| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 27 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 23 ciemiņš(i)
Internet Archive, Google, Bing, Baidu
|
|
|
| Krišjānis Barons |
|
Publicējis: LvSnor - 2025-10-22 10:39 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
 |
Būt kopā ar dabu, vēsturi un kultūru. Siguldā svin Krišjāņa Barona 190. gadskārtu
Vakar, 19:22
Tautas māksla
Autori: Una Zvejniece (LTV žurnāliste)
Turaidas muzejrezervāts šomēnes ar vairākiem pasākumiem aicina svinēt folklorista, valodnieka, sabiedriskā darbinieka un skolotāja Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu. Caur pārgājieniem, sarunām, dziesmām un tautasdziesmu lasīšanu, kā arī – fizisku darbu.
Vēsā, bet saulainā rudens dienā uz Siguldu var braukt ne tikai aplūkot krāsainās lapas. Šodien te pulcējušies cilvēki, lai novērtētu Krišjāņa Barona devumu, kā arī sakoptu takas, pa kurām viņš dzīves nogalē staigāja.
Pasākumā savu artavu ieguldījusi Lāsma Osīte, kura stāsta: "Tā kā ārā ir zelta rudens, vēlējos aktīvi pavadīt šo dienu pie dabas, satikt jaunus cilvēkus, iepazīt. Un darīt arī kaut ko lietderīgu sabiedrības labā. Tādu labo darbu izdarīt, jā."
"Pabaudīt dabas skatus – ļoti skaisti te ir. Lai var sestdien aktīvi atpūsties, svētdien pasīvi, un tad atpakaļ darbos," par savu motivāciju piedalīties atklāj Jevgēņijs Bork-Ržečickis.
Citāts:Pasākuma apmeklētāja Kristīne Krasta spriež: "Tas ir, man liekas, viņa darbu turpinājums, ka katram ir kaut kas jāpieliek, kaut kas jāizdara, lai mums kopā būtu labāk."
Baronu dzimtas memoriālās mājas "Dainas" saimniece, Barona mazmazmeita Līga Barone skaidro: "Krišjānis īstenībā bija liels ceļotājs. Mēs arī gribējām, lai Krišjāņa sajūta, kāds viņš bija kā cilvēks, arī šajā pasākumā parādās – pārgājieni, vietu izpēte.
Citāts:Un tādā talkā – kopā būšanā, kopā darīšanā – mēs varam būt kopā gan ar dabu, gan vēsturi, gan kultūru."
Turaidas muzejrezervāta vadītāja Jolanta Borīte arī īpaši izceļ kopā būšanas nozīmi: "Tieši tie formāti, ka ir tā kopā pulcēšanās, tā kopā būšana, man liekas, tas ir vislabākais veids. Tā brīvi. Nevis apsēsties, pasīvi klausīties, dziedāt tautasdziesmas… Bet tieši tas dzīvās sarunas, tā dzīvā esība."
Talkā, sarunās citam ar citu un, skandinot tautasdziesmas, vairāk iepazīta ne tikai Krišjāņa Barona personība, bet arī priekšstati pašiem par sevi. Krišjāņa Barona muzeja brīvprātīgais Ivans Meščans secinājis: "Mums ļoti paveicās, jo tautasdziesmas dzīvo mūsu pasaulē. Arī tagad dzirdam tautasdziesmas, redzam tautasdziesmas, pat sabiedriskajā transportā. Tā ir mūsu daļa. Jaunā paaudze un arī vecā paaudze – tās var sasaistīt kopā ar tautasdziesmām. Krišjāņa Barona loma sabiedrībā ir ļoti liela."
Dainu tēva muzejā viesojās arī kāda cita latviešu radošā dižgara muzeja vadītājs – Jānis Holšteins–Upmanis, kura atbildībā ir Ziedoņa muzejs: "Dainu skapis ir pirmais Latvijas kompjūters, kurā ir
Citāts:caur tautasdziesmām izstāstīts gan cilvēka dzīves cikls, kas vienlaikus ir kā dabas dzīves cikls un pierāda, ka cilvēka un dabas kopdarbība ir neatraujama viena no otras.
Tāpēc viņš ir visur, viņš ir poētiskajā ainavā. Ar to es domāju, ka Barons ir gan skaistumā, gan priekos un bēdās."
Barona mazmazmeita Līga Barone atgādina: "Tie bija grūti laiki, kad viņš dzīvoja. Viņš tika tiem cauri un turpināja savu darbu, savu iecerēto. Varbūt tas ir tas, ko mēs varam paņemt līdzi. Tajā laikā, kad kaut kas nesanāk, neizdodas kā plānots, mēs varam paskatīties uz to, ka tā ir kā iespēja turpināt sasniegt savus mērķus.
Citāts:Tad, kad man reizēm pietrūkst spēka, tad es atceros, kā viņiem ir gājis, kam viņi ir gājuši cauri – ja viņi varēja, tad jau es arī varēšu."
Krišjāņa Barona dzimšanas dienas svinības turpināsies visu oktobri un jo īpaši – tiekoties viņa dzimšanas dienā, 31. oktobrī, gan Siguldā pie Barona pieminekļa, gan Lielajos kapos.
|
|
|
| Latviešu literatūra 21.gs sākumā |
|
Publicējis: LvSnor - 2025-10-18 18:23 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
|
Tieši noteikt vispopulārākos latviešu rakstniekus 21. gadsimtā ir subjektīvi, taču ir vairāki autori, kuru darbi ir izpelnījušies plašu atpazīstamību, kritiķu atzinību un starptautisku ievērību.
Šeit ir daži no 21. gadsimta ietekmīgākajiem latviešu autoriem un viņu populārākie darbi, kā arī to galvenie motīvi:
🇱🇻 Populārākie latviešu rakstnieki un viņu darbi 21. gadsimtā
Rakstnieks (Vārds, Uzvārds) - Populārākais darbs - Galvenie motīvi un tēmas
Nora Ikstena
"Mātes piens" (2015)
Sievietes un mātes identitāte, traumatiska pieredze un atmiņas, attiecības ar vēsturi (padomju laiks), pretošanās un izdzīvošana, mīlestība.
Osvalds Zebris
"Gaiļu kalna ēnā" (2014)
Vēstures pārvērtēšana (Latvijas neatkarības atgūšana, Otrā pasaules kara sekas), attiecības starp paaudzēm, morāli un ētika, mazpilsētas vide.
Ineses Zanderes
Bērnu literatūra (piemēram, "Lidojošais papīrs" (2013), "Pūķis, kurš nepīpēja" (2020))
Fantāzija, valodas spēles, filozofiskas tēmas bērniem, dabas motīvi, iztēles attīstība.
Pauls Bankovskis
"Trakie veči" (Stāstu krājums, 2016)
Ironija un asprātība, sociālā kritika, mūsdienu vīriešu identitātes tēma, attiecības sabiedrībā, ikdienas absurds.
Inga Ābele
"Klūgu mūks" (2014)
Psiholoģiskais dziļums, vēsturiskas un mitoloģiskas atsauces, cilvēka iekšējā pasaule, mīlestības un zaudējuma tēmas, dabas un dzīves ciklu ritums.[/font]
Kāpēc šie autori ir populāri?
Šo rakstnieku popularitāti 21. gadsimtā veicinājusi spēja:- Pievērsties aktuālām, bet sarežģītām tēmām (Nora Ikstena ar "Mātes piens" aizskāra nacionālās traumas un padomju laika mantojuma tēmu, gūstot starptautisku rezonansi).
- Atdzīvināt latviešu prozu, izmantojot gan vēsturiskus, gan mūsdienu sižetus, bieži ar dziļu psiholoģisko analīzi.
- Eksperimentēt ar formu un valodu (P. Bankovska ironija, I. Zanderes rotaļīgums).
- Saņemt Literatūras gada balvas un tikt tulkotiem citās valodās, kas nodrošina atpazīstamību ārpus Latvijas robežām.
Tieši noteikt vispopulārākos latviešu dzejniekus 21. gadsimtā ir izaicinājums, jo popularitāte var tikt mērīta gan kritiķu atzinībā, gan lasītāju skaitā, gan dzejas ietekmē uz kultūras telpu. Tomēr, balstoties uz kritiķu vērtējumu, saņemtajām balvām un klātbūtni mūsdienu literatūras ainā, ir vairāki autori, kuru dzeja ir kļuvusi par būtisku 21. gadsimta latviešu dzejas sastāvdaļu.
Šeit ir daži no 21. gadsimta ietekmīgākajiem un plaši atzītajiem latviešu dzejniekiem, viņu populārākie krājumi un dominējošie motīvi.
🇱🇻 Populārākie latviešu dzejnieki 21. gadsimtā
Dzejnieks (Vārds, Uzvārds)
Populārākais darbs (21. gs.)
Galvenie motīvi un tēmas
Kārlis Vērdiņš
"Mēs" (2015), "Ledlauži" (2001)
Identitātes meklējumi, ikdienas un popkultūras tēlu inteliģenta integrācija dzejā, vienkārša, bet noslīpēta izteiksme, Erots un mīlestība, sociālā un seksuālā citādība. (Tiek uzskatīts par paaudzes līderi).
Inga Gaile
"Migla" (2012), "Lielā zivs" (2007)
Sievišķā pieredze un seksualitāte, atklāts jutekliskums, vientulība, mātes tēma, feministiskā perspektīva, sievietes lomas aizstāvība.
Marts Pujāts
"Nāk" (2013), "Mūsu tautasdziesmas" (2006)
"Stāsti dzejā" un naratīvs, poētiskie un lingvistiskie eksperimenti, ironija, pilsētas vide, atsauces uz vēsturi un kultūru, popkultūra.
Anna Auziņa
"Annas pūra govs" (2011), "Es izvēlējos nepareizo dzīvi" (2017)
Jutekliskums un erotika, sievietes pasaules tvērums, personiskā pieredze, attiecības, eksistenciāli jautājumi, atvērtība.
Māris Salējs
"Mana politika" (2001), "Nožēlojami saldumi" (2017)
Impulsīva dzejas forma, intelektuāla un opozicionāra attieksme pret popkultūru, eksistenciālas pārdomas, sirsnīga intonācija, atdzejojumi.
🌟 21. gadsimta dzejas tendences
- 21. gadsimta latviešu dzejai raksturīgas vairākas pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu:
- Hedonisms un Jutekliskums: Izteikts hedonisks pasaules tvērums, jutekliskums un atklāta Erosa (mīlestības un seksualitātes) klātbūtne.
- Ironija un Intelektuālisms: Plaši tiek izmantota ironija un paradoksi, dzeja kļūst intelektuālāka un brīvāka formā, bieži veidojot "stāstus dzejā" (K. Vērdiņš, M. Pujāts).
- Dzīvā Valoda: Liela uzmanība tiek pievērsta valodas slīpēšanai un sarunvalodas vai pat ikdienas runas elementu iekļaušanai dzejā.
- Identitāte un Citādība: Īpaša interese par dažādām identitātēm, tostarp sievietes lomu, minoritāšu un seksuālās citādības pieredzi (K. Vērdiņš, I. Gaile).
21. gadsimtā latviešu literatūras kritika ir kļuvusi daudzveidīgāka un aktīvi iesaistās publiskajā telpā (žurnāli, interneta platformas, sociālie tīkli). Nozīmīgākie kritiķi parasti ir arī literatūrzinātnieki, redaktori vai rakstnieki.
Tā kā kritiķu darbs pārsvarā ir īsformāta recenzijas, esejas un zinātniskās publikācijas, nav viena "populārākā darba" romāna izpratnē. Tāpēc esmu norādījis darbības jomu vai nozīmīgākās tēmas.
🧐 Nozīmīgākie latviešu literatūras kritiķi 21. gs.
Kritiķis (Vārds, Uzvārds)
Populārākais darbs/Darbības lauks
Galvenie motīvi un pieejaGuntis Berelis
Kritikas esejas, recenzijas (piemēram, krājums "Mitofauna")
Apgādes kritika, kultūras politika, Latvijas un pasaules literatūras attiecības, modernisma un postmodernisma teorija, polemisks tonis.
Bārbala Simane
Recenzijas, zinātniskie raksti (žurnālos Latvju Teksti, Domuzīme)
Jaunākās latviešu dzejas analīze, feministiskā kritika, dzejas un prozas valodas izpēte un stilistika, attiecības starp literatūru un medijiem.
Ieva Rupenheite
Recenzijas, kritiskās esejas (Kultūras Diena, Punctum)
Prozas analīze, jaunās literatūras kontekstualizēšana, kultūrvēsturiskais skatījums, Latvijas vēstures atainojums literatūrā (piemēram, "Mēs. Latvija, XX gadsimts" romānu sērijas kritika).
Anda Baklāne
Bērnu un jauniešu literatūras kritika
Bērnu grāmatu mākslinieciskā un ētiskā kvalitāte, mūsdienu bērnu literatūras tendences, izglītojošais aspekts literatūrā.
Jānis Ozoliņš
Literatūrzinātniskie pētījumi, recenzijas
Vēsturiskā proza un tās interpretācija, kritiska analīze par literatūras vietu sabiedrībā, literāro procesu kopainas veidošana.
Aigars Lielbārdis
Kritiskās recenzijas, esejas (īpaši platformā Satori)
Mūsdienu prozas un dzejas analīze, uzmanība dzejas valodas jauninājumiem un eksperimentāliem darbiem, kultūras norises.
Galvenie kritikas motīvi 21. gs.
Latviešu literatūras kritikas uzmanības centrā 21. gadsimtā ir šādi motīvi un tēmas:
- Vēstures pārvērtēšana: Plaša interese par romāniem, kas interpretē Latvijas 20. gadsimta vēsturi (padomju periods, neatkarības atgūšana, traumas). Kritiķi vērtē, cik mākslinieciski pārliecinoši autori tikuši galā ar šo smago materiālu.
- Identitātes jautājumi: Tiek analizēta literatūra, kas pievēršas personiskajai, dzimuma un nacionālajai identitātei mainīgajā pasaulē, bieži izmantojot feministisku vai sociālkritisku skatījumu (Inga Gaile, Nora Ikstena darbu analīze).
- Formas un valodas eksperimenti: Kritiķi aktīvi pievēršas jaunās paaudzes dzejnieku un prozistu stilistikas un valodas jauninājumu (piemēram, popkultūras un sarunvalodas iekļaušana, Marts Pujāts, Kārlis Vērdiņš) novērtēšanai.
- Literatūra digitālajā telpā: Tiek analizēts tas, kā mediju un tehnoloģiju pārmaiņas ietekmē lasīšanas paradumus un pašu literāro darbu uztveri 21. gadsimtā (piemēram, interneta žurnālu Satori, Punctum klātbūtne).
Šie kritiķi ar saviem rakstiem un publiskajām diskusijām veido mūsdienu latviešu literāro kanonu un aktīvi iesaista lasītājus diskusijā par jaunākajiem darbiem.
|
|
|
|
| Jauna partija "Bez partijām" |
|
Publicējis: LvSnor - 2025-10-18 15:47 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (1)
|
|
Režisors Hermanis, politiķis Šmits un mācītājs Sproģis apvienojušies politiskā kustībā «Bez partijām»
Režisors Alvis Hermanis, uzņēmējs Armands Broks, politiķis Didzis Šmits, mācītājs Pēteris Sproģis un ekonomists Guntars Vītols ("Tauta. Zeme. Valstiskums") apvienojušies jaunā politiskajā kustībā "Bez partijām", kuras galvenais mērķis esot panākt vēlēšanu sistēmas maiņu un pāreju no partiju sarakstiem uz individuālu kandidātu ievēlēšanu, liecina Hermaņa ieraksts platformā "X".
Broks ir finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Twino" dibinātājs un vadītājs. Savukārt Šmits iepriekš bijis zemkopības ministrs. Kā 14. Saeimas deputāts viņš ievēlēts no apvienības "Apvienotais saraksts", no kuras frakcijas vēlāk izstājies, paliekot Latvijas Zaļās partijas biedrs, bet darbu Saeimā turpinot kā pie frakcijām nepiederošs deputāts. Tāpat viņš bijis arī 13. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas "KPV LV" saraksta, kā arī Rīgas domes un Rojas pagasta domes deputāts. Šmits "KPV LV" bijis laikā no 2018. līdz 2019. gadam; darbojies arī partijā "Jaunlatvija" un "Jaunais laiks".
Kā norādīts ierakstā, pašreizējā vēlēšanu kārtība neļaujot atlasīt "maksimāli kompetentākos valsts pilsoņus, kuri būtu spējīgi pieņemt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus par labu pārējai sabiedrībai". Kamēr puse no vēlētājiem nemaz nepiedaloties parlamenta vēlēšanās, citi vēlētāji nereti esot spiesti balsot par "mazāko ļaunumu".
Citāts:Līdz ar to kustības mērķis ir pāriet uz jaunu vēlēšanu kārtību, kurā vēlētāji balsotu par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju listēm, teikts paziņojumā.
Ierakstā pausts, ka jaunajā vēlēšanu sistēmā deputātiem būtu atļauts vienlaikus strādāt savās profesijās un vadīt uzņēmumus, līdzīgi kā tas bijis pirmskara Latvijā. Kustības pārstāvju ieskatā šāds modelis ļautu "valstij piesaistīt cilvēkus ar pieredzi un reālu dzīves izpratni".
Tā kā esošās partijas "saprotamu iemeslu dēļ" nevēloties mainīt vēlēšanu likumu, kustības dibinātāji uzskata, ka vienīgais ceļš esot tautas kustības izveide.
Citāts:Ja šai partijai izdosies iegūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, tās plāns "A" paredzot nekavējoties rosināt Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu pēc jaunās sistēmas.
Savukārt, ja vēlēšanu rezultātā netiek savākts nepieciešamais balsu skaits, lai šo realizētu, tad Saeimā ievēlētie šīs partijas deputāti četru gadu garumā turpinās pārliecināt sabiedrību par vēlēšanu kārtības maiņas nepieciešamību, bet paralēli piedalīsies valsts likumdošanas varas un izpildvaras darbā. Tādā gadījumā partija publiskotu savu Ministru kabineta sastāvu, ar kuru vēlētāji tiktu iepazīstināti savlaicīgi pirms vēlēšanām.
Jaunās partijas svarīgākais uzdevums būšot "ar vēlēšanu kārtības maiņu likvidēt esošo partiju bezcerīgo staigāšanu pa apli un dot jaunu enerģiju un entuziasmu projektam "Latvijas valsts", iesaistot šoreiz tajā visus valsts pilsoņus, kuri no sava vidus izvirza labākos no labākajiem".
Pašlaik projekts ir sākuma stadijā; apspriešanas stadijā esot arī "jaunais vēlēšanu likums".
Paziņojumā minēts, ka kustības mērķis ir apvienot dažādu ideoloģiju pārstāvjus ar kopīgu vēlmi mainīt vēlēšanu kārtību. "Mēs aicinām ikvienu pilsoni iesaistīties un kopīgi atjaunot ticību Latvijas valstij," teikts paziņojumā.
Paziņojumā arī teikts, ka nosaukums "Bez partijām" ir pagaidu.
|
|
|
|
| M$ Win 10 "uzkāpis uz skuju takas ... " |
|
Publicējis: LvSnor - 2025-10-16 21:54 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Atbildes (1)
|
|
Windows 10, Windows 8.1 un Windows 7 atbalsta beigas
Šajā lapā ir informācija, rīki un padomi, kas nepieciešami vienkāršai pāriešanai no Windows 10, Windows 8.1 un Windows 7 uz Windows 11.
Windows 10 atbalsts beidzās 2025. gada 14. oktobrī
Desmit gadus operētājsistēma Windows 10 ir tikusi bieži izvēlēta satura veidošanai, radīšanai un savienojumu izveidei. Tāpat kā jebkuram uzticamam rīkam, tagad tai nepieciešama jaunināšana.
Veiciet jaunināšanu uz Windows 11 tagad
Ja dators atbilst minimālajām prasībām, lai veiktu jaunināšanu no Windows 10 uz 11, sadaļā Windows Update tiks parādīta opcija bez maksas veikt jaunināšanu uz Windows 11. Ja datoru nevar jaunināt uz Windows 11, izmantojiet kādu no tālāk norādītajām iespējām.
- Turpiniet lietot savu Windows 10 ierīci, reģistrējoties mūsu Paplašinātajā drošības atjauninājumu programmā, lai saglabātu aizsardzību līdz 2026. gada oktobrim, vai
- Veiciet pārvietošanu uz Windows 11, iegādājoties jaunu datoru. Atrodiet jaunu datoru šeit un atpārdodiet vai nododiet pārstrādei savu veco ierīci.
Gādājiet par ierīces drošībuPaplašinātie drošības atjauninājumi (Extended Security Updates — ESU) ļaus saņemt svarīgus drošības atjauninājumus jūsu Windows 10 datorā līdz 2026. gada 13. oktobrim.Saņemiet paplašinātos drošības atjauninājumus
|
|
|
|
| Spānijas Nacionālā diena |
|
Publicējis: LvSnor - 2025-10-11 18:25 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
|
Spain’s Día de la Hispanidad! - Spānijas spāņu mantojuma diena!
Día de la Hispanidad (jeb Spānijas Nacionālā diena) tiek svinēta 12. oktobrī. Tā atzīmē Kristofora Kolumba ierašanos Amerikā 1492. gadā, kas simbolizē Spānijas impērijas un kultūras izplatīšanos pasaulē.
Šī diena ir valsts svētku diena visā Spānijā, kad notiek militārās parādes, svinīgi pasākumi un karoga pacelšanas ceremonijas, īpaši Madridē, kur piedalās arī karaliskā ģimene un valdība.
Día de la Hispanidad vienlaikus godā spāņu valodu, kultūru un vienotību starp Spāniju un spāniski runājošajām valstīm visā pasaulē.
2025. gada 11. oktobrī tika svinēta arī Rīgā ar militāru parādi pie Brīvības pieminekļa.
https://www.facebook.com/andris.spruds/p...X7qAonZQTl
|
|
|
|
| Pāreja uz izglītību latviešu valodā |
|
Publicējis: LvSnor - 2025-10-08 20:14 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
|
Skolotājs norāda, ka, viņaprāt, gadu desmitiem veiktā pakāpeniskā pāreja uz izglītību latviešu valodā, bijusi milzu kļūda, kas nav sasniegusi rezultātus. "Neskatoties uz ilgo pārejas periodu, šie skolasbērni diemžēl nav apguvuši valodu pietiekamā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā. Protams, ir patīkami izņēmumi, taču vismaz puse bērnu man uzticētajās klasēs (no 6. līdz 9. klasei) nerunā, nesaprot vai nelasa latviski. Pat nelielā testa uzdevuma, kura izpildē bija ļauts izmantot mācību grāmatu, rezultāti ir ļoti pieticīgi."
https://jauns.lv/raksts/zinas/676661-sko...na-filiale
"Tas nozīmē, ka klasē man jābūt ne vien vēstures, bet arī latviešu valodas skolotājam. Runājot jāizvēlas vienkārši vārdi, jārunā lēni, jāizmanto ilustratīvais materiāls, lai manis teiktais tiktu labāk uztverts. Tas, savukārt, atstāj iespaidu uz laiku, kas tiek patērēts mācību vielas apguvei, un ar šādiem tempiem būs grūti iekļauties mācību programmas rāmī."
"Līdz šim valstī realizētā pakāpeniskā pāreja uz izglītību latviešu valodā lielā mērā ir bijusi fikcija. Kā iespējams, ka 6.–9. klasē ir skolēni, kuri nespēj saprast latviski teikto?" vaicā Spunde. Viņaprāt pie radušās situācijas vainojami vecāki un pedagogi, kuri "ir pastrādājuši noziegumu pret bērniem". Tāpat viņš ieskicējis papildu apgrūtinājumu, ar ko nākas saskarties latviešu pasniedzējiem: "Pat pēc visas šī auklēšanās, mēs, latviešu pedagogi, dažiem skolēniem ņurdot zem deguniem, tiekam saukti par "fašistiem", bet prokremliskās partijas pārstāvji mums joprojām draud ar pilsoņu karu un dakšām..."
|
|
|
|
| Rail Baltic |
|
Publicējis: LvSnor - 2025-10-04 22:40 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
|
Rail Baltic ir stratēģisks pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta platuma (1435 mm) ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi ar kopējo garumu ap 870 km, kas savienos Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Projekts veicina reģionālo savienojamību ar Eiropu, militāro mobilitāti un ekonomisko attīstību. Plānots nodrošināt gan starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar ātrumu līdz 249 km/h, gan kravu pārvadājumus, ar elektrificētu un modernu satiksmes vadības sistēmu.
Projekts ir lielākais infrastruktūras pasākums Baltijā pēdējo 100 gadu laikā, un tā īstenošana norisinās vairākās kārtās ar mērķi līdz 2030. gadam pabeigt funkcionālu pamattrasi visā Baltijas reģionā. Šobrīd notiek aktīvi būvdarbi, tostarp pamattrases, staciju, tiltu un pārvadu izbūve visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā jau ir uzsākti nozīmīgi būvdarbi, piemēram, Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rajonā.
Rail Baltic paredz arī kravu uzkraušanas un izkraušanas vietu izveidi militārām vajadzībām. Projekta budžets ir ievērojams, un tiek meklēti risinājumi privāto investīciju piesaistei, lai mazinātu slogu valsts budžetiem.
Kopumā projekts ir būtisks solis Baltijas valstu integrācijā Eiropas dzelzceļa tīklā un ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībā reģionā.
|
|
|
|
| Dainis Ivāns |
|
Publicējis: LvSnor - 2025-09-27 22:05 - Forums: Latvijas pagatne
- Atbildes (1)
|
|
Atmodas laika līderim Dainim Īvānam – 70
REplay.lv Panorāma
Šodien, 20:34
Cilvēkstāsti
Autori: Madara Līcīte (Panorāma)
25. septembrī savu 70. dzimšanas dienu svin viens no Atmodas laika spožākajiem līderiem – Dainis Īvāns. Viņa balss un raksti bija kā zvans, kas pamodināja tautu, lika atcerēties, ka Latvijai ir spēks, kas nāk no cilvēku sirdīm un vienotības. Viņš kļuva par simbolu laikam, kad tauta cēlās kājās, kad brīvība vairs nebija tikai sapnis, bet kopīgi izcīnīta patiesība.
Daiņa Īvāna dzīves ceļš cieši savijies ar tautas ceļu uz brīvību. Īvāns bija viens no tiem, kas prata pacelt balsi laikā, kad klusēšana šķita drošākā izvēle. Viņa rakstītais un teiktais kļuva par drosmīgu aicinājumu stāties pretī netaisnībai un sargāt to, kas Latvijai vissvētākais – zemi, valodu un tautas garu.
"Mani ievēlot par Latvijas vēsturē lielākās masu atbrīvošanas organizācijas priekšsēdi, man nebija izvēles, mani iesvieda šajā mutulī. Kad aicināju janvārī cilvēkus nākt kailām rokām sargāt mūsu demokrātiju, tad es vairākas reizes domāju – ja šis aicinājums beigtos ar asinsizliešanu, tas būtu uz manas sirdsapziņas. Ja es nebūtu pieņēmis šo lēmumu, tas arī būtu uz manas sirdsapziņas. Tajā laikā pats liktenis kaut ko diktēja," sprieda Īvāns.
Īvāna balss skanēja kopā ar cilvēkiem, kas sapņoja par neatkarīgu Latviju. Tā bija balss, kas iedvesmoja doties ielās, celt barikādes, stāvēt plecu pie pleca un ticēt, ka brīvība ir iespējama.
Citāts:Īvāns kļuva par simbolu laikam, kad sabiedrības spēks uzvarēja bailes un neticību.
"Tad, kad tika nodibināta Latvijas Tautas fronte, tad jau bija skaidrs, ka ar kaut kāda veida neatkarību tas beigsies, ka mēs nebūsim gatavi samierināties ar kaut ko mazāku. No sākuma bija diplomātiska klusēšana, un tad spērām strauji nākamo soli. Tas bija sinhrons process visās Baltijas valstīs," atminējās Īvāns.
"Neatgriezeniski bija skaidrs, kad bija 1991. gada janvāra barikādes, ka mūsu cilvēku spēja pretoties padomju karaspēkam pārsteidza un iedvesmoja pasauli. Ne velti ASV žurnālists pasaules lielākajā avīzē rakstīja: "Amerikāņi, saprotat, ka šajā naktī uz pasaules brīvības koka saknēm savas asinis ir lējuši latvieši.""
Taču aiz politiķa un sabiedriskā līdera vienmēr ir bijis arī cilvēks – ar savu ģimeni, saknēm un paaudžu stāstiem. Viņš allaž uzsvēris, ka bez vēstures nav nākotnes un ka tautas spēks meklējams tās atmiņā un vienotībā.
Citāts:"Tas bija tiešās demokrātijas laiks. Vara bija cieši saistīta ar cilvēkiem, nevarēja ienākt prātā, ka mēs varētu pieņemt lēmumu, kas tautai liktu sašļukt vai vilties.
Man ir jārāda tāds zināms drosmes un pašpārliecinātības piemērs, pat tādos brīžos, kad tas nelikās. Pat cilvēki man ir teikuši – kad jūs smaidāt, viss ir kārtībā, kad esat drūms, tad liekas, ka viss ir slikti. Vajadzēja tādu pārcilvēcīgu Lāčplēša spēku," viņš stāstīja.
Ivāns saka, ka mums vienmēr ir jāmeklē stipri sabiedrotie. Latvijas kurss bijis pareizs, esam Eiropas Savienībā un NATO. Viņu apbēdina politiskās ķildas par nebūtisko un ceturtdienas Saeimas balsojums par sieviešu nonievāšanu. Īvāns saka – Latvijas spēks ir demokrātija:
Citāts:"Savukārt demokrātijas lielākais drauds ir tumsonība. Un tas ir skaudri jāapzinās, ka izglītība, cilvēku apgaismošana ir nonākusi zināmā strupceļā. Mēs jau pēc bēdīgā ASV piemēra redzam, ka šī tumsonība ir tā, kas var vest arī uz verdzību.
Ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri var padoties populistiem. Pat man ir zvanījuši cienījami cilvēki, kuri prasījuši, vai es nevaru pateikt labu vārdu par kādu it kā Latvijas pilsoni, kas sēž tur Latvijas laukos. Tad es saprotu, cik liela Krievijas nauda tur ir ieguldīta, lai šo cilvēku legalizētu."
Sveicot Īvānu jubilejā, Latvija atceras ne tikai vienu dzīvi, bet veselu laikmetu, kurā viņa darbs un drosme mainīja valsts likteni. Tas ir stāsts par cilvēku, kurš no vienkārša žurnālista kļuva par tautas balsi, un par to, ka arī viens cilvēks var būt dzinējspēks vēsturiskām pārmaiņām. Jubilejā viņam ir novēlējums arī pašam sev:
"Biežāk pateikt "nē" dažādiem uzaicinājumiem, tai skaitā arī radošiem. Tas sākās no Latvijas Tautas frontes, kad es nepateicu "nē". Kā akadēmiķis Stradiņš teica, no 80 sākas vecums. Lai man izdodas apkopot stāstus par savu dzimtu un iedvesmot cilvēkus sev apkārt!"
|
|
|
|
|
