2025-03-30 23:09
Indija – lielākā demokrātija pasaulē, kuras sabiedrību joprojām ietekmē varnu/kastu sistēma
REplay.lv (ne)Diplomātiskās pusdienas
Šodien, 14:57
Pasaulē
Autori: Kārlis Bukovskis, Uģis Lībietis (Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs), Albīne Hlopņicka (Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece)
Dzīvojot Eiropas Savienībā (ES), bieži dzirdam tādus vārdus kā cilvēku līdztiesība, vienlīdzība un diskriminācijas izskaušana. Tomēr Indijā visas šis demokrātiskās vērtības tiek pārkāptas jau gadu simtiem pastāvošā dzīvesveida, precīzāk – varnu jeb kastu sistēmas dēļ. Indija ir lielākā demokrātija pasaulē, tomēr cilvēki tur dzīvo pēc noteikta dalījuma grupās, kas, pēc daudzu vēsturnieku domām, radās pirms 3000 gadiem.
ĪSUMĀ:
Pastāv vairākas varnu jeb kastu sistēmas rašanās teorijas.
Šī sistēma liek cilvēkiem dzīvot noteiktā hierarhijā.
Daliti jeb "nepieskaramie" – viszemākie no visiem.
Jau vairāk nekā 70 gadus diskriminācija Indijā aizliegta.
Valstī radīta rezervācijas sistēma ar mērķi mazināt diskrimināciju.
59% darba vietu valsts institūcijās rezervē zemāko kastu pārstāvjiem.
Zemāko kastu pārstāvjus joprojām diskriminē dievkalpojumos.
Piederība kastām ietekmē arī ēšanas paradumus.
Varnu/kastu sistēmai vairākas rašanās teorijas
Varnu jeb kastu sistēma ir tik sena, ka pāris vārdos izskaidrot, kas tā ir un kāpēc joprojām ietekmē Indijas sabiedrību, ir grūti. Tādēļ būs nedaudz jāiedziļinās vēsturē.
Vispār ir vairākas varnu/kastu sistēmas rašanās teorijas. Piemēram, tradicionālā teorija nosaka, ka sistēmai ir dievišķā izcelsme – visi cilvēki radās no Brahmas, dievības ar četrām galvām, četrām rokām, ķermeņa un kājām. Piederību varnai un kastai noteica tas, no kuras ķermeņa daļas ir nākuši cilvēka senči.
Rasu teorija nosaka, ka sistēma radās pēc ariju, Centrālāzijas tautas, ierašanās Indijā. Ariji pakļāva Indijas iedzīvotājus, nosakot viņiem zemākas kastas. Jābilst, ka nav viennozīmīgu pierādījumu, ka ariji kādreiz vispār ir bijuši Indijā.
Pastāv arī reinkarnācijas teorija. Tā nosaka, ka cilvēks dzimst noteiktā kastā savu darbību iepriekšējā dzīvē dēļ. Politiskās teorijas piekritēji apgalvo, ka šo sistēmu radīja turīgākie cilvēki, lai pakļautu nabadzīgākos. Sistēma ir, ja drīkst tā teikt, instruments, lai ekspluatētu zemākas kastas piederīgos. Šai teorijai atbilst arī tas, ka Lielbritānija okupācijas laikā izmantoja varnu/kastu sistēmu, lai pakļautu Indijas iedzīvotājus un noturētu viņus stingros grožos.
Starp varnām un kastām pastāv noteiktas atšķirības. Varna nozīmē "krāsa", tāpēc varna ir saistīta ar cilvēka rasi un nodarbošanos.
Taču kasta nozīmē "piedzimšana" un ir saistīta ar cilvēka dzimšanu noteiktā kastā. Tādēļ varnas atsevišķos gadījumos cilvēks var mainīt, bet kastu ne. Varnas ir tikai četras, taču zināms, ka pastāv 3000 kastu un 25 000 apakškastu.
Sistēma liek dzīvot noteiktā hierarhijā
Pats svarīgākais ir tas, ka šī sistēma liek cilvēkiem dzīvot noteiktā hierarhijā, kas rada lielāko diskrimināciju arī mūsdienās. Pēc tradicionālās teorijas, kas arī ir populārākā Indijas sabiedrībā, hierarhijas augšgalā ir brahmaņi, kas nāca no Brahmas galvas.
Viņi tradicionāli ir bijuši priesteri. Kšatriji jeb karavīri un valdnieki nāca no Brahmas rokām. Vaišjas jeb tirgotāji tika radīti no viņa augšstilbiem. Apakšā ir šudras, kas radās no dievības kājām. Šudras ir lētais darbaspēks.
Pastāv arī "nepieskaramo" šķira jeb daliti, kas nav pieskaitāmi nevienai no varnām vai kastām – nabadzīgākie cilvēki, kuriem nav gandrīz nekādu tiesību. Viņi veica visu netīrāko un smagāko darbu.
Daliti jeb "nepieskaramie" – viszemākie no visiem
Dalitu nosaukums "nepieskaramie" radās, jo viņu klātbūtne tika uzskatīta par netīru un aptraipošu – augstāku kastu piederīgie steidzās nomazgāties, ja uz viņiem krita dalita ēna. Kastu sistēmai ir vairākas negatīvās sekas arī mūsdienu Indijā, piemēram, ekonomiskās un intelektuālās attīstības kavēšana, liekot indivīdiem darboties tikai vienā, noteiktā profesijā.
Otrkārt, daudzas politiskās partijas pārstāv noteiktu kastu intereses, bieži vien neievērojot citu kastu vēlmes. Tas noved pie sava veida politiskā monopola, kad uzvaru gūst kāda partija. Un, protams, starpkastu konflikti un naidīgums.
Jau vairāk nekā 70 gadus diskriminācija Indijā aizliegta
Spēcīga diskriminācija un cilvēku apspiešana Indijā valdīja līdz pat 1947. gadam, kad Indija guva neatkarību, un 1950. gadam, kad tika pieņemta jaunā Konstitūcija, kas aizliedza diskrimināciju uz kastu pamata. Dalitu statuss tika aizliegts, un uz papīra tas vairs nepastāv. Konstitūcijā tiek uzsvērts, ka nevienu pilsoni nedrīkst pakļaut diskriminācijai reliģijas, rases, kastas, dzimuma vai dzimšanas vietas dēļ.
Tomēr arī šobrīd varnu/kastu sistēma pastāv, ietekmējot cilvēku dzīvi. Piemēram, cilvēku piederību noteiktai kastai vēl joprojām var noteikt pēc viņa uzvārda.
Jaunā konstitūcija ir pieņemta nu jau vairāk nekā pirms 70 gadiem, tomēr vai jaunāko paaudžu, kas ir dzimušas pēc Konstitūcijas pieņemšanas, attieksme pret varnu/kastu sistēmu atšķiras no vecāko paaudžu uzskatiem? Šo jautājumu raidījums uzdeva Latvijā dzīvojošam interneta satura veidotājam un studentam indietim Gokulam.
Es teiktu, ka jaunās paaudzes attieksme ievērojami atšķiras no vecākās paaudzes. Mūsdienās, īpaši Indijā, savulaik par zemākajām uzskatīto kastu pārstāvjiem tiek piešķirtas rezervācijas valdības darbam un studijām universitātēs. Ar to es domāju, ka noteikts skaits darbavietu vai studiju vietu tiek rezervēts šiem cilvēkiem, tādējādi dodot viņiem tādas iespējas, kādu iepriekš viņiem nebija. Tāpēc, manuprāt, kastu sistēma – īpaši Indijas dienvidu daļā, no kurienes nāku arī es, – faktiski jau ir izmirusi. Vienīgā lieta, kur cilvēki ņem vērā kastu principu, ir sarunāto laulību gadījumos, kad cilvēki parasti precas ar savas kastas vai sava kastas līmeņa cilvēkiem. Bieži vien tiek praktizētas laulības starp viena līmeņa dažādu kastu pārstāvjiem, taču arī šī prakse pamazām izzūd.
Arvien biežāk ir redzamas laulības starp dažādu reliģiju pārstāvjiem, starp dažādu kastu pārstāvjiem, un, ievērojami pieaugot arī izglītības un lasītprasmes līmenim, šīs lietas vienkārši pazūd. Vismaz Indijas dienvidos, par ko es varu runāt. No savas pieredzes varu teikt, ka tiešām visas šīs "nepieskaramo" tēmas, kas agrāk bija ļoti aktuālas, tagad tādas vairs nav. Un cilvēkiem, pret kuriem agrāk bija aizspriedumi, tagad tiek dota iespēja iegūt izglītību un labu darbu, uzlabot savu finansiālo situāciju, tādējādi dodot labumu arī visai kopienai.
Kā jau es minēju, kastu jautājums aktualizējas galvenokārt tikai laulību gadījumā. Visādi citādi mūsdienu modernajā pasaulē, šajā digitālajā ērā, visi strādā kopā un visi ieņem amatus.
Ja runājam par reliģiskajiem aspektiem, jā, tur joprojām aktīvi darbojas brahmaņi. Viņi ir veģetārieši, un tikai viņiem ir dotas tiesības ieiet tempļa dievietes kambaros, kas ir pati svētākā tempļa vieta. Viņi arī joprojām rūpējas par visiem rituāliem un tos vada.
Visādi citādi, runājot par kastām, nekādas diskriminācijas vai sociālās šķelšanās vairs īsti nav. Valdības sniegto iespēju un rezervāciju dēļ pārmaiņas notiek jau vienā vai divās paaudzēs. Šīs iespējas zemāko kastu pārstāvjiem jau nozīmē ļoti daudz, jo agrāk nebija iespēju ne iegūt labu darbu, ne izglītību, ne uzlabot savu kopienu, ne nodrošināt izaugsmi savai ģimenei. Bet doma par augstākām un zemākām kastām lēnām, bet pilnīgi noteikti sāk izgaist. Vismaz Indijas dienvidos.
Neskatoties uz to, ka, pēc Gokula teiktā, jaunākās paaudzes attieksme pret varnu/kastu sistēmu ir mainījusies, šī sistēma vēl joprojām ir pastāvoša Indijas sabiedrībā.
Rezervācijas sistēma ar mērķi mazināt diskrimināciju
Indijas valdība ir centusies novērst varnu/kastu sistēmas radīto nevienlīdzību, tādēļ jau 1947. gadā ieviesa pirmās rezervācijas visvairāk diskriminētai grupai – dalitiem. Tad 1980. gadu beigās rezervācijas piešķīra cilvēkiem, kuri hierarhijā atradās starp zemāko un augstāko kastu. 2019. gadā rezervācijas ieguva ekonomiski vājākā daļa no augstākās kastas. Rezervācijas sistēma paredz rezervētas darba vietas valsts institūcijās un likumdošanas iestādēs, kā arī studiju vietas izglītības iestādēs noteiktām cilvēku grupām.
Interesanti ir tas, ka tagad augstākās kastas uzskata, ka rezervācijas sistēma rada jaunu diskrimināciju. Viņi apgalvo, ka tagad zemāko kastu pārstāvjiem piešķir privilēģijas uz citu kastu rēķina, neļaujot augstāko kastu talantīgākajiem un zinošākiem pārstāvjiem iegūt darba vai studiju vietu, jo šī vieta ir rezervēta zemākas kastas pārstāvim, kuram, iespējams, nav tik labu spēju.
Viens no augstāko kastu argumentiem ir tāds, ka Indijas ekonomika cietīs, jo spējīgi jaunie cilvēki no augstākām kastām nespēj iegūt studiju vai darba vietu, jo tā ir paredzēta zemākas kastas pārstāvim, kurš nespēs veikt darbu tikpat kvalitatīvi.
Augstāko kastu piederīgie uzskata, ka šī sistēma ir kastu rezervācijas, nevis noteiktas grupas rezervācijas, jo, piemēram, nabadzīgākiem augstāko kastu pārstāvjiem ir grūtāk iegūt rezervācijas.
Tātad cilvēks var būt nabadzīgs, tomēr, piederot augstākai kastai, viņš zaudē tiesības iegūt atbalstu, bet zemākas kastas pārstāvis, kurš varētu būt bagātāks, – iegūst noteiktas privilēģijas. Protams, zemāko kastu pārstāvji atzinīgi vērtē rezervācijas sistēmas, jo tās tik tiešām sniedz iespējas, par kurām nu vēl 76 gadus atpakaļ daudzi cilvēki pat nevarēja sapņot.
59% darba vietu valsts institūcijās – zemāko kastu pārstāvjiem
59% no darba vietām valsts institūcijās ir rezervētas zemāko kastu pārstāvjiem. Tātad augstāko kastu pārstāvji var pretendēt tikai uz 41% no vietām. Šeit gan svarīgi pieminēt, ka 59% ir minimālais rezervāciju apjoms – zemākās kastas var pretendēt arī, piemēram, uz 70% vietu. Bet augstāko kastu pārstāvji var pretendēt maksimāli uz 41%. Līdzīgi sistēma darbojas arī studiju vietu un likumdošanas iestāžu darba vietu rezervācijās.
Indijā pastāv liels reliģiskais un kulturālais daudzveidīgums. Tomēr rezervācijas sistēma lielākoties tiek attiecināta uz hinduistiem, kuri 2023. gadā veidoja aptuveni 80% no visiem Indijas iedzīvotājiem. 13% sastādīja musulmaņi, kuri arī apgalvo, ka rezervācijas sistēma ir jauna veida reliģiskā diskriminācija, jo musulmanis un hindusists var būt no vienas kastas, tomēr rezervēto darba vai studiju vietu saņems hinduists.
Zemāko kastu pārstāvjus joprojām diskriminē dievkalpojumos
Zemāku kastu pārstāvji vēl joprojām saskaras ar diskrimināciju, apmeklējot dievkalpojumus. Vēsturiski ir bijis tā, ka brahmaņi ir vadījuši dievkalpojumus, kšatriji un vaišjas varēja apmeklēt visus dievkalpojumus, bet šudras to darīja tikai noteiktās vietās. Dalitiem dalība dievkalpojumos bija liegta vispār.
Mūsdienās tik asa diskriminācija vairs tiešām nepastāv, tomēr zemāko kastu pārstāvji, īpaši lauku apvidos, apgalvo, ka joprojām saskaras ar ierobežojumiem, ja uz dievkalpojumu ierodas daudzi augstākas kastas pārstāvji.
Nevar nepieminēt arī vienu no šausmīgākiem noziegumiem, kas tiek veikts pret zemāku kastu sievietēm, proti, zemāku kastu sievietes, īpaši no dalitu kopienām, biežāk tiek izvarotas. Izvarošanu veic augstāku kastu pārstāvji. Lauku apvidos meitenes un jaunas sievietes dodas pēc ūdens divatā vai pat bariņos, jo tad jūtas drošāk.
Piederība kastām ietekmē arī ēšanas paradumus
Mūsdienās Indija ir populāra savas tradicionālās virtuves dēļ. Indija ir pazīstama visā pasaulē ar tādiem ēdieniem kā vista tikka masala mērcē, birjāni un samosa. Tomēr kā cilvēku piederība kastām ir ietekmējusi viņu ēdienkarti? Gokuls jau pieminēja, ka brahmaņi tradicionāli bijuši veģetārieši.
Interesanti ir tas, ka visi brahmaņi izvairījās no sīpolu un ķiploku ēšanas, jo tie tika saistīti ar tumsu un nogurumu.
Kšatriji varēja būt veģetārieši, ja paši to vēlējās, tomēr biežāk uzturā izvēlējās lietot aitas, vistas un jēra gaļu. Lai padarītu ēdienus sātīgus, gaļu pasniedza ar rīsiem un zirņiem. Un, protams, lielu daudzumu garšvielu. Vaišjas, kas ir bijuši tirgotāji, kuri bieži vien ceļoja, izmēģināja arī citu kultūru ēdienus. Tomēr kopumā viņi nebija ļoti bagāti – ja varēja atļauties, tad uzturā lietoja gaļu, ja ne – gatavoja veģetārus ēdienus.
Šudras parasti nodarbojās ar fiziski smagu darbu, kuru slikti apmaksāja. Tādēļ viņiem ir bijusi ierobežota piekļuve pārtikai – uzturā viņi lietoja lielākoties maizi, zirņus un dažādus dārzeņus. Dažreiz viņiem bijusi piekļuve zivīm un vistai. Dalitiem, kas tika sociāli nošķirti, piekļuve ēdienam bija ļoti ierobežota, viņi bija ļoti nabadzīgi, tādēļ ēda reti un vienveidīgi – lētākos ēdienus, ko varēja atrast.
REplay.lv (ne)Diplomātiskās pusdienas
Šodien, 14:57
Pasaulē
Autori: Kārlis Bukovskis, Uģis Lībietis (Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs), Albīne Hlopņicka (Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece)
Dzīvojot Eiropas Savienībā (ES), bieži dzirdam tādus vārdus kā cilvēku līdztiesība, vienlīdzība un diskriminācijas izskaušana. Tomēr Indijā visas šis demokrātiskās vērtības tiek pārkāptas jau gadu simtiem pastāvošā dzīvesveida, precīzāk – varnu jeb kastu sistēmas dēļ. Indija ir lielākā demokrātija pasaulē, tomēr cilvēki tur dzīvo pēc noteikta dalījuma grupās, kas, pēc daudzu vēsturnieku domām, radās pirms 3000 gadiem.
ĪSUMĀ:
Pastāv vairākas varnu jeb kastu sistēmas rašanās teorijas.
Šī sistēma liek cilvēkiem dzīvot noteiktā hierarhijā.
Daliti jeb "nepieskaramie" – viszemākie no visiem.
Jau vairāk nekā 70 gadus diskriminācija Indijā aizliegta.
Valstī radīta rezervācijas sistēma ar mērķi mazināt diskrimināciju.
59% darba vietu valsts institūcijās rezervē zemāko kastu pārstāvjiem.
Zemāko kastu pārstāvjus joprojām diskriminē dievkalpojumos.
Piederība kastām ietekmē arī ēšanas paradumus.
Varnu/kastu sistēmai vairākas rašanās teorijas
Varnu jeb kastu sistēma ir tik sena, ka pāris vārdos izskaidrot, kas tā ir un kāpēc joprojām ietekmē Indijas sabiedrību, ir grūti. Tādēļ būs nedaudz jāiedziļinās vēsturē.
Vispār ir vairākas varnu/kastu sistēmas rašanās teorijas. Piemēram, tradicionālā teorija nosaka, ka sistēmai ir dievišķā izcelsme – visi cilvēki radās no Brahmas, dievības ar četrām galvām, četrām rokām, ķermeņa un kājām. Piederību varnai un kastai noteica tas, no kuras ķermeņa daļas ir nākuši cilvēka senči.
Rasu teorija nosaka, ka sistēma radās pēc ariju, Centrālāzijas tautas, ierašanās Indijā. Ariji pakļāva Indijas iedzīvotājus, nosakot viņiem zemākas kastas. Jābilst, ka nav viennozīmīgu pierādījumu, ka ariji kādreiz vispār ir bijuši Indijā.
Pastāv arī reinkarnācijas teorija. Tā nosaka, ka cilvēks dzimst noteiktā kastā savu darbību iepriekšējā dzīvē dēļ. Politiskās teorijas piekritēji apgalvo, ka šo sistēmu radīja turīgākie cilvēki, lai pakļautu nabadzīgākos. Sistēma ir, ja drīkst tā teikt, instruments, lai ekspluatētu zemākas kastas piederīgos. Šai teorijai atbilst arī tas, ka Lielbritānija okupācijas laikā izmantoja varnu/kastu sistēmu, lai pakļautu Indijas iedzīvotājus un noturētu viņus stingros grožos.
Starp varnām un kastām pastāv noteiktas atšķirības. Varna nozīmē "krāsa", tāpēc varna ir saistīta ar cilvēka rasi un nodarbošanos.
Taču kasta nozīmē "piedzimšana" un ir saistīta ar cilvēka dzimšanu noteiktā kastā. Tādēļ varnas atsevišķos gadījumos cilvēks var mainīt, bet kastu ne. Varnas ir tikai četras, taču zināms, ka pastāv 3000 kastu un 25 000 apakškastu.
Sistēma liek dzīvot noteiktā hierarhijā
Pats svarīgākais ir tas, ka šī sistēma liek cilvēkiem dzīvot noteiktā hierarhijā, kas rada lielāko diskrimināciju arī mūsdienās. Pēc tradicionālās teorijas, kas arī ir populārākā Indijas sabiedrībā, hierarhijas augšgalā ir brahmaņi, kas nāca no Brahmas galvas.
Viņi tradicionāli ir bijuši priesteri. Kšatriji jeb karavīri un valdnieki nāca no Brahmas rokām. Vaišjas jeb tirgotāji tika radīti no viņa augšstilbiem. Apakšā ir šudras, kas radās no dievības kājām. Šudras ir lētais darbaspēks.
Pastāv arī "nepieskaramo" šķira jeb daliti, kas nav pieskaitāmi nevienai no varnām vai kastām – nabadzīgākie cilvēki, kuriem nav gandrīz nekādu tiesību. Viņi veica visu netīrāko un smagāko darbu.
Daliti jeb "nepieskaramie" – viszemākie no visiem
Dalitu nosaukums "nepieskaramie" radās, jo viņu klātbūtne tika uzskatīta par netīru un aptraipošu – augstāku kastu piederīgie steidzās nomazgāties, ja uz viņiem krita dalita ēna. Kastu sistēmai ir vairākas negatīvās sekas arī mūsdienu Indijā, piemēram, ekonomiskās un intelektuālās attīstības kavēšana, liekot indivīdiem darboties tikai vienā, noteiktā profesijā.
Otrkārt, daudzas politiskās partijas pārstāv noteiktu kastu intereses, bieži vien neievērojot citu kastu vēlmes. Tas noved pie sava veida politiskā monopola, kad uzvaru gūst kāda partija. Un, protams, starpkastu konflikti un naidīgums.
Jau vairāk nekā 70 gadus diskriminācija Indijā aizliegta
Spēcīga diskriminācija un cilvēku apspiešana Indijā valdīja līdz pat 1947. gadam, kad Indija guva neatkarību, un 1950. gadam, kad tika pieņemta jaunā Konstitūcija, kas aizliedza diskrimināciju uz kastu pamata. Dalitu statuss tika aizliegts, un uz papīra tas vairs nepastāv. Konstitūcijā tiek uzsvērts, ka nevienu pilsoni nedrīkst pakļaut diskriminācijai reliģijas, rases, kastas, dzimuma vai dzimšanas vietas dēļ.
Tomēr arī šobrīd varnu/kastu sistēma pastāv, ietekmējot cilvēku dzīvi. Piemēram, cilvēku piederību noteiktai kastai vēl joprojām var noteikt pēc viņa uzvārda.
Jaunā konstitūcija ir pieņemta nu jau vairāk nekā pirms 70 gadiem, tomēr vai jaunāko paaudžu, kas ir dzimušas pēc Konstitūcijas pieņemšanas, attieksme pret varnu/kastu sistēmu atšķiras no vecāko paaudžu uzskatiem? Šo jautājumu raidījums uzdeva Latvijā dzīvojošam interneta satura veidotājam un studentam indietim Gokulam.
Es teiktu, ka jaunās paaudzes attieksme ievērojami atšķiras no vecākās paaudzes. Mūsdienās, īpaši Indijā, savulaik par zemākajām uzskatīto kastu pārstāvjiem tiek piešķirtas rezervācijas valdības darbam un studijām universitātēs. Ar to es domāju, ka noteikts skaits darbavietu vai studiju vietu tiek rezervēts šiem cilvēkiem, tādējādi dodot viņiem tādas iespējas, kādu iepriekš viņiem nebija. Tāpēc, manuprāt, kastu sistēma – īpaši Indijas dienvidu daļā, no kurienes nāku arī es, – faktiski jau ir izmirusi. Vienīgā lieta, kur cilvēki ņem vērā kastu principu, ir sarunāto laulību gadījumos, kad cilvēki parasti precas ar savas kastas vai sava kastas līmeņa cilvēkiem. Bieži vien tiek praktizētas laulības starp viena līmeņa dažādu kastu pārstāvjiem, taču arī šī prakse pamazām izzūd.
Arvien biežāk ir redzamas laulības starp dažādu reliģiju pārstāvjiem, starp dažādu kastu pārstāvjiem, un, ievērojami pieaugot arī izglītības un lasītprasmes līmenim, šīs lietas vienkārši pazūd. Vismaz Indijas dienvidos, par ko es varu runāt. No savas pieredzes varu teikt, ka tiešām visas šīs "nepieskaramo" tēmas, kas agrāk bija ļoti aktuālas, tagad tādas vairs nav. Un cilvēkiem, pret kuriem agrāk bija aizspriedumi, tagad tiek dota iespēja iegūt izglītību un labu darbu, uzlabot savu finansiālo situāciju, tādējādi dodot labumu arī visai kopienai.
Kā jau es minēju, kastu jautājums aktualizējas galvenokārt tikai laulību gadījumā. Visādi citādi mūsdienu modernajā pasaulē, šajā digitālajā ērā, visi strādā kopā un visi ieņem amatus.
Ja runājam par reliģiskajiem aspektiem, jā, tur joprojām aktīvi darbojas brahmaņi. Viņi ir veģetārieši, un tikai viņiem ir dotas tiesības ieiet tempļa dievietes kambaros, kas ir pati svētākā tempļa vieta. Viņi arī joprojām rūpējas par visiem rituāliem un tos vada.
Visādi citādi, runājot par kastām, nekādas diskriminācijas vai sociālās šķelšanās vairs īsti nav. Valdības sniegto iespēju un rezervāciju dēļ pārmaiņas notiek jau vienā vai divās paaudzēs. Šīs iespējas zemāko kastu pārstāvjiem jau nozīmē ļoti daudz, jo agrāk nebija iespēju ne iegūt labu darbu, ne izglītību, ne uzlabot savu kopienu, ne nodrošināt izaugsmi savai ģimenei. Bet doma par augstākām un zemākām kastām lēnām, bet pilnīgi noteikti sāk izgaist. Vismaz Indijas dienvidos.
Neskatoties uz to, ka, pēc Gokula teiktā, jaunākās paaudzes attieksme pret varnu/kastu sistēmu ir mainījusies, šī sistēma vēl joprojām ir pastāvoša Indijas sabiedrībā.
Rezervācijas sistēma ar mērķi mazināt diskrimināciju
Indijas valdība ir centusies novērst varnu/kastu sistēmas radīto nevienlīdzību, tādēļ jau 1947. gadā ieviesa pirmās rezervācijas visvairāk diskriminētai grupai – dalitiem. Tad 1980. gadu beigās rezervācijas piešķīra cilvēkiem, kuri hierarhijā atradās starp zemāko un augstāko kastu. 2019. gadā rezervācijas ieguva ekonomiski vājākā daļa no augstākās kastas. Rezervācijas sistēma paredz rezervētas darba vietas valsts institūcijās un likumdošanas iestādēs, kā arī studiju vietas izglītības iestādēs noteiktām cilvēku grupām.
Interesanti ir tas, ka tagad augstākās kastas uzskata, ka rezervācijas sistēma rada jaunu diskrimināciju. Viņi apgalvo, ka tagad zemāko kastu pārstāvjiem piešķir privilēģijas uz citu kastu rēķina, neļaujot augstāko kastu talantīgākajiem un zinošākiem pārstāvjiem iegūt darba vai studiju vietu, jo šī vieta ir rezervēta zemākas kastas pārstāvim, kuram, iespējams, nav tik labu spēju.
Viens no augstāko kastu argumentiem ir tāds, ka Indijas ekonomika cietīs, jo spējīgi jaunie cilvēki no augstākām kastām nespēj iegūt studiju vai darba vietu, jo tā ir paredzēta zemākas kastas pārstāvim, kurš nespēs veikt darbu tikpat kvalitatīvi.
Augstāko kastu piederīgie uzskata, ka šī sistēma ir kastu rezervācijas, nevis noteiktas grupas rezervācijas, jo, piemēram, nabadzīgākiem augstāko kastu pārstāvjiem ir grūtāk iegūt rezervācijas.
Tātad cilvēks var būt nabadzīgs, tomēr, piederot augstākai kastai, viņš zaudē tiesības iegūt atbalstu, bet zemākas kastas pārstāvis, kurš varētu būt bagātāks, – iegūst noteiktas privilēģijas. Protams, zemāko kastu pārstāvji atzinīgi vērtē rezervācijas sistēmas, jo tās tik tiešām sniedz iespējas, par kurām nu vēl 76 gadus atpakaļ daudzi cilvēki pat nevarēja sapņot.
59% darba vietu valsts institūcijās – zemāko kastu pārstāvjiem
59% no darba vietām valsts institūcijās ir rezervētas zemāko kastu pārstāvjiem. Tātad augstāko kastu pārstāvji var pretendēt tikai uz 41% no vietām. Šeit gan svarīgi pieminēt, ka 59% ir minimālais rezervāciju apjoms – zemākās kastas var pretendēt arī, piemēram, uz 70% vietu. Bet augstāko kastu pārstāvji var pretendēt maksimāli uz 41%. Līdzīgi sistēma darbojas arī studiju vietu un likumdošanas iestāžu darba vietu rezervācijās.
Indijā pastāv liels reliģiskais un kulturālais daudzveidīgums. Tomēr rezervācijas sistēma lielākoties tiek attiecināta uz hinduistiem, kuri 2023. gadā veidoja aptuveni 80% no visiem Indijas iedzīvotājiem. 13% sastādīja musulmaņi, kuri arī apgalvo, ka rezervācijas sistēma ir jauna veida reliģiskā diskriminācija, jo musulmanis un hindusists var būt no vienas kastas, tomēr rezervēto darba vai studiju vietu saņems hinduists.
Zemāko kastu pārstāvjus joprojām diskriminē dievkalpojumos
Zemāku kastu pārstāvji vēl joprojām saskaras ar diskrimināciju, apmeklējot dievkalpojumus. Vēsturiski ir bijis tā, ka brahmaņi ir vadījuši dievkalpojumus, kšatriji un vaišjas varēja apmeklēt visus dievkalpojumus, bet šudras to darīja tikai noteiktās vietās. Dalitiem dalība dievkalpojumos bija liegta vispār.
Mūsdienās tik asa diskriminācija vairs tiešām nepastāv, tomēr zemāko kastu pārstāvji, īpaši lauku apvidos, apgalvo, ka joprojām saskaras ar ierobežojumiem, ja uz dievkalpojumu ierodas daudzi augstākas kastas pārstāvji.
Nevar nepieminēt arī vienu no šausmīgākiem noziegumiem, kas tiek veikts pret zemāku kastu sievietēm, proti, zemāku kastu sievietes, īpaši no dalitu kopienām, biežāk tiek izvarotas. Izvarošanu veic augstāku kastu pārstāvji. Lauku apvidos meitenes un jaunas sievietes dodas pēc ūdens divatā vai pat bariņos, jo tad jūtas drošāk.
Piederība kastām ietekmē arī ēšanas paradumus
Mūsdienās Indija ir populāra savas tradicionālās virtuves dēļ. Indija ir pazīstama visā pasaulē ar tādiem ēdieniem kā vista tikka masala mērcē, birjāni un samosa. Tomēr kā cilvēku piederība kastām ir ietekmējusi viņu ēdienkarti? Gokuls jau pieminēja, ka brahmaņi tradicionāli bijuši veģetārieši.
Interesanti ir tas, ka visi brahmaņi izvairījās no sīpolu un ķiploku ēšanas, jo tie tika saistīti ar tumsu un nogurumu.
Kšatriji varēja būt veģetārieši, ja paši to vēlējās, tomēr biežāk uzturā izvēlējās lietot aitas, vistas un jēra gaļu. Lai padarītu ēdienus sātīgus, gaļu pasniedza ar rīsiem un zirņiem. Un, protams, lielu daudzumu garšvielu. Vaišjas, kas ir bijuši tirgotāji, kuri bieži vien ceļoja, izmēģināja arī citu kultūru ēdienus. Tomēr kopumā viņi nebija ļoti bagāti – ja varēja atļauties, tad uzturā lietoja gaļu, ja ne – gatavoja veģetārus ēdienus.
Šudras parasti nodarbojās ar fiziski smagu darbu, kuru slikti apmaksāja. Tādēļ viņiem ir bijusi ierobežota piekļuve pārtikai – uzturā viņi lietoja lielākoties maizi, zirņus un dažādus dārzeņus. Dažreiz viņiem bijusi piekļuve zivīm un vistai. Dalitiem, kas tika sociāli nošķirti, piekļuve ēdienam bija ļoti ierobežota, viņi bija ļoti nabadzīgi, tādēļ ēda reti un vienveidīgi – lētākos ēdienus, ko varēja atrast.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs