MMDA jūras koalīcija

[LvSnor]

Iniciatīva izveidot 14 valstu jūras koalīciju Saūda Arābijas vadībā stājās spēkā, lai atbildētu uz Irānas atbalstīto hūti (Houthi) kaujinieku izsludināto un īstenoto kuģniecības blokādi Sarkanās jūras reģionā.

Konteksts un konflikta saasināšanās

• Hūti paziņotā blokāde: Pēc tam, kad pieauga spriedze starp Saūda Arābiju un hūtiem, kaujinieki paziņoja par jūras blokādi pret Saūda Arābijas ostām un kuģiem stratēģiski svarīgajā Bāb el-Mandeba šaurumā.
  
  
• Uzrukumi naftas infrastruktūrai un kuģiem: Hūti pastiprināja raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus Saūda Arābijas naftas objektiem un komerciālajiem kuģiem. Tāpat viņi ieņēma atsevišķus piekrastes punktus un salu pozīcijas, būtiski apdraudot pasaules naftas tranzītu caur Sarkano jūru un Suecas kanālu.
  
  

Koalīcijas sastāvs un struktūra
Reģionālā alianse tika izveidota kā Daudznacionālā jūras aizsardzības alianse (Multinational Maritime Defense Alliance), kuras štābs atrodas Saūda Arābijā.

• Sastāvs (14 valstis): Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija, Pakistāna, Bahreina, Katara, Jordānija, Kuveita, Bangladeša, Džibutija, Somālija, Sudāna, Komoras un Jemenas starptautiski atzītā valdība (kā arī atsevišķos ziņojumos minēta Eritreja).
  
  
• Galvenie spēki: Koalīcijas smagāko jūras kara flotes artilēriju un fregates nodrošina Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija un Pakistāna. Mazākās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis galvenokārt atbild par piekrastes patrulēšanu un izlūkošanu.
  
  
• Pazīstami iztrūkumi: Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un Izraēla koalīcijā neatrodas AAE un Saūda Arābijas reģionālo domstarpību un politisko faktoru dēļ.
  
  

Galvenie koalīcijas uzdevumi

1. Navigācijas brīvības nodrošināšana: Kuģošanas maršrutu aizsardzība Bāb el-Mandeba šaurumā, Sarkanajā jūrā un Adenas līcī, pavadot komerciālos un naftas tankerus.
   
   
2. Ieroču kontrabandas pārtraukšana: Cīņa pret nelegālo Irānas ieroču piegādi hūti kaujiniekiem pa jūras ceļiem no Āfrikas raga (piemēram, caur Eritrejas un Sudānas piekrastēm).
   
   
3. Kooridnēšana ar Rietumvalstīm: Sadarbība ar ASV un Eiropas Savienības flotes misijām reģionā (piemēram, ES misiju Operation Aspides un ASV vadītajiem spēkiem).
   

---

EUNAVFOR Aspides (nosaukums cēlies no grieķu vārda ἀσπίς, kas nozīmē "vairogs") ir Eiropas Savienības (ES) militārā jūras operācija. Tās galvenais mērķis ir aizsargāt starptautisko kuģniecību, nodrošināt navigācijas brīvību un pavadīt komerciālos kuģus Sarkanās jūras, Bāb el-Mandeba šauruma un Adenas līča reģionā, kurus apdraud Irānas atbalstīto hūti (Houthi) kaujinieku uzbrukumi.

Galvenie fakti un mandāts

• Uzsākšana: Operācija tika oficiāli sākta 2024. gada 19. februārī. ES Padome ir vairākkārt pagarinājusi tās mandātu (pēdējoreiz pagarināts līdz 2027. gada februārim).
  
  
• Struktūra un vadība: Operācijas operatīvais centrs atrodas Larisā (Grieķijā), un tās vadībā regulāri rotē ES dalībvalstu jūras spēku virsnieki (piemēram, no Grieķijas un Itālijas).
  
  
• Aizsardzības raksturs (Strikitly Defensive): Atšķirībā no ASV un Lielbritānijas vadītajām triecienoperācijām, Aspides ir stingri aizsargājošs mandāts. Tas nozīmē, ka ES kuģi un gaisa spēki drīkst raidīt uguni, lai pārtvertu un iznīcinātu pret komerciāliem kuģiem vai pašiem kara kuģiem vērstās hūti raķetes un bezpilota lidaparātus, taču neveic triecienus pa mērķiem Jemenā uz sauszemes.
  
  

Operācijas darbības un sasniegumi

1. Eskorts un konvoji: Operācijas ietvaros militārie kuģi nodrošina tiešu pavadīšanu (escort on demand) un gaisa telpas aizsardzību komerciāliem kuģiem, kas šķērso kritisko Sarkanās jūras koridoru. Pirmā gada un puses laikā nodrošināta droša pāreja tūkstošiem komerciālo kuģu.
   
   
2. Iesaistītās valstis: Operācijā ar savām fregatēm, iznīcinātājiem un atbalsta kuģiem piedalās tādas valstis kā Itālija, Francija, Grieķija, Vācija un Nīderlande, savukārt citas ES valstis dod savu ieguldījumu ar štāba personālu vai loģistiku.
   
   
3. Pārtvertie draudi: ES kara kuģi ir veiksmīgi iznīcinājuši desmitiem hūti bezpilota lidaparātu (dronu), virszemes bezpilota laivu un pretkuģu ballistisko raķešu.
   
   

Izaicinājumi un kriticisms

• Resursu trūkums: Eksperti un militārie analītiķi bieži norāda uz ES spēku ierobežoto skaitu — reģionā vienlaikus parasti atrodas tikai 3–4 kaujas kuģi. Lai pilnībā nosegtu vairāk nekā 1200 jūras jūdžu garo koridoru un apkalpotu visus gribētājus, nepieciešams ievērojami lielāks kuģu skaits.
  
  
• Finansiālā un asimetriskā nevienlīdzība: Ļoti dārgu pretgaisa aizsardzības raķešu (piemēram, Aster-15/30 vai RAM, kas maksā vairākus miljonus eiro gabalā) izmantošana, lai notriektu lētus hūti dronus (kas maksā dažus tūkstošus dolāru), rada ilgtermiņa finansiālu un loģistikas spriedzi ES valstu bruņotajiem spēkiem.