2026. gada 3. novembrī ASV norisināsies starptermiņa (midterm) vēlēšanas, kurās tiks pārvēlēts ASV Kongresa sastāvs un ieceltas amatpersonas štatu līmenī. Šīs ir pirmās kongresa vēlēšanas prezidenta Donalda Trampa otrā pilnvaru termiņa laikā.

Vēlēšanu rezultāti noteiks 120. ASV Kongresa valdošo vairākumu un varas līdzsvaru Vašingtonā turpmākajiem diviem gadiem.

1. Ko pārvēl 2026. gada vēlēšanās?

• ASV Pārstāvju palāta (House of Representatives): Tiks pārvēlēti visi 435 balsstiesīgie mandāti. Demokrātiem un republikāņiem cīņa norit par katru vietu, lai nodrošinātu kontroli pār likumdošanas iniciatīvām un valsts budžetu.
  
  
• ASV Senāts (Senate): Tiks pārvēlētas 35 no 100 vietām (33 kārtējās vēlēšanas + 2 speciālās vēlēšanas par vakancēm, ko atstāja viceprezidents Dž. D. Venss un valsts sekretārs Marko Rubio).
  
  
• Gubernatori un reģionālā vara: Vēlēšanas notiks 39 štatos un teritorijās (36 štatu gubernatoru amati), kā arī tūkstošiem reģionālo parlamentu un vietējo pašvaldību amatos.
  
  

• Vēsturiskā tendence: Starptermiņa vēlēšanās valdošās prezidenta partijas pārstāvji bieži zaudē vietas Kongresā. Tādēļ republikāņiem pastāv liels spiediens saglabāt pašreizējo vairākumu abās palātās.
  
  
• Cīņa par Senātu: Lai atgūtu vairākumu Senātā, Demokrātu partijai nepieciešams papildus iegūt vismaz 4 vietas. Regulārajā ciklā tiek pārvēlētas 20 republikāņu un 13 demokrātu kontrolētās vietas.
  
  
• Izšķirošie štati (Battleground states): Par galvenajiem cīņas laukiem Senātā un Pārstāvju palātā tiek uzskatīti tādi štati kā Ziemeļkarolīna, Džordžija, Meina, Mičigana, Teksasa un Ohaio.
  
  

• Ekonomiskā situācija: Cenu līmenis, inflācija un Trampa administrācijas īstenotā nodokļu un tirdzniecības tarifu politika.
  
  
• Imigrācija un robeždrošība: Federālās imigrācijas kontroles pasākumi saglabājas kā viena no centrālajām debašu tēmām.
  
  
• Apgabalu robežu pārdale (Gerrymandering): Atsevišķos štatos kampaņu gaitu un rezultātus ietekmē iepriekš veiktās vēlēšanu apgabalu robežu izmaiņas.
  

Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim (galvenā balsošanas diena noteikta svētdienā, 20. septembrī). Oficiālo dekrētu par Valsts Domes vēlēšanu izsludināšanu Vladimirs Putins parakstīja 2026. gada 16. jūnijā.

Šis ir apjomīgākais vēlēšanu cikls Krievijā pēdējos gados, jo vienlaikus tiek pārvēlēts gan federālais parlaments, gan liels skaits reģionālo varas orgānu.

Galvenie vēlēšanu līmeņi
1. Valsts Domes (9. sasaukuma) vēlēšanas
Tiek pārvēlēti visi 450 apakšpalātas deputātu mandāti pēc paralēlās jeb jauktās vēlēšanu sistēmas:

• 225 mandāti tiek sadalīti pēc partiju sarakstiem proporcionālā sistēmā (ar 5% barjeru).
  
  
• 225 mandāti tiek pārvēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos pēc mažoritārās sistēmas.
  
  

• 11 gubernatoru (reģionu vadītāju) vēlēšanas (8 tiešās un 3 netiešās vēlēšanas reģionālajos parlamentos).
  
  
• 39 reģionālo parlamentu vēlēšanas.
  
  
• Pašvaldību vēlēšanas vairākos simtos pašvaldību.
  
  

• Pirmās Valsts Domes vēlēšanas kara apstākļos: Šīs ir pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
  
  
• Balsošana okupētajās teritorijās: Maskava plāno rīkot balsošanu arī nozīmīgās okupētajās Ukrainas teritorijās — Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kā arī 2014. gadā anektētajā Krimā. Starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas iepriekš pasludinājusi par spēkā neesošām un nelikumīgām.
  
  
• Elektroniskā balsošana un kontrole: Attālinātā elektroniskā balsošana (REV) tiek paplašināta un apstiprināta 33 reģionos (aptverot aptuveni 48 miljonus vēlētāju). Neatkarīgie novērotāji un analītiķi e-balsošanu kritizē kā galveno rīku rezultātu manipulācijai un kontrolei.
  
  
• Interneta un sakaru ierobežojumi: Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Ella Pamfilova jau iepriekš paziņoja, ka balsošanas laikā jārēķinās ar iespējamiem sakaru un interneta traucējumiem reģionos "drošības apsvērumu dēļ" (saistībā ar dronu uzbrukumu riskiem).
  
  
• Politiskā ainava: Vēlēšanās pielaistas 17 oficiāli reģistrētās partijas, taču reālu konkurenci nodrošina tikai sistēmiskās spēļu puses (galvenokārt valdošā "Vienotā Krievija" un tās kaimiņpartijas KFKP, KLDP, "Taisnīgā Krievija" un "Jaunie ļaudis"). Nesistēmiskā opozīcija un neatkarīgie kandidāti ir faktiski izslēgti no politiskā procesa, ieslodzīti vai piespiesti pamest valsti.
  

Pola Pota un Viņa vadīto Sarkano kmeru attiecības ar Padomju Savienību (PSRS) bija aukstas, saspringtas un atklāti naidīgas. Šīs attiecības pamatā noteica tā laika ģeopolitiskie konflikti — īpaši Ķīnas un PSRS nesaskaņas (Sino-Soviet split) un pieaugošais konflikts starp Kambodžu un Vjetnamu.

1. Ideoloģiskā un ģeopolitiskā nostāja

• Sabiedrošanās ar Ķīnu: Pols Pots iedvesmojās no Mao Dzeduna ideoloģijas un izveidoja ciešu aliansi ar Ķīnas Tautas Republiku. Maoistiskajā skatījumā PSRS tika uzskatīta par "revizionistisku" un "sociālimperiālistisku" valsti, kas bija nodDevusi īsto komunisma ideju.
  
  
• Neuzticība Maskavai: Sarkanie kmeri uzskatīja PSRS par draudu savai absolūtajai neatkarībai un nevēlējās pieļaut nekādu Maskavas ietekmi Kambodžā.
  
  

• Pēc Vjetnamas kara beigām PSRS par savu galveno sabiedroto Dienvidaustrumāzijā izvēlējās Vjetnamu.
  
  
• Pola Pota režīms Vjetnamu uzskatīja par savu nozīmīgāko vēsturisko un eksistenciālo ienaidnieku. Redzot, ka Vjetnama saņem apjomīgu militāro un ekonomisko palīdzību no Maskavas, Pola Pota ienaids pret PSRS tikai pieauga.
  
  

• Ierobežoti kontakti (1975–1978): Lai gan PSRS oficiāli atzina Demokrātisko Kampučiju (Pola Pota valsti), reāla sadarbība nenotika. Diplomatiskās attiecības bija minimālas un pilnas ar abpusēju neuzticēšanos.
  
  
• Kambodžas–Vjetnamas karš (1978–1979): Kad pieauga robežkonflikti starp Vjetnamu un Kambodžu, PSRS atklāti nostājās Vjetnamas pusē, nodrošinot tai ieročus un loģistiku.
  
  
• Pola Pota gāšana (1979): 1978. gada nogalē Vjetnamas armija iebruka Kambodžā un 1979. gada sākumā gāza Pola Pota režīmu. Vjetnamieši pie varas iecēla Henga Samrina valdību (Kampučijas Tautas Republiku), ko PSRS nekavējoties atzina un sāka masīvi atbalstīt.
  

• Ekstremāla Maoisma ideoloģija: Pols Pots vēlējās izveidot pilnīgi agrāru, bezklašu sabiedrību ("Nultais gads"). Viņš mēģināja likvidēt pilsētas, naudu, privātīpašumu, reliģiju un rietumniecisko kultūru.
  
  
• Masveida deportācijas: Tūlīt pēc varas pārņemšanas 1975. gadā visiem pilsētu iedzīvotājiem (ieskaitot simtiem tūkstošu no galvaspilsētas Pnompeņas) tika pavēlēts doties uz laukiem, lai strādātu piespiedu darba nometnēs.
  
  
• Kambodžas genocīds: Režīms sistemātiski iznīcināja "sabiedrības ienaidniekus" — intelektuāļus, skolotājus, ārstus, valsts ierēdņus, kā arī etniskās un reliģiskās minoritātes. Cilvēkus nogalināja pat par briļļu nēsāšanu vai svešvalodu mācēšanu, jo tas tika uzskatīts par izglītotības un "nodevības" pazīmi.
  
  
• Upuru skaits: Tiek lēsts, ka viņa četru gadu valdīšanas laikā bada, slimību, pārmērīga darba un masveida izpildmehānismu dēļ gāja bojā 1,5 līdz 2 miljoni cilvēku — aptuveni 20–25% no visas valsts iedzīvotāju skaita.
  
  

1. 2026 gada 30. jūlijā Microsoft akcijas piedzīvoja vēsturisku cenu kāpumu par aptuveni 15–16% vienas dienas laikā, palielinot uzņēmuma tirgus kapitalizāciju par apmēram 450 miljardiem ASV dolāru. Tas bija lielākais vienas dienas tirgus vērtības pieaugums kādam uzņēmumam akciju tirgus vēsturē.

• Ieņēmumi: sasniedza 90,0 miljardus USD (pieaugums par +18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), pārsniedzot prognozētos 87,6 miljardus USD.
  
• Peļņa uz akciju (EPS): sasniedza $4.74 (koriģētā) / $4.81 (GAAP), pārsniedzot analītiķu gaidītos $4.24.
  

• Azure mākoņpakalpojumi: Azure ieņēmumu pieaugums paātrinājās līdz 43%, pārsniedzot paša uzņēmuma prognozētos 39–40%. Turklāt Azure gada ieņēmumi pirmo reizi vēsturē pārsniedza 100 miljardus USD.
  
• Nākotnes līgumi (RPO): Komerciālo saistību portfelis (Commercial RPO) pieauga par 84%, sasniedzot 678 miljardus USD, kas liecina par milzīgu un garantētu pieprasījumu pēc uzņēmuma MI pakalpojumiem.
  
• Microsoft 365 Copilot: Maksājošo lietotāju skaits pārsniedza 30 miljonus.
  

• Plašāks tehnoloģiju nozares kāpums: Microsoft uzrāviens līdzi parāva arī pārējo tirgu — S&P 500 indekss un Nasdaq piedzīvoja ievērojamu kāpumu, un pusvadītāju (mikročipu) nozares akcijas strauji pieauga.
  
• Valitēts MI investīciju bums: Tirgus guva apstiprinājumu, ka mākslīgā intelekta bums nav tikai tukšs burbulis, bet gan rada reālu ieņēmumu pieaugumu.
  

• Kritēriju paaugstināšana citiem tehnoloģiju gigantiem: Citi lielie uzņēmumi (piemēram, Alphabet, Meta u.c.), kas arī tērē desmitiem miljardu dolāru MI datu centriem, tagad izjūt papildu spiedienu no investoriem uzrādīt tikpat skaidru atdevi un ieņēmumu pieaugumu.
  

• Microsoft plāno turpināt agresīvi investēt datu centros un aparatūrā (prognozējot aptuveni 175–190+ miljardu USD investīcijas gadā). Tas garantē stabilus un augošus pasūtījumus tādiem mikroshematu ražotājiem un serveru piegādātājiem kā Nvidia, AMD un TSMC.
  

• Pēc 16% lēciena Microsoft akciju novērtējums ir ievērojami pieaudzis. Tas nozīmē, ka nākamajos ceturkšņos uzņēmumam nebūs vietas kļūdām — investori sagaidīs nevainojamu plānu izpildi un jaudas ierobežojumu savlaicīgu risināšanu.
  

Magnifica Humanitas: Sociāldemokrātu ceļvedis

Cilvēks ir sociāla būtne, un mēs esa radīti, lai dzīvotu kopā. Lai mūsu sabiedrība plauktu un lai ikviens cilvēks varētu sasniegt savu potenciālu, mums ir jāveido pasaule, kas balstās uz solidaritāti, taisnīgumu un vienlīdzību. Šis ceļvedis ir par to, kā sociāldemokrātiskie principi var palīdzēt mums to sasniegt un izveidot labāku nākotni visiem.
Kas ir Magnifica Humanitas?
Magnifica Humanitas nav tikai politiska ideoloģija, tā ir arī dzīvesveids. Tas ir par to, kā mēs varam veidot sabiedrību, kurā katram cilvēkam ir vienādas iespējas, kurā nav diskriminācijas un kurā mēs visi rūpējamies par otru.
Kāpēc Magnifica Humanitas ir svarīga?
Magnifica Humanitas ir svarīga, jo tā piedāvā reālu alternatīvu pašreizējai nevienlīdzībai un netaisnībai. Tā ir par to, kā mēs varam izveidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un kurā nav neviena, kurš būtu atstāts novārtā.
Magnifica Humanitas principi:

• Solidaritāte: Mēs esam atbildīgi par otru. Mums ir jārūpējas par tiem, kam klājas grūtāk.
  
• Taisnīgums: Visiem ir jābūt vienādām iespējām, neatkarīgi no viņu izcelsmes, rases, dzimuma vai citiem faktoriem.
  
• Vienlīdzība: Ikviens cilvēks ir vienlīdzīgs un ir pelnījis vienādu cieņu un attieksmi.
  
• Demokrātija: Ikvienam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi.
  
• Brīvība: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un pašnoteikšanos, ciktāl tas neierobežo citu brīvību.
  

• Veselības aprūpe: Mums ir jānodrošina bezmaksas veselības aprūpe visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  
• Izglītība: Mums ir jānodrošina kvalitatīva bezmaksas izglītība visiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes.
  
• Mājoklis: Mums ir jānodrošina pieejams mājoklis visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  
• Nodarbinātība: Mums ir jānodrošina pilnīga nodarbinātība un labvēlīgi darba apstākļi.
  
• Sociālā aizsardzība: Mums ir jānodrošina sociālā aizsardzība visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  

https://bsky.app/profile/drnereide.bsky....zdyvlews24
Kopsavilkums (Galvenie atklājumi)
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir ieguvis jauna veida spektra datus par Neptūna iekšējiem mazajiem pavadoņiem (Larissa, Galatea, Proteus) un gredzeniem, atklājot to sastāvā unikālas iezīmes:

1. Filosilokātu (māla minerālu) atklāšana: Neptūna mazajos pavadoņos un gredzenos konstatēti ar magniju bagāti filosilokāti. Šie minerāli veidojas tikai ilgstošā šķidra ūdens iedarbībā. Šis ir pirmais šāda veida atklājums Saules sistēmā tālāk par Jupiteru.
   
2. Ķīmiskais paradokss: Minerālu veidošanai bija nepieciešams silts, šķidrs ūdens miljoniem gadu garumā, taču uz pašreizējiem pavadoņiem gandrīz nav ūdens ledus pēdu. Mūsdienu mazie pavadoņi ir pārāk mazi, lai tie paši spētu radīt un uzturēt šādu siltumu.
   
3. Galvenā hipotēze par izcelsmi: Neptūnam sākotnēji bijusi "parasta" lielo pavadoņu sistēma. Kad Neptūns sagūstīja Tritonu (sākotnēji Kopera joslas objektu), Tritona ierašanās iznīcināja šos senos pavadoņus. Pašreizējie mazie pavadoņi un gredzeni izveidojās no lielo pavadoņu iekšienes atlūzām, saglabājot to iekšienes ķīmiskos nospiedumus.
   
4. Masu salīdzinājums: visa pašreizējā Neptūna iekšējā sistēma veido tikai aptuveni 1% no Urāna lielo pavadoņu sistēmas masas — tās ir tikai būtiski nopostītas sistēmas paliekas.
   
5. Neatrisinātās mīklas:
   
   • Uz visiem pētītajiem objektiem ir atrasts vēl kāds hidratēts minerāls, ko šobrīd nav iespējams identificēt (tas neatbilst nevienam spektram laboratoriju bibliotēkās).
     
   • Proteus (lielākais no mazajiem pavadoņiem) satur to pašu noslēpumaino materiālu, taču tajā gandrīz nav māla pēdu, kas liecina par citu izcelsmes reģionu vai vēlāku termisko apstrādi.
     
   • Alternatīvu scenāriju (piemēram, liela Koipera joslas objekta saplosīšanu ar paisuma spēkiem) joprojām nevar pilnībā izslēgt.
     

• Unikāls "logs" uz planētu iekšieni: Parasti lielo ledus pasaulju iekšējie slāņi paliek nepieejami zem bieza ledus garozas slāņa. Katastrofālā Neptūna sistēmas iznīcināšana un fragmentu atkalsavienošanās (reaccretion) sniedz unikālu iespēju tieši novērot un pētīt seno ledus pavadoņu hronoloģiju un iekšējos procesus.
  
• Ķīmiskās paralēles ar Cēreru un meteorītiem: Atklātie filosilokāti spektrāli līdzinās minerāliem uz pundurplanētas Cēres un visvairāk modificētajiem oglekļa hondrītu meteorītiem, kas atrasti uz Zemes. Tas norāda uz līdzīgiem ūdens-iežu mijiedarbības procesiem agrīnajā Saules sistēmā, neatkarīgi no attāluma līdz Saulei.
  
• Sistēmas dinamika: Dati apstiprina teorētiskos modeļus par to, ka Tritona gūstīšana radīja milzīgu haosu Neptūna pavadoņu orbitālajā dinamikā, pilnībā pārveidojot visu Neptūna iekšējo sistēmu. 
  

Mihails Cetlins (Михаил Львович Цетлин, 1924–1966) bija izcils padomju matemātiķis, fiziķis un kibernētikas pionieris. Viņa darbi likuši pamatus vairākām mūsdienu datorzinātņu, mākslīgā intelekta (AI) un robotehnikas jomām.
Dzīves gaita

• 1924. gads: Dzimis Maskavā.
  
• Otrā pasaules kara laikā: Dienēja armijā par sakarnieku, piedalījās cīņās frontē.
  
• 1950. gads: Absolvēja Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāti.
  
• Zinātniskā darbība: Strādāja ciešā sadarbībā ar izcilajiem matemātiķiem Izrailu Gelfandu (Израиль Гельфанд) un Alekseju Ļapunovu. Izveidoja un vadīja pētnieku grupas, kas pētīja bioloģisko kibernētiku un automātu teoriju.
  
• 1966. gads: Pāragri mira 41 gada vecumā, atstājot izcilu mantojumu tā laika kibernētikā.
  

• Pierādīja, ka vienkārši automāti ar atmiņu spēj "mācīties" un pielāgoties videi bez tiešas ārējas programmēšanas.
  
• Izstrādāja automātu spēļu teoriju, parādot, kā atsevišķi neatkarīgi automāti spēj mijiedarboties un decentralizēti sasniegt kolektīvi optimālu uzvedību.
  

• Atgriezeniskā saite (Feedback): Sistēmas spēja izmantot informāciju par savas darbības rezultātiem, lai pielāgotu turpmāko uzvedību.
  
  • Negatīvā atgriezeniskā saite: Stabilizē sistēmu un uztur līdzsvaru (piemēram, termostats, kas izslēdz apkuri, kad sasniegta vēlamā temperatūra).
    
  • Pozitīvā atgriezeniskā saite: Pastiprina izmaiņas un var novest pie straujas izaugsmes vai nestabilitātes.
    
• Homeostāze: Sistēmas spēja saglabāt savu iekšējo līdzsvaru un funkcionēšanu, neraugoties uz ārējās vides svārstībām (piemēram, cilvēka ķermeņa temperatūras regulācija).
  
• "Melnā kaste" (Black Box): Pieeja, kurā sistēma tiek pētīta, analizējot tikai tās ievadi (input) un izvadi (output), neiedziļinoties iekšējās uzbūves detaļās.
  
• Adaptācija un pašorganizācija: Kompleksu sistēmu spēja patstāvīgi mainīt savus noteikumus un struktūru, pielāgojoties jauniem apstākļiem.
  

Citāts:Kibernētika nav atsevišķa šaura nozare — tā ir sistēmiskās domāšanas veids, kas ļauj saskatīt kopsakarības starp bioloģiju, tehnoloģijām un sabiedrību.

• Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās: Neironu tīklu apmācības algoritmi (piemēram, kļūdas atpakaļizplatīšanās) balstās atgriezeniskās saites cilpās.
  
• Robotehnika un autonomie transportlīdzekļi: Droni un pašbraucošās automašīnas nepārtraukti apstrādā sensoru datus, lai koriģētu savu kustību reāllaikā.
  
• Vadības kibernētika (Management Cybernetics): Lielu organizāciju un procesu plānošana, nodrošinot to spēju ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām.
  
• Bionika un medicīna: Muskuļu biosignālu vadītas protezēšanas sistēmas, sirdsdarbības stimulatori un smadzeņu-datora saskarnes (Brain-Computer Interfaces).
  

• Joma: Neirozinātne, bioloģiskā kibernētika.
  
• Ieguldījums: Viens no viscitētākajiem mūsdienu neirozinātniekiem. Izstrādājis Brīvās enerģijas principu (Free Energy Principle) un Active Inference konceptu. Tas ir matemātisks kibernētisks modelis, kas izskaidro, kā bioloģiskās sistēmas (piemēram, smadzenes) uztur homeostāzi un pieņem lēmumus, nepārtraukti samazinot atšķirību starp gaidīto un reālo vidi.
  

• Joma: Autonomā robotehnika un ietvertā kibernētika (Embodied AI).
  
• Ieguldījums: Bijušais MIT Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs un uzņēmumu iRobot (Roomba) un Rethink Robotics līdzdibinātājs. Viņš revolucionizēja robotiku ar "uzvedības līmeņu arhitektūru" (subsumption architecture), pierādot, ka robotam nav vajadzīga sarežģīta iekšējā pasaules karte — efektīvu vadību nodrošina tiešas sensomotorās atgriezeniskās saites cilpas ar vidi.
  

• Joma: Neirokibernētika, bionika.
  
• Ieguldījums: Lielbritānijas kibernētiķis, kurš ieguvis slavu kā "pasaulē pirmais kiborgs". Viņš veica drosmīgus eksperimentus, implantējot savā nervu sistēmā neiro-saskarnes (Cyborg I & II projekti), lai ar smadzeņu/nervu signāliem tieši vadītu robotizētas protēzes un datorus, kā arī pētītu tiešu nervu signālu pārraidi starp diviem cilvēkiem.
  

• Joma: Sociālā kibernētika, Social Physics.
  
• Ieguldījums: MIT Media Lab profesors un viens no lielo datu un sociālās kibernētikas pionieriem. Viņš pēta, kā informācijas plūsmas, atgriezeniskā saite un uzvedības modeļi izplatās cilvēku sabiedrībā, organizācijās un viedajās pilsētās.
  

• Joma: Otrās kārtas kibernētika un sistēmu teorija.
  
• Ieguldījums: Džordža Vašingtona universitātes profesors un ilggadējs Amerikas Kibernētikas biedrības (ASC) vadītājs. Viņš izstrādājis modeļus par to, kā novērotājs ietekmē pētāmo sistēmu, un kā kibernētikas principus lietot ekonomikas un sabiedrības transformācijā.
  

Citāts:Mūsdienās kibernētikas idejas visstraujāk attīstās kiberfizikālo sistēmu (IoT, autonomie transportlīdzekļi), smadzeņu-datora saskarņu (piemēram, Neuralink izstrādnes) un adaptīvā AI jomās.

Reforma izlemta
Koalīcija vienojas par ilgāku militāro dienestu

Vēl nesen valdība ir cīnījusies par reformu militārajā dienestā, pirmdien koalīcijas līderi iepazīstināja ar vienošanos pēc vasaras ministru padomes Švarcenbergas kazarmās Zalcburgā. Nākotnē militārais pamatdienests tiks pagarināts par trim mēnešiem ar obligātām militārām mācībām. Civildienesta gadījumā vispirms būtu jābūt iespējamam brīvprātīgam divu mēnešu termiņa pagarinājumam, bet, ja militāro pamatierēdņu skaits ir pārāk mazs, civildienests būtu jāpagarina līdz vienpadsmit mēnešiem. Kritika nāca no opozīcijas.
27. 2026. gada jūlijs, plkst. 4:49 (Atjaunināts: 27. 2026. gada jūlijs, plkst. 17.57.)
Dalīties

Jaunā regula stājas spēkā no 1.janvāra nākamgad. Tomēr sarunas ar opozīciju joprojām ir nepieciešamas, jo civildienesta pagarināšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Divu mēnešu pagarinājums civildienestā sākotnēji būs brīvprātīgs un tiks zinātniski izvērtēts.

Par vienu (militārā dienesta pagarinājumu, piezīmi) nevar izlemt bez otra (pilsoņdienesta pagarināšana, ņemiet vērā)," opozīcijas virzienā norādīja Vācijas kanclers Kristians Stokers (ÖVP). Viņš bija apmierināts ar risinājumu.

Cik noderīga ir militārā pamatdienesta paplašināšana?

Pirms tam notika “ļoti ilgas un intensīvas diskusijas”. “Vadošais princips” bija “militārā dienesta un valsts aizsardzības stiprināšana”. Pēc Stocker domām, “solis” seko Militārā dienesta komisijas ieteikumi: “Ar šiem pasākumiem mēs aizsargājam savu valsti un savas valsts iedzīvotājus.” Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem militārais pamatdienests ilgst sešus gadus, un civildienests ilgst deviņus mēnešus.
“Wehrdienstgarantie” no 2028. gada

Stocker pateicās militārā dienesta komisijai un sarunu partneriem. Reformu iepazīstināja arī kanclera vietnieks Andreass Bablers (SPÖ), ārlietu ministrs Beate Meinl-Reisinger (NEOS) un Militārā dienesta komisijas priekšsēdētājs Erwin Hameseder.

No 2028. gada “iesaukšanas pakalpojuma garantija” ir jāstājas spēkā. Ja gada militāro kalpu skaits samazinās par vairāk nekā 7,5 procentiem no 15 000, civildienests ir pastāvīgi jāpalielina līdz vienpadsmit mēnešiem no nākamā gada. Pēc tam papildu divus mēnešus var nodrošināt, vienojoties ar attiecīgo iestādi – arī elastīgi.

Valdība nesen ilgu laiku cīnījās par reformu

Vicekanclers Bablers, pēc viņa paša vārdiem, ir bijis svarīgs, lai piesaistītu militāro dienestu, kā viņš teica, atsaucoties uz savu laiku kā pamata militārais kalps un profesionāls karavīrs. Ārlietu ministrs Meinl-Reisinger uzsvēra, ka Wehrdieners ir arī jāpiedāvā kaut kas satura ziņā: “Ja mēs diktējam jauniešiem, kā viņiem ir jāpavada laiks, tad tam jābūt jēgpilnam.”
Hameseder nav pārliecināts, bet redz "progresu"

Hameseders nebija pilnīgi pārliecināts par atrasto kompromisu – “protams, ne jautājumu”, kā viņš pats teica. Viņa vadītā komisija sākotnēji bija aizstāvējusi “Austria Plus” modeli – astoņus mēnešus ilgu militāro dienestu plus divu mēnešu milicijas dienestu. Valdošo pušu panāktais kompromiss bija “nevis optimāls risinājums šim jautājumam”, bet “ievērojams progress” attiecībā uz status quo.

“Man tas neiedvesmo entuziasmu, bet tas jau ir solis, kas Austrijas armiju ievērojami virzīs uz priekšu,” rezumēja Hamesders. Ideālā gadījumā, pēc viņa domām, civildienestam vajadzētu ilgt divpadsmit mēnešus un tādējādi ievērojami ilgāk nekā militārajam dienestam.


Pēc viņa domām, ir būtiski pārveidot civildienesta perioda pagarinājumu, kas pašlaik ir brīvprātīgi paredzēts, uz kopumā vienpadsmit mēnešiem par apņemšanos, ja netiek sasniegts nepieciešamais militāro pamatieroču skaits. “Šis modelis ir politisks kompromiss, kas ir jāievēro.” Tam ir arī ekonomikas cena, un armijas organizācija kļūst sarežģītāka nekā Komisijas izvēlētajā modelī.
Vairāk naudas un atvaļinājuma dienas

Militārā dienesta modelis atbilst militārā dienesta komisijas pakāpeniskajam modelim. Tūlīt pēc kodolieroču militārā dienesta notiek obligātas militārās mācības. Turklāt desmit gadu laikā jāpabeidz pakārtotās kaujinieku mācības. Turklāt militārajam pamatdienestam jābūt pievilcīgam, palielinot finansiālo atlīdzību līdz 1,000 eiro un ieviešot atvaļinājuma dienas.

Vēl nesen civildienesta ilgums bija sarunu punkts. NEOS šeit izteicās pret pagarinājumu. Tomēr ÖVP, visticamāk, ir uzstājis uz – sākotnēji brīvprātīgu – ilgāku militārā aizstājēja dienesta ilgumu, ja citādi būtu baidījies, ka civildienests kļūs pievilcīgāks militārajam dienestam. Kurz tika arī minēts, ka sākotnēji militārajā dienestā tika iesniegta tikai vienošanās un civildienesta jautājums būtu atstāts novārtā.
FPÖ: “Nākamais slinks kompromiss”

“Šī kompromisa konstatēšana starp trim koalīcijas partijām ir prasījusi ilgāku laiku, bet dažreiz tas prasa laiku,” sacīja Vācijas prezidents Aleksandrs Van der Bellens (Alexander Van der Bellen) Blūska īsziņu dienestā. Tomēr tika konstatēts kompromiss, kas pieņem ekspertu komisijas priekšlikumu, uzsvēra Federālās armijas virspavēlnieks. Van der Bellen tagad vēlas, lai reforma tiktu īstenota ātri.

FPÖ līderis Herberts Kickls valdības plānu raidījumā raksturoja kā “nākamo šīs zaudētās gaismas sapuvušo kompromisu”. Ar iesniegto reformu “nekalpo ne federālajai armijai, ne ierēdņiem, ne mūsu mītnes valsts drošībai”. Kickl ir īpaši nobažījies par to, ka iedzīvotāji nebija iesaistīti šajā projektā. Viņš arī aicināja rīkot jaunas vēlēšanas.

Zaļo pārstāvis Deivids Stēgmillers (David Stögmüller) redz “numuru spēli par militārā dienesta ilgumu”, bet tas, kā tas notiek ar civildienestu, joprojām ir atvērts. Reformai jābūt vairāk nekā ikmēneša skaitļu atlikšanai, viņš kritizēja raidījumā. Stögmüller īpaši trūkst konkrētu saturu.
Sarkanais Krusts atzinīgi vērtē plānus

Austrijas Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Džeralds Šēpfers atzinīgi novērtēja lēmumu par sākotnējo brīvprātīgo un lietas gadījumā civildienesta obligātu paplašināšanu: “Lēmums stiprina sabiedrības noturību un vienlaikus piedāvā nepieciešamo elastību, lai varētu reaģēt uz turpmākajām norisēm.”

Industriellenvereinigung (IV) arī redzēja iesniegto modeli pozitīvi, “pat ja tas nebija pirmais Militārā dienesta komisijas ieteikums”. Šajās lēmumās federālajai valdībai ir jākļūst “ievērojami ātrākai”. Ģeopolitiskā situācija negaida atsevišķu valdošo partiju sadursmes, sacīja IV ģenerālsekretāra vietnieks Pīters Korens.

ORF.at/Aģentūras

Apustuļa Toma evaņģēlijs ir viens no pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem apokrifajiem (kanonā neiekļautajiem) tekstiem agrīnajā kristietībā.
Lūk, galvenie fakti īsumā:
1. Kas tas ir?

• Formāts: Atšķirībā no Jaunās Derības evaņģēlijiem (Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa), Toma evaņģēlijā nav stāstījuma par Jēzus dzīvi, viņa dzimšanu, brīnumiem, ciešanām vai augšāmcelšanos.
  
• Saturiski: Tas ir 114 Jēzus izteikumu, līdzību un dialogu krājums.
  

• Atklāšana: Pilns teksta roraksts koptu valodā tika atrasts 1945. gadā Ēģiptē, netālu no Naghamādī (Nag Hammadi) pilsētas, kopā ar citiem gnostiskajiem tekstiem.
  
• Datējums: Tiek lēsts, ka oriģināls grieķu valodā sarakstīts aptuveni no 1. gadsimta otrās puses līdz 2. gadsimta vidum.
  

• Misticisms un gnosticisms: Tekstā uzsvērta iekšējā, garīgā atziņa (gnōsis). Dieva valstība tiek raksturota nevis kā nākotnes notikums vai fiziska vieta, bet gan kā garīga realitāte, kas jau atrodas cilvēka iekšienē un visapkārt.
  
• Pašizziņa: Jēzus šajā evaņģēlijā aicina uz pašizziņu: "Ja jūs iepazīsiet paši sevi, jūs tiksiet atzīti... Bet ja jūs neiepazīsiet sevi, jūs dzīvosiet nabadzībā."
  

• Agrīnās Baznīcas tēvi (piemēram, Irenejs) to noraidīja, jo tā mācība un skatījums uz Jēzu būtiski atšķīrās no pārējiem četriem evaņģēlijiem un tika uzskatīts par herētisku (gnostisku).
  

Citāts:Secinājums: Toma evaņģēlijs ir unikāls vēsturisks dokuments, kas sniedz ieskatu tajā, cik daudzveidīga un dažāda bija agrīnā kristīgā domāšana pirmajos gadsimtos pēc Kristus.

2. Ar ebreju un vācbaltiešu saimniecisko īpašumu "latviskošanu" Ulmaņa režīms vēlējās vismaz ārēji īstenot proporcionalitāti starp ekonomisko un etniskās grupas nacionālo īpatsvaru valstī. Ar to arī tautai bija jāparāda, ka valsts ir aktīva minoritāšu, t.s., vācbaltiešu un ebreju grupu dominances ierobežošanā. Ar šādu politiku varēja (tautā) radīt nostāju/noskaņojumu, ka ir leģitīmi ierobežot zināmu grupu tiesības. Tā varēja arī veicināt izpausties apslēptām antisemītisma tieksmēm (izpausmēm/nostājām), kad vācu okupācijas laikā sākās pret ebrejiem vērstā represiju politika. Tā varēja arī likt represijām pret ebrejiem izskatīties kā jau agrāk bijušām un tāpēc kā parastām un pierastām.
"Holokausta izpētes jautājumi Latvijā" 2003 Kārlis Kangeris "Latviešu un ebreju attiecības Trešā reiha skatījumā (1933.-1939. gads)"