Krievijas federācijas - Ukrainas karš

[LvSnor]

Ukrainas premjerministrs: Pastāv aptuveni 30 nolīgumi, kas paredz drošības garantijas Ukrainai
Ukrainas un Horvātijas premjerministru Denisa Šmihaļa un Andreja Plenkoviča tikšanās.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmīhaļs sacīja, ka jau ir noslēgti aptuveni 30 nolīgumi, kas paredz drošības garantijas Ukrainai.
Viņš to paziņoja Augstākās Radas sēdē "Jautājumu stundas valdībai" laikā," ziņoja "Suspilne" korespondents.
Pēc premjerministra teiktā, šie līgumi "darbojas pareizi", un Ukrainas partnervalstis saskaņā ar tiem nodrošina finanšu resursus un ieročus.
"Šie nolīgumi oficiāli darbojas, valstis saskaņā ar tiem oficiāli piešķir resursus, līdzekļus vai ieročus un militāro palīdzību saskaņā ar nolīgumiem par drošības garantijām. Tāpēc tie ir absolūti oficiāli starptautiski nolīgumi, saskaņā ar kuriem Ukraina saņem palīdzību un atbalstu," sacīja Deniss Šmīhaļs.
Premjerministrs arī uzsvēra, ka pasākumu laikā, atzīmējot trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma, partnervalstu valdību pārstāvji noslēdza vairākas vienošanās ar Ukrainu par līdzekļu un ieroču piešķiršanu. Šīs vienošanās tika noslēgtas iepriekš noslēgto vienošanos par drošības garantijām ietvaros, sacīja Šmīhaļs. Viņš nekonkretizēja, par kādiem nolīgumiem runa ir.
Ar ko Ukraina ir parakstījusi drošības nolīgumus
2024. gadā Ukraina parakstīja drošības nolīgumus ar partnervalstīm un Eiropas Savienību.
Pirmo šādu nolīgumu ar Apvienoto Karalisti Ukraina parakstīja 2024. gada 12. janvārī. Prezidents Zelenskis 16. februārī parakstīja vēl divus nolīgumus par drošības garantijām ar Vāciju un Franciju. Ukraina un Dānija 23. februārī parakstīja nolīgumu par sadarbību drošības jomā un ilgtermiņa atbalstu starp abām valstīm. 24. februārī Ukraina paraksta divpusējus drošības nolīgumus ar Itāliju un Kanādu. Ukraina un Nīderlande 1. martā Harkivā parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. 3. aprīlī tika parakstīts nolīgums ar Somiju. Ukraina un Latvija 11. aprīlī parakstīja drošības nolīgumu. Līdzīgs dokuments 27. maijā tika parakstīts ar Spāniju, bet 28. maijā - ar Beļģiju. Portugāle kļuva par 12. valsti, ar kuru Ukraina parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. Ukraina 31. maijā parakstīja drošības nolīgumus ar trim valstīm - Zviedriju, Norvēģiju un Islandi.
13. jūnijā G7 samita laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un bijušais ASV prezidents Džo Baidens parakstīja divpusēju drošības nolīgumu. Tajā pašā dienā Ukraina parakstīja drošības nolīgumu ar Japānu.
27. jūnijā Zelenskis Briselē parakstīja drošības nolīgumus ar ES, Lietuvu un Igauniju.
Nolīguma mērķis ir atbalstīt Ukrainu tās suverenitātes un teritoriālās integritātes apdraudējuma gadījumā. Saskaņā ar nolīgumu puses apņemas padziļināt sadarbību ekonomikas un drošības jomā, rīkot apspriedes draudu un agresijas gadījumā un uzlabot informācijas apmaiņu.
Iepriekš tika ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps var izbeigt noslēgto nolīgumu sava otrā pilnvaru termiņa laikā.
Kas ir zināms par drošības garantijām, ko Ukraina vēlas sev nodrošināt?
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka galvenais Ukrainas drošības garants būs dalība NATO. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina nebūs NATO dalībvalsts, jo "iespējams, ka tieši tāpēc" Krievija sāka karu pret Ukrainu.
24. februārī Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzstājoties Baltajā namā Vašingtonā, sacīja, ka Francijas mērķis ir panākt ilgstošu mieru Ukrainā un ka valsts ir gatava sniegt drošības garantijas. Starp tām ir karaspēka izvietošana Ukrainas teritorijā, lai "uzturētu mieru, nevis piedalītos karadarbībā".
Kas ir zināms par iespējamo ārvalstu karavīru izvietošanu Ukrainā?
Jau 2024. gada februārī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka apspriež iespēju nosūtīt Rietumu sauszemes karaspēku uz Ukrainu. Tomēr Eiropas valstis toreiz nepanāca vienprātību.
2025. gada 16. februārī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja par gatavību nosūtīt Lielbritānijas karaspēku uz Ukrainu, lai nodrošinātu jebkāda miera līguma īstenošanu.
Zviedrijas valdība arī neizslēdz iespēju nosūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu pēc Krievijas kara pret Ukrainu beigām.
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka ir pāragri runāt par Eiropas miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu, jo kara aktīvā fāze vēl turpinās.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Polija neizskata iespēju nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu miera uzturēšanas misijā.
Laikraksts "The Washington Post" raksta, ka Eiropas valstis, kas atbalsta ideju par savu militāro spēku nosūtīšanu uz Ukrainu, lai uzraudzītu iespējamo "pamieru", apspriež 25-30 tūkstošu karavīru nosūtīšanu.

[LvSnor]

Pēc pēdējās Zeļenska vizītes Vašingtonā un sekojošo Ukrainas samierināšanos ar visiem nosacījumiem. Baltkrievija jau ir piedāvājusi uzņemt miera sarunas. Diez kā sauks šo miera līgumu -Minska 2.1?

[LvSnor]

Krievijas vadonis Putins ir gatavs pamieram Ukrainā, taču ar vairākiem nosacījumiem
REplay.lv Dienas ziņas
Šodien, 18:39
Papildināts šodien, 20:21
Pasaulē
LETA
Autori: Ina Strazdiņa (LTV Ziņu dienesta atbildīgā redaktore), Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)

Krievijas vadonis Vladimirs Putins ceturtdien pauda gatavību piekrist pamieram ar Ukrainu uz 30 dienām, taču Maskavai esot vairāki nosacījumi.
"Mēs piekrītam priekšlikumiem izbeigt karadarbību, bet šim priekšlikumam jābūt tādam, kas novestu pie ilgtermiņa miera un novērstu kara pamatcēloņus," sacīja Putins kopīgā preses konferencē ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.
Putins sacīja, ka Krievija principā atbalsta 30 dienu pamieru, taču ir nianses.

Viena no šīm niansēm esot Ukrainas armijas situācija Kurskas reģionā, ko viņš raksturoja kā ielenkumu. Viņš uzsvēra, ka ir vēl daudzas citas nianses, kas saistītas ar karadarbības pārtraukšanu un tās kontroli, un ka tās būtu detalizēti jāapspriež ar ASV.
Putins arī sacīja, ka pamiers būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja ASV un Eiropas valstis pārtrauks bruņojuma piegādes Ukrainai, Ukraina vairs neveiks karavīru mobilizāciju, bet Krievijas Kurskas apgabalu ieņēmušie ukraiņu karavīri padosies gūstā, nevis tiks atvilkti.
Putins uzsvēra, ka pats galvenais nosacījums ir novērst "šīs krīzes cēloņus", kas, visticamāk, nozīmētu Ukrainas atteikšanos no plāna iestāties NATO un atteikšanos no Krievijas okupētajām teritorijām.
Putins arī izteica pateicību ASV prezidentam Donaldam Trampam, norādot, ka Tramps nav vienīgais pasaules līderis, kas pievērš uzmanību konfliktam Ukrainā, un uzskaitīja attīstības valstu organizācijas BRICS valstu līderus.
Tikmēr Putina palīgs Jurijs Ušakovs Kremlim lojālajam laikrakstam "Izvestija" paziņoja, ka Putins šovakar slēgtā formātā tiksies ar ASV īpašo sūtni Stīvu Vitkofu.
Kā ziņots, otrdien Saūda Arābijas pilsētā Džidā notika Ukrainas un ASV pārstāvju sarunas.
Sarunu gaitā Ukraina piekrita ASV priekšlikumam par 30 dienu pamieru, taču ar nosacījumu, ka Krievija pieņem un vienlaikus izpilda šo prasību.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ir ieradies Baltajā namā un patlaban tiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Vizīte notiek sarežģītā laikā, kad Tramps pieprasa, lai Eiropas valstis vairāk tērētu savai drošībai. Rutes uzdevums ir saglabāt vienotu pasaules spēcīgāko militāro aliansi, arī tagad, kad pēc Trampa izteikumiem, Eiropas līderiem vairs nav pilnas ticības, ka uz ASV atbalstu var paļauties.
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps "labprāt" tiktos ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu, lai pēc iespējas drīzāk izbeigtu Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Tramps to sacīja šodien tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru.

[LvSnor]

[LvSnor]

Vladimir Putin agrees to 30-day halt to attacks on Ukraine’s energy grid
Russian leader refuses to commit to a full month-long truce after high-stakes phone call with Donald Trump

Vladimirs Putins piekrīt uz 30 dienām apturēt uzbrukumus Ukrainas energotīklam

Krievijas līderis atsakās apņemties noslēgt mēnesi ilgu pamieru pēc lielas telefonsarunas ar Donaldu Trampu

---

Tas ir taisni tas ko KF solija - jā un nē atbilde. Tagad "bumba" pie Trumpja. Donalds  nesaprot, ka KF ir sev izveidojusi alternatīvo realitāti, kurā jūtas gana komfortabli, un bez vienošanās  par realitāti, nekas nenotiks.

---

Russia and Ukraine accused each other on Wednesday of launching air attacks that sparked fires and damaged infrastructure just hours after their leaders agreed to a limited ceasefire to halt attacks on energy infrastructure. The US announced that fresh talks on a more lasting truce will take place in Saudi Arabia on Sunday. 

Krievija un Ukraina trešdien apsūdzēja viena otru gaisa uzbrukumos, kas izraisīja ugunsgrēkus un sabojāja infrastruktūru tikai dažas stundas pēc tam, kad to līderi vienojās par ierobežotu pamieru, lai apturētu uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai. ASV paziņoja, ka svētdien Saūda Arābijā notiks jaunas sarunas par ilgstošāku pamieru.

[LvSnor]

Zeļenskis mudina ES turpināt piespiest Krieviju pirms jaunajām miera sarunu kārtām
Eiropa

Prezidents Volodmirs Zeļenskis ceturtdien uzspieda savu lietu par vairāk ieroču krājumu Ukrainai virsotnē ar ES priekšniekiem. Viņš arī mudināja vadītājus turpināt spiedienu uz Krieviju apņemties veikt pamiera darījumu pirms jaunas miera sarunu kārtas ar ASV nākamnedēļ. 

Prezidents Volodmirs Zeļenskis mudināja ES līderus ceturtdien pastiprināt ieroču krājumus Ukrainai un turpināt spiedienu uz Krieviju, jo Kijevas un Maskavas amatpersonas bija gatavas rīkot svaigas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm nākamnedēļ.

Eiropa cenšas nosvērt iznākumu, jo ASV prezidents Donalds Trumps virzās uz priekšu ar Krieviju, izbeidzot savu karu pret Ukrainu, un augstākais militārais misiņš pulcējās Londonā ceturtdien, lai izspiestu, kā policēt jebkuru miera darījumu.

Premjerministrs Keirs Starmers pēc tam sacīja, ka tā dēvētās "vēlmju" koalīcijas "ap Ukrainu plāni" sanāk kopā ".

Londonas sanāksme notika pēc tam, kad Zeļenskis uzrunāja ES samitu Briselē, izmantojot videozvanu, apsūdzot, ka "neskatoties uz Putina vārdiem ... nekas nav mainījies".

Zeļenskis sacīja, ka jauns krievu streiks trešdienas vakarā ir "skāris mūsu enerģijas infrastruktūru", pat pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins piekrita Trumpam apturēt šādus uzbrukumus.

Kremļa vadītājam "jāpārtrauc izvirzīt nevajadzīgas prasības, kas tikai pagarina karu", viņš piebilda, aicinot ES palielināt ieroču piegādes un saglabāt spēkus sankcijas.

Norvēģijā Zeļenskis sacīja, ka Ukrainas un ASV amatpersonas pirmdien tiksies Saūda Arābijā, lai balstītos uz ASV vadītajiem centieniem, lai nodrošinātu ātru Krievijas iebrukuma izbeigšanu, tagad sasmalcinot savu ceturto gadu.

Kremlis iepriekš bija apstiprinājis, ka Krievijas amatpersonas tajā pašā dienā rīkos arī sarunas ar ASV pusi Saūda Arābijā.
Spēkstacijas

Gan Zeļenskis, gan Putins šonedēļ rīkoja sarunas ar Trumpu un ir norādījuši, ka viņi ir gatavi 30 dienas apturēt uzbrukumus enerģijas infrastruktūrai.

Bet kopš tā laika cīņā nav bijis. Abas valstis uz nakti ziņoja par jaunu dronu streiku aizsprostu, jo jautājumi bija par precīzu informāciju par jebkuru ilgstošu miera darījumu.

Trumps, kurš ir izspiegojis Eiropas un NATO sabiedrotos pēc savām pārvērtībām Putinam un remdenai saistībām ar Eiropas drošību, trešdienas vakarā ierosināja, ka Amerikas Savienotās Valstis varētu pārņemt un vadīt Ukrainas spēkstacijas.

Bet ceturtdien Zeļenskis idejai ielēja aukstu ūdeni, sakot, ka viņš nevar likumīgi vienoties par īpašumtiesībām uz okupēto Zaporižjas kodolenerģijas staciju.

"Ja viņi vēlas to atņemt no krieviem, ja viņi vēlas to modernizēt, ieguldīt - tas ir atšķirīgs jautājums, tas ir atklāts jautājums, mēs varam par to runāt," piebilda Zelenskis.

Putins ir izbeidzis turpmāku Rietumu militāro atbalstu Ukrainai par sarkanu līniju Krievijai, kas piekrīt ilgtermiņa pamieru.

Tikmēr apmēram 30 militāro līderu no valstīm, kas vēlas palīdzēt nodrošināt jebkādu ilgstošu pamieru Ukrainā, apņēmās militārajā bāzē netālu no Londonas.

Pēc tam Starmers ziņoja, ka ir panākts progress, sakot, ka sarunas ir vērstas uz to, lai Ukrainas drošības garantijas "politiskā nodoma" pārvērst "realitātē".

"Neatkarīgi no tā, vai tas notiek attiecībā uz to, kas varētu notikt jūrā vai gaisā, vai aizstāvēt robežas, un šie plāni sanāk kopā," viņš stāstīja vairākiem apmeklētajiem militārajiem komandieriem un britu karavīriem bāzē.

Starmers ir vadījis starptautiskus centienus ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai policistus jebkuru pamieru Ukrainā, un abi saka, ka viņi ir gatavi nolikt savu karaspēku uz vietas.

Tomēr Krievija ir paziņojusi, ka tā nepieņems neviena NATO karaspēka klātbūtni Ukrainā, un Vašingtona vēl nav norādījusi, vai tā būtu gatava nodrošināt drošības aizkavēšanos.
Gaisa aizsardzība

Neskatoties uz to, ka Trump ir auksti par atbalstu Ukrainai, Amerikas Savienotās Valstis vēlas palīdzēt Kijevai iegādāties papildu gaisa aizsardzības sistēmas, lai cīnītos pret Krievijas ballistiskajām raķetēm.

"Tas ir ārkārtīgi svarīgi," sacīja ES augstākais diplomāts Kaja Kallas, kurš mudina dalībvalstis izpildīt Ukrainas pieprasījumu par diviem miljoniem čaumalu 5 miljardu eiro vērtībā (5,4 miljardu dolāru vērtībā), lai gan ceturtdienas samitā plānā netika veikts virziens.

Saskaņā ar Baltā nama rādījumu, Zeļenskis trešdien lūdza Trumpu pēc palīdzības iegūt ASV ražotās "Patriot raķešu sistēmas", lai atbalstītu pašreizējos krājumus, ko nodrošina Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un Rumānija.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs apšaubīja, vai Eiropa, kur valdības skatās uz straujo vietējo aizsardzības izdevumu pieaugumu, ir apņēmusies izbeigt cīņu.

"Lielākoties Briseles un Eiropas galvaspilsētu signāli attiecas uz Militarizācijas Eiropas plāniem," viņš sacīja.

Ukrainas gaisa spēki ceturtdien paziņoja, ka Krievija nakti izlaida 171 dronu pār tās teritoriju, diviem cilvēkiem nogalinot Sumy ziemeļaustrumu un Harkivas reģionos un vairākus citus ievainotos.

Tikmēr Krievija sacīja, ka tās aizsardzības vienības ir noņēmušas 132 Ukrainas dronus vairākos reģionos visā valstī. Divi cilvēki tika ievainoti, tas piebilda.

[LvSnor]

Maskava. 22. marts. Interfax.RU - īpašs ASV prezidenta Donalda Trumpa Stīvs Vitkofs uzraugs uzskata, ka Krievijai pievienojamām teritorijām statuss ir viens no konfliktu izlīguma galvenajiem.

"Es domāju, ka tas ir galvenais jautājums," sacīja Vitkofs intervijā žurnālistam Takeram Karlsonam. 

---

Un patiesībā tā patiesi arī ir. Jo lai arī kāda būtu vienošanās, ir skaidrs ka ASV šo politisko ieslodzīto un Ukainas okupēto zemju jautājumu izmantos. Ukrainai vislabāk būtu, ja okupētās Ukrainas zemes apvienotu vienā 'mazukrainā' ar galvaspilsētu Sevastopolē.

[LvSnor]

ASV Krievija sarunas par Ukrainu sākas Rijāda, koncentrējoties uz Melnās jūras pamieru

ASV delegācija centīsies virzīties uz Melnās jūras pamieru un plašāku vardarbības pārtraukšanu karā Ukrainā, kad tā pirmdien tiekas ar sarunām ar Krievijas amatpersonām pēc diskusijām ar diplomātiem no Ukrainas svētdien. Tā sauktās tehniskās sarunas notiek, kad ASV prezidents Donalds Trumps pastiprina savu vēlmi apstāties Krievijas trīs gadus vecajam uzbrukumam pret Ukrainu.
ASV un Krievijas amatpersonas pirmdien tiekas Saūda Arābijā, lai sarunātos par daļēju pamieru Ukrainas karā, dienu pēc Vašingtonas un Kijivas delegātiem bija savas diskusijas.
ASV prezidents Donalds Trumps cenšas ātri izbeigt trīs gadu karu un cer, ka sarunas Rijādē varētu bruģēt ceļu uz izrāvienu.
Abas puses ir ierosinājušas dažādus pagaidu pamiera plānus, taču pārrobežu uzbrukumi tikmēr ir turpinājušies nemainīgi.
Sākotnēji plānots notikt vienlaicīgi, lai iespējotu turp un atpakaļ - turp un atpakaļ starp delegācijām - sarunas notiek turp un atpakaļ.
Ukrainas komandas tikšanās, ko vadīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, un amerikāņi finišēja vēlu svētdienas vakarā.
"Diskusija bija produktīva un koncentrēta - mēs pievērsāmies galvenajiem punktiem, ieskaitot enerģiju," Umerovs sacīja sociālajos plašsaziņas līdzekļos, piebilstot, ka Ukrainai strādā, lai tā mērķis būtu "taisnīgs un ilgstošs miers" par realitāti.
Trumpa sūtnis Stīvs Vitkofs pauda optimismu, ka jebkura vienošanās bruģēs ceļu uz "pilnīgu" pamieru.
"Es domāju, ka jūs pirmdien redzēsit Saūda Arābijā kādu reālu progresu, jo īpaši tāpēc, ka tas ietekmē melnās jūras pamieru uz kuģiem starp abām valstīm. Un, protams, jūs, protams, pāriet uz pilnīgu šaušanu," viņš stāstīja Fox News.
Izcili jautājumi
Bet Kremlis svētdien mazināja cerības uz ātru izšķirtspēju.
"Mēs esam tikai šī ceļa sākumā," Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja Krievijas valsts TV.
Viņš sacīja, ka ir daudz izcilu jautājumu par to, kā varētu ieviest potenciālo pamieru.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir noraidījis kopīgu ASV un Ukrainas aicinājumu veikt pilnu un tūlītēju 30 dienu pauzi, tā vietā ierosinot apstāties uzbrukumos tikai enerģijas telpās.
"Priekšā notiek sarežģītas sarunas," intervijā sacīja Peskovs, kas publicēts sociālajos medijos.
Peskovs sacīja, ka "galvenā" uzmanības centrā sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm būtu iespējams atsākt 2022. gada Melnās jūras graudu darījumu, kas nodrošināja drošu navigāciju Ukrainas saimniecības eksportam caur Melno jūru.
"Pirmdien mēs galvenokārt plānojam apspriest prezidenta Putina vienošanos atsākt tā dēvēto Melnās jūras iniciatīvu, un mūsu sarunu dalībnieki būs gatavi apspriest nianses ap šo problēmu," sacīja Peskovs.
Maskava 2023. gadā izvilka no darījuma, kuru veica Turcija un Apvienoto Nāciju Organizācija, apsūdzot rietumus par tā apņemšanos atvieglot sankcijas par pašas Krievijas lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu eksportu.
Vecākā Ukrainas amatpersona iepriekš AFP sacīja, ka Kijevs ierosinās plašāku pamieru, aptverot uzbrukumus enerģijas iespējām, infrastruktūrai un jūras spēku streikiem.
Abas puses uzsāka svaigus dronu uzbrukumus sarunu priekšvakarā.
https://www.france24.com/en/europe/20250...udi-arabia

[LvSnor]

https://jauns.lv/raksts/arzemes/647596-t...ju-iespeju
Tramps "ļoti nokaitināts" par Putina izteikumiem, pieļauj naftas sankciju iespēju

Miera sarunas turpinās.

[LvSnor]

Varētu uzskatīt par Putina atbildi -
Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien, 31. martā, parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa līdz 15.jūlijam iesaukt armijā 160 000 Krievijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
Ārzemju nodaļa
Jauns.lv / LETA
Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien, 31. martā, parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa līdz 15.jūlijam iesaukt armijā 160 000 Krievijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
Putins parakstījis dekrētu par 160 tūkstošu Krievi...
Vīrieši obligātajā militārajā dienestā tiek iesaukti divreiz gadā. Šoreiz plānots iesaukt vairāk vīriešu nekā iepriekšējās reizēs. Kremlis un Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka jauniesauktie netiek sūtīti karot Ukrainā, tomēr Kijiva vairākkārt ziņojusi, ka saņēmusi gūstā šādus Krievijas karavīrus.
Arī šoreiz Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka iesaukšanai nav nekādas saistības ar karu Ukrainā. Putins pērn lika paplašināt armiju līdz 1,5 miljoniem aktīvā dienesta karavīru. Šī mērķa sasniegšanai trīs gadu laikā jāiesauc aptuveni 180 000 karavīru. Papildus iesaukšanas kampaņām Krievija ir arī noalgojusi simtiem tūkstošu līgumkaravīru, maksājot viņiem lielas algas un prēmijas par došanos karot uz Ukrainu.