Star Wars Legends: Rakata — The Infinite Empire

Sāks divas dienesta pārbaudes saistībā ar «Rail Baltica» dzelzceļa projektu 

Šodien, 18:30
Ekonomika
Autori: Paula Dēvica (LSM.lv ziņu redaktore), Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )
Valdība otrdien, 10. martā, vienojās izveidot divas dienesta pārbaudes komisijas saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Pārbaudes rosināja premjere. Viena no tām būs par sliežu pārmiju iepirkumu. Bet otra par nepabeigto tilta balstu Daugavā, kā arī iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 9. martā, paziņoja, ka ir rosinājusi divas dienesta pārbaudes. Sociālajos medijos premjeres rosinājumu atbalstīja arī satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie").
Sākt dienesta pārbaudes premjerministre Evika Siliņa rosināja pēc saziņas ar projekta kopuzņēmumu "RB Rail", atbildīgajiem Satiksmes ministrijā un uzņēmumā "Eiropas dzelzceļa līnijas".
"Ir bijuši jautājumi uzdoti arī "RB Rail" padomei un valdei un arī attiecīgajām amatpersonām Satiksmes ministrijā, "Eiropas dzelzceļa līnijās" un saņemot šīs atbildes, ir secināms, ka tomēr šīs dienesta pārbaudes ir veicamas," uzsvēra Siliņa.
Par projektu atbildīgais satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" uzsvēra, ka dienesta pārbaudes laikā Latvija neveiks nevienu sliežu pārmijas pasūtījumu, un nevienu eiro šajā līgumā netērēs.
Švinka teica, ka kopumā par projektu paralēli notiek vairākas izmeklēšanas.
"Pagājušā gada vasarā valdība pieņēma lēmumu par šāda plašāka izvērtējuma veikšanu. Novembrī tas ir uzsākts un jau šī gada beigās tiks pabeigts. Tā kā valdība bija vērsusi uzmanību, es esmu pievērsies tam un faktiski arī tā skaidrība vistuvākajā laikā būs redzama."
Vienā no pārbaudēm Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvērtē iespējamie pārkāpumi saistībā ar iesākto tilta balstu un estakādi, kuru būvniecības turpinājums paredzēts pēc 2030. gada. Līdz tam nolemts objektus iekonservēt. Par šo objektu būvniecību lēmums pieņemts laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Šīs dienesta pārbaudes komisijas sastāvā būs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
Bet otrā pārbaudē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē "RB Rail" rīkotais iepirkums, par kuru 8. martā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Tajā vēstīts, ka "Rail Baltica" pārmiju iepirkumā izslēgts pretendents ar 270 miljonu eiro lētāku piedāvājumu.
Šīs komisijas sastāvā būs Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, kā arī Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
"Zaļo un zemnieku savienība" par tilta balstiem Daugavā jau janvārī pieprasīja ierosināt disciplinārlietu. Kā skaidroja Siliņa – lai sāktu disciplinārlietu, parasti vispirms veic dienesta pārbaudi, lai saprastu, pret kurām personām ierosināt disciplinārlietu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka Siliņa rosību sākusi pēc viņu mudinājuma.
"Mēs to saucam vienkārši par tādu veselā saprāta politiku. Šobrīd pavērtējot, kā tad ir bijis vēsturiski, mēs nonācām pie secinājuma, ka vēsturiski šādas situācijas par vairākiem simtiem miljonu, kur formālu iemeslu dēļ tiek atsijāti pretendenti ar milzīgām atšķirībām, ir bijusi diezgan ierasta lieta, kas liek arī uzdot jautājumus, kā interesēs tad projekta realizētāji strādā. Latvijas iedzīvotāji tie, visticamāk, noteikti nav," pauda ministrs.
Valainis arī teica, ka par pārmiju iepirkumu ZZS ir šonedēļ vērsusies Eiropas prokuratūrā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a638266/

Latvijā top pretdronu raķešu sistēma: «Frankenburg Technologies» sola simtiem «Mark-1» raķešu jau šogad

Šodien, 13:45
Ekonomika
Autori: Sigita Roķe (LSM.lv autore )
Baltijā dibinātais aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums "Frankenburg Technologies" Latvijā attīsta un ražo pret­dronu raķeti "Mark-1", kas paredzēta lētu un masveidā izmantotu bezpilota lidaparātu, tostarp "Shahed" tipa dronu, notriekšanai. Uzņēmums informē, ka jau izmēģinājis pilnu mērķa iznīcināšanas ciklu un šogad plāno sākt masveida ražošanu.
Projektam ir arī valsts atbalsts – Aizsardzības ministrija (AM) līdzfinansējusi izstrādes posmu, un ražošana paredzēta Latvijā. Testēšanas procesā būtiska ir sadarbība ar NBS, testēšanai izmantojot bruņoto spēku poligonus, jo raķeti nepieciešams bieži un regulāri testēt.

Piesaistīti 30 miljoni rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanai

"Frankenburg Technologies" februāra beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka A sērijas finansējuma kārtā piesaistījis 30 miljonus eiro. Finansējuma kārtu vadīja Eiropas riska kapitāla fonds "Plural", tai pievienojās arī Igaunijas valsts investīciju fonds "SmartCap". Piesaistītie 30 miljoni eiro tiks novirzīti ražošanas un piegādes ķēdes izveidei Eiropā. Galvenie virzieni:
Divu ražotņu izveide Eiropas Savienībā ar projektēto jaudu – vismaz 100 raķetes dienā katrā ražotnē. Ilgtermiņa komponentu nodrošināšana un krājumu veidošana.
Raķešu dzinēju un kaujas galviņu ražošanas jaudu attīstīšana Eiropā. Attīstības centru paplašināšana Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Inženierijas, kvalitātes, drošības un eksporta kontroles komandu stiprināšana. Ar šo investīciju" Frankenburg" kopējais finansējums sasniedz 40 miljonus eiro. Tas ļaus paplašināt produktu portfeli - papildus "Mark-1" pretgaisa aizsardzības raķetei - arī citās kategorijās, tostarp gaisā un no sauszemes palaižamās sistēmās.

Baltijas uzņēmums ar ražošanu Latvijā

"Frankenburg Technologies" mātesuzņēmums atrodas Igaunijā, bet struktūrvienības – Lietuvā, Latvijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā un Ukrainā. Taču, kā uzsvēra "Frankenburg Technologies Latvija" izpilddirektors Kaspars Pollaks, aptuveni 80 % projekta "Mark-1" kapacitātes koncentrēta Latvijā.
Latvijā notiek produkta izstrāde, testēšana un plānota arī pilna mēroga ražošana. "Pārējo struktūrvienību darbs ir biznesa attīstība un klātbūtne, lai atbalstītu eksporta aktivitātes, bet produkta attīstība, testēšana un arī ražošana būs Latvijā," sacīja Pollaks.

Citāts:Šāda pieeja iezīmē tendenci, kas pēdējos gados nostiprinās visā reģionā – attīstīt vietējo aizsardzības industriju, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem.

Citāts:"Šogad ir plānots uzsākt pilna mēroga ražošanu – simtiem raķešu varētu tikt ražotas Latvijā," sacīja Pollaks.

Citāts:Aizsardzības ministrijas (AM) atbalsts bijis tieši pētniecības un attīstības posmā – raķetes izstrādē, izmantojot pētniecības un attīstības līguma formātu.

Citāts:Īpaši pieprasīti ir aeronautikas inženieri, speciālisti ar pieredzi darbā ar sprāgstvielām, ražošanas procesa darbinieki.

Citāts:"Kopumā industrijai ir sajūta, ka mēs esam nonākuši pie kaut kā liela, lielām iespējām arī valsts aizsardzībai kopumā, taču atsevišķos gadījumos baidāmies pieņemt svarīgos gala lēmumus.

Citāts:Tomēr lielākais izaicinājums joprojām ir ceļš līdz pirmajam līgumam – ilgstoši iepirkumu procesi un lēmumu pieņēmēju piesardzība.

Eksdeputātam Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriež astoņu gadu un divu mēnešu cietumsodu

16.01.2026 LETA

Rīgas apgabaltiesa piektdien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
2023. gada novembrī arī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Apgabaltiesa šodien nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Ādamsona atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu nelielā apmērā, līdz ar to par pusgadu samazināts arī cietumsods. Tiesa lēma, ka kriminālprocesi par diviem noziegumiem attiecībā uz krāpšanu nelielā apmērā ir izbeidzami.
Ādamsonam piemērotos drošības līdzekļus – dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un drošības naudu – tiesa atstāja negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Ja šāds spriedums paliks spēkā, tad drošības naudu 30 000 apmērā atdos tā devējai Gintai Uselei-Ādamsonei.

Apelācijas instances tiesa arī Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu atzina par vainīgu spiegošanā un piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pirmajā instancē Silonovam par spiegošanu tiesa piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
Ādamsons apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem – par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Bijušajam deputātam arī tika inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, par aptuveni 100 eiro. Tāpat pie viņa tika atrasti vairāki desmiti patronu.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka pirmās instances pirmajās tiesas sēdēs Ādamsons tika iztaujāts par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, kurus prokuratūra uzskata par Krievijas maksājumiem politiķim. Prokurora ieskatā, Ādamsons par spiegošanu saņēmis atlīdzību un nauda pārskaitīta Ādamsona meitai Krievijā. Ādamsons to sauca par absurdu, apgalvojot, ka viņš pats esot nodevis Silonovam naudu – parasti 100-200 eiro ik pāris mēnešos, lai viņš to Krievijā ieskaitītu Ādamsona meitas kontā.
Tāpat Ādamsonam uzdeva jautājumus par vizītēm Maskavā, kuru laikā viņš ticies ar personām, kuru identitāti nav iespējams pārbaudīt, jo politiķis atteicās tiesai nosaukt viņu pilnos vārdus. Apsūdzība uzskata, ka Ādamsons piegādājis informāciju konkrēti Krievijas Federālajam drošības dienestam.
Ādamsons iepriekš tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Krievijas Federālajam drošības dienestam, lai arī atzina, ka pazīst Silonovu. Arī apsūdzētais Silonovs neatzina saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
No lietas dokumentiem izriet, ka Ādamsonam dažādas ziņas, kas tika nodotas Silonovam, piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu abu saistību ar spiegošanu nepierādīja. Taču Strautmani apsūdzēja citā krimināllietā, bet Šmaukstelis vienojās par nosacītu cietumsodu par valsts noslēpuma un citu neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas “Saskaņa”, bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

Slēdz globālu pikšķerēšanas platformu; Latvijas uzņēmumiem radīti vairāk nekā 317 600 eiro zaudējumi

Šodien, 9:39
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde 4. martā kopā ar "Eiropolu", ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un privātā sektora partneriem slēdza globālu pikšķerēšanas pakalpojuma platformu "Tycoon2FA", deaktivizējot 330 domēnus, kas veidoja noziedzīgās infrastruktūras pamatu.
Latvijā Valsts policija kriminālprocesu saistībā ar šo noziedzīgo shēmu uzsāka 2024. gadā par krāpšanu lielā apmērā.
Izmeklēšanā atklāts, ka, kompromitējot uzņēmumu e-pasta kontus, noziedznieki radījuši zaudējumus vairāk nekā 317 600 eiro apmērā.
Papildu epizodes vēl tiek apzinātas, un ar iespējamiem cietušajiem uzņēmumiem izmeklētāji turpina sazināties.
Izmeklēšanas laikā Valsts policija uzsāka sadarbību ar "Eiropolu".
Pikšķerēšana (angl. phishing) ir krāpniecisks kiberuzbrukuma veids, kurā noziedznieki, uzdodoties par uzticamu personu vai organizāciju (banku, iestādi, e-veikalu), izvilina no upuriem sensitīvus datus – paroles, kredītkaršu numurus vai citu personisko informāciju. Tas parasti notiek caur viltotiem e-pastiem, īsziņām (SMS) vai vietnēm, kas prasa veikt steidzamu, maldinošu darbību. Izmantojot šo piekļuvi, noziedznieki iefiltrējās uzņēmumu komercsarakstē un piemērotā brīdī mainīja rēķinos norādītos rekvizītus vai aizstāja rēķinus ar viltotiem, tādējādi novirzot maksājumus uz saviem kontiem.
Katru mēnesi ar platformas starpniecību tika izplatīti desmitiem miljonu pikšķerēšanas e-pastu, un tā deva iespēju uzbrucējiem piekļūt gandrīz 100 000 organizāciju visā pasaulē, tostarp skolām, slimnīcām un valsts iestādēm.
Līdz 2025. gada vidum ar šo platformu bija saistīti aptuveni 62 % no visiem pikšķerēšanas mēģinājumiem, ko bloķēja uzņēmums "Microsoft".
"Eiropola" koordinēta izmeklēšana sākās pēc tam, kad ar informāciju dalījās uzņēmums "Trend Micro". "Microsoft" un "Trend Micro", sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm "Europol Cyber Intelligence Extension Programme" ietvaros, nodrošināja tehnisko analīzi un palīdzēja identificēt platformas infrastruktūru.
Operācijā tiesībaizsardzības iestādes cieši sadarbojās ar privātā sektora partneriem, tostarp "Cloudflare", "Coinbase", "Intel471", "Proofpoint", "Shadowserver Foundation", "SpyCloud" un "Trend Micro". Starptautisko koordināciju nodrošināja Eiropas kibernoziegumu centrs.
Valsts policijā ik gadu reģistrēti vidēji 40 kompromitētu e-pasta kontu gadījumi ar kopējiem zaudējumiem ap vienu miljonu eiro. 2025. gadā kopumā reģistrēti 46 šādi noziedzīgi nodarījumi, kuros zaudējumi sasniedza 1 222 713 eiro.
Valsts policija aicina uzņēmumus īpašu uzmanību pievērst e-pasta drošībai, ieviest daudzfaktoru autentifikāciju, regulāri apmācīt darbiniekus par pikšķerēšanas riskiem un rūpīgi pārbaudīt maksājumu rekvizītu maiņu, īpaši gadījumos, kad informācija saņemta elektroniskā saziņā.
Lai pasargātu sevi un savus darbiniekus no krāpnieku aktivitātes, Valsts policija aicina regulāri atjaunot zināšanas, izmantojot "Cert.lv" izstrādātos ieteikumus.

ZZS iebilstot, valdība atbalsta atteikšanos no SIM karšu lietošanas anonīmi
Rīga, 3. marts, LETA. Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šī gada 1. oktobra, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka elektronisko sakaru komersantiem, slēdzot līgumus par priekšapmaksas pakalpojumiem, drīkstēs pieprasīt galalietotāja identifikācijas datus, tostarp vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.
Grozījumi likumā noteiks elektronisko sakaru komersantiem pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar SIM kartes pieslēguma numuru.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka elektronisko sakaru komersantiem nav tiesību sniegt priekšapmaksas sakaru pakalpojumus nereģistrētam galalietotājam.
Likumprojektā paredzēts, ka jaunās normas un administratīvā atbildība par to pārkāpšanu stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Jaunās normas neattieksies uz pakalpojuma līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam.
https://www.leta.lv/home/important/6059E...F3219CBF7/

https://www.youtube.com/hashtag/dust
https://linktr.ee/futureawaits
https://filmfreeway.com/alterdustsubmissions

https://www.youtube.com/watch?v=t8LD0iUYv80

YouTube kanāls **DUST** nepieder vienam individuālam YouTuberim. Tas pieder mediju kompānijai **Gunpowder & Sky**. ([youtube.fandom.com][1])

* Kanāls tika palaists **2016. gadā**.
* Tas ir daļa no studijas **Gunpowder & Sky**, kuru dibināja **Van Toffler** un **Floris Bauer**. ([Vikipēdija][2])
* Kanāla saturs pārsvarā ir **zinātniskās fantastikas īsfilmas** no dažādiem režisoriem un neatkarīgiem filmu veidotājiem. ([youtube.fandom.com][1])
* Tas būtībā ir **kurēts filmu kanāls**, nevis viena autora projekts.

Īsumā:
👉 **DUST = studijas projekts**, kur publicē sci-fi īsfilmas no dažādiem autoriem.

[1]: https://youtube.fandom.com/wiki/DUST?utm...hatgpt.com "DUST | Wikitubia | Fandom"
[2]: https://en.wikipedia.org/wiki/Gunpowder_...hatgpt.com "Gunpowder & Sky"

https://funplus.com/games/foundation-galactic-frontier/

FunPlus un Skydance zinātniskās fantastikas stratēģijas spēle paplašina Aizaka Asimova ikonisko pasauli un Apple TV+ populāro seriālu. Spēle aicina jūs iejusties “tirgotāja” lomā, veidojot apkalpi un izpētot kosmosa tālos nostūrus.

Mossad izveidošana
Mossad (ivritā: המוסד למודיעין ולתפקידים מיוחדים — "Izlūkošanas un īpašo uzdevumu iestāde") ir Izraēlas izlūkošanas dienests.

• Izveidots: 1949. gada 13. decembrī
  
• Valsts: Izraēla
  
• Iniciators: premjerministrs David Ben-Gurion
  
• Sākotnēji tas apvienoja dažādas jau pastāvošas izlūkošanas struktūras, lai koordinētu ārējo izlūkošanu un slepenās operācijas.
  

• ārējā izlūkošana,
  
• pretterorisma operācijas,
  
• slepenas misijas ārvalstīs,
  
• ebreju repatriācijas (aliyah) atbalsts no nedrošām valstīm.
  

1. Reuven Shiloah (1949–1952) – pirmais direktors.
   
2. Isser Harel (1952–1963) – vadīja arī Shin Bet; pazīstams ar Adolf Eichmann notveršanu Argentīnā.
   
3. Meir Amit (1963–1968) – modernizēja dienestu.
   
4. Zvi Zamir (1968–1974) – amatā Minhenes olimpisko spēļu terorakta laikā.
   
5. Yitzhak Hofi (1974–1982).
   
6. Nahum Admoni (1982–1989).
   
7. Shabtai Shavit (1989–1996).
   
8. Danny Yatom (1996–1998).
   
9. Efraim Halevy (1998–2002).
   
10. Meir Dagan (2002–2011) – ilggadējs vadītājs, aktīvs Irānas kodolprogrammas ierobežošanā.
    
11. Tamir Pardo (2011–2016).
    
12. Yossi Cohen (2016–2021).
    
13. David Barnea (2021–pašlaik).
    

ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai

Šodien, 8:53
Papildināts šodien, 19:45
Pasaulē
Autori: Ģirts Kasparāns (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktors), Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Paula Markusa (LTV Ziņu dienests)
Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu sestdien no rīta paziņojis, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā.
ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai
00:00 / 03:22
Lejuplādēt
Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
ĪSUMĀ:
ASV un Izraēlas spēki sestdien sākuši triecienus pret mērķiem Irānā.
Irānas mediji ziņo, ka viena no Izraēlas raķetēm trāpījusi meiteņu skolai, nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku.
Irānas ārlietu ministrs šo karu nosaucis par "absolūti neizprovocētu un nelikumīgu".
ASV un Izraēlas līderi uzsver, ka uzbrukums tiek veikts pašaizsardzības nolūkos.
Tramps un Netanjahu norāda, ka nedrīkst pieļaut kodolieroču nonākšanu Teherānas režīma rīcībā.
Triecieni galvenokārt vērsti pret militāriem objektiem un Irānas līderu rezidencēm.
Tramps paudis cerību, ka Irānas tauta sacelsies un gāzīs kopš 1979. gada valdošo režīmu.
Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.
Irāna draud slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Paredzams, ka karadarbība izraisīs naftas cenu kāpumu.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļojumiem uz Izraēlu un Irānu.
Lidsabiedrība "airBaltic" uz laiku apturējusi lidojumus uz Telavivu un Dubaiju.
Kā ziņo Irānas mediji, galvaspilsētas Teherānas centrā dzirdami sprādzieni. Tie dzirdami arī Irānas augstākā garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidences tuvumā. Irānas amatpersonas tikmēr apgalvo, ka Hāmenejī pašlaik neuzturas galvaspilsētā. Irānas mediji ziņo, ka triecieni veikti pret vēl četrām Irānas pilsētām.
Irānas amatpersonas vēsta, ka Izraēlas raķete esot trāpījusi meiteņu skolai valsts dienvidu pilsētā Minabā, kur nogalināti vismaz 85 cilvēki, vēl vairāk nekā 90 ievainoti. CNN ziņo, ka skola atrodas tikai ap 60 m attālumā no Irānas militārās bāzes. Agrāk šī ēka bijusi daļa no militārā kompleksa, bet vismaz kopš 2016. gada esot nošķirta no tā.
Irānas ārlietu ministrs Abāss Aragči paziņojis, ka triecienos varētu būt nogalināti viens vai divi Irānas spēku komandieri, bet ājatolla Hāmenejī esot dzīvs.
Irāna palaidusi raķetes uz Izraēlu
Izraēlā tikmēr izsludināts ārkārtas stāvoklis, rēķinoties ar iespējamo Irānas atbildes triecienu, kurā Irāna izmantojusi raķetes un dronus. Izraēlas armija vēsta, ka Irāna ir palaidusi raķetes uz Izraēlu, bet tās tiekot pārtvertas. Apšaudēs viegli ievainoti 89 Izraēlas iedzīvotāji.
Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvajos Austrumos, tostarp raķešu apšaudes un gaisa telpu slēgšanu, Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina visus ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas.
Latvijas valstspiederīgie, kuri jau uzturas Izraēlā, aicināti uzturēties patvertņu tuvumā un sekot varas iestāžu norādījumiem.

Tramps un Netanjahu: Irānas režīms nedrīkst iegūt kodolieročus

ASV prezidents Donalds Tramps ir izplatījis video paziņojumu, kurā apstiprina, ka ASV spēki ir sākuši militārās operācijas pret Irānu.
"Mūsu mērķis ir aizsargāt Amerikas tautu, likvidējot draudus, ko rada Irānas režīms – ļaunu un briesmīgu cilvēku grupējums," pavēstīja Tramps.
"Mēs iznīcināsim viņu raķetes un nolīdzināsim līdz ar zemi viņu raķešu industriju," brīdina Tramps.
"Irāna ir lielākā terorisma atbalstītāja pasaulē, un nesen nogalināja desmitiem tūkstošu savu pilsoņu, kad viņi izgāja ielās, lai protestētu.
ASV politika vienmēr, it sevišķi manas valdības laikā, ir noteikusi, ka šis teroristiskais režīms nekad nedrīkst iegūt kodolieročus. Es atkārtošu vēlreiz: viņi nekad nedrīkst iegūt kodolieročus," uzsvēra Tramps.
Arī Izraēlas premjers Netanjahu savā paziņojumā uzsvēris, ka Teherānas režīma rokās nedrīkst nonākt pasaules bīstamākie ieroči.
"Šis slepkavnieciskais teroristu režīms nedrīkst iegūt kodolieročus, kas tam ļautu apdraudēt visu cilvēci," pavēstīja Netanjahu. Neoficiāli zināms, ka pašas Izraēlas rīcībā ir kodolieroči, bet tā nekad nav tos pielietojusi.
"Pēdējos mēnešos tirāni Irānā centušies atjaunot savas raķešu un kodolspējas un paslēpt to visu pazemē, kur mēs nevarētu viņiem uzbrukt. Ja mēs neapturēsim viņus tagad, viņi kļūs neievainojami. Viņu pārstāvji neauglīgajās sarunās tikai cenšas vilkt laiku," apgalvo Izraēlas premjers.
Netanjahu licis noprast, ka Izraēla un ASV cer izraisīt Irānas tautas sacelšanos, lai gāztu islāma fundamentālistu režīmu, kas šajā valstī valda kopš 1979. gada.
"Mūsu kopīgā rīcība radīs apstākļus drosmīgajai Irānas tautai pašai lemt par savu likteni," vēsta Netanjahu.
Uz režīma maiņu savā runā aicināja arī Tramps. "Kad mēs būsim pabeiguši, pārņemiet savu valdību. Tā būs jūsu rokās. Iespējams, šī ir jūsu vienīgā iespēja vairāku paaudžu laikā."

Sarunā ar laikrakstu "The Washington Post" Tramps izteicies, ka viņa mērķis ir panākt "brīvību Irānas tautai". ASV opozīcijā esošās Demokrātu partijas politiķi tikmēr izteikuši iebildumus, ka Tramps šo karu sācis bez Kongresa piekrišanas. Demokrātu senatore Elisa Slotkina norāda, ka Tramps nav izklāstījis operācijas mērķus un Irānas radītos draudus, kas attaisnotu risku izraisīt plašāka mēroga karu reģionā. "Un viņš nav sekojis Konstitūcijai un cēlis šo jautājumu Kongresa priekšā, pirms iesaistīt mūsu nāciju karā," secina Slotkina.
Bijušā monarha dēls cer uz Irānas tautas sacelšanos
Trampa sākto militāro kampaņu apsveica arī viens no Irānas opozīcijas līderiem, gāzta monarha dēls Reza Pehlevī. Arī viņš mudināja Irānas iedzīvotājus pagaidām palikt mājās un piebilda, ka drīzumā pienāks brīdis, kad viņi varēs atgriezties ielās.
"Mūsu priekšā ir liktenīgs brīdis. Palīdzība, ko ASV prezidents ir solījis drosmīgiem Irānas iedzīvotājiem, ir atnākusi. Tā ir humāna intervence, kas vērsta pret Islāma Republiku, tās represīvo aparātu un nāves mašīnu, nevis Irānas valsti vai tās lielisko tautu.
Bet par spīti šādai palīdzībai, galīgo uzvaru mums būs jānodrošina pašiem. Tie būsim mēs, Irānas iedzīvotāji, kuri pabeigs šo uzdevumu noslēguma cīņā. Drīz pienāks laiks atgriezties ielās," solīja Pehlevī.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Irānas vadība ir atslēgusi valstī pieeju internetam. Līdzīgi varasiestādes rīkojās arī gada sākumā notikušo masu protestu laikā. Paredzot, ka tas var notikt, Pehlevī sacīja, ka viņš sasniegs iedzīvotājus pa radio viļņiem.
Irāna veic atbildes triecienus pret ASV bāzēm Persijas līča reģionā
ASV amatpersonas telekanālam CNN apstiprinājušas, ka ASV spēki veikuši triecienus pret Irānu. Galvenokārt tie vērsti pret militāriem mērķiem. Izraēlas amatpersonas vēsta, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ajatollu Hāmenejī, prezidentu Masudu Pezeškiānu un citiem. Tomēr pašlaik nav ziņu, ka kāds no viņiem būtu cietis triecienos.
Irānas ārlietu ministrs Aragči paziņojis, ka Trampa un Netanjahu sāktais karš pret Irānu esot absolūti neizprovocēts un nelikumīgs.
"Tramps ir pārvērtis saukli "Amerika pirmajā vietā" par "Izraēla pirmajā vietā", kas vienmēr nozīmē "Amerika pēdējā vietā". Mūsu spēcīgie Bruņotie spēki ir gatavojušies šai dienai un parādīs agresoriem mācību, kādu tie ir pelnījuši," brīdina Aragči.
Atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, CNN vēsta, ka ASV triecieni pret Irānu varētu turpināties vairākas dienas.
ASV kara lidmašīnas pacēlušās no amerikāņu karabāzēm Tuvo Austrumu reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Reaģējot uz uzbrukumu, Irāna varētu mēģināt veikt atbildes triecienus. Pienāk ziņas par sprādzieniem Bahreinā, AAE, Kuveitā un Katarā, kur izvietotas ASV militārās bāzes.
AAE varasiestādes informē, ka notriektās raķetes atlūzas nokritušas Abū Dabī rajonā, kur gājis bojā viens cilvēks. Tāpat tiek ziņots, ka pēc trieciena Dubaijā aizdegusies pieczvaigžņu viesnīca.
Irāna arīdzan draudējusi slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa visu pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Tas varētu izraisīt naftas cenu kāpumu, kas gaidāms jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī konflikta izraisīto satricinājumu ar naftas resursiem bagātajā reģionā.
2025. gada jūnijā Izraēla jau veica triecienus pa Irānas kodolprogrammas objektiem; šiem triecieniem nedaudz vēlāk pievienojās arī ASV. Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts tolaik ilga 12 dienas un noslēdzās ar pamieru. Taču pēdējā laikā konflikts atkal ir saasinājies. ASV amatpersonas izteikušās, ka šoreiz triecieni pret Irānu varētu būt daudz smagāki nekā pagājušā gada jūnijā.