk šo lēmumu par likumīgu atzina arī tiesa. Kas rumāņiem lika ieklausīties Džordžesku vēstījumos?
"Vismaz pēdējos piecus gadus, ja ne ilgāk, pieaug neapmierinātība ar Rumānijas varas partijām. Tas ir vairāku iemeslu dēļ, bet pirmkārt tās ir dažādas sociāli strukturālas problēmas – ekonomika bremzējas, pieaug sociālā nevienlīdzība, varam vērot pieaugošu cenu dārdzību," norādīja Astukevičs.
Rumānijā nav atbalsta prokremliskām idejām, bet tādas pavīdēja Džordžesku kampaņā. Tas netraucē viņa popularitātei.
"Līdz ar to šāds populistisks kandidāts, kāds ir Džordžesku, kas ļoti skaidri vēršas pret "establišmentu" [jeb pastāvošo iekārtu], pret varas partijām, pret institūcijām vērstu retoriku, arī varēja gūt tādu salīdzinoši strauju popularitāti. Līdz ar to es to drīzāk skaidrotu ar tādu protesta balsojumu pret esošo varu," uzsvēra Astukevičs.
Ar sociālo tīklu palīdzību un Krievijas resursiem Džordžesku izdevās šo noskaņojumu pārvērst politiskās dividendēs. Astukevičs atzīst, ka šādi priekšnoteikumi populismam ir daudzās Eiropas valstīs – arī Latvijā.
Aizdomīgi prokrieviskā televīzijas kanāla maksājumi
Informācija par iespējamu Krievijas naudas ieplūšanu Rumānijas medijos vietējo žurnālistu redzeslokā bija nonākusi jau pirms vēlēšanām. Rumāņu žurnālisti atklāja manipulatīvus mehānismus, ar kuru palīdzību ezotēriska dzīvesveida sludinātājam, bijušajam diplomātam ar zemu politisko reitingu Kailinam Džordžesku gandrīz izdevās iegūt augstāko politisko posteni valstī.
Žurnālisti no Rumānijas pētnieciskās žurnālistikas portāla "Snoop" un Francijas izdevuma "Intelligence Online" atklāja, ka augsne šai kampaņai gatavota gadiem ilgi. Tā bijusi labi nomaskēta aiz reklāmu biznesa. Izmeklēšanas centrā ir ar Krieviju saistīta digitālās reklāmas aģentūra "AdNow".
Lai noskaidrotu, kā žurnālisti atklāja Krievijas iesaisti un kādas saites ved uz Latviju – Latvijas Radio intervijai uzrunāja vienu no pētniekiem, portāla "Snoop" žurnālistu Viktoru Iliji.
"Viss sākās 2022. gadā, kad mēs saņēmām ļoti interesantu finanšu [datu] noplūdi no prokrieviska televīzijas kanāla šeit Rumānijā. Un mēs esam varējuši novērot lielus, noapaļotus maksājumus no "AdNow", kas bija samērā aizdomīgi no digitālā skatpunkta, [jo] parasti apmeklējumu plūsma tīmekļa vietnēm katru mēnesi nav vienāda," stāstīja Iliji.
Ilijei no saviem avotiem izdevās iegūt informāciju par naudas plūsmām no "AdNow" filiāles Londonā uz Rumānijas mediju kompānijām.
"Tas bija aizraujoši, jo notika pirms Breksita. Tagad Lielbritānijas iestādes vairs neziņo par šādiem finanšu datiem, kas galvenokārt bija nodokļu iestādēm. Bet man ir ļoti interesanti dati, īpaši par laiku no 2016. līdz 2019. gadam, kad mēs varējām novērot, ka viņi maksāja tikai galēji labējiem izdevējiem un sazvērestības teoriju superizplatītājiem. Un mēs brīnījāmies – kāpēc?" pauda žurnālists.
Visi maksājumi tika sakārtoti pēc datumiem, kad tie veikti. Tas atklāja, ka lielākās summas pārskaitītas tieši priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Digitālo reklāmu darbības modelis pētniekiem lika aizdomāties par to, kā uzņēmumi šādi iegūst datus par cilvēku paradumiem un interesēm internetā.
"Mēs nonācām pie secinājuma, ka dati ir ļoti svarīgi. "AdNow" acīmredzami vāc ārprātīgi daudz datus par Rumānijas interneta lietotājiem."
Ezotēriskajos portālos un vietnēs, kas atbalsta galēji labējās idejas, izvietotas divu veidu reklāmas: aizdomīgām, blēdīgām finanšu organizācijām, kas ievāca personu vārdus un telefonu numurus, kā arī alternatīvās medicīnas produktu reklāmas, tostarp tādas, kas solīja, piemēram, ar lētu krēmu ārstēt vēzi.
Viktors stāstīja – uz tādām varēja uzķerties tikai ļoti neizglītoti cilvēki.
"Tātad mūsu hipotēze ir: "AdNow" vāc datus par digitāli neizglītotiem cilvēkiem, kas mums ir, lai uz viņiem atkārtoti mērķētu politisko saturu. Pēdējās vēlēšanu kampaņas laikā mēs varējām novērot, ka vietnes, kuras pēdējos gados "AdNow" finansēja ar miljoniem eiro – tās visas atbalstīja prokrievisko kandidātu. Tas mūs ļoti ieintriģēja un lika mums rakties vēl dziļāk."
Pārceļ mītni no Krievijas, lai mazgātu publisko tēlu
Kompānijas "AdNow" vadība vēsturiski bija bāzēta Maskavā. To vadīja Jūlija Serebrjanskaja, kas strādājusi gan Dmitrija Medvedeva, gan Vladimira Putina vēlēšanu kampaņās. Serebrjanskaja arī vadīja Putina politiskās partijas "Vienotā Krievija" Centrālās izpildkomitejas politiskās reklāmas nodaļu.
Reklāmas aģentūras "AdNow" filiāle Londonā bija reģistrēta vienā adresē ar firmām, kas tā vai citādi ir saistītas ar Putina režīmu. 2023. gadā ar Krieviju saistītie "AdNow" īpašnieki to pārdeva Bulgārijā reģistrētai kompānijai.
"Bulgārijas elfi, kiberdrošības kopiena šajā reģionā novēroja, kā Gruzijas pilsonis, jaunais "AdNow" īpašnieks, apmeklē Krievijas vēstniecību Sofijā.
Tātad, lai gan īpašnieki atšķiras, mēs varam novērot to pašu tiešsaistes uzvedību – viņi finansē tādas pašas vietnes, lielākoties galēji labēju saturu. Un es domāju – "AdNow" tikai pārcēla savu galveno mītni no Krievijas un no Londonas uz Bulgāriju, lai "atmazgātu" savu publisko tēlu," vēstīja žurnālists.
Viktors uzskata, ka tas bija nepieciešams, jo kovida pandēmijas laikā izmeklētāji atklāja, ka ar "AdNow" saistītā kompānija "Fazze" mēģināja piekukuļot sociālo tīklu influencerus, lai tie apšaubītu rietumvalstu nacionālās vakcinācijas kampaņas un izplatītu dezinformāciju par "Pfizer" vakcīnu.
Rumānijā, "AdNow" tiešā veidā nereklamēja politiķus vai partijas. Ar Krieviju saistītā kompānija veidoja sadarbību un finansiāli – ar reklāmu starpniecību – atbalstīja tos medijus, kas ieteica, piemēram, alternatīvu medicīnu, ezotēriku un negatīvu attieksmi pret valsts varu, vai pat viltus ziņu publicētājus. Un ieguva datus par šīs tematikas cienītājiem.
Viktors pieļauj, ka ar ezotēriskajām un blēdīgajām finanšu reklāmām savāktos digitālos personu datus kampaņu organizētāji pēc tam izmanto arī sociālajos tīklos.
Latvija žurnālistu izmeklēšanā parādās divreiz. Vispirms – naudu Rumānijas medijiem skaitīja no konta kādā Latvijas bankā. Ir vēl kāds aspekts.
Ar Putina režīmu vēsturiski saistītā kompānija "AdNow" patlaban piedāvā reklāmas izvietot arī Latvijā. Kā teikts firmas mājaslapā, "AdNow" caur tām varot sasniegt 700 tūkstoš lielu auditoriju dienā.
Latvijā vairākas lapas publicē ar Kremli saistītās aģentūras reklāmas
Rumāņu izdevuma "Snoop" žurnālista Viktora Ilijes sniegtā informācija raidījumam "Atvērtie faili" norādīja uz trim mājaslapām, kas varētu būt "AdNow" sadarbības partneri. Divām no tām ir Latvijas domēns – proti, šīs vietnes beidzas ar "lv". Tās ir "Džentlmenis" un "Zeltene". Trešā mājaslapa ir "Spogulis Baltic course", kas beidzas ar domēnu ".com".
Tāpat ar Ilijes palīdzību raidījumam izdevās identificēt "AdNow" interneta saiti ar kodu, kam vajadzētu aizvest arī pie citām Latvijas mājaslapām, kas publicē šīs ar Kremli vēsturiski saistītās interneta mārketinga aģentūras reklāmas.
Lai to paveiktu, bija jāizmanto īpaša programma, kura automatizēti skenē internetu, lai atrastu, kurās mājaslapās atrodas konkrētā reklāmas saite. Programma atlasīja informāciju par vairāk nekā 3000 mājaslapām, kas satur šīs saites.
Skenēšanas rīks bija atradis nedaudz vairāk nekā 20 rezultātus Latvijā, kas palīdzēja uziet vēl vairākas lapas papildu jau tām trijām, kas jau bija zināmas. Piemēram, "Abiem.lv" un "Aizlase.lv". Tām visām ir kopīgas iezīmes. Piemēram, temati par azarstpēlēm, horoskopiem, virtuves noslēpumiem, kā arī rakstīšanas un virsrakstu veidošanas maniere.
Pārbaudot savstarpēji saliktas saites un citas pazīmes, zināmais lapu tīklojums arvien pieauga. Vairākām lapām bija arī īpaši konti "Facebook" ar desmitiem tūkstošu sekotāju.
Turpinot pētīt, kas slēpjas šo lapu apmeklētājiem neredzamajā pusē, atklājās arvien jauna informācija. "AdNow" savā kodā, ko mājaslapas, tādas kā "Džentlmenis.lv" vai "Abiem.lv", ievieto reklāmu izrādīšanai, ir ieslēpta lietotāju izsekošanas un datu vākšanas tehnika "Canvas Fingerprinting".
"Tas ļauj reklāmdevejiem slepeni veidot lietotāju profilus. Tas darbojas, pat ja mēs uzspiežam, ka mēs nepiekrītam sīkdatnēm, trešo dalībnieku sīkdatnēm un tamlīdzīgi. Pat ja tu apzinīgi atklikšķini, lai šie dati netiek vākti, šis pirkstu nospiedumu veidotājs, tas šos datus vāc tāpat. Un tas ir ietverts "AdNow" iekšā saitē," skaidroja Latvijas Radio dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne.
Tomēr šī tehnoloģija noder ne tikai reklāmas nolūkiem.
""Fingerprinting" tehnikas izmanto arī autoritārie režīmi vai izlūkošanas dienesti, lai identificētu, piemēram, disidentus, žurnālistus un aktīvistus. Bet tos izmanto arī psiholoģiskās manipulācijas nolūkos, ja viņi redz, ka tu visu laiku klikšķini uz kaut kāda konkrēta temata," norādīja Bērzkalne.
"Nāciet šurp, mums ir dāvaniņas, mums ir burkāni!"
Lai noskaidrotu, kā darbojas reklāmas un mārketinga bizness internetā, raidījums uzrunāja šīs jomas ekspertu Edgaru Stroli. Viņš uzreiz sacīja – kompāniju "AdNow" viņš ir pamanījis jau iepriekš. Tā ir viena no daudzām sarakstā, kur līderis ar lielu atrāvienu ir "Google".
""AdNow" ir viens no vairāku simtu reklāmas tīklu pārstāvjiem. Reklāmas tīkls – tātad, organizācija, kurai ir izveidotas reklāmas mašīnas, kas var nodrošināt reklāmas izvietošanu daudzos portālos. Tātad es aizeju pie šī te uzņēmuma un saku: "Man vajag sasniegt mūsu pieminēto ezotērisko auditoriju, Lietuvā!"" vēstīja Strolis.
Šajā piemērā reklāmas tīkls jau iepriekš ir ievietojis savus skriptus jeb nelielas, neredzamas programmas, kas vāc datus par lapas apmeklētājiem Lietuvas portālos, un savācis informāciju par lietotājiem, atlasījis tos, kas klikšķinājuši uz ezotēriska satura lapām. Šiem cilvēkiem viņu iecienīto portālu reklāmu laukumos tad arī tiek rādīta attiecīgā reklāma.
Savukārt portālu un mājas lapu īpašnieku mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku auditoriju, jo tā nodrošina lielākus ienākumus no reklāmām. Jo vairāk cilvēku skatās mājaslapu, jo lielākas iespējas, ka kādi no viņiem redzēs vai noklikšķinās uz reklāmas.
"Ņemam piemēru. Ir ezotēriskais portāls. Ja tas ir ezotērisko saturu portāls, tas stāvēs uz kaut kāda domēna "ezoterika.super.lv" – nu uz to neviens nenāks. Ir divi varianti – vai nu taisīt pašreklāmu, vai pirkt reklāmu. Pirkt reklāmu "ezoterika.super.lv" nevarēs atļauties, tam jāmēģina citi kanāli," skaidroja Strolis.
Tāpēc, paralēli mājaslapām, šādiem portāliem ir arī konti "Facebook", "Instagram", "TikTok" un "X".
"Attiecīgi tur izveidos savu profilu, kur "būstos" (jeb palielinās) vai vienkārši izvietos informāciju par jaunajiem postiem, kas izvietoti tā mājaslapā. Tādā veidā iesaistīties jau citās grupās, kur jau ir ezotēriķi: "Re, kur jauns resurss, super! Nāciet šurp, mums ir dāvaniņas, mums ir burkāni!" Un tādā veidā jau uzaudzēs savu masu," stāstīja eksperts.
Konti sociālajos tīklos pastāvīgi vilinās lasītājus uz mājaslapām un veidos lielu apmeklējumu, jeb sarunvalodā – trafiku.
"Attiecīgi mājaslapa, portāls saņem kaut kādu trafiku. Tas var uzrādīt: "Re, man ir 500 tūkstoši mēnesī unikālo apmeklētāju!", kas būtībā nav unikālie. Bet, nu, viņš var potenciālajam reklāmdevējam pateikt: "Re, kur man ir pusmiljons sasniedzamība mēnesī, es tev varu reklāmrakstu izvietot pa tūkstoš eiro nedēļā! Es sasniegšu 125 tūkstošus auditoriju," kaut arī tas ir aiz matiem aizvilkts," uzsvēra Strolis.
Dažādi paņēmieni šādiem nišas portāliem ļauj nopelnīt tūkstošus. Rakstu atlasīšanu, tulkošanu, izvietošanu, piesaistot mākslīgo intelektu, var pat daļēji automatizēt. Taču, lai šādi portāli būtu efektīvi, tomēr jāiesaista cilvēki.
Eksperts: caur šāda veida portāliem ķer vieglāk ietekmējamu auditoriju
Kāpēc šāds mājaslapu un "Facebook" kontu tīkls ir tieši par ezotēriskas, dzīves stila un slavenību dzelteno ziņu tematiem? Vai to patērētāji ir īpaši interesanti reklāmistiem?
"Tas ir izklaides žanrs, daži tajā iegrimst. Nu, ieslēdzot vakarā "Panorāmu", viņiem nepastāstīs, kāda ir dzīve pēc miršanas. Mans absolūti subjektīvais viedoklis – es esmu negatīvs tādā ziņā, cilvēki ar zemu IQ ir vieglāk ietekmējami. Aizņemtiem cilvēkiem nav laika skatīties par aizkapa dzīvi, viņi skatās to, kas viņam ir nepieciešams," vērtēja Strolis.
Papildu tam, ka šāda portālu un reklāmas aģentūras sadarbība nodrošina stabilu ezotēriskas un dzelteno ziņu plūsmu, uzņēmumi var ievākt arī datus par lasītājiem un reklāmu klikšķinātajiem: ko viņi ir skatījušies iepriekš, vai viņi lasa par numeroloģiju, vai atvēruši reklāmu, kas sola dabiskas zāles pret lieko svaru. To sauc par profilēšanu.
"Parasti ir tā: lietotājs, kad sāk lietot sociālo tīklu, viņš kaut ko akceptē – kaut kādus noteikumus. Attiecīgi tajos noteikumos vienmēr starp rindiņām ir iekšā, ko tas sociālais tīkls drīkstēs ar tiem datiem darīt, ko nedrīkstēs.
Attiecīgi – vai tas tevi varēs 100 procentīgi profilēt, vai tikai 10 procentīgi profilēt. Bet profilēt tie var visi!" uzsvēra eksperts.
Eiropas Savienībā rīcība ar šiem datiem ir regulēta. Portāli vai aģentūras tos drīkst izmantot savām vajadzībām, lai precīzāk mērķētu reklāmas. Taču pārdot vai nodot citiem bez pašas personas atļaujas ir aizliegts.
"Bet, ja viņš ir datu brokeris no salas, kur nav Eiropas [Savienības] direktīvas un tā tālāk, viņš kaut kā drīkst šos datus pārdot," teica Strolis.
Šķietami informācijai, kādas lapas esam apmeklējuši, vai meklējuši urbjmašīnu vai uztura bagātinātājus, nav lielas vērtības. Taču patiesībā šie dati var kalpot tam, lai ap mums izveidotu informācijas burbuli – internetā rādīsies tieši mums mērķētas reklāmas. Arī saturu mums piemeklēs nezināmi redaktori vai polittehnologi, kas, piemēram, var būtu saistīti ar Krieviju.
Aiz mājaslapām stāv Oskars Prikulis
Latvijas mājaslapu tīklā, kuras vieno sadarbība ar "AdNow", līdzīgs noformējums un raksti, tādās kā "Abiem.lv" un "Runābildes.lv", mēs neatrodam veidotāju vai īpašnieku kontaktus. Divos citos portālos – "Zeltene.lv" un "Džentlmenis.lv" –, ir teikts, ka saturu veido trīs cilvēki. Tur arī norādīts telefona numurs, kuru sazvanīt nevar.
Lielākas cerības dod portāls "Baltic Course". Kādreiz ar šādu nosaukumu iznāca žurnāls angļu un krievu valodā. To ilgus gadus veidoja redaktore un ekonomiste Olga Pavuka.
Pēc žurnālu slēgšanas palika tikai portāls. Pēdējās ziņas tajā publicētas 2022. gadā. Latviešu valodas versijā vēl nesen ievietots reklāmraksts par kādu meža nozares uzņēmumu. Pie kontaktiem norādīts tas pats telefons, kuru nevarēja sazvanīt jau iepriekš.
Taču domēnu arhīvā ir izziņa, ka domēna īpašnieks ir Pjotrs Pavuks. Un arī tur ir norādīts telefona numurs.
Olga Pavuka: "Klausos jūs!
Andrejs Vasks: Labdien!
Olga Pavuka: Labdien!
Andrejs Vasks: Mēs meklējam Pjotru Pavuku.
Olga Pavuka: Kāda sakarā jūs šeit viņu meklējat?
Andrejs Vasks: Kam es piezvanīju?
Olga Pavuka: Šis nav Pjotrs Pavuks. Pilnīgi noteikti!"
Sazvanītā sieviete interesējas, kāpēc mūs interesē Pjotrs Pavuks? Kad raidījuma veidotāji izstāstīja, ka ir Latvijas Radio žurnālisti un viņš ir norādīts kā "Baltic Course" domēna turētājs, Olga kļuva runīgāka.
Olga Pavuka: "Tur jau sen viss ir mainījies, šis izdevums kādreiz piederēja man, bet es to pārdevu"
Andrejs Vasks: Ā, jūs esat Olga Pavuka?
Olga Pavuka: Jā, jā, Pjotra mamma!"
Olga Pavuka telefona sarunā neatklāj, kas ir bijis domēna pircējs. Viņa saka – tas ir kāds latviešu žurnālists.
Galu galā izdodas noskaidrot, ka aiz "Facebook" kontiem, daudzajām mājaslapām un portāliem, kuros ir ievietotas "AdNow" reklāmas, stāv bijušais laikraksta "Dienas bizness" žurnālists Oskars Prikulis.
Viņu jau 2016. gadā savā pētījumā "Klikšķu bizness", kā vienu no vairākiem dzelteno ziņu un interneta reklāmu biznesmeņiem, bija identificējis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Reklāmas aģentūra nodarbojas ar nestandarta praksi – maksāšanu uzreiz
Oskars Prikulis ir atsaucīgs un piekrīt intervijai. Zvana laikā viņš atrodas Kanāriju salās. Bijušais žurnālists izstāsta par savu biznesa modeli, ka ar reklāmām var nopelnīt dažus tūkstošus, lielākā daļa naudas aiziet rakstu gatavotājiem un, ka no aptuveni 20 mājaslapām patlaban aktīvas ir tikai divas. Politiku viņš neapraksta un nereklamē.
"To "AdNow" īstenībā es diezgan labi atceros. Kā viņi piesaistīja – viņi bija gatavi maksāt uz priekšu. Pateica: "Mēs jums samaksāsim uzreiz. Ja jūs neticat, nu tad redzēsiet, ka tas strādā!" Tas bija tas iemesls, kāpēc mēs viņus arī pamēģinājām. Maksā viņi visu laiku regulāri, teiksim, izraksta rēķinu un uzreiz samaksā, maksā mēneša ietvaros – pēc skatījumiem. Viņi ir vienīgie, kas maksā nevis pēc klikšķiem, bet pēc skatījumiem," stāstīja Prikulis.
Prikulis stāsta, ka sadarbību ar "AdNow" sāka vairāk nekā pirms gada. Tad šī aģentūra aktīvi meklējusi reklamēšanās iespējas Latvijā. Šad tad bijušas sīkas nesaskaņas.
"Mums bija gan aizķeršanās ar viņiem. Pieņemsim, tur ik pa brīdim kaut kādas aizdomīgas reklāmas parādās, tad mēs rakstām: "Lūdzu šito nerādīt!" un tā tālāk.
Tādas aizķeršanās ik pa brīdim ir, nav tā, ka viss tur gludi ir. Nu, tur pēkšņi kaut kādus preparātus medicīniskos reklamē," atminējās Prikulis.
Pamatā esot kriptovalūtu un dažādu finanšu pakalpojumu reklāmas. No medicīnas viņš izvairās, jo tas varot nepatikt citām reklāmas aģentūrām.
"Tas ir riskanti. Tas ir kaut kas tāds, kas "Google" ne pārāk patīk. Un "Google" mums tomēr ir galvenais reklāmdevējs. Mums tas "AdNow" nav tik būtisks reklāmas struktūrā, lai riskētu ar "Google" un turētu "AdNow"," skaidroja interneta portālu pārvaldnieks.
Viņš stāstīja, ka nule kā pārbaudījis, ko tad "AdNow" viņa lapās reklamē, un atkal pamanījis ar medicīnu saistītu reklāmu. Saiti uz netīkamo reklāmu viņš atsūta arī mums.
Tā aizved uz kādu "Whatsapp" sarakstei līdzīgu vietni, kurā teikts: "Vadošā dermatoloģe Latvijā", Klinta Krieviņa, sola konsultēt par ādas problēmām.
Taču tādas dermatoloģes Latvijā nav un bilde arī nav īsta – tā ir paņemta no Krievijas interneta resursiem.
Nauda nāk no Bulgārijas
Oskars Prikulis apgalvo, ka līdz mūsu zvanam viņš neko nav zinājis par "AdNow" saistību ar antivakseru uzkurināšanu Rietumos un Rumānijas vēlēšanu ietekmēšanu.
"Mmm… Pirmā dzirdēšana! Nu, nevis pirmā, vakar jau pieminēja, bet nu... nezināju! Man nauda nāk no Bulgārijas, rēķini tiek maksāti," pauda Prikulis.
2023. gadā "AdNow" pārreģistrējās Bulgārijā, lai pēc skandāliem glābtos no aizdomām par saistību ar Kremli.
Prikulis arī neko nezinot par "Fingerprint" programmu, kas ar "AdNow" skripta starpniecību vāc datus un profilē lietotājus. Viņš stāstīja, ka nezina, kur šie dati paliek.
"Es tik sīki pat tādu tehnoloģiju pat nezinu. Tā ir tāda kā standarta prakse? Tas jau arī man bīstami, jo tad jau es likumu pārkāpju," teica Prikulis.
Latvijas Radio informēja Prikuli par žurnālistu izpētīto "AdNow" stratēģiju – maksāt nišas interneta medijiem par reklāmu, lai vairotu ezotēriskas, dzelteno ziņu un pret valsts sistēmu vērstu ziņu cienītāju skaitu. Vienlaikus tās ievāc personalizētus datus par viņu paradumiem.
Prikulis sacīja, ka nesaprot, kāda interese "AdNow" ir maksāt portāliem, ja neseko politiskās reklāmas. Taču viņu satrauc iespējamā lasītāju datu vākšana un profilēšana. Sarunas noslēgumā viņš sacīja, ka pēc Latvijas Radio intereses sadarbību ar šo reklāmas aģentūru ir pārtraucis un viņu skriptus jeb neredzamās programmas savās lapās vairs neliks.

Dati nonāk Maskavā

Līdz pētījuma beigām raidījumam "Atvērtie faili" arvien bija maz pierādījumu, ka Latvijas izklaides lapās savāktie lasītāju dati tiešām nonāk nepareizās rokās. Tomēr kāds interneta pētīšanas rīks deva skaidru norādi. Tas norādīja, ka dati nonāk Maskavā.
Kur šādus precīzi profilētus datus varētu izmantot tālāk?
Piemēram, "TikTok" piedāvā izplatīt noteiktu saturu ne tikai, ja atlasa personas pēc standartizētiem kritērijiem – vai patīk ezotērika, vai esi sieviete vai vīrietis noteiktā vecumā, bet saviem klientiem ļauj ielādēt arī citur internetā atlasītus personu profilus. Tādējādi "TikTok" lietotājs saņems konkrēti tieši viņam pielāgotu saturu.
Uz aģentūrai "AdNow" nosūtīto e-pastu ar jautājumiem, ko tas viss nozīmē un vai dati tiešām nonāk Krievijā, atbildi raidījums tā arī nesaņēma.
Pamatojoties uz izpētīto, var izvirzīt ticamu hipotēzi, ka ar Kremli vēsturiski saistītajai kompānijai "AdNow" Latvijā un citās valstīs ir divi mērķi: koncentrēt sabiedrības daļu, kas alkst pēc ezotērikas, sazvērestības teoriju un dzeltenu ziņu satura, un ievākt precīzus digitālos datus, sagatavot izvērstu profilu par katru no viņiem un noglabāt tos mums naidīgā valstī – Krievijā.
Šādus datus ir iespējams izmantot tādās vietnēs kā "TikTok", lai izdevīgā brīdī, šos cilvēkus, viņiem pat nenojaušot, uzkurinātu ar propagandu, viltus ziņām vai reklamētu kādu Kremlim parocīgu politisko spēku.

Patria paraksta piegādes līgumu par NEMO mīnmetēju nodrošināšanu Ungārijas Lynx IFVS

Pīters Felsteids
10. 2025. gada aprīlis

Patria ir parakstījusi piegādes līgumu ar Rheinmetall meitasuzņēmumiem Rheinmetall LandSysteme un Rheinmetall Ungārija par vismaz 24 Patria Nemo mīnmetēju sistēmu piegādi, Nordic aizsardzības sistēmu nodrošinātājs, par kuru paziņoja 2025. gada 9. aprīlī.

Mīnmetēji ir paredzēti integrācijai jaunā Lynx KF41 kājnieku cīņas transportlīdzekļa (IFV) variantā, kas tiks piegādāts kā daļa no Ungārijas Zrinyi aizsardzības modernizācijas programmas.

Patria Nemo ir tālvadības pults, tornītis 120 mm mīnmetēju sistēma, kas spēj gan tiešās, gan netiešās uguns misijās. Tas var arī izšaut kustībā un izpildīt vairāku kārtu vienlaicīgu triecienu (MRSI) ugunsdzēsības misijas, kas ļauj vienlaikus sasniegt mērķi līdz sešām kārtām. Papildus tam, ka tā ir ļoti aizsargāta, sistēma ir viegla, kompakta un viegli uzstādīta uz gaismas izsekotām šasijām, bruņumašīnām ar riteņiem vai jūras kuģiem.

Patria saka, ka NEMO sistēmas “automatizācijas, aizsardzības un mobilitātes kombinācija padara to par ļoti spējīgu risinājumu modernām militārām operācijām, nodrošinot ātru un precīzu ugunsdzēsības atbalstu dažādās kaujas vidēs”.

Rheinmetall veiksmīgi veica NEMO sistēmas izmēģinājuma integrāciju Lynx KF41 2024. gada septembrī. Testi, kas vērsti uz tehniskās savietojamības novērtēšanu un sistēmas integrācijas apstiprināšanu transportlīdzeklī. Rezultāti apstiprināja, ka sistēmu var nemanāmi iekļaut platformā, paplašinot Lynx darbības iespējas.

Patrijas Nemo tornīšu integrācija Lynx KF41 platformā ir nozīmīgs solis ungāru programmas prasību izpildē. 
https://euro-sd.com/2025/04/major-news/4...lynx-deal/

Sveiki , esmu atvēris jaunu, modernu pelēko forumu latviešu valodā. Tur jūs varat runāt par jebko, dalīties ar noderīgu informāciju un galvenokārt jautri pavadīt laiku. Piedāvājam arī spēļu serverus. Esam fokusēti vairāk uz Counter-Strike 2, bet mūsu forums ir paredzēts visiem. No spēļu serveriem jau strādā JailBreak serveris, kas ir cietuma izmukšanas režīms, kur vieni spēlē par apsargiem un otri par cietumniekiem. Īsumā, apsargu uzdevums ir komandēt cietumniekus un kontrolēt tos, savukārt cietumnieku uzdevums ir aizmukt vai izdzīvot. Savas idejas sūti man pa taisno.

Šis pašlaik ir vienīgais tāda tipa forums un serveris Latvijā, tāpēc, ja jūs spēlējat CS2 vai arī tāpat ieinteresēju jūs, tad nāc - Aimnet.lv 

Vācijas Mercs atklāj koalīcijas darījumu ar sociāldemokrātiem pēc nedēļām ilgas sarunas
Eiropa

Vācijas konservatīvais kanclers, kas gaidīja Frīdrihu Merzu, trešdien preses konferencē atklāja savas partijas koalīcijas vienošanos ar centra kreisajiem sociāldemokrātiem, solot "atkal virzīties uz priekšu", veicinot ekonomiku un aizsardzību.

Izdots: 09/04/2025 - 15:26
Francija 24


Vācu konservatīvie Frīdriha Merca vadībā vienojās par koalīcijas vienošanos ar centra kreisajiem sociāldemokrātiem (SPD), cenšoties atdzīvināt izaugsmi Eiropas lielākajā ekonomikā, tāpat kā globālais tirdzniecības karš apdraud lejupslīdi.

Darījumu ierobežošanas nedēļas, kas saistītas ar to, ka starp kancleru gaidīto Merzu un SPD pēc viņa konservatīvās CDU/CSU alianses bija vēlēšanas februārī, bet vairākums bija lielāka par vairākumu, ar galēji labējo alternatīvu Vācijai, kas stājās otrajā vietā.

Spiediens panākt vienošanos ir pieņēmis jaunu steidzamību, jo valdība uzņemsies atbildību par globālās turbulences laikā palielinošajā tirdzniecības konfliktā, ko izraisīja ASV prezidenta Donalda Trumpa plašā importa tarifi.

Darījuma prezentējot, Mercs apņēmās, ka Vācija "reformēs un ieguldīs, lai saglabātu Vāciju stabilu, padarītu to drošāku un padarītu to atkal ekonomiski spēcīgāku", piebilstot, ka "Eiropa var paļauties uz Vāciju".

Koalīcija "ir ļoti spēcīgs un skaidrs signāls mūsu valsts pilsoņiem. Un tas ir arī skaidrs signāls mūsu partneriem Eiropas Savienībā", CDU līderis stāstīja preses konferencē ar saviem koalīcijas partneriem.

Ieskicējot daudzu politiku, koalīcija vienojās samazināt nodokļus vidējiem un zemākiem ienākumiem, samazināt uzņēmumu nodokli, zemākas enerģijas cenas, atbalstīt elektrisko automašīnu rūpniecību un nodot pretrunīgi vērtēto piegādes ķēdes likumu.

Tā arī plānoja Komisiju par Vācijas konstitucionāli nostiprināto tēriņu ierobežojumu turpmāku reformu, kas pazīstama kā “parāda bremze”, ko kritiķi jau sen uzskatīja par izaugsmi.

Kad AFD elpoja kaklā, koalīcija arī liecināja par stingrāku migrācijas nostāju, plānojot novērst patvēruma meklētājus Vācijas robežās un starp citiem pasākumiem ātri metāllūžņos.

Tā arī paziņoja par brīvprātīgu militāro dienestu un Nacionālās drošības padomes izveidi, kā arī pāriet uz aizsardzības iepirkumu paātrināšanai, apņemoties turpināt atbalstu Ukrainai.

69 gadus vecais Merzs, kurš Trumpa ASV sauca par neuzticamu sabiedroto, jau ir apsolījis veidot aizsardzības izdevumus, jo Eiropa saskaras ar naidīgu Krieviju un atbalstīt uzņēmumus, kas cīnās ar augstām izmaksām un vāju pieprasījumu.

Stingrākā migrācijas nostāja novirza Vāciju no liberālākas politikas viņa konservatīvās priekšgājējas Angela Merkeles vadībā 2015. gada Eiropas migrantu krīzes laikā.

Koalīcijas darījums joprojām ir jāratificē ar SPD dalības balsojumu.

Ja viņi atbalstītu darījumu, kanclers atgriezīsies konservatīvajos pēc SPD Olafa Scholz trīs gadu starpreģionu, kura pilnvaru termiņu iezīmēja Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainas ekonomiskā un politiskā nokrišana 2022. gadā.

CDU bija paredzēts uzņemties atbildību par ekonomiku un ārvalstu ministrijām, kā arī par kancleriem, savukārt SPD pārņemtu finanses un aizsardzību, teikts Reuters redzamajā dokumentā.

Tas liek SPD līderim Larsam Klingbeilam, lai kļūtu par finanšu ministru, un, iespējams, atstāj populāro aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu.

megared17
•
6y ago
• Edited 6y ago
Or, for anyone that wants to use the version of adb they already have, or install it from trusted sources (for any supported OS https://developer.android.com/studio/command-line/adb ) , instead of trusting a random binary from a stranger, here are the key commands from this "script"
adb shell pm uninstall -k --user 0 com.facebook.katana
adb shell pm uninstall -k --user 0 com.facebook.system
adb shell pm uninstall -k --user 0 com.facebook.appmanager
adb shell pm uninstall -k --user 0 com.facebook.orca
And for anyone thats wants to understand what these are trying to do:
adb shell simply connects you to the shell CLI on the phone to run commands.
In the above, instead of calling adb multiple times, you could just run adb shell and then run the following commands at the android shell prompt:
pm uninstall -k --user 0 com.facebook.katana
pm uninstall -k --user 0 com.facebook.system
pm uninstall -k --user 0 com.facebook.appmanager
pm uninstall -k --user 0 com.facebook.orca
You can read about what pm is at:
https://www.cheatography.com/citguy/chea...manager-pm
You can also learn how to do this yourself for this app or any other at:
https://www.xda-developers.com/uninstall...ot-access/

Apvienotajā Karalistē pelnu izkaisīšana pieļaujama gandrīz jebkur, ja ir zemes īpašnieka atļauja. Populārākās vietas: jūra, kalni, dārzi, kapsētas, sporta stadioni (ar īpašnieka atļauju). Temzā un citās ūdenstilpēs tas ir atļauts, bet ieteicams par to informēt vietējās iestādes. Vācijā pastāv stingri ierobežojumi. Kremācijas pelni jāsaglabā urnā un jāapglabā kapsētā. Izņēmumi ir tikai dažās federālajās zemēs, kas pieļauj pelnu izkaisīšanu dabā, bet tikai ar iepriekšēju atļauju. Francijā pelnu izkaisīšana brīvā dabā ir atļauta, bet ir aizliegts tos glabāt mājās. Ja pelni tiek izkaisīti, vieta ir jāreģistrē pašvaldībā. Nav atļauts pelnus izkaisīt publiskās vietās vai ūdenskrātuvēs. Spānijā daudzos reģionos atļauta pelnu izkaisīšana jūrā, bet pilsētu un publisku vietu izmantošana šim mērķim ir ierobežota. Barselonā un Madridē aizliegts pelnus izkaisīt parkos un pilsētas teritorijā. Sporta arēnas un vēsturiskās vietās parasti nepieļauj pelnu izkaisīšanu. Itālijā kopš 2001. gada pelnu izkaisīšana ir atļauta, bet ar stingriem nosacījumiem. Parasti nepieciešama pašvaldības atļauja. Pelnu uzglabāšana mājās ir atļauta, ja to paredz mirušā vēlme.
Amerikas Savienotajās Valstīs likumi atšķiras – tie ir dažādi katrā štatā, bet kopumā tie ir diezgan liberāli. Pelnus atļauts izkaisīti nacionālajos parkos, bet tam jādabū administrācijas atļauja. Jūrā pelnus atļauts izkaisīt vismaz trīs jūdžu (4,8 km) attālumā no krasta. Sporta stadionos un citās ievērojamās kultūrvēsturiskās vietās pelnus izkaisīt parasti aizliegts, ja nav īpašnieka piekrišanas. Kanādā ir līdzīgi kā ASV. Dažu provinču noteikumi pelnu izkaisīšanu pieprasa saskaņot ar pašvaldībām.
Japānā pelnus aizliegts izkaisīt pilsētu teritorijās. Tas atļauts speciālās “izkaisīšanas kapsētās” tas ir pieļaujams. Jūrā izkaisīšana ir atļauta, ja tiek ievērotas vides prasības. Indijā pelņu izkaisīšana ir ļoti izplatīta “svētajās upēs”, īpaši Gangā, jo šī prakse ir daļa no hindu reliģijas. Lielākajā daļā Ķīnas ir ļoti stingri noteikumi – tradicionāli mirušos apglabā, un pelnu izkaisīšana nav populāra. Dažās lielpilsētās, piemēram, Pekinā, ir atļautas ekoloģiskas apbedīšanas alternatīvas, tostarp pelnu izkaisīšana jūrā.
Austrālijā pelnu izkaisīšana ir atļauta un arī izplatīta. Privātīpašumos ir nepieciešama īpašnieka atļauja, jūrā – atļauta. Jaunzēlandē, tāpat kā Austrālijā, ir ļoti brīvi noteikumi. Tur tā atļauta jūrā un dabas teritorijās.

Reliģiskās dogmas

Vatikāns 2016. gadā paziņoja, ka katoļiem nav atļauts izkaisīt pelnus dabā, bet tiem jābūt apglabātiem svētītā vietā, arī pelnu glabāšana mājās katoļticīgajiem nav atļauta.
Islāmā kremācija ir aizliegta, un līdz ar to pelnu izkaisīšana nav iespējama. Hinduismā pelnu izkaisīšana ir ļoti izplatīta, jo tā ir daļa no reliģiskās tradīcijas. Budisti dažādās valstīs var rīkoties atšķirīgi, bet parasti pelnu izkaisīšana viņiem ir pieņemama.
Izlemjot, kā apglabāt vai izkaisīt mirušā pelnus, pirmām kārtām būtu jāņem vērā aizgājēja vēlmes. Tās būtu jārespektē, ievērojot spēkā esošos likumus un noteikumus. Tāpat, izkaisot pelnus, jāņem vērā sabiedrības attieksme un iespējamā reakcija, lai izvairītos no konfliktsituācijām.
Islāmā kremācija ir aizliegta, un līdz ar to pelnu izkaisīšana nav iespējama.
Hinduismā pelnu izkaisīšana ir ļoti izplatīta, jo tā ir daļa no reliģiskās tradīcijas.
Budisti dažādās valstīs var rīkoties atšķirīgi, bet parasti pelnu izkaisīšana viņiem ir pieņemama.

Izlemjot, kā apglabāt vai izkaisīt mirušā pelnus, pirmām kārtām būtu jāņem vērā aizgājēja vēlmes. Tās būtu jārespektē, ievērojot spēkā esošos likumus un noteikumus. Tāpat, izkaisot pelnus, jāņem vērā sabiedrības attieksme un iespējamā reakcija, lai izvairītos no konfliktsituācijām.

Mirušā pelni nav kaitīgi

Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā).
Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.

Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā).

Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.

Lai pelnu izkaisīšana būtu videi draudzīga, tos vēlams izkaisīt plašā teritorijā, nevis vienā koncentrētā vietā; izvairīties no izkaisīšanas ūdens tilpnēs, ja tas neatbilst vietējiem noteikumiem. Ja pelni tiek iestrādāti augsnē, tos ieteicams sajaukt ar zemi vai kompostu, lai neietekmētu augsnes pH līmeni. Secinājums ir tāds, ka nelielos daudzumos pelni nekaitē dabai, pelnu izkaisīšana var būt ekoloģiski nekaitīga un pat simboliski nozīmīga darbība.ušā pelni nav kaitīgi

Pēc kremācijas mirušā pelni faktiski nav īsti “pelni” tradicionālā izpratnē, kā, piemēram, degšanas rezultātā radušies pelni no koka vai papīra. Kremācijas process notiek ļoti augstā temperatūrā (aptuveni 760–980 grādu temperatūrā), kā rezultātā mīkstie audi pilnībā iztvaiko, un pāri paliek tikai kaulu fragmenti un minerālie atlikumi, kas ir sastopami dabā. Tie ir līdzīgi smalkam pulverim vai sīkām granulām gaiši pelēkā krāsā. Pieauguša cilvēka pelnu daudzums vidēji ir 1,4–3,6 litri, kas tiek ievietoti urnā (kopējais svars var būt no 1,5 līdz 4 kg, atkarībā no aizgājēja kaulu blīvuma, auguma un ķermeņa uzbūves).
Mirušā pelni pēc kremācijas nav kaitīgi ne cilvēkam, ne dabai. Tie nav toksiski: kremācijas pelni nesatur patogēnus vai toksiskas vielas, jo augstā temperatūra pilnībā iznīcina visus organiskos savienojumus, tostarp baktērijas un vīrusus. Nav radioaktīvi: pat ja mirušajam dzīves laikā bija veikta staru terapija, kremācijas procesā radioaktivitāte tiek izkliedēta un nerada draudus. Nav bioloģiski aktīvi: Pelni nesatur nekādus dzīvotspējīgus bioloģiskos materiālus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību.
Lai pelnu izkaisīšana būtu videi draudzīga, tos vēlams izkaisīt plašā teritorijā, nevis vienā koncentrētā vietā; izvairīties no izkaisīšanas ūdens tilpnēs, ja tas neatbilst vietējiem noteikumiem. Ja pelni tiek iestrādāti augsnē, tos ieteicams sajaukt ar zemi vai kompostu, lai neietekmētu augsnes pH līmeni. Secinājums ir tāds, ka nelielos daudzumos pelni nekaitē dabai, pelnu izkaisīšana var būt ekoloģiski nekaitīga un pat simboliski nozīmīga darbība.