LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām“
https://www.biblioteka.lv/lnb-un-bibliot...-pa-pedam/
https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/gram...u-gramatu/
Latvijas Radio iknedēļas raidījums “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), no 2022. gada februāra līdz 2024. gada decembrim 123 sēriju garumā caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzināja, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai. Piecsimtgades kulminācijas gadā LNB un Bibliotēku portāls aicina bibliotekārus no jauna iepazīt izskanējušos raidījumus, regulāri publicējot apkopojumus.
1.apkopojums.
Pirmajā raidījuma epizodē “Pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata tā arī Rīgā nekad nenonāca” dodamies uz Lībeku Vācijā – kādreizējo Hanzas savienības citadeli. Rīgu un Lībeku savulaik vienoja ciešas tirdzniecības saites kuģu līnijā, starp dažādām citām vērtīgām precēm tirgojoties arī ar grāmatām. Epizodē “Missale Rigense: kā mūsdienās lasīt Latvijā senāko mūzikas vēstures liecību” dodamies uz Rīgas Domu un Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku, lai izzinātu, kādas garīgās kultūras un mūzikas vēstures liecības mūsdienu pētniekiem sniedz viduslaiku manuskripts “Rīgas misāle“. Epizodē ““Rīgas misāle“ ir arī politiskās kultūras piesātināta liecība. Andra Levāna stāsts” LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns sniedz plašāku skatu uz vēsturi un laiku, kas saistīts ar “Rīgas misāli“. Epizodē “Reformācija Livonijā: Mārtiņa Lutera brošūras Livonijai” ieskatāmies Mārtiņa Lutera brošūrās Livonijai un atgādinām par reformāciju Latvijas teritorijā. Dodamies uz Rīgas Sv. Pētera baznīcu, kur kalpojis Rīgas reformators Andreass Knopke. Apkopojuma noslēgumā epizode “Pirmais un arī vienīgais Rīgas breviārijs. Tā tapšanas vēsture un stāsts”.
No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
2.apkopojums.
Epizode “Baltazars Rusovs – hronikas “Livonijas provinces vēsture” autors” veltīta Tallinas luterāņu mācītājam Baltazaram Rusovam un viņa 1577. gadā sarakstītajai hronikai “Livonijas provinces vēsture”, kas bija pirmā iespiestā plašākā Livonijas vēsture pēc Indriķa un Atskaņu hronikas, kas vēsta par Baltijas zemju pirmiedzīvotājiem un viens no pirmajiem darbiem, kurā attēlota zemnieku smagā dzīve Livonijā. Epizodē “Sebastiāna Minstera “Kosmogrāfijas“ izdevumi ar Rīgas panorāmu un Tēvreizi latviešu valodā” šķirstām “Kosmogrāfijas“ izdevumus, kuros iekļautas Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgas vērtības – pirmais iespiestais teksts latviešu valodā – Tēvreize un senākā iespiestā Rīgas panorāma. Raidījuma nākamā epizode “Ārsts un astrologs Zaharijs Stopijs un viņa sastādītais kalendārs 1565. gadam” stāsta par vienu no pirmajiem ievērojamiem ārstiem Latvijas teritorijā. Zinātniskās medicīnas tradīcijas, kuru metodes visvairāk pielīdzināmas mūsdienu sasniegumiem un iespējām, Latvijas teritorijā iedibinājās 16. gadsimtā, kad parādījās pirmie ievērojamie ārsti Jans Kornārijs, Matiass Frīzners, Kaspars Fīdlers un arī raidījuma galvenais varonis Zaharijs Stopijs. Epizodē “Klosteru grāmatu kolekcijas, mīti un patiesība par Rīgas pilsētas bibliotēku” skaidrojam, ko postošu Rīgas pilsētas bibliotēkai nodarījuši kari, bet Vecrīgā pētām klosteru vietas, kur atradušās pirmās grāmatu krātuves. Raidījumā “Tallinā iepazīstam 16. gadsimtā iespiestās grāmatas igauņu valodā” viesojamies Tallinas pilsētas arhīvā, kurā iepazīstam vecāko drukāto tekstu igauņu valodā – 1535. gadā Vitenbergā iespiesto luterāņu katehismu (Wanradt-Koell Catechism, 1535).
3.apkopojums,
Raidījuma epizodē ”Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājums un vecākā grāmata latviski – katoļu katehisms” ielūkojamies Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājumā, īpašu uzmanību veltot katoļu katehismam latviešu valodā – mūsu visvecākajai grāmatai, kas saglabājusies un atrodas Zviedrijā. Savukārt, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas “Pirmā latviešu luteriskās baznīcas rokasgrāmata jeb enhiridijs 16. gadsimta beigās”, par kuru vairāk uzzinām epizodē. 1527. gadā Rīgā uzveda dzejnieka, amatnieka, dramaturga un mūziķa Burkarda Valdisa muzikālo meteņu spēli ”Parabola par Pazudušo dēlu”. Šis darbs arīdzan epizodes “Burkards Valdiss un viņa muzikālā meteņu spēle ”Parabola par Pazudušo dēlu”” centrā, un to iepazīstam, dodoties uz Bauskas pili. Raidījuma sērijā “Vienīgā galma bibliotēka Latvijā. Kurzemes hercogu bibliotēku likteņi” šoreiz stāsts par Kurzemes hercogu bibliotēku likteņiem. Īpašu uzmanību pievērsīsim Ketleru dzimtas grāmatu krājumam, kas ir viens no noslēpumainākajiem privātbibliotēku krājumiem Latvijas bibliotēku vēsturē.
4. apkopojums
Raidījuma epizodē “Latviešu grāmatas dzīve pirms Mollīna tipogrāfijas. Apkopojums” aplūkojam, ko iepriekšējos 13 raidījumos esam uzzinājuši par latviešu grāmatu laikā, kad Rīgā vēl nav savas spiestuves, kā arī atgādinām skaļākos 16. gadsimta notikumus. Saruna šoreiz rit viduslaiku dzīvojamo ēku kompleksa Trīs brāļi iekšpagalmā. Nikolauss Mollīns, par “Latvijas Gūtenbergu“ dēvētais grāmatiespiedējs ir ļoti būtisks dalībnieks kultūras izaugsmē Livonijas un arī mūsdienu Latvijas kontekstā. Raidījumā “Grāmatizdevējs Nikolauss Mollīns: liecības par viņa izdevumiem un laikabiedriem” pētīsim ne tikai Mollīna izdotās grāmatas, bet arī liecības par viņa laikabiedriem, Rīgas birģermeistariem. Savukārt epizodē “Rīgas humānisti un Salomona Frenceļa poēma “Par patieso labietību un zinību cieņu“ interesējamies par humānistu darbību Rīgā 16. gadsimtā, pārlapojam Salomona Frenceļa poēmu, kā arī atgādinām humānistu galvenās idejas un aktualitāti mūsdienās. Tālāk uzmanību pievēršam Georgam Elgeram – garīdzniekam, mūziķim un dzejas plūsmu pārzinātājam, kurš ir viens no ticības spēka enerģiskākajiem adeptiem Livonijā. Viņa sagatavotā katoļu dziesmu grāmata ir pirmais šāds izdevums latviešu valodā. Vienīgais eksemplārs, kurš ir saglabājies, atrodas Viļņas Universitātes Reto grāmatu krājumā, un tieši uz turieni dosimies epizodes “Georgs Elgers – pirmais, kurš sagatavojis katoļu dziesmu grāmatu latviešu valodā” nolūkos.
5.apkopojums
Raidījuma epizodē “Rīgas humānisti 16. gadsimtā. Pārlapojam Augustīna Eicēdija un Bazilija Plīnija darbus“ turpinām iepazīt 16. gadsimta dzejniekus – Rīgas humānistus. Pārlaposim Augustīna Eicēdija latīniski sacerēto poēmu “Daugavas paklājs” un Bazilija Plīnija “Slavas dziesma Rīgai”. Kādu Livoniju un Rīgu dzejnieki apdzied savās poēmās un kāda ir to nozīme humānisma ideju paušanā un latīņu valodas izzināšanā? Epizodē “Izcila personība 16. gadsimta Rīgā – pilsētas sindiks Dāvids Hilhens” iepazīstam Rīgas pilsētas sindiku – proti, pilnvaroto lietvedi Dāvidu Hilhenu – vienu no interesantākajām figūrām Livonijā. Izglītojies romiešu tiesībās, spīdoši pārvaldījis latīņu valodu un strādājis poļu karaļa Stefana Batorija pakļautībā. Ierauts politiskās intrigās un notiesāts par valsts nodevību, un tādēļ spiests atstāt Rīgu. Nākamajā sērijā ”Ievērojamais Livonijas garīdznieks Hermanis Samsons un viņa sprediķu grāmata” iepazīstinām ar Hermani Samsonu – ievērojamu Livonijas garīdznieku. Viņa sprediķu grāmata “Debesu krātuve” un Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas disertācijas ir mūsu pētniecības uzmanības centrā. Spriežam arī, kāpēc kinofilmā “Vella kalpi” Samsons kariķēts. Epizodē “Mācītājs Georgs Mancelis lika pamatus “vecajai latviešu valodas ortogrāfijai“” uzzinām, kā, izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, mācītājs un valodnieks Georgs Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus tā dēvētajai vecajai latviešu valodas ortogrāfijai. Viņš bija pirmās, 1638. gadā iespiestās, latviešu valodas vārdnīcas “Lettus“ (“Latvietis“) autors. Raidījumā apciemojam garīdznieka dzimto pusi un palasām pa kādai rindai no viņa trāpīgajiem sprediķiem. Savukārt raidījuma sērijas “Kristofs Fīrekers: viņu dēvē par latviešu dzejas un valodniecības pamatlicēju” uzmanības centrā latviešu dzejas un latviešu valodniecības pamatlicējs Baltijas vācietis – Kristofs Fīrekers. Jauni atklājumi, skanīgi dzejas piemēri un kāpēc pētnieki viņa mūža nogali saista ar Tukumu.
No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv
https://www.biblioteka.lv/lnb-un-bibliot...-pa-pedam/
https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/gram...u-gramatu/
Latvijas Radio iknedēļas raidījums “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), no 2022. gada februāra līdz 2024. gada decembrim 123 sēriju garumā caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzināja, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai. Piecsimtgades kulminācijas gadā LNB un Bibliotēku portāls aicina bibliotekārus no jauna iepazīt izskanējušos raidījumus, regulāri publicējot apkopojumus.
1.apkopojums.
Pirmajā raidījuma epizodē “Pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata tā arī Rīgā nekad nenonāca” dodamies uz Lībeku Vācijā – kādreizējo Hanzas savienības citadeli. Rīgu un Lībeku savulaik vienoja ciešas tirdzniecības saites kuģu līnijā, starp dažādām citām vērtīgām precēm tirgojoties arī ar grāmatām. Epizodē “Missale Rigense: kā mūsdienās lasīt Latvijā senāko mūzikas vēstures liecību” dodamies uz Rīgas Domu un Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku, lai izzinātu, kādas garīgās kultūras un mūzikas vēstures liecības mūsdienu pētniekiem sniedz viduslaiku manuskripts “Rīgas misāle“. Epizodē ““Rīgas misāle“ ir arī politiskās kultūras piesātināta liecība. Andra Levāna stāsts” LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns sniedz plašāku skatu uz vēsturi un laiku, kas saistīts ar “Rīgas misāli“. Epizodē “Reformācija Livonijā: Mārtiņa Lutera brošūras Livonijai” ieskatāmies Mārtiņa Lutera brošūrās Livonijai un atgādinām par reformāciju Latvijas teritorijā. Dodamies uz Rīgas Sv. Pētera baznīcu, kur kalpojis Rīgas reformators Andreass Knopke. Apkopojuma noslēgumā epizode “Pirmais un arī vienīgais Rīgas breviārijs. Tā tapšanas vēsture un stāsts”.
No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
2.apkopojums.
Epizode “Baltazars Rusovs – hronikas “Livonijas provinces vēsture” autors” veltīta Tallinas luterāņu mācītājam Baltazaram Rusovam un viņa 1577. gadā sarakstītajai hronikai “Livonijas provinces vēsture”, kas bija pirmā iespiestā plašākā Livonijas vēsture pēc Indriķa un Atskaņu hronikas, kas vēsta par Baltijas zemju pirmiedzīvotājiem un viens no pirmajiem darbiem, kurā attēlota zemnieku smagā dzīve Livonijā. Epizodē “Sebastiāna Minstera “Kosmogrāfijas“ izdevumi ar Rīgas panorāmu un Tēvreizi latviešu valodā” šķirstām “Kosmogrāfijas“ izdevumus, kuros iekļautas Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgas vērtības – pirmais iespiestais teksts latviešu valodā – Tēvreize un senākā iespiestā Rīgas panorāma. Raidījuma nākamā epizode “Ārsts un astrologs Zaharijs Stopijs un viņa sastādītais kalendārs 1565. gadam” stāsta par vienu no pirmajiem ievērojamiem ārstiem Latvijas teritorijā. Zinātniskās medicīnas tradīcijas, kuru metodes visvairāk pielīdzināmas mūsdienu sasniegumiem un iespējām, Latvijas teritorijā iedibinājās 16. gadsimtā, kad parādījās pirmie ievērojamie ārsti Jans Kornārijs, Matiass Frīzners, Kaspars Fīdlers un arī raidījuma galvenais varonis Zaharijs Stopijs. Epizodē “Klosteru grāmatu kolekcijas, mīti un patiesība par Rīgas pilsētas bibliotēku” skaidrojam, ko postošu Rīgas pilsētas bibliotēkai nodarījuši kari, bet Vecrīgā pētām klosteru vietas, kur atradušās pirmās grāmatu krātuves. Raidījumā “Tallinā iepazīstam 16. gadsimtā iespiestās grāmatas igauņu valodā” viesojamies Tallinas pilsētas arhīvā, kurā iepazīstam vecāko drukāto tekstu igauņu valodā – 1535. gadā Vitenbergā iespiesto luterāņu katehismu (Wanradt-Koell Catechism, 1535).
3.apkopojums,
Raidījuma epizodē ”Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājums un vecākā grāmata latviski – katoļu katehisms” ielūkojamies Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājumā, īpašu uzmanību veltot katoļu katehismam latviešu valodā – mūsu visvecākajai grāmatai, kas saglabājusies un atrodas Zviedrijā. Savukārt, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas “Pirmā latviešu luteriskās baznīcas rokasgrāmata jeb enhiridijs 16. gadsimta beigās”, par kuru vairāk uzzinām epizodē. 1527. gadā Rīgā uzveda dzejnieka, amatnieka, dramaturga un mūziķa Burkarda Valdisa muzikālo meteņu spēli ”Parabola par Pazudušo dēlu”. Šis darbs arīdzan epizodes “Burkards Valdiss un viņa muzikālā meteņu spēle ”Parabola par Pazudušo dēlu”” centrā, un to iepazīstam, dodoties uz Bauskas pili. Raidījuma sērijā “Vienīgā galma bibliotēka Latvijā. Kurzemes hercogu bibliotēku likteņi” šoreiz stāsts par Kurzemes hercogu bibliotēku likteņiem. Īpašu uzmanību pievērsīsim Ketleru dzimtas grāmatu krājumam, kas ir viens no noslēpumainākajiem privātbibliotēku krājumiem Latvijas bibliotēku vēsturē.
4. apkopojums
Raidījuma epizodē “Latviešu grāmatas dzīve pirms Mollīna tipogrāfijas. Apkopojums” aplūkojam, ko iepriekšējos 13 raidījumos esam uzzinājuši par latviešu grāmatu laikā, kad Rīgā vēl nav savas spiestuves, kā arī atgādinām skaļākos 16. gadsimta notikumus. Saruna šoreiz rit viduslaiku dzīvojamo ēku kompleksa Trīs brāļi iekšpagalmā. Nikolauss Mollīns, par “Latvijas Gūtenbergu“ dēvētais grāmatiespiedējs ir ļoti būtisks dalībnieks kultūras izaugsmē Livonijas un arī mūsdienu Latvijas kontekstā. Raidījumā “Grāmatizdevējs Nikolauss Mollīns: liecības par viņa izdevumiem un laikabiedriem” pētīsim ne tikai Mollīna izdotās grāmatas, bet arī liecības par viņa laikabiedriem, Rīgas birģermeistariem. Savukārt epizodē “Rīgas humānisti un Salomona Frenceļa poēma “Par patieso labietību un zinību cieņu“ interesējamies par humānistu darbību Rīgā 16. gadsimtā, pārlapojam Salomona Frenceļa poēmu, kā arī atgādinām humānistu galvenās idejas un aktualitāti mūsdienās. Tālāk uzmanību pievēršam Georgam Elgeram – garīdzniekam, mūziķim un dzejas plūsmu pārzinātājam, kurš ir viens no ticības spēka enerģiskākajiem adeptiem Livonijā. Viņa sagatavotā katoļu dziesmu grāmata ir pirmais šāds izdevums latviešu valodā. Vienīgais eksemplārs, kurš ir saglabājies, atrodas Viļņas Universitātes Reto grāmatu krājumā, un tieši uz turieni dosimies epizodes “Georgs Elgers – pirmais, kurš sagatavojis katoļu dziesmu grāmatu latviešu valodā” nolūkos.
5.apkopojums
Raidījuma epizodē “Rīgas humānisti 16. gadsimtā. Pārlapojam Augustīna Eicēdija un Bazilija Plīnija darbus“ turpinām iepazīt 16. gadsimta dzejniekus – Rīgas humānistus. Pārlaposim Augustīna Eicēdija latīniski sacerēto poēmu “Daugavas paklājs” un Bazilija Plīnija “Slavas dziesma Rīgai”. Kādu Livoniju un Rīgu dzejnieki apdzied savās poēmās un kāda ir to nozīme humānisma ideju paušanā un latīņu valodas izzināšanā? Epizodē “Izcila personība 16. gadsimta Rīgā – pilsētas sindiks Dāvids Hilhens” iepazīstam Rīgas pilsētas sindiku – proti, pilnvaroto lietvedi Dāvidu Hilhenu – vienu no interesantākajām figūrām Livonijā. Izglītojies romiešu tiesībās, spīdoši pārvaldījis latīņu valodu un strādājis poļu karaļa Stefana Batorija pakļautībā. Ierauts politiskās intrigās un notiesāts par valsts nodevību, un tādēļ spiests atstāt Rīgu. Nākamajā sērijā ”Ievērojamais Livonijas garīdznieks Hermanis Samsons un viņa sprediķu grāmata” iepazīstinām ar Hermani Samsonu – ievērojamu Livonijas garīdznieku. Viņa sprediķu grāmata “Debesu krātuve” un Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas disertācijas ir mūsu pētniecības uzmanības centrā. Spriežam arī, kāpēc kinofilmā “Vella kalpi” Samsons kariķēts. Epizodē “Mācītājs Georgs Mancelis lika pamatus “vecajai latviešu valodas ortogrāfijai“” uzzinām, kā, izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, mācītājs un valodnieks Georgs Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus tā dēvētajai vecajai latviešu valodas ortogrāfijai. Viņš bija pirmās, 1638. gadā iespiestās, latviešu valodas vārdnīcas “Lettus“ (“Latvietis“) autors. Raidījumā apciemojam garīdznieka dzimto pusi un palasām pa kādai rindai no viņa trāpīgajiem sprediķiem. Savukārt raidījuma sērijas “Kristofs Fīrekers: viņu dēvē par latviešu dzejas un valodniecības pamatlicēju” uzmanības centrā latviešu dzejas un latviešu valodniecības pamatlicējs Baltijas vācietis – Kristofs Fīrekers. Jauni atklājumi, skanīgi dzejas piemēri un kāpēc pētnieki viņa mūža nogali saista ar Tukumu.
No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs