2025-01-07 10:27
Lielākais Latvijas novads nesteidzas veidot iedzīvotāju padomes – cilvēku domas līdz tālajai domei netiek
Šodien, 8:30
Latvijā
Autori: Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta producents)
Kad pirms diviem gadiem tika grozīts Pašvaldību likums, politiķi sabiedrībai stāstīja, ka izmaiņas liks vietvarām vairāk ņemt vērā pašu cilvēku domas, lai svarīgu lietu izlemšana nebūtu tikai domnieku rokās. Viens likuma pants paredz konsultatīvo padomju izveidi, bet vēl cits – iedzīvotāju padomju dibināšanu. Taču likumdevējs to nav noteicis kā pašvaldību pienākumu, tādēļ daļa domju nemaz nesteidzas veidot vietējo padomes, kuru viedoklī nāktos ieklausīties. Savukārt bez organizētas vietējās kopienas attālākie novadu stūri grimst aizmirstībā. Piemēram, Dienvidkurzemes novada Nida.
Nida ir gan iecienīta kūrortvieta Kuršu kāpās Lietuvā, kur to ik gadu apmeklē ap 700 000 tūristu, gan vēsturisks zvejniekciems salīdzinoši netālu robežas mūsu pusē, Latvijas dienvidrietumu pašā stūrī, kur kūrortu nav, bet kas tūrisma bukletos izslavēta ar Nidas akmeņaino jūras pludmali.
"Nidas oļainā pludmale ir Latvijas mēroga dabas piemineklis, kurš kopš 1967. gada ir atzīts kā ģeomorfoloģisks veidojums, kas nav raksturīgs citai Latvijas piekrastes joslai," pastāstīja Rucavas tūrisma informācijas centra vadītāja Natālija Grauduže. Viņa norādīja, ka dabā tas izskatās kā biezs oļu slānis gar jūru trīs kilometru posmā no Lietuvas–Latvijas robežas Liepājas virzienā. Baudīt akmeņaino pludmali var acīm un kājām, bet vispirms tur kaut kā ir jānokļūst.
Ceļu uz Nidas oļaino pludmali var jautāt navigācijas aplikācijām, jo nekādu norāžu nav nedz šosejas malā, nedz grantētā un krietni izdangātā ceļa sazarojumu vietās. Navigācijas lietotne gan uz turieni aizved pa maziem celiņiem, kas nereti atduras lietuviski runājošu cilvēku privātīpašumos. Pludmale kļūst sasniedzama, ja izdodas atrast Nidas kapus. Uz kapiem tūristus mudina doties arī vietējā tūrisma zinātāja.
Eiropas nauda aiziet secen
Nidas cilvēku pacietību pirms četriem gadiem pārbaudīja tā laika Rucavas novada dome. Gādājot par tūristiem, tā pieteicās Eiropas fondu naudai, lai par 52 000 eiro pašvaldības zemē Nidā izveidotu 2000 kvadrātmetru plašu mašīnu stāvlaukumu.
"Mēs jau tagad redzam, kas notiek, kad vienu, divas dienas atbrauc automašīnas! Ja būs stāvlaukums, būs haoss, un šis unikālais dabas stūrītis vairs nebūs tāds, kāds tas ir šobrīd."
"Es neesmu dzirdējis, ka kāda valsts, kas nodarbojas ar tūrismu, izbūvētu stāvlaukumu, lai šeit atvestu atkritumus, bet nekādu pienesumu šeit, ciemā, vai Rucavas pagastā, neradītu. Ja tik šausmīgi grib apgūt Eiropas naudu, tad varbūt bija vērts padomāt par veloceliņu vai kādu bērnu rotaļu laukumu, jo vasarās ciematā ir ļoti daudz bērnu!"
"Rakstījām vēstuli Rucavas novada domei, bet viņi neko konkrēti neatbildēja, kur pārvietosies cilvēki, kur būs atkritumu tvertnes un tualetes."
Tā laika Rucavas novada dome neprasīja cilvēku domas pirms projekta iesniegšanas, taču ņēma tās vērā, kad saņēma iebildes. Tāpēc Eiropas nauda aizgāja gar degunu, bet jēdzīgas piekļuves pludmalei arvien nav, atzina pēdējais Rucavas mērs, tagadējais Dienvidkurzemes novada deputāts Jānis Veits ("Jaunā Vienotība"):
"Ļoti daudz bija vēstuļu, ka tur nevar būvēties, ka tur ir aizsargājami augi, ka vajadzīga uzraudzība, zīmes un tā tālāk.
Veits domē vada Piekrastes attīstības komiteju. Domes interneta lapā teikts, ka šī komiteja izskata jautājumus, kas saistīti ar Baltijas jūras un tās piekrastes apsaimniekošanu, un piedāvā risinājumus problēmām. Sarunā ar Latvijas Radio deputāts Veits neslēpa, ka piekļuve Nidas pludmalei, kur, starp citu, ar auto nemaz nevar piekļūt arī Latvijas–Lietuvas robežas pirmajam robežstabam, tuvākās nākotnes plānos nav. Daļa problēmas esot valsts birokrātijā.
"Process, kas ir ļoti ilgs. Lai jūs saprastu, kā mums iet ar piekrastes attīstību, klasisks piemērs ir ar iedzīvotāju neapmierinātību, ka nav piebraucamā ceļa Ķoņu kapiem. Mēs šo projektu skaņojām trīs gadus, bet būvniecība beigās notika divas nedēļas. Tad iedomājieties, kāda attīstība var būt pie šādas nostājas!"
Pašvaldības policija kontrolē kāpu izbraukātājus
Kamēr deputāti zīmē plānus, vietējā pagasta pārvalde kāpās vāc tūristu atstātos gružus, bet Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija pērnajā gadā tika paplašināta, lai tostarp veiksmīgāk varētu patrulēt piekrastē. Neatļauta mašīnu likšana ir arī Nidas kāpās, sacīja policijas priekšniece Ieva Ilstere:
"2023. gadā tā bija problēma, bet, tā kā tur diezgan regulāri kontrolējām, 2024. gads jau bija labāks, mašīnas tur nebija tik daudz novietotas. Bet, runājot par atkritumiem, šī vieta nebūtu izceļama, ka tur būtu izteikta gružošana."
Varbūt tādēļ, ka bez norādēm un stāvvietas, turklāt pa beigtu ceļu tur tūristi nemaz nebrauc?
"Iespējams, tas ir likumsakarīgi, jā. Lielākie pārkāpumi ir netālu Papē, kur ir publiskais stāvlaukums."
Divus gadus pēc likuma izmaiņām novads "starta pozīcijā"
Iespējams, Dienvidkurzemes novada tālākais dienvidrietumu stūris negrimtu aizmirstībā, ja novada dome katrā pagastā būtu izveidojusi iedzīvotāju padomes, kam prasītu viedokli par domes plāniem un kas varētu kaldināt arī savas idejas. Divus gadus pēc likuma izmaiņām, kas tādas padomes paredz, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdis Aivars Priedols (Zaļo un Zemnieku savienība) vien atzina, ka līdz tādu izveidei nav ticis:
"Esam starta pozīcijās. Visur, kur ir aktīvi cilvēki un kur mēs, deputāti, tiekamies ar tautu, par šo jautājumu tiek runāts. Bet tik sirsnīgi kā par pieteikšanos publiski mēs neesam domājuši. Piedodiet, bet, kamēr tas ir ar laba vēlējumu un runāšanu, tā, ka būtu ar visu reģistrēšanos, tik labi mums nav. Jā, tas mums būtu īsti darāmais darbs, tur jums taisnība. Tas ļautu mazināt plaisu, ko rada attālums ziņu nodošanai cilvēkiem."
Rucavas pagasta pārvaldniece Agija Kaunese par iedzīvotāju padomēm runāja līdzīgi izvairīgi kā mērs:
"Šobrīd ir procesā. Tiek strādāts pie līdzdalības budžeta, kas stāsies spēkā no 2025. gada."
Šis gads jau pienācis, bet līdz Nidai vēl nav nekādu konkrētu ziņu nedz par tiesībām lemt par naudas sadali, nedz iedzīvotāju padomēm. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Radio noskaidroja, ka
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...k.a582586/
Šodien, 8:30
Latvijā
Autori: Edgars Kupčs (Latvijas Radio Ziņu dienesta producents)
Kad pirms diviem gadiem tika grozīts Pašvaldību likums, politiķi sabiedrībai stāstīja, ka izmaiņas liks vietvarām vairāk ņemt vērā pašu cilvēku domas, lai svarīgu lietu izlemšana nebūtu tikai domnieku rokās. Viens likuma pants paredz konsultatīvo padomju izveidi, bet vēl cits – iedzīvotāju padomju dibināšanu. Taču likumdevējs to nav noteicis kā pašvaldību pienākumu, tādēļ daļa domju nemaz nesteidzas veidot vietējo padomes, kuru viedoklī nāktos ieklausīties. Savukārt bez organizētas vietējās kopienas attālākie novadu stūri grimst aizmirstībā. Piemēram, Dienvidkurzemes novada Nida.
Nida ir gan iecienīta kūrortvieta Kuršu kāpās Lietuvā, kur to ik gadu apmeklē ap 700 000 tūristu, gan vēsturisks zvejniekciems salīdzinoši netālu robežas mūsu pusē, Latvijas dienvidrietumu pašā stūrī, kur kūrortu nav, bet kas tūrisma bukletos izslavēta ar Nidas akmeņaino jūras pludmali.
"Nidas oļainā pludmale ir Latvijas mēroga dabas piemineklis, kurš kopš 1967. gada ir atzīts kā ģeomorfoloģisks veidojums, kas nav raksturīgs citai Latvijas piekrastes joslai," pastāstīja Rucavas tūrisma informācijas centra vadītāja Natālija Grauduže. Viņa norādīja, ka dabā tas izskatās kā biezs oļu slānis gar jūru trīs kilometru posmā no Lietuvas–Latvijas robežas Liepājas virzienā. Baudīt akmeņaino pludmali var acīm un kājām, bet vispirms tur kaut kā ir jānokļūst.
Ceļu uz Nidas oļaino pludmali var jautāt navigācijas aplikācijām, jo nekādu norāžu nav nedz šosejas malā, nedz grantētā un krietni izdangātā ceļa sazarojumu vietās. Navigācijas lietotne gan uz turieni aizved pa maziem celiņiem, kas nereti atduras lietuviski runājošu cilvēku privātīpašumos. Pludmale kļūst sasniedzama, ja izdodas atrast Nidas kapus. Uz kapiem tūristus mudina doties arī vietējā tūrisma zinātāja.
Eiropas nauda aiziet secen
Nidas cilvēku pacietību pirms četriem gadiem pārbaudīja tā laika Rucavas novada dome. Gādājot par tūristiem, tā pieteicās Eiropas fondu naudai, lai par 52 000 eiro pašvaldības zemē Nidā izveidotu 2000 kvadrātmetru plašu mašīnu stāvlaukumu.
Citāts:Taču vietējie iedzīvotāji sacēlās, jo dome plānoja tikai stāvlaukumu, bet piemirsa par atkritumu urnām vai tualetēm.Neapmierinātību viņi, lielākoties tur uz dzīvi pārcēlušies lietuvieši, pauda arī Aizputes televīzijā:
"Mēs jau tagad redzam, kas notiek, kad vienu, divas dienas atbrauc automašīnas! Ja būs stāvlaukums, būs haoss, un šis unikālais dabas stūrītis vairs nebūs tāds, kāds tas ir šobrīd."
"Es neesmu dzirdējis, ka kāda valsts, kas nodarbojas ar tūrismu, izbūvētu stāvlaukumu, lai šeit atvestu atkritumus, bet nekādu pienesumu šeit, ciemā, vai Rucavas pagastā, neradītu. Ja tik šausmīgi grib apgūt Eiropas naudu, tad varbūt bija vērts padomāt par veloceliņu vai kādu bērnu rotaļu laukumu, jo vasarās ciematā ir ļoti daudz bērnu!"
"Rakstījām vēstuli Rucavas novada domei, bet viņi neko konkrēti neatbildēja, kur pārvietosies cilvēki, kur būs atkritumu tvertnes un tualetes."
Tā laika Rucavas novada dome neprasīja cilvēku domas pirms projekta iesniegšanas, taču ņēma tās vērā, kad saņēma iebildes. Tāpēc Eiropas nauda aizgāja gar degunu, bet jēdzīgas piekļuves pludmalei arvien nav, atzina pēdējais Rucavas mērs, tagadējais Dienvidkurzemes novada deputāts Jānis Veits ("Jaunā Vienotība"):
"Ļoti daudz bija vēstuļu, ka tur nevar būvēties, ka tur ir aizsargājami augi, ka vajadzīga uzraudzība, zīmes un tā tālāk.
Citāts:Kamēr skatījāmies citu vietu un veicām priekšdarbus, tajā skaitā topogrāfiju un projektēšanu, finansējumu nepaspējām apgūt laika grafikā.Tā tas palika. Un tad atnāca reforma, un tagad skatāmies plānos, kur vispār teritorijā varētu plānot stāvlaukumus."
Veits domē vada Piekrastes attīstības komiteju. Domes interneta lapā teikts, ka šī komiteja izskata jautājumus, kas saistīti ar Baltijas jūras un tās piekrastes apsaimniekošanu, un piedāvā risinājumus problēmām. Sarunā ar Latvijas Radio deputāts Veits neslēpa, ka piekļuve Nidas pludmalei, kur, starp citu, ar auto nemaz nevar piekļūt arī Latvijas–Lietuvas robežas pirmajam robežstabam, tuvākās nākotnes plānos nav. Daļa problēmas esot valsts birokrātijā.
"Process, kas ir ļoti ilgs. Lai jūs saprastu, kā mums iet ar piekrastes attīstību, klasisks piemērs ir ar iedzīvotāju neapmierinātību, ka nav piebraucamā ceļa Ķoņu kapiem. Mēs šo projektu skaņojām trīs gadus, bet būvniecība beigās notika divas nedēļas. Tad iedomājieties, kāda attīstība var būt pie šādas nostājas!"
Pašvaldības policija kontrolē kāpu izbraukātājus
Kamēr deputāti zīmē plānus, vietējā pagasta pārvalde kāpās vāc tūristu atstātos gružus, bet Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija pērnajā gadā tika paplašināta, lai tostarp veiksmīgāk varētu patrulēt piekrastē. Neatļauta mašīnu likšana ir arī Nidas kāpās, sacīja policijas priekšniece Ieva Ilstere:
"2023. gadā tā bija problēma, bet, tā kā tur diezgan regulāri kontrolējām, 2024. gads jau bija labāks, mašīnas tur nebija tik daudz novietotas. Bet, runājot par atkritumiem, šī vieta nebūtu izceļama, ka tur būtu izteikta gružošana."
Varbūt tādēļ, ka bez norādēm un stāvvietas, turklāt pa beigtu ceļu tur tūristi nemaz nebrauc?
"Iespējams, tas ir likumsakarīgi, jā. Lielākie pārkāpumi ir netālu Papē, kur ir publiskais stāvlaukums."
Divus gadus pēc likuma izmaiņām novads "starta pozīcijā"
Iespējams, Dienvidkurzemes novada tālākais dienvidrietumu stūris negrimtu aizmirstībā, ja novada dome katrā pagastā būtu izveidojusi iedzīvotāju padomes, kam prasītu viedokli par domes plāniem un kas varētu kaldināt arī savas idejas. Divus gadus pēc likuma izmaiņām, kas tādas padomes paredz, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdis Aivars Priedols (Zaļo un Zemnieku savienība) vien atzina, ka līdz tādu izveidei nav ticis:
"Esam starta pozīcijās. Visur, kur ir aktīvi cilvēki un kur mēs, deputāti, tiekamies ar tautu, par šo jautājumu tiek runāts. Bet tik sirsnīgi kā par pieteikšanos publiski mēs neesam domājuši. Piedodiet, bet, kamēr tas ir ar laba vēlējumu un runāšanu, tā, ka būtu ar visu reģistrēšanos, tik labi mums nav. Jā, tas mums būtu īsti darāmais darbs, tur jums taisnība. Tas ļautu mazināt plaisu, ko rada attālums ziņu nodošanai cilvēkiem."
Rucavas pagasta pārvaldniece Agija Kaunese par iedzīvotāju padomēm runāja līdzīgi izvairīgi kā mērs:
"Šobrīd ir procesā. Tiek strādāts pie līdzdalības budžeta, kas stāsies spēkā no 2025. gada."
Šis gads jau pienācis, bet līdz Nidai vēl nav nekādu konkrētu ziņu nedz par tiesībām lemt par naudas sadali, nedz iedzīvotāju padomēm. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Radio noskaidroja, ka
Citāts:iedzīvotāju padomju nolikumi ir apstiprināti 16 pašvaldībās jeb mazāk nekā pusē no 43 domēm. Nolikumi gan vēl nenozīmē arī pašu padomju izveidi.Iespējams, kūtrums skaidrojams arī ar to, ka likumdevējs vietējo cilvēku ņemšanu vērā ir noteicis kā pašvaldību iespēju, nevis pienākumu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...k.a582586/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs