Autortiesību “pirātu” filosofija Eiropā

[LvSnor]

Autortiesību “pirātu” filosofija Eiropā ir cieši saistīta ar digitālās kultūras, informācijas brīvības un pretestības pret centralizētu kontroli idejām. Tā radusies kā reakcija uz stingrākiem autortiesību aizsardzības mehānismiem un plaši izplatīto pārliecību, ka tradicionālais regulējums vairs neatbilst mūsdienu tehnoloģiju un sabiedrības vajadzībām.
Galvenās iezīmes:

1. Informācijas brīvība
   – Ideja, ka zināšanām un kultūrai jābūt pieejamai pēc iespējas plašākai sabiedrībai.
   – Pirātu filozofija bieži uzskata, ka informācijas ierobežošana kalpo vairāk korporatīvām interesēm, nevis sabiedrības attīstībai.
   
2. Kultūras koplietošana
   – Uzskats, ka mūzika, filmas, literatūra un programmatūra pieder “kopīgajam mantojumam”, un to dalīšanās veicina kultūras attīstību.
   – Pirātiskās kustības bieži atsaucas uz to, ka māksliniekiem ir labāki ienākumu modeļi nekā tikai autortiesību monopols (piem., koncerti, ziedojumi, platformas kā Bandcamp).
   
3. Pretestība komercializētai kontrolei
   – Pirāti iebilst pret lielo izdevniecību un satura industriju praksi uzturēt ilgstošus monopola termiņus.
   – Viņi norāda, ka autortiesību termiņu nepārtrauktā pagarināšana (bieži līdz 70 gadiem pēc autora nāves) neatspoguļo sākotnējo mērķi – atbalstīt radošo darbu.
   
4. Digitālā brīvība un privātums
   – Failu koplietošana bieži tiek aizstāvēta arī kā tehnoloģiska un sociāla inovācija.
   – Liela nozīme ir arī pretestībai uzraudzībai (piem., cīņa pret ES mēģinājumiem ieviest masveida filtrus vai upload filters).
   
5. Politiskā institucionalizācija
   – No šīs filozofijas izauga “Pirātu partijas” (Piratpartiet Zviedrijā 2006. gadā, vēlāk Vācijā, Čehijā u.c.).
   – Šīs partijas aizstāv digitālās tiesības, atvērtos datus, caurskatāmību un demokrātijas modernizāciju.
   
6. Ētiskais aspekts
   – Pirāti bieži norāda uz pretrunu: kamēr bagātās kompānijas gūst peļņu no radošajiem darbiem, patiesie autori saņem tikai nelielu daļu.
   – Tiek uzsvērta ideja, ka piekļuve izglītībai, zinātnei un kultūrai nav tikai tirgus jautājums, bet sabiedrisks labums.
   

Rezumējot
Eiropas “autortiesību pirātu” filosofija ir sava veida digitālās demokrātijas ideoloģija, kas kritizē autortiesību pārmērīgo komercializāciju un aizstāv brīvu piekļuvi zināšanām un kultūrai. Tā apvieno ideālistisku uzskatu par atvērtu sabiedrību ar praktisku reakciju uz digitālās ēras realitāti.

[LvSnor]

Lieliski, tad uztaisīšu pārskatu par galvenajiem vēsturiskajiem punktiem un kustībām Eiropā, kas saistītas ar autortiesību “pirātu” filozofiju.

---

🔹 1. The Pirate Bay un zviedru pirātu kustības sākumi (2003–2006)

• 2003. gads – Zviedrijā dibina The Pirate Bay (TPB), kas kļūst par lielāko torrentu apmaiņas vietni pasaulē. Tā ātri kļūst par simbolu pretestībai pret autortiesību ierobežojumiem.
  
• 2006. gads – Zviedrijā tiek dibināta Pirātu partija (Piratpartiet), galvenokārt kā atbalsta kustība The Pirate Bay idejām un digitālajai brīvībai.
  
• Šajā laikā sākas plašas debates Eiropā par autortiesību nākotni digitālajā laikmetā.
  

---

🔹 2. Politiskā institucionalizācija (2009–2012)

• 2009. gads – Zviedrijas Pirātu partija iegūst 2 vietas Eiropas Parlamentā. Tas bija pirmais signāls, ka šī kustība var kļūt par nopietnu politisku spēku.
  
• Vācija (2009–2011) – Vācijā dibinātā Pirātu partija piedzīvo lielu popularitātes vilni, īpaši jauniešu vidū. 2011. gadā tā iegūst pārstāvniecību vairākos federālajos parlamentos (piem., Berlīnē 8,9% balsu).
  
• 2012. gads – ACTA līguma (Anti-Counterfeiting Trade Agreement) apstiprināšanas mēģinājumi izsauc masveida protestus visā Eiropā. Desmitiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās (īpaši Polijā, Vācijā un Čehijā), protestējot pret iespējamo interneta cenzūru. Eiropas Parlaments galu galā noraidīja ACTA – tas bija liels panākums pirātu filozofijas aizstāvjiem.
  

---

🔹 3. Čehijas un Islandes Pirātu partijas uzplaukums (2010–2017)

• Čehija – Pirātu partija (Česká pirátská strana) kļūst par vienu no ietekmīgākajām pirātu kustībām Eiropā.
  • 2017. gadā tā iegūst 22 vietas Čehijas parlamentā, kļūstot par trešo lielāko partiju valstī.
    
  • 1. gadā Čehijas pirāti piedalās koalīcijā un nonāk valdībā.
       
• Islande – Islandes Pirātu partija 2016. gadā kļūst par trešo lielāko spēku parlamentā (14,5% balsu), balstoties uz caurskatāmības un digitālās brīvības programmu.
  

---

🔹 4. ES līmeņa debates un direktīvas (2014–2020)

• 2014. gads – Eiropas Parlamenta vēlēšanās pirātu kandidāti saglabā nelielu, bet redzamu klātbūtni.
  
• 2019. gads – ES pieņem jauno Autortiesību direktīvu (DSM Directive), kurā ietverts pretrunīgi vērtētais 13. pants (vēlāk 17. pants) par upload filtriem.
  • Pirātu partijas, digitālo tiesību aktīvisti un daudzas NVO aktīvi iebilda, brīdinot par interneta cenzūras risku.
    
  • Neskatoties uz protestiem, direktīva tika pieņemta, bet diskusija par “digitālo brīvību pret autortiesībām” kļuva vēl intensīvāka.
    

---

🔹 5. Mūsdienas (2020–2024)

• Čehijas pirāti turpina būt nozīmīgi Eiropas politiskajā telpā, piedaloties valdības koalīcijā.
  
• Eiropas līmenī Pirātu partijas pārstāvji darbojas Eiropas Parlamentā (ievēlēti 2019. gadā kā daļa no European Pirate Party un Greens/EFA grupas).
  
• Diskusijas pāriet no klasiskās “failu koplietošanas” uz jautājumiem par datu aizsardzību, mākslīgo intelektu, algoritmu caurskatāmību un platformu monopoliem.
  
• Pirātu filozofija kļūst par daļu no plašākas digitālās demokrātijas kustības.
  

---

📌 Kopsavilkums:
Eiropas “pirātu” kustība sākās ar The Pirate Bay un protestiem pret autortiesību monopolu, bet ar laiku pārtapa par plašāku politisku spēku, kas aizstāv digitālās brīvības, caurskatāmību un demokrātiju tiešsaistes laikmetā. No radikāliem pirātiem tā attīstījusies līdz parlamentārām partijām, īpaši Čehijā un Islandē.

[LvSnor]

Tu domā par MV Sealand un projektu Radio Caroline/Radio Nord tipa stilā, bet konkrētāk Baltijas jūrā vispazīstamākais piemērs ir Radio Nord (1961–1962), kas raidīja no kuģa Bon Jour pie Zviedrijas krastiem.
Bet ja runa ir tieši par mūsdienu pirātisko “kuģi-mūzikas avotu” Baltijas jūrā, tad tu, visticamāk, domā par “MS Estonia” (vēlāk saukta par “MV Sealand” projektam piesaistītu kustību) vai arī par kuģi “MS Sealand”, kas kļuva par simbolu pirātiskai darbībai (tas gan bija pie Anglijas krastiem, uz vecās jūras platformas, kur vēlāk darbojās arī Pirate Bay idejas atbalstītāji).

---

🔹 Kāpēc kuģi izmantoja?

• Lai izvairītos no valstu autortiesību un radiofrekvenču regulējuma.
  
• Jūrā ārpus teritoriālajiem ūdeņiem nebija spēkā konkrētās valsts likumi, tāpēc kuģi varēja brīvi raidīt mūziku bez licences.
  

🔹 Baltijas jūra

• Radio Nord (Zviedrija, 1961–1962) – raidīja no kuģa Bon Jour, kas stāvēja Baltijas jūrā. Tas bija pirmais lielais “pirātu radio” projekts reģionā.
  
• Šī stacija kļuva ļoti populāra, jo raidīja modernu popmūziku, ko Zviedrijas valsts radio neraidīja.
  
• Zviedrijas valdība beigās pieņēma likumu, kas aizliedza šādus raidījumus, un Radio Nord slēdza.
  

---

📌 Tātad: kuģis Baltijas jūrā, kas radīja mūziku, lai izvairītos no autortiesībām un valsts regulējuma, bija “Bon Jour” ar staciju Radio Nord (1961–1962).

[LvSnor]

Pirātu radio (“offshore radio”) bija fenomens no 20. gs. 50.–70. gadiem, kad stacijas raidīja no kuģiem vai jūras platformām ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, lai apietu valstu radio monopolu un autortiesību regulējumu.
🔹 Eiropā (īpaši Baltijas un Ziemeļjūrā) bija vairākas šādas stacijas:

---

Baltijas jūra

1. Radio Nord – Zviedrija (1961–1962)
   • Kuģis: Bon Jour (vēlāk pārdēvēts par Magda Maria).
     
   • Raidīja no Baltijas jūras pie Stokholmas.
     
   • Ļoti populāra, jo spēlēja modernu popmūziku, ko Zviedrijas valsts radio nerādīja.
     
   • Slēgta pēc tam, kad Zviedrijas valdība pieņēma “Lex Radio Nord” – īpašu likumu, lai aizliegtu šādu raidīšanu.
     
2. Radio Caroline (Baltic tests, īslaicīgi 1960. gados)
   • Galvenokārt pazīstama Lielbritānijā, bet bija arī mēģinājumi īslaicīgi raidīt Baltijas jūras pusē, lai pārbaudītu frekvenču diapazonu.
     

(Baltijas jūrā lielākoties tas palika pie Radio Nord, jo Zviedrija un Somija ātri aizvēra iespējas ar likumiem.)

---

Ziemeļjūra un pie Britu salām (lielākie piemēri)

1. Radio Mercur – Dānija (1958–1962)
   • Pirmā Eiropas pirātu radio stacija.
     
   • Raidīja no kuģa starp Dāniju un Zviedriju.
     
2. Radio Veronica – Nīderlande (1960–1974)
   • Kuģis: Borkum Riff.
     
   • Ļoti ietekmīga, atnesa popmūziku Nīderlandes klausītājiem.
     
3. Radio Caroline – Lielbritānija (1964–)
   • Slavenākā pirātu radio stacija.
     
   • Raidīja no vairākiem kuģiem (MV Caroline, MV Mi Amigo, MV Ross Revenge).
     
   • Turpināja darboties līdz pat 1990. gadiem, šobrīd legāli eksistē kā tiešsaistes un DAB stacija.
     
4. Radio London (Big L) – Lielbritānija (1964–1967)
   • Kuģis: MV Galaxy.
     
   • Ātri kļuva par Radio Caroline konkurentu.
     
5. Radio Mi Amigo – Beļģija/Nīderlande (1973–1979)
   • Raidīja no kuģa MV Mi Amigo pēc tam, kad to pārņēma no Radio Caroline.
     
6. Radio North Sea International (RNI) – Šveices/Nīderlandes projekts (1970–1974)
   • Kuģis: Mebo II.
     
   • Kļuva slavens ar traucējumiem un pat politiskām intervencēm (piem., vēlēšanu laikā Lielbritānijā).
     

---

Jūras platformas

1. Radio Sutch / Radio City (1964–1967)
   • Raidīja no pamestām britu kara jūras platformām pie Temzas grīvas.
     
2. Radio 390 (1965–1967)
   • Arī no jūras platformas pie Kentas.
     

---

Kopumā:

• Baltijas jūrā – galvenokārt Radio Nord (Zviedrija, 1961–1962).
  
• Ziemeļjūrā un ap Britu salām – vairāk nekā 10 slavenas stacijas (Caroline, Veronica, London, Mercur, RNI u.c.).
  

---

📌 Kopsavilkums: Eiropā no kuģiem un platformām darbojās apmēram 15–20 nozīmīgākās pirātu radio stacijas (1958–1970. gados).
No tām Baltijas jūrā galvenā bija Radio Nord, bet Ziemeļjūra bija galvenais “pirātu radio karšu” centrs.

[LvSnor]

Pirate Bay ir vietne, kas lietotājiem ļauj meklēt, lejupielādēt un koplietot torrent failus. To 2003. gadā dibināja Fredriks Neijs, Gotfrīds Svartholms un Pīters Sunde. Vietne gadu gaitā ir piedzīvojusi daudz juridisku problēmu, un vairāki tās dibinātāji tiek arestēti un tiesāti par autortiesību pārkāpumu. Neskatoties uz to, Pirātu līcis joprojām ir viena no populārākajām torrent vietnēm internetā.
Kas izveidoja pirātu līci?

Pirātu līci Zviedrijā 2003. gadā dibināja personu grupa, kas vēlējās nodrošināt platformu, kurā cilvēki varētu dalīties ar failiem, neuztraucoties par autortiesību pārkāpumiem. Grupa sastāvēja no Gotfrīda Svartholma, Fredrika Neijs un Pīters Sunde. Viņus iedvesmoja citas failu apmaiņas vietnes ar nosaukumu Napster panākumi, kuru ASV valdība bija slēgusi 2001. gadā.
Laika līnija
2003. gads - Pirātu līci dibina zviedru anti-CoPyright Group Piratbyrån (“Pirātisma birojs”).
2004. gads - Pirātu līcis kļūst neatkarīgs no Piratbyrån
2006. gads 
2006. gadā Zviedrijas policija veica reidu uzņēmumā, kas uzņēma Pirātu līča serverus, un sagrāba lielu daudzumu aprīkojuma. Tas noveda pie īslaicīgas vietnes izslēgšanas, bet dažu dienu laikā tā bija atpakaļ un darbojās.
2007. gads

2007. gadā no anti-pirātisma uzņēmuma ar nosaukumu MididDefender ar nosaukumu MididDefender ar nosaukumu MididDefender, tika noplūdis liels skaits iekšējo e-pastu. E -pastos tika apspriesti hakeru pieņemšana, lai veiktu DDoS uzbrukumus Pirate Bay serveriem un izsekotājiem.

Atbildot uz to, Pirate Bay iesniedza apsūdzības MediAdefender klientiem, tostarp divdesmitā gadsimta Fox Sweden AB, EMI Zviedrijas AB un Sony Pictures Home Entertainment Nordic AB. Kaut arī Pirātu līcis neveica darbību, MediADefender krājumi strauji kritās, un vairāki no nosauktajiem uzņēmumiem beidza sakarus ar uzņēmumu. Tiek lēsts, ka noplūdes izmaksas MediaDefender pārsniedz 800 000 USD zaudējumus.
2008. gads

2008. gada janvārī trīs Pirate Bay operatori tika apsūdzēti par autortiesību pārkāpumiem. Tā bija Fredriks Neijs, Gotfrīds Svartholms Vorgs un Pīters Sunde, uzņēmējs Karls Lunströms, kurš vietnei bija piegādājis serverus un joslas platumu, tika apsūdzēts arī par tādu pašu pārkāpumu.
2009

Nākamā gada aprīlī viņiem tika piespriests viena gada cietumsods un 30 miljonu kronu naudas sods (3,6 miljoni USD).
2010

Neij, Sunde un Lundström cietuma nosacījumi tika samazināti pēc apelācijas; Tomēr viņu naudas sods tika palielināts līdz 46 miljoniem kronu (6,6 miljoni USD). Tajā pašā gadā Lundström izcēlās ar savu četru mēnešu sodu par mājas arestu. Neijs, Sunde un Vorgs jau bija pametuši valsti.
2012

WARG tika arestēts Kambodžā 2012. gadā
2014

Neijs un Sunde tika arestēti attiecīgi Taizemē un Zviedrijā.
Tiesas lieta

Tiesas lieta bija gan kriminālprocesa, gan civilprocesa process, un četrām personām tika uzdots veicināt autortiesību pārkāpumu. Krimināllietas tika izvirzītas no intelektuālo tiesību īpašnieku grupas, un viņi arī iesniedza individuālas civilās kompensācijas prasības. Lietu vadīja Starptautiskā fonogrāfiskās nozares federācija (IFPI).

Prokurors apgalvoja, ka četri apsūdzētie ir strādājuši kopā, lai pārvaldītu, mitinātu un attīstītu vietni. Pēc tam tas nozīmēja, ka viņi bija atvieglojuši citus cilvēkus, lai pārkāptu autortiesības. Lietā bija redzamas papildu diskusijas no fakta, ka vadošais tiesnesis bija iesaistīts politisko autortiesību organizācijā un citas valdē. Tomēr viņš noliedza, ka viņa iesaistīšanās izraisīja interešu konfliktu.
Spriedums

Piektdien, 2009. gada 17. aprīlī, visi četri tika atzīti par vainīgiem un notiesāti uz vienu gadu cietumā un 30 miljonu zviedru kronu naudas sods, kas ir aptuveni 2,7 miljoni eiro vai USD 3,5 miljoni. Visi apsūdzētie pārsūdzēja spriedumu.

Nākamajā gadā apelācijas tiesas process nolēma saīsināt trīs apsūdzēto sodu, bet palielināt naudas sodu līdz 46 miljoniem kronu. Neija sods tika samazināts līdz 10 mēnešiem, Sunde’s līdz astoņiem un Lunström’s līdz četriem.