23:05
Eidips (no sengrieķu mīta) bija Tēbu valdnieks, kuru skāra traģisks liktenis. Pēc pareģojuma viņam bija lemts nogalināt savu tēvu un apprecēt māti. Lai gan viņš mēģināja no tā izvairīties, nezinot patiesību, viņš nogalināja tēvu Laiju un apprecēja māti Jokastu.
Kad patiesība atklājās, Jokasta izdarīja pašnāvību, bet Eidips – izduris sev acis – devās trimdā, sodot sevi par nezināmo grēku.
Šis stāsts ir grieķu traģēdijas simbols, īpaši pazīstams no Sofokla lugas “Karalis Eidips”, un tas pauž domu par neizbēgamu likteni un cilvēka nespēju no tā izbēgt, lai arī cik viņš būtu gudrs vai labs.
Psiholoģijā Eidips (vai Eidipa komplekss) apzīmē bērna zemapziņas jūtas pret vecākiem, ko aprakstīja Zigmunds Freids.
Īsumā:
Meitenēm analoģisku parādību Freids dēvēja par Elektras kompleksu.
Kad patiesība atklājās, Jokasta izdarīja pašnāvību, bet Eidips – izduris sev acis – devās trimdā, sodot sevi par nezināmo grēku.
Šis stāsts ir grieķu traģēdijas simbols, īpaši pazīstams no Sofokla lugas “Karalis Eidips”, un tas pauž domu par neizbēgamu likteni un cilvēka nespēju no tā izbēgt, lai arī cik viņš būtu gudrs vai labs.
Psiholoģijā Eidips (vai Eidipa komplekss) apzīmē bērna zemapziņas jūtas pret vecākiem, ko aprakstīja Zigmunds Freids.
Īsumā:
- Eidipa komplekss raksturīgs zēniem apmēram 3–6 gadu vecumā.
- Šajā posmā bērns izjūt mīlestību un pieķeršanos pret māti un rivalitāti vai greizsirdību pret tēvu.
- Bērns neapzināti vēlas aizvietot tēvu, lai "piederētu" mātei.
- Šīs jūtas vēlāk tiek pārvarētas, bērnam identificējoties ar tēvu un pieņemot sociālās normas.
Meitenēm analoģisku parādību Freids dēvēja par Elektras kompleksu.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs