Liana Langa un pseidonacionāļi tikko pazaudēja manu balsi, jo ielu nosaukumu maiņā nenomainīja Elizabetes ielu - iela nosaukta Krievijas imperatora Aleksandrs I sievas - Elizabete Aleksejevna - vārdā. Un tas nav pat viņas īstais vārds, viņa bija Luīze Marija Augusta un Elizabete bija viņas pareizticīgais kristību vārds.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...c.a643226/

Saeimas Budžeta komisija atbalsta 30 miljonu eiro aizdevumu «airBaltic»

Šodien, 13:32
Ekonomika
Autori: Agnija Lazdiņa (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente), LSM.lv Ziņu redakcija
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti, atkārtoti skatot jautājumu, ceturtdien, 16. aprīlī, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par atbalstu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzams, ka šo jautājumu skatīs šodienas Saeimas sēdē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde sākotnēji bija daļēji slēgta, bet vēlāk turpinājās atklāti. Tajā satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem" deputātiem apliecināja, ka uzņemas politisko atbildību par aizdevuma piešķiršanas procesu, tā uzraudzību un atmaksu.
Ministrs norādīja, ka pats sekos līdzi aizdevuma izlietojumam un atmaksas gaitai. Vienlaikus opozīcijas deputāti vairākkārt jautāja, vai viņš atkāpsies no amata, ja nauda netiks atgūta.
Premjeres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka uzsvēra, ka šis jautājums pagaidām paliek atklāts. Arī Švinka pēc sēdes medijiem norādīja, ka ir gatavs atkāpties.
Savukārt deputāts Edgars Putra no "Apvienotā saraksta" komisijā norādīja – lai arī publiski izskan, ka koalīcija turpina darbu, sēdē redzams, ka vienprātības tajā joprojām nav. "Apvienotais saraksts" šajā balsojumā nepiedalīšoties un Saeimā to neatbalstīs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs informēja, ka ar ministra rīkojumu izveidota uzraudzības grupa, kurā iesaistīti arī citu ministriju pārstāvji, lai kontrolētu 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu un izlietojumu.
Komisija lēmumu atbalstīja ar sešām balsīm "par" un trim "pret". Pret balsoja arī Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kurš atzina, ka tāpat balsos arī Saeimā.
Pēc sēdes Švinka žurnālistiem norādīja, ka ir gatavs arī turpmāk skaidrot šo aizdevumu parlamentāriešiem.
Savukārt par iecerēto Satiksmes ministrijas (SM) reorganizāciju Švinka sacīja: "Man šāda konkrēta plāna nav. Es neesmu iepazinies. Es esmu atvērts. Es gaidīšu šādu detalizētu piedāvājumu, kā tas izskatīsies. Noteikti apspriedīsim, skatīsimies."

https://play.google.com/store/apps/detai...nger&pli=1

Ieviestas izmaiņas, lai maksājumus lietotnē nodrošinātu jauns pakalpojuma sniedzējs. Pēc 30.03.2026. lietotnes iepriekšējās versijās nebūs iespējams iegādāties biļetes un apmaksāt autostāvvietas.

Proti, pirms 2026.03.30 uzliktās android aplikācijas nespēj noslēgt darījumu. Gaidu atbildi no RS, kā atgūt naudu.

Eduards Salenieks 

06.06.1900 – 06.05.1977
Eduards Salenieks (1900–1977) – rakstnieks, žurnālists. Dzimis Baltkrievijā latviešu izceļotāju kolonijā. No 1934. līdz 1937. gadam strādāja latviešu literatūras apgādā "Prometejs" Maskavā. Salenieks ir viens no retajiem latviešu kultūras darbiniekiem 30. gadu Krievijā, kurš Staļina "tīrīšanu" laikā paliek dzīvs. 1937. gadā represēts un izsūtīts uz Kolimu, 1946. gadā atbrīvots. 1947. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā, dzīvojis Jēkabpils apriņķī un Rīgā. 1956. gadā reabilitēts. Nozīmīgākie darbi: romāns "Roberts Zalāns" (1958), atmiņas par latviešu rakstniekiem Padomju Savienībā 20.–30. gados "Tā viņi strādāja" (1967, 1969) un autobiogrāfisko romānu virkne "Mētelis, šūts no ielāpiem" (1967),"Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (1969), "Neskrej ugunī!" (1972), "Neizlaid airus no rokām!" (1975), "Vēstures ratu griez arī tu!" (1978). Rakstījis arī pasakas un stāstus bērniem.

Personiska informācija

Dzimis zemnieku ģimenē Baltkrievijā, Mogiļevas guberņas Oršas apriņķa Puščas latviešu kolonijā.
1910–1913: mācījies zemstes pirmmācības skolā Zaborjē.
1913–1918: mācījies Neruša zēnu privātģimnāzijā Vitebskā.
1919: brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā, dienējis Vitebskas kara hospitālī.
1920–1921: strādājis par rakstvedi Kokočinas kara komisariātā.
1922: strādājis par skolotāju Jarošinas pagastskolā.
1923–1929: strādājis par skolotāju Lašņevas septiņgadīgajā skolā.
1929–1930: strādājis par skolotāju Ernesta Eferta-Klusā vārdā nosauktā kolhoza skolā Veļikije Luku rajonā.
1934: bijis laikraksta "Komunāru Cīņa" literārais redaktors Maskavā.
1934–1937: bijis Bērnu un jaunatnes daiļliteratūras redakcijas atbildīgais redaktors izdevniecībā "Prometejs" Maskavā.
1937–1946: represēts, bijis izsūtījumā Kolimā.
1947: pārcēlies uz dzīvi Latvijā.
1947–1949: strādājis par rēķinvedi Mežzemes septiņgadīgajā skolā Jēkabpils apriņķī.
1956: reabilitēts.
1960–1977: dzīvojis Rīgā. 

Profesionālā darbība

Stāstu cikls par Robertu Zalānu, vēlāk stāsti apvienoti romānā "Roberts Zalāns" (1958):
1935: "Knislis" (Maskava: Prometejs).
1936: "Vilcēns" (Maskava: Prometejs).
1949: "Viņās dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība) – grāmatu veido iepriekš publicētie stāsti "Knislis" un "Vilcēns"; romāna "Roberts Zalāns" 1. grāmata.
1952: "Soli pa solim" (Latvijas Valsts izdevniecība); romāna "Roberts Zalāns" 2. grāmata.
Atmiņas1967, 1969: "Tā viņi strādāja" (atmiņas par latviešu rakstniekiem Padomju Savienībā 20.–30. gados) (Liesma; periodikā 1964–1968).
Romāni1958: "Roberts Zalāns" (Latvijas Valsts izdevniecība).

Autobiogrāfisku romānu virkne:
1967: "Mētelis, šūts no ielāpiem" (Liesma).
1969: "Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (Liesma).
1972: "Neskrej ugunī!" (Liesma).
1975: "Neizlaid airus no rokām!" (Liesma).
1978: "Vēstures ratu griez arī tu!" (Liesma).
Grāmatas bērniem1954: "Zilās podziņas" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Grābeklītis" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Piektais ritenis" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Vāverīte Edīte" (Liesma; periodikā 1963).
1970: "Pasaulē brīnumu daudz" (Liesma).
Dzeja1927: "Pirmdienas gaitā" (Ļeņingrada: Ļeņingradas proletārisko rakstnieku asociācijas latvju sekcija).
Lugas1928: "Sarkanais patērētājs" (Maskava: Prometejs).
1929: "Fronte bez ložberiem" (Minska: SPRS Tautu centrālā izdevniecība).
1934: "Neticami, bet fakts".
1950: "Mežā" (bērnu luga; žurnālā "Bērnība", Nr. 8).
1959: "Bet zeme griežas" (publicēta "Izlasē", Latvijas valsts izdevniecība, 1960).
1964: "To prasa vēsture" (nepublicēta).

https://www.literatura.lv/personas/eduards-salenieks
Izlases1960: "Izlase" 2 sējumos (Latvijas Valsts izdevniecība).

Artemis II astronauti aizdedzina dzinējus un dodas garām Mēness lidojumam 

NASA Artemis II astronauti ceturtdien iedarbināja savus dzinējus un noteica Mēness aplidošanu, atzīmējot pirmo cilvēka izlidošanu no Zemes orbītas kopš 1972. gada. Trīs amerikāņu un viena kanādiešu apkalpe pārspēj attāluma rekordus, būs liecinieki Saules aptumsumam un pavērs ceļu turpmākām Mēness misijām, neskatoties uz agrīnajiem izaicinājumiem orbītā. 

Izdota: 03/04/2026 - 02:16 Labots: 03/04/2026 - 09:05 3 min Lasīšanas laiks Autors:FRANCE24 
https://www.france24.com/en/americas/202...unar-flyby
NASA Artemis II astronauti iedarbināja savus dzinējus un devās uz Mēnesi ceturtdienas vakarā, atbrīvojoties no ķēdēm, kas kopš Apollona ir ieslodzījuši cilvēci seklos apļos ap Zemi.

Tā sauktā translunārā aizdegšanās notika 25 stundas pēc pacelšanās, liekot trim amerikāņiem un vienam kanādietim nākamās nedēļas sākumā veikt aplidošanu pa Mēnesi. Viņu Orion kapsula izskrēja no orbītas ap Zemi tieši pēc norādes un aizdzina Mēnesi gandrīz 250 000 jūdžu (400 000 kilometru) attālumā.

Tā bija pirmā šāda dzinēja izšaušana kosmosa apkalpei, kopš Apollo 17 1972. gada 7. decembrī devās uz šī laikmeta pēdējo mēness šāvienu. NASA ziņoja par provizoriskiem norādījumiem, ka tas noritēja labi.

NASA lika Artemis II apkalpei vienu dienu atrasties tuvu mājām, lai pārbaudītu kapsulu dzīvības uzturēšanas sistēmas, pirms tās izlidoja uz Mēness.

Artemis II testa lidojums, kas tagad ir veltīts Mēnesim, ir atklāšanas pasākums NASA grandiozajiem plāniem attiecībā uz Mēness bāzi un ilgstošu dzīvi uz Mēness. 

Komandieris Reids Visemans, pilots Viktors Glovers, Kristīna Koha un Džeremijs Hansens brauks garām Mēnesim, pēc tam apgriezīsies un aizgriezīsies taisni mājās, neapstājoties uz sauszemes. Šajā procesā viņi kļūs par cilvēkiem, kas ceļos vistālāk no Zemes, pārspējot Apollo 13 distances rekordu, kas uzstādīts 1970. gadā. Viņi arī var kļūt par ātrākajiem lidojuma beigās 10. aprīlī.

Glovers, Kohs un Hansens jau ir iekļuvuši vēsturē kā pirmie melnādainie, pirmā sieviete un pirmā ne-ASV pilsone, kas startējusi uz Mēness. Visi Apollona 24 Mēness ceļotāji bija baltie vīrieši. 

Lai radītu noskaņojumu dienas galvenajam notikumam, Misijas vadības centrs pamodināja apkalpi ar Džona Leģenda filmu “Zaļā gaisma”, kurā piedalījās Andrē 3000 un NASA komandas, kas viņus uzmundrināja.

"Mēs esam gatavi doties," sacīja pilots Viktors Glovers. 

Misijas vadības centrs deva pēdējo atļauju minūtes pirms kritiskā dzinēja iedarbināšanas, paziņojot astronautiem, ka viņi sāk "cilvēces Mēness atgriešanās loku", lai atgrieztu viņus uz Zemi. Kohs atbildēja: "Ar šo Mēness apdegumu mēs nepametam Zemi. Mēs to izvēlamies."

Nākamais nozīmīgais pavērsiens būs pirmdienas pārlidojums uz Mēness.

Orion tuvinās 4000 jūdzes (6400 kilometrus) aiz Mēness, pirms pagriezīsies atpakaļ, nodrošinot nebijušu un apgaismotu skatu uz Mēness tālāko pusi, vismaz cilvēka acīm. Apkalpe pat būs liecinieki pilnīgam saules aptumsumam, jo mēness uz laiku bloķē sauli no viņu perspektīvas.

Gaidot savu orbitālo izlidošanu agrāk ceturtdien, astronauti izbaudīja Zemes skatus no desmitiem tūkstošu jūdžu augstuma. Kohs teica Mission Control, ka viņi var izšķirt veselas piekrastes līnijas un pat Dienvidpolu, viņas veco stingrāku vietu.

"Tas ir vienkārši fenomenāli," radio sacīja Kohs, kurš gadu pavadīja Antarktikas pētniecības stacijā pirms pievienošanās NASA.

NASA paļaujas uz testa lidojumu, lai uzsāktu Artemis programmu un 2028. gadā divu astronauti nosēdīsies uz Mēness. Iespējams, ka Orion tualetē būs jāveic daži dizaina uzlabojumi, pirms tas notiks.

Tiklīdz Artemīdas apkalpe trešdienas vakarā sasniedza orbītu, tā sauktā Mēness stelāža nedarbojās. Mission Control vadīja Kohu ar dažiem santehnikas trikiem, un viņa beidzot to panāca, taču ne pirms tam, kad izmantoja ārkārtas urīna uzglabāšanas maisiņus.

Kontrolieriem izdevās arī paaugstināt salona temperatūru. Agrāk bija tik auksts, ka astronautiem nācās rakņāties savos koferos pēc drēbēm ar garām piedurknēm.

Vēlāk noderēja ārkārtas urīna maisiņi. Misijas kontrole lika apkalpei piepildīt vairākus tukšus maisus ar ūdeni no kapsulas dozatora. Pēc pacelšanas radās problēma ar vārstu, un NASA vēlējās, lai būtu daudz dzeramā ūdens, ja problēma pasliktināsies. Astronauti izmantoja salmiņus un šļirces, lai piepildītu vairāk nekā 2 galonus (7 litrus), pirms pagriezās uz Mēnesi.

Latvijas hokeja izlase pirmdien, 30. martā, "Daugavas" ledus hallē Rīgā sāks oficiāli gatavoties pasaules čempionātam, kas maija otrajā pusē risināsies Šveicē. Gatavošanos valstsvienība sāks 19 hokejistu sastāvā, pavēstīja Latvijas Hokeja federācija (LHF).
Pirmajā treniņu dienā uz ledus kāps divi vārtsargi, septiņi aizsargi un 10 uzbrucēji, sastāvā lielākoties vēl iztiekot bez potenciālajiem valstsvienības līderiem. Izlases rindas pakāpeniski papildinās hokejisti, kam būs beigusies klubu sezona Eiropā un Ziemeļamerikā. 
Pirmās pārbaudes spēles Latvijas izlasei būs jau 8. un 9. aprīlī Rīgā pret Austrijas valstsvienību. Vēlāk spēku pārbaude plānota 22. un 23. aprīlī Somijā pret Dānijas un mājinieku valstsvienību, savukārt 2. un 3. maijā galvenā trenera Harija Vītoliņa vadītā izlase izbraukumā spēkosies ar Slovākijas valstsvienību. Sagatavošanās posmu Latvijas hokejisti noslēgs spēlēs 6. un 7. maijā savu līdzjutēju priekšā pret Norvēģijas valstsvienību.
Pasaules čempionāts no 15. līdz 31. maijam risināsies Cīrihē un Fribūrā.
Latvijas izlase spēles A grupā aizvadīs Cīrihē, kur pirmajā mačā 16. maijā tiksies ar mājiniekiem šveiciešiem. Nākamās cīņas būs pret Vāciju 17. maijā, Austriju 19. maijā, Somiju 21. maijā, ASV 23. maijā, Lielbritāniju 24. maijā un Ungāriju 26. maijā. Grupas četras spēcīgākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā. 
Latvijas izlases sastāvs gatavošanās posmā sākumā
Vārtsargi: Emīls Vītols ("Jukurit", Somija), Bruno Brūveris (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA).
Aizsargi: Ralfs Freibergs (Vitkovices "Ridera", Čehija), Bogdans Hodass ("Jukurit", Somija), Sandis Smons ("Chur", Šveice), Nauris Sējējs ("Gusnacht Lions", Šveice), Gustavs Ozoliņš (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA), Arvils Bergmanis ("Troja-Ljungby", Zviedrija), Rihards Simanovičs (Boulinggrīnas štata universitāte, NCAA).
Uzbrucēji: Renārs Krastenbergs ("Olomouc", Čehija), Deniss Smirnovs ("Kloten", Šveice), Oskars Lapinskis (Langnavas "Tigers", Šveice), Gļebs Prohorenkovs (Niagāras universitāte, NCAA), Rainers Rullers (Renseliēras politehniskais institūts, NCAA), Kristaps Skrastiņš (Ņūhempšīras universitāte, NCAA), Rodžers Bukarts ("Aros", Šveice), Klāvs Veinbergs (Kolorādo koledža, NCAA), Raimonds Vītoliņš (Olborgas "Pirates", Dānija), Rihards Melnalksnis ("Chur", Šveice).

"Padomju laiki" Latvijā nav viennozīmīgs vēsturisks periods, jo bija smagāki laiki, bija vieglāki laiki, un bija daudz nesistemātisku "pārpratumu".  
   
1946. gada 11. oktobra bijušās Padomju armijas militārpersonas, "Spriņģos" nogalināja un sakropļoja neaizsargātas sievietes un bērnus. Nav izdevies noskaidrot, vai un kādu sodu slepkavas saņēma, jo pēckara krimināllietas diemžēl pēc zināma laika perioda tika iznīcinātas. Tika nogalināti 7 cilvēki, nu tādā alkohola iedvesmotā pseidoideoloģiskā izdarībā.
 
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve...s.a639530/

ASV zvērināto tiesa atzīst Meta, YouTube par atbildīgu sociālo mediju atkarības nenovēršanu tiesā
25/03/2026 - 20:44

Kalifornijas zvērināto tiesa trešdien atzina, ka Meta un YouTube ir atbildīgi par kaitējuma nodarīšanu jaunai sievietei ar savu platformu atkarību izraisošo dizainu, liekot viņiem samaksāt 3 miljonus ASV dolāru un paverot iespēju saņemt daudz lielākas soda balvas. FRANCE 24 Wassim Cornet ziņo no Losandželosas.

Video autors: Wassim CORNET

labsa.mooo.com ir paredzēta 2026. gada pārcelšanās. 



tādas noskaņās tagad. Un protams ka kubele.lv ir izveidojusies Juglā, patiecoties interneta provaideram mits.lv, kuram atradu iespēju piekļuvei tiešajai IP.

https://jaunagaita.net/
https://zagarins.net/

Ievads
Latviešu literatūras attīstība 20. gadsimtā nav iedomājama bez emigrācijas jeb trimdas kultūras telpas, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad tūkstošiem latviešu bija spiesti pamest dzimteni. Nonākot dažādās pasaules valstīs – galvenokārt Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā –, latviešu rakstnieki un intelektuāļi turpināja aktīvu kultūras dzīvi, veidojot jaunu literāro vidi ārpus Latvijas robežām. Šī vide kļuva par nozīmīgu latviskās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas centru.
Emigrācijas literatūrā izveidojās vairākas savstarpēji saistītas kustības un virzieni, kas atspoguļoja gan autoru personīgo pieredzi, gan plašākus kultūras un politiskos procesus. Nozīmīga loma bija literārajiem grupējumiem un periodiskajiem izdevumiem, kas kalpoja kā platforma ideju apmaiņai, radošai izpausmei un diskusijām par latviešu literatūras nākotni. Šajos apstākļos radās jaunas estētiskās pieejas, kas bieži vien atšķīrās no Padomju Latvijā dominējošajām tendencēm.
Trimdas literatūras attīstību būtiski ietekmēja arī spilgtas un daudzveidīgas personības – rakstnieki, dzejnieki un kritiķi, kuri ar savu darbību ne tikai bagātināja literatūru, bet arī veidoja intelektuālo vidi un uzturēja saikni starp dažādām latviešu kopienām pasaulē. Viņu darbos bieži atspoguļojas tādas tēmas kā dzimtenes zaudējums, identitātes meklējumi, kultūras saglabāšana un dzīve svešumā.
Šī pētnieciskā darba mērķis ir analizēt latviešu literatūrā nozīmīgākās emigrācijas kustības, to attīstību un ietekmi, kā arī raksturot spilgtākās personības, kas veidojušas šo literāro vidi. Darbā tiks aplūkoti gan literārie virzieni un to idejiskās iezīmes, gan konkrētu autoru devums, tādējādi sniedzot visaptverošu ieskatu latviešu trimdas literatūras daudzveidībā un nozīmē.

Satura rādītājs

1. Ievads
   
2. Latviešu emigrācijas vēsturiskais konteksts
   2.1. Emigrācijas cēloņi pēc Otrā pasaules kara
   2.2. Latviešu kopienu izveide ārvalstīs
   2.3. Kultūras dzīves nozīme trimdā
   
3. Latviešu literatūras attīstība emigrācijā
   3.1. Trimdas literatūras galvenās tēmas
   3.2. Atšķirības starp trimdas un Padomju Latvijas literatūru
   3.3. Literatūras nozīme identitātes saglabāšanā
   
4. Literārās kustības un grupējumi trimdā
   4.1. “Jaunā Gaita” un tās nozīme
   4.2. Citi nozīmīgi literārie izdevumi un platformas
   4.3. Idejiskās un estētiskās tendences
   
5. Spilgtākās personības emigrācijas literatūrā
   5.1. Dzejnieki un rakstnieki
   5.2. Literatūras kritiķi un domātāji
   5.3. Personību ietekme uz latviešu kultūru
   
6. Emigrācijas literatūras ietekme uz mūsdienām
   6.1. Saikne ar Latvijas literatūru pēc neatkarības atjaunošanas
   6.2. Trimdas literatūras mantojums
   
7. Secinājumi
   
8. Izmantoto avotu un literatūras saraksts
   
9. Pielikumi (ja nepieciešams)
   

• Gunars Saliņš – viens no žurnāla dibinātājiem un nozīmīgs modernisma pārstāvis; veicināja jaunu literāro virzienu attīstību.
  
• Linards Tauns – spilgts urbānās dzejas autors, kas ietekmēja žurnāla estētiku.
  
• Andrejs Irbe – aktīvs žurnāla redakcijas darbinieks un ideju virzītājs.
  

• Imants Ziedonis – lai gan dzīvoja Latvijā, viņa darbi un idejas rezonēja arī trimdas vidē.
  
• Vizma Belševica – nozīmīga balss, kas netieši ietekmēja diskusijas par literatūru un brīvību.
  
• Baiba Bičole – viena no ievērojamākajām trimdas dzejniecēm, publicējusies žurnālā.
  
• Jurijs Kronbergs – vēlākās paaudzes autors, kas savienoja trimdas un Latvijas literāro telpu.
  

• Valters Nollendorfs – literatūras kritiķis un pētnieks, kas analizēja trimdas procesus.
  
• Velta Toma – aktīva kultūras darbiniece un publiciste.
  
• Inta Ezergaile – nozīmīga pētniece, kas rakstījusi par trimdas literatūru.
  

• veidoja žurnāla saturu un idejisko virzienu
  
• attīstīja modernu, Rietumu ietekmētu latviešu literatūru
  
• uzturēja latvisko identitāti ārpus Latvijas
  
• veidoja dialogu starp trimdu un dzimteni