Kur smelties dzīvesspēku, ja visu laiku sāp. RSU docētājas promocijas darba atziņas 

Vakar, 7:30
Veselība
Autori: Elīna Zelčāne (psiholoģijas doktore, docētāja RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedrā)
Jūs noteikti pazīstat kādu cilvēku, par kuru varat teikt, ka viņš gluži kā fēnikss spēj atdzimt no pelniem. Varbūt esat prātojuši, kāpēc daži grūtību priekšā ātrāk padodas, bet citi, par spīti piedzīvotajām grūtībām, atrod sevī spēku, lai atkal nostātos uz kājām un varbūt pat kļūtu stiprāki kā līdz šim? Savā promocijas darbā pētīju dzīvesspēku cilvēkiem ar hroniskām sāpēm un secināju, ka ir būtiski, lai dzīvesveida un domāšanas ieradumu kopšana ietu roku rokā, jo mentālā un fiziskā veselība ir kā savienotie trauki, kas ietekmē viens otru.
Kas ir dzīvesspēks, un kāda ir tā funkcija?
Pirms pievēršos pētījuma rezultātiem, jāpaskaidro, ko nozīme jēdziens dzīvesspēks (angļu val. resilience). Tas cēlies no latīņu val. vārda resilire un tiešā tulkojumā nozīmē atlēkt atpakaļ. Tā ir spēja līdzīgi kā kaučuka bumbiņai, kura tiek triekta pret zemi, atgriezties iepriekšējā stāvoklī. Ņemot vērā, ka ikviena situācija ir unikāla, arī dzīvesspēka izpausmes var būt ļoti atšķirīgas. Reizēm ir vajadzīga ozola stabilitāte un prasme stāvēt stalti, par spīti dzīves vētrām, reizēm, lai izdzīvotu, nepieciešama vītola lokanība un spēja pielāgoties, bet dažkārt mums kā priedei ar nolauztu galotni ir jāsamierinās ar zaudējumu un jādzen jaunas atvases.
Cilvēkam, kurš ikdienā saskaras ar veselības problēmām, būt dzīvesspēcīgam nozīmē pielāgoties slimības radītajiem ierobežojumiem un pieņemt apstākļus, kurus nav iespējams ietekmēt, vienlaikus uzņemoties atbildību par tām lietām, kuras ir iespējams mainīt. Dzīvesspēks nav nedz realitātes noliegšana, nedz pasīva samierināšanās ar apstākļiem, bet drīzāk aktīva mijiedarbību ar notiekošo, meklējot labāko veidu, kā dzīvot iespējami pilnvērtīgi.
Gēni, vide un mūsu pašu izvēles
Līdzšinējie pētījumi liecina, ka dzīvesspēku ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, mēs jau piedzimstam ar atšķirīgām iezīmēm. Cilvēki, kuri ir emocionāli stabilāki, ekstravertāki un atvērtāki jaunām pieredzēm, nedaudz vieglāk tiek galā ar dažādām grūtībām. Dzīvesspēku palīdz veicināt atbalstoša vide, kurā cilvēku uzklausa un iedrošina, kā arī pozitīvs apkārtējo piemērs. Ja varam būt liecinieki citu kopienas locekļu spējai veiksmīgi pārvarēt dažādas krīzes, tas paaugstina arī mūsu ticību saviem spēkiem. Un, protams, dzīvesspēku ietekmē paša cilvēka pieredze un tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi viņš līdz šim spējis atgūties pēc nelabvēlīgiem notikumiem. Visbeidzot dzīvesspēku ietekmē cilvēka izdarītās izvēles, sākot no tā, cik labi cilvēks guļ un rūpējas par sava ķermeņa veselību, un beidzot ar to, kāda ir viņa mentālā higiēna un uz ko viņš izvēlas fokusēt savu uzmanību.
Nepieciešamība izprast ilgtermiņa dzīvesspēku
Psiholoģijā diezgan bieži tiek veikti pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot, kas cilvēkiem palīdz atgūties pēc īstermiņa grūtībām, piemēram, kādas traumatiskas pieredzes, taču ir maz pētījumu, kas aplūkotu dzīvesspēka uzturēšanu ilgtermiņā. Ja cilvēks diendienā saskaras ar nelabvēlīgiem notikumiem, piemēram, hronisku slimību, atrast sevī spēku, lai arvien no jauna saņemtos, var būt diezgan izaicinoši.
Šajā pētījumā es nolēmu izpētīt dzīvesspēku cilvēkiem, kuri cieš no muskuļu, kaulu un locītavu sāpēm. Izmantojot nelielas pacientu grupas (fokusgrupas) un individuālās intervijas, es apkopoju 17 cilvēku pieredzi par to, kā viņiem, piecus vai vairāk gadu dzīvojot ar hroniskām sāpēm, izdodas pielāgoties grūtībām un nezaudēt apņēmību izdzīvot savu labāko dzīves versiju.
Sāpes kā savilktas kuģu troses, karsta eļļa un dzīves skolotājs
Varētu šķist, ka cilvēkiem, kuri savas sāpes apraksta kā mezglā savilktas kuģa troses, žņaugu, karstu eļļu vai grauzēju, kurš grauž kaulu, ir grūti saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi, tomēr pētījums atklāja, ka, par spīti sāpju nepārejamībai, lielākā daļa pētījuma dalībnieku bija iemācījušies nepadarīt sāpes par savas dzīves centru un līdztekus slimības radītajiem ierobežojumiem atrada veidus, kā dzīvot piepildītu un pat laimīgu dzīvi.
Kāds dalībnieks, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, atzina: "Lai cilvēks būtu laimīgs, nav obligāti vajadzīgas kājas. Ir vajadzīga galva, un tas ir faktiski viss (..) pasaules uztvere, sevis pieņemšana - tas ir vissvarīgākais."
Cits dalībnieks atklāja, ka "sāpes ir iemācījušas ar lielāku pateicību novērtēt to, ko dzīve dod(..)", bet vēl kāda dalībniece dalījās pārdomās par to, ka "sāpes nav vienkārši tikai briesmīgs, neciešams notikums. Principā tas ir briesmīgs, neciešams notikums, bet caur šo briesmīgo, neciešamo notikumu var ļoti daudz iemācīties, saprast, novērtēt".
Atteikšanās no nereālām gaidām un prieka avotu meklēšana
Apkopojot pieredzes stāstus par dzīvesspēka uzturēšanu ilgtermiņā, es secināju, ka cilvēki, kuriem piemita izteiktāks dzīvesspēks, vairāk pūļu veltīja tam, lai sadzīvotu ar slimību, nevis to uzvarētu. Dzīvesspēka uzturēšanā dominēja iekšējie faktori, tādi kā pašdisciplīna, domāšanas fokusa maiņa un spēja vairot prieka avotus savā dzīvē. Ja slimniekiem, neskatoties uz slimību un sāpēm, izdevās ieraudzīt savai dzīvei jēgu un atrast lietas, par ko būt pateicīgiem un gandarītiem, bija vieglāk pārvarēt pat ļoti intensīvas sāpes.
Starp biežāk minētajiem prieka avotiem var ierindot aktivitātes dabā, kontaktēšanos ar patīkamiem cilvēkiem un dažādu hobiju īstenošanu, piemēram, gleznošanu, puķu audzēšanu, ēst gatavošanu vai nūjošanu.

Attiecības starp galvu un ķermeni jeb savienoto trauku princips.

Galvenie dzīvesspēka stūrakmeņi
Ja būtu jānosauc galvenie stūrakmeņi, kas cilvēkiem ar hroniskām sāpēm palīdz vairot dzīvesspēku un ir kopīgi lielākajai daļai no pētījuma dalībniekiem, mans top pieci būtu šāds:

1. "Lielās bildes", jēgas vai mērķa saskatīšana.
   
2. Regulāras, mērenas un individuālajām spējām pielāgotas fiziskās aktivitātes.
   
3. Pievēršanās aktivitātēm, kas sniedz prieku un ļauj aizmirsties no sāpēm.
   
4. Domu un emociju regulācija, stresa mazināšana un domāšanas fokusa maiņa.
   
5. Kontaktēšanās ar patīkamiem, saprotošiem un iedvesmojošiem cilvēkiem.
   

Citāts:Jāpiemin arī tas, ka socializēšanās pilda ne vien atbalsta, bet arī prieka funkciju, jo, kā vēsta sens latviešu sakāmvārds, - dalīta bēda – pusbēda, dalīts prieks – dubultprieks.

Bērnu aizsardzības centrs aicina vecākus būt atbildīgiem pret saviem bērniem

Šodien, 15:02
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Bērnu aizsardzības centrs aicina vecākus būt atbildīgiem pret saviem bērniem, savukārt sabiedrībai kopumā būt vērīgiem un izpalīdzīgiem, ja bērnam nepieciešama palīdzība.
Bērnu aizsardzības centra vadošā eksperte Simona Saule atzīmēja, ka bērnam līdz septiņu gadu vecumam nepieciešama pieaugušā cilvēka uzraudzība pastāvīgi, lai novērstu jebkādu negadījumu riskus. Vecāka primārais pienākums ir rūpēties par bērna labklājību un izvairīties no apdraudējuma, kas var skart bērnu.
"Sabiedrībā svešu bērnu nav, tādēļ aicinām pievērst uzmanību, kas notiek mums blakus, un nepieciešamības gadījumā ziņot atbildīgajām iestādēm," norādīja Saule.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a586169/

ASV izraidāmo ārvalstnieku sarakstā ir arī 125 Latvijas valstspiederīgie
Vakar, 23:47
Pasaulē
LETA
ASV Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) sarakstā ar gandrīz pusotru miljonu ārvalstnieku, par kuriem pieņemts lēmums par deportāciju, ir arī 125 Latvijas valstspiederīgie, atsaucoties uz ASV mediju publicētu sarakstu, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Sarakstā kopumā ir 1 445 549 cilvēku. Dokuments liecina, ka ASV plāno izraidīt 125 Latvijas pilsoņus, 259 Lietuvas pilsoņus, 94 Igaunijas pilsoņus, kā arī 22 Somijas pilsoņus.
Attiecībā uz šīm personām ir pieņemts galīgais lēmums par deportāciju, taču šie cilvēki vēl nav aizturēti.
Visvairāk sarakstā ir Hondurasas pilsoņu. ASV gatavojas deportēt 261 000 šīs valsts pilsoņu.
ASV prezidents Donalds Tramps, kurš 20. janvārī atgriezās Baltajā namā, jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja stingrāku imigrācijas politiku. Pēc Trampa inaugurācijas ICE saņēma pilnvaras paātrināt deportāciju procesu.
ICE arī veic plašas kratīšanas visā valstī, aiztur migrantus bez dokumentiem. Pēdējo dienu laikā aizturēto skaits ir audzis.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...e.a586137/

Biatloniste Bendika izcīna Eiropas zeltu iedzīšanā
https://www.lsm.lv/raksts/sports/biatlon...104/Šodien, 12:45
Biatlons
Autori: Ludmila Glazunova (LSM.lv sporta autore)
Latvijas biatloniste Baiba Bendika sestdien izcīnīja zelta medaļu Itālijā notiekošajā Eiropas čempionātā biatlonā desmit kilometru iedzīšanā, vēsta organizatori.
Bendika startēja ar trešo numuru 49 sekundes pēc līderes Annas Karinas Hejdenbergas. Pirmajā šautuvē Baiba bija precīza un trasē atgriezās kā otrā.
Otrajā šautuvē Bendika atkal bija precīza un trasē atgriezās jau kā līdere. Arī trešajā Baiba bija precīza, bet pēdējā šautuve gan sagādāja raizes, taču tas viņai netraucēja finišēt kā līderei, trasi veicot 33 minūtēs un 54,4 sekundēs.

Otrā palika Hejdenberga, kura finišēja 15,6 sekundes aiz Bendikas, bet trijnieku noslēdza itāliete Linda Zingerle. Sandra Buliņa finišēja 33. vietā, no Bendikas atpaliekot trīs minūtes un 32,7 sekundes.

Jāatgādina, ka piektdien sprinta sacensībās Bendika izcīnīja bronzas medaļu.

Tikmēr vīriešu sacensībās 12,5 kilometru iedzīšanā Latvijas sportists Renārs Birkentāls, kļūdoties tikai pēdējā šautuvē, finišēja 37. pozīcijā. Par Eiropas čempionu tika kronēts itālis Patriks Braunhofers, sudrabs norvēģim Īsakam Frejam, bet vecā kontinenta bronza – norvēģim Sverrem Dālenam-Aspenesam.

"Antifragile" ir amerikāņu Metalcore grupas desmitais studijas albums, kas paliek. Tas tika izlaists 2025. gada 31. janvārī neatkarīgi.

https://en.wikipedia.org/wiki/Antifragil...ins_album)
https://www.reddit.com/r/Metalcore/comme...?rdt=56757
https://genius.com/albums/All-that-remains/Antifragile
https://open.spotify.com/album/3IFjSlXvV4NUaT8oj4jfS2

Planētu parāde, Saules un Mēness aptumsumi – ko redzēsim Latvijas debesīs 2025. gadā
Campus

2025. gads priecēs astronomijas entuziastus un tos, kam vienkārši patīk vērot debesis bez papildu iedziļināšanās – vienkārši tāpēc, ka smuki un aizraujoši. Pēc divu gadu pauzes Latvijā atkal varēs redzēt labi pamanāmu daļēju Saules aptumsumu, kā arī pilnu Mēness aptumsumu, informē Latvijas Astronomijas biedrība un astronomijas popularizētāji SIA "StarSpace".
2025. gadā būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Venera, Marss, Jupiters un Saturns, turklāt janvārī vakara debesīs būs novērojama tā sauktā planētu parāde, kad kopā ar visām četrām spožākajām planētām ar kvalitatīvu binokli vai nelielu teleskopu varēs novērot arī Urānu un Neptūnu. Aktīvāko meteoru plūsmu – kvadrantīdu, perseīdu un geminīdu – maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 3. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī. Turpinoties Saules aktivitātes maksimumam, ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi, tādēļ Latvijā arī 2025. gadā varētu būt novērojamas ziemeļblāzmas.
Nākamajā gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, no kuriem Latvijā būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums.
14. martā Rietumeiropā, Rietumāfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Šī aptumsuma sākuma pusēnas fāze būs redzama arī Latvijā īsi pirms Mēness rieta, taču to būs grūti pamanīt, jo Mēness atradīsies ļoti tuvu horizontam.
29. martā daļā ziemeļu puslodes būs redzams Saules aptumsums. Kanādas ziemeļos tas būs vislielākais (Mēness aizklās vairāk nekā 90 procentus Saules diska). Aptumsums būs redzams arī Grenlandē, Islandē, Eiropā un Krievijas ziemeļos. Rīgā aptumsums būs novērojams no pulksten 12.52 līdz pulksten 14.18. Aptumsuma maksimumā, pulksten 13.36, Rīgā būs aizsegta nedaudz vairāk nekā piektā daļa no Saules diska.
Ja pa rokai nav speciālās brilles aptumsumu vērošanai, bet tomēr gribas redzēt, cik lielu robu Mēness "izgrauzis" mums redzamajā Saules diskā, tad noderēs šis raksts – kā "Campus" 2021. gada vasarā vēroja daļēju Saules aptumsumu, izmantojot vien baltu A4 lapu un kartona loksni.

7. septembrī Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Rīgā šī aptumsuma pilnā fāze sāksies pulksten 20.30, pusstundu pēc Mēness lēkta, bet aptumsuma maksimums būs pulksten 21.12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies pulksten 21.53, bet daļējā fāze – pulksten 22.57.

2025. gadā Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 8. martu, bet labākā rīta redzamība būs ap 7. decembri. Saules sistēmas visspožākā planēta Venera būs novērojama vakaros no janvāra līdz marta vidum, bet no jūnija līdz oktobrim Venera būs redzama no rītiem īsi pirms saullēkta, zemu pie horizonta. Marss līdz pavasarim būs ļoti labi novērojams augstu debesīs visu nakti, bet no aprīļa līdz jūnija vidum – vakaros. Jupiters no janvāra līdz aprīlim būs redzams augstu debesīs vakaros, no augusta līdz oktobrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no novembra līdz gada beigām – visu nakti. 
12. augustā rīta pusē būs novērojama Jupitera un Veneras konjunkcija, kad abas spožākās planētas atradīsies 0,9 grādu attālumā viena no otras.
Saturns būs novērojams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē. Septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros. Interesanti, ka Saturns, kas bieži tiek saukts par gredzenoto milzi, nākamajā gadā izskatīsies visai neatbilstoši šim raksturojumam, jo no marta līdz novembrim Saturna gredzeni būs pavērsti pret Zemes orbītas plakni, tādēļ spēcīgā binoklī vai nelielā teleskopā tie būs redzami tikai kā šaura līnija uz abām pusēm no Saturna diska.
Pēdējos gados aizvien palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ ļoti bieži naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie diezgan nopietni traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus. Par to, kā šie satelītu mākslīgi radītie "zvaigznāji" traucē astronomiskajiem novērojumiem, bažas parādījās jau ar pirmajiem kosmosā nogādātajiem "Starlink" pavadoņiem pirms vairākiem gadiem. Taču ne vienmēr vainojams ir Īlons Masks un "Starlink" – arī citas kompānijas pamatīgi var pabojāt dzīvi tiem, kas mēģina izzināt Visuma noslēpumus, veicot novērojumus ar teleskopiem.

Mazāk birokrātijas – vairāk uzņēmējdarbības. Publicē plānus Eiropas Savienības konkurētspējas celšanai
REplay.lv Panorāma
Šodien, 18:22
Papildināts šodien, 20:23
Ekonomika
Autori: Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Ilze Nagla (Latvijas Televīzijas korespondente Briselē)

Lai atgūtu konkurētspēju, Eiropai ir nepieciešams mazināt birokrātiju un paātrināt attīstības tempus. Tāds ir trešdien Briselē prezentētā Eiropas konkurētspējas kompasa vadmotīvs. Šis ir augsta līmeņa plāns, ko Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vēlas īstenot Eiropas Savienībā (ES) savā otrajā pilnvaru termiņā.
Vēstījums ir it kā nepārprotams, lai gan šķiet grūti izpildāms – Eiropai ir jākļūst uzņēmējdarbībai labvēlīgākai, lai tā spētu konkurēt ar ASV un Ķīnu, vienlaikus nezaudējot savus mērķus klimata jomā.
"Īsi sakot, pēdējo 20 līdz 25 gadu laikā mūsu uzņēmējdarbības modelis pamatā ir balstījies uz lētu darbaspēku no Ķīnas, uz lētu enerģiju no Krievijas un daļēji uz ārpakalpojumiem drošības jomā," sacīja EK vadītāja. "Šie laiki ir pagājuši. Un mēs redzam, ka šodien Eiropa joprojām atpaliek no ASV un Ķīnas produktivitātes pieauguma ziņā, un mums ir jānovērš mūsu trūkumi, lai atgūtu konkurētspēju."
Galvenais elements ir tiesību akti, kas racionalizēs noteikumu kopumu par to, kā uzņēmumi ziņo par savu atbilstību ES zaļajiem noteikumiem. Tomēr šī vienkāršošana nozīmē, ka EK atcels iepriekšējā termiņā pieņemto regulējumu un mainīs noteikumus vides jomā jeb Zaļo kursu, bet tikai padarīs tos efektīvākus.
Kritizētāji uzskata, ka šis ir solis atpakaļ attiecībā uz ES Zaļo kursu un padošanās labējo spiedienam, kas šo Zaļo kursu kritizē. EK prezidente to noliedz.
"Vēlos pateikt ļoti skaidri. Eiropas Savienība neapšaubāmi turpina virzību uz Zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Tā ir mūsu unikālā priekšrocība, un mums ir jānodrošina paredzamība ieguldītājiem un uzņēmumiem, kas darbojas tīro tehnoloģiju jomā," pauda fon der Leiena.
Viens piemērs – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva un Korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaudes direktīva paredz, ka lieliem un maziem uzņēmumiem būs jāsavāc un jāpublicē dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ūdens patēriņu, temperatūras paaugstināšanās ietekmi uz darba apstākļiem, ķīmisko vielu noplūdēm un to, vai piegādātāji, kas bieži vien ir izkaisīti pa visu pasauli, ievēro cilvēktiesības un darba tiesību aktus. Šis ir plaši kritizēts, jo palielina izmaksas Eiropas uzņēmumiem salīdzinājumā ar citām vietām, kurās vides regulējums ir vājāks.
Eksperti sarēķinājuši, ka vidēji lielam uzņēmumam Francijā pirmajos divos īstenošanas gados tas varētu izmaksāt līdz 800 tūkstošiem eiro. Tieši šādu problēmu EK vēlas risināt, vienkāršojot noteikumus.
Bet plāns skar ne tikai birokrātijas mazināšanu, bet arī MI izmantošanas veicināšanu, it īpaši ražošanā, enerģētiku un palīdzību Eiropas jaunuzņēmumiem paplašināt savu darbību. Šobrīd ir 27 dalībalstu atšķirīgajām prasībām nodokļu, korporatīvo tiesību un citās jomās.
"Tāpēc mēs viņiem piedāvāsim iespēju pievienoties 28. režīmam – jūs brīvprātīgi varat izvēlēties 28. režīmu, kas ir viens un vienkāršots noteikumu kopums visai Eiropas Savienībai," pauda fon der Leiena.

"Pēc savas dabas mizantropija ir pesimisma, individuālisma, kā arī egoisma galēja izpausmes forma, kas ir pretstats humānismam."
https://lv.wikipedia.org/wiki/Mizantropija
"Mizantropija ir vispārējais naids, nepatika vai neuzticēšanās cilvēku sugai, cilvēka uzvedībai vai cilvēka dabai. Mizantrope vai mizantrops ir kāds, kam ir šādi uzskati vai jūtas. Mizantropija ietver negatīvu novērtējošu attieksmi pret cilvēci, kuras pamatā ir cilvēces trūkumi. Mizantropi uzskata, ka šie trūkumi raksturo visus vai vismaz lielāku vairākumu cilvēku."
https://en.wikipedia.org/wiki/Misanthropy

Bojāts LVRTC optisko šķiedru kabelis Baltijas jūrā; NBS apsekojuši, iespējams, iesaistīto kuģi

Šodien, 15:01
Papildināts šodien, 18:39
Latvijā
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Aija Kinca (LTV Ziņu dienesta korespondente), Sandra Dieziņa (Latvijas Radio korespondente)
Svētdienas agrā rītā ir bojāts VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis, informēja centrs. Šī centra datu pārraides uzraudzības sistēmā tika fiksēti datu pārraides pakalpojumu traucējumi posmā Ventspils - Gotlande. Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka kabelis ir būtiski bojāts un ka bojājums ir ārējas iedarbības. Tāpat atklāts iespējamais vaininieks – kuģis, kurš bija uzņēmis kursu uz Krieviju.
ĪSUMĀ:
Svētdienas agrā rītā ir bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis.
Sistēmā fiksēti datu pārraides pakalpojumu traucējumi posmā Ventspils - Gotlande.
LVRTC nodrošināja alternatīvu datu pārraides plūsmu.
Lai arī iespējams mazāks datu pārraides ātrums, lielākoties Latvijā interneta lietotājus tas neietekmē.
Ir pamats aizdomām, ka kabelis būtiski bojāts ārējās iedarbības rezultātā, sākts kriminālprocess.
LVRTC gaida no sadarbības uzņēmuma ziņas, kad varētu sākt kabeļa apsekošanu un labošanu.
Latvijas Jūras spēki apsekoja kuģi, kas bija rajonā bojājumu laikā, zem Maltas karoga kuģojošo "Michalis San".
Kuģis bija ceļā uz Krieviju, uz tā klāja nebija aizdomīgu darbību, enkurs nav bojāts.
Iekšlietu ministrs: Kuģa aizturēšanai ir vajadzīga kopīga un skaidra NATO nostāja.
Aptuvenajā zemūdens infrastruktūras bojājuma rajonā tika identificēti vēl divi kuģi.
Latvija turpina sadarboties ar NATO un Baltijas jūras reģiona valstīm.
Datu pārraide nodrošināta, uzsāk kriminālprocesu
LVRTC turpina sniegt pakalpojumus, izmantojot citus datu pārraides maršrutus.
Šobrīd ir iespējama datu pārraides ātruma aizture, bet lielākoties tā neietekmē galalietotājus Latvijā, skaidroja centrā.
Sadarbībā ar tehnoloģiskajiem partneriem LVRTC ir veicis sistēmas darbības pārbaudi, kā arī mērījumus tīklā no iekārtām Ventspilī. "Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka kabelis ir būtiski bojāts un ka bojājums ir ārējas iedarbības," uzsvēra LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.
LVRTC par notikušo ir informējis atbildīgos un rosinājis sākt kriminālprocesuālas darbības, un pašlaik ir ierosināts kriminālprocess.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks LTV sacīja, ka pašlaik "tiek meklēti iemesli, vai tas ir fizisks pārrāvums vai cita veida pārrāvums. Esam uzsākuši vienu kriminālprocesu, attiecīgi par tīšu svešas mantas bojāšanu, un kas attiecas uz kabeļa pārrāvumu, tad tiek skaidroti apstākļi un vainīgās personas."
"Tiek vērtēti, kādi kuģi ir bijuši tuvumā. Kas tieši ir pārtrūcis. Un būs svarīgi saprast, kāds traucējumi, jo man nav tiešas apstiprinošas informācijas, ka ir fizisks pārrāvums. Vajadzīgas dažas stundas, lai pateiktu precīzi," sacīja Ruks.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida pēc iespējas ātrāku zemūdens kabeļa bojājumu izmeklēšanas rezultātu un ciešu koordināciju ar sabiedrotajiem, aģentūrai LETA norādīja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Cer salabot kabeli pēc iespējas ātrāk
Ievērojot to, ka kabelis atrodas vairāk nekā 50 metru dziļumā, bojājumu veidu varēs noteikt, tikai uzsākot kabeļa remonta darbus, informēja LVRTC.
Saskaņā ar LVRTC rīcībā šobrīd esošo informāciju elektronisko sakaru komersanti, kas līdz šim izmantoja optiskās šķiedras jūras kabeli, pakalpojumu nodrošināšanai izmanto citus datu pārraides maršrutus.
LVRTC turpina sarunas ar uzņēmumu, kas tehniski var nodrošināt jūras kabeļa remontu. Centrā norāda, ka tas ir ārvalstu uzņēmums ar lielu pieredzi šādu tehnoloģiski sarežģītu uzdevumu veikšanā.
Bojājumu novēršana tiks uzsākta līdz ko būs panākta vienošanās par remonta kuģa iziešanu jūrā, skaidroja Sprugaine.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols preses konferencē norādīja - LVRTC cer, ka sadarbības uzņēmums pēc iespējas ātrāk varēs pateikt datumu, kad remonta kuģis varēs sākt izpēti un kabeļa labošanu.
Viņš arī piebilda, ka centram ir risinājumi datu plūsmas novirzīšanai kabeļu bojājumu gadījumā, un tas strādā – ietekme patērētājiem Latvijā nav novērojama.

Iespējamais vainīgais kuģis identificēts

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki saņēma no LVRTC informāciju par Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā konstatētu optiskā kabeļa Ventspils-Gotlande bojājumu.
Jūras spēki nekavējoties norīkoja patruļkuģi, lai apsekotu, iespējams, iesaistīto kuģi.
Jūras spēki par notikušo ir sazinājušies ar NATO sabiedrotajiem, tostarp ar Zviedriju, un notiek pastāvīga informācijas apmaiņa. Jūras operāciju centrs ir veicis kuģu kustību analīzi kabeļa bojājuma rajonā.
Jūras spēku komandieris, admirālis Māris Polencs preses konferencē atklāja, ka sadarbībā ar LVRTC bija izstrādāts algoritms rīcībai šādās situācijās, un tas arī tika iedarbināts. Jūras spēku patruļkuģis apsekoja iespējamo kabeļa bojājuma rajonu, kā arī pārbaudīja kuģi "Michalis San".
Konstatēts, ka kuģis ir ceļā uz Krieviju. Nekādas aizdomīgas darbības uz kuģa klāja vai enkura bojājumus Jūras spēki nekonstatēja. Bet NBS turpina analizēt pārējo kuģu kustību rajonā, kā arī sazinās ar NATO sabiedrotajiem.
Publiski pieejama informācija liecina, ka beramkravu pārvadātājs "Michalis san" kuģo zem Maltas karoga. Kuģis bijis ceļā no Alžīrijas ostas pilsētas Bežajas, liecina kuģu izsekošanas vietnē "MarineTraffic" pieejamie dati.
Starptautiskās jūras tiesības ir pietiekami komplicētas, tāpēc iesaistītā kuģa aizturēšanai ir vajadzīga kopīga un skaidra NATO nostāja, aģentūrai LETA atzina Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Vaicāts, cik liela būs iespēja aizturēt incidentā, iespējams, vainīgo kuģi, ministrs atbildēja, ka, kuģim atrodoties Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas varasiestādes to varētu īstenot, bet ārpus Latvijas ūdeņiem tas nebūtu tik vienkārši, jo starptautiskās jūras tiesības ir gana komplicētas.
Tā vietā ir jābūt kopīgai un skaidrai NATO nostājai, jo starptautiskajos ūdeņos atrodas daudz un dažādu valstu kuģi.
Aptuvenajā zemūdens infrastruktūras bojājuma rajonā tika identificēti vēl divi kuģi, kas atradās ārpus Latvijas teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Izmeklēšanā cieši sadarbosies ar Zviedriju un NATO partneriem

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sasaukusi atbildīgo ministriju un dienestu sanāksmi saistībā ar notikušo. Premjere norādīja, ka Latvija turpina sadarboties ar NATO un Baltijas jūras reģiona valstīm, lai noskaidrotu apstākļus un izmeklētu notiekošo.
Preses konferencē pēc sanāksmes Siliņa informēja, ka ir sazinājusies ar Zviedrijas valdības vadītāju un Baltijas valstu premjeriem, Zviedrijas krasta apsardzei ir lūgts iesaistīties izmeklēšanā, un Zviedrija apsolījusi jebkāda veida palīdzību, kas būs nepieciešama.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien apliecināja pilnīgu solidaritāti Baltijas jūras valstīm, kuras skārusi Latviju un Zviedriju savienojošā zemūdens kabeļa sabojāšana.
"Pilnīga solidaritāte ar Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības valstīm pēc Zviedrijas un Latvijas zemūdens datu pārraides kabeļa sabojāšanas," platformā "X" pauda EK prezidente.
"Mūsu kritiskās infrastruktūras izturība un drošība ir galvenā prioritāte," uzsvēra Leiena.
"Komisija ir apņēmusies uzlabot [bojājumu] konstatēšanu, novēršanu un labošanu kopā ar globālajiem partneriem," norādīja EK prezidente.
Jau ziņots, ka iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra.
NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.
LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators Latvijā. LVRTC pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļas.

Visā darbošanās ar spēļu serveri, mēs izlēmām izmantot Server 64-bit 3.13.7  https://teamspeak.com/en/downloads/#server un uzstādīšana ir gana ķēpīga, bet mēs viņu uzstādījām jau pasen proti, kaut kur ap 2022 gadu. Un tur ir bezmaksas license. Team speak serveris ir tīrais skaņas serveris. Pats serveris, ja viņš iet viss ir baigi labi. Bet kēpa viņam ir ar licensi, kura ir aktivizeta 2022 un ir spēkā līdz 2027 gadam.
Pati licenses uzlikšana ir kēpīga, un arī darbībā viņa mēdz izkrist ar neko neizsakošiem paziņojumiem.

Citāts:VirtualServerBase Info listening on 0.0.0.0:9987, [::]:9987
25.01.2025 22:18:46 VirtualServerBase Info rejecting myteamspeakid: revoke list out of date
25.01.2025 22:18:46 VirtualServerBase Info client is connecting with a invalid or revoked myTeamSpeak ID