| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 19 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 17 ciemiņš(i)
Bing, Internet Archive
|
|
|
| piespriež cietumsodu par spiegošanu |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-13 17:10 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Latvijas pilsonim piespriež sešu gadu cietumsodu par spiegošanu
Šodien, 14:03
Latvijā
LETA
Rīgas pilsētas tiesa trešdien ir apstiprinājusi vienošanos starp prokuroru un pērn vasarā par spiegošanu aizturētu Latvijas pilsoni par vainas atzīšanu, apsūdzētajam piemērojot brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, aģentūru LETA informēja tiesā.
Ņemot vērā apcietinājumā pavadīto laiku, kas tiek ieskaitīts piemērotajā cietumsodā, apsūdzētajam cietumā vēl būs jāpavada pieci gadi un seši mēneši.
Vīrietis bija menedžeris būvniecības jomā, un viņa darba pienākumi atviegloja informācijas iegūšanu par jaunu militāro objektu būvniecību.
Valsts drošības dienests (VDD) vīrieti aizturēja 2025. gada 27. augustā. VDD izmeklēšanā fiksēja vairākus gadījumus, kad apsūdzētais vācis izlūkziņas Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā.
Pats brīvprātīgi sācis sadarboties ar Krievijas izlūkdienestu
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidrots, ka persona Krievijas izlūkdienestam nodeva ziņas par dažādu Latvijas militāro objektu atrašanās vietām, plānojumu, kā arī drošības pasākumiem. Starp šiem objektiem bija arī bruņojuma noliktavas.
Tāpat persona sniedza Krievijas izlūkdienestam informāciju par jaunu militāro objektu būvniecību, karavīru apmācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. Vīrietis Krievijas izlūkdienestam nodeva arī citas ziņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošības interesēm. Izlūkdarbības tika koordinētas un ziņas tika nosūtītas, izmantojot tiešsaistes saziņas lietotni "Telegram".
Prokuratūra izcēla, ka apsūdzētais, ideoloģisku motīvu vadīts, pats brīvprātīgi sāka sadarbību ar GRU, sniedzot tam nepieciešamās ziņas.
Prokurors norāda, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt vainīgo personu, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
Izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, kaitīgumu, apsūdzētā personību, kā arī to, ka apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu un izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.
Prokurors uzskata, ka izvēlētais brīvības atņemšanas sods, kas pārsniedz pusi no desmit gadu maksimālā brīvības atņemšanas soda termiņa, uzskatāms par samērīgu un atbilstošu, kas spēj aizsargāt sabiedrības drošību un nacionālās drošības intereses. Tāpat tas spēj ne tikai sodīt apsūdzēto un nodrošināt, ka apsūdzētais nespēj turpināt vākt un nodot ziņas Krievijas Federācijas izlūkdienestam, bet arī atturēt citas personas no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa pagājušajā nedēļā Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
|
|
|
| Max (messenger) |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-13 3:43 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Atbildes (1)
|
|
Max (stilizēts ar visiem lielajiem burtiem; krievu: Макс, [ˈmaks] MAKS) ir krievu kurjeru un e-komercijas lietotne, ko VK izlaida 2025. gadā. Pēc analoģijas ar ķīniešu platformu WeChat, uz Max bāzes tiek izstrādāta universāla mobilā aplikācija ("superaplikācija"), kas papildus elektroniskā identitātes izmantošanai ļauj saņemt arī sociālā tīkla digitālā identitātes verifikācijas funkcijas. izmantot pastiprinātu elektronisko parakstu, kā arī veikt maksājumus.[1] Krievijas valdība to ir reklamējusi kā "nacionālo sūtni".[2]
Lai reģistrētos Messenger, ir nepieciešams derīgs mobilā tālruņa numurs no Neatkarīgo Valstu Savienības.[3][4]
Kurjeru pārvalda LLC "Communication Platform", kas ir VK meitas uzņēmums.[5] No 2025. gada septembra lietotne Max ir iepriekš instalēta visos Krievijā nopērkamajos viedtālruņos, savukārt Krievijas sakaru regulators Roskomnadzor nosaka ierobežojumus citu messenger lietojumprogrammu lietošanai.[6]
Vēsture
2022. gada maijā tika izlaista lietotne VK Messenger, taču tai bija grūti iegūt auditoriju. Valsts jau sen ir paļāvusies uz ārvalstu ziņojumu programmatūru, padarot dzīvotspējīgas alternatīvas nodrošināšanu par galveno mērķi, pat uz tā rēķina, ka tas ietekmē daudzus lietotājus. Projekts arī ar komerciālām ambīcijām, lietotājam draudzīgāka superaplikācija krievu valodai.[7][8]
2024. gadā VK uzņēmums sāka izstrādāt jaunu kurjeru.[9] 2025. gada 25. martā VK pārstāvji pastāstīja Vedomosti par Max beta versijas izstrādi, izklāstot ziņojumapmaiņas funkcijas, iebūvētās maksājumu sistēmas VTB Bank un Alfa-Bank un biznesa rīkus mini lietotņu un tērzēšanas robotu izveidei. Kurjers tika novietots tā, lai tas būtu neatkarīgs no VK lietotnes.[10][11][1] Mobilās lietotnes beta versija kļuva pieejama lejupielādei nākamajā dienā.
2025. gada 4. jūnijā Vladimira Putina un Krievijas valdības locekļu tikšanās reizē digitālās attīstības ministrs Maksuts Šadajevs paziņoja, ka Maksu plānots veidot par oficiālu nacionālo Krievijas vēstnesi, līdzīgi kā citu valstu nacionālie sūtņi, kā piemēru minot Line (Japāna), KakaoTalk (Dienvidkoreja), Zalo (Vjetnama) un WeChat (Ķīna)[1].
2025. gada 24. jūnijā tika publicēts federālais likums "Par daudzfunkcionāla informācijas apmaiņas pakalpojuma izveidi", kas paredz, ka pēc 1. septembra Max ir jāinstalē oficiāli izlaistajās mobilajās ierīcēs Krievijā.[13][14] 25. jūnijā senatore Olga Jepifanova paziņoja, ka Gosuslugi tiks integrēts Max.[15] Jūnijā VK uzņēmums paziņoja par kļūdu atlīdzības programmu ar 5 000 000 ₽ (~62 000 ASV dolāru) atlīdzību par ziņošanu par drošības pārkāpumiem lietotnē.[16]
2025. gada 15. jūlijā Krievijas valdība šo lietotni reklamēja kā "nacionālo vēstnesi".[2]
2025. gada 30. jūlijā Sanktpēterburgas Valsts universitāte strādā pie vienotas digitālas ekosistēmas darba vietai, organizē procesus, jo tajā ir korporatīvā pasta funkcionalitāte ar integrētu kalendāru un kontaktiem, audiokonferences, sanāksmju plānošanas rīki, uzdevumu pārvaldība un ērts mākonis failu glabāšanai ar atbalstu tiešsaistes dokumentu rediģēšanai.[17] No 2025. gada septembra lietotne Max ir iepriekš instalēta visos Krievijā pārdotajos viedtālruņos, savukārt Krievijas sakaru regulators Roskomnadzor nosaka WhatsApp un Telegram lietošanas ierobežojumus.[6][18]
2025. gada 5. novembrī reģistrācija tika paplašināta, iekļaujot visas Neatkarīgo Valstu Savienības valstis.[3][19]
Drošības un privātuma problēmas
Max Messenger, kas saistīts ar VK un integrēts ar tādiem Krievijas valdības dienestiem kā Gosuslugi, ir saskāries ar kritiku par lietotāja datu apstrādi un tehnisko komponentu izvēli. Pārskatos norādīts, ka lietojumprogramma apkopo un saglabā lietotāju metadatus, tostarp IP adreses, kontaktpersonu sarakstus un aktivitāšu laikspiedolus, un tās konfidencialitātes politika ļauj pārsūtīt šos datus trešajām personām, tostarp valsts iestādēm. Ir arī atzīmēts, ka programmatūrā ir iekļautas vairākas trešo pušu atvērtā pirmkoda bibliotēkas, kuru izcelsme ir valstīs, kuras Krievija oficiāli atzinusi par "nedraudzīgām", un ka daļa telemetrijas trafika tiek novirzīta uz ārvalstu serveriem.[20]
Drošības pētnieki ir arī dokumentējuši sociālās inženierijas shēmas, kas paredzētas MAX lietotājiem. Šādos gadījumos uzbrucēji uzdodas par tehniskā atbalsta darbiniekiem un piedāvā “aizsardzības aktivizēšanas” pakalpojumus, cenšoties pievilināt upurus, lai tie atklātu SMS verifikācijas kodus. Šādus kodus pēc tam var izmantot, lai iegūtu nesankcionētu piekļuvi saistītajiem kontiem valdības pakalpojumu portālos.[21]
Tikmēr Ukrainas un Apvienotās Karalistes izveidota kopīga hakeru komanda arī iefiltrējās šajā programmatūrā, mēģinot no tās iegūt kritisku informāciju vai traucēt un traucēt darījumus.[22]
https://en.wikipedia.org/wiki/Max_(app)
|
|
|
|
| Deviņi cilvēki un vēl 27 ievainoti |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-11 11:57 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
|
Kanādas mazpilsētā nošauti deviņi cilvēki un vēl 27 ievainoti
Monreāla (Kanāda), 11. febr., LETA--AFP. Britu Kolumbijas provinces Tamblerridžas pilsētā otrdien tika nošauti deviņi cilvēki, tai skaitā septiņi vietējā vidusskolā un divi kādā mājoklī, paziņoja Kanādas federālā policija.
Arī cilvēks, kurš tiek uzskatīts par atbildīgo par šīm slepkavībām, tika atrasts miris no pašradīta šauta ievainojuma.
Kanādas mediji ziņoja, ka slepkava bija sieviete, tomēr Karaliskā Kanādas Jātnieku policija nesniedza sīkākas ziņas par aizdomās turēto.
Apšaudēs arī tika ievainoti 27 cilvēki, no kuriem divi guvuši nopietnus ievainojumus, bet pārējo 25 ievainojumi nav dzīvibu apdraudoši.
Policija pavēstīja, ka otrdienas pēcpusdienā tika ziņots par aktīvu šāvēju Tamblerridžas vidusskolā.
Varas iestādes, pārmeklējot skolu, atrada sešus nošautus cilvēkus. Vēl viens skolā sašautais nomira ceļā uz slimnīcu.
Policija atrada otru vietu, kas saistīta ar šo incidentu, un tur kādā mājoklī tika atrasti vēl divi nogalināti upuri.
Tamblerridža ar 2,4 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas vairāk nekā 1100 kilometrus uz ziemeļiem no Britu Kolumbijas lielākās pilsētas Vankūveras.
|
|
|
|
| Padomju laiku ziņošana |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-07 16:11 - Forums: Latvijas pagatne
- Nav atbilžu
|
|
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve...u.a629637/
Ojāra Vācieša ziņojums, pēc kura izsūtīja skolas biedru. Vai jaunības izvēle maina dzejnieka daiļrades vērtējumu?
5. februāris, 21:10
Vēsture
Autori: Zane Ozoliņa (raidījumu režisore, dokumentālo filmu veidotāja, žurnāliste)
Latviešu kultūrā ir vārdi, kurus pierasts neapšaubīt. Ojārs Vācietis ir viens no tiem. Taču viņa biogrāfijā ir epizode, kuras sekas nav interpretējamas, – viena Vācieša jaunības izvēle noveda pie tā, ka viņa klasesbiedru 18 gadu vecumā izsūtīja uz astoņiem gadiem. Vai šī jaunības izvēle maina dzejnieka daiļrades vērtējumu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Izvēle Nr. 1" sprieda dažādu jomu pārstāvji.
Gatavojot raidījuma "Izvēle Nr. 1" epizodi par Vācieti, sastapāmies ar pretestību. Daži atteicās no sarunas, citi izteica atklātu nosodījumu: kāpēc cilāt šādus jautājumus? Kāpēc apšaubīt ģeniāla dzejnieka biogrāfiju? Vai tas vispār ir pierādīts? Un, ja ir – vai drīkst runāt par vienu, iespējams, liktenīgu kļūdu, kas neatgriezeniski sagrāva cita cilvēka dzīvi?
Sacerējums par izsūtīto Noru
Gaujienas vidusskolā mācās divi pusaudži – Ojārs Vācietis un Jānis Gubāts. Vācietis, kurš tobrīd pilda komjaunatnes sekretāra pienākumus, kopā ar savu draugu Gunāru Grāvi nonāk Gubāta internāta istabiņā, kur atrod burtnīcu ar privātu sacerējumu, zīmīgi nosauktu "Mūžam paliks atmiņā dārgās meitenes tēls". Tajā
Citāts:Gubāts raksta par Noru – draudzeni, kuru kopā ar ģimeni izsūtīja 1949. gada 25. martā – un domu viņu kādreiz atbrīvot.
Burtnīca nav domāta svešām acīm. Gubāts apraksta kādu Laimoni, kurš ir gatavs atriebt Noras nāvi, un fiksē arī deportāciju pieredzi, – no Gaujienas vidusskolas vien 1949. gadā tika izsūtīti trīsdesmit pieci skolēni. Vācietis un viņa draugs burtnīcu nodod skolas direktoram, no kura tā nonāk čekas rīcībā. Sekas ir tiešas un neatgriezeniskas: Gubātu izslēdz no skolas, tiek ierosināta krimināllieta, astoņpadsmit gadus veco jaunieti notiesā un viņš uz astoņiem gadiem nonāk izsūtījumā Rostovas apgabalā.
Krimināllieta Nr. 16538
Notikumi risinās 1951. gadā – laikā, kad Staļins vēl ir dzīvs, taču ideoloģiskais apjukums jau ir klātesošs. Vēsturniece Vita Zelče norādīja, ka šajā periodā grūti iedomāties daudzus, kuri vēl ar patiesu dedzību ticētu komunisma ideāliem. Zelče uzsvēra, ka pastāv būtiska atšķirība starp tiem, kuri apzināti izvēlējās atbalstīt komunistisko režīmu vēl pirms masu deportācijām, un tiem, kuru lojalitāte veidojās jau pēc tam, – citos apstākļos, ar citu cenu.
Par to, ka Ojāra Vācieša jaunībā ir noticis kas būtisks un noklusēts, baumas literārajā vidē klīda jau sen. "Delfu" žurnālists Viesturs Radovics, kurš pētījis šo Vācieša biogrāfijas epizodi, stāstīja, ka runas bija miglainas:
"Tika teikts, ka Vācietis jaunībā kaut ko ir sastrādājis. Ko tieši – neviens īsti nezināja, bet 80. gados cirkulēja pieņēmums, ka viņš kādu ir "nostučījis"
(nosūdzējis – red.)."
Šīm baumām konkrētu veidolu piešķīra Radovica publikācija portālā "Delfi" 2020. gadā – "Zēns no citas klases: kā Ojāra Vācieša ziņojums aizveda uz gulagu viņa skolasbiedru". Raksts balstījās krimināllietas Nr. 16538 materiālos un pārvērta pieņēmumus pārbaudāmos faktos. Dokumentus arhīvā pirmais bija uzgājis vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, kura atradums kļuva par impulsu tālākai pētniecībai.
Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze uzsvēra, ka arī kultūras darbiniekiem ir cilvēciskas nepilnības, un tieši tādēļ šādi pagātnes notikumi nav noklusējami. Kopš 19. gadsimta latviešu kultūrā ir iesakņojies ieradums par rakstniekiem runāt cildinājuma augstākajā pakāpē – "diženais" – kā stabila kategorija, nevis jautājums. Jundze norādīja, ka pagātne nav jāgludina – tā ir jāizvērtē, lai varētu kalpot tagadnei, nevis to paralizēt.
Ideālists Vācietis un huligāns Gubāts
Skapīšu kontrole un skolēnu pārmeklēšana bija ierasta un plaši izplatīta prakse līdz pat 80. gadiem. Skapīšu un istabu kontroli Vācietis pieminējis arī savā garstāstā "Tās dienas acīm". Šādās pārbaudēs tika meklētas arī cigaretes, kārtis un citas lietas, skaidroja Zelče.
Citāts:Gubāta burtnīcā kā pretpadomju domas var vērtēt tikai trīs teikumus. "Pārējais ir tukšu salmu kulšana, slikta dzeja par mīlestību,"
strikti noteica Zelče, uzsverot totalitārisma režīma smago ietekmi uz pēdējās klases skolēna likteni.
Vai Vācietis bija atbildīgs par 17 gadus vecā jaunieša dzīves sabojāšanu? Abi pusaudži burtnīcu nodeva direktoram, kurš tālāk to nogādāja čekai. "Ja skatāmies uz mūsdienu modeli, tad arī 20 gadīgu jaunieti uzskatām par bērnu," sprieda Jundze, kurš drīzāk aicināja skatīties uz abu jauniešu izcelsmi.
Citāts:Vācieša tēvs bija iznīcinātājos (istrebiteļi), vācu okupācijas laikā bijis apcietināts par sadarbību ar padomju varu.
Tēvu atbrīvoja 1942. gada rudenī, bet viņš turpināja atrasties policijas uzraudzībā un ģimene nedrīkstēja izbraukt no pagasta uz vairāk nekā 24 stundām, arī darbu bija grūtības atrast. "Ģimene ir vienkārši padomju līdzskrējēji, turklāt nabadzīgi," norādīja Jundze. Turpretī Gubāta ģimene kā mežsargi tika uzskatīti par buržujiem.
Savukārt Radovics iezīmēja abu puišu dažādos raksturus – ideālists Vācietis un huligāns Gubāts. Pēc raksturojuma skolā noprotams, ka Gubāts nepakļāvās noteikumiem un katru gadu viņam bijis pazemināts vērtējums uzvedībā. Iemesli – trokšņošana, klasesbiedru fiziska iespaidošana, skolotāju neklausīšana, uzturēšanās ārpus internāta telpām pēc atļautā laika, melošana, skolas noteikumu neievērošana, smēķēšana, papirosu glabāšana, alkoholisku dzērienu lietošana, neatļauta sarīkojuma apmeklēšana, beigās arī – kapu apzagšana.
Citāts:"Vācietis viņu gribēja sodīt, lai viss būtu kārtīgi," norādīja Radovics,
kurš arī izteica pieļāvumu, ka abi bija iemīlējušies vienā meitenē – burtnīciņā pieminētajā Norā.
Vai Vācietis nožēloja?
Vai Vācietis apzinājās, ka burtnīciņas nodošana čekai novedīs pie Gubāta izsūtīšanas? Liecības krimināllietā liek domāt, ka drīz vien Vācietis sapratis, ko izdarījis. Uz visiem jautājumiem, kas uzvedina liecināt par Gubāta pretpadomju rīcībām, Vācietis atbildēja: nezinu.
Krimināllietai pievienotie liecinieku protokoli – Vācieša pratināšana 1951. gada 19. novembrī
Jautājums: "Vai Gubats izveda pretpadomju aģitāciju skolēnu vidū?"
Atbilde: "Vai Gubats izveda pretpadomju aģitāciju skolēnu vidū – es nezinu."
Jautājums: "Kādas pretpadomju grāmatas lasīja Gubats?"
Atbilde: "Viņš lasīja dažādas grāmatas, vai tās ir antipadomju, es nezinu."
Jautājums: "Kādas antipadomju dziesmas dziedāja Gubats?"
Atbilde: "Gubats dziedāja daudzas antipadomju dziesmas, no tām es atceros tikai sekojošas: "Baltā roze", "Zilais lakatiņš" un "Kremļa kuranti.""
Jautājums: "Kāda iemesla dēļ Gubats bija izslēgts no skolas?"
Atbilde: "Gubats tika izslēgts no skolas par kapsētas vāžu zagšanu un nepieņemamu uzvedību skolā."
Jautājums: "Kas jums vēl ir zināms par viņa antipadomju darbību?"
Atbilde: "Ne ko vairāk par viņa antipadomju darbību es neko nezinu."
Jautājums: "Vai ar ko vēlaties papildināt savu liecību?"
Atbilde: "Papildināt savu liecību ar kaut ko nevaru."
Nopratināšanās un tiesā Gubāts uzsvēra mīlestību pret meiteni un noliedza jebkādu iesaistīšanos pretpadomju darbībā. Tomēr par privātām pretpadomju piezīmēm un dziesmu dziedāšanu 18 gadus vecais Gubāts saņem bargu sodu – astoņi gadi ieslodzījumā, kas pēc Staļina nāves tiek samazināti uz pieciem.
Gubāts cerēja satikt Vācieti
1958. gadā tiek izdota Vācieša grāmata "Tās dienas acīm", kas ir autobiogrāfisks stāsts par vidusskolas gadiem. Tajā ir sižeta līnija par meiteni Antru, kuru 1949. gadā izsūta uz Sibīriju, un grāmatas galvenais varonis par to pārdzīvo. Vēsturniece Zelče uzskata, ka "Tās dienas acīm" savā ziņā ir liecība par to, ka Vācietis pārdzīvoja notikušo ar Gubātu: "Savā veidā Vācieti es saprotu, lasot par viņa bērnību, lasot "Tās dienas acīm"." Zelče redz nožēlu Vācieša darbos, kuros var arī saprast viņa izcelsmi: "Es teiktu, Vācietim ir klājies vismaz 100 reizes sliktāk nekā man."
Jundze pieļāva, ka tādēļ Vācietis staigājis melnajās brillēs – lai neviens neredzētu viņa acis. Savukārt Radovics sprieda, ka
Citāts:Vācietim padomju režīmā nemaz nebija iespējas atzīties nodarītajā, bet brīvu Latviju viņš nepiedzīvoja, jo nomira 1983. gadā.
Savukārt Gubāts redzēja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Vēl pirms tam, 1988. gadā, viņš iesniedza reabilitācijas pieprasījumu, kas tika apmierināts. Šajā dokumentā Gubāts nepieminēja Vācieti un par notikumiem Gaujienā klusēja – nerunāja ne ar līdzgaitniekiem, ne ar ģimeni. Arī par reabilitāciju Gubāta tuvinieki nezināja.
Vienīgais, ko bērni zināja, bija tēva nepārprotamā nepatika pret Ojāru Vācieti. Pēc atgriešanās no izsūtījuma, dzīvodams Smiltenē, Gubāts gaidīja dzejnieka tikšanos ar talanta cienītājiem šajā pilsētā – lai pateiktu to, ko bija nesis sev līdzi gadu desmitiem, tomēr Vācietis tur tā arī nekad neieradās.
Citāts:"To, ka mans tēvs neieredzēja Ojāru Vācieti, sapratu skolas gados," stāstīja meita Gita Gātere.
Viņa zināja, ka Gaujienas skolā noticis kaut kas saistībā ar Vācieti, kādēļ tēvs tika apcietināts, bet līdz Radovica 2020. gada publikācijai neko vairāk viņa nezināja: "Tas, ka tagad varam runāt par šo, ir īstā reabilitācija manam tēvam."
Vācieša mazdēls Mārtiņš Vācietis pats savu vectēvu neatceras, jo bija pārāk mazs, un uz daudziem jautājumiem viņa ģimenē nav atbildes: "Man neko nestāstīja, arī pēc Padomju Savienības sabrukuma [ne]." Viņaprāt, par šādiem notikumiem jārunā vēl vairāk, nedrīkst neko slēpt. "Kāpēc nestāstīja – neviens tā arī nepateica, un nu jau vairs nav, kam pavaicāt. Varbūt tās bija bailes? Bet es negribu, lai visi dzīvo bailēs."
Norvēģi un neviennozīmīgais Hamsuns
Latviešu attiecības ar Vācieti var mēģināt izprast, raugoties uz līdzīgiem piemēriem citur pasaulē. Līdzīgi kā latviešu literatūrā Vācieša mantojums ir unikāls, arī norvēģu rakstnieks Knuts Hamsuns tiek vērtēts kā ģeniāls savā dzimtenē un pasaulē, taču abu biogrāfijās ir arī tumši pieturpunkti – Gubāta gadījums Vācietim un nacistiskās Vācijas un Hitlera slavināšana Hamsunam.
Norvēģi ar Hamsunu nav spējuši tikt galā, atzina tulkotājs Snorre Karkonens-Svensons.
Citāts:Pēc Otrā pasaules kara, jau mūža nogalē, rakstniekam bija jāmaksā tiesas piespriests naudas sods par atklātu slavinājumu Hitleram un nacistiskajai Vācijai.
Ne tikai tas – viņš savu Nobela balvu literatūrā bija uzdāvinājis Hitlera propagandas ministram Jozefam Gēbelsam. Vairākas desmitgades pēc Hamsuna nāves, 1990. gados, Norvēģijā atkal sāka runāt par viņu kā diženu rakstnieku: Hamsuna vārdā tika pārdēvētas ielas un skolas. "Pirms divdesmit pieciem gadiem sākām domāt, ka varbūt varam izrādīt Hamsunam cieņu, bet tagad atkal ejam pretējā virzienā," stāstīja Svensons, raksturojot sarežģītās norvēģu attiecības ar savu literatūras ģēniju. Tikai pirms dažiem mēnešiem atņemts Hamsuna nosaukums skolai, un norvēģi pārvērtē viņa darbus, kuros nicinoši rakstīts par sāmiem – Norvēģijas ziemeļu pamatiedzīvotājiem.
Tikai dzejnieks vai arī komunists?
2003. gadā lielu sašutumu izraisīja filozofa Ilmāra Šlāpina raksts žurnālā "Rīgas Laiks" ar zīmīgo nosaukumu "Sirdsapziņas noplēšamais talons". Tas bija Ojāra Vācieša vārdā nodēvētais gads, un Šlāpinu nepārliecināja amatpersonu runās mehāniski atkārtotās frāzes par sirdsapziņu kā pamatojumu šādai godināšanai. "Tīra sirdsapziņa ir tikai tam cilvēkam, kurš nekad mūžā to nav lietojis," Šlāpins citēja kādu teicienu.
Šlāpins rakstā aicināja skatīt dzejnieku nevis kā abstraktu simbolu, bet kā pretrunīgu personību – arī kā pārliecinātu komunistu un kolaboracionistu. Viņa provokatīvā tēze skanēja nežēlīgi skaidri: "Dzejniekam vai māksliniekam, kura talants un harisma spēja pārliecināt masas, drīzāk pienāktos nāvessods, nevis piemineklis." Šlāpins izgaismoja tās personības šķautnes, kuras apbrīnas un pielūgsmes brīdī sabiedrība izvēlas neredzēt.
Šlāpins, kurš pats uzaudzis ar Vācieša dzejoļiem, atzina, ka būtu iestājies komunistiskajā partijā tieši dzejnieka iedvesmots, ja vien Padomju Savienība nebūtu sabrukusi:
"Viņa dzejoļos konflikti ir starp labo un slikto komunistu, starp pareizo un nepareizo, starp godīgo un liekuli." Šlāpins norādīja, ka dzejolī "Pūt, vējiņi" Vācietis raksta par latviešu tautas sirdsapziņu, kas lokās vējiem līdzi: "Viņš uzskatīja, ka tā nedrīkst, ir jāiet taisni".
Mums vajag sarunas par "stučīšanu"
Raidījuma dalībnieki bija viensiprātis, ka Vācietis nožēloja izdarīto un viņš nebūtu kļuvis par dzejnieku, ja nebūtu bijis šādas jaunības dienu traumas. Vēsturniece Zelče aicināja aizdomāties, cik ilgi mēs lasīsim Vācieša dzeju: "Var pienākt laiks, kad šī literatūra vairs nebūs aktuāla". Vācietis ir kontekstuāls un interpretējams:
Citāts:"Varbūt filma par notikumiem Gaujienas skolā 1951. gadā ļautu pārdomāt arī par totalitārismu un Krievijas iebrukumu Ukrainā, un galvenais – par mums pašiem."
Mums vajadzīgas sarunas par vēsturiskiem lēmumiem, par stučīšanu un ziņošanu, par trauksmes cēlējiem un apsūdzētājiem. "Mums jāiemācās novilkt to līniju, kad ir jāziņo un kad trauksmes cēlēju likums izmantots nepamatoti," pauda Jundze. Savukārt Radovics uzsvēra, ka šobrīd sekas jebkādai rīcībai nav tik smagas kā padomju laikos – izsūtīšanu nevar salīdzināt ar ķengām sociālajos tīklos vai atlaišanu no darba.
Vēsturniece Zelče sarunu par Vācieti noslēdza, pieminot viņa dzejas rindas "Par visu vairāk Es baidos būt bezpartejisks", ko viņas jaunībā interpretēja kā bailes būt vienaldzīgam: "Saprast – kur es iejaucos, kur neiejaucos. Kur man jābalansē uz tās robežas – būt cūkai vai nebūt cūkai," norādīja Zelče.
|
|
|
|
| Vietnes salīdzinājums |
|
Publicējis: Vietuieraditajs - 2026-02-01 20:44 - Forums: Par forumu
- Atbildes (1)
|
 |
🌐 Salīdzinājums: https://kubele.lv/ un https://stradnieks.eu/
Šeit ir objektīvs pārskats par abām vietnēm — kas tās ir, ko satur un kā tās atšķiras vai ir līdzīgas.
🔎 1. Kas ir katra vietne?
🧩 https://kubele.lv/- Tipisks personīga vai neliela interneta resursa projekts, kas satur rakstus, literārus citātus, forumu, foto galeriju un publicējumus. (kubele.lv)
- Sākumlapa rāda literārus citātus un filozofiskus fragmentus. (kubele.lv)
- Vietnē ir arī foruma sadaļa, kur lietotāji var apspriest dažādas tēmas. (kubele.lv)
📌 Mērķis: šķietami plašāks kultūras / sabiedrisku tekstu resurss, ne tik ļoti fokusēts uz vienu tēmu — drīzāk kolekcija saturam un diskusijām.
📚 https://stradnieks.eu/- Diskusiju klubs “Veco strādnieku balss” interneta vietne. (stradnieks.eu)
- Ietver filozofiskus un politiskus rakstus, analizējot sabiedrību, vēsturi, politiku un dzīves kārtību. (stradnieks.eu)
- Ir arī forums ar diskusiju tēmām par postmarksismu, filozofiju, politiku un citiem jautājumiem. (stradnieks.eu)
📌 Mērķis: skaidri orientēts uz sabiedrisko un politisko diskusiju, filozofiju un kritisku domāšanu par “dzīves kārtību”.
📊 2. Galvenās atšķirības
Aspekts
kubele.lv
stradnieks.eu
Tematika
Literāri, kultūrvēsturiska rakstura saturs
Politika, filozofija, sabiedriskās domas diskusijas
Galvenais mērķis
Publikāciju kolekcija, personīgie raksti, foto galerija
Diskusiju forums un analītiska satura platforma
Struktūra
Dažādas sadaļas (grāmatplaukts, foto galerija, forums)
Diskusiju klubs ar rakstiem un forumu
Saturs
Fragmentārs, kulturorientēts
Strukturēts diskusiju un argumentācijas saturs
Valodas stils
Literārs, raksturojošs
Argumentatīvs, kritisks
📌 Kļuva redzams, ka kubele.lv vairāk koncentrējas uz saturu bez striktas politiskas līnijas, savukārt stradnieks.eu ir vairāk kā filozofiski-politisks forums ar diskusijām un analīzi.
📌 3. Kopīgais abās vietnēs
✔️ Abas ir latviešu valodas vietnes ar tekstuālu saturu.
✔️ Tās satur forumu vai diskusiju sadaļu, kur cilvēki var dalīties ar viedokli un pārrunāt tēmas. (kubele.lv)
✔️ Nav tirdzniecības vai e-komercijas vietnes — tās nav tieši saistītas ar produktu pārdošanu.
🧠 Kopsavilkumā
📍 Kubele.lv — plašāks kulturāla rakstura resurss ar literatūru, rakstiem un forumu. (kubele.lv)
📍 Stradnieks.eu — diskusiju un sabiedrisko ideju platforma, ar fokusu uz politiku, filozofiju un sabiedrības kritiku. (stradnieks.eu)
👉 Galvenā atšķirība ir saturs un mērķis: kubele.lv ir saturiski plašāks, stradnieks.eu ir fokusētāks uz diskusijām par sabiedrību un politiku.
|
|
|
|
| Monnett |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-01-28 1:00 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Nav atbilžu
|
|
https://monnett.social
Monnett (monnett.social) ir jauna sociālā tīkla platforma, kas radīta Eiropā — galvenokārt Luxemburgā, ar mērķi piedāvāt alternatīvu lielajām tehnoloģiju kompāniju (piem., Facebook, Instagram, TikTok) dominētajām sociālajām vietnēm. Tā cenšas būt “sociālais tīkls cilvēkiem, nevis algoritmiem”. (monnett)
🧠 Kas ir Monnett?
Monnett ir sociālais tīkls, kurā: - lietotājs kontrolē savu ziņu plūsmu, nevis platformas algoritms; (monnett)
- tiek izvairīts no uzmācīgas uzvedības profilēšanas, mērķtiecīgas reklāmas vai datu tirdzniecības; (monnett)
- nav “AI slop” — nekas, ko televīzija sauc par bezjēdzīgu vai manipulējošu AI saturu, nav centrālā satura sastāvdaļa; (Digital Watch Observatory)
- sociālā mijiedarbība ir cilvēku starpā, nevis starp lietotāju un algoritma ieteikumiem. (monnett)
Platformas pamatideja: cilvēks, nevis dati, ir centrālais elements — tavas ziņas, tava izvēle, tava socializēšanās pieredze. (monnett)
🌍 No kurienes tas nāk?
Monnett ir izstrādāts Eiropā (Luxemburgā) un to attīsta Monnet Social S.A.. Projekts seko Eiropas datu aizsardzības un digitālās suverenitātes principiem, piemēram, GDPR un citām ES regulām. (monnett)
📌 Galvenās iezīmes
🧩 Pilna feed kontrole
Tu vari pats noteikt, ko redzi savā ziņu plūsmā:- tikai draugu ierakstus,
- kontus, kuriem seko,
- vai ieteikumus pēc taviem iestatījumiem. (monnett)
🔒 Privātums un datu aizsardzība
Monnett sola neizsekot lietotājus mērķtiecīgās reklāmas vajadzībām, neizveidot psiholoģiskas lietotāju profilēšanas kartes, un visa mijiedarbība ir aizsargāta saskaņā ar Eiropas standartiem. (monnett)
📱 Funkcionalitāte
Platforma ietver:- ziņu plūsmas publicēšanu (teksts, foto, video),
- šifrētu ziņojumapmaiņu,
- pielāgojamu algoritmu kontroli ar slīdņiem un filtru funkcijām. (monnett)
💶 Biznesa modelis
Monnett izmanto gan bezmaksas versiju, gan abonementu “Freedom”, kas ļauj izmantot papildu funkcijas un palīdz nodrošināt neatkarību no uzvedības mērķtiecīgas reklāmas. (monnett)
🆕 Statuss un pieejamība
Platforma ir publicēta agrīnā piekļuves fāzē (early access) un tiek pētīta un uzlabota kopienas vajadzībām. Tā ir pieejama iOS un Android ierīcēm, un cilvēki var reģistrēties jau tagad. (monnett)
ℹ️ Kritika un lietotāju pieredze (neoficiāli viedokļi)
Neoficiālās diskusijās lietotāji ziņo, ka:- platforma ir jauna un dažām funkcijām trūkst nobriešanas vai stabilitātes,
- trūkst plašas lietotāju bāzes salīdzinājumā ar lielajiem tīkliem,
- pieredze vēl var būt “pamata” vai nepilnīga. (Reddit)
🔍 Drošība un uzticamība
Drošības pārbaudes rīki norāda, ka monnett.social šķiet likumīgs un ar derīgu SSL sertifikātu, tomēr ar jaunu domēnu un salīdzinoši ierobežotu reputācijas datu apjomu. (scamadviser.com)
Ja vēlies, varu sagatavot īsu pārskatu par to, kā Monnett atšķiras no populārākajiem sociālajiem tīkliem (piem., Facebook vai TikTok). Would you like that?
No — Monnett šobrīd galvenokārt darbojas kā mobilā aplikācija, un tam nav pilnvērtīgas piekļuves tieši pārlūkprogrammā (web app) ar profila lietošanu vai ziņu skatīšanu tāpat kā sociālajā tīklā. Tā vietā tīmekļa vietne monnett.social galvenokārt ir oficiālā mārketinga lapa, kur var reģistrēties, uzzināt par projektu un lejupielādēt aplikāciju — bet netiek nodrošināta pilna sociālā tīkla lietošana tieši pārlūkā. (monnett)
🔎 Vietnes saturā pašlaik nav funkcionalitātes, kas ļautu pieteikties un izmantot Monnett sociālo tīklu tieši caur pārlūkprogrammu (piem., publicēt ierakstus vai apskatīt ziņu plūsmas) tāpat kā tas ir ar Facebook vai Twitter. (monnett)
Neoficiāli cilvēku diskusijās arī ir minēts, ka lietotāji pagaidām var piekļūt tikai mobilajai aplikācijai, un web-interfeiss atbalsta tikai informācijas apskati vai konta gaidīšanas saraksta pievienošanu, nevis pilnu sociālās lietošanas pieredzi. (Reddit)
Ja tev svarīgi izmantot šo tīklu no datora, tas šobrīd var nebūt pilnībā iespējams, bet situācija var mainīties, jo Monnett joprojām ir agrīnā pieejas (early access) stadijā. (chronicle.lu)
|
|
|
|
| Audio straumēšanas platforma |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-01-23 16:47 - Forums: Nieki
- Atbildes (1)
|
|
Spotify atkal ceļ cenas
Citāts:Klausies bez ierobežojumiem. Izmēģini Premium Individual 1 mēnesi par 0 €.
Pēc tam tikai 11,99 €\ mēnesī. Atcel jebkurā brīdī.
**Spotify.com** ir oficiālā tīmekļa adrese populārai audio straumēšanas platformai **Spotify** — vietnei, kurā tu vari klausīties mūziku, podkāstus, audiogrāmatas un citus audio materiālus internetā. Tā darbojas gan mājaslapā, gan caur aplikācijām dažādām ierīcēm (telefonos, datoros, viedierīcēs u.c.). ([Vikipēdija][1])
### 📌 Kas ir Spotify?
* Spotify ir **zviedru uzņēmums**, kas dibināts 2006. gadā un savu straumēšanas pakalpojumu sāka 2008. gadā. ([Vikipēdija][1])
* Tas piedāvā piekļuvi **miljoniem dziesmu, podkāstu un audiogrāmatu** no dažādiem ierakstu uzņēmumiem un neatkarīgiem autoriem. ([Spotify][2])
* Platforma darbojas **visā pasaulē** (vairāk nekā 180 tirgos) un ir viena no vispopulārākajām audio straumēšanas vietnēm. ([Spotify][2])
### 🎧 Kā tas strādā
Spotify izmanto **straumēšanu** — audio faili netiek saglabāti tavā ierīcē, bet tiek atskaņoti tiešsaistē, kad tu tos izvēlies. Ir divi galvenie kontu veidi:
* **Bezmaksas (Free)** — ar reklāmām un ierobežotām funkcijām. ([Vikipēdija][1])
* **Premium (abonēšanas maksas)** — bez reklāmām, ar augstāku skaņas kvalitāti, iespēju lejupielādēt mūziku un klausīties bez interneta. ([Vikipēdija][1])
Spotify piedāvā arī dažādus abonēšanas plānus — individuāls, ģimenes, students un citi. ([Business Model Canvas Templates][3])
### 🔍 Galvenās funkcijas
* **Mūzikas un podkāstu meklēšana** pēc nosaukuma, izpildītāja vai žanra. ([Vikipēdija][1])
* **Playlists** jeb atskaņošanas saraksti — vari veidot savus vai sekot citu veidotiem. ([Vikipēdija][1])
* **Personalizēti ieteikumi** — algoritmi iesaka dziesmas, kas, iespējams, tev patiks, balstoties uz tavu klausīšanās vēsturi. ([Spotify][4])
* **Sociālās funkcijas** — dalīšanās ar mūziku, “Notikumu pieprasījumi” un reāllaika klausīšanās aktivitātes kopā ar draugiem (ja tās ir pieejamas). ([The Times of India][5])
### 📊 Spotify “Wrapped” un citi notikumi
Spotify katru gadu piedāvā **Spotify Wrapped** — personalizētu kopsavilkumu par to, ko tu klausījies gads garumā, ko daudzi dalās sociālajos tīklos. ([AP News][6])
### 🔒 Privātums un noteikumi
Lietojot Spotify.com, tu piekrīti **lietotāja noteikumiem**, tajos ir aprakstīts, kā tiek izmantoti dati un kādas ir prasības — piemēram, minimālais vecums un lietošanas nosacījumi. ([Spotify][7])
Ja vēlies, varu arī paskaidrot **kā izmantot Spotify.com praktiski** (pierakstīšanās, mūzikas atskaņošana, playlist veidošana u.tml.).
[1]: https://en.wikipedia.org/wiki/Spotify?ut...hatgpt.com "Spotify"
[2]: https://newsroom.spotify.com/company-inf...hatgpt.com "Spotify — About Spotify"
[3]: https://canvasbusinessmodel.com/blogs/ho...hatgpt.com "How Does Spotify Company Work? – CanvasBusinessModel.com"
[4]: https://www.spotify.com/lv-lv/safetyandp...hatgpt.com "Drošības un privātuma centrs"
[5]: https://timesofindia.indiatimes.com/tech...hatgpt.com "Spotify Adds 'Listening Activity' and 'Request to Jam' features: Here's how they work"
[6]: https://apnews.com/article/e247a2eabaa76...hatgpt.com "Spotify Wrapped is finally here. How can you see your 2024 recap?"
[7]: https://www.spotify.com/lv-lv/legal/end-...hatgpt.com "Lietošanas noteikumi - Spotify"
|
|
|
|
| Libreoffice padomi |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-01-17 14:02 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Nav atbilžu
|
|
Viena no nejaukajam lietām biroju dokumentācijas veidošanā un daudzpakāpju numerācija.
LibreOffice to var izdarīt ar daudzlīmeņu sarakstu (Outline / Multilevel list). Visbiežāk ar “1. • 2.” domā, ka 1. līmenis ir numurēts, 2. līmenis – ar punktu (•), 3. līmenis atkal numurēts.
Variants A — 1. līmenis:
, 2. līmenis:
, 3. līmenis:
LibreOffice Writer:
- Iezīmē tekstu (vai novieto kursoru, ja sarakstu vēl tikai veido)
- Formatēt → Aizzīmes un numerācija
- Atver cilni Outline (Struktūra) vai Aizzīmes / Numerācija
- Izvēlies Daudzlīmeņu sarakstu
- Noklikšķini uz Pielāgot
Tagad katram līmenim:- 1. līmenis → Numerācija →
→ formāts
- 2. līmenis → Aizzīme → izvēlies simbolu •
- 3. līmenis → Numerācija →
→ formāts
Apstiprini ar OK.
Lietošana:- Enter – jauns punkts tajā pašā līmenī
- Tab – pāriet uz nākamo līmeni (1. → •)
- Shift + Tab – atgriezties līmeni augstāk
|
|
|
|
| Miervaldis Birze (1911–2000) |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-01-03 22:02 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Atbildes (2)
|
|
Miervaldis Birze (1911–2000) bija latviešu rakstnieks, prozaiķis un memuāru autors. Savos darbos viņš pievērsās cilvēka iekšējai pasaulei, ētiskām izvēlēm un laikmeta sarežģītajiem vēsturiskajiem apstākļiem, īpaši 20. gadsimta satricinājumiem Latvijā. Birzes rakstībai raksturīgs psiholoģisks dziļums, humānisms un personiski pārdzīvojumi, kas bieži balstīti paša dzīves pieredzē.
Starp Miervalža Birzes pazīstamākajiem un lasītākajiem darbiem parasti min: - “Saplēstais krasts” – romāns par cilvēka likteni, morālām izvēlēm un laikmeta pretrunām.
- “Neaizmirstamais” – memuāru un atmiņu proza, kurā atklājas autora personiskā pieredze un 20. gadsimta vēsturiskie satricinājumi.
- Stāstu un eseju krājumi, kuros raksturīgs psiholoģisks dziļums, humānisms un uzmanība indivīda iekšējai pasaulei.
- “Saplēstais krasts” – romāns par cilvēka iekšējo konfliktu un morālajām izvēlēm sarežģītā vēsturiskā laikā; uzsvars uz psiholoģiju un atbildību par saviem lēmumiem.
- “Neaizmirstamais” – atmiņu un memuāru proza, kurā autors reflektē par savu dzīvi, laikabiedriem un 20. gadsimta dramatiskajiem notikumiem Latvijā.
- Stāsti un esejas – īsproza ar dziļu humānismu, koncentrēta uz cilvēka raksturu, ētiku un ikdienas situācijās slēptām dzīves pretrunām.
Darbu publicēšanas gadi Miervalža Birzes daiļradē — ja ņem vērā reālo izdošanas laiku (daudzi avoti par “Saplēstais krasts” un “Neaizmirstamais” neviennozīmīgi neparādās kā standarta nosaukumi Birzes bibliogrāfijā, un tie, iespējams, ir **skolēnu vai mācību programmā lietoti nosaukumi vai tulkotas versijas**), bet pēc autoritatīviem datiem var norādīt laiku, kad **viņa nozīmīgākie darbi pirmoreiz iznāca**:
**Svarīgāko darbu publikācijas gadi:**
📌 *Visiem rozes dārzā ziedi…* – 1958 g. (garstāsts, kas Birzei deva LPSR Valsts prēmiju) ([Literatūra][1])
📌 *Nelaimīgais suns* – 1959 g. ([Literatūra][1])
📌 *Kā radās stāsts* – 1961 g. ([Literatūra][1])
📌 *Sajaukta diagnoze* – 1963 g. ([Literatūra][1])
📌 *Smilšu pulkstenis* – 1964 g. ([Literatūra][1])
📌 *Nejauši noklausītas sarunas* – 1965 g. ([Literatūra][1])
📌 *Lielā žūrija* – 1970 g. ([Literatūra][1])
📌 *Rozā zilonis* – 1976 g. ([Goodreads][2])
📌 *Jauneklis ar skaņuplati* – 1977 g. ([Literatūra][1])
📌 Eseju un atmiņu grāmatas, dienasgrāmatas u.c. – **1970.–1990. gados** ([Literatūra][1])
📌 Daudzi īsie stāsti un krājumi ir 1950.–1960. gados (piem., *Pirmie ziedi* 1956 g.). ([Literatūra][1])
[1]: https://www.literatura.lv/personas/miervaldis-birze"Miervaldis Birze — Literatūra - Literatura.lv"
[2]: https://www.goodreads.com/book/show/2337...oz-zilonis"Rozā zilonis by Miervaldis Birze | Goodreads"
https://lv.wikipedia.org/wiki/Miervaldis_Birze
|
|
|
|
|
![[Attēls: 1578502623.jpg]](https://www.rezistence.lv/img/news/1578502623.jpg)
![[Attēls: 1561642750.jpg]](https://www.rezistence.lv/img/gallery_block/37/1561642750.jpg)
