Pasaules līderi izsaka līdzjūtību par pāvesta Franciska nāvi 

Pasaulē
LETA
Pasaules līderi pirmdien izsaka līdzjūtību saistībā ar Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska nāvi.
ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš vēl svētdien tikās ar pāvestu un tagad ir devies vizītē uz Indiju, izteica līdzjūtību "miljoniem kristiešu visā pasaulē, kas viņu mīlēja".
"Man bija prieks viņu vakar satikt, lai gan viņš bija acīmredzami slims. Taču es vienmēr atcerēšos viņu par padziļināto homiliju, ko viņš sniedza Covid-19 pandēmijas sākumā. Tas bija patiešām skaisti," Venss rakstīja platformā "X".
Indijas premjerministrs Narendra Modi uzsvēra, ka Francisks kalpoja nabagiem un sniedza cerību tiem, kas cieš.
"Pāvestu Francisku miljoniem cilvēku visā pasaulē vienmēr atcerēsies kā līdzjūtības, pazemības un garīgās drosmes bāku," pauda hinduistu nacionālistu līderis.
"Es ar prieku atceros savas tikšanās ar viņu, un mani ļoti iedvesmoja viņa apņemšanās nodrošināt iekļaujošu un visaptverošu attīstību," piebilda Modi.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena teica, ka pasaule sēro par Franciska došanos mūžībā.
"Viņš iedvesmoja miljoniem cilvēku tālu ārpus katoļu baznīcas ar savu pazemību un tik ļoti tīru mīlestību pret dzīves pabērniem.
Domās esmu ar visiem, kas izjūt šo dziļo zaudējumu. Lai viņi rod mierinājumu idejā, ka pāvesta Franciska mantojums turpinās mūs visus virzīt uz taisnīgāku, mierīgāku un līdzjūtīgāku pasauli," "X" rakstīja Leiena.
Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa norādīja, ka, nesen Romā tiekoties ar pāvestu, izteikusi viņam pateicību "par stipro līderību visneaizsargātāko un cilvēka cieņas aizstāvībā".
Anglijas Baznīcas vadītāja un anglikāņu baznīcu sadraudzības garīgā līdera pienākumu izpildītājs Jorkas arhibīskaps Stīvens Kotrels uzsvēra, ka Francisks uzlaboja reliģiju savstarpējās attiecības un atminējās, ka pāvesta dzīves centrā bija kalpošana nabadzīgajiem, līdzjūtība migrantiem un patvēruma meklētājiem un centieni izsargāt vidi.
"Viņš bija asprātīgs, dzīvespriecīgs, ar viņu bija patīkami būt kopā, un no viņa spīdēja viņa personības siltums un interese par citiem," pauda Kotrels.
Īrijas premjerministrs Saimons Heriss norādīja, ka Francisks bija balss tiem, kas ierasti netiek sadzirdēti. Viņš arī pauda cerību, ka pāvesta mācības turpinās iedvesmot pasauli, jo viņa apņemšanās ievērot taisnīgumu, mieru un cilvēka cieņu aizkustināja miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Itālijas premjerministre Džordžija Meloni sacīja, ka "mēs atvadāmies no diža cilvēka un diža gana. Man bija privilēģija baudīt viņa draudzību, viņa padomus un mācības, kas mani nekad nepievīla, pat pārbaudījumu un ciešanu laikā".
Viņa piebilda, ka "viņa mācība un mantojums netiks zaudēts. Mēs atvadāmies no Svētā tēva ar bēdu pilnām sirdīm, bet mēs zinām, ka viņš tagad ir Tā Kunga mierā."
Francijas prezidents Emanuels Makrons platformā "X" rakstīja, ka "no Buenosairesas līdz Romai pāvests Francisks vēlējās, lai baznīca nes prieku un cerību visnabadzīgākajiem. Lai tā vieno cilvēkus savā starpā un ar dabu. Lai šī viņa cerība dzīvo mūžīgi mūžos".
Nīderlandes premjerministrs Diks Shofs paziņojumā "X" pauda pārliecību, ka Francisks "visādā ziņā bija tautas cilvēks". "Globālā katoļu kopiena atvadās no līdera, kurš atpazina mūsdienu aktuālos jautājumus un pievērsa tiem uzmanību. Pāvests Francisks ar savu atturīgo dzīvesveidu, kalpošanu un līdzjūtību bija paraugs daudziem - gan katoļiem, gan tiem, kas nav katoļi. Mēs viņu atceramies ar lielu cieņu," Shofs rakstīja.
Līdzjūtību kristiešiem izteica arī Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, uzsverot, ka pāvesta "ticība bija dziļa un līdzjūtība - neizmērojama".

Hercogs atgādināja, ka Francisks veicināja spēcīgas katoļu un ebreju saites un uzlaboja starpreliģiju dialogu.

"Es patiesi ceru, ka viņa lūgšanas par mieru Tuvajos Austrumos un par ķīlnieku drošu atgriešanos drīz tiks atbildētas," viņš rakstīja, atsaucoties uz pāvesta vairākkārtējiem aicinājumiem izbeigt karu un atbrīvot palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" sagrābtos ķīlniekus Gazas joslā.

Palestīniešu līderis Mahmuds Abass atzina, ka "esam zaudējuši palestīniešu tautas un tās likumīgo tiesību uzticīgu draugu", atgādinot, ka Francisks "atzina Palestīnas valsti un pilnvaroja Palestīnas karoga pacelšanu Vatikānā".
Līdzīgi līdzjūtības apliecinājumi izskan no visām pasaules malām.
Pieminot Romas pāvestu, pirmdienas vakarā tiks izslēgts Eifeļa torņa apgaismojums, savukārt Parīzes Dievmātes katedrāles zvani nozvanīja 88 reizes, pieminot 88 gadus vecā pāvesta nāvi.
Jau vēstīts, ka pirmdien 88 gadu vecumā nomira Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks.
Vēl svētdien Francisks Vatikānā sveica ticīgos no Svētā Pētera bazilikas balkona, taču vājās veselības dēļ tradicionālo uzrunu "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei") pats nenolasīja. Uzrunā pāvests aicināja ievērot domas brīvību un mudināja būt iecietīgiem.
Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo par 266. Romas pāvestu tika ievēlēts 2013. gada 13. martā un pieņēma Franciska vārdu par godu 13. gadsimta mistiķim Asīzes Franciskam, kurš atteicās no savas turības un veltīja savu dzīvi nabadzīgajiem.

Eiropas Savienība pastiprina migrācijas politiku
Ārzemju nodaļa Jauns.lv

Eiropas Komisija prezentējusi sarakstu no septiņām valstīm, kuras Brisele uzskata par "drošām izcelsmes valstīm". Sākotnējā sarakstā iekļautas Bangladeša, Kolumbija, Kosova, Ēģipte, Indija, Maroka un Tunisija. Šis solis ļaus Eiropas Savienības dalībvalstīm paātrināt patvēruma pieprasījumu izskatīšanas procesu un migrantu pieaugumus uz valstīm, kas tiek uzskatītas par "drošām".

Eiropas komisārs migrācijas jautājumos Magnuss Brunners norādīja, ka daudzām ES dalībvalstīm paliek liels skaits neizskatītu lūgumu, tāpēc "jebkuri pasākumi lēmumu pieņemšanas procesa paātrināšanai ir ārkārtīgi svarīgi". Briselē atgādināja, ka daži Eiropas Savienības biedri šādus sarakstus jau izmanto nacionālā līmenī, raksta DW.
Ko tas nozīmē patvēruma meklētājiem?
Patvēruma pieprasījumi no "drošo" valstu pilsoņiem "diez vai tiks apmierināti" ES dalībvalstīs, norādīts Eiropas Komisijas mājaslapā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šī statusa piešķiršana nav "drošības garants visiem šīs valsts pilsoņiem", tāpēc ES locekļiem katrs pieteikums jāvērtē individuāli. Eiropas Komisijas priekšlikums par "drošo" valstu sarakstu tagad jāizskata un jāpieņem Eiropas Parlamentā un Eiropadomē.

Tiesībsargu kritika

Organizācija "EuroMed Rights", kas apvieno 68 cilvēktiesību projektus Eiropā un Vidusjūrā, kritizējusi Eiropas Komisijas iniciatīvu. Tiesībsargi, konkrēti, Ēģipti, Maroku un Tunisiju nodēvējuši par "valstīm, kurās dokumentēti cilvēktiesību pārkāpumi", bet to marķēšana kā "drošas" ir bīstama un maldinoša.
Plāns deportāciju paātrināšanai no ES
Iepriekš martā Eiropas Komisija iesniedza plānu, lai paātrinātu to personu deportāciju, kurām tika atteikts piešķirt patvērumu. Plāns paredz īpaši pastiprināt spiedienu uz tiem migrantiem, kuri nevēlas sadarboties ar varas iestādēm vai sniedz nepatiesu informāciju. Tāpat plānots nodrošināt lēmumu par deportācijām starp es dalībvalstīm savstarpēju atzīšanu, lai paātrinātu procedūras.
ES dalībvalstīm arī jāgūst iespēja izvietot personas, kurām atteikta patvēruma piešķiršana, speciālos deportāciju centros ārpus savienības. Turklāt jāievēro standarti cilvēktiesību jomā un jāseko to izpildei. Nepilngadīgos patvēruma lūdzējus un ģimenes ar bērniem šis noteikums neskar.

2025. gada 17. aprīlī, 20:15
Aigara Bikšes plikā vīrieša skulptūra pie klasiskas Rīgas jūgendstila fasādes izraisa ažiotāžu. Ierēdņi vērtēs, vai tā drīkst
Kultūras nodaļa
Jauns.lv/LETA
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) vērtēs Aigara Bikšes mākslas darba parādīšanos pie klasiskas Rīgas jūgendstila fasādes Elizabetes ielā, paziņojusi NKMP pārstāve Linda Zonne-Zumberga. Ēkā Rīgā, Elizabetes ielā 10b, pie balkona telpu īpašnieks ir izvietojis Aigara Bikšes skulptūru "Labrīt" - no pulēta tērauda darinātu vīrieša statuju.

Kā aģentūru LETA pirms nedēļas informēja Bikše, Mihaila Eizenšteina projektētais jūgendstila nams Elizabetes ielā 10b esot "ieguvis jaunu iemītnieku - uz leģendārā ēkas balkoniņa iznācis ekspresīvs vīrs, kurš ar platu žestu un saucienu "Labrīt!" sveicina gan rīdziniekus, gan daudzos pilsētas viesus". Tas esot jaunā un mūžīgā rīdzinieka tēls.
Tēlnieks skulptūru veidojis nerūsējošā tērauda lējumā ar pulētu virsmu, kas atspoguļo sevī visu apkārt esošo. Skulptūras tēla izveidē mākslinieks esot lietojis vizuālās atsauces uz kino režisora, ēkas arhitekta dēla Sergeja Eizenšteina portretu.
NKMP šīs nedēļas laikā esot saskārusies "ar iedzīvotāju interesi" par to, vai šāda rīcība - izvietot uz ēkas balkona Bikšes skulptūru - ir pieļaujama Rīgas vēsturiskajā centrā.
NKMP pārstāve aģentūru LETA informēja, ka notiek saziņa ar objekta izvietotājiem, jo apstākļu izvērtēšanai jāizprot sākotnējā iecere, proti, uz cik ilgu laiku tikusi iecerēta objekta izvietošana un kāds bijis izvietošanas mērķis.
Saņemot nepieciešamo informāciju, NKMP speciālisti sadarbībā ar Rīgas Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem veikšot izvērtējumu, lai lemtu par turpmāko rīcību.
Zonne-Zumberga skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem skulptūras izvietotājiem bija jāveic saskaņojumus, vispirms iesniedzot ieceri Rīgas pašvaldībā. Tā kā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā - UNESCO Pasaules mantojuma vietā, skulptūras izvietojums būtu bijis jāsaskaņo arī ar NKMP.
https://jauns.lv/raksts/zinas/650362-aig...-ta-drikst

Latvijas Sabiedriskais medijs aicina organizēt pasaules čempionāta hokejā spēļu publisko skatīšanos
13. marts 2025, 07:13
2025. gada pasaules čempionāts hokejā (PČH) norisināsies no 9. līdz 25. maijam Zviedrijas pilsētā Stokholmā un Dānijas pilsētā Herningā. To pārraidīs Latvijas Televīzija – kanālā LTV7 un Sabiedriskā medija portālā LSM.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs aicina jebkuru interesentu iesniegt pieteikumu, lai iegūtu atļauju PČH spēļu publiskai demonstrēšanai.
"Sena paruna vēsta, ka dalīta bēda ir pusbēda, bet dalīts prieks – dubults prieks. Tas attiecināms arī uz pasaules čempionāta hokejā publisko skatīšanos. Pavasaris, hokejs un emocijas – tas ir labākais, ko var piedzīvot hokeja entuziasti, organizējot spēļu skatīšanos publiskās vietās. Atliek tikai ievērot dažas formalitātes un baudīt Lielo hokeju. Lai vairāk dubultā prieka!" – norāda LTV Sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis.
Atļauja ir bezmaksas un nodrošina iespēju komersantiem, pašvaldībām un jebkuram citam interesentam organizēt PČH spēļu publisko skatīšanos – speciāli organizētu pasākumu, kas tiek rīkots vietā un laikā, kur ikdienā nenotiek regulāra televīzijas vai interneta kanālu skatīšanās. Lai saņemtu atļauju, ir jāaizpilda pieteikums, kas atrodams LTV mājaslapas sadaļā "Pakalpojumi": https://ltv.lsm.lv/pakalpojumi/atlaujas-...nstresanai.
Ja dokuments aizpildīts elektroniski, tas jānosūta uz e-pasta adresi sublicence@ltv.lv, savukārt, ja ar roku, tad jānosūta uz adresi – Valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs", Doma laukums 8, Rīga, LV-1050, Latvija.
Latvijas Televīzijas pārraides tiesības nodrošina vienošanās ar Starptautiskās hokeja federācijas pasaules čempionāta ekskluzīvo mediju un mārketinga partneri "Infront Sports & Media AG". Vienošanās paredz pārraides tiesības no 2024. gada līdz 2028. gadam.

Sabiedrība Šodien 19:14
Fabings tas nebūs! Apkārtējo ignorēšanu, blenžot viedierīces ekrānā, tagad apzīmēsim ar īpašu vārdu
Jauns.lv

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija vienojusies ar terminu "tehnoignorance" vienojas apzīmēt sarunbiedru ignorēšanu, skatoties telefonā.

Komisija bija saņēmusi jautājumu par angļu valodas termina "Phubbing" atveidi latviešu valodā. Iesniedzēja Lauma Tropa skaidroja, ka "phubbing" ir process, kurā viens sarunu biedrs ignorē otru, lasot ziņas, skatoties savā tālrunī. Savukārt "Phubber" ir cilvēks, kas to veic, savukārt "phubee" ir fabinga upuris. Tropa norādīja, ka jēdziens cēlies no diviem vārdiem: "phone" (telefons) un "snobbing" (snobisms), piebilstot, ka kopumā jēdziens ir saistīts ar traucētu sociālo mijiedarbību.
Komisijas loceklis Māris Baltiņš sākotnēji piedāvāja minēto saukt par teleignoranci, jo otrs cilvēks tiek ignorēts ar tālruņa palīdzību.
Apspriežot vēl dažus variantus, komisija vienojās apstiprināt virsterminu tehnoignorance. Vēl komisija apstiprināja arī vairākus apakšklases terminus, ņemot vērā, ka ignorēt var gan, izmantojot telefonu, ēdienu un citus objektus: telefonignors, telefonignorists un telefonignorētais, kā arī ēdienignors un televizorignors.

Šī diena vēsturē. «Sava laika dižākais melis» Leo Taksils atzīstas izdomājumos par brīvmūrniekiem
REplay.lv
Šī diena vēsturē
Dalīties:
Šodien, 11:00
Vēsture
Autori: Eduards Liniņš (Latvijas Radio komentētājs)
1897. gada 19. aprīlī franču publicists Leo Taksils nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka atmaskojumi, ko viņš veselus 12 gadus bija publicējis par brīvmūrnieku jeb masonu kustību, ir tīrais izdomājums. Attiecīgi noskaņotas aprindas šiem viņa pekstiņiem bija aizrautīgi ticējušas un, var piebilst, mēdz ticēt joprojām.
1897. gada 19. aprīlī Parīzes Ģeogrāfijas biedrības Amfiteātra zāli pildīja lūgta publika. Žurnālisti, literāti, katoļu garīdznieki bija ieradušies, sekojot populārā publicista Leo Taksila, īstā vārdā Gabriela Žogāna-Pāža, uzaicinājumam. Savas karjeras sākumā turpat 20 gadus agrāk Taksils bija sevi pieteicis kā pārliecināts ateists un dzēlīgs reliģisko aizspriedumu kritiķis, publicējot tādus darbus kā "Jautrā Bībele" un "Jautrais Evaņģēlijs". Taču tad, 1885. gadā, viņš pēkšņi bija paziņojis par atgriešanos katoļu baznīcas klēpī un pievērsies brīvmūrnieku jeb masonu kustības atmaskošanai.
12 gadus publika bija ar aizrautību lasījusi viņa vēstījumus par brīvmūrnieku ložu baisajām aizkulisēm: par sātaniskiem rituāliem, par dēmona Bafometa kultu, par pasaules pakļaušanas plāniem.
Katoļu garīdzniecība, ievērojot Vatikāna nepārprotami naidīgo attieksmi pret brīvmūrniekiem, uzņēma Taksila publikācijas ar ovācijām.
Tagad klātesošajiem bija piesolīta jauna sensācija: viņi varēs skatīt vaigā un uzklausīt Diānu Voganu – dāmu, kuras dzīvesstāsts un atklāsmes veidoja lielu daļu no Leo Taksila publikācijām. Šajās grāmatās viņa figurēja kā izbijusi Augstākās Luciferisko brīvmūrnieku jeb pallādisma ložas priesteriene, kas, atgriezusies pie īstenās ticības un tagad atklāj savu kādreizējo domubiedru noslēpumus.
Tomēr sanākšana izvērtās gluži citāda, nekā gaidīts. Leo Taksils, uzrunādams klātesošos, pauda: "Nedusmojiet, mani svētie tēvi, bet smejiet no sirds, kad tagad jums saku, ka viss notikušais ir gluži pretējs jūsu gaidītajam. Te nav ne miņas no uzticīga katoļa, kas, slepeni iekļuvis Augstākās Pallādiskās brīvmūrniecības rindās un atklājis tās noslēpumus. Te, gluži pretēji, ir brīvdomātājs, kurš, [..] ieradies jūsu nometnē un veselus 12 gadus te rādījis savu teātri, un… tas ir jūsu padevīgs kalps!"
Tātad 12 gadus Leo Taksils bija vazājis aiz deguna tos, kuri bija gatavi uzķerties uz viņa sensacionālo izdomājumu āķa un ticēt sazvērestības teorijām. Publicists nekautrējās atzīt, ka šo ļautiņu aizspriedumi un tumsonība viņam ļāvuši arī labi nopelnīt, tomēr viņa galvenais motīvs, šķiet, bija mistificētāja azarts. Deviņus gadus pēc uzstāšanās Parīzes Ģeogrāfijas biedrībā viņš kādā intervijā esot sacījis: "Sabiedrība padarīja mani par to, kas esmu – par sava laika dižāko meli –, jo, kad es uzsāku rakstīt pret brīvmūrniekiem vērstos tekstus, mans mērķis bija tikai un vienīgi uzjautrināties. Noziegumi, kuros es viņus vainoju, bija tik groteski, tik neiespējami, tik ļoti pārspīlēti, ka ikvienam taču vajadzēja saskatīt te joku un godāt mani kā jauna humora žanra aizsācēju. Bet mani lasītāji tā nedomāja – viņi pieņēma manas pasaciņas kā svētu patiesību, un jo vairāk es meloju, nolūkā beidzot likt viņiem saprast, ka es taču meloju, jo viņi nostiprinājās savā pārliecībā, ka esmu pats ticamības paraugs. Ak, cik gan jautru vakaru es nepavadīju kopā ar saviem līdzautoriem, izperējot jaunus sižetus, jaunas neiedomājamas patiesības un loģikas kroplības, cenšoties cits citu pārspēt mistifikāciju ražošanā. Brīžiem man šķita, es nobeigšos no smiekliem par kārtējo priekšlikumu, bet tas viss gāja cauri. Ļaužu muļķībai nav robežu!"
Var vien piebilst, ka arī mūsdienās var atrast tekstus, kuri pilnā nopietnībā atsaucas uz Leo Taksila atklājumiem, – un ne vien dzeltenajā presē, bet arī darbos, kas pretendē uz nopietnu pētījumu statusu.
Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2023. gada 19. aprīlī.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...m.a505424/

2025. gada 7. aprīlī, 07:40
Vai sabiedrībai kaitējoša uzvedība internetā ir mūsdienu norma?
Viedokļu nodaļa Jauns.lv

Ikdienā lasot par tādām tēmām kā kibermobings jeb emocionāla pazemošana internetā, vardarbīga satura izplatīšanās interneta vidē, pieaugušo vēlme savtīgos nolūkos veidot nedabīgu emocionālu saikni ar nepilngadīgu bērnu vai jaunieti un citām nebūšanām, neviļus var rasties jautājums: “Vai tas patiešām tagad ir normāli?” Viedoklī dalās Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja.

Diemžēl mums jādzīvo laikmetā, kurā agrāk neiedomājama un pat nepieņemama rīcība kļūst satraucoši ikdienišķa un ierasta, mazinoties empātijai sabiedrībā. Ir skaidrs, ka process turpināsies, taču daudz var darīt vecāki un pedagogi, lai iemācītu bērniem un jauniešiem atšķirt melnu no balta, veidojot vērtību sistēmu, kas nenodarīs kaitējumu ne sev, ne citiem.

Interneta vide kļūst par greizo spoguļu karaļvalsti

Pārlieku atklātu attēlu kopīgošana sociālo mediju platformās, iesaistīšanās toksiskās tiešsaistes diskusijās un vardarbīga satura patērēšana bieži vien jau tiek uzskatīta par pierastu digitālās dzīves aspektu. Šāda negāciju normalizācija ir kļuvusi par epidēmiju, kas grauj mūsu sabiedrības vērtības. Soli pa solim digitālais laikmets ir izveidojis deformētu realitāti, kurā sabiedrībai kaitīga uzvedība tiek maskēta kā ikdienišķi notikumi. Satraucoša ir tendence bērnu un jauniešu vidū dalīties ar pārāk atklātiem attēliem. Kādreiz, kad mobilie tālruņi vēl nebija katram nepilngadīgajam, nevarējām iedomāties, ka bērnu kailfoto masveidā varētu tikt izplatīti tālāk, bet tagad tas ir normalizējies tādā mērā, ka jaunieši to uzskata par gluži normālu rīcību. Spiediens pielāgoties sociālo mediju platformās jau esošajam saturam, vēlme krāt “laikus” ir izraisījuši bīstamu šīs uzvedības eskalāciju. Arī tiešsaistes spēļu pasaule ir kļuvusi par augsni agresijai un toksiskumam. Tāpat rotaļīga jokošanās bieži vien pārvēršas apvainojumu, draudu un pat ņirgāšanās jūrā. Šī naidīgā vide tiek pieņemta kā normāla spēļu pieredzes sastāvdaļa. Un neaizmirsīsim par vardarbīga satura izplatīšanos. Sākot ar grafiskām videospēlēm un beidzot ar satraucošiem ierakstiem sociālajos tīklos, jaunie prāti tiek pārpludināti ar attēliem un ziņojumiem, kas var deformēt viņu izpratni par pasaules un lietu kārtību.

Vardarbība un agresija nogalina empātiju

Empātija, spēja saprast citu jūtas, ir līdzjūtīgas un harmoniskas sabiedrības stūrakmens. Ar laiku interneta vidē esošā vardarbība un agresija notrulina mūsu uztveri un mēs zaudējam spēju just līdzi citu ciešanām, samazinoties empātijas spējām. Ironiskā kārtā digitālā pasaule, kas izveidota, lai mūs savienotu, veicina izolāciju. Interneta sniegtā anonimitāte var radīt viltus neievainojamības sajūtu, ļaujot mums izturēties tā, kā mēs nekad neiedomātos uzvesties klātienē. Ir jāsaprot, ka, mazinoties empātijai, mēs paveram ceļu sabiedrībai, kuru raksturo vienaldzība, iebiedēšana un pat vardarbība. Ja mēs turpināsim šo ceļu, mēs riskējam izveidot pasauli, kurā empātija ir tālā atmiņā.

Kā rīkoties?

Pirmkārt, mums visiem ir jākļūst par kritiskiem digitālā satura patērētājiem. Kritiskā domāšana ir būtiska, lai spētu veidot uz pierādījumiem balstītus spriedumus, kas palīdzēs orientēties informācijas jūklī un atšķirt melnu no balta.
Otrkārt, ģimenē ir jāveicina atklātas un godīgas sarunas par piedzīvoto tiešsaistē. Ir skaidrs, ka agri vai vēlu bērns internetā saskarsies ar vecumam neatbilstošu, mulsinošu vai satraucošu informāciju. Vecākiem ir jādara viss, lai bērns būtu tam gatavs un nepieciešamības gadījumā zinātu, kur meklēt palīdzību. Svarīgi ir uzsvērt, ka vecāks ir gatavs palīdzēt risināt situāciju un aktīvi iesaistīties, ja bērnam nepieciešama palīdzība.
Treškārt, jāatgādina bērniem par to, cik svarīgi ir virtuālajā vidē izturēties pret saviem skolasbiedriem un citiem cilvēkiem ar cieņu. Katram ir jāpieturas pie savām dzīves vērtībām un lēmumi jāpieņem pašam, nevis balstoties uz draugu komentāriem. Runājot par neērtiem vai kaitinošiem komentāriem tiešsaistē, jāuzsver, ka labāk ir paturēt savus negatīvos komentārus pie sevis un paklusēt, jo mēs nekad nezinām, kā tie ietekmēs otru cilvēku.

Nobeigumā jāuzsver, ka kaitīgas tiešsaistes uzvedības normalizēšana prasa mūsu uzmanību un iesaisti. Ignorējot šo jautājumu, mēs riskējam izveidot sabiedrību, kurā nav līdzjūtības un empātijas. Tāpēc ir jāmāca bērniem un jauniešiem ar atbildību izturēties pret tiešsaistes pasaulē notiekošo, mazinot cilvēcīgu attiecību vērtības zudumu.

Ir nodoms izveidot anonīmo čatiņu ar neraksturīgiem segvārdiem "patrokšņošanai", nu vienīgais ka iesākumā jāizdomā kādi noteikumi, lai netaisnīga un subjektīva administrācija nenovestu kādu līdz asarām! Bet nodoms tāds ir. Šeit būs saite, kas ļaus jums pieslēgties šai sarunai.
Pievienojieties sarunai "Vilku osta" https://labsa.mooo.com/cloud/index.php/call/x77htr2p jeb https://bit.ly/VilkuOsta

Lai Latvijas ekonomika attīstītos, nepieciešami zinoši un prasmīgi cilvēki, taču trešdaļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju trūkst kompetenču konkurēšanai darba tirgū. Par risinājumu uzskata pieaugušo izglītību, taču tai atvēlēto finansējumu neizmanto efektīvi, mazkvalificētā darbaspēka iesaiste ir zema, un liela daļa mācību dalībnieku iegūtās prasmes profesionālajā dzīvē neizmanto. Kas ir cilvēki, kuri mācījušies iepriekšējos gados, un kuriem izglītoties būtu svarīgāk?

Gudri cilvēki – Latvijas ekonomikas atslēga

"Latvijas ekonomiskā attīstība tiešā mērā ir atkarīga no tā, cik gudri mums ir cilvēki. Mums nav citu resursu [..]. Brīdī, kad mēs kā valsts saprotam, ka gribam dubultot iekšzemes kopproduktu (IKP), tad vienīgais resurss ir cilvēki. [Nepieciešams] saprast, ko mēs darām ar to, ka
cilvēki šobrīd nevar iedot ekonomikai zināšanas, prasmes vai rezultātu, ar kuru mums būs ekonomiskais sprādziens," sarunā ar LSM.lv uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2024. gadu – vairāk nekā 285 tūkstošiem jeb trešajai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir iegūta tikai pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, ar ko ir par maz, lai šobrīd konkurētu darba tirgū, jo trūkst profesionālo prasmju. Kā norādīja Voroņenko, "šī ir tā sabiedrības daļa, kuriem nav kvalifikācijas vai profesionālo iemaņu, lai mēs varētu virzīties pa "trepi", kas celtu mūsu ekonomiku uz augšu". LDDK ieskatā pieaugušo izglītība ir labs instruments, lai uzlabotu šo iedzīvotāju spēju konkurēt darba tirgū, taču ar esošo kapacitāti nepietiek un ir nepieciešami jauni stratēģiski risinājumi.
Vai pieaugušo izglītības programmas nes gaidīto rezultātu?
Problēmas pieaugušo izglītības īstenošanā saskata arī Valsts kontrole, tās 2023. gadā publicētajā revīzijas ziņojumā secināts, ka ieguldītie līdzekļi netiek efektīvi izmantoti – vismaz 17,9 miljonus eiro varēja izlietot produktīvāk, ja mācības būtu mērķtiecīgi organizētas personām, kurām visvairāk nepieciešamas, un ja novērstu pieaugušo izglītības organizētāju – Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) – funkciju pārklāšanos un birokrātiju.
Sarunā ar LSM.lv Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa skaidroja, ka līdzīgi kā citās valstīs Latvijā pieaugušo izglītība pamatā tiek finansēta no Eiropas fondu līdzekļiem, svarīgi, ka šim ieguldījumam ir maksimāla atdeve un praktiskā jēga ne tikai cilvēkam, kas mācās, bet arī valstij: "Problēma bija ar valsts redzējumu, ko mēs par šo projektu finansējumu vēlamies sasniegt, jo, neskatoties uz to, ka mums ir tik akūtas vajadzības un darba tirgū trūkst profesionālu cilvēku, uzstādījums no valsts puses bija, ka mācīties ir labi. Un galvenais, lai cilvēki vispār mācās. [..] Rezultātā aktīvās iesaistes kritēriju valsts izpildīja uz sociāli aktīvu cilvēku "rēķina", tostarp tādu, kas ir augstos, vadošos amatos ar augstu izglītību un labi atalgoti. [..]
Mērķa grupu, kas ir slogs valstij jau šobrīd, mēs neaizsniedzām un arī nebijām devuši no valsts puses uzdevumu projekta īstenotājiem risināt tieši šo prioritāti."
Pēc revīzijas aktuālie mērķi un uzdevumi fondu finansētajās programmās ir precizēti un vērsti tieši uz mazkvalificētu personu iesaisti mācībās. Tāpat Valsts kontroles ieteikumi iezīmējuši pozitīvas izmaiņas tālākizglītības programmu īpatsvara palielināšanā un mācību ietekmes monitorēšanā, jo revīzijā izpētīts, ka 44% mācībām nebija konstatējama tieša sasaiste ar nodarbinātību.
Tomēr pēc ministriju iesniegtajiem starpziņojumiem Valsts kontrolei šī gada februārī neizskatās, ka administratīvais aparāts, kurā pārklājas funkcijas, ir konsolidēts, teica Āboliņa un uzsvēra, ka ir jāpārskata cilvēkresursi, informācijas sistēmas un citas administratīvas funkcijas. Lai gan "uz papīra" iezīmēti uzlabojumi pieaugušo izglītības pakalpojuma nodrošināšanā, tomēr reālos rezultātus Valsts kontrole plāno vētīt tikai 2027. gadā.
Vērtējot līdzšinējo pieaugušo izglītības procesu, Voroņenko norādīja, ka investīcijas pieaugušo izglītībā nav nesušas cerēto ietekmi uz ekonomiku, kā vienu no iemesliem minot to, ka daļa apmācāmo programmas nepabeidza vai mācībās iegūto praktiski dzīvē neizmantoja:
"Mums visiem liekas, ka izmācīsimies datu analītiku, tad nonāksim darba tirgū un būsim datu analītiķi, bet diemžēl pierādījās, ka tā tas nenotiek. Lielākoties [izrādījās, ka] to, ko ir izvēlējušies mācīties paši iedzīvotāji individuāli, tās ir vairāk hobiju mācības.
Tas arī ir ļoti, ļoti svarīgi, jo jāsaprot, ka visu laiku jāmāca mūsu sabiedrība pāriet uz citu kultūru: ja agrāk mēs dzīvojām ar sajūtu – pabeidzi augstskolu un tad tev būs garantēts darbs un tu labi dzīvosi, tad šobrīd, ja tu neesi visu laiku mācīšanās kultūrā, tad ir problēmas, tad tu izkrīti kaut kādā brīdī ārā no aprites."
Saskaņā ar VIAA datiem, no mācībām projektā "Mācības pieaugušajiem" atskaitīti 13% apmācāmo. Kā visbiežāk minētie iemesli mācību pārtraukšanai minētas grūtības atrast laiku mācībām, neapmierinātība ar saturu un pasniedzēju darbu, bieži minēti arī personīgi iemesli, grūtības apgūt vielu un motivācijas zudums.
"Lai gan izpratne par regulāru prasmju pilnveidi un jaunu prasmju apgūšanu iedzīvotāju un darba devēju vidū pakāpeniski pieaug, tomēr Latvijā joprojām ir vērojams salīdzinoši zems līdzdalības līmenis pieaugušo izglītībā," situāciju raksturoja VIAA. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gadā 83,1% pieaugušo nevēlas mācīties.
Motivācijas meklēšana – paša rokās
Iemesli, kādēļ nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni neiesaistās pieaugušo izglītībā, var būt dažādi. Kā biežākos VIAA minēja pozitīvas mācīšanās pieredzes trūkumu, nespēju ieraudzīt, kādi ieguvumi darba dzīvē un labklājībā būs no mācīšanās, kā arī karjeras pašvadības prasmju trūkumu, kas sevī ietver nespēju atrast nepieciešamo informāciju par iespējām izglītoties, problēmas ar laika plānošanu un mērķu uzstādīšanu, savu prasmju novērtēšanu. 
Spēju pašam novērtēt savas kompetences kā būtisku faktoru, lai atrastu vilkmi izglītoties, iezīmēja arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas priekšsēdētāja Eva Selga: "Skatoties gan uz darba tirgu, gan uz cilvēku kā personību, katram pašam ir jāsaprot, ko es nezinu, jāuztaisa sevis inventarizācija: to es zinu ļoti labi, to es varbūt ne visai zinu, to es galīgi nezinu. [Nepieciešams] saprast, kas ir manas ļoti stiprās puses un ļoti vājās puses un kur es varu kaut ko mācīties, ne tikai cerot uz darba devēju, bet arī individuāli."
Personāla atlases speciāliste Baiba Lauva skaidroja, ka cilvēku attieksme pret mūžizglītību pēdējos gados ir pozitīvāka un par iemeslu tam varētu būt tas, ka piedāvāto mācību klāsts ir kļuvis interesantāks un modernāks, tomēr darba devēji, lai gan novērtē papildu sertifikātus, vēlas darbiniekus jau ar pieredzi. Lauva apstiprināja, ka arī saviem klientiem, kuri ir darba meklējumos, mēdz ieteikt kursus un mācības, tostarp tādus, kas pieejami bez maksas, piemēram, gadījumos, ja pieredze ir, bet pietrūkst zināšanu bāzes vai terminoloģijas konkrētā virzienā.
Būtiska nozīme strādājošo iesaistē mācībās ir organizācijas kultūrai un tam, vai mācīšanās uzņēmumā tiek uztverta kā vērtība. Runājot par darbinieku motivēšanu, Lauva atzina, ka nevienu nevar piespiest mācīties: "Ja es negribēšu, es nemācīšos. Pat ja uzņēmums sūta un apmaksā to, bet man nebūs intereses, tad es aiziešu tur "atsēdēt". Ne vienam, ne otram no tā nav jēgas.

Citāts:Cilvēkam ir jāmācās tikai tad, ja viņš grib un tam redz pievienoto vērtību un ieguvumu."

Citāts:Tas, ka cilvēks ir kļuvis par vadītāju, nenozīmē, ka viņš tagad var neko neapgūt, neko jaunu nemācīties. 

Citāts:"Jebkurā profesijā noderēs sadarbības prasmes – sadarbība ar kolēģiem, sadarbība ar vadītāju, sadarbība ar darbiniekiem, lai spējam komunicēt.

Citāts:te Voroņenko saredz iespēju profesionālās izglītības iestādēm: "Mums ir tehnikumi, kuros ir brīnišķīga infrastruktūra un notikuši ļoti daudzi modernizācijas projekti,

Citāts:daudzas prasmes iespējams apgūt ikdienā, ja mācīšanās apzināti tiek padarīta par daļu no uzņēmuma kultūras.

• Valsts Izglītības attīstības aģentūras platforma stars.gov.lv – piedāvā iespēju izveidot savu individuālo mācību kontu, kurā uzkrāt informāciju par iepriekš iegūto izglītību un pieredzi, kā arī pārbaudīt savas zināšanas un apskatīt aktuālos mācību piedāvājumus.
  
• Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapa – informācija par darba meklētājiem un bezdarbniekiem pieejamajām izglītības programmām.
  

Panorāmas ratu Rīgā atklās ceturtdien (Uzvaras parkā)

Rīgas panorāmas ratu "Riga Rise" atklās ceturtdien, 17. aprīlī. No plkst. 13.00 tas būs pieejams apmeklētājiem, un 15 minūšu ilgais brauciens pieaugušajiem maksās 17 eiro. Noteiktām apmeklētāju grupām gan solītas atlaides.
Paredzēts, ka 65 metrus augstais panorāmas rats darbosies visos gadalaikos, jo tā kabīnes aprīkotas gan ar gaisa kondicionēšanas, gan arī apsildes iekārtām. Tas varēs uzņemt vienlaikus 240 pasažieru – astoņus vienā kabīnē.
Viens brauciens ar panorāmas ratu ilgs 15 minūtes, un tā cena pieaugušajiem būs 17 eiro, bērniem no 3 līdz 12 gadu vecumam – 13 eiro, studentiem ar "ISIC" karti un pensionāriem – 15 eiro. Tāpat solītas dažādas atlaides noteiktām apmeklētāju grupām, piemēram, vairāku veidu ģimenes biļetes. Visas biļetes varēs iegādāties biļešu kasēs rata pakājē.

Rīgas panorāmas rats Pārdaugavā

Panorāmas rats darbosies ceturtdienās no plkst. 13.00 līdz 21.00 un no piektdienas līdz pirmdienai no plkst. 11.00 līdz 23.00.
Rīgas panorāmas rata būvniecības gaitā labiekārtota arī daļa no vēsturiskā Uzvaras parka starp Uzvaras bulvāri, Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri.