2025-08-28 13:09
Autentiski mirkļa tvērumi Sanitas Rībenas debijas dzejas krājumā «Kaķe»
REplay.lv Augstāk par zemi
Šodien, 11:01
Literatūra
Autori: Anda Buševica (Latvijas Radio žurnāliste)
Sanitas Rībenas debijas dzejas krājums "Kaķe" esot tapis kā blakne rakstniecības studijām Liepājas Universitātē. Savukārt ideja par pašām studijām jau nobriedušā vecumā izaugusi no iekšējas pārliecības, ka cilvēkam ir jāseko skaistumam un visas dzīves garumā jāizkopj sevī spēja pamanīt pasauli ārpus ikdienišķā. Savu dzeju Rībena Latvijas Radio raidījumā "Augstāk par zemi" raksturo kā autentiskus mirkļa tvērumus, bet dzejas krājuma redaktors Ivars Šteinbergs tos skaidro kā vienojošo motīvu.
Sanitas Rībenas attiecības ar dzeju sākušās jau deviņdesmitajos. Pirmās publikācijas žurnālā "Draugs", vēlāk laikrakstā "Literatūra un Māksla", tomēr debijas krājums "Kaķe" pie lasītājiem nonāk tikai tagad.
"Nav tā, ka es nerakstīju, teiksim tā – man mainījās fokuss. Bija divi bērni, tad es vairāk fokusējos uz to sadaļu, kas saucas dienišķā maize.
Dzeja jau kaut kādā nozīmē ir industrija, dzeja kā nozare. Viens ir tas, ka tu sēdi un savā nodabā kaut ko uzraksti uz papīra lapas, savā telefonā vai datorā, bet otrs, ko tu dari tālāk, – vai tu iepazīsties, vai tu esi kādā apritē, vai tu kādam aizsūti, vai tu pēc tam apjautājies, kā interesē. Tas prasa laiku, tā arī ir kaut kāda emocionālā slodze," stāsta Rībena.
Krājums, kas tapis mērķtiecīgi nejauši
Dzejas rakstīšana krājuma autorei saistoties gan ar izklaidi, gan pašizaugsmi, gan jauniem izaicinājumiem un telpu, kas nosacīti pieder tikai viņai vienai pašai. Par krājumu "Kaķe" Rībena saka, ka tas esot radies vienlaikus mērķtiecīgi un nejauši. Tas tapis kā blakne studijām Liepājas Universitātes Rakstniecības programmā.
"Man bija jāraksta maģistra darbs, un es nomainīju vairākas tēmas. (..) Es domāju, man taču ir kaudzīte dzejoļu visādos pakšos – digitālos pakšos un gluži fiziskos pakšos, kaut kur atvilktnēs.
Es domāju, ka tas varētu būt tā kā krājums, un tas krājums varētu būt konceptuāls.
Un tad teorētiskā daļa varētu būt, kur es pētītu koncepta ietekmi uz to, kā mēs redzam tekstu šajā krājumā. Proti, kā [krājuma] struktūra, vizuālais noformējums un atlase, kā tas ietekmē to, kā mēs konkrēto tekstu vispār uztveram," atklāj Rībena.
Nelietderīguma dimensija jeb izsmalcināts izšūšanas pulciņš
Tāda esot bijusi viņas maģistra darba būtība: atrast vai – vislabāk – sarakstīt dzejoļu krājumu, un tad teorētiski izpētīt, cik dažādi tajā iekļautos dzejoļus iespējams interpretēt tekstu veseluma ietvaros. Vienojoša tēma Sanitas Rībenas debijas krājumā varētu būt viņas atziņa, ka paralēli maizes darbam un ikdienas dzīvei dzīves garumā cilvēkam ir tik ļoti nepieciešams arī kaut kas aiz tā – kāda neproduktivitātes un nelietderīguma dimensija.
"Kaut kas tāds pilnīgi nekomerciāls, kapitālisma ietvarā skatoties, bezmērķīgs, neproduktīvs.
Tu vienkārši pēti kaut ko skaistumam, tu iepazīsties, tu iedziļinies un velti savu laiku, savu naudu, savas emocijas un mentālo kapacitāti. Tāds ļoti izsmalcināts izšūšanas pulciņš vai origami meistarklase," pauž krājuma autore.
Skaisti un tēlaini par sāpīgo un grūti pārvaramo
Kad bija radusies ideja par to, ka maģistra darba ietvaros taps dzejoļu krājums, Rībenai bija skaidrs, ka viņai nepieciešams sadarbības partneris – literārais redaktors.
"Es uzrakstīju Ivaram Šteinbergam, aizsūtīju viņam dzejoļus un prasīju, ko viņš par to domā. Es biju veikusi izpēti, jo sapratu, ka man neder kurš katrs redaktors.
Man vajag tādu, kuram ir gan laba valodas izjūta, gan patīk rotaļāties ar valodu, kuram ir tāds performatīvs aspekts un kurš ir arī labsirdīgs kā cilvēks," stāsta Rībena.
Sanita atklāj, ka, aicinot Šteinbergu kļūt par krājuma "Kaķe" redaktoru, autores cerība esot bijusi, ka viņš pateiks, par ko ir šī dzeja, proti, atradīs krājuma vienojošo līniju.
Krājuma redaktors norāda, ka, veidojot grāmatu, viņi par to daudz runājuši un krājumam izšķīruši dažādus līmeņus – tematiski tas ir stāsts par radošo ceļu, bet dziļākā līmenī grāmatā atklājas traumas diskurss.
"Ikviena pieaugšana, ikviena sevis radīšana un mācīšanās neizbēgami iekļauj kaut kāda veida lūzumus. Veidojoties pieredzei, notiek arī kaut kāda refleksija par tām traumām, par šiem lūzumiem.
Galu galā dzīves pieredzē ir kaut kādi skarbi pārdzīvojumi, un dzeja, iespējams, ir viens no ceļiem, kā saprast kaut ko sāpīgu, kas ir noticis, kaut ko grūti pārvaramu.
Tas varbūt pat arī izklausās nepareizi saistībā ar to, cik patiesībā tā dzeja ir aizkustinoša, tēlaina, cik ļoti orientēta uz skaisto. Varone ir tāda, kas ir mūždien pasaules savaldzināta," saka krājuma redaktors Ivars Šteinbergs.
Dzeja ar deviņām dzīvībām
Viņš arī norāda, ka dzīvnieki krājumā tiek izmantoti tēlu metaforiskā līmenī un kaķa tēls simbolizē dzīvības, kuras tiek tērētas, dzīvotas un zaudētas. Leģenda par kaķi ar deviņām dzīvībām iedvesmojusi arī Sanitas Rībenas dzejas krājuma nodaļu nosaukumus.
"Tās nodaļas, tās vienkārši izrietēja no kaķa dabas, jo par kaķiem ir teiciens, ka viņiem ir deviņas dzīvības.
Tā rotaļāšanās, tā spēlēšanās ar to, ka ir tādas dzīvības, pēdējās dzīvības un vēl citas. Man patika tas vieglums un rotaļīgums – varbūt tas kaut ko nozīmē, bet varbūt mēs vienkārši mānāmies, ka tas kaut ko nozīmē," teic Rībena.
Balansā starp vērošanu un piedalīšanos
Skaistuma meklējumus Sanita Rībena savā dzīvē īstenojusi daudzveidīgi – dzejā, mūzikā, dabā, arī dejā. "Man pašai liekas interesanta sadarbība starp dažādiem iekšējiem aspektiem. (..) Man liekas, ja cilvēks pārlieku aizraujas ar vērojošo aspektu, viņš reizēm aizmirst piedalīties.
Tad, kad cilvēks to vērojošo balansē arī ar piedalīšanos, tad tā dzīve ir pilnīgāka.
Tāpēc man ik pa laikam patīk izmēģināt kaut ko jaunu kontekstos, kur man ir ļoti maz zināšanu, piemēram, saistībā ar kustību, ar laikmetīgo deju vai kontaktimprovizāciju. Tā kā es neesmu profesionāla dejotāja, man nav izveidojusies tāda rutīna un ir nosacīta kustību nevainība, kas palīdz labāk kaut ko aptvert, līdzpārdzīvojums ir daudz dziļāks," stāsta krājuma autore.
Arī dzejas krājuma "Kaķe" atvēršanas svētkos Sanitas Rībenas dzeja tiks ne tikai lasīta, bet arī izdejota, izceļot kādu tēmu, noskaņu vai momentu. Grāmatas atklāšana notiks 28. augustā Kaņepes Kultūras centrā.
REplay.lv Augstāk par zemi
Šodien, 11:01
Literatūra
Autori: Anda Buševica (Latvijas Radio žurnāliste)
Sanitas Rībenas debijas dzejas krājums "Kaķe" esot tapis kā blakne rakstniecības studijām Liepājas Universitātē. Savukārt ideja par pašām studijām jau nobriedušā vecumā izaugusi no iekšējas pārliecības, ka cilvēkam ir jāseko skaistumam un visas dzīves garumā jāizkopj sevī spēja pamanīt pasauli ārpus ikdienišķā. Savu dzeju Rībena Latvijas Radio raidījumā "Augstāk par zemi" raksturo kā autentiskus mirkļa tvērumus, bet dzejas krājuma redaktors Ivars Šteinbergs tos skaidro kā vienojošo motīvu.
Sanitas Rībenas attiecības ar dzeju sākušās jau deviņdesmitajos. Pirmās publikācijas žurnālā "Draugs", vēlāk laikrakstā "Literatūra un Māksla", tomēr debijas krājums "Kaķe" pie lasītājiem nonāk tikai tagad.
"Nav tā, ka es nerakstīju, teiksim tā – man mainījās fokuss. Bija divi bērni, tad es vairāk fokusējos uz to sadaļu, kas saucas dienišķā maize.
Dzeja jau kaut kādā nozīmē ir industrija, dzeja kā nozare. Viens ir tas, ka tu sēdi un savā nodabā kaut ko uzraksti uz papīra lapas, savā telefonā vai datorā, bet otrs, ko tu dari tālāk, – vai tu iepazīsties, vai tu esi kādā apritē, vai tu kādam aizsūti, vai tu pēc tam apjautājies, kā interesē. Tas prasa laiku, tā arī ir kaut kāda emocionālā slodze," stāsta Rībena.
Krājums, kas tapis mērķtiecīgi nejauši
Dzejas rakstīšana krājuma autorei saistoties gan ar izklaidi, gan pašizaugsmi, gan jauniem izaicinājumiem un telpu, kas nosacīti pieder tikai viņai vienai pašai. Par krājumu "Kaķe" Rībena saka, ka tas esot radies vienlaikus mērķtiecīgi un nejauši. Tas tapis kā blakne studijām Liepājas Universitātes Rakstniecības programmā.
"Man bija jāraksta maģistra darbs, un es nomainīju vairākas tēmas. (..) Es domāju, man taču ir kaudzīte dzejoļu visādos pakšos – digitālos pakšos un gluži fiziskos pakšos, kaut kur atvilktnēs.
Es domāju, ka tas varētu būt tā kā krājums, un tas krājums varētu būt konceptuāls.
Un tad teorētiskā daļa varētu būt, kur es pētītu koncepta ietekmi uz to, kā mēs redzam tekstu šajā krājumā. Proti, kā [krājuma] struktūra, vizuālais noformējums un atlase, kā tas ietekmē to, kā mēs konkrēto tekstu vispār uztveram," atklāj Rībena.
Nelietderīguma dimensija jeb izsmalcināts izšūšanas pulciņš
Tāda esot bijusi viņas maģistra darba būtība: atrast vai – vislabāk – sarakstīt dzejoļu krājumu, un tad teorētiski izpētīt, cik dažādi tajā iekļautos dzejoļus iespējams interpretēt tekstu veseluma ietvaros. Vienojoša tēma Sanitas Rībenas debijas krājumā varētu būt viņas atziņa, ka paralēli maizes darbam un ikdienas dzīvei dzīves garumā cilvēkam ir tik ļoti nepieciešams arī kaut kas aiz tā – kāda neproduktivitātes un nelietderīguma dimensija.
"Kaut kas tāds pilnīgi nekomerciāls, kapitālisma ietvarā skatoties, bezmērķīgs, neproduktīvs.
Tu vienkārši pēti kaut ko skaistumam, tu iepazīsties, tu iedziļinies un velti savu laiku, savu naudu, savas emocijas un mentālo kapacitāti. Tāds ļoti izsmalcināts izšūšanas pulciņš vai origami meistarklase," pauž krājuma autore.
Skaisti un tēlaini par sāpīgo un grūti pārvaramo
Kad bija radusies ideja par to, ka maģistra darba ietvaros taps dzejoļu krājums, Rībenai bija skaidrs, ka viņai nepieciešams sadarbības partneris – literārais redaktors.
"Es uzrakstīju Ivaram Šteinbergam, aizsūtīju viņam dzejoļus un prasīju, ko viņš par to domā. Es biju veikusi izpēti, jo sapratu, ka man neder kurš katrs redaktors.
Man vajag tādu, kuram ir gan laba valodas izjūta, gan patīk rotaļāties ar valodu, kuram ir tāds performatīvs aspekts un kurš ir arī labsirdīgs kā cilvēks," stāsta Rībena.
Sanita atklāj, ka, aicinot Šteinbergu kļūt par krājuma "Kaķe" redaktoru, autores cerība esot bijusi, ka viņš pateiks, par ko ir šī dzeja, proti, atradīs krājuma vienojošo līniju.
Krājuma redaktors norāda, ka, veidojot grāmatu, viņi par to daudz runājuši un krājumam izšķīruši dažādus līmeņus – tematiski tas ir stāsts par radošo ceļu, bet dziļākā līmenī grāmatā atklājas traumas diskurss.
"Ikviena pieaugšana, ikviena sevis radīšana un mācīšanās neizbēgami iekļauj kaut kāda veida lūzumus. Veidojoties pieredzei, notiek arī kaut kāda refleksija par tām traumām, par šiem lūzumiem.
Galu galā dzīves pieredzē ir kaut kādi skarbi pārdzīvojumi, un dzeja, iespējams, ir viens no ceļiem, kā saprast kaut ko sāpīgu, kas ir noticis, kaut ko grūti pārvaramu.
Tas varbūt pat arī izklausās nepareizi saistībā ar to, cik patiesībā tā dzeja ir aizkustinoša, tēlaina, cik ļoti orientēta uz skaisto. Varone ir tāda, kas ir mūždien pasaules savaldzināta," saka krājuma redaktors Ivars Šteinbergs.
Dzeja ar deviņām dzīvībām
Viņš arī norāda, ka dzīvnieki krājumā tiek izmantoti tēlu metaforiskā līmenī un kaķa tēls simbolizē dzīvības, kuras tiek tērētas, dzīvotas un zaudētas. Leģenda par kaķi ar deviņām dzīvībām iedvesmojusi arī Sanitas Rībenas dzejas krājuma nodaļu nosaukumus.
"Tās nodaļas, tās vienkārši izrietēja no kaķa dabas, jo par kaķiem ir teiciens, ka viņiem ir deviņas dzīvības.
Tā rotaļāšanās, tā spēlēšanās ar to, ka ir tādas dzīvības, pēdējās dzīvības un vēl citas. Man patika tas vieglums un rotaļīgums – varbūt tas kaut ko nozīmē, bet varbūt mēs vienkārši mānāmies, ka tas kaut ko nozīmē," teic Rībena.
Balansā starp vērošanu un piedalīšanos
Skaistuma meklējumus Sanita Rībena savā dzīvē īstenojusi daudzveidīgi – dzejā, mūzikā, dabā, arī dejā. "Man pašai liekas interesanta sadarbība starp dažādiem iekšējiem aspektiem. (..) Man liekas, ja cilvēks pārlieku aizraujas ar vērojošo aspektu, viņš reizēm aizmirst piedalīties.
Tad, kad cilvēks to vērojošo balansē arī ar piedalīšanos, tad tā dzīve ir pilnīgāka.
Tāpēc man ik pa laikam patīk izmēģināt kaut ko jaunu kontekstos, kur man ir ļoti maz zināšanu, piemēram, saistībā ar kustību, ar laikmetīgo deju vai kontaktimprovizāciju. Tā kā es neesmu profesionāla dejotāja, man nav izveidojusies tāda rutīna un ir nosacīta kustību nevainība, kas palīdz labāk kaut ko aptvert, līdzpārdzīvojums ir daudz dziļāks," stāsta krājuma autore.
Arī dzejas krājuma "Kaķe" atvēršanas svētkos Sanitas Rībenas dzeja tiks ne tikai lasīta, bet arī izdejota, izceļot kādu tēmu, noskaņu vai momentu. Grāmatas atklāšana notiks 28. augustā Kaņepes Kultūras centrā.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs