Andrejs Upīts (1877-1970)

[LvSnor]

Koroševskis A. - Lielais noliedzējs. Monogrāfija par Andreju Upīti
14,79 € Reģistrētiem pircējiem 11.83 €

“Andreja Upīša talants bija dzīvs un elpoja, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties “pret”. Laikā, kad visi “par” un “pret” bija uzrakstīti priekšā, daudz lasītais rakstnieks, par kura darbiem strīdējās, pārvērtās ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā, ko apstrīdēt nedrīkstēja. Turklāt šādu likteni viņš izvēlējās pats, būdams delegācijā, kas 1940. gadā devās uz Maskavu lūgt “Latvijas uzņemšanu PSRS”. Vai mēs varam atrast izlīgumu starp valodas lielmeistaru un valsts nodevēju, starp dzīvo un mirušo Upīti? 145 gadus pēc dzimšanas Andrejs Upīts vēl arvien ir latviešu literatūras strīdus ābols.” Vents Zvaigzne Arnis Koroševskis (1990) ir literatūrzinātnieks un kritiķis. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas un rakstus par jaunāko literatūru. Viņa pētniecisko interešu lokā ir arī Andreja Upīša literārā darbība, par ko viņš saņēmis gan Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē, gan Veronikas Strēlertes piemiņas balvu un vairākas Kārļa Dziļlejas fonda godalgas. Arnis Koroševskis ir Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists. Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Autors Koroševskis A.
ISBN 9789934595547
Izdošanas gads 2022
Izdevējs Dienas grāmata
Valoda latviešu
Lappuses 552
Vāki cietie vāki
Svars 0.950000
Izmērs 150 x 220 x 58

[LvSnor]

Andrejs Upīts
Lomas: dramaturgs, dzejnieks, literatūrkritiķis, literatūrzinātnieks, prozaiķis, publicists, rakstnieks, redaktors, teātra kritiķis, tulkotājs
04.12.1877 – 17.11.1970
Andrejs Upīts (1870–1977) – viens no spilgtākajiem reālistiskā literatūras virziena pārstāvjiem Latvijā. Iespējams, ražīgākais latviešu autors ar plašāko vārdu krājumu, tomēr mūsdienās nereti kritizēts savas kreisās politiskās pārliecības dēļ. Tā kopā ar marksisma ideoloģijas iekausēšanu literatūrā likusi A. Upītim vairākkārt pieņemt lēmumus, kas degradējuši viņa personību, līdz ar to izsaucot arī neviennozīmīgu attieksmi pret rakstnieka daiļradi. Dzimis Skrīveru pagasta Kalniņos kā otrais dēls rentnieka ģimenē. Radījis 21 romānu, 10 noveļu krājumus, vairākus garos stāstus un virkni dramaturģijas sacerējumu – vēsturiskas traģēdijas, drāmas, komēdijas –, visu mūžu darbojies literatūrzinātnē, bijis kaismīgs publicists, arī dzejnieks un tulkotājs. Pēc dažu pētnieku aprēķiniem, būtu vajadzīgi apmēram 60 sējumi, lai aptvertu visu Upīša radošo mantojumu. Par vēsturiskajām traģēdijām "Mirabo" (1926) un "Žanna d’Arka" (1930) saņēmis Kultūras fonda prēmiju, par kultūrvēsturisko romānu "Zaļā zeme" (1945) – Staļina prēmiju.
https://www.literatura.lv/personas/andrejs-upits

[Zigfrids]

Kā parasti atbild tie, kuri tolerē attiecībā uz, teiksim, Eltona Džona orientāciju, kad notiek apspriešana, apmeklēt viņa koncertu, vai nē? Pareizi, viņi saka: "Es iešu baudīt mūziku, nevis vērot viņu kā geju." Tad kāpēc pret Andreju Upīti, Vili Lāci un citiem nav tāda pati attieksme?

[LvSnor]

Man, savā ziņā tas kašķis ar padomju mantojumu, ir ar "citām kājām". Es ļoti gribēju noskanēt Imanta Ziedoņa "Lāču pasaku", es to izdarīju, un grasījos uzrakstīt ievadrakstu, cik jauks ir Imants Ziedonis, un viņš nonācu pie secinājuma, ka arī viņš ir ar ļoti strīdīgu padomju mantojumu, proti, paralēli "Lāču pasakai" Imants Ziedonis publicēja grāmatu "Kas ir kolhozs?", kas principā ir manas bērnības sociālās kārtības romantizēts apraksts (kas patiesībā par 80% ir Brežņevisma meli). 

Atgriežoties pie Andreja jāsaka, ka es viņu kā autoru cienu no bērnības dēļ "Spartaka" (dumpības gars), tā kā es nepieiešu Andreja noniecināšanai vieglprātīgi. Un Andrejam IR Staļina prēmija, un Andrejam IR Padomju savienībā "aizliegta grāmata".