"Biju gatava visus izvilkt cauri ellei." Kristena Stjuarte par Latvijā uzņemto "Ūdens hronoloģiju"
Kate Katrīne Kalniņa Sabiedrības un kultūras ziņu žurnāliste 

Pirms dažiem gadiem sociālo mediju lietotāji priecājās par aktrises un nu jau arī režisores Kristenas Stjuartes gaitām Latvijā. Te viņa pusdieno Ikšķilē, te apmeklē vintāžas veikaliņu Rīgas centrā. Ar mūsu kino profesionāļu līdzdalību šeit tapa viņas režijas debija – filma "Ūdens hronoloģija". Pirmizrādi piedzīvojusi pērn Kannu kinofestivālā, nu tā nonākusi uz lielajiem ekrāniem arī pie mums. Saikni ar Latviju aktrise saglabājusi, tāpēc kādā marta pēcpusdienā žurnālistiem kopā ar filmas komandu bija ne tikai iespēja "Ūdens hronoloģiju" noskatīties, bet arī tiešsaistē tikties ar filmas autori, lai aprunātos par kinodarba tapšanu un nākotnes plāniem, kuros ir arī jaunu filmu uzņemšana – un, iespējams, pat atkal Latvijā.
Amerikāņu aktrisi Kristenu Stjuarti pasaulē iepazina kā Bellu vampīrsāgas "Krēsla" filmās, bet savu pirmo un pagaidām vienīgo "Oskara" nomināciju viņa saņēma par Velsas princeses Diānas atveidojumu kinolentē "Spensere". Taču viņas debija kino režijā nav nākusi viegli – galvenokārt finansējuma piesaistes dēļ.
"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology Of Water") ir balstīta lietuviešu izcelsmes rakstnieces Lidijas Juknavičas memuāros. Tā vēsta par jaunas sievietes sarežģīto dzīvi, kurā ir gan seksuāla izmantošana, gan alkohola un narkotisko vielu atkarības, gan glābiņš, ko sniedz peldēšana un ūdens.
Uz jautājumu, kādēļ tieši šis stāsts kļuva par Stjuartes pirmo filmu, viņa atbild: "Šī bija foršākā grāmata, ko jebkad esmu lasījusi. Es vienkārši nodomāju – tā ir filma." Galveno lomu tajā atveido britu aktrise Imodžena Pūtsa, bet viņai līdzās redzami arī Tora Bērča, Ērls Keivs, Maikls Eps, Sūzena Flūda, Kima Gordone un Džims Beluši.

• Pasaules slava ar "Krēslu" (2008–2012): Milzīgu starptautisku atpazīstamību viņa ieguva ar Belas Svānas lomu pusaudžu vampīru sāgā Twilight ("Krēsla"), kas pārtapa par globālu kases grāvēju fenomenu.
  
• Pievēršanās neatkarīgajam kino: Lai izlauztos datētā masveida kino rāmjiem, Stjuarte mērķtiecīgi sāka izvēlēties sarežģītas lomas Eiropas un Amerikas autoru kino. Viņa kļuva par pirmo amerikāņu aktrisi vēsturē, kas saņēmusi prestižo Francijas kino balvu "Cēzars" (par lomu filmā Clouds of Sils Maria, 2014).
  
• Oskara nominācija: 2021. gadā viņa izpelnījās vispasaules kritiķu atzinību un savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par princeses Diānas attēlošanu biogrāfiskajā drāmā Spencer ("Spensere").
  
• Režisores darbība: Stjuarte jau ilgstoši darbojas arī aiz kameras. Pēc veiksmīgām īsfilmām (piemēram, Come Swim) viņa realizēja savu ilggadējo projektu — pilnmetrāžas režijas debiju ar filmu The Chronology of Water, kas balstīta uz Līdijas Juknavičas memuāriem.
  

Citāts:Stjuarte ir pazīstama ar savu minimālistisko, psiholoģiski nospriegoto aktierspēles stilu, kā arī ar drosmīgu imidžu, esot ilggadēja modes nama Chanel vēstnese.

• Līdija Juknaviča (Lidia Yuknavitch): Filmas centrā ir pati autore un viņas dzīvesstāsts. Tas ir stāsts par sievietes pašatklāsmi, kurā viņa iziet cauri smagai bērnības traumai, vardarbībai ģimenē, atkarībām un zaudējumiem.
  
• Ūdens kā glābiņš: Kā norāda nosaukums, ūdens un peldēšana ir filmas galvenā metafora. Galvenajai varonei ūdens ir vieta, kur patverties no dzīves realitātes, transformēt savas sāpes un atrast fizisku un garīgu attīrīšanos. Otrs viņas glābiņš ir rakstīšana, kas palīdz noformēt viņas balsi kā māksliniecei.
  

• Imodžena Pūtsa (Imogen Poots): Britu aktrise atveido galveno varoni Līdiju Juknaviču. Stjuarte intervijās atzinusi, ka Pūtsa bijusi vienīgā, kas spējusi pilnībā izprast un iznest šīs lomas milzīgo emocionālo un fizisko smagumu, radot nepieradinātu un spēcīgu tēlu.
  
• Tora Bērča (Thora Birch): Pazīstamā aktrise (filma "Amerikāņu skaistums") arī pievienojās aktieru ansamblim, spēlējot vienu no nozīmīgajām lomām varones dzīves gājumā.
  
• Filmas tapšanā (producēšanā) iesaistījās leģendārā režisora Ridlija Skota kompānija Scott Free Productions, kas palīdzēja nodrošināt projektam augsta līmeņa neatkarīgā kino atbalstu.
  

• Saikne ar Latviju: Latvijas skatītājiem un kino videi šis projekts ir īpašs, jo filmas uzņemšanas darbi 2024. gadā lielā mērā norisinājās tieši Latvijā un Maltā. Projekts piesaistīja vietējos kino nozares profesionāļus un lokācijas, padarot Latviju par fonu šim starptautiskajam stāstam.
  
• Mākslinieciskie panākumi un vērtējums: Tā kā šī ir nelineāra un ļoti intīma autobiogrāfijas adaptācija, filma jau kopš izziņošanas brīža kļuva par vienu no gaidītākajiem neatkarīgā kino darbiem lielākajos pasaules kinofestivālos (piemēram, Kannās un Sundance).
  
• Kritiķi pēc pirmajām skatēm īpaši izcēla divas lietas: Imodženas Pūtsas bezkompromisa aktierspēli, kas tiek saukta par viņas karjeras virsotni, un Kristenas Stjuartes režisores rokrakstu. Stjuartei izdevies smago un poētisko grāmatas valodu pārvērst vizuāli krāšņā, drosmīgā un brīžiem šokējošā kino valodā, piesakot sevi kā nopietnu un avangardisku režisori.
  

• Ražošanas izmaksas: "Ūdens hronoloģija" ir mazbudžeta neatkarīgais kino. Nozari pārzinoši avoti lēš, ka filmas kopējais ražošanas budžets bija salīdzinoši neliels — zem 3 miljoniem ASV dolāru ($3M).
  
• Galvenie producenti: Projekta tapšanu finansiāli atbalstīja un pārraudzīja slavenā režisora Ridlija Skota producēšanas kompānija Scott Free Productions.
  
• Latvijas līdzfinansējums: Filma tapusi kā mazākuma kopražojums (minority co-production) starp ASV, Latviju un Franciju. Tā kā liela daļa filmas tika uzņemta Latvijā, projekts saņēma finansiālu atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas. Šī programma ārvalstu projektiem piedāvā naudas atgriešanu (cash rebate) līdz pat 30% apmērā no tiem līdzekļiem, kas iztērēti tieši Latvijas teritorijā (algot vietējo komandu, īrēt tehniku utt.).
  

• Ārvalstu kapitāla piesaiste: Filmas veidotāji, strādājot Latvijā, tērēja budžeta līdzekļus lokālajā tirgū — maksājot par viesnīcām, transportu, ēdināšanu, lokāciju īri un tehnisko aprīkojumu.
  
• Darba vietas vietējiem profesionāļiem: Projektā tika nodarbināti Latvijas kino industrijas speciālisti (tehniskā komanda, asistenti), kā arī vietējie aktieri un masu skatu dalībnieki, kas nodrošināja nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
  
• Ilgtermiņa reklāma valstij: Tas, ka šāda līmeņa Holivudas zvaigznes kā Kristena Stjuarte izvēlas Latviju kā savu filmēšanas vietu un vēlāk prezentē šo darbu augstākā līmeņa pasaules festivālos, kalpo kā milzīga reklāma Latvijas kino infrastruktūrai, piesaistot jaunus ārvalstu miljonu projektus nākotnē.
  

• "Full Phil" (Režisors Kantēns Dipjē): Šī franču kinorežisora absurdā komēdija-drāma piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Filma, ko pats režisors raksturo kā "murgainu un drudžainu versiju par seriālu 'Emīlija Parīzē'", stāsta par tēva (Vudijs Harelsons) un meitas (Kristena Stjuarte) sarežģītajām attiecībām. Plašāka filmas iznākšana uz ekrāniem plānota ap 2027. gadu.
  
• "The Wrong Girls": Pavisam nesen klajā nācis oficiālais treileris šai komēdijai. Stjuarte tajā ne tikai atveido galveno lomu (Frenkiju), bet ir arī viena no scenārija līdzautorēm un producentēm. Projektam ir arī personīga nozīme, jo tā ir viņas sievas Dilanas Meijeres debija pilnmetrāžas režijā.
  
• "Flesh of the Gods": Vēl viens intriģējošs projekts, kas atrodas pēcapstrādes stadijā. Tajā Stjuarte spēlē lomu vārdā Aleksa, kā arī atkal uzņemas producentes pienākumus.
  

Pēc slēgšanas Grīvas cietums valstij nav nepieciešams, Daugavpilij – tikai ar finansējumu

Vēl šobrīd Grīvas cietumā Daugavpilī sodu izcieš ieslodzītie, tostarp uz mūžu notiesātie, taču līdz gada beigām cietumu slēgs, bet ieslodzītos pārvietos uz jauno Liepājas cietumu. Tieslietu ministrijai ēku pēc tās atbrīvošanās vairs nevajadzēs, arī pašvaldība to bez papildu finansējuma uzņemties pārvaldīt nevēlas.  

Vēsturiskās ēkas liktenis neskaidrs 

Tieslietu ministrijā norādīja, ka nekustamais īpašums, kur atrodas Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, pēc cietuma slēgšanas nebūs nepieciešams ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai. Ministrija ir piedāvājusi īpašumu Daugavpils pašvaldībai tās autonomo funkciju īstenošanai.
Taču Daugavpils pašvaldība cietuma teritoriju nevēlas pārņemt "atplestām rokām", vismaz ne pašreizējā stāvoklī un bez papildu finansējuma teritorijas sakārtošanai.
"Pārņemt bez jebkāda veida skaidrības un vīzijas par iespējamo, tostarp Eiropas struktūrfondu izmantošanu, bez naudas, es absolūti neredzu nekādu jēgu. Pirms pārņemšanas Tieslietu ministrijai noteikti vismaz būtu jāsakārto minētā teritorija, atbrīvojot to no kādreiz padomju laikā veiktajiem uzslāņojumiem un no visiem graustiem," norādīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").

Lai gan daudziem šī vieta asociējas ar cietumu, patiesībā ēkas vēsture ir daudz senāka. To sāka būvēt 19. gadsimta sākumā, bet par cietumu tā kļuva pēc Otrā pasaules kara. 
"Sākumā cietums bija cietokšņa tilta nocietinājums. Attiecīgi tā bija cietokšņa daļa. Tos savienoja peldošais pontona tilts. Cietoksnī iebruka Napoleona armija. Vēl Otrā pasaules kara laikā tieši cietoksnī bija ebreju geto," stāstīja vēsturnieks Arturs Fišers.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a655320/

“The Washington Post”: Krievija gatavojas karam ar Eiropu
https://nra.lv/neatkariga/pasaule/525440...pieaug.htm

“Es teiktu, ka eskalācijas risks pieaug un ir reāls - galvenokārt tāpēc, ka (Vladimirs) Putins saskaras ar pieaugošu iekšpolitisku spiedienu un cieš neveiksmes kaujas laukā,” uzskata bijušais CIA direktors. 

Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienests (FE), 2025. gada februāris: Krievija var sākt lokālu karu kaimiņvalstī sešu mēnešu laikā, reģionāla mēroga karu Baltijas jūrā divu gadu laikā un pilna mēroga karu Eiropā piecu gadu laikā pēc kara beigām Ukrainā. 

Meduza (meduza.io)

Meduza ir neatkarīgs tiešsaistes medijs, kas dibināts 2014. gadā Rīgā pēc tam, kad daļa bijušo Lenta.ru žurnālistu pameta darbu redakcionālu domstarpību dēļ. Medijs publicē saturu galvenokārt krievu valodā, kā arī daļu materiālu angļu valodā.

Redakcija un vadība

• Gaļina Timčenko – līdzdibinātāja un izpilddirektore (CEO).
  
• Ivans Kolpakovs – galvenais redaktors.
  
• Kevin Rothrock – vadošais redaktors (Managing Editor), atbild arī par angļu valodas saturu.
  

• ziņu reportieri;
  
• izmeklējošās žurnālistikas autori;
  
• redaktori;
  
• datu žurnālisti;
  
• dizaineri;
  
• programmatūras izstrādātāji;
  
• podkāstu un multimediju producenti;
  
• ārštata autori un anonīmi reportieri.
  

• Krievijas politika;
  
• Krievijas karš Ukrainā;
  
• starptautiskā politika;
  
• ekonomika;
  
• sabiedrība un cilvēktiesības;
  
• korupcijas un varas izmeklēšanas;
  
• kultūra;
  
• zinātne un tehnoloģijas;
  
• analītika un faktu pārbaude.
  

• faktu pārbaude un precizitāte;
  
• redakcionālā neatkarība;
  
• starptautisku žurnālistikas standartu ievērošana;
  
• cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvība;
  
• atbildīga pieeja informācijas publicēšanai.
  

Starpvēlēšanas Lielbritānijā  Miskaste izaicina labējos populistus

Komiķis "Count Binface" (grāfs miskaste) jeb Džons Hārvijs kandidē pret partijas Reform UK līderi Naidželu Faridžu. Britu mediji kļūst traki. 

No Londonas  Daniels Zilberštajns-Levandovskis 
https://taz.de/Nachwahl-in-Grossbritannien/!6194991/

Satīriskajā vēlēšanu manifestā viņš sola uzcelt vismaz vienu sociālo mājokli, vēlas nacionalizēt britu dziedātāju Adeli un modelēt vilcienus. Un viņš vēlas noteikt, ka turpmāk saldējums “99 Flake” tiks pārdots par 99 pensiem.

Mēs runājam par grāfu Binface, kura īstais vārds ir Džons Hārvijs. Komiķim, britu “starpgalaktikas” satīriskajam kandidātam un pašpasludinātajam kosmosa varonim ir segvārds Count Trashcan Face. Četrdesmito gadu viduvējs vīrietis nēsā uz galvas miskastes ar šķēlumu acīm un melnu motociklista uzvalku. Pašlaik viņš dominē visā Lielbritānijas mediju vidē. BBC, LBC un Guardian Binface bija redzami.

Kopš 2019. gada viņš ir piedalījies sešās vēlēšanās – pēdējās 18. jūnijā notikušajās Mekerfīldas papildu vēlēšanās, kuru rezultātā Mančestras leiboristu mērs Endijs Bērnhems iekļuva apakšpalātā. Pats Binface ieguva 95 balsis.

Domājams, ka vairāk nekā 5900 gadus vecais “Recyclons” vadītājs no planētas Sigma IX svinēja savus līdz šim lielākos panākumus 2021. gada Londonas mēra vēlēšanās, kad viņš saņēma 92 896 balsis un ieņēma 9. vietu. Piedalījās 20 kandidāti.

Pārskaitījums miljonos

Iemesls ažiotāžai ap grāfu Binfeisu ir tas, ka viņš ir kļuvis par galveno kandidātu papildu vēlēšanās pret Naidželu Farāžu, labējās populistiskās partijas Reformu Apvienotās Karalistes līderi, Klaktonā pie Jūras, Anglijas dienvidaustrumos.

Farāžs atkāpās no amata saistībā ar parlamentārās standartu inspekcijas veikto izmeklēšanu par nedeklarētu pārskaitījumu miljoniem mārciņu vērtībā. Tas izraisīja papildu vēlēšanas, kurām Farāžs vēlas stāties pretī.

Taču visas lielākās partijas, izņemot labējo demagogu un aktieri Lorensu Foksu un kandidātu no labējās ekstrēmistiskās partijas, atsakās piedalīties vēlēšanās. Viena persona, kas vēlētos tikt nominēta, ja vien viņu izvirzīs desmit cilvēki, ir grāfs Binface.

Ceturtdienas pēcpusdienā tika paziņots, ka kandidēs arī citi satīras kandidāti. Gan dzīvnieku tiesību aktīvists Robs Pounals, kurš Mekerfīldā parādījās lapsas kostīmā, gan kandidāts no Monster Raving Loony Party, arī Meikfīldā, paziņoja, ka kandidēs.

Kopš grāfa Binfeisa paziņojuma arī britu sociālie mediji ir traki. Īpaši bieži parādās fotomontāža ar Hope plakātu, kas parādījās Baraka Obamas vēlēšanu kampaņas laikā 2008. gadā. Tagad uz tā var redzēt grāfu Binfeisu. Lielbritānijas derību veikalos iespējamība, ka Binface varētu laimēt, tagad tiek lēsta līdz pat 20 procentiem. 

Izskats pērtiķa kostīmā

2002. gadā Hārtlpūlā, Anglijas austrumos, skrēja mērkaķa amata kandidāts. Viņš piesauca senu leģendu un solīja izdalīt bezmaksas banānus skolas bērniem. Stjuarts Dramonds tika ievēlēts par mēru, pretēji viņa paša cerībām, un pat tika apstiprināts amatā 2005. gadā. Tomēr ir apšaubāms, vai Binfeiss uzvaras gadījumā varēs ierasties kostīmā Pārstāvju palātā.

Šādu satīras kandidātu saraksts Lielbritānijā ir garš. Vēl 1951. gadā Bils Boaks sacentās ar Klemensu Atlu ar plakātiem uz sava velosipēda. Viņam sekoja tādas personas kā Screaming Lord Sutch no Monster Raving Loony Party 20. gadsimta 60. gados un Mr. Blobijs 1990. gados, kuri sacentās par "Mājas ballīti". Ir vēl daudz piemēru.

Ciniski mājieni uz augsto politiku, spoguļa turēšana pret it kā nozīmīgiem politiķiem un viņu apsmiešana — tā ir neatņemama britu humora sastāvdaļa un ir tādu cilvēku kā grāfs Binfeiss misija. Dažu dienu laikā viņš kļuvis par britu antiestablišmenta simbolu vispār. Savā ziņā grāfs Binfeiss jau ir pārspējis Naidželu Farāžu, kuram līdzīgas ambīcijas bijušas gadiem.

• Reliģijas apgalvojumus vērtē pēc pierādījumiem, nevis tradīcijas vai autoritātes.
  
• Liela nozīme tiek piešķirta evolūcijas teorijai, kosmoloģijai un neirozinātnei.
  
• Ētiku cenšas pamatot ar humānismu, empātiju un cilvēktiesībām, nevis reliģiskiem tekstiem.
  
• Daudzi ateisti identificējas arī kā sekulārie humānisti, lai gan ne visi.
  

• Pārmērīga vienkāršošana. Kritiķi uzskata, ka reliģija tiek attēlota pārāk vienpusīgi, ignorējot tās filozofisko, kultūras un vēsturisko daudzveidību.
  
  
• Pārāk liela paļaušanās uz zinātni. Daži filozofi norāda, ka zinātne nevar atbildēt uz visiem jautājumiem, piemēram, par morāli, estētiku vai dzīves jēgu.
  
  
• Konfrontējošs stils. Jaunā ateisma pārstāvji bieži izmanto asu retoriku pret reliģiju, kas, pēc kritiķu domām, apgrūtina konstruktīvu dialogu.
  
  
• Vispārinājumi par reliģiju. Nereti tiek pieņemts, ka visas reliģijas ir līdzīgas vai rada vienādas problēmas, lai gan praksē tās ievērojami atšķiras.
  
  
• Nepietiekama uzmanība pozitīvajām reliģijas funkcijām. Kritiķi uzsver, ka reliģija daudzviet veicina labdarību, kopienu veidošanu, psiholoģisku atbalstu un kultūras mantojuma saglabāšanu.
  
  
• Pārliecība par objektīvu morāli bez reliģijas. Daļa filozofu uzskata, ka sekulārais humānisms vēl joprojām diskutē par to, kā pamatot universālas morāles normas bez atsaukšanās uz Dievu vai reliģiju.
  

• Pārāk agresīva reliģijas kritika rada nevajadzīgu polarizāciju.
  
• Sabiedriskās problēmas nevar izskaidrot tikai ar reliģijas ietekmi.
  
• Lielāka uzmanība jāpievērš sadarbībai starp ticīgajiem un neticīgajiem kopīgu mērķu sasniegšanai.
  

Ja produkts ir legālajā tirgū, nelegālajam tirgum paliek mazāk vietas

Aizsardzības ministrija sākusi sarunas ar uzņēmumiem par tāla darbības rādiusa raķešu piegādi

NATO samits Ankarā noslēdzās ne tikai ar politiskiem paziņojumiem, bet arī ar konkrētiem lēmumiem, tostarp attiecībā uz Igauniju. Emari militārā bāze tagad tiek uzskatīta par pilntiesīgu NATO operatīvo gaisa spēku bāzi, nevis palīgbāzi, raksta ERR. NATO samita noslēguma deklarācijā īsumā tika atkārtoti apstiprināti principi, ko daudzi Eiropas politiķi vēlējās nostiprināt rakstiski - visu sabiedroto aizsardzība, alianses vienotība un bruņoto spēku stiprināšana Eiropā.
Īpaši tika atzīmēts Krievijas radītais drauds. Kā norāda eksperti, ņemot vērā sarežģītās attiecības starp Veco un Jauno pasauli, tā ir sava veida garantija, ka Amerikas Savienotās Valstis paliek vienā pusē ar Eiropu. "Varbūt vispozitīvākais rezultāts bija tas, ka Ukraina saņēma ļoti skaidru atbalstu. Tas galvenokārt attiecas uz finansiālu palīdzību - tika dota konkrēta apņemšanās piešķirt papildu 70 miljardus eiro. Tas dod Ukrainai pārliecību par resursiem, kas tai ir, lai turpinātu savu aizsardzību nākamo divu gadu laikā," sacīja Starptautiskā aizsardzības studiju centra direktore Kristija Raika. NATO iznīcinātājiem, kas aizsargā Igaunijas debesis, tiks dotas tiesības rīkoties ātrāk. Samits bija veiksmīgs arī Igaunijai.
Aizsardzības ministrija ir uzsākusi sarunas ar vairākiem uzņēmumiem par tāla darbības rādiusa raķešu, piemēram, spārnotās raķetes “Barracuda”, piegādi, kuras var palaist no HIMARS palaišanas iekārtas.
"Šī ir viena no iespējamām iespējām. ASV uzņēmums “Anduril” ražo raķeti “Barracuda”, un arī mēs esam ieinteresēti to iegādāties. Tomēr lēmums būs atkarīgs no cenas un Igaunijas aizsardzības spēku vajadzībām," atzīmēja aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Vēl viens svarīgs lēmums mūsu valstij bija NATO misijas Igaunijā statusa maiņa no gaisa patrulēšanas uz aizsardzību. Tas automātiski paaugstina Emari par aliansei īpaši svarīgu militāro objektu.
"Virspavēlniekam un pilotiem būs plašākas tiesības. Es nevaru iedziļināties detaļās, jo tā ir klasificēta informācija, bet Emari tagad ir jauns statuss un tā var darboties kā pilnvērtīga NATO operatīvā gaisa spēku bāze," skaidroja Pevkurs. Turklāt Igaunija ir pievienojusies 12 valstu iniciatīvai tālas darbības spēju attīstīšanai, kurā desmit gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 44 miljardus eiro.

https://nra.lv/neatkariga/izpete/525299-...esanas.htm

Labākās un populārākās HTML5 spēles hostēšanai

Ja plāno hostēt HTML5 spēles savā mājaslapā, lokālajā tīklā vai uz sava servera, vislabāk izvēlēties atvērtā koda (Open-Source) projektus no GitHub. Tie nav jānopērk, tiem nav slēptu reklāmu, un tos var pilnībā pielāgot savām vajadzībām.

• 2048 — Skaitļu puzles klasika, kas savā laikā pārņēma internetu. Kods ir neticami tīrs, un spēle perfekti darbojas gan uz datoriem, gan viedtālruņiem.
  
• Hextris — Dinamisks un vizuāli pievilcīgs "Tetris" koncepta sekotājs, kurā bloki jākārto uz rotējoša sešstūra.
  
• Clumsy Bird — Populārās spēles Flappy Bird klons, kas veidots uz MelonJS dzinēja. Lielisks piemērs tam, kā ar minimāliem resursiem nodrošināt stabilu spēles gaitu.
  
• Pacman — Klasiskā arkādes spēle, kas precīzi pārnesta uz HTML5 Canvas. Ideāli piemērota nostalģijas cienītājiem.
  

• A Dark Room — Kultatpazīstamību ieguvusi minimālistiska teksta stratēģija un RPG. Tā sākas tumšā telpā ar vienu pogu un pāraaug veselā pasaules izpētes un resursu pārvaldības simulatorā.
  
• Sandboxels — Neticami populāra "krītošo smilšu" un fizikas/ķīmijas simulācijas spēle tieši pārlūkā ar tūkstošiem savstarpēju reakciju.
  

• Scribble.rs — Lieliska alternatīva populārajai viesību spēlei skribbl.io. Viens spēlētājs zīmē, pārējie min vārdu. Darbojas caur Docker containeri.
  
• Suroi — Atvērtā koda 2D Battle Royale spēle (iedvesmojusies no surviv.io). Tai ir aktīva kopiena, un tā darbojas uz Node.js bāzes.
  

Pasākums kubalu skolā  muzejā!