1 stunda ago
No nākamā gada pašvaldībām vairs nebūs jārūpējas par daudzdzīvokļu mājām
REplay.lv - Reģioni Krustpunktā Šodien, 9:37 Latvijā
Autori: Laura Jansone, "ReTV" žurnāliste
Vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā beidzot noslēgumam tuvojas garais un sarežģītais privatizācijas process. Taču ar dzīvokļa atslēgu saņemšanu un ierakstu zemesgrāmatā viss nebeidzas. Iegūstot īpašumu, ir jāuzņemas arī atbildība par to. Un tieši šī atbildība jeb daudzdzīvokļu māju kopīga pārvaldīšana daudzviet Latvijā aizvien nav atrisināta un joprojām gulstas uz pašvaldību pleciem. No nākamā gada tas vairs nebūs vietvaru pienākums, un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem lēmumi par savu īpašumu jāpieņem pašiem.
ĪSUMĀ:
No 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs pienākuma iesaistīties citām personām piederošu māju pārvaldīšanā.
Līdz 2025. gada beigām ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce par nama tālāko apsaimniekošanu.
Ja neizdodas vienoties, līgums par pārvaldīšanu automātiski tiks noslēgts ar līdzšinējo apsaimniekotāju.
Likums nenosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem obligāti ir jāizvēlas profesionāls namu apsaimniekošanas uzņēmums.
Visvairāk nepārņemto māju ir Rīgā, citviet situācija ir atšķirīga.
Ekonomikas ministrija: Šis ir 25 gadus ilga procesa noslēgums.
Plāno noteikt, ka daudzdzīvokļu mājām obligāti ir jāveido rezerves fonds krīzes situāciju novēršanai.
"Parasti sanāk kopā un visu norunā"
Valmieras novada Kocēnu pagastā atrodas neliels ciemats Tožas. Tas veidojies padomju gados, kad šeit darbojās kolhozs. Tad arī uzceltas vairākas divstāvu dzīvojamās ēkas, fermas un darbnīcas strādnieku vajadzībām. Tagad dažas ēkas izskatās pavisam drūmi, tajās daļa dzīvokļu ir apdzīvoti, daļai logi tumši un nespodri. Savukārt pie vienas no ēkām ir uzbūvēti jauni šķūnīši, sētā sastādīti dažādi košumkrūmi un mājas ieeju rotā greznās betona kurpēs ievietoti puķu podi.
Pensionārs Voldemārs Liniņš pastāstīja, ka dzīvokļus ciematā "Tožas" cilvēki pārsvarā izpirkuši par privatizācijas sertifikātiem. Viņš atklāja, ka gan astoņu dzīvokļu namam, kurā dzīvo viņš, gan arī pārējām daudzdzīvokļu mājām ciematā nav noslēgts līgums ar kādu apsaimniekotāju. Taču viņa mājā vismaz esot kāda kundze, kura turot rūpi par kārtību. Ar viņas gādību arī visi vienojoties par kopīgi veicamajiem darbiem.
"Parasti sanāk kopā un visu norunā, visu sarunā. Mēs te šiten jaunas notekas uztaisījām, esam vienīgā māja, kas tā izdarīja, mums ir pat raksts, ka esam labākā Kocēnu novadā. Ejam, parādīšu," aicināja Liniņš.
Kāpņu telpā goda vietā Valmieras novada atzinība mājas čaklajai saimei par sakoptu pagalmu pērnajā gadā. Kungs gan atzina, ka ciematā šīs mājas iedzīvotāji vienīgie par savu apkārtni rūpējas, pārējie katrs pats par sevi.
"Jauno nav, 90% šeit ir pensionāri. Tā te dzīvojam, var jau iztikt. Te pāris dzīvokļi ir tukši, jaunie aizbraukuši uz Vāciju. Esmu apmierināts, arī pārējie apmierināti," sacīja Liniņš.
Tiesa gan, nekādu uzkrājumu mājas uzturēšanai iedzīvotāji šeit neveidojot. Ja kas ārkārtējs, atbalstu nekad neesot liegusi Kocēnu apvienības pārvalde, stāstīja Liniņš: "Uzmūrēja skursteņus ciems, viņiem kāda nauda esot celtniecībai."
Foto: Laura Jansone/ReTV
No 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs pienākuma iesaistīties citām personām piederošu māju pārvaldīšanā
Šī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju paļaušanās uz pašvaldības palīdzību ir tas, kam jaunā kārtība un likums pieliks punktu.
Pēc 2026. gada 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs nekāda pienākuma iesaistīties citām personām piederošu māju pārvaldīšanā. Ja pašvaldībai attiecīgajā mājā pieder kāds dzīvoklis, tai būs tikai viena no balsīm mājas kopsapulcē.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums nosaka, ka līdz 2026. gada 1. janvārim visiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuri to vēl nav izdarījuši, ir jāpārņem savas mājas apsaimniekošana no pašvaldības.
Praktiski tas nozīmē, ka pašvaldībai vai tās ieceltajam pārvaldniekam līdz 2025. gada beigām ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai jāorganizē aptauja, aicinot iedzīvotājus izlemt, vai turpināt sadarboties ar esošo apsaimniekotāju, vai dibināt biedrību un māju apsaimniekot pašu spēkiem.
Kā skaidroja Ekonomikas ministrijas Mājokļa departamenta direktors Mārtiņš Auders, šis ir ilga procesa noslēgums: "Tā saukto nepārņemto māju pārvaldīšana likumā tika ietverta 2000. gadā. Aizritējuši jau 25 gadi, kopš ir šādas aizvien nepārņemtās mājas. Un visus šos gadus pēc privatizācijas likuma mājas iedzīvotāji varēja pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības. Tas process noslēdzas šī gada beigās."
Ja šo māju iedzīvotājiem tomēr neizdodas vienoties, kā tālāk rīkoties, likums paredz – tādā gadījumā līgums par mājas pārvaldīšanu automātiski tiks noslēgts ar to pašu personu, kas māju ir apsaimniekojis līdz šim.
Foto: Laura Jansone/ReTV
Visvairāk nepārņemto māju ir Rīgā
Kā skaidroja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe, visvairāk šādu apsaimniekošanā nepārņemtu māju ir Rīgā, citviet Latvijā situācija ir atšķirīga.
"Tādi pirmrindnieki māju pārņemšanā vienmēr ir bijusi Valmiera, Jelgava, Ventspils, Liepāja. Mazāk pārņemto māju ir Daugavpilī, Rēzeknē," atzīmēja Straupe.
Pēc Valmieras novada domes datiem Valmieras pilsētā no aptuveni 400 daudzdzīvokļu mājām rūpes par sava nama apsaimniekošanu nav uzņēmušies vien nepilnu desmit māju iedzīvotāji. Tiesa gan, cita aina iezīmējas ārpus Valmieras jeb pagastos. Kā skaidroja Valmieras novada Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietniece un būvinženiere Marta Katana, problēma ir tā, ka daudzi nemaz neapzinās, ka likums attiecas arī uz viņiem.
"Privatizēta daudzdzīvokļu māja skaitās no trīs dzīvokļiem. Līdz ar to ir tās klasiskās divstāvīgās, trīsstāvīgās daudzdzīvokļu mājas un tad ir tādas pie fermām, bijušās kantoru ēkas, sadalītas savrupmājas, kuras arī pēc likuma sastāv no privatizētiem dzīvokļiem, kurām arī ir jāizvēlas apsaimniekotājs," sacīja Katana.
Nav obligāti jāizvēlas profesionāls namu apsaimniekošanas uzņēmums
Ekonomikas ministrijas Mājokļa departamenta direktors gan mierināja –
likums nenosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem obligāti ir jāizvēlas profesionāls namu apsaimniekošanas uzņēmums.
"Ne vienmēr mājai ir vajadzīgs pārvaldnieks. Tas ir atkarīgs no dzīvokļu īpašnieku spējas pašiem organizēties. Iedzīvotāji tikpat labi var dibināt biedrību un rūpes par sava nama apsaimniekošanu uzņemties paši. Biedrības izmanto, lai tās pārvaldīšanas maksas būtu lētākas un varētu darīt arī pašu spēkiem," paskaidroja Auders.
Taču Straupe norādīja, ka apsaimniekošanas pakalpojumi vairāk tiek piedāvāti pilsētās, jo ārpus tām cilvēki ne vienmēr ir gatavi par to maksāt, un tas ir arī dārgāk attāluma dēļ.
"Viņiem varbūt ir ūdens pieslēgums un kanalizācija. Bet viss pārējais notiek pašai mājai iekšienē par kaut ko vienojoties. Un tad ir daudzi reģioni, kur braucam cauri ciemiem un ir mājas, kur katrai savs skurstenītis caur logu, vai pa lodžiju vai uz jumta. Šīs mājas netiek pienācīgi pārvaldītas, un tā ir tāda bumba ar laika degli," pauda Straupe.
Foto: Laura Jansone/ReTV
Situācija ar namu pārņemšanu reģionos ir dažāda
Pieņemt lēmumu, kā rīkoties, nāksies arī kāda nama iedzīvotājiem Valmieras novada Brenguļu pagasta Cempos.
Piemēram, Vilnis Suipis ir kategoriski pret to, ka rūpes par māju nodotu kādam pārvaldniekam: "Līdz ar to tad mums ir viņiem jāmaksā. Kāpēc mums svešiem alga jāmaksā? Mēs paši te tā uz pusēm, darām šo un to... Cik varam, tik darām paši ar saviem spēkiem."
Suipis ar lepnumu rādīja, kā pašu spēkiem sakārtojuši mājas piebraucamo ceļu un izveidojuši bērnu laukumiņu. Tikmēr viņa kaimiņiene Vera Poļakova uz situāciju raugās mazliet skeptiskāk. Viņasprāt, mājai tomēr vajag kārtīgu saimnieku, jo ne vienmēr par visu izdodas tik raiti vienoties.
"Vispār jau vajag, ja tā nauda aiziet uz māju, ja ne kaut kur citur. Mums ir jumts jāmaina. Jūs jau pati redzat, kāda tā māja ir, tai kādi 50 vai 60 gadi, un pagrabi ir šausmīgi," pauda Poļakova.
Pašlaik mājai nekāda līdzekļu uzkrājuma neesot, un arī līdz šim ar dažādu nepieciešamību apmaksu tik raiti nemaz nav veicies.
"Es kādreiz biju tā apsaimniekotāja. Tur nokrāsojām koridorus, logus un durvis. Tagad es atteicos, jo viens maksā, viens nemaksā, nu tad kam man to vajag," sacīja Poļakova.
Arī šīs mājas iedzīvotāji tomēr būs spiesti vienoties. Ja tas nenotiks, nama iedzīvotāji var arī palikt bez virknes pakalpojumu, brīdināja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Auders.
"Kaut vai koplietošanas elektrība, šobrīd tā prakse ir tāda, ka līgumi tiek slēgti nevis ar kopību, bet ar pārvaldnieku. Praktiski tas nozīmē, ka nebūs koplietošanas elektrības jau ar 1. janvāri," pauda Auders.
Situācija novados ir dažāda. Cēsīs pilsētā visi nami jau ir pārņemti. Savukārt Līgatnē un Vecpiebalgā pārvaldes pašlaik vēl tikai apzina situāciju. Valkas novadā un pilsētā vēl aptuveni 60 mājas apsaimnieko pašvaldības noteiktais pārvaldnieks, un tur aktīvi notiek sapulces un aptaujas, stāstīja Valkas novada domes izpilddirektors Valdis Šaicāns. Tikmēr pagastos situācija ir ļoti atšķirīga.
"Pagastu pārvalžu vadītājiem ir uzdots uzdevums sarīkot iedzīvotāju sapulces un šajās sapulcēs vienoties par tālāko situāciju. Mums jau ir mājas pagastos, kur ir biedrības nodibinātas un paši apsaimnieko, tā ka pieredze mums ir dažāda," stāstīja Šaicāns.
Neatkarīgi no tā, kādu apsaimniekošanas formu katrs nams izvēlas, jāatceras, ka to ir tiesības mainīt, ja iedzīvotāji nav apmierināti. Taču pats būtiskākais – iedzīvotājiem ir jāpiekrīt kopīga finanšu uzkrājuma veidošanai, jo turpmāk caura jumta gadījumā vairs nevarēs vērsties pašvaldībā un lūgt to salabot.
Kā skaidroja Katana, par īpašuma uzturēšanu būs jāmaksā pašiem: "Tā ir, ka šie kopīgie izdevumi ir jāsedz dzīvokļu īpašniekiem kopīgi. To nedarīs pašvaldība vai apsaimniekotājs no savas kabatas, tas būs no dzīvokļu īpašnieku uzkrājumiem, ikmēneša maksājumiem."
Plāno noteikt, ka daudzdzīvokļu mājām obligāti ir jāveido rezerves fonds krīzes situāciju novēršanai
Ekonomikas ministrijā vēl piebilda, ka izstrādes stadijā ir jauns Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas likums, kurā
plānots noteikt, ka daudzdzīvokļu mājām obligāti ir jāveido sava veida rezerves fonds krīzes situāciju novēršanai.
"Mēs plānojam, ka viena divpadsmitā daļa no pārvaldīšanas izdevumiem varētu būt obligātais uzkrājums, kā maksājums neparedzētiem gadījumiem. Tas tad garantētu, ka mājai tomēr veidojas kāda finanšu rezerve," paskaidroja Auders.
Katrā ziņā līdz nākamā gada sākumam arī tiem kaimiņiem, kuri daudzdzīvokļu mājā līdz šim dzīvojuši viens no otra savrup, ir jāspēj vienoties, kā turpmāk apsaimniekot kopīgo īpašumu. Bet tiem, kuri lēmumu pieņēmuši un jau uzņēmušies rūpes par savu īpašumu, satraukumam nav pamata – šajās mājās turpinās ierastā kārtība.
REplay.lv - Reģioni Krustpunktā Šodien, 9:37 Latvijā
Autori: Laura Jansone, "ReTV" žurnāliste
Vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā beidzot noslēgumam tuvojas garais un sarežģītais privatizācijas process. Taču ar dzīvokļa atslēgu saņemšanu un ierakstu zemesgrāmatā viss nebeidzas. Iegūstot īpašumu, ir jāuzņemas arī atbildība par to. Un tieši šī atbildība jeb daudzdzīvokļu māju kopīga pārvaldīšana daudzviet Latvijā aizvien nav atrisināta un joprojām gulstas uz pašvaldību pleciem. No nākamā gada tas vairs nebūs vietvaru pienākums, un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem lēmumi par savu īpašumu jāpieņem pašiem.
ĪSUMĀ:
No 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs pienākuma iesaistīties citām personām piederošu māju pārvaldīšanā.
Līdz 2025. gada beigām ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce par nama tālāko apsaimniekošanu.
Ja neizdodas vienoties, līgums par pārvaldīšanu automātiski tiks noslēgts ar līdzšinējo apsaimniekotāju.
Likums nenosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem obligāti ir jāizvēlas profesionāls namu apsaimniekošanas uzņēmums.
Visvairāk nepārņemto māju ir Rīgā, citviet situācija ir atšķirīga.
Ekonomikas ministrija: Šis ir 25 gadus ilga procesa noslēgums.
Plāno noteikt, ka daudzdzīvokļu mājām obligāti ir jāveido rezerves fonds krīzes situāciju novēršanai.
"Parasti sanāk kopā un visu norunā"
Valmieras novada Kocēnu pagastā atrodas neliels ciemats Tožas. Tas veidojies padomju gados, kad šeit darbojās kolhozs. Tad arī uzceltas vairākas divstāvu dzīvojamās ēkas, fermas un darbnīcas strādnieku vajadzībām. Tagad dažas ēkas izskatās pavisam drūmi, tajās daļa dzīvokļu ir apdzīvoti, daļai logi tumši un nespodri. Savukārt pie vienas no ēkām ir uzbūvēti jauni šķūnīši, sētā sastādīti dažādi košumkrūmi un mājas ieeju rotā greznās betona kurpēs ievietoti puķu podi.
Pensionārs Voldemārs Liniņš pastāstīja, ka dzīvokļus ciematā "Tožas" cilvēki pārsvarā izpirkuši par privatizācijas sertifikātiem. Viņš atklāja, ka gan astoņu dzīvokļu namam, kurā dzīvo viņš, gan arī pārējām daudzdzīvokļu mājām ciematā nav noslēgts līgums ar kādu apsaimniekotāju. Taču viņa mājā vismaz esot kāda kundze, kura turot rūpi par kārtību. Ar viņas gādību arī visi vienojoties par kopīgi veicamajiem darbiem.
"Parasti sanāk kopā un visu norunā, visu sarunā. Mēs te šiten jaunas notekas uztaisījām, esam vienīgā māja, kas tā izdarīja, mums ir pat raksts, ka esam labākā Kocēnu novadā. Ejam, parādīšu," aicināja Liniņš.
Kāpņu telpā goda vietā Valmieras novada atzinība mājas čaklajai saimei par sakoptu pagalmu pērnajā gadā. Kungs gan atzina, ka ciematā šīs mājas iedzīvotāji vienīgie par savu apkārtni rūpējas, pārējie katrs pats par sevi.
"Jauno nav, 90% šeit ir pensionāri. Tā te dzīvojam, var jau iztikt. Te pāris dzīvokļi ir tukši, jaunie aizbraukuši uz Vāciju. Esmu apmierināts, arī pārējie apmierināti," sacīja Liniņš.
Tiesa gan, nekādu uzkrājumu mājas uzturēšanai iedzīvotāji šeit neveidojot. Ja kas ārkārtējs, atbalstu nekad neesot liegusi Kocēnu apvienības pārvalde, stāstīja Liniņš: "Uzmūrēja skursteņus ciems, viņiem kāda nauda esot celtniecībai."
Foto: Laura Jansone/ReTV
No 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs pienākuma iesaistīties citām personām piederošu māju pārvaldīšanā
Šī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju paļaušanās uz pašvaldības palīdzību ir tas, kam jaunā kārtība un likums pieliks punktu.
Pēc 2026. gada 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs nekāda pienākuma iesaistīties citām personām piederošu māju pārvaldīšanā. Ja pašvaldībai attiecīgajā mājā pieder kāds dzīvoklis, tai būs tikai viena no balsīm mājas kopsapulcē.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums nosaka, ka līdz 2026. gada 1. janvārim visiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuri to vēl nav izdarījuši, ir jāpārņem savas mājas apsaimniekošana no pašvaldības.
Praktiski tas nozīmē, ka pašvaldībai vai tās ieceltajam pārvaldniekam līdz 2025. gada beigām ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai jāorganizē aptauja, aicinot iedzīvotājus izlemt, vai turpināt sadarboties ar esošo apsaimniekotāju, vai dibināt biedrību un māju apsaimniekot pašu spēkiem.
Kā skaidroja Ekonomikas ministrijas Mājokļa departamenta direktors Mārtiņš Auders, šis ir ilga procesa noslēgums: "Tā saukto nepārņemto māju pārvaldīšana likumā tika ietverta 2000. gadā. Aizritējuši jau 25 gadi, kopš ir šādas aizvien nepārņemtās mājas. Un visus šos gadus pēc privatizācijas likuma mājas iedzīvotāji varēja pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības. Tas process noslēdzas šī gada beigās."
Ja šo māju iedzīvotājiem tomēr neizdodas vienoties, kā tālāk rīkoties, likums paredz – tādā gadījumā līgums par mājas pārvaldīšanu automātiski tiks noslēgts ar to pašu personu, kas māju ir apsaimniekojis līdz šim.
Foto: Laura Jansone/ReTV
Visvairāk nepārņemto māju ir Rīgā
Kā skaidroja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe, visvairāk šādu apsaimniekošanā nepārņemtu māju ir Rīgā, citviet Latvijā situācija ir atšķirīga.
"Tādi pirmrindnieki māju pārņemšanā vienmēr ir bijusi Valmiera, Jelgava, Ventspils, Liepāja. Mazāk pārņemto māju ir Daugavpilī, Rēzeknē," atzīmēja Straupe.
Pēc Valmieras novada domes datiem Valmieras pilsētā no aptuveni 400 daudzdzīvokļu mājām rūpes par sava nama apsaimniekošanu nav uzņēmušies vien nepilnu desmit māju iedzīvotāji. Tiesa gan, cita aina iezīmējas ārpus Valmieras jeb pagastos. Kā skaidroja Valmieras novada Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietniece un būvinženiere Marta Katana, problēma ir tā, ka daudzi nemaz neapzinās, ka likums attiecas arī uz viņiem.
"Privatizēta daudzdzīvokļu māja skaitās no trīs dzīvokļiem. Līdz ar to ir tās klasiskās divstāvīgās, trīsstāvīgās daudzdzīvokļu mājas un tad ir tādas pie fermām, bijušās kantoru ēkas, sadalītas savrupmājas, kuras arī pēc likuma sastāv no privatizētiem dzīvokļiem, kurām arī ir jāizvēlas apsaimniekotājs," sacīja Katana.
Nav obligāti jāizvēlas profesionāls namu apsaimniekošanas uzņēmums
Ekonomikas ministrijas Mājokļa departamenta direktors gan mierināja –
likums nenosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem obligāti ir jāizvēlas profesionāls namu apsaimniekošanas uzņēmums.
"Ne vienmēr mājai ir vajadzīgs pārvaldnieks. Tas ir atkarīgs no dzīvokļu īpašnieku spējas pašiem organizēties. Iedzīvotāji tikpat labi var dibināt biedrību un rūpes par sava nama apsaimniekošanu uzņemties paši. Biedrības izmanto, lai tās pārvaldīšanas maksas būtu lētākas un varētu darīt arī pašu spēkiem," paskaidroja Auders.
Taču Straupe norādīja, ka apsaimniekošanas pakalpojumi vairāk tiek piedāvāti pilsētās, jo ārpus tām cilvēki ne vienmēr ir gatavi par to maksāt, un tas ir arī dārgāk attāluma dēļ.
"Viņiem varbūt ir ūdens pieslēgums un kanalizācija. Bet viss pārējais notiek pašai mājai iekšienē par kaut ko vienojoties. Un tad ir daudzi reģioni, kur braucam cauri ciemiem un ir mājas, kur katrai savs skurstenītis caur logu, vai pa lodžiju vai uz jumta. Šīs mājas netiek pienācīgi pārvaldītas, un tā ir tāda bumba ar laika degli," pauda Straupe.
Foto: Laura Jansone/ReTV
Situācija ar namu pārņemšanu reģionos ir dažāda
Pieņemt lēmumu, kā rīkoties, nāksies arī kāda nama iedzīvotājiem Valmieras novada Brenguļu pagasta Cempos.
Piemēram, Vilnis Suipis ir kategoriski pret to, ka rūpes par māju nodotu kādam pārvaldniekam: "Līdz ar to tad mums ir viņiem jāmaksā. Kāpēc mums svešiem alga jāmaksā? Mēs paši te tā uz pusēm, darām šo un to... Cik varam, tik darām paši ar saviem spēkiem."
Suipis ar lepnumu rādīja, kā pašu spēkiem sakārtojuši mājas piebraucamo ceļu un izveidojuši bērnu laukumiņu. Tikmēr viņa kaimiņiene Vera Poļakova uz situāciju raugās mazliet skeptiskāk. Viņasprāt, mājai tomēr vajag kārtīgu saimnieku, jo ne vienmēr par visu izdodas tik raiti vienoties.
"Vispār jau vajag, ja tā nauda aiziet uz māju, ja ne kaut kur citur. Mums ir jumts jāmaina. Jūs jau pati redzat, kāda tā māja ir, tai kādi 50 vai 60 gadi, un pagrabi ir šausmīgi," pauda Poļakova.
Pašlaik mājai nekāda līdzekļu uzkrājuma neesot, un arī līdz šim ar dažādu nepieciešamību apmaksu tik raiti nemaz nav veicies.
"Es kādreiz biju tā apsaimniekotāja. Tur nokrāsojām koridorus, logus un durvis. Tagad es atteicos, jo viens maksā, viens nemaksā, nu tad kam man to vajag," sacīja Poļakova.
Arī šīs mājas iedzīvotāji tomēr būs spiesti vienoties. Ja tas nenotiks, nama iedzīvotāji var arī palikt bez virknes pakalpojumu, brīdināja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Auders.
"Kaut vai koplietošanas elektrība, šobrīd tā prakse ir tāda, ka līgumi tiek slēgti nevis ar kopību, bet ar pārvaldnieku. Praktiski tas nozīmē, ka nebūs koplietošanas elektrības jau ar 1. janvāri," pauda Auders.
Situācija novados ir dažāda. Cēsīs pilsētā visi nami jau ir pārņemti. Savukārt Līgatnē un Vecpiebalgā pārvaldes pašlaik vēl tikai apzina situāciju. Valkas novadā un pilsētā vēl aptuveni 60 mājas apsaimnieko pašvaldības noteiktais pārvaldnieks, un tur aktīvi notiek sapulces un aptaujas, stāstīja Valkas novada domes izpilddirektors Valdis Šaicāns. Tikmēr pagastos situācija ir ļoti atšķirīga.
"Pagastu pārvalžu vadītājiem ir uzdots uzdevums sarīkot iedzīvotāju sapulces un šajās sapulcēs vienoties par tālāko situāciju. Mums jau ir mājas pagastos, kur ir biedrības nodibinātas un paši apsaimnieko, tā ka pieredze mums ir dažāda," stāstīja Šaicāns.
Neatkarīgi no tā, kādu apsaimniekošanas formu katrs nams izvēlas, jāatceras, ka to ir tiesības mainīt, ja iedzīvotāji nav apmierināti. Taču pats būtiskākais – iedzīvotājiem ir jāpiekrīt kopīga finanšu uzkrājuma veidošanai, jo turpmāk caura jumta gadījumā vairs nevarēs vērsties pašvaldībā un lūgt to salabot.
Kā skaidroja Katana, par īpašuma uzturēšanu būs jāmaksā pašiem: "Tā ir, ka šie kopīgie izdevumi ir jāsedz dzīvokļu īpašniekiem kopīgi. To nedarīs pašvaldība vai apsaimniekotājs no savas kabatas, tas būs no dzīvokļu īpašnieku uzkrājumiem, ikmēneša maksājumiem."
Plāno noteikt, ka daudzdzīvokļu mājām obligāti ir jāveido rezerves fonds krīzes situāciju novēršanai
Ekonomikas ministrijā vēl piebilda, ka izstrādes stadijā ir jauns Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas likums, kurā
plānots noteikt, ka daudzdzīvokļu mājām obligāti ir jāveido sava veida rezerves fonds krīzes situāciju novēršanai.
"Mēs plānojam, ka viena divpadsmitā daļa no pārvaldīšanas izdevumiem varētu būt obligātais uzkrājums, kā maksājums neparedzētiem gadījumiem. Tas tad garantētu, ka mājai tomēr veidojas kāda finanšu rezerve," paskaidroja Auders.
Katrā ziņā līdz nākamā gada sākumam arī tiem kaimiņiem, kuri daudzdzīvokļu mājā līdz šim dzīvojuši viens no otra savrup, ir jāspēj vienoties, kā turpmāk apsaimniekot kopīgo īpašumu. Bet tiem, kuri lēmumu pieņēmuši un jau uzņēmušies rūpes par savu īpašumu, satraukumam nav pamata – šajās mājās turpinās ierastā kārtība.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs