Par Āgenskalnu
ORMAŅU IELAS INCIDENTS
Par šo notikumu attāli biju dzirdējis jau sen, bet vienmēr to uzskatīju par pilsētas leģendu, jo ticamu ziņu nemaz nebija.
Par ko tad ir stāsts? Neticēsiet, bet atkal par katastrofu Āgenskalnā. Šoreiz par visdižcitīgāko un ievērojamāko tehnogēno katastrofu veidu, kāds vien iespējams - aviokatastrofu.
Vispār dažādi negadījumi ar lidojošām iekārtām tagadējās Latvijas teritorijā ir bijuši ļoti daudz, pat vairāk nekā var iedomāties. Celmlauža gods šeit pieder Tomam Johansonam, zviedru kalējam no Priekules, kurš 1670. gadā sameistaro nezināmas konstrukcijas spārnus un ar tiem, lecot no Priekules baznīcas torņa, pamanās nolidot apmēram divus kilometrus. Piezemēšanās ir ļoti veiksmīga, jo aerokalējs tikai salauž kāju, nevis izsit caurumu smadzeņpodā.
1910. gada 6. jūlijā notiek pirmais lidojums Latvijā ar lidmašīnu, kad pilots Teodors Meibaums ar Vācijā ražotu monoplānu 56 sekundes 8 metru augstumā lido virs Zolitūdes pļavām. Arī pirmā lidmašīnas avārija nebija ilgi jāgaida. Tā notiek 1913. gadā kad Imperiālās Krievijas flotes hidroplāns Sikorsky S-10, kas pacēlās Liepājā, zaudēja kontroli un 90 m no krasta iekrita Baltijas jūrā, noslīcinot pilotu Pjotru Vaksmutu, bet pasažieris guva smagus miesas bojājumus. Pēckara laikā Latvijā ir notikuši 79 aviācijas incidenti, sākot ar pilnīgi kurioziem līdz traģiskiem, kad gājuši bojā gan piloti, gan cilvēki uz zemes. Pie kurioziem var pieskaitīt 1945. gada 8. maija vakara situāciju, kad par uzvaru karā padzirdējuši krievu zaldāti pie Jelgavas sarīko pamatīgu šaudīšanu gaisā, kā rezultātā tie nogāž kādu savējo lidmašīnu, kurai gaisā tika norauts spārns. Traģiskākais ir 1967. gada 30. decembra Aeroflot reiss L-51 uz Liepāju, kad lidmašīna, absolūti analfabētiskas nosēšanās vadības dēļ, pie lidlauka ieurbās zemē, nositot 43 cilvēkus. Vēl ir bijuši ļoti daudz incidentu, par kuriem minēts, ka pilota liktenis nav zināms, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas gājis bojā. Gaisā jau nepalika. Vienkārši pēc šādas frāzes statistika labāk izskatījās.
Labi, esam aizlidojuši diezgan tālu, bet ar slaidu loku atgriežamies Āgenskalnā. Kas tad te notika pašā sešdesmito gadu sākumā. Gadiem runāja, ka lidmašīna vai helikopters nokritis kaut kur apvidū pie tirgus. Dažas runas minēja jau konkrētāku vietu, ka tas gāzies, skarot māju Ormaņu ielā 19, un tāpēc tai izveidojies kas kamieļa kuprim līdzīgs. Runāja, runāja, bet nebija detaļu un vienmēr tas bija nekonkrēti un vispārīgi, jo neviens pats neko īsti nebija redzējis. Viena tante teica...
Tomēr pēdējās nedēļas laikā esmu runājis ar diviem šī notikuma aculieciniekiem, kuriem neticēt man nav ne mazāko iemeslu, jo abus ļoti labi pazīstu. Mans ilggadējs kolēģis Latvijas televīzijā, TV Panorāmas režisors Andris Kuzmins, tolaik dzīvoja Nāras ielas pēdējā mājā pie parka malas. Viņš atceras, ka tas noticis 1960.gada rudenī vai 1961.gada pavasarī, jo kokiem nav bijis lapu. Tātad, tajā dienā viņš atradies mājas pagalmā un caur logu runājis ar kaimiņu puiku Oskaru, savu skolas biedru, un mēģinājis viņu pierunāt nākt ārā. Pēkšņi no Ormaņu ielas puses virs mājām parādījies helikopters. Tas nācis no Ernestīnes ielas puses, rotors praktiski vairs nav griezies un tas iekritis kaimiņu dārzos, ar rotora lāpstām sapostot Ormaņu ielas 23. ēkas bēniņu daļu, kas vēlāk aizlāpīta, bet defekta vieta vienmēr bijusi labi redzama. Jāatzīmē, ka tagad abas ēkas ir nojauktas un to vietā atrodas pilnīgi citi, bet līdzīga apjoma nami. Pats lidaparāta korpus tā kā iekāries lāpstās, kas ieķērušās māju sienās. Astes daļa tam nolūzusi un rēgojusies spraugā starp ēkām. No mašīnas sākusi sūkties ārā degviela, kas vēlāk straumītē tecēja lejup pa nogāzi uz Meteora parku. Tad no lidaparāta izkārpījies pilots, kas ar roku turējis žokli, tas bijis salauzts vai izmežģīts, bet nekādi asiņu plūdi nav bijuši. Nekādu citu ievainojumu tam nav bijis, jo visu laiku staigājis. To visu Andris redzējis savām acīm un bez šķēršļiem, jo pārlecot dažām sētām nonācis pašā notikumu epicentrā. Nekā īpaši vairāk nav bijis. Ļoti ātri parādījušies miliči un armijnieki, aizstumjot visus interesentus prom.
Otrs liecinieks ir Ērika Oša, kura dzīvoja nedaudz ieslīpi no notikuma vietas. Viņa tobrīd atradusies dzīvokļa virtuvē kopā ar mazo māsu un mammu pie galda. Ērika, kura tolaik bija pirmo klašu skolniece, pēkšņi pa virtuves logu ierauga, ka mājai virsū gāžas helikopters. Tieši tā - gāžas virsū. Viņa stipri sabijusies, bet kad atguvās pa dzīvokļa otras puses logu vērojusi uz ielas notiekošo. Te ir vienīgā disonanse liecībās, jo Ērika apgalvo, ka redzējusi avarējušo helikopteru no sava loga pa spraugu starp 21. un 23. ēku, bet Andris noteikti apgalvo, ka tas atradies starp 23. un 25. namu, kur savukārt atkal Ērika to nevarētu redzēt. Tomēr 17 metru garais korpuss varēja radīt visādas optiskas variācijas. Vēl viņa atceras ka pie 21. nama piebraukusi kāda ļoti liela vieglā automašīna, Čaika vai ZIM, kādas tolaik bija augstāko valsts ierēdņu rīcībā un no tās izkāpis cilvēks mētelī un kopā ar citiem iegājuši dārzā pa spraugu starp pretējās ielas puses mājām 21. un 23,vkur bijis redzams avarējušais helikopters, kas atradies dārzā. Civilpersonas bija no notikuma vietas izolētas, iela slēgta un sāka sabraukt dažāda izmēra auto helikoptera evakuācijai. Gan Ērika , gan Andris atzīmē, ka nākošajā dienā vairs pilnīgi nekas nav liecinājis par nupat notikušo. Ir vēl zināmas vismaz divas personas, kas redzējušas katastrofas brīdi, tomēr pa lielāku gabalu un detaļas vairs neatceras.
Tātad, kas tur īsti notika. Notikuma laiks pēc faktu salīdzināšanas varēja būt 1961. gada pavasaris, visticamāk aprīlis. Tas noticis pēcpusdienā, bet tā kā mēs toreiz dzīvojām ne savas joslas laika zonā, tad vakari aprīlī bija jau gari. Visticamāk, ka avārijas piezemēšanos veica armijas helikopters Mi1 vai Mi 4 un tikai apbrīnojami laimīgā kārtā iztika bez eksplozijas, apkārtējo māju ugunsgrēkiem un upuriem uz zemes. Tobrīd tie bija vienīgie helikopteri armijas rīcībā, jo šādu lidojošu mašīnu ēra bija tkai sākusies. Mi1 bija Mihaila Miļa konstruktoru birojā daudzus gadus perēts modelis un, neskatoties uz vairākām prototipu avārijām, to sērijveidā sāka ražot 1954. gadā. Tā garums bija 12 metri un rotora diametrs 14 metru. Otru modeli Mi4, kā armijas transporta helikopteru, sāka ražot 1953. gadā un tas bija gandrīz 17 metru garš un rotora diametrs bija 21 metrs. Tas tikai tīrās nejaušības pēc stipri atgādināja 1950.gada Sikorsky H-19 Chickasaw , gan detaļu dizainā, gan kopējās līnijās un dzinēja novatoriskajā izkārtojumā. Kā atceras Andris, nokritušais helikopters izkatījās pēc gurķa ar asti, kāds izskatās Mi 1, jo otrs izskatījās pēc ķirbja, kurā iesprausts propellers. To, ka “čopers” drīz nokritīs, pilots laikam saprata jau ātrāk un visticamāk paspēja sazināties ar lidojuma kontrolieriem un prognozēt krišanas vietu. Tas arī izskaidro ātro milicijas un armijnieku parādīšanos. Iespējams, ka pilots bija plānojis nosēsties Meteora parkā, tikai padomju tehnika neatbalstīja šo ieceri. Ātrā dienestu ierašanās arī novērsa daudzu aculiecinieku esamību, slēdzot ielu un attīrot perimetru no ziķārīgajiem. Notikums gadu desmitiem palika baumu līmenī, jo tas notika darba laikā un pārmērīgi daudz liecinieku nemaz nebija. Piemēram, otrā Āgenskalna galā, pie Švarcmuižas sakņu dārziem, kur tolaik dzīvoju es, par tādu notikumu manā klātbūtnē neviens neizpaudās. To neminēja arī statistikā, jo failā, kur uzskaitīti visi ar aviāciju saistīti negadījumi, pat ļoti sīki, Latvijas teritorijā kopš 1913.gada, datu par šo notikumu nav.
Kopš notikušā ir pagājuši vairāk nekā sešdesmit gadi, tas apaudzis ar krietnu neticamības garozu un izklausās pēc margināļu stāstiem pie glāzītes. Arī dzīvu liecinieku ir ārkārtīgi maz un tas vēl vaiāk izklausijāsās pēc lokālas sāgas līdz pagājušajai svētdienai, kad atkal uzpeldēja šis notikums. Šoreiz nolēmu to izpētīt un ar lielu pārsteigumu atklāju, ka pēdējos 22 gadus es dzīvoju tieši blakus avārijas vietai. Tas nokrita apmēram 20 metru no mana pagalma stūrī esošā bērnu spēļu laukumiņa, kaimiņu mājas teritorijā. Paradoksāli, cik gadiem bija jāpaiet, lai es beigās noticētu stāsta patiesumam un sāktu to izmeklēt. Ir tikai aculiecinieku atmiņas, bet oficiālā līmenī tas vienmēr paliks armijas aviācijas arhīva kabineta pagaldē, kastē ar nosaukumu “Nav ar ko lielīties”...
https://www.facebook.com/permalink.php?s...4673964146

Makrons apmeklē Vjetnamu, uzsākot Dienvidaustrumu Āzijas tūres spēli Francijā kā uzticamu tirdzniecības partneri
Āzija / Klusais okeāns

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien nolaidās Hanojā, lai pirmo reizi pieturētos trīs valstu ekskursijā pa Dienvidaustrumu Āziju, kura mērķis bija parādīt Franciju kā uzticamu tirdzniecības partneri un pretsvaru Ķīnai Indo-Klusā okeāna reģionā. Viņa sešu dienu ceļojumā ietilpst pieturvietas Indonēzijā un Singapūrā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien ieradās Vjetnamā uz Dienvidaustrumu Āzijas tūres pirmo posmu, kur viņš savu valsti izvirzīs kā uzticama alternatīva partneris Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnai.

Sešu dienu laikā, kurā ietilpst Indonēzija un Singapūra, Makrons uzsvērs cieņu pret Āzijas valstu suverenitāti, kas "nozvejota starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu", prezidenta palīgs, sacīja instruktāžas pirms signāla instruktāžas laikā.

Francijas prezidentam pirmdien tiksies ar Vjetnamas augstāko vadību galvaspilsētā Hanojā un galvenajiem enerģijas nozares spēlētājiem otrdien.

Makrons dodas Francijai kā “uzticams partneris” Āzijas tūrē

Makrons cer parādīt Francijas kompetenci civilās kodolenerģijas jomā Vjetnamā un Indonēzijā, kuras vēlas izmantot šo enerģijas veidu, lai gan arī citas valstis, ieskaitot Krieviju, ir arī darījumi.

Francijas vēlme "pārliecinoši iesaistīties Indo-Klusā okeāna ģeopolitikā piedāvā Vjetnamai noderīgu pretsvaru Ķīnas pieaugošajai ietekmei", sacīja Nguyen Khac Giang, Singapūras Iseas-Yusof Ishak institūta viesošanās līdzstrādnieks.

Indonēzijā Makrons trešdien rīkos sarunas ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) ģenerālsekretāru Kao Kim Hourn.

Makrona palīgs sacīja, ka prezidents "aizstāv starptautiskās tirdzniecības noteikumu ideju, mēs nevēlamies džungļus, kur dominē spēcīgākais likums".

Palīdzība piebilda, ka Makrona vēstījums ir vērsts gan uz Vašingtonu, kas izdara "ārkārtīgi spēcīgu spiedienu" ar ASV prezidenta Donalda Trumpa tarifiem, gan Pekinu, kas kļūst arvien agresīvāks gan tirdzniecības, gan teritoriālajos strīdos, it īpaši Dienvidķīnas jūrā.

Pirms aiziešanas Makrons sarunās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpingu, aicinot uz "godīgu konkurenci" starp abām valstīm.

Un Singapūrā piektdien Makrons uzstāsies ar atklāšanas runu Shangri-La dialogā, Āzijas lielākais drošības un aizsardzības forums.

Paredzams, ka viņš nospiedīs, ka Krievijas karš Ukrainā destabilizē Āziju, "liekot Ziemeļkorejas karavīriem cīnīties par Eiropas augsni pret ukraiņiem un atbalstot Ziemeļkorejas ballistiskās un kodolprogrammas", sacīja prezidenta palīgs.

Makrons arī vēlas novērst skatījumu uz Eiropas un Rietumu "dubulto standartu" starp karu Ukrainā un konfliktu Gazā.

"Mēs pilnībā saprotam reģiona musulmaņu kopienu jutīgumu," sacīja palīgs, piebilstot, ka Makrons ir "īpaši apņēmies" panākt mieru Tuvajos Austrumos.

Globāla, zemes karš

Japānas Steel Works veic sagatavošanos, lai septembrī sāktu vietējo Patria AMV ražošanu
Patrijas riteņu transportlīdzekli Japāna 2022. gadā izvēlējās, lai aizstātu 96 tipa riteņu bruņu pārvadātāju, kas darbojas Japānas zemes pašaizsardzības spēkos (JGSDF). 

DSEI Japāna - Japānas Steel Works šā gada septembrī sāks licencētu Somijas firmas Patria’s AMV 8 × 8 riteņu bruņu transportlīdzekļa ražošanu, paziņoja Patria amatpersonas.

Saskaņā ar Patria tehnoloģiju pārskaitījuma vadītāju Janne Pulkkinen, AMV ražošana Japānā sāksies ar transportlīdzekļu montāžu, izmantojot detaļas un apakšuzņēmumus, kas importēti no Somijas.

Pēc tam tas pāriet uz vietējo apakšuzņēmēju tīkla izmantošanu vietējiem un ražotām detaļām kā daļu no licences līguma, teikts 16. maijā izdotajā uzņēmuma ziņu paziņojumā.

Patrijas ar riteņbraukšanu ar riteņiem 2022. gadā izvēlējās Japāna, lai aizstātu 96 tipa riteņu bruņu pārvadātāju, kas darbojas Japānas zemes pašaizsardzības spēkos (JGSDF).

Japānas Steel Works komanda nesen bija pavadījusi piecus mēnešus Somijā, uzzinot par transportlīdzekļu ražošanas procesiem. Programmā ietilpa pirmā Japānas AMV salikšana Patria vietējā darbinieka vadībā.

Patrijas darbinieki būs cieši iesaistīti tehnisko jautājumu atbalstīšanā sagatavošanas posmā un ražošanas sākumā, kas, pēc uzņēmuma pārstāvis DSEI Japānas izstādē, notiks Japānas Steel Works objektos Hirosimā.

Patrijas galvenais klientu direktors Markuss Louhivuori arī sacīja, ka ir notikušas diskusijas ar Japānas Steel Works, lai paplašinātu sadarbību, iekļaujot Patria Nemo javas sistēmas un īpašos transportlīdzekļus, kuru pamatā ir AMV.

Uzņēmums saka, ka Japānai galu galā būs prasība pēc “vairākiem simtiem” transportlīdzekļiem, lai gan precīzs skaits nav skaidrs.

Pašlaik Japāna darbojas aptuveni 380 96 tipa bruņoto spēku personāla pārvadātājus un jau ir piešķīrusi līdzekļus kopumā 82 AMVS aizsardzības budžetos 2023., 2024. un 2025. fiskālajos gados ar kopējām izmaksām 56,1 miljardu jenu (389,9 miljoni USD).

Papildus AMV JGSDF ievieš arī 24 8 × 8 riteņu bruņu transportlīdzekļa tipu zem kopējās taktiskā riteņu transportlīdzekļu programmas.

Balstoties uz parasto šasiju, 16. tipa manevru kaujas transportlīdzekli, ražotājs Mitsubishi Heavy Industries būvēs trīs dažādus 24. tipa variantus, kas, iespējams, tiks piešķirti JGSDF izlūkošanai un ātrai izvietošanas vienībām līdzās 16. tipam.

Tajos ietilps kājnieku cīņas transportlīdzeklis, kas aprīkots ar 30 mm Bushmaster Mk.44 automātisko lielgabalu, javas transportlīdzekli un izlūkošanas kaujas transportlīdzekļu variantu, Japānai jau ir piešķirts finansējums 32 transportlīdzekļiem savā FY24 aizsardzības budžetā un vēl 32 FY25.

UNIX ir daudzuzdevumu un daudzlietotāju operētājsistēma, ko sākotnēji izstrādāja AT&T Bell Labs darbinieki, tai skaitā Kens Tomsons, Deniss Ričijs un Daglass Makilrojs. Mūsdienās UNIX ir sadalījusies vairākos atzaros, ko laika gaitā ir izstrādājuši AT&T, vairāki komerciāli uzņēmumi, kā arī bezpeļņas organizācijas, piemēram, GNU projekta līdzstrādnieki.
Pašreizējie UNIX tirdzniecības zīmes īpašnieki ir The Open Group, bet uz tiesībām uz UNIX pirmkodu pretendē SCO un Novell (par šo jautājumu šobrīd notiek tiesvedība). Par UNIX-tipa sistēmām sauc tādas sistēmas, kas atbilst Single UNIX Specification.

Unix (/ ˈjuːnɪks/ ⓘ, yoo-niks; preču zīmes kā UNIX) ir daudzuzdevumu, vairāku lietotāju datoru operētājsistēmu saime, kas iegūta no oriģinālā AT&T Unix, kuras attīstība sākās 1969. gadā [1] Bell Labs pētījumu centrā, ko veica Ken Thompson, Dennis Ritchie un citi. [4]. Sākotnēji paredzēts izmantot zvanu sistēmā, AT&T licencētu UNIX ārējām partijām 70. gadu beigās, kā rezultātā no pārdevējiem, ieskaitot Kalifornijas Universitāti, Berkeley (BSD), Microsoft (Xenix), Sun Microsystems (Sunos/Solaris), HP/HPE (HP-Ex), un IBM (Solaris). 


Dažādas UNIX sistēmas tika izlaistas no 1969 gada līdz 2004 gadam.

https://dspinellis.github.io/unix-v3man/v3man.pdf

UNIX veida operētājsistēmas
Bezmaksas

• GNU (GNU/Hurd, GNU/Linux)
  
• FreeBSD, PC-BSD, NetBSD, OpenBSD, DragonFly BSD
  
• Solaris
  

• Mac OS X
  

Vismaz 1000 biedru, garāka programma un lielāka drošības nauda – plāno izmaiņas Saeimas vēlēšanās
Šodien, 13:51 Papildināts šodien, 14:19
Latvijā
Autori: Jolanta Plauka (LSM.lv ziņu redaktore), Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

Parlaments ceturtdien 2. lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz dubultot nepieciešamo partijas vai partiju apvienības biedru skaitu, lai tā varētu startēt parlamenta vēlēšanās. Ja līdz šim tie bija 500 biedri, tad turpmāk – 1000. Šādas izmaiņas, ja tās atbalstīs galīgajā lasījumā, stāsies spēkā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat Saeima nolēma palielināt drošības naudu, kas jāiemaksā, lai sarakstu reģistrētu, bet vēlēšanu programmas būs daudz garākas. Par likumprojektu vēl jālemj galīgajā lasījumā.

Būtiskākās izmaiņas:
Diasporas balsis arī turpmāk pieskaitīs Rīgas vēlēšanu apgabalam.
No 500 līdz 1000 palielinās minimāli nepieciešamo biedru skaitu partijā, to apvienībā, lai startētu Saeimas vēlēšanās.
Vēlēšanu programmas būs daudz garākas – 4000 zīmju vietā 10 000.
Ievērojami kāpinās drošības naudu – no 1400 eiro līdz 11 minimālajām mēnešalgām.
Saeimas vēlēšanu laiku salāgo ar citām vēlēšanām – iecirkņi vēlēšanu dienā strādās no plkst. 8 līdz 20.
Diasporas balsis turpinās pieskaitīt Rīgai

Parlaments nolēma saglabāt līdzšinējo praksi, ka ārvalstīs dzīvojošo balsis pieskaitāmas Rīgas vēlēšanu apgabalam, jo tika noraidīts deputāta Ingmāra Līdakas ("Apvienotais saraksts") priekšlikums, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms proporcionāli visiem vēlēšanu apgabaliem atbilstoši vēlētāju skaitam katrā no tiem, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājums, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis pieskaita tam apgabalam, kurā vēlētājs bija reģistrējis savu pēdējo dzīvesvietu Latvijā, bet, ja tādas nav, – tad Rīgas apgabalam.
Par abiem priekšlikumiem balsoja gandrīz 40 deputātu, nedaudz mazāk bija pret, bet 13 atturējās, tādēļ tie neguva atbalstu.
Lēmumu izšķīra 10 balsis.
Par diasporas balsu pieskaitīšanu Rīgas vēlēšanu apgabalam parlamentā raisījās debates.
"Ir notikusi zādzība, jo, raugi, situācija ir tāda, ka Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju balsis ir tieši par 17% vērtīgākas kā jebkurā citā Latvijas vēlēšanu apgabalā, bet Satversme it kā nosaka, ka visi esam līdztiesīgi," akcentēja deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts").
Rīgas vēlēšanu apgabalā šobrīd ir 36 mandāti. Ja ņemtu vērā tikai Rīgas apgabalā esošo vēlētāju skaitu, no galvaspilsētas Saeimā būtu jāievēlē 30 deputāti, skaidroja Smiltēns.
"Kuri tad ir apzagti? Vidzeme – šobrīd tur ir 26 mandāti, bet proporcionāli būtu jābūt 28 deputātiem. Latgalē proporcija nemainītos (14 mandāti), arī Kurzemē (13 mandāti), bet Zemgale ir apzagta visvairāk – tur šobrīd ir 11 mandāti, bet pēc proporcijas jābūt 15," aprēķinus skaidroja Smiltēns.
Viņš uzsvēra, ka cilvēki izbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī citām Latvijas vietām, taču viņiem nav iespēju nobalsot, piemēram, par Latgales kandidātiem. "Saeimai jāvadās nevis no savtīgiem mērķiem, bet pēc taisnīguma," rezumēja Smiltēns.
Atbalstu neguva arī deputāta Jura Viļuma ("Apvienotais saraksts") ierosinājums, ka katrā vēlēšanu apgabalā ir izveidojams viens vēlēšanu iecirknis, kurā iespējams nobalsot par cita vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstu. Pret šo priekšlikumu iebilda arī Centrālā vēlēšanu komisija, norādot, ka šāds vēlēšanu process būšot ļoti sarežģīts un dārgs, informēja likumprojekta ziņotājs, deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Daži deputāti debatēs rosināja Latvijā veidot tikai vienu vēlēšanu apgabalu, un sagaidāms, ka šāds priekšlikums tiks iesniegts uz 3. lasījumu. Tiesa, tad, visticamāk, būtu jāgroza arī Satversme.

Palielina biedru skaitu, drošības naudu un zīmju skaitu programmā

Pašlaik Saeimas vēlēšanās var kandidēt partija, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru. Arī partiju apvienībā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem jābūt dibinātiem vismaz gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopumā jābūt vismaz 500 biedriem.

Saeimas vēlēšanu likums

Tomēr parlaments nolēma šo slieksni paaugstināt līdz 1000 biedriem. Par to balsoja 56, pret bija 27 deputāti un 4 atturējās. Šī norma stāsies spēkā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām – 2027. gada 1. janvārī.
Tas nozīmē, ka nosacījums par lielāku biedru skaitu attieksies uz Saeimas vēlēšanām 2030. gadā.
Jaunākie dati liecina, ka pašlaik trim partiju apvienībām ir vairāk nekā 1000 biedru – Zaļo un Zemnieku savienībai, "Jaunajai Vienotībai" un "Apvienotajam sarakstam", informēja Burovs.
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio norādīja, ka patlaban cilvēku iesaiste politiskajos procesos ir zema, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tādēļ minimālā biedru skaita palielināšana varētu partijas motivēt piesaistīt vairāk biedru.
"Šobrīd politiskajiem spēkiem – gan tiem, kas darbojas jau ilgstoši, gan jaunajiem – nav īpašas motivācijas iesaistīt plašākas cilvēku masas. Tās [partijas] vairāk ir interešu grupas, kurās sapulcējas vairāk vai mazāk kaut kā saistīti cilvēki, neliels viņu atbalstītāju pulciņš, un ar to arī pietiek," teica Metla-Rozentāle.

Uzziņai:
Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos.
Tā ir atdodama iemaksātājam, ja šā nosaukuma kandidātu saraksts saņēmis divus vai vairāk procentus no nodoto derīgo balsu skaita.
Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, kurš saņēmis mazāk par diviem procentiem no nodoto derīgo balsu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.
(Avots: CVK)

Vēl arī palielinās priekšvēlēšanu programmas apjomu – līdzšinējo 4000 zīmju vietā drīkstēs rakstīt 10 000, kā arī ievērojami kāpinās drošības naudas apmēru – līdzšinējo 1400 eiro vietā par kandidātu saraksta iesniegšanu būs jāmaksā drošības nauda 11 minimālo mēnešalgu apmērā.
Tiesa, attiecībā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs spēkā pārejas noteikumi – reģistrēs tikai tos sarakstus, kuru iesniedzēji iemaksājuši drošības naudu 6 minimālo algu apmērā (2025. gadā minimālā alga ir 740 eiro).
Likumā plānots arī noteikt, ka iecirkņa komisijas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā var organizēt izbraukuma balsošanu.
Tāpat Saeima noteica, ka kandidātu saraksti jāiesniedz, sākot ar 135. dienu pirms vēlēšanām, bet ne vēlāk kā 120 dienas pirms tām. Tas ļaus efektīvāk organizēt vēlēšanu sagatavošanās darbus, tostarp iepirkumu procedūras. Patlaban kandidātu sarakstus var sākt iesniegt 80 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkstēs par pieciem (līdz šim – 3) kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievālējamo deputātu skaitu, paredz otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi.

Salāgo ar pašvaldību vēlēšanu kārtību

Turpmāk Saeimas vēlēšanu dienā iecirkņi strādās no plkst. 8 līdz 20, nevis no plkst. 7 līdz 20, kā bija līdz šim. Tās joprojām notiks oktobra pirmajā sestdienā. Tādējādi salāgoti iecirkņu darba laiki gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.
Tāpat arī noteikti darba laiki iepriekšējās balsošanas dienās. Vēlētāji varēs nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanu dienas visos vēlēšanu iecirkņos. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks attiecīgajās dienās ir šāds: pirmdien – no pulksten 17 līdz 20; otrdien – no pulksten 8 līdz 11; trešdien – no pulksten 17 līdz 20; ceturtdien – no pulksten 8 līdz 11; piektdien – no pulksten 12 līdz 15. Šajā laikā iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā, paredz grozījumi likumā.
Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunās vēlēšanu zīmes, kuras pirmo reizi tiks izmantotas 7. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kā arī iespēju balsot īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Saeima arī nolēma, ka vēlēšanu komisijas loceklis turpmāk drīkstēs parakstīties balsotāju sarakstā un izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē tā cilvēka vietā, kurš fizisku traucējumu dēļ pats to nespēj.
Taču iecirkņa komisijas loceklim jābūt apmācītam un rakstveidā jāapliecina, ka viņš neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.
Atbalstu guva priekšlikums, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt arī personas, kuras ir sodītas par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas.
Saeima arī nolēma, ka vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu noteiks, ņemot vērā to, cik tajā ir vēlētāju (atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem) piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Līdz šim tie bija četri mēneši.
Tāpat pagarināts termiņš, kādā jāpublicē ievēlējamo deputātu skaits, – ne vēlāk kā 145 dienas pirms vēlēšanām (līdz šim – 100).
Priekšlikumi galīgajam lasījumam jāiesniedz līdz 29. maijam.

https://drosmedarit.lv/


"DROSME DARĪT" LATVIJAS KOPIENU & DABAS SPĒKA MANIFESTS
Mūsu zeme. Mūsu balss. Mūsu nākotne.
Mēs esam tie, kas ceļas un runā, kad citi klusē. Mēs esam tie, kas aizsargā, kad citi pārdod. Mēs esam tie, kas dara, kad citi vilcinās. Latvija nav pārdošanā. Mūsu ainavas, mūsu jūra, mūsu meži, mūsu kopienas nav industriālās peļņas mašīnas barība. Mēs nepieļausim, ka mūsos ierauga tikai teritoriju, kurā novietot turbīnas, rūpnīcas un monopolu projektus, kas nekalpo ne cilvēkiem, ne dabai.
Mēs sakām skaidri un skaļi: mūsu nākotne nepieder birokrātiem un lielajiem enerģētikas koncerniem. Tā pieder mums!
Mēs pieprasām:
1️⃣ TIESĪBAS LEMT PAR SAVU ZEMI!
Mēs nepieļausim, ka lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, ignorējot iedzīvotājus un pašvaldības. Katra kopiena, katra pilsēta, katrs novads – mēs visi esam pelnījuši tiesības izlemt, kas notiek mūsu teritorijā!
2️⃣ NEVIS INDUSTRIĀLA IZNĪCĪBA, BET ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA!
Mēs neatļausim uzspiest projektus, kas atstās mūsu bērniem sagrautu vidi. Mēs prasām, lai Latvijā attīstība notiek, ņemot vērā cilvēku, dabas un ilgtermiņa valsts intereses, nevis ātru peļņu un ārvalstu lobiju spiedienu!
3️⃣ PATIESU SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU!
Mēs esam noguruši no tukšām runām par "sabiedrības iesaisti", kas praksē nozīmē formālus ziņojumus un ignorētus viedokļus. Mēs pieprasām reālu iesaisti un lemt spēju! Mēs pieprasām, lai cilvēku balss nebūtu tikai dekorācija, bet reāla vara!
4️⃣ NE VĒJA PARKIEM BEZ ATBILDĪBAS, JĀ – PĀRDOMĀTAI ENERĢIJAS POLITIKAI!
Atjaunojamā enerģija nedrīkst būt par attaisnojumu videi un cilvēkiem kaitīgiem projektiem. Mēs pieprasām zinātniski pamatotu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu enerģijas attīstību!
Mēs neesam pret attīstību. Mēs esam pret bezatbildīgu attīstību.
Mēs vēlamies redzēt Latviju plaukstošu, stipru un pašpietiekamu, bet tas nav iespējams, ja mūsu dabas resursus, mūsu dzīvotspēju un mūsu nākotni atdod ārzemju interesēm.
Mēs zinām, ka, ja mēs tagad necīnīsimies, tad nākamajām paaudzēm vairs nebūs, par ko cīnīties.
Tāpēc mēs sakām: PIETIEK!

•  Pietiek ignorēt iedzīvotāju gribu!
  

• Pietiek upurēt mūsu dabu uz lielo korporāciju altāra!
  

• Pietiek ļaut birokrātiem pārkāpt pāri sabiedrības interesēm!
  

Ekranizēta ir Martas Velsas zinātniskās fantastikas grāmatu sērija "Slepkavbota dienasgrāmatas", ko izdeva ari latviešu valodā.  
https://eglobuss.lv/slepkabota-dienasgramatas-1-gramata
https://eglobuss.lv/slepkabota-dienasgramatas-2-gramata

Citāts:Divas Martas Velsas grāmatas
08/23/2019 Apskati literatūra Ilmārs Bite
Martas Velsas grāmatu apraksti

Marta Velsa. Slepkavbota dienasgrāmatas. 1. grāmata.
Tas nav cilvēks. Tas nav persona. Ikviens par to labprātāk domātu kā par robotu, nevis cilvēka un mehānisma apvienotu konstruktu. To sauc par DrošVienību. Tomēr visi zina, ka tikai iebūvētais vadības modulis šķir to no slepkavbota: baisas, pamatīgi bruņotas, ar pārcilvēcisku spēku un rokās iebūvētiem ieročiem apveltītas būtnes, kas varētu izsmērēt pa sienu savus apnicīgos un reizēm klaji muļķīgos klientus...
Bet šī DrošVienība, uzlauzusi savu vadības moduli, labprāt pavadītu visu brīvo laiku, skatoties publiskos kanālos nospertus seriālus. Tikai diemžēl tas nav iespējams, jo tā klientiem draud briesmas, kurām tie nepavisam nav gatavi...
Slepkabota dienasgrāmatu pirmajā grāmatā ir iekļautas sērijas pirmās divas daļas - "Krīze visās sistēmās" un "Nedabisks stāvoklis".
Marta Velsa (1964) ir pazīstama fantāzijas un fantastikas darbu autore. Slepkavbota dienasgrāmatu sērijas darbi saņēmuši gan Hugo, gan Nebula balvas, kā arī citus prestižus apbalvojumus un kritiķu atzinību.

Krievija aizturējusi no Igaunijas ostas izbraukušu tankkuģi
Šodien, 18:12 Pasaulē LETA

Krievija svētdien aizturējusi Grieķijas kompānijai piederošu tankkuģi, kas bija izbraucis no Igaunijas Sillamē ostas un devies pa saskaņoto maršrutu caur Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem, paziņoja Igaunijas Satiksmes departaments.
Kuģis "Green Admire", kam ir Libērijas karogs, pieder Grieķijas uzņēmumam "Aegean Shipping". Tā tilpnēs ir slānekļa naftas krava, ko tas ved uz Nīderlandes ostu Roterdamā.
Izbraucot no Sillamē ostas, kuģi šķērso Krievijas teritoriālos ūdeņus, jo šis maršruts lieliem kuģiem ir drošāks nekā kuģošana Igaunijas ūdeņos, kur ir sēkļi.
Igaunija un Somija ir vienojušās ar Krieviju par šādu drošu maršrutu kuģiem.
Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, Satiksmes departamenta Kuģniecības vadības nodaļa kopā ar ločiem virzīs kuģus, kas iebrauc un izbrauc no Sillamē, caur Igaunijas teritoriālajiem ūdeņiem.
Satiksmes departamentā informēja Igaunijas sabiedrisko raidorganizāciju ERR, ka iepriekš šādi incidenti nav notikuši.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna sacīja, ka šis incidents liecina par Krievijas neprognozējamību.
"Šodienas incidents parāda, ka Krievija joprojām uzvedas neprognozējami, tādēļ turpmāk kuģi tiks novirzīti pa citu maršrutu," komentēja Cahkna.
Viņš piebilda, ka par šo incidentu ir informējis Igaunijas sabiedrotos.
Šonedēļ Igaunijas jūras spēki mēģināja apturēt Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi "Jaguar", bažījoties, ka tas varētu sabojāt Igauniju un Somiju savienojošo kabeli "Estlink". Kuģis neapstājās, un Krievija nosūtīja iznīcinātāju, lai to pavadītu, turklāt iznīcinātājs pārkāpa Igaunijas gaisa telpu.
Aprīlī Igaunijas jūras spēki Somu līcī uz vairāk nekā divām nedēļām aizturēja Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi "Kiwala", kam tika konstatēti desmitiem drošības un tehniska rakstura pārkāpumu.

Izsludināts 2025. gada Baznīcu nakts un  Atvērto baznīcu dienas norises laiks un moto.
https://baznicunakts.lv/2025/baznicu-nak...-17-maija/
17. maijā visā Latvijā notiks Muzeju nakts 2025. Arī šogad visi desmit Memoriālo muzeju apvienības muzeji gaidīs apmeklētājus, lai kopīgi baudītu koncertus un kino vakarus, piedalītos radošās darbnīcās un aplūkotu izstādes.
https://memorialiemuzeji.lv/events/muzeju-nakts-2025/

Tiesa: Maltas «zelta pasu» programma ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem
REUTERS, Darrin Zammit Lupi
29. aprīlis, 17:40 Papildināts 29. aprīlī, 19:49
Pasaulē
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Latvijas Radio Ziņu dienests, Rihards Millers (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)
"Zelta pasu" programmas, kas paredzētas turīgiem ārvalstu investoriem, ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien nolēma ES Tiesa, izskatot Briseles prasību pret Maltu.

"ES pilsonības iegūšana nevar būt komercdarījuma rezultāts," paziņoja tiesa, nospriežot, ka Malta ir pārkāpusi ES tiesību aktus.
Brisele 2022. gadā iesūdzēja Maltu tiesā par programmu, kas ļauj neeiropiešiem faktiski iegādāties Maltas – un tādējādi arī ES – pilsonību.
Otrdienas lēmums ir saistošs, un Maltai tas ir jāievēro, pretējā gadījumā tai draud liela soda nauda.
"Dalībvalsts nevar piešķirt savu pilsonību – un faktiski Eiropas pilsonību – apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, jo tas būtībā nozīmē, ka pilsonības iegūšana tiek padarīta par vienkāršu komerciālu darījumu," norādīja tiesa.
Lai gan tiesa uzsvēra, ka ikvienai dalībvalstij ir tiesības pašai lemt par pilsonību, šī brīvība ir "jāīsteno saskaņā ar ES tiesību aktiem".
Maltas programma "pārkāpj lojālas sadarbības principu un apdraud dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz pilsonības piešķiršanu", norādīja tiesa.
Ziņots, ka bagāti Krievijas un Ķīnas pilsoņi izmantojuši šo shēmu, lai iegūtu ES pilsonību Maltā.
Līdzīgas programmas bija arī Kiprā un Bulgārijā, bet tās no šādām shēmām jau atteikušās.
Malta no programmas izslēdza Krievijas un Baltkrievijas pieteikumus uz "zelta pasēm" pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad Eiropa vērsās pret ar Kremli saistītām personām.

Malta analizē lēmuma juridisko ietekmi

Maltas valdība paziņojumā norāda, ka ciena Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, un tā patlaban analizē lēmuma juridisko ietekmi. Tajā pat laikā valdība uzsvēra, ka šis lēmums neietekmēs tos, kas līdz šim programmas ietvaros ir ieguvuši Maltas pilsonību. Turklāt valdība norādīja, ka visi lēmumi, kas pieņemti kā līdzšinējā, tā arī esošajā normatīvajā ietvarā, paliks spēkā.
Reaģējot uz ES Tiesas lēmumu, savā Facebook profilā Maltas premjerministrs Roberts Abela aizstāvēja pilsonības iegādāšanas apmaiņā pret ieguldījumiem programmu, sakot, ka tā tikusi radīta Maltas un Gozo salu iedzīvotāju labumam.
Valdības vadītājs arī norādīja, ka pateicoties programmai, izdevās piesaistīt līdzekļus pusotra miljarda eiro vērtībā, ar ko tika glābtas darba vietas, atbalstīti uzņēmēji un mazāk aizsargātie.
Opozīcijā esošā Nacionālistu partija tiesas lēmumu vērtējusi atzinīgi, vienlaikus valdību aicinot izbeigt, pēc tās vārdiem, "dezinformācijas kampaņu" par programmu.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola savā Facebook profilā ierakstīja, ka šis nav brīdis, kad Maltas premjerministram par šādu lēmumu jātīksminās, bet gan brīdis, lai uzņemtos atbildību.

"Komisijai ir kompetence un arī atbildība sekot līdzi tam, ka dalībvalstis ievēro Eiropas Savienības tiesības, kas noteiktas gan ES līgumos, gan sekundārajos tiesību aktos. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka šī Maltas "investīciju shēma", kur investējot varēja iegūt Maltas pilsonību, neatbilst Eiropas Savienības līgumam – konkrēti pantam par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām, kā arī pantam, kas nosaka dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās principu," Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele.
Prasīta, kas tālāk notiks ar jau Maltas piešķirtajām pilsonībām investoriem, Ziemele skaidroja, ka tas tālāk jāskatās atbildētāja valstī. Konstatēta esot neatbilstība ES likumos, un ES ietvaros nevar pastāvēt tāds nacionāls regulējums, kas ir pretrunā ES tiesībām.
"Vienlaicīgi pasvītrošu, ka tiesa arī atzīmēja – protams, naturalizācijas nosacījumu noteikšana ir dalībvalstu kompetencē, taču tā nav neierobežota un tai jāiekļaujas šajā kopējā Eiropas Savienības solidaritātes loģikā. Tā ir tā galvenā ziņa. Un, izejot no tās, protams, ir jāskatās uz niansēm pilsonības likumos," turpināja Ziemele.

Latvijā sarūk par investīcijām izsniegtu TUA skaits

Latvijas Radio arī aplūkoja Latvijā iegūtās termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas apmaiņā pret ieguldījumiem ekonomikā. Pērn decembrī Latvijā uzturējās gandrīz 3000 investoru un viņu ģimenes locekļi ar derīgām tieši pret investīcijām iegūtām termiņuzturēšanās atļaujām, liecina otrdien saņemtā informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP).
Masveidīga šāda parādība bija novērojama līdz apmēram 2014. gadam, bet pērn pret investīcijām izsniegtas vien 149 termiņuzturēšanās atļaujas, kas ir desmitiem reižu mazāk nekā pirms 10 gadiem un vairāk.
Un arī Latvijā – līdzīgi kā Maltā – starp šādu termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem dominē Krievijas un Ķīnas pilsoņi.