Lestenē piemin 1944. gada Ziemassvētku kaujās kritušos
Šodien, 18:44 Latvijā Autori: Madara Līcīte (Panorāma)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a581424/
Tieši pirms 80 gadiem šajā dienā sākās viena no traģiskākajām epizodēm mūsu vēsturē – Ziemassvētku kaujas Lestenes un Džūkstes apkārtnē jeb trešā Kurzemes lielkauja. Šo kauju mēdzam pieminēt arī kā "brāļu karu", kura laikā pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem uz Latvijas zemes asinis lēja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie. Brālis pret brāli, tēvs pret dēlu. Pirmdien, 23. decembrī, Lestenē viņus pieminēja.
No 1944. gada 23. līdz 31. decembrim notika vienas no asiņainākajām un traģiskākajām cīņām Otrajā pasaules karā laikā Latvijas teritorijā Šīs uzskata par smagākajām kaujām Kurzemes cietokšņa pastāvēšanas laikā. Savstarpējā cīņā viena pret otru iesaistījās arī Sarkanās armijas latviešu strēlnieku korpuss un Vācijas SS brīvprātīgo korpusa latviešu vienības.
"Tikai likteņa sakritības dēļ latvietis satikās pret latvieti un viņiem nācās šaut vienam uz otru," īsumā raksturoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Pirmdien godināt kritušos ieradušies daudzi. Viņi garajos sarakstos meklē savējos. Šomēnes uz sienas iegravēti divi zemessarga Anša Grūbes kaujās kritušo radinieku vārdi.
"Šeit ir apglabāts mans tēva brālis Stepans Burkevics. Viņš dienēja 19. divīzijā kā kara fotogrāfs," pastāstīja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes loceklis Ansis Grūbe.
Burkevica dzīve izveidojusies traģiska – pretēji cerētajam, ka izdosies mierīgi dzīvot dzimtenē, viņš ticis izsūtīts uz tālajiem ziemeļiem rakt urānu. Otrs radinieks – Edgars Zeibergs – salīdzinoši nesen miris Kanādā.
"Ļoti nozīmīgi manā dzīvē bija abi leģionāri, jo kā skolnieks jau es dabūju pirmo skolu, kas ir boļševisms un kas ir padomju totalitārisms. Esmu viņiem abiem pateicīgs," pauda Grūbe.
Savukārt zemessargs Jānis Melnis ieradies godināt savus kaimiņus Osvaldu Aizelksni un Jāni Dzirkali.
"Man viņa mamma uzdāvināja slēpes, viņš man bija kaimiņš," piebilda Melnis.
Kur apglabāts otrs kaimiņš Dzirkalis, neesot zināms. "Viņš bija atbraucis atvaļinājumā, pienāca pie mūsu mājas un nodziedāja dziesmu "Balta kaija", tad es viņu pēdējo reizi redzēju," atminējās Melnis.
Pieminēt kaujā iesauktos bija ieradies arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš ir trešais Valsts prezidents, kurš piedalās piemiņas pasākumā.
"Mēs esam šeit, lai godinātu tos, kas krita, mēs netaisām šeit politiku. Mēs vienkārši atceramies savas vēstules traģiskās lappuses," sacīja Rinkēvičs.
Ziemassvētku kauju lieciniece ir Lestenes baznīca. Lai pieminētu kritušos, baznīcā notika īpašs dievkalpojums.
Šodien, 18:44 Latvijā Autori: Madara Līcīte (Panorāma)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a581424/
Tieši pirms 80 gadiem šajā dienā sākās viena no traģiskākajām epizodēm mūsu vēsturē – Ziemassvētku kaujas Lestenes un Džūkstes apkārtnē jeb trešā Kurzemes lielkauja. Šo kauju mēdzam pieminēt arī kā "brāļu karu", kura laikā pretējās frontēs zem svešu valstu karogiem uz Latvijas zemes asinis lēja vācu leģionā un padomju armijā iesauktie. Brālis pret brāli, tēvs pret dēlu. Pirmdien, 23. decembrī, Lestenē viņus pieminēja.
No 1944. gada 23. līdz 31. decembrim notika vienas no asiņainākajām un traģiskākajām cīņām Otrajā pasaules karā laikā Latvijas teritorijā Šīs uzskata par smagākajām kaujām Kurzemes cietokšņa pastāvēšanas laikā. Savstarpējā cīņā viena pret otru iesaistījās arī Sarkanās armijas latviešu strēlnieku korpuss un Vācijas SS brīvprātīgo korpusa latviešu vienības.
"Tikai likteņa sakritības dēļ latvietis satikās pret latvieti un viņiem nācās šaut vienam uz otru," īsumā raksturoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Pirmdien godināt kritušos ieradušies daudzi. Viņi garajos sarakstos meklē savējos. Šomēnes uz sienas iegravēti divi zemessarga Anša Grūbes kaujās kritušo radinieku vārdi.
"Šeit ir apglabāts mans tēva brālis Stepans Burkevics. Viņš dienēja 19. divīzijā kā kara fotogrāfs," pastāstīja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes loceklis Ansis Grūbe.
Burkevica dzīve izveidojusies traģiska – pretēji cerētajam, ka izdosies mierīgi dzīvot dzimtenē, viņš ticis izsūtīts uz tālajiem ziemeļiem rakt urānu. Otrs radinieks – Edgars Zeibergs – salīdzinoši nesen miris Kanādā.
"Ļoti nozīmīgi manā dzīvē bija abi leģionāri, jo kā skolnieks jau es dabūju pirmo skolu, kas ir boļševisms un kas ir padomju totalitārisms. Esmu viņiem abiem pateicīgs," pauda Grūbe.
Savukārt zemessargs Jānis Melnis ieradies godināt savus kaimiņus Osvaldu Aizelksni un Jāni Dzirkali.
"Man viņa mamma uzdāvināja slēpes, viņš man bija kaimiņš," piebilda Melnis.
Kur apglabāts otrs kaimiņš Dzirkalis, neesot zināms. "Viņš bija atbraucis atvaļinājumā, pienāca pie mūsu mājas un nodziedāja dziesmu "Balta kaija", tad es viņu pēdējo reizi redzēju," atminējās Melnis.
Pieminēt kaujā iesauktos bija ieradies arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš ir trešais Valsts prezidents, kurš piedalās piemiņas pasākumā.
"Mēs esam šeit, lai godinātu tos, kas krita, mēs netaisām šeit politiku. Mēs vienkārši atceramies savas vēstules traģiskās lappuses," sacīja Rinkēvičs.
Ziemassvētku kauju lieciniece ir Lestenes baznīca. Lai pieminētu kritušos, baznīcā notika īpašs dievkalpojums.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs