Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 25
» Jaunākais biedrs: gixebe
» Foruma virtenes: 825
» Foruma ieraksti: 3'825

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 14 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 14 ciemiņš(i)

Pēdējā virtene
Citāti ...
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
19:58
» Pēdējās atbildes: 176
» Skati: 90'489
Žila Delēza simtgade
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
19:35
» Pēdējās atbildes: 4
» Skati: 992
Par Forumu
Forums: Par forumu
Pēdējā ziņa no: Vietuieraditajs
4:20
» Pēdējās atbildes: 34
» Skati: 20'831
AI ģeneratori
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-11-02 21:34
» Pēdējās atbildes: 26
» Skati: 3'001
Putinisms
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-11-02 20:40
» Pēdējās atbildes: 8
» Skati: 124
Irāka
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-11-02 20:08
» Pēdējās atbildes: 3
» Skati: 56
VPN
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-11-02 19:09
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 22
2026. gadā Milānā un Kort...
Forums: Sporta ziņas un jaunumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-10-29 11:45
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 305
Eidipa kompleks
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-10-28 23:05
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 44
Ernests Dinsbergs (1816-1...
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-10-27 21:52
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 270

 
  trollīši Mumini
Publicējis: LvSnor - 2025-08-19 13:56 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Nav atbilžu

Somijā svin trollīšu Muminu 80. jubileju
REplay.lv Rīta Panorāma 13. augusts, 8:18
Izklaide
Autori: Ieva Strazdiņa (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktore)
Somijā un arī pasaulē plaši iemīļotie trollīši Mumini šogad svin savu 80. dzimšanas dienu. Jo īpaši svinīgo laiku jūt Tamperē, kur atrodas šiem pasaku tēliem veltītais muzejs, taču Muminus šajās dienās var sastapt arī Somijas nacionālās lidsabiedrības lidmašīnās.
Pasaules gaismu Mumini ieraudzīja 1945. gadā, kad iznāca pirmā somu rakstnieces un ilustratores Tūves Jānsones grāmata "Mazie troļļi un lielie plūdi". Kopš tā laika izdotas vairākas Muminu sērijas stāstu un bilžu grāmatas, kā arī komikss par Muminiem zviedru valodā.
Svinot mīlīgo radījumu apaļo dzimšanas dienu, Somiju šajās dienās apmeklē daudz tūristu un naski iepērk arī suvenīrus ar šiem tēliem. Muminu muzeja direktore Selma Grīna norādīja, ka vispopulārākais kolekcionāru priekšmets esot tieši Muminu krūze.

Drukāt

  Informācijas avots
Publicējis: LvSnor - 2025-08-18 23:30 - Forums: Nieki - Atbildes (1)

404 Media ir inovatīva digitāla mediju platforma, ko izveidojuši pieredzējuši tehnoloģiju žurnālisti, lai nodrošinātu dziļu un ietekmīgu stāstu klāstu par aktuāliem un sabiedrībai svarīgiem tematiem. Mēs specializējamies izmeklējošā žurnālistikā un ekskluzīvās publikācijās par hakeriem, kiberdrošību, mākslīgo intelektu, privātumu un interneta demokrātiju. Mūsu misija ir piedāvāt saturu, kas ne tikai informē, bet arī rosina domāt un mainīt sabiedrību, saglabājot neatkarību un uzticību lasītājiem. Pievienojieties mums, lai kopā atklātu tehnoloģiju pasaules aizkulisēs esošos stāstus un ietekmētu nākotni. 

404 Media ir dibināta pieredzējušu žurnālistu komandas, kas iepriekš strādājuši tādos atzītos medijos kā VICE Motherboard. Platformas pamatā ir vēlme izveidot neatkarīgu un ietekmīgu tehnoloģiju žurnālistikas mediju, kas spēj sniegt dziļu, pārdomātu un detalizētu saturu par tēmām, kas ietekmē mūsdienu sabiedrību.
Uzbūve:

  • Redakcija: 404 Media veido četri galvenie žurnālisti ar plašu pieredzi tehnoloģiju žurnālistikā — Jason Koebler, Sam Cole, Joseph Cox un Emanuel Maiberg. Katrs no viņiem specializējas konkrētās jomās, bet kopā veido spēcīgu un daudzpusīgu komandu.
  • Satura formāti: Platforma piedāvā izmeklējošus rakstus, garas reportāžas, analītiskas pārdomas, ekskluzīvas ziņas un blogus. Tās ir gan nopietnas, gan ironiskas publiskās diskusijas, kas nodrošina plašu skatījumu uz tehnoloģiju pasauli.
  • Finansējums: 404 Media darbojas kā neatkarīgs medijs, kas tiek atbalstīts galvenokārt no lasītāju ziedojumiem un abonementiem, tādējādi saglabājot saturu brīvu no komerciālas vai politiskas ietekmes.
Mērķi:
  • Izmeklējoša žurnālistika: Dokumentēt un atklāt jaunākos notikumus un tendences, kas ietekmē tehnoloģiju jomu un sabiedrību kopumā, tostarp hakerus, kiberdrošību un mākslīgo intelektu.
  • Sabiedrības informēšana: Sniedziet lasītājiem aizkulisēs esošu un dziļu informāciju, kas citur nav pieejama vai ir virspusēja.
  • Privātuma un brīvības aizstāvība: Risināt jautājumus, kas saistīti ar interneta privātumu, datu aizsardzību un digitālajām tiesībām.
  • Inovācijas un diskusijas veicināšana: Iesaistīt sabiedrību aktuālo tehnoloģiju diskusijās, kas varētu veicināt pārmaiņas un attīstību.
  • Ilgtspēja: Būt neatkarīgam un daudzveidīgam medijam, kas ilgtspējīgi darbojas, pateicoties ciešai saiknei ar savu auditoriju.
Kopumā 404 Media ir platforma, kas apvieno profesionālu žurnālistiku ar sabiedrības vajadzībām pēc kvalitatīva un uzticama tehnoloģiju jaunumu avota. Tā ir vieta, kur tehnoloģiju pasaules sarežģītība tiek padarīta saprotama un iedvesmojoša. 
https://www.404media.co/

Drukāt

  Python
Publicējis: LvSnor - 2025-08-16 18:10 - Forums: Datortehnika un programmatūra - Atbildes (6)

Te ir īsi un vienkārši galvenie fakti par Python:

  • Kas tas ir?
    Python ir programmēšanas valoda. To izmanto, lai rakstītu datorprogrammas, veidotu tīmekļa lapas, strādātu ar datiem, vadītu robotus un daudz ko citu.
  • Kāpēc populārs?
    Tā ir viegli saprotama un vienkārša, ar skaidru sintaksi (teksta uzbūvi). Daudzi saka, ka Python ir līdzīgs parastai angļu valodai.
  • Izmantošanas jomas:
    • Tīmekļa vietnes un aplikācijas
    • Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās
    • Datu apstrāde un analīze
    • Automatizācija (piem., atkārtotu uzdevumu veikšanai)
    • Spēļu izstrāde
  • Plusi:
    • Viegls iesācējiem
    • Ir daudz bezmaksas bibliotēku (papildus rīku, ko var izmantot)
    • Atbalsta gan mazi, gan lieli projekti
  • Mīnusi:
    • Ne vienmēr ir pats ātrākais (piem., salīdzinot ar C++ vai Java)
    • Nav piemērots gadījumos, kad vajag ļoti lielu ātrumu (piem., augstas veiktspējas 3D spēlēm)

Drukāt

  Latvija un NATO
Publicējis: LvSnor - 2025-08-12 18:32 - Forums: Eiropas Savienība un NATO - Nav atbilžu

Latvija no ASV pirks ieročus Ukrainai vismaz 2 miljonu eiro vērtībā 

Šodien, 17:15
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija

Latvija vismaz 2 miljonu eiro vērtībā no ASV pirks ieročus Ukrainai, par šādu lēmumu pēc valdības sēdes pavēstīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Premjere norādīja, ka Latvija pievienosies ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvai, kas aicina NATO valstis atbalstīt Ukrainu. Proti, Tramps ir vienojies ar NATO, ka alianses dalībvalstis iepirks no ASV ieročus, ko piegādās Ukrainai.

Valdības vadītāja atklāja, ka finansējums, ko Latvija atvēlēs šim mērķim, vēl tiks precizēts, bet tas būs "minimums vismaz 2 miljoni eiro".
Siliņa neprecizēja, kādus konkrēti ieročus vai militāro tehniku paredzēts pirkt Ukrainas vajadzībām. Tomēr viņa norādīja, ka ar šo finansējumu varētu palīdzēt Ukrainai iegādāties tehniku, kas palīdzētu nodrošināt gaisa aizsardzību.

"Primārās runas ir par gaisa aizsardzību. Pie mums ir vērsušās NATO valstis," piebilda Siliņa.

Premjere aicināja arī citas Eiropas valstis pievienoties šai ASV prezidenta iniciatīvai.
"Esam parādījuši, ka esam apņēmušies atbalstīt Ukrainu. Aicinātu arī citas Eiropas valstis to darīt, un aicinām, ka Ukrainai tiek atvēlēts konkrēts procents no katras valsts ieņēmumu kopprodukta. (..) Mēs šajos NATO ietvaros palīdzību sniedzam. Latvija ir viena no tām valstīm, kas jau visaktīvāk atbalsta Ukrainu, vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta. (..) Kamēr Eiropa nav spējusi saražot, mēs esam gatavi iegādāties no ASV," atzīmēja Siliņa.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a610150/

Drukāt

  Cilvēki uz galerijām neiet pat tad, ja tās ir par brīvu.
Publicējis: LvSnor - 2025-08-11 13:52 - Forums: Cita māksla un kultūra - Nav atbilžu

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla...a.a608572/

Cilvēki uz galerijām neiet pat tad, ja tās ir par brīvu. Mākslinieks Kristians Brekte par kultūras situāciju Latvijā 

Vakar, 8:37
Māksla
Autori: Kārlis Kazāks (mūziķis, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv direktors )
"Cilvēki neiet uz koncertiem, viņi iet uz teātri, bet arī – cik tad iet? Un arī par tām pašām grāmatām domājot – ja mums vairāk par piecsimt eksemplāriem nevar nodrukāt grāmatu, jo nav, kas to lasīs, ja vien tas nav "Krēslas" bestsellers, bet latvietis... Tās grāmatas stāvēs pagrabā un sapūs, jo nav lietotāja. Man liekas, ka varētu atsevišķu sarunu uztaisīt par kultūras bedri, kas ir izveidojusies Latvijā," Latvijas Radio raidījumā "Monopols" saka mākslinieks Kristians Brekte.

Aizņemts desmit projektos 

Ir sabiedrības daļa, kas teju vai bīstas no mākslinieka Kristiana Brektes daiļrades, spilgtās personības un uzmanību piesaistošās ārienes. "Reizēm kāda tante, uz ielas garām ejot, uzmet krustu, bet manu prātu šis vispār nenomāc," atzīst mākslinieks. 
Tā vietā, lai raizētos, ko par viņu domā citi, mākslinieks ir aizņemts savos radošajos projektos un profesionālajā dzīvē – sarunas laikā notiek uzņemšanas darbi Latvijas Mākslas akadēmijā, kur Kristians Brekte ir Glezniecības katedras vadītājs un scenogrāfijas asociētais profesors, kā arī notiek aktīva gatavošanās dažādām izstādēm un mākslas projektiem. 

Citāts:"Pašlaik norit darbs pie kādiem desmit projektiem," atklāj mākslinieks. 
Piemēram, 1. augustā laikmetīgās mākslas galerijā "Bastejs" tika atklāta izstāde "Svētā stunda", kurā veidots dialogs ar šveiciešu vecmeistara Ferdinanda Hodlera daiļradi. "Es uz viņa reprodukcijām, kas ir aptuveni gadsimtu vecas, esmu uztaisījis tādus tušas zīmējumus par tēmu, ko viņš tur ir risinājis. Viņš ir tāds simbolists," stāsta Kristians Brekte.

Paralēli notiek gatavošanās darbi skaņas skulptūru izstādei Sabiles sinagogā kopā ar apvienību "+K+M+B", kā arī tiek kaldināti tālākas nākotnes plāni. "Galvā strādāju pie vēl daudz kā," mākslinieks noslēpumaini komentē. 

Ugunsdzēsējs, karavīrs, ārsts vai mākslinieks? 
Māksla Kristiana Brektes ģimenē ir klātesoša paaudžu paaudzēs. "Mans vectēvs bija Jānis Brekte, mamma ir Ilona Brekte, kuru vairāk var atpazīt pēc ziediem. Vectēvs gleznoja Vecrīgas," stāsta Kristians Brekte.

Kaut arī mākslas ceļš no malas ir šķietami pašsaprotams, pašam Kristianam Brektem bērnībā par savu nākotni bijušas vairākas versijas – skolēna gados viņš sapņoja kļūt par ugunsdzēsēju, bet vēlāk nopietni apsvēra militāro karjeru. "Ne tikai tāpēc, ka es gribēju biedēt savus vecākus, bet tas tiešām likās kā īsts variants. Un medicīna – tas arī bija tas, ko es ļoti gribēju [darīt]. Man liekas, ka dakteri vispār ir radošas personības un mākslinieki. Ja viņi ir labi dakteri," viņš uzskata. 

Nosliecoties par labu mākslinieka karjerai, Kristians Brekte tematisko loku tik un tā ir saglabājis visai medicīnisku un ķermenisku, proti, viņa mākslā klātesoša ir dzīvības un nāves robeža, ar ko ikdienā saskaras arī ārsti.
"Kristian, nopērc mani!"

Kristiana Brektes līdzcilvēki pamanījuši, ka māksliniekam piemīt krājēja daba – ap viņu vienmēr atrodas dažādas sīklietiņas, artefakti un interesanti priekšmeti, no kuriem, iespējams, reiz pat varētu tapt pilnvērtīgs muzejs. Dažādos priekšmetus, kurus mākslinieks nereti izmanto arī savos mākslas darbos, viņš atrod krāmu tirdziņos un antikvariātos. 
"Esmu liels fans gan Ikšķiles tirgum, gan Biķernieku tirdziņam. Krāminieki ir mana vājība. Es bez nolūgtas Bībelītes nekad neesmu atgriezies mājās. 
Citāts:Es vienmēr tur nopērku vismaz vienu Bībeli vai krucifiksu, vai kādu figūriņu, vai fotogrāfiju, vai ko citu. Pēdējais, ko pirku, bija aitu cirpšanas dzirkles – visdažādākās lietas," Kristians Brekte stāsta. 

Pavisam nesen, apmeklējot kādu antikvariātu, mākslinieks pamanījis kādu neproporcionāli veidotu afrikāņu sievietes figūru. "Viņa tur stāvēja uz plaukta un teica man – Kristian, nopērc mani! Un es nopirku, protams. Gāju ārā no veikala ar viņu. Man ir daudzi priekšmeti, kas ar mani runā, un es kaut kādu daļu noteikti izmantoju savās ready-made instalācijās vai kā iedvesmas avotu mākslas darbiem," Kristians Brekte saka. 

Nejaušas provokācijas? 

Kristiana Brektes radītie darbi nereti kļuvuši par asu sabiedrības diskusiju augli. Piemēram, viņa radītais murālis "Veltījums Džemmai Skulmei" Akas ielā 10 uzjundīja sarunas par to, vai provokatīvai mākslai ir vieta uz skolas ēkas fasādes, kā arī par paša mākslas darba saturu, vēstījumu un jēgu. Mākslinieks sociālajos tīklos veido arī gatavošanas video, un par vienu no tādiem – liellopa sirds gatavošanu Brāļu kapos – uzsākts pat kriminālprocess. 
Citāts:"Tie ir tādi politiski gājieni, kad kāds kaut ko grib nomelnot, izlikties par labāku un teikt sabiedrībai, kas tad ir māksla un kādai viņai ir jābūt, kaut gan viņi vispār nav šajā jomā ne speciālisti, ne arī diez vai ir apmeklējuši kādu kultūras pasākumu," uzskata Kristians Brekte. 
Veidojot savus mākslas darbus, viņu nemotivē vēlme būt provokatīvam vai īpaši spilgtam un pamanāmam – mākslinieks vienkārši rada to, ko jūt par nepieciešamu radīt. 

"Reizēm es taisu darbu un domāju – jā, varbūt par šo kāds sacepsies, bet tad tieši ir pretēji un nevienam neinteresē. Palaiž garām. Un tad ir reizes, kur tev tiešām liekas, ka tur nekā tāda nav, bet tie ir tie darbi, kuri izraisa rezonansi. Piemēram, par to darbu, kas veltīts Džemmai, – man bija tāda sajūta, ka mēs viņu taisām kopā, un mēs bijām tik labi draugi, kad viņa bija dzīva. Man likās, ka tas darbs nāk organiski, bet jau pirmās dienas vakarā tante televizorā rāda uz tām divām sievietēm un saka, ka tur divas lesbietes kopojas. 
Citāts:Es skatos televizorā un domāju – kā var vispār to ieraudzīt? Kas viņai ir galvā, un ko viņa ikdienā skatās? Kas cilvēkam ir smadzenēs, ka viņš tādā bērna zīmējumā var ko tādu saskatīt?" Kristians Brekte prāto. 

Latvijā ir izveidojusies kultūras bedre

Mākslinieks uzskata – cilvēki pārprot vai nesaprot kaut ko, jo viņi to savā ikdienā nelieto. "Cilvēki neiet uz koncertiem, viņi iet uz teātri, bet arī – cik tad iet? Un arī par tām pašām grāmatām domājot – ja mums vairāk par piecsimt eksemplāriem nevar nodrukāt grāmatu, jo nav, kas to lasīs, ja vien tas nav "Krēslas" bestsellers, bet latvietis... Tās grāmatas stāvēs pagrabā un sapūs, jo nav tā lietotāja. Man liekas, ka varētu atsevišķu sarunu uztaisīt par kultūras bedri, kas ir izveidojusies Latvijā," viņš saka. 
Savas mākslas izstādes Kristians Brekte nereti organizē neordinārās vietās, lai pievērstu cilvēku uzmanību ieskatīties logos un pamanīt mākslu, kā arī par to kaut mazliet aizdomāties: "Es kaut kādā ziņā eju kā ar lāpu, lai tie cilvēki ieietu galerijā. 
Citāts:Neviens taču nežņaugs tevi un neteiks, ka tev tagad obligāti ir jāpērk darbs. Viss ir par velti. Muzejā ieeja ir par maksu, bet uz galeriju var aiziet par brīvu! Cilvēki var pat iet uz izstāžu atklāšanu bez maksas. Atliek tikai pamanīt un aiziet."

Drukāt

  Kāpēc saule apgaismo Zemi, bet neapgaismo kosmosu?
Publicējis: LvSnor - 2025-08-08 13:17 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Kāpēc saule apgaismo Zemi, bet neapgaismo kosmosu? 

Šodien, 10:22
Vecāki un bērni
Autori: LSM.lv Bērnu satura redakcija
Saule var apgaismot necaurspīdīgus priekšmetus, bet kosmoss ir tukšums, kam gaisma iet cauri, skaidro Ilgonis Vilks.

Atceries!
Zeme griežas ap savu asi. Mēness riņķo ap Zemi. Zeme kopā ar Mēnesi riņķo ap Sauli. Tāpēc mainās gadalaiki. Kad pret Sauli vairāk ir pavērsta tā Zemes daļa, kurā atrodas Latvija, pie mums ir vasara. Pretējā Zemes pusē ir ziema. 
Ziemu nomaina pavasaris, vasaru nomaina rudens. Zeme ap Sauli apriņķo viena gada laikā. 
Zeme, riņķojot ap Sauli, griežas arī ap savu asi. Katra vieta uz tās nonāk gan gaismā, gan tumsā. Tāpēc mainās diena un nakts. Vienu apgriezienu ap savu asi Zeme veic 24 stundās. Šo laika posmu sauc par diennakti. Diennaktī ir četras daļas: rīts, diena, vakars, nakts. 
Kāpēc Saule apgaismo Zemi, bet neapgaismo kosmosu? 
Atbild Ilgonis Vilks, LU EZTF Astronomijas institūta pētnieks.

Saule var apgaismot necaurspīdīgus priekšmetus, piemēram, tavu roku, māju vai veselu planētu. Bet kosmoss, tas ir tukšums, kam gaisma iet cauri un "neaizķeras". 
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve...u.a609531/

Drukāt

  Atomborbardēšana
Publicējis: LvSnor - 2025-08-07 14:41 - Forums: Ārzemju pagātnes piedzīvojumi - Nav atbilžu

Vakar, 18:23
Pasaulē
Autori: Paula Koškina (LTV ārzemju ziņu redaktore)
Japānā un citviet pasaulē šodien piemin 80. gadadienu, kopš ASV nometa atombumbu virs Hirosimas. Trīs dienas vēlāk netālu esošo Nagasaki pilsētu iznīcināja otra ASV atombumba.
Piemiņas pasākumā Hirosimas Miera memoriālā piedalījās aptuveni 55 tūkstoši cilvēku. Pulksten 8.15 no rīta, laikā, kad ASV B-29 lidmašīna nometa bumbu uz pilsētu, sanākušie pieminēja sprādzienā bojāgājušos ar klusuma brīdi, līdz atskanēja miera zvans.
Pēc Hirosimas mēra runas palaisti desmitiem dūju, kas ir miera simbols. Piemiņas pasākumos piedalījās arī atombumbas sprādzienā izdzīvojušie, kuri pauda neapmierinātību ar pasaules līderu atbalstu kodolieročiem kā atturēšanas līdzekļiem.
"Mierīgas pasaules bez kodolieročiem veidošana no mums prasa nekad nepadoties. Mums ir jārunā un jāturpina runāt ar cilvēkiem, kuriem ir pretēji viedokļi," sacīja Hirosimas mērs Matsui Kazumi.
Hirosimas un Nagasaki bombardēšana ir vienīgās reizes, kad karā izmantotas atombumbas. Hirosimā dzīvību zaudēja 140 tūkstoši, bet Nagasaki – vēl 70 tūkstoši cilvēku.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a609473/

Drukāt

  Arma Reforger dedicated server
Publicējis: LvSnor - 2025-08-05 22:11 - Forums: Arma Refoger - Atbildes (1)

SAITE AR ARMA 4
Arma Reforger ir pirmais solis Enfusion dzinēja iespēju demonstrēšanā un ir patstāvīga spēle pati par sevi.
Tomēr daudzas vides sistēmas, resursi, vēsturiskais konteksts, kā arī modifikāciju veidošanas rīki un funkcijas no Arma Reforger tiks izmantoti arī nākamajā Arma sērijas daļā, kopā ar virkni papildu satura.
Arma 4 tomēr tiks izdota kā neatkarīgs nosaukums un balstīsies uz visām mācībām, kas gūtas no Arma Reforger.

Kā uzstādīt Arma Reforger dedicated server uz linux'a
https://community.bistudio.com/wiki/Arma...er_Hosting

Kods:
Install SteamCMD - for the latest documentation, see https://developer.valvesoftware.com/wiki/SteamCMD
Download and install it (link on the SteamCMD page) - it will auto-update to the latest version
Set the install path with the force_install_dir command (otherwise the default location will be used, home/<username>/.steam/steam/steamcmd)
You can name the folder arma-reforger, armaR, armarserver, armarexpserver and etc
Login as anonymous - type in login anonymous
Download and install the server app_update 1874900
1890870 for experimental version
Quit SteamCMD quit


Configuring your server
Now comes the fun part, setting up your Arma Reforger game server to your liking.

To modify game server settings you will need to create the following json file

server.json

You can create these files in your exit folder

Edit the following to your liking
Kods:
{ "dedicatedServerId": "ar-gm-%profilename", "region": "EU", "gameHostBindAddress": "YOUR SERVER IP", "gameHostBindPort": 2001, "gameHostRegisterBindAddress": "YOUR SERVER IP", "gameHostRegisterPort": 2001, "adminPassword" : "YOUR ADMIN PASSWORD", "game": { "name": "YOUR SERVER NAME", "scenarioId": "{59AD59368755F41A}Missions/21_GM_Eden.conf", "playerCountLimit": 16, "visible": true, "password" : "YOUR SERVER PASSWORD maybe?", "gameMode": "", "supportedGameClientTypes": [ "PLATFORM_PC" ], "gameProperties": { "serverMaxViewDistance": 1600, "battleEye": true, "fastValidation": true }, "mods": [ ] } }

The IP will be what your PC is or the dedicated server you are running this on.

Add an incoming rule to your Windows Firewall to allow TCP/UDP port (game port) 27015, (Steam query port) 27016 (or whichever ports you decide to use)

Drukāt

  Seriāls Snowpiercer (2020–2024)
Publicējis: LvSnor - 2025-08-03 20:25 - Forums: Filmas - Nav atbilžu

[Attēls: HFdDdnicu1mUUVJSUGylr5-al1xUWVCSmqJbkpRn...KwYAp6sofQ]
Seriāls Snowpiercer (2020–2024)


1. Vispārīgā informācija un sižets
Seriāls norisinās 2026. gadā, septiņus gadus pēc globālās klimatiskās katastrofas jeb “Freeze”. Cilvēce dzīvo uz milzīga, nepārtraukti riņķojoša vilciena Snowpiercer, kur ir stingra klašu hierarhija – tail‑segmenta trūcīgie, vidējā klase un bagāto elites vagoni. Stāsts seko spriedzei un revolūcijai, kas sākas ar bijušā detektīva Andre Layton (‘Tailie’) konfliktu un virzību pret dominējošo struktūru του vilciena (Rating Graph, Vikipēdija).

2. Tēli un aktieru spēles
  • Daveed Diggs kā Andre Layton – inteliģents un morāli sarežģīts līderis, kura iekšējā cīņa par taisnīgumu ir seriāla sirds (Influx Magazine).
  • Jennifer Connelly kā Melanie Cavill – sākotnēji šķiet stabili pielāgota elites pārstāve, bet vēlāk atsedz milzīgas intrigas un kontroli pār vilciena patiesajiem mehānismiem (Influx Magazine).
  • Sean Bean ievieš Mr. Wilford divās sezonās — viņa charizma un ļaunuma dimensija piešķir sižeta konfliktam asu psiholoģisko slodzi (Vikipēdija). Topošā palete arī papildināta ar Alison Wright (Ruth), Sheila Vand (Zarah), Mickey Sumner un citiem, kuri dara stāstu daudzpusīgu (Vikipēdija).

3. Sižets un struktūra sezonu garumā
1. sezona (2020)
Kaut arī sākotnējās nodaļas tv versija rada detektīvsižetu, centrējoties uz slepkavību izmeklēšanu, tas daudzus skatītājus novirza no fundamentālās revolūcijas. Tikmēr sižeta centrālais konflikts ir clase system un Laytona izaugsme kā līderim (Rottentomatoes Editorial, Collider). Pēc šī posma stāsts sāk ritēt straujāk un sižets kļūst spraigāks (Empire, Collider).
2. sezona (2021) un turpmāk
Otrā sezona ievieš Wilford ierašanos un jaunu, psiholoģiski slāņotu varas dinamiku starp Layton un Melanie. Kritiķi atzīmē pieaugošo tempu un kritisku refleksiju par sociālo netaisnību, kas papildina stāstu saturiski un dramaturģiski (Influx Magazine, Vikipēdija). Trešā un ceturtā sezona turpina paplašināt stāstu, taču saskaras ar bailēm par struktūras aizķeršanos un kādām budžeta/prioritāšu problēmām — kā rezultātā reducēts vizuālais spožums un dažos punktos sarežģītāka sižeta struktūra (Influx Magazine).

4. Kritiskā un skatītāju reakcija
  • IMDb piešķīris vidējo vērtējumu 6.9–7.1/10 atkarībā no metrikas (IMDb, Rating Graph, Rating Graph).
  • Rotten Tomatoes: pirmā sezona ieguvusi 63 % kritiķu apstiprinājuma (Vid. 6.5/10), otrā sezona uzlabojas līdz 88 % (Vid. 7.1/10) (Vikipēdija, rottentomatoes.com).
  • Kritiķi no Vanity Fair, Time, Empire, CBR sniedz līdzsvarotus vērtējumus: lai gan seriāls ne tuvu nav tik stingri stilistiski skarbs kā Bong Joon-ho filma, tas piedāvā plašu pasaules skatījumu un raksturu attīstību (Vanity Fair, TIME, cbr.com, Empire).

5. Finale un tīkla pārmaiņas
    1. gadā TNT atcēla seriālu, lai gan ceturtā sezona jau bija pilnībā uzfilmēta. Vēlākais pieprasījums ļāva AMC uzņemties projektu – plānojot izlaist visas sezonas AMC+ platformā un ceturto sezonu 2025. gadā (The Sun).

6. Kopsavilkums—plusi un mīnusi
Plusi:
  • Bagātīga un daudzslāņaina pasaule ar uzmanību detaļām dažādām vagoniem un sabiedrības segmentiem; labi attīstīti tēli visā sociālajā spektrā.
  • Spēcīgas galvenās lomas — Diggs un Connelly ir īpaši pārliecinoši savās pozīcijās. Otrajā sezonā arī Sean Bean ievieš augsto intriģējošo antagonistu.
  • Tematiska dziļuma izpēte: klase, vara, klimats, ētika un morāle.
Mīnusi:
  • Lēna sižeta attīstība pirmās sezonas sākumā; detektīvsižets novirza no galvenās revolūcijas.
  • Pēdējās sezonās redzamas budžeta un ritma nepilnības; dažiem skatītājiem sižeta līnijas šķiet pārlieku sarežģītas vai nesakarīgas (ew.com).

7. Vai skatīties?
Ja jums patīk social‑satīra distopija ar intensīviem raksturiem un plašu pasaules uzbūvi, Snowpiercer seriāls ir vērtīgs ceļojums. Tas nes teju 40 stundu garumā spraigu sociālo kritiku un morāles konfliktus ar noslieci uz vizuālu teatralitāti. Ja lasāt visu līdz 4. sezonas beigām — sagaidāms emocionāli atbilstošs noslēgums, kas pieliek punktu galvenajām ar­ku līnijām un parāda attīstību no revolūcijas līdz satricinošam finālam (Influx Magazine, rottentomatoes.com).

Secinājums:
Snowpiercer (2020–2024) nav filmas atkārtojums, bet atsevišķs stāsts, kurš iedziļinās pasaules sociālos mehānismos, personību attīstībā un politiskajos konfl iktos. Ar savām negaidītajām līknēm un raksturu attīstību, tas neapšaubāmi ir spēcīgs seriāls, kas — saskaroties ar dažiem trūkumiem — piedāvā kvalitatīvu un izaicinošu skatīšanos.

Drukāt

  PKK (kurdu) noslēgs militāro cīņu
Publicējis: LvSnor - 2025-08-03 2:00 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

🕯 PKK ieroču nolikšanas un miera procesa galvenie notikumi
1. 2025. gada 27. februāris — PKK dibinātājs un ieslodzītais vadonis Abdullah Öcalan pirmo reizi kopš 1999. gada ieslodzījuma aicinājis PKK atteikties no bruņotās cīņas un izformēt organizāciju. Runājot no Imrali salas cietuma, viņš norādīja, ka partija “pabeigusi savu vēsturisko misiju” un ka turpmāka darbība būtu iespējama tikai kā demokrātiskam politiskam spēkam. Šī deklarācija tika nolasīta Turcijā DEM partijas pārstāvju vidū un pasludināta par vēsturisku iespēju konfliktu izbeigt.(euronews, Cadena SER)
2. 2025. gada 1. marts — PKK visātrāk reaģējusi uz Öcalan aicinājumu, oficiāli pasludinot vienpusēju miera pārtraukšanu. Organizācijas izpildkomiteja apņēmās neuzbrukt, ja viņus neuzbrūk, projekts tika nodēvēts par Norādījuma sajūtu vizītēm nepieciešamu soli mierīgākai sabiedriskai politiskai dzīvei.(euronews, Reddit)
3. 2025. gada 5.–7. maijs — PKK konferences Galvenā kongresa laikā Irākas–Irānas pierobežā pieņemti 4 galvenie lēmumi:

  • pārtraukt militāro darbību pret Turciju,
  • izformēt organizāciju militārajā un politiskajā līmenī,
  • noteikt kopīgas koordinācijas komitejas ieroču nodošanai,
  • uzņemties politisko atbildību pārejai uz demokrātisku darbību.
    Oficiāls paziņojums par PKK izformēšanu tika izdots 2025. gada 12. maijā.(euronews, Vikipēdija)
4. 2025. gada 11. jūlijs — neliela ceremonija Sulaimānijai (Irākas Kurdistāna) apkārtnē: ap 30 PKK kaujinieku simboliski sadedzināja ieročus lielā katlā. Ceremoniju uzraudzīja gan Turcijas, gan Irākas amatpersonas, un to koncentrēti atspoguļoja gan pro-Kurdistānas, gan starptautiskie mediji. Tā tika pasludināta par miera procesa sākumu vairākajā etapos (gaidāms pilns desarmēšanas noslēgums līdz 2025. gada beigām).(aljazeera.com, omni.se, ft.com, euronews)

Turcijas un starptautiskā reakcija
  • Turcijas Valsts drošības padome (“National Security Council”) oficiāli deklarēja, ka PKK desarmēšana un izformēšana tiks “sīki un rūpīgi uzraudzīta” kā daļa no “Bezterorisma Turcijā” iniciatīvas. Prezidenta Erdoğan kampaņa mudināja turku iedzīvotājus karogot pilsētas un mājas šīs jaunās ēras simbolam.(bbc.com)
  • ANO preses sekretārs Stephane Dujarric paziņoja, ka ANO “ļoti atbalsta” šo pirmo darbību un ir gatava sniegt palīdzību darbībai uz miera veicināšanu.(hurriyetdailynews.com)

Pro-Kurdistānas prasības un dezintegrācijas riski
  • Daļa PKK komandieru, piemēram, Murat Karayılan, uzsvēra, ka transformācijas vienmērīga realizācija prasa Öcalan personīgu iesaisti vai atbrīvošanu. Video uzrunās viņš minēja — “ne pietiek tikai ar video aicinājumu, ir jārunā klātienē”.(Reddit, dw.com)
  • DEM partija norāda, ka desarmēšana atver iespējas Kurdu izglītības un valodas tiesību paplašināšanai Turcijā un prasības pēc politiskajām reformām, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un federālām pārmaiņām valsts konstitūcijā.(euronews, chathamhouse.org)
  • Starptautiskie un analītiķi piesardzīgi akcentē, ka Turcijas autoritārisma nostajādes (piemēram, bijušā Stambulas mēra notiesāšana) var bremzēt faktisko pāreju uz demokrātisku miera režīmu.ķ(ft.com, chathamhouse.org)

Ko sagaidīt tālāk?
Notikums
Tuvākā nākotnēPilns PKK kontingenta desarmēšana
Sagaidāma līdz 2025. gada beigām, vairākos etapos
Ieroču nodošanas mehānisms
Sadarbība starp Turciju, KRG (Irākas Kurdistāna), PKK delegāciju
Politiski solījumi Turcijā
Reformas saistībā ar kurdu valodu, demokrātiju, Öcalan statusa risinājumu
Potenciālie šķiedra izaicinājumi
Daļēji frakcijas PKK ietekmes zaudēšana, iespējamā spiediena atkāpšanās no procesa

Kopsavilkums
  • PKK noslēgs militāro cīņu — ar lēmumu izformēt organizāciju un atteikties no ieročiem Öcalan aicinājuma vadībā.
  • Simboliskā ieroču nolikšana norāda uz tranzīciju — taču patiesa pāreja uz politisku darbību būs jānodrošina ar tiesisku un politisku ietvaru.
  • Turcijas valdības oficiālā pieeja ir veselīga — aicinājums uz “bezterorisma Turciju” un ANO atbalsts — bet realitātē veiksme būs atkarīga arī no politiskās telpas iešanu un tiesiskajiem mehānismiem.


Protams, tas nenotiks vienā brīdī, bet ir labs piemērs Kolumbijā, kur tas tika īstenots. Cērēsim, ka arī Turcijā, tas veiksies. Pamata iemesls ir Sīrijas Bašara krišana.

Drukāt