«Emmy» balvu ieguvušais latvietis Daniels Gulbis: Tas ir pārsteigums un pagodinājums 

Nepabeidza mākslas vidusskolu. Piedzīvoja uzskatu krīzi. Pašmācības ceļā apguva animāciju. Un nu – ir starp prestižās "Emmy" balvas ieguvējiem par izcilāko inovāciju jaunajos mediju formātos. Tas ir stāsts par latviešu mākslinieku Danielu Gulbi. ASV bāzētās studijas "Shibuya.Film" starptautiskā komandā, kas veidoja apbalvoto filmu "White Rabbit" jeb "Baltais trusis", rīdzinieks Daniels Gulbis ir mākslinieciskais vadītājs.
"Es biju ļoti saviļņots un ļoti pagodināts. Arī ļoti samulsis. Tad, kad mēs iznācām uz skatuves, es redzēju uz ekrāna, kreisajā pusē bija galvenais tēls no šīs multenes, un es nevarēju novērst acu skatienu. Es skatījos uz šo tēlu un domāju, kā tas nākas, ka šī mūsu multene ir šeit, tiek rādīta. Un tad es biju tik ļoti samulsis un novērsies no visa tā, kas notiek. Iespējams, ja būs kāda video reportāža par to, kā tas izskatās, es skatīšos kreisajā pusē. Un tad es pēc tam attapos un sapratu, ka mēs esam šeit. Mums iedeva balvu un man jāpieslēdzas realitātei," atminas Gulbis.
Filmas nosaukumam "Baltais trusis" ir simboliska sasaiste ar Alisi Brīnumzemē – ar jaunas pasaules atklāšanu, ar dažādām interpretācijām, ar mākslīgo intelektu, kur galvenais tēls – meitene Mirai rodas no traģēdijas, kas notikusi viņas ģimenē.
"Šis tēvs pēc meitas nāves bija radījis mākslīgo intelektu, lai turpinātu attiecības ar meitu, un viņš nespēj palaist vaļā, viņš nespēj sērot," skaidro Gulbis.
Nauda filmai savākta ziedošanas platformā. Daniels uzsver, ka ir atbildīgs par filmas māksliniecisko daļu un nav autors ne scenārijam, ne pašai idejai par to, ka filmas tapšanu varēja ietekmēt skatītāji paši.
"Šī filma ir unikāla ar to, ka tā tapa līdz ar fanu iesaisti. Un, teiksim, 10.18 uzskatāms piemērs šajā multenē ir kaujas aina starp diviem robotiem. Un pirms mēs šo kaujas ainu animējām un uztaisījām, mēs devām mūsu faniem iespēju izvēlēties no ieroču arsenāla, kādus ieročus tad šis galvenais varonis izmantos, vai arī kāda būs tā krāsu palete. Te, teiksim, ir tie varianti, ko mēs mūsu komūnai piedāvājām – robots ar vairogu un zobenu, ar šaujamieroci un ar milzīgu zobenu. Un tad beigu beigās viņi izvēlējās vairogu un zobenu. Bet ja viņi būtu izvēlējušies ar šaujamieroci, tad tā aina būtu pilnīgi citādāka," uzsver Gulbis.
Daniels filmas komandā nebija no pašiem pirmsākumiem. Bet pieteicies e-pastā, kad uzzinājis, ka meklē kādu gabaldarbu veicēju.
"Tas bija priekš vienkārši parastiem, maziem specefektiem – mazi dūmiņi, dzirksteles, uguns šur tur. Tad, kad es viņiem sāku strādāt, viņi pakāpeniski man deva vairāk un vairāk pienākumus. Un tad, īsāk sakot, beigās viņi pateica, ka mēs tevi ņemsim darbā. Pilna laika darbā. Vai tu nevēlies pie mums strādāt kā mākslinieciskais vadītājs? Galvenokārt es biju atbildīgs par visu filmas vizuālo valodu. Specefekti, tēlu dizains, vides dizains, krāsu korekcijas. Īsāk sakot, jāpārrauga viss darba process no sākuma līdz beigām," norāda Gulbis.
Un arī pats gleznojis un animējis epizodes, sākot no skicēm līdz gatavam rezultātam. Izglītību viņš apguvis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, taču mācības nav pabeidzis.
"Es ļoti daudz iemācījos tajā skolā. Milzīga pateicība visiem skolotājiem. Man ļoti žēl, ka es nepabeidzu to skolu. Tajā laikā es biju daļa no radikālas kristiešu sektas, un man vajadzēja pieņemt izvēli starp mācībām un kalpošanu Dievam," stāsta Gulbis.
Vēlāk Daniela uzskati mainījušies. Un tad animēšanai nepieciešamās datorprogrammas viņš apguvis pašmācības ceļā. Aptuveni 3 gadus strādājis pie filmas, kas viņa karjerā kļuva par pirmo un nu jau arī pasaules mērogā godalgoto. Paralēli viņš vienatnē jau vairākus gadus strādā pie animācijas seriāla "Fishermen" jeb "Zvejnieki".
"Tas ir par viduslaiku bruņinieku, kurš pamostas sintētiskā ķermenī, robota ķermenī 50 000 gadus tālā nākotnē. Un tā galvenā tēma ir par ticību un par ticības meklējumiem," saka Gulbis.
Tā reklāmas video jau noskatījušies 1,3 miljoni skatītāju.

Pasaules vicečempione šķēpmešanā Anete Sietiņa savu medaļu velta bijušajai trenerei

Pasaules sudraba medaļniece šķēpa mešanā Anete Sietiņa savu čempionātā izcīnīto medaļu veltījusi savai bijušajai trenerei Valentīnai Eidukai (1937-2023).  "Es savu medaļu novēlu cilvēkam, kurš noteikti šobrīd priecātos [par šo panākumu] - trenerei Valentīnai Eidukai," pēc sudraba medaļas izcīnīšanas Pasaules čempionātā vieglatlētikā emocionāli sacīja Sietiņa. Sportiste jau iepriekš Jauns.lv atzina, ka lielu motivāciju sportot viņai sniedza tieši Eiduka.
"Sākotnēji nodarbojos ar basketbolu, bet nedaudz vēlāk pievērsos vieglatlētikai. [Skolā] trenere pamanīja, ka manis mestā bumbiņa lido necerēti tālu; varēju pārmest vidusskolas puišus. Tad arī pamēģināju mest šķēpu. Kad aizbraucu uz sacensībām, mani pirmoreiz pamanīja trenere Valentīna Eiduka," norāda Sietiņa.
"Viņa toreiz pienāca klāt un teica – parādi, kā tu to šķēpu met? Parādīju, viņa man pamainīja viena pirksta kustību, un tajās sacensībās pirmoreiz šķēpu aizmetu 40 metrus. Valentīna piedāvāja trenēties Rīgā, bet tajā laikā mācījos tikai 7. klasē, un vecāki izlēma, ka tas ir par agru, lai laistu vienu prom no mājām. Divus gadus, divreiz nedēļā braukāju uz treniņiem Rīgā. Uz galvaspilsētu pārcēlos tikai pēc 9. klases, iestājos tehnikumā un paralēli trenējos pie Valentīnas."
Anete Jauns.lv tolaik atzina, ka Eiduka viņai esot bijusi kā mamma, draudzene un padomdevēja.
"Labāku treneri iedomāties nevaru. Galvenais ir tā īpašā saikne starp sportistu un treneri – tā, lai jūs saprotaties no pusvārda. Protams, ir reizes, kad mums viedokļi nesakrīt. Ir reizes, kad man negribas tikai klausīties, bet pašai ieteikt kaut kādu ideju, bet tiekam ar visām neskaidrībām galā," tolaik norādīja šķēpmetēja.
Valentīna Eiduka mūžībā devās 2023. gada 19. novembrī. Eidukas trenēto sportistu vidū bija 2004.gada Atēnu olimpisko spēļu sudraba medaļas laureāts Vadims Vasiļevskis, sudraba godalgas ieguvējs 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs Ainārs Kovals, 2016.gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais, Līna Mūze-Sirmā, Sinta Sprudzāne, Inga Kožarenoka, Ansis Brūns, Patriks Gailums un Anete Sietiņa.

Rīgā ar dažādiem pasākumiem un gadatirgu Doma laukumā atzīmēs Miķeļdienu 2025

27. septembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00 pašā Vecrīgas sirdī, Doma laukumā ar rudens ražas svētku pasākumu “Miķeļdienas gadatirgus” tradicionāli godināsim skaistu, latvisku ieražu – senos gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētkus – Miķeļus.
Miķeļdienas gadatirgus būs īsta rudens garšu un smaržu parāde – Latvijas laukos un dārzos augušas daždažādas rudens veltes – ogas, augļi un dārzeņi, saimnieču un saimnieku gatavoti daudzveidīgi gardumi, tostarp siers, pašcepta maize, svaigs medus un daudz kas cits. Tirgus priecēs arī ar plašu etnogrāfisku un mūsdienīgu lietišķās mākslas darinājumu klāstu.
Visas dienas garumā apmeklētājus priecēs skatuves programma, kurā uzstāsies Rīgas folkloras kopas, orķestri un deju kolektīvi, kā arī vieskolektīvs no Norvēģijas.
Doma laukumā varēs dzirdēt pūtēju orķestri “Fanfara”, bērnu vokālo ansambli “Magonīte”, bērnu deju ansambli “Teiksmiņa”, bērnu un jauniešu vokālo ansambli “Kolibri”, orķestri “Rīga”, bērnu deju ansambli “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvu “Oglīte” un senioru deju kolektīvu “Oglīte”, bērnu deju ansambli “Dzīpariņš”, tautas deju kolektīvu “Dzīpars”, pūtēju orķestri “Stabekk Janitsjarorkester” (Bærum, Norvēģija), jauniešu deju kolektīvu “Dejotprieks” un vidējās paaudzes deju kolektīvu “Dejotprieks”, folkloras kopu “Abra” un tautas deju ansambli “Liesma”. Noslēgumā plkst. 16.00 uzstāsies ballīšu grupa “Perlamutrs”.
Miķeļdienas pasākumi “Mazajā ģildē”, Mežaparkā un Imantā
Savukārt 28. septembrī no plkst. 12.00 līdz 13.00 Mazās ģildes dārzā norisināsies Miķeļdiena ar sievu folkloras kopu “Vilcenes” dalību, ar kuru kopā izdziedāsim tautas dziesmas, iesim rotaļās, uzzināsim un atgādināsim viens otram Miķeļdienas ticējumus, paražas un nobaudīsim ražas augļus.
Arī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē un ārtelpā norisināsies Miķeļdienas pasākums “Iegriez sauli Miķeļos!”. No plkst. 12.00 būs radošās darbnīcas, konkursi, spēles un sportiskas aktivitātes bērniem, Valsts robežsardzes informatīvā telts, tirdziņš, DJ VinK priekšnesums, rotaļas, sadziedāšanās ar folkloras kopu “Malībieš`”, kā arī grupas “Jakob Noiman festival band” koncerts. Pasākuma vadītājs Juris Mūrmanis.
Kultūras centrā “Imanta” pasākumā “Miķelīt’s bagāts vīrs” no plkst. 12.00 līdz 15.00 notiks radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, Miķeļdienas rotaļas, rudens spēļu turnīrs, “Jumja ķeršanas sacensības”, konkursizstāde ar netipiskas formas augļiem un dārzeņiem, kā arī Miķeļdienas ražas tirdziņš. Skatuves programmā plkst. 12.15 varēs vērot izklaidējošu monoizrādi bērniem “Kur pazudis vilks?”, vēlāk muzicēs etno grupa “Zeidi”, norisināsies gadskārtu spēles, konkursi, mīklas, kam sekos grupas “Tā kā pērn” uzstāšanās. Miķeļdienas pasākums noslēgsies ar spēļu un konkursizstādes uzvarētāju apbalvošanu un radošo darbnīcu darinājumu demonstrēšanu. Pasākums piemērots ģimenēm ar bērniem, vada Raitis Zapackis un Līga Broduža.
Rudens saulgriežu svinības Tallinas ielas kvartālā
Ar devīzi “Miķelis nāk kvartālā” 27. septembrī no plkst. 15.00 līdz 23.00 Miķeļdienas svinības norisināsies arī Tallinas ielas kvartālā, kur varēs dzirdēt duetu “Čipsis un dullais”, kantrī mūzikas apvienību “Dēka”, tautas mūzikas apvienību “Raxtu Raxti”, Rihardu Zaļupi, repa improvizācijas kolektīvu “Brīvrunu projekts”, folkloras kopu “Brička”, etno grupu “Zeidi”, kantrī mūzikas grupu “Dakota”. Tallinas ielas kvartālā gaidāms arī Miķeļdienas tirdziņš, meistardarbnīcas, rituāli un dažādas aktivitātes.
Visos pasākumos ieeja bez maksas.
Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens kultūras un izglītības notikumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Veselības ministrija: Slimnīcu tīkla organizācijas un pakalpojumu grozu pārskatīšana ir kritiski nepieciešama efektīvākai, pieejamākai un kvalitatīvākai veselības aprūpei Latvijā

Veselības ministrija (VM) ir iepazinusies ar Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu Latvijā. Ministrija atzīst, ka esošajā sistēmā ir iespējami uzlabojumi. Vienlaikus VM uzsver, ka jau vairākus gadus tiek īstenoti pasākumi slimnīcu tīkla pārstrukturēšanai, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpi.
Kopš 2020.gada VM ir sagatavojusi sešus informatīvos ziņojumus par slimnīcu tīkla attīstību. Trīs no tiem nav guvuši politisku atbalstu, galvenokārt iebildumu saskaņošanas procesā. Neskatoties uz to, ministrija ir turpinājusi darbu pie slimnīcu tīkla pilnveides.
VM plānotās slimnīcu tīkla pārskatīšanas mērķis ir izveidot vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu, kurā:

• klīniskās universitātes slimnīcas kalpotu kā vadošie centri ar metodisko vadību un kvalitātes kontroli;
  
• slimnīcas būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un ārstniecības profilu kvalitātes kritēriji;
  
• būtu attīstīta psihiskās veselības ekosistēma, hronisko pacientu aprūpe, rehabilitācija un hospisa pakalpojumi.
  

• nogādāt pacientus tuvāk viņu dzīvesvietai;
  
• namazināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu slodzi un transportēšanas attālumus;
  
• atslogot augstāka līmeņa slimnīcas, nodrošinot aprūpi I līmeņa stacionāros.
  

• stacionāro pakalpojumu profilu pārskatīšana;
  
• prasību definēšana stacionārajiem pakalpojumiem;
  
• slimnīcu sadarbības tīkla modeļa izstrāde, balstoties uz citu valstu pieredzi;
  
• finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti.
  

Feminisma ideoloģija ir viena no nozīmīgākajām sociālajām kustībām pēdējo divu gadsimtu laikā. Tā ietekmējusi ne tikai likumdošanu un sieviešu tiesības, bet arī sabiedrības noskaņojumu, kultūru un attiecību modeli starp dzimumiem. Zemāk īss pārskats ar vēsturisko kontekstu, pozitīvajām un negatīvajām pusēm.

1. 1. vilnis (19. gs. beigas – 20. gs. sākums)
   Fokusējās uz juridiskajām tiesībām – balsstiesības, pieeju izglītībai, īpašumtiesības. Šī kustība lika pamatus sieviešu pilsoniskajai līdzvērtībai.
   
2. 2. vilnis (1960.–1980. gadi)
   Uzsvars uz darba tirgus vienlīdzību, seksuālās brīvības jautājumiem, dzimumu lomām ģimenē. Parādījās prasība pēc plašākas kultūras un sociālās emancipācijas.
   
3. 3. vilnis (1990.–2000. gadi)
   Plašāks skatījums – identitātes daudzveidība, intersekcionalitāte (rasa, klase, seksuālā orientācija). Feminisms kļuva mazāk homogēns, vairāk uzsverot individuālas pieredzes.
   
4. 4. vilnis (mūsdienas)
   Liela loma digitālajai videi, sociālajiem medijiem (#MeToo u.c.). Fokusā – seksuālā vardarbība, diskriminācija darbā, stereotipi.
   

• Juridiskā un politiskā vienlīdzība: sievietes ieguva balsstiesības, pieeju izglītībai un profesijām, tiesības uz īpašumu.
  
• Darba tirgus iespējas: sievietes vairs nav tikai "mājsaimnieces", bet konkurē dažādās nozarēs.
  
• Sociālo normu maiņa: vairāk pieņemta ideja, ka ģimenes modelis var būt daudzveidīgs, un dzimumu lomas nav stingri noteiktas.
  
• Vardarbības pret sievietēm aktualizēšana: sabiedrība kļuvusi mazāk toleranta pret seksuālu un fizisku vardarbību.
  
• Pašapziņas pieaugums: sievietes biežāk redz sevi kā pilnvērtīgus sabiedrības dalībniekus ar balsi.
  

• Ideoloģiska polarizācija: daļa sabiedrības feminisma radītās pārmaiņas uztver kā apdraudējumu tradicionālajām vērtībām. Tas rada konflikta sajūtu.
  
• Ekstrēmisms: dažās versijās feminisms kļuvis par ļoti konfrontējošu, radot iespaidu, ka tas vēršas pret vīriešiem, nevis par vienlīdzību.
  
• Praktiskā plaisa starp ideāliem un realitāti: tiesību vienlīdzība pastāv, bet ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība joprojām ir problēma (atalgojuma starpība, darba un ģimenes līdzsvars).
  
• Vīriešu jautājumu ignorēšana: fokusējoties uz sieviešu tiesībām, reizēm mazāk tiek apspriesta vīriešu mentālā veselība, sociālās lomas vai diskriminācijas gadījumi.
  
• Sabiedrības nogurums: daļa cilvēku jūtas "piespiesti" pieņemt noteiktu diskursa veidu, kas var radīt pretreakciju (anti-feminismu).
  

• Feminisms ir veicinājis plašāku toleranci un atvērtību dažādībai.
  
• Tomēr tas arī polarizē sabiedrību – starp tiem, kas redz tajā progresu, un tiem, kas to uztver kā apdraudējumu tradīcijām.
  
• Kopumā feminisms būtiski palielinājis diskusiju kvalitāti par dzimumu attiecībām, bet vienlaikus izcēlis jaunas spriedzes līnijas.
  

Imulas dabas taka no "Vītiņiem" līdz "Villa Takai"
12 km no Kandavas, Matkules pagasts, Tukuma novads, Latvija
Imulas taka no "Vītiņiem" līdz "Villa Takai" (Romancēm) un "Rožkalniem"
Takas garums: 4,4 km
Laiks: 1,45 h
Grūtības pakāpe: grūta

57.013905 22.623089

Taka izvietota Imulas upes labajā krastā, ejama gan vienā virzienā, gan pa apli atgriežoties izejas punktā "Vītiņos" vai "Villa Takā" pa iebraukto ceļu.
Takas maršruts ir marķēts - ar baltām svītrām uz kokiem.
Viskrāšņākā taka ir pavasarī, kad zied vizbulītes.

Galvenās iezīmes:

• Ainava: Imulas upes senleja ar dziļiem līkločiem, stāvām nogāzēm un panorāmām.
  
• Daba: Daudzveidīga flora un fauna, tai skaitā aizsargājamas augu un putnu sugas.
  
• Objekti: Redzami smilšakmens un dolomīta atsegumi, vecās muižu lauku ainavas, arī kultūrvēstures pēdas.
  
• Grūtības pakāpe: Taka nav viegla – vietām stāvas kāpnes un nogāzes, tādēļ piemērota fiziski sagatavotiem gājējiem ar atbilstošu apaviem.
  
• Pieredze: Pārgājiens sniedz iespēju iepazīt vienu no ainaviskākajām Abavas senlejas daļām, sajūtot mežonīgu dabas tuvumu.
  

NATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
12.09.2025
NATO
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas “Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” izveidi, kas stiprinās NATO austrumu flanga aizsardzību un atturēšanu.
Misijas “Eastern Sentry” uzdevums būs nodrošināt alianses teritorijas aizsardzību pret Krievijas veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem NATO dalībvalstīs.
“Misija “Eastern Sentry” demonstrē alianses apņēmību reaģēt uz Krievijas agresīvo rīcību, lai aizsargātu alianses teritorijas katru centimetru. Jaunā NATO misija stiprinās Latvijas pretgaisa aizsardzību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds. ““Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” nozīmē lielāku NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs – īpaši gaisā, spēcīgāku pretgaisa aizsardzību, ātrāku un efektīvāku reakciju.”
Dānija, Francija, Lielbritānija, Vācija jau ir paziņojušas par spēku un spēju izvietošanu misijas “Eastern Sentry” ietvaros, bet paredzēts, ka tuvākajā laikā tai pievienosies arī citas NATO dalībvalstis. Misijas ietvaros paredzēts izmantot pret droniem paredzētus sensorus un ieročus dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai.
Misija “Eastern Sentry” ir izveidota pēc Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes 10. septembrī, kurā sabiedrotie apsprieda situāciju, reaģējot uz Polijas lūgumu pēc Vašingtonas līguma 4. panta konsultācijām.

https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketb...u.a613248/

Sestdien Rīgā norisinājās pirmās Eiropas čempionāta astotdaļfināla spēles, starp kurām tika izspēlēts arī Baltijas derbijs. Latviešu basketbolistiem pamatīgi buksēja uzbrukums, kā rezultātā ar 79:88 tika zaudēts Lietuvas valstsvienībai. Pārliecinoši rezultatīvākais mačā bija mūsu vienīgais Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētājs Kristaps Porziņģis, kurš lietuviešu grozā sameta 34 punktus un izcīnīja 19 atlēkušās bumbas.

Šeit redzami daži attēli ar dzejnieku Aivaru Neibartu (saukts arī par Ņurbuli) — aizraujošu personību ar leģendāru aura latviešu kultūrā.
Dzīves apraksts:

• Dzimšana un agrīnā dzīve
  Aivars Neibarts dzimis Liepājā 1939. gada 5. decembrī, policista ģimenē. Otrā pasaules kara laikā viņa ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1946. gadā atgriezās Latvijā (Literatūra).
  
• Izglītība un personība
  Beidzis Rīgas 4. vidusskolu, studējis Latvijas Universitātē filoloģiju (valtersunrapa.lv, Literatūra). Dzejā bieži izmantoja pilsētas un dabas motīvus, teju kā dialogu ar ikdienu un folkloru. Raksturots kā bagātīgas fantāzijas un paradoksālas domāšanas meistars, kurš radīja jaunvārdus un caur spēli ar valodu būvēja savu unikālo dzejas pasauli (Literatūra, LA.LV).
  
• Darbi un darbība
  Viņa daiļradē ir astoņi pieaugušajiem domāti dzejoļu krājumi un četri bērnu dzejas krājumi (Literatūra). Viņa teksti bieži skāra arī sociālas tēmas, īpaši padomju birokrātiju un pilsoniskās dzīves nianses (Lasītājas piezīmes, Literatūra).
  
• Sabiedriskā un kultūras darbība
  Aktīvi iesaistījās vides aizsardzībā — bija Vides aizsardzības kluba biedrs un 1997. gadā protestēja pret naftas termināļa būvniecību (Literatūra).
  
• Personīgā dzīve un nāve
  Sieva — Sarmīte Neibarte, audžudēls — Uģis Vekters (Literatūra). 2001. gada 11. februārī dzejnieks gāja bojā ugunsgrēkā savā mājā (Literatūra).
  

• Par dzejas stilu:
  

  Citāts:“aparat el Neibarts izpaužas, saliek kopā neierastus jēdzienus un absurdus salīdzinājumus. Ir gan smuki, gan dzīvīgi...” (Lasītājas piezīmes)

• Viens no spilgtākiem dzejoļu fragmentiem — fantāzijas kupols, kas bergen stāstājas vārdu spēlēs:
  

  Citāts:“gaisos skrēja
  dūjiņas dujas
  skrēja skrēja un
  piekusa
  dūjiņas dujas un uz
  zobena spices
  nolaidās un dūdoja
  dūdoja līdz
  aizmiga…”
  (Un tā tālāk — valdzinoša vārdu ritmika, radot nospiedumu lasītāja prātā.) (Lasītājas piezīmes)

• Literārs vērtējums:
  “Neibarts uz Rīgu skatījās mīlošām acīm [...] rotaļas ar vārdiem, dzirkstošas un elegantas metaforas, negaidīti un trāpīgi jaunvārdi…” (LA.LV)
  
• Citi rakstnieki arī ir uzsvēruši viņa būtību: ārēji var šķist skarbs, bet patiesībā — ar dziļu labestību un sirdsapziņu .
  

Te ir īsākais un uzticamākais pārskats par lielākajiem tirgus spēlētājiem tīmekļa pārlūku (web browser) jomā 2025. gadā, ieskaitot to tirgus daļas globālā mērogā un Latvijā:

• Google Chrome – skaidrs līderis, aptuveni 66–69 % no globālā pārlūku tirgus (StatCounter Global Stats, Statcounter).
  
• Apple Safari – otrais populārākais, ar 15–18 %, galvenokārt pateicoties iOS un macOS ierīcēm (StartupTalky, site.spocket.co, StatCounter Global Stats).
  
• Microsoft Edge – trešais pēc lieluma ar 5–6 % tirgus daļu, augot galvenokārt datorplatformā (SQ Magazine, BrowserStack, StatCounter Global Stats).
  
• Mozilla Firefox – pieklājīga niša, ar aptuveni 2–3 % (SQ Magazine, Vikipēdija).
  
• Samsung Internet, Opera – katrs ap 2 %, paliekot populāri noteiktos segmentos, piemēram, mobilajās ierīcēs (StartupTalky, SQ Magazine, StatCounter Global Stats, Vikipēdija).
  
• Citi pārlūki (piem., Brave, Yandex, UC Browser uc.) kopā veido mazāk par 1 % (Vikipēdija, BrowserStack).
  

• Chrome – ap 70 % tirgus daļu (2025. gada janvāris) (StatCounter Global Stats).
  
• Safari – aptuveni 10 %.
  
• Edge – ap 8 %.
  
• Firefox – ap 5 %.
  
• Samsung Internet – ~2,8 %.
  
• Opera – ~2,4 % (StatCounter Global Stats).
  

• Chrome – ~67 %.
  
• Firefox – ~9 %.
  
• Edge – ~8,8 %.
  
• Safari – ~5,4 %.
  
• Opera – ~5,3 %.
  
• Yandex Browser – ~2,3 % (StatCounter Global Stats).
  

• Chrome – ~62,7 %.
  
• Safari – ~23 %.
  
• Samsung Internet – ~8,4 %.
  
• Yandex Browser – ~1,8 %.
  
• Opera – ~1,2 %.
  
• Firefox – ~0,9 % (StatCounter Global Stats).
  

• reuters.com
  
• reuters.com