3 stundas ago
ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai
Šodien, 8:53
Papildināts šodien, 19:45
Pasaulē
Autori: Ģirts Kasparāns (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktors), Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Paula Markusa (LTV Ziņu dienests)
Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu sestdien no rīta paziņojis, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā.
ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai
00:00 / 03:22
Lejuplādēt
Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
ĪSUMĀ:
ASV un Izraēlas spēki sestdien sākuši triecienus pret mērķiem Irānā.
Irānas mediji ziņo, ka viena no Izraēlas raķetēm trāpījusi meiteņu skolai, nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku.
Irānas ārlietu ministrs šo karu nosaucis par "absolūti neizprovocētu un nelikumīgu".
ASV un Izraēlas līderi uzsver, ka uzbrukums tiek veikts pašaizsardzības nolūkos.
Tramps un Netanjahu norāda, ka nedrīkst pieļaut kodolieroču nonākšanu Teherānas režīma rīcībā.
Triecieni galvenokārt vērsti pret militāriem objektiem un Irānas līderu rezidencēm.
Tramps paudis cerību, ka Irānas tauta sacelsies un gāzīs kopš 1979. gada valdošo režīmu.
Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.
Irāna draud slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Paredzams, ka karadarbība izraisīs naftas cenu kāpumu.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļojumiem uz Izraēlu un Irānu.
Lidsabiedrība "airBaltic" uz laiku apturējusi lidojumus uz Telavivu un Dubaiju.
Kā ziņo Irānas mediji, galvaspilsētas Teherānas centrā dzirdami sprādzieni. Tie dzirdami arī Irānas augstākā garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidences tuvumā. Irānas amatpersonas tikmēr apgalvo, ka Hāmenejī pašlaik neuzturas galvaspilsētā. Irānas mediji ziņo, ka triecieni veikti pret vēl četrām Irānas pilsētām.
Irānas amatpersonas vēsta, ka Izraēlas raķete esot trāpījusi meiteņu skolai valsts dienvidu pilsētā Minabā, kur nogalināti vismaz 85 cilvēki, vēl vairāk nekā 90 ievainoti. CNN ziņo, ka skola atrodas tikai ap 60 m attālumā no Irānas militārās bāzes. Agrāk šī ēka bijusi daļa no militārā kompleksa, bet vismaz kopš 2016. gada esot nošķirta no tā.
Irānas ārlietu ministrs Abāss Aragči paziņojis, ka triecienos varētu būt nogalināti viens vai divi Irānas spēku komandieri, bet ājatolla Hāmenejī esot dzīvs.
Irāna palaidusi raķetes uz Izraēlu
Izraēlā tikmēr izsludināts ārkārtas stāvoklis, rēķinoties ar iespējamo Irānas atbildes triecienu, kurā Irāna izmantojusi raķetes un dronus. Izraēlas armija vēsta, ka Irāna ir palaidusi raķetes uz Izraēlu, bet tās tiekot pārtvertas. Apšaudēs viegli ievainoti 89 Izraēlas iedzīvotāji.
Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvajos Austrumos, tostarp raķešu apšaudes un gaisa telpu slēgšanu, Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina visus ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas.
Latvijas valstspiederīgie, kuri jau uzturas Izraēlā, aicināti uzturēties patvertņu tuvumā un sekot varas iestāžu norādījumiem.
Tramps un Netanjahu: Irānas režīms nedrīkst iegūt kodolieročus
ASV prezidents Donalds Tramps ir izplatījis video paziņojumu, kurā apstiprina, ka ASV spēki ir sākuši militārās operācijas pret Irānu.
"Mūsu mērķis ir aizsargāt Amerikas tautu, likvidējot draudus, ko rada Irānas režīms – ļaunu un briesmīgu cilvēku grupējums," pavēstīja Tramps.
"Mēs iznīcināsim viņu raķetes un nolīdzināsim līdz ar zemi viņu raķešu industriju," brīdina Tramps.
"Irāna ir lielākā terorisma atbalstītāja pasaulē, un nesen nogalināja desmitiem tūkstošu savu pilsoņu, kad viņi izgāja ielās, lai protestētu.
ASV politika vienmēr, it sevišķi manas valdības laikā, ir noteikusi, ka šis teroristiskais režīms nekad nedrīkst iegūt kodolieročus. Es atkārtošu vēlreiz: viņi nekad nedrīkst iegūt kodolieročus," uzsvēra Tramps.
Arī Izraēlas premjers Netanjahu savā paziņojumā uzsvēris, ka Teherānas režīma rokās nedrīkst nonākt pasaules bīstamākie ieroči.
"Šis slepkavnieciskais teroristu režīms nedrīkst iegūt kodolieročus, kas tam ļautu apdraudēt visu cilvēci," pavēstīja Netanjahu. Neoficiāli zināms, ka pašas Izraēlas rīcībā ir kodolieroči, bet tā nekad nav tos pielietojusi.
"Pēdējos mēnešos tirāni Irānā centušies atjaunot savas raķešu un kodolspējas un paslēpt to visu pazemē, kur mēs nevarētu viņiem uzbrukt. Ja mēs neapturēsim viņus tagad, viņi kļūs neievainojami. Viņu pārstāvji neauglīgajās sarunās tikai cenšas vilkt laiku," apgalvo Izraēlas premjers.
Netanjahu licis noprast, ka Izraēla un ASV cer izraisīt Irānas tautas sacelšanos, lai gāztu islāma fundamentālistu režīmu, kas šajā valstī valda kopš 1979. gada.
"Mūsu kopīgā rīcība radīs apstākļus drosmīgajai Irānas tautai pašai lemt par savu likteni," vēsta Netanjahu.
Uz režīma maiņu savā runā aicināja arī Tramps. "Kad mēs būsim pabeiguši, pārņemiet savu valdību. Tā būs jūsu rokās. Iespējams, šī ir jūsu vienīgā iespēja vairāku paaudžu laikā."
Sarunā ar laikrakstu "The Washington Post" Tramps izteicies, ka viņa mērķis ir panākt "brīvību Irānas tautai". ASV opozīcijā esošās Demokrātu partijas politiķi tikmēr izteikuši iebildumus, ka Tramps šo karu sācis bez Kongresa piekrišanas. Demokrātu senatore Elisa Slotkina norāda, ka Tramps nav izklāstījis operācijas mērķus un Irānas radītos draudus, kas attaisnotu risku izraisīt plašāka mēroga karu reģionā. "Un viņš nav sekojis Konstitūcijai un cēlis šo jautājumu Kongresa priekšā, pirms iesaistīt mūsu nāciju karā," secina Slotkina.
Bijušā monarha dēls cer uz Irānas tautas sacelšanos
Trampa sākto militāro kampaņu apsveica arī viens no Irānas opozīcijas līderiem, gāzta monarha dēls Reza Pehlevī. Arī viņš mudināja Irānas iedzīvotājus pagaidām palikt mājās un piebilda, ka drīzumā pienāks brīdis, kad viņi varēs atgriezties ielās.
"Mūsu priekšā ir liktenīgs brīdis. Palīdzība, ko ASV prezidents ir solījis drosmīgiem Irānas iedzīvotājiem, ir atnākusi. Tā ir humāna intervence, kas vērsta pret Islāma Republiku, tās represīvo aparātu un nāves mašīnu, nevis Irānas valsti vai tās lielisko tautu.
Bet par spīti šādai palīdzībai, galīgo uzvaru mums būs jānodrošina pašiem. Tie būsim mēs, Irānas iedzīvotāji, kuri pabeigs šo uzdevumu noslēguma cīņā. Drīz pienāks laiks atgriezties ielās," solīja Pehlevī.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Irānas vadība ir atslēgusi valstī pieeju internetam. Līdzīgi varasiestādes rīkojās arī gada sākumā notikušo masu protestu laikā. Paredzot, ka tas var notikt, Pehlevī sacīja, ka viņš sasniegs iedzīvotājus pa radio viļņiem.
Irāna veic atbildes triecienus pret ASV bāzēm Persijas līča reģionā
ASV amatpersonas telekanālam CNN apstiprinājušas, ka ASV spēki veikuši triecienus pret Irānu. Galvenokārt tie vērsti pret militāriem mērķiem. Izraēlas amatpersonas vēsta, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ajatollu Hāmenejī, prezidentu Masudu Pezeškiānu un citiem. Tomēr pašlaik nav ziņu, ka kāds no viņiem būtu cietis triecienos.
Irānas ārlietu ministrs Aragči paziņojis, ka Trampa un Netanjahu sāktais karš pret Irānu esot absolūti neizprovocēts un nelikumīgs.
"Tramps ir pārvērtis saukli "Amerika pirmajā vietā" par "Izraēla pirmajā vietā", kas vienmēr nozīmē "Amerika pēdējā vietā". Mūsu spēcīgie Bruņotie spēki ir gatavojušies šai dienai un parādīs agresoriem mācību, kādu tie ir pelnījuši," brīdina Aragči.
Atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, CNN vēsta, ka ASV triecieni pret Irānu varētu turpināties vairākas dienas.
ASV kara lidmašīnas pacēlušās no amerikāņu karabāzēm Tuvo Austrumu reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Reaģējot uz uzbrukumu, Irāna varētu mēģināt veikt atbildes triecienus. Pienāk ziņas par sprādzieniem Bahreinā, AAE, Kuveitā un Katarā, kur izvietotas ASV militārās bāzes.
AAE varasiestādes informē, ka notriektās raķetes atlūzas nokritušas Abū Dabī rajonā, kur gājis bojā viens cilvēks. Tāpat tiek ziņots, ka pēc trieciena Dubaijā aizdegusies pieczvaigžņu viesnīca.
Irāna arīdzan draudējusi slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa visu pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Tas varētu izraisīt naftas cenu kāpumu, kas gaidāms jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī konflikta izraisīto satricinājumu ar naftas resursiem bagātajā reģionā.
2025. gada jūnijā Izraēla jau veica triecienus pa Irānas kodolprogrammas objektiem; šiem triecieniem nedaudz vēlāk pievienojās arī ASV. Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts tolaik ilga 12 dienas un noslēdzās ar pamieru. Taču pēdējā laikā konflikts atkal ir saasinājies. ASV amatpersonas izteikušās, ka šoreiz triecieni pret Irānu varētu būt daudz smagāki nekā pagājušā gada jūnijā.
Šodien, 8:53
Papildināts šodien, 19:45
Pasaulē
Autori: Ģirts Kasparāns (LSM.lv ārvalstu ziņu redaktors), Artjoms Konohovs (Latvijas Radio korespondents Briselē), Paula Markusa (LTV Ziņu dienests)
Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu sestdien no rīta paziņojis, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā.
ASV un Izraēla sākušas triecienus Irānai
00:00 / 03:22
Lejuplādēt
Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
ĪSUMĀ:
ASV un Izraēlas spēki sestdien sākuši triecienus pret mērķiem Irānā.
Irānas mediji ziņo, ka viena no Izraēlas raķetēm trāpījusi meiteņu skolai, nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku.
Irānas ārlietu ministrs šo karu nosaucis par "absolūti neizprovocētu un nelikumīgu".
ASV un Izraēlas līderi uzsver, ka uzbrukums tiek veikts pašaizsardzības nolūkos.
Tramps un Netanjahu norāda, ka nedrīkst pieļaut kodolieroču nonākšanu Teherānas režīma rīcībā.
Triecieni galvenokārt vērsti pret militāriem objektiem un Irānas līderu rezidencēm.
Tramps paudis cerību, ka Irānas tauta sacelsies un gāzīs kopš 1979. gada valdošo režīmu.
Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.
Irāna draud slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Paredzams, ka karadarbība izraisīs naftas cenu kāpumu.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļojumiem uz Izraēlu un Irānu.
Lidsabiedrība "airBaltic" uz laiku apturējusi lidojumus uz Telavivu un Dubaiju.
Kā ziņo Irānas mediji, galvaspilsētas Teherānas centrā dzirdami sprādzieni. Tie dzirdami arī Irānas augstākā garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidences tuvumā. Irānas amatpersonas tikmēr apgalvo, ka Hāmenejī pašlaik neuzturas galvaspilsētā. Irānas mediji ziņo, ka triecieni veikti pret vēl četrām Irānas pilsētām.
Irānas amatpersonas vēsta, ka Izraēlas raķete esot trāpījusi meiteņu skolai valsts dienvidu pilsētā Minabā, kur nogalināti vismaz 85 cilvēki, vēl vairāk nekā 90 ievainoti. CNN ziņo, ka skola atrodas tikai ap 60 m attālumā no Irānas militārās bāzes. Agrāk šī ēka bijusi daļa no militārā kompleksa, bet vismaz kopš 2016. gada esot nošķirta no tā.
Irānas ārlietu ministrs Abāss Aragči paziņojis, ka triecienos varētu būt nogalināti viens vai divi Irānas spēku komandieri, bet ājatolla Hāmenejī esot dzīvs.
Irāna palaidusi raķetes uz Izraēlu
Izraēlā tikmēr izsludināts ārkārtas stāvoklis, rēķinoties ar iespējamo Irānas atbildes triecienu, kurā Irāna izmantojusi raķetes un dronus. Izraēlas armija vēsta, ka Irāna ir palaidusi raķetes uz Izraēlu, bet tās tiekot pārtvertas. Apšaudēs viegli ievainoti 89 Izraēlas iedzīvotāji.
Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvajos Austrumos, tostarp raķešu apšaudes un gaisa telpu slēgšanu, Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina visus ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas.
Latvijas valstspiederīgie, kuri jau uzturas Izraēlā, aicināti uzturēties patvertņu tuvumā un sekot varas iestāžu norādījumiem.
Tramps un Netanjahu: Irānas režīms nedrīkst iegūt kodolieročus
ASV prezidents Donalds Tramps ir izplatījis video paziņojumu, kurā apstiprina, ka ASV spēki ir sākuši militārās operācijas pret Irānu.
"Mūsu mērķis ir aizsargāt Amerikas tautu, likvidējot draudus, ko rada Irānas režīms – ļaunu un briesmīgu cilvēku grupējums," pavēstīja Tramps.
"Mēs iznīcināsim viņu raķetes un nolīdzināsim līdz ar zemi viņu raķešu industriju," brīdina Tramps.
"Irāna ir lielākā terorisma atbalstītāja pasaulē, un nesen nogalināja desmitiem tūkstošu savu pilsoņu, kad viņi izgāja ielās, lai protestētu.
ASV politika vienmēr, it sevišķi manas valdības laikā, ir noteikusi, ka šis teroristiskais režīms nekad nedrīkst iegūt kodolieročus. Es atkārtošu vēlreiz: viņi nekad nedrīkst iegūt kodolieročus," uzsvēra Tramps.
Arī Izraēlas premjers Netanjahu savā paziņojumā uzsvēris, ka Teherānas režīma rokās nedrīkst nonākt pasaules bīstamākie ieroči.
"Šis slepkavnieciskais teroristu režīms nedrīkst iegūt kodolieročus, kas tam ļautu apdraudēt visu cilvēci," pavēstīja Netanjahu. Neoficiāli zināms, ka pašas Izraēlas rīcībā ir kodolieroči, bet tā nekad nav tos pielietojusi.
"Pēdējos mēnešos tirāni Irānā centušies atjaunot savas raķešu un kodolspējas un paslēpt to visu pazemē, kur mēs nevarētu viņiem uzbrukt. Ja mēs neapturēsim viņus tagad, viņi kļūs neievainojami. Viņu pārstāvji neauglīgajās sarunās tikai cenšas vilkt laiku," apgalvo Izraēlas premjers.
Netanjahu licis noprast, ka Izraēla un ASV cer izraisīt Irānas tautas sacelšanos, lai gāztu islāma fundamentālistu režīmu, kas šajā valstī valda kopš 1979. gada.
"Mūsu kopīgā rīcība radīs apstākļus drosmīgajai Irānas tautai pašai lemt par savu likteni," vēsta Netanjahu.
Uz režīma maiņu savā runā aicināja arī Tramps. "Kad mēs būsim pabeiguši, pārņemiet savu valdību. Tā būs jūsu rokās. Iespējams, šī ir jūsu vienīgā iespēja vairāku paaudžu laikā."
Sarunā ar laikrakstu "The Washington Post" Tramps izteicies, ka viņa mērķis ir panākt "brīvību Irānas tautai". ASV opozīcijā esošās Demokrātu partijas politiķi tikmēr izteikuši iebildumus, ka Tramps šo karu sācis bez Kongresa piekrišanas. Demokrātu senatore Elisa Slotkina norāda, ka Tramps nav izklāstījis operācijas mērķus un Irānas radītos draudus, kas attaisnotu risku izraisīt plašāka mēroga karu reģionā. "Un viņš nav sekojis Konstitūcijai un cēlis šo jautājumu Kongresa priekšā, pirms iesaistīt mūsu nāciju karā," secina Slotkina.
Bijušā monarha dēls cer uz Irānas tautas sacelšanos
Trampa sākto militāro kampaņu apsveica arī viens no Irānas opozīcijas līderiem, gāzta monarha dēls Reza Pehlevī. Arī viņš mudināja Irānas iedzīvotājus pagaidām palikt mājās un piebilda, ka drīzumā pienāks brīdis, kad viņi varēs atgriezties ielās.
"Mūsu priekšā ir liktenīgs brīdis. Palīdzība, ko ASV prezidents ir solījis drosmīgiem Irānas iedzīvotājiem, ir atnākusi. Tā ir humāna intervence, kas vērsta pret Islāma Republiku, tās represīvo aparātu un nāves mašīnu, nevis Irānas valsti vai tās lielisko tautu.
Bet par spīti šādai palīdzībai, galīgo uzvaru mums būs jānodrošina pašiem. Tie būsim mēs, Irānas iedzīvotāji, kuri pabeigs šo uzdevumu noslēguma cīņā. Drīz pienāks laiks atgriezties ielās," solīja Pehlevī.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka Irānas vadība ir atslēgusi valstī pieeju internetam. Līdzīgi varasiestādes rīkojās arī gada sākumā notikušo masu protestu laikā. Paredzot, ka tas var notikt, Pehlevī sacīja, ka viņš sasniegs iedzīvotājus pa radio viļņiem.
Irāna veic atbildes triecienus pret ASV bāzēm Persijas līča reģionā
ASV amatpersonas telekanālam CNN apstiprinājušas, ka ASV spēki veikuši triecienus pret Irānu. Galvenokārt tie vērsti pret militāriem mērķiem. Izraēlas amatpersonas vēsta, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ajatollu Hāmenejī, prezidentu Masudu Pezeškiānu un citiem. Tomēr pašlaik nav ziņu, ka kāds no viņiem būtu cietis triecienos.
Irānas ārlietu ministrs Aragči paziņojis, ka Trampa un Netanjahu sāktais karš pret Irānu esot absolūti neizprovocēts un nelikumīgs.
"Tramps ir pārvērtis saukli "Amerika pirmajā vietā" par "Izraēla pirmajā vietā", kas vienmēr nozīmē "Amerika pēdējā vietā". Mūsu spēcīgie Bruņotie spēki ir gatavojušies šai dienai un parādīs agresoriem mācību, kādu tie ir pelnījuši," brīdina Aragči.
Atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām, CNN vēsta, ka ASV triecieni pret Irānu varētu turpināties vairākas dienas.
ASV kara lidmašīnas pacēlušās no amerikāņu karabāzēm Tuvo Austrumu reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Reaģējot uz uzbrukumu, Irāna varētu mēģināt veikt atbildes triecienus. Pienāk ziņas par sprādzieniem Bahreinā, AAE, Kuveitā un Katarā, kur izvietotas ASV militārās bāzes.
AAE varasiestādes informē, ka notriektās raķetes atlūzas nokritušas Abū Dabī rajonā, kur gājis bojā viens cilvēks. Tāpat tiek ziņots, ka pēc trieciena Dubaijā aizdegusies pieczvaigžņu viesnīca.
Irāna arīdzan draudējusi slēgt kuģu satiksmei stratēģiski svarīgo Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa visu pasaules naftas un gāzes piegāžu.
Tas varētu izraisīt naftas cenu kāpumu, kas gaidāms jebkurā gadījumā, ņemot vērā šī konflikta izraisīto satricinājumu ar naftas resursiem bagātajā reģionā.
2025. gada jūnijā Izraēla jau veica triecienus pa Irānas kodolprogrammas objektiem; šiem triecieniem nedaudz vēlāk pievienojās arī ASV. Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts tolaik ilga 12 dienas un noslēdzās ar pamieru. Taču pēdējā laikā konflikts atkal ir saasinājies. ASV amatpersonas izteikušās, ka šoreiz triecieni pret Irānu varētu būt daudz smagāki nekā pagājušā gada jūnijā.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
![[Attēls: bafkreiadxdgd4z4sxr5dpd4jpgnxkfqccph4zvp...3r5nq@jpeg]](https://cdn.bsky.app/img/feed_fullsize/plain/did:plc:ic7n7z2yrxtl4ejl5dfjchmm/bafkreiadxdgd4z4sxr5dpd4jpgnxkfqccph4zvplm47kzfkkmgljm3r5nq@jpeg)